kenopaniṣatpadabhāṣyam

‘naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā’ (ka. u. 1 । 2 । 9) iti śruteśca । ‘ācāryavānpuruṣo veda’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ‘ācāryāddhaiva vidyā viditā sādhiṣṭhaṁ prāpaditi’ (chā. u. 4 । 9 । 3) ‘tadviddhi praṇipātena’ (bha. gī. 4 । 34) ityādiśrutismṛtiniyamācca kaścidguruṁ brahmaniṣṭhaṁ vidhivadupetya pratyagātmaviṣayādanyatra śaraṇamapaśyannabhayaṁ nityaṁ śivamacalamicchanpapraccheti kalpyate — keneṣitamityādi । kena iṣitaṁ kena kartrā iṣitam iṣṭamabhipretaṁ sat manaḥ patati gacchati svaviṣayaṁ pratīti sambadhyate । iṣerābhīkṣṇyārthasya gatyarthasya cehāsambhavādicchārthasyaivaitadrūpamiti gamyate । iṣitamiti iṭprayogastu cchāndasaḥ । tasyaiva prapūrvasya niyogārthe preṣitamityetat । tatra preṣitamityevokte preṣayitṛpreṣaṇaviśeṣaviṣayākāṅkṣā syāt — kena preṣayitṛviśeṣeṇa, kīdṛśaṁ vā preṣaṇamiti । iṣitamiti tu viśeṣaṇe sati tadubhayaṁ nivartate, kasyecchāmātreṇa preṣitamityarthaviśeṣanirdhāraṇāt । yadyeṣo'rtho'bhipretaḥ syāt , keneṣitamityetāvataiva siddhatvātpreṣitamiti na vaktavyam । api ca śabdādhikyādarthādhikyaṁ yuktamiti icchayā karmaṇā vācā vā kena preṣitamityarthaviśeṣo'vagantuṁ yuktaḥ । na, praśnasāmarthyāt ; dehādisaṅghātādanityātkarmakāryādviraktaḥ ato'nyatkūṭasthaṁ nityaṁ vastu bubhutsamānaḥ pṛcchatīti sāmarthyādupapadyate । itarathā icchāvākkarmabhirdehādisaṅghātasya prerayitṛtvaṁ prasiddhamiti praśno'narthaka eva syāt । evamapi preṣitaśabdasyārtho na pradarśita eva । na ; saṁśayavato'yaṁ praśna iti preṣitaśabdasyārthaviśeṣa upapadyate । kiṁ yathāprasiddhameva kāryakaraṇasaṅghātasya preṣayitṛtvam , kiṁ vā saṅghātavyatiriktasya svatantrasyecchāmātreṇaiva manaādipreṣayitṛtvam , ityasyārthasya pradarśanārthaṁ keneṣitaṁ patati preṣitaṁ mana iti viśeṣaṇadvayamupapadyate । nanu svatantraṁ manaḥ svaviṣaye svayaṁ patatīti prasiddham ; tatra kathaṁ praśna upapadyate iti, ucyate — yadi svatantraṁ manaḥ pravṛttinivṛttiviṣaye syāt , tarhi sarvasyāniṣṭacintanaṁ na syāt । anarthaṁ ca jānansaṅkalpayati । abhyagraduḥkhe ca kārye vāryamāṇamapi pravartata eva manaḥ । tasmādyukta eva keneṣitamityādipraśnaḥ । kena prāṇaḥ yuktaḥ niyuktaḥ preritaḥ san praiti gacchati svavyāpāraṁ prati । prathama iti prāṇaviśeṣaṇaṁ syāt , tatpūrvakatvātsarvendriyapravṛttīnām । kena iṣitāṁ vācam imāṁ śabdalakṣaṇāṁ vadanti laukikāḥ । tathā cakṣuḥ śrotraṁ ca sve sve viṣaye ka u devaḥ dyotanavān yunakti niyuṅkte prerayati ॥

evaṁ pṛṣṭavate yogyāyāha guruḥ । śṛṇu yat tvaṁ pṛcchasi, manaādikaraṇajātasya ko devaḥ svaviṣayaṁ prati prerayitā kathaṁ vā prerayatīti । śrotrasya śrotraṁ śṛṇotyaneneti śrotram , śabdasya śravaṇaṁ prati karaṇaṁ śabdābhivyañjakaṁ śrotramindriyam , tasya śrotraṁ saḥ yastvayā pṛṣṭaḥ ‘cakṣuḥśrotraṁ ka u devo yunakti’ (ke. u. 1 । 1) iti । asāvevaṁviśiṣṭaḥ śrotrādīni niyuṅkta iti vaktavye, nanvetadananurūpaṁ prativacanaṁ śrotrasya śrotramiti । naiṣa doṣaḥ, tasyānyathā viśeṣānavagamāt । yadi hi śrotrādivyāpāravyatiriktena svavyāpāreṇa viśiṣṭaḥ śrotrādiniyoktā avagamyeta dātrādiprayoktṛvat , tadedamananurūpaṁ prativacanaṁ syāt । na tviha śrotrādīnāṁ prayoktā svavyāpāraviśiṣṭo lavitrādivadadhigamyate । śrotrādīnāmeva tu saṁhatānāṁ vyāpāreṇālocanasaṅkalpādhyavasāyalakṣaṇena phalāvasānaliṅgenāvagamyate — asti hi śrotrādibhirasaṁhataḥ, yatprayojanaprayuktaḥ śrotrādikalāpaḥ gṛhādivaditi । saṁhatānāṁ parārthatvādavagamyate śrotrādīnāṁ prayoktā । tasmādanurūpamevedaṁ prativacanaṁ śrotrasya śrotramityādi । kaḥ punaratra padārthaḥ śrotrasya śrotramityādeḥ ? na hyatra śrotrasya śrotrāntareṇārthaḥ, yathā prakāśasya prakāśāntareṇa । naiṣa doṣaḥ । ayamatra padārthaḥ — śrotraṁ tāvatsvaviṣayavyañjanasamarthaṁ dṛṣṭam । tattu svaviṣayavyañjanasāmarthyaṁ śrotrasya caitanye hyātmajyotiṣi nitye'saṁhate sarvāntare sati bhavati, na asati iti । ataḥ śrotrasya śrotramityādyupapadyate । tathā ca śrutyantarāṇi — ‘ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste’ (bṛ. u. 4 । 3 । 6) ‘tasya bhāsā sarvamidaṁ vibhāti’ (mu. u. 2 । 2 । 10) ‘yena sūryastapati tejaseddhaḥ’ (tai. brā. 3 । 12 । 9 । 7) ityādīni । ‘yadādityagataṁ tejo jagadbhāsayate'khilam । ’ (bha. gī. 15 । 12) ‘kṣetraṁ kṣetrī tathā kṛtsnaṁ prakāśayati bhārata’ (bha. gī. 13 । 33) iti ca gītāsu । kāṭhake ca ‘nityo nityānāṁ cetanaścetanānām’ (ka. u. 2 । 2 । 13) iti । śrotrādyeva sarvasyātmabhūtaṁ cetanāmiti prasiddham ; tadiha nivartyate । asti kimapi vidvadbuddhigamyaṁ sarvāntaratamaṁ kūṭasthamajamajaramamṛtamabhayaṁ śrotrāderapi śrotrādi tatsāmarthyanimittam iti prativacanaṁ śabdārthaścopapadyata eva । tathā manasaḥ antaḥkaraṇasya manaḥ । na hyantaḥkaraṇam antareṇa caitanyajyotiṣo dīdhitiṁ svaviṣayasaṅkalpādhyavasāyādisamarthaṁ syāt । tasmānmanaso'pi mana iti । iha buddhimanasī ekīkṛtya nirdeśo manasa iti । yadvāco ha vācam ; yacchabdo yasmādarthe śrotrādibhiḥ sarvaiḥ sambadhyate — yasmācchrotrasya śrotram , yasmānmanaso mana ityevam । vāco ha vācamiti dvitīyā prathamātvena vipariṇamyate, prāṇasya prāṇa iti darśanāt । vāco ha vācamityetadanurodhena prāṇasya prāṇamiti kasmāddvitīyaiva na kriyate ? na ; bahunāmanurodhasya yuktatvāt । vācamityasya vāgityetāvadvaktavyaṁ sa u prāṇasya prāṇa iti śabdadvayānurodhena ; evaṁ hi bahūnāmanurodho yuktaḥ kṛtaḥ syāt । pṛṣṭaṁ ca vastu prathamayaiva nirdeṣṭuṁ yuktam । sa yastvayā pṛṣṭaḥ prāṇasya prāṇākhyavṛttiviśeṣasya prāṇaḥ, tatkṛtaṁ hi prāṇasya prāṇanasāmarthyam । na hyātmanānadhiṣṭhitasya prāṇanamupapadyate, ‘ko hyevānyātkaḥ prāṇyādyadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ‘ūrdhvaṁ prāṇamunnayatyapānaṁ pratyagasyati’ (ka. u. 2 । 2 । 3) ityādiśrutibhyaḥ । ihāpi ca vakṣyate ‘yena prāṇaḥ praṇīyate tadeva brahma tvaṁ viddhi’ (ke. u. 1 । 8) iti । śrotrādīndriyaprastāve ghrāṇasyeva prāṇasya na tu yuktaṁ grahaṇam । satyamevam । prāṇagrahaṇenaiva tu ghrāṇasya grahaṇaṁ kṛtameva manyate śrutiḥ । sarvasyaiva karaṇakalāpasya yadarthaprayuktā pravṛttiḥ, tadbrahmeti prakaraṇārtho vivakṣitaḥ । tathā cakṣuṣaścakṣuḥ rūpaprakāśakasya cakṣuṣo yadrūpagrahaṇasāmarthyaṁ tadātmacaitanyādhiṣṭhitasyaiva । ataścakṣuṣaścakṣuḥ । praṣṭuḥ pṛṣṭasyārthasya jñātumiṣṭatvāt śrotrādeḥ śrotrādilakṣaṇaṁ yathoktaṁ brahma ‘jñātvā’ ityadhyāhriyate ; amṛtā bhavanti iti phalaśruteśca । jñānāddhyamṛtatvaṁ prāpyate । jñātvā atimucya iti sāmarthyāt śrotrādikaraṇakalāpamujjhitvā — śrotrādau hyātmabhāvaṁ kṛtvā, tadupādhiḥ san , tadātmanā jāyate mriyate saṁsarati ca । ataḥ śrotrādeḥ śrotrādilakṣaṇaṁ brahmātmeti viditvā, atimucya śrotrādyātmabhāvaṁ parityajya — ye śrotrādyātmabhāvaṁ parityajanti, te dhīrāḥ dhīmantaḥ । na hi viśiṣṭadhīmattvamantareṇa śrotrādyātmabhāvaḥ śakyaḥ parityuktam । pretya vyāvṛtya asmāt lokāt putramitrakalatrabandhuṣu mamāhambhāvasaṁvyavahāralakṣaṇāt , tyaktasarvaiṣaṇā bhūtvetyarthaḥ । amṛtāḥ amaraṇadharmāṇaḥ bhavanti । ‘na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike amṛtatvamānaśuḥ’ (tai. nā. 28) ‘parāñci khāni vyatṛṇat . . . āvṛttacakṣuramṛtatvamicchan’ (ka. u. 2 । 1 । 1) ‘yadā sarve pramucyante . . . atra brahma samaśnute’ (ka. u. 2 । 3 । 14) ityādiśrutibhyaḥ । athavā, atimucyetyanenaivaiṣaṇātyāgasya siddhatvāt asmāllokātpretya asmāccharīrādapetya mṛtvetyarthaḥ ॥

yasmācchrotrāderapi śrotrādyātmabhūtaṁ brahma, ataḥ na tatra tasminbrahmaṇi cakṣuḥ gacchati, svātmani gamanāsambhavāt । tathā na vāk gacchati । vācā hi śabda uccāryamāṇo'bhidheyaṁ prakāśayati yadā, tadābhidheyaṁ prati vāggacchatītyucyate । tasya ca śabdasya tannirvartakasya ca karaṇasyātmā brahma । ato na vāggacchati । yathāgnirdāhakaḥ prakāśakaścāpi san na hyātmānaṁ prakāśayati dahati vā, tadvat । no manaḥ manaścānyasya saṅkalpayitṛ adhyavasātṛ ca sat nātmānaṁ saṅkalpayatyadhyavasyati ca, tasyāpi brahmātmeti । indriyamanobhyāṁ hi vastuno vijñānam । tadagocaratvāt na vidmaḥ tadbrahma īdṛśamiti । ato na vijānīmaḥ yathā yena prakāreṇa etat brahma anuśiṣyāt upadiśecchiṣyāyetyabhiprāyaḥ । yaddhi karaṇagocaraḥ, tadanyasmai upadeṣṭuṁ śakyaṁ jātiguṇakriyāviśeṣaṇaiḥ । na tajjātyādiviśeṣaṇavadbrahma । tasmādviṣamaṁ śiṣyānupadeśena pratyāyayitumiti upadeśe tadarthagrahaṇe ca yatnātiśayakartavyatāṁ darśayati ॥

‘na vidmo na vijānīmo yathaitadanuśiṣyāt’ (ke. u. 1 । 3) iti atyantamevopadeśaprakārapratyākhyāne prāpte tadapavādo'yamucyate । satyamevaṁ pratyakṣādibhiḥ pramāṇairna paraḥ pratyāyayituṁ śakyaḥ ; āgamena tu śakyata eva pratyāyayitumiti tadupadeśārthamāgamamāha — anyadeva tadviditādatho aviditādadhīti । anyadeva pṛthageva tat yatprakṛtaṁ śrotrādīnāṁ śrotrādītyuktamaviṣayaśca teṣām । tat viditāt anyadeva hi । viditaṁ nāma yadvidikriyayātiśayenāptaṁ vidikriyākarmabhūtam । kvacitkiñcitkasyacidviditaṁ syāditi sarvameva vyākṛtaṁ viditameva ; tasmādanyadevetyarthaḥ । aviditamajñātaṁ tarhīti prāpte āha — atho api aviditāt viditaviparītādavyākṛtādavidyālakṣaṇādvyākṛtabījāt । adhi iti uparyarthe ; lakṣaṇayā anyadityarthaḥ । yaddhi yasmādadhi upari bhavati, tattasmādanyaditi prasiddham । yadviditaṁ tadalpaṁ martyaṁ duḥkhātmakaṁ ceti heyam । tasmādviditādanyadbrahmetyukte tvaheyatvamuktaṁ syāt । tathā aviditādadhītyukte'nupādeyatvamuktaṁ syāt । kāryārthaṁ hi kāraṇamanyadanyenopādīyate । ataśca na vedituranyasmai prayojanāyānyadupādeyaṁ bhavatītyevaṁ viditāviditābhyāmanyaditi heyopādeyapratiṣedhena svātmano'nanyatvāt brahmaviṣayā jijñāsā śiṣyasya nirvartitā syāt । na hyanyasya svātmano viditāviditābhyāmanyatvaṁ vastunaḥ sambhavatītyātmā brahmetyeṣa vākyārthaḥ ; ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) ‘ya ātmāpahatapāpmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ‘yatsākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntaraḥ’ (bṛ. u. 3 । 4 । 1) ityādiśrutyantarebhyaśceti । evaṁ sarvātmanaḥ sarvaviśeṣarahitasya cinmātrajyotiṣo brahmatvapratipādakasya vākyārthasyācāryopadeśaparamparayā prāptatvamāha — iti śuśrumetyādi । brahma caivamācāryopadeśaparamparayaivādhigantavyaṁ na tarkataḥ pravacanamedhābahuśrutatapoyajñādibhyaśca, iti evaṁ śuśruma śrutavanto vayaṁ pūrveṣām ācāryāṇāṁ vacanam ; ye ācāryāḥ naḥ asmabhyaṁ tat brahma vyācacakṣire vyākhyātavantaḥ vispaṣṭaṁ kathitavantaḥ teṣāmityarthaḥ ॥

‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) ityanena vākyena ātmā brahmeti pratipādite śroturāśaṅkā jātā — kathaṁ nvātmā brahma । ātmā hi nāmādhikṛtaḥ karmaṇyupāsane ca saṁsārī karmopāsanaṁ vā sādhanamanuṣṭhāya brahmādidevānsvargaṁ vā prāptumicchati । tattasmādanya upāsyo viṣṇurīśvara indraḥ prāṇo vā brahma bhavitumarhati, na tvātmā ; lokapratyayavirodhāt । yathānye tārkikā īśvarādanya ātmetyācakṣate, tathā karmiṇo'muṁ yajāmuṁ yajetyanyā eva devatā upāsate । tasmādyuktaṁ yadviditamupāsyaṁ tadbrahma bhavet , tato'nya upāsaka iti । tāmetāmāśaṅkāṁ śiṣyaliṅgenopalakṣya tadvākyādvā āha — maivaṁ śaṅkiṣṭhāḥ । yat caitanyamātrasattākam , vācā — vāgiti jihvāmūlādiṣvaṣṭasu sthāneṣu viṣaktamāgneyaṁ varṇānāmabhivyañjakaṁ karaṇam , varṇāścārthasaṅketaparicchinnā etāvanta evaṁkramaprayuktā iti ; evaṁ tadabhivyaṅgyaḥ śabdaḥ padaṁ vāgityucyate ; ‘akāro vai sarvā vāksaiṣāsya sparśāntaḥsthoṣmabhirvyajyamānā bahvī nānārūpā bhavati’ (ai. ā. 2 । 3 । 6) iti śruteḥ । mitamamitaṁ svaraḥ satyānṛte eṣa vikāro yasyāḥ tayā vācā padatvena paricchinnayā karaṇaguṇavatyā — anabhyuditam aprakāśitamanabhyuktam । yena brahmaṇā vivakṣite'rthe sakaraṇā vāk abhyudyate caitanyajyotiṣā prakāśyate prayujyata ityetat । yat ‘vāco ha vāk’ (ke. u. 1 । 2) ityuktam , ‘vadanvāk’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘yo vācamantaro yamayati’ (bṛ. u. 3 । 7 । 10) ityādi ca vājasaneyake । ‘yā vāk puruṣeṣu sā ghoṣeṣu pratiṣṭhitā kaścittāṁ veda brāhmaṇaḥ’ iti praśnamutpādya prativacanamuktam ‘sā vāgyayā svapne bhāṣate’ ( ? ) iti । sā hi vakturvaktirnityā vāk caitanyajyotiḥsvarūpā, ‘na hi vakturvakterviparilopo vidyate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 26) iti śruteḥ । tadeva ātmasvarūpaṁ brahma niratiśayaṁ bhūmākhyaṁ bṛhattvādbrahmeti viddhi vijānīhi tvam । yairvāgādyupādhibhiḥ ‘vāco ha vāk’ ‘cakṣuṣaścakṣuḥ’ ‘śrotrasya śrotraṁ manaso manaḥ’ (ke. u. 1 । 2) ‘kartā bhoktā vijñātā niyantā praśāsitā’ ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 7) ityevamādayaḥ saṁvyavahārā asaṁvyavahārye nirviśeṣe pare sāmye brahmaṇi pravartante, tānvyudasya ātmānameva nirviśeṣaṁ brahma viddhīti evaśabdārthaḥ । nedaṁ brahma yadidam ityupādhibhedaviśiṣṭamanātmeśvarādi upāsate dhyāyanti । tadeva brahma tvaṁ viddhi ityukte'pi nedaṁ brahma ityanātmano'brahmatvaṁ punarucyate niyamārtham anyabrahmabuddhiparisaṅkhyānārthaṁ vā ॥

yanmanasā na manute । mana ityantaḥkaraṇaṁ buddhimanasorekatvena gṛhyate । manute'neneti manaḥ sarvakaraṇasādhāraṇam , sarvaviṣayavyāpakatvāt । ‘kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā śraddhāśraddhā dhṛtiradhṛtirhrīrdhīrbhīrityetatsarvaṁ mana eva’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) iti śruteḥ kāmādivṛttimanmanaḥ । tena manasā yat caitanyajyotirmanaso'vabhāsakaṁ na manute na saṅkalpayati nāpi niścinoti lokaḥ, manaso'vabhāsakatvena niyantṛtvāt । sarvaviṣayaṁ prati pratyageveti svātmani na pravartate'ntaḥkaraṇam । antaḥsthena hi caitanyajyotiṣāvabhāsitasya manaso mananasāmarthyam ; tena savṛttikaṁ manaḥ yena brahmaṇā mataṁ viṣayīkṛtaṁ vyāptam āhuḥ kathayanti brahmavidaḥ । tasmāt tadeva manasa ātmānaṁ pratyakcetayitāraṁ brahma viddhi । nedamityādi pūrvavat ॥

yat cakṣuṣā na paśyati na viṣayīkaroti antaḥkaraṇavṛttisaṁyuktena lokaḥ, yena cakṣūṁṣi antaḥkaraṇavṛttibhedabhinnāścakṣurvṛttīḥ paśyati caitanyātmajyotiṣā viṣayīkaroti vyāpnoti । tadevetyādi pūrvavat ॥

yat śrotreṇa na śṛṇoti digdevatādhiṣṭhitena ākāśakāryeṇa manovṛttisaṁyuktena na viṣayīkaroti lokaḥ, yena śrotram idaṁ śrutaṁ yatprasiddhaṁ caitanyātmajyotiṣā viṣayīkṛtam । tadevetyādi pūrvavat ॥

yat prāṇena ghrāṇena pārthivena nāsikāpuṭāntaravasthitenāntaḥkaraṇaprāṇavṛttibhyāṁ sahitena yanna prāṇiti gandhavanna viṣayīkaroti, yena caitanyātmajyotiṣāvabhāsyatvena svaviṣayaṁ prati prāṇaḥ praṇīyate tadevetyādi sarvaṁ samānam ॥

evaṁ heyopādeyaviparītastvamātmā brahmeti pratyāyitaḥ śiṣyaḥ ahameva brahmeti suṣṭhu vedāhamiti mā gṛhṇīyādityāśayādāhācāryaḥ śiṣyabuddhivicālanārtham — yadītyādi । nanviṣṭaiva su vedāham iti niścitā pratipattiḥ । satyam , iṣṭā niścitā pratipattiḥ ; na hi su vedāhamiti । yaddhi vedyaṁ vastu viṣayībhavati, tatsuṣṭhu vedituṁ śakyam , dāhyamiva dagdhum agnerdagdhuḥ na tvagneḥ svarūpameva । sarvasya hi vedituḥ svātmā brahmeti sarvavedāntānāṁ suniścito'rthaḥ । iha ca tadeva pratipāditaṁ praśnaprativacanoktyā ‘śrotrasya śrotram’ (ke. u. 1 । 2) ityādyayā । ‘yadvācānabhyuditam’ (ke. u. 1 । 5) iti ca viśeṣato'vadhāritam । brahmavitsampradāyaniścayaścoktaḥ ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) iti । upanyastamupasaṁhariṣyati ca ‘avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti । tasmādyuktameva śiṣyasya su vedeti buddhiṁ nirākartum । na hi veditā vediturvedituṁ śakyaḥ, agnirdagdhuriva dagdhumagneḥ । na cānyo veditā brahmaṇo'sti yasya vedyamanyatsyādbrahma । ‘nānyadato'sti vijñātṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityanyo vijñātā pratiṣidhyate । tasmāt suṣṭhu vedāhaṁ brahmeti pratipattirmithyaiva । tasmādyuktamevāhācāryo yadītyādi । yadi kadācit manyase su vedeti suṣṭhu vedāhaṁ brahmeti । kadācidyathāśrutaṁ durvijñeyamapi kṣīṇadoṣaḥ sumedhāḥ kaścitpratipadyate kaścinneti sāśaṅkamāha yadītyādi । dṛṣṭaṁ ca ‘ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyata eṣa ātmeti hovācaitadamṛtamabhayametadbrahma’ (chā. u. 8 । 7 । 4) ityukte prājāpatyaḥ paṇḍito'pyasurarāḍvirocanaḥ svabhāvadoṣavaśādanupapadyamānamapi viparītamarthaṁ śarīramātmeti pratipannaḥ । tathendro devarāṭ sakṛddvistriruktaṁ cāpratipadyamānaḥ svabhāvadoṣakṣayamapekṣya caturthe paryāye prathamoktameva brahma pratipannavān । loke'pi ekasmādguroḥ śṛṇvatāṁ kaścidyathāvatpratipadyate kaścidayathāvat kaścidviparītaṁ kaścinna pratipadyate । kimu vaktavyamatīndriyamātmatattvam । atra hi vipratipannāḥ sadasadvādinastārkikāḥ sarve । tasmādviditaṁ brahmeti suniścitoktamapi viṣamapratipattitvāt yadi manyase ityādi sāśaṅkaṁ vacanaṁ yuktamevācāryasya । dabhram alpamevāpi nūnaṁ tvaṁ vettha jānīṣe brahmaṇo rūpam । kimanekāni brahmaṇo rūpāṇi mahāntyarbhakāṇi ca, yenāha dabhramevetyādi ? bāḍham । anekāni hi nāmarūpopādhikṛtāni brahmaṇo rūpāṇi, na svataḥ । svatastu ‘aśabdamasparśamarūpamavyayaṁ tathārasaṁ nityamagandhavacca yat’ (ka. u. 1 । 3 । 15) iti śabdādibhiḥ saha rūpāṇi pratiṣidhyante । nanu yenaiva dharmeṇa yadrūpyate tadeva tasya svarūpamiti brahmaṇo'pi yena viśeṣeṇa nirūpaṇaṁ tadeva tasya svarūpaṁ syāt । ata ucyate — caitanyam , pṛthivyādīnāmanyatamasya sarveṣāṁ vipariṇatānāṁ vā dharmo na bhavati, tathā śrotrādīnāmantaḥkaraṇasya ca dharmo na bhavatīti brahmaṇo rūpamiti brahma rūpyate caitanyena । tathā coktam । ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 7) ‘vijñānaghana eva’ (bṛ. u. 2 । 4 । 12) ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘prajñānaṁ brahma’ (ai. u. 3 । 1 । 3) iti ca brahmaṇo rūpaṁ nirdiṣṭaṁ śrutiṣu । satyamevam ; tathāpi tadantaḥkaraṇadehendriyopādhidvāreṇaiva vijñānādiśabdairnirdiśyate, tadanukāritvāddehādivṛddhisaṅkocacchedādiṣu nāśeṣu ca, na svataḥ । svatastu ‘avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti sthitaṁ bhaviṣyati । ‘yadasya brahmaṇo rūpam’ iti pūrveṇa sambandhaḥ । na kevalamadhyātmopādhiparicchinnasyāsya brahmaṇo rūpaṁ tvamalpaṁ vettha ; yadapyadhidaivatopādhiparicchinnasyāsya brahmaṇo rūpaṁ deveṣu vettha tvam , tadapi nūnaṁ dabhrameva vettha iti manye'ham । yadadhyātmaṁ yadapi deveṣu tadapi copādhiparicchinnatvāddabhratvānna nivartate । yattu vidhvastasarvopādhiviśeṣaṁ śāntamanantamekamadvaitaṁ bhūmākhyaṁ nityaṁ brahma, na tatsuvedyamityabhiprāyaḥ । yata evam atha nu tasmāt manye adyāpi mīmāṁsyaṁ vicāryameva te tava brahma । evamācāryoktaḥ śiṣyaḥ ekānte upaviṣṭaḥ samāhitaḥ san , yathoktamācāryeṇa āgamamarthato vicārya, tarkataśca nirdhārya, svānubhavaṁ kṛtvā, ācāryasakāśamupagamya, uvāca — manye'hamathedānīṁ viditaṁ brahmeti ॥

kathamiti, śṛṇu — na aha manye su vedeti, naivāhaṁ manye su veda brahmeti । naiva tarhi viditaṁ tvayā brahmetyukte āha — no na vedeti veda ca । veda ceti ca—śabdāt na veda ca । nanu vipratiṣiddhaṁ nāha manye su vedeti, no na vedeti, veda ca iti । yadi na manyase su vedeti, kathaṁ manyase veda ceti । atha manyase vedaiveti, kathaṁ na manyase suvedeti । ekaṁ vastu yena jñāyate, tenaiva tadeva vastu na su vijñāyata iti vipratiṣiddhaṁ saṁśayaviparyayau varjayitvā । na ca brahma saṁśayitatvena jñeyaṁ viparītatvena veti niyantuṁ śakyam । saṁśayaviparyayau hi sarvatrānarthakaratvenaiva prasiddhau । evamācāryeṇa vicālyamāno'pi śiṣyo na vicacāla, ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) ityācāryoktāgamasampradāyabalāt upapattyanubhavabalācca ; jagarja ca brahmavidyāyāṁ dṛḍhaniścayatāṁ darśayannātmanaḥ । kathamityucyate — yaḥ yaḥ kaścit naḥ asmākaṁ sabrahmacāriṇāṁ madhye tat maduktaṁ vacanaṁ tattvato veda, saḥ tat brahma veda । kiṁ punastadvacanamityata āha — no na vedeti veda ca iti । yadeva ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) ityuktam , tadeva vastu anumānānubhavābhyāṁ saṁyojya niścitaṁ vākyāntareṇa no na vedeti veda ca ityavocat ācāryabuddhisaṁvādārthaṁ mandabuddhigrahaṇavyapohārthaṁ ca । tathā ca garjitamupapannaṁ bhavati ‘yo nastadveda tadveda’ iti ॥

śiṣyācāryasaṁvādātpratinivṛtya svena rūpeṇa śrutiḥ samastasaṁvādanirvṛttamarthameva bodhayati — yasyāmatamityādinā । yasya brahmavidaḥ amatam avijñātam aviditaṁ brahmeti matam abhiprāyaḥ niścayaḥ, tasya mataṁ jñātaṁ samyagbrahmetyabhiprāyaḥ । yasya punaḥ mataṁ jñātaṁ viditaṁ mayā brahmeti niścayaḥ, na vedaiva saḥ na brahma vijānāti saḥ । vidvadaviduṣoryarthoktau pakṣāvavadhārayati — avijñātaṁ vijānatāmiti, avijñātam amatam aviditameva brahma vijānatāṁ samyagviditavatāmityetat । vijñātaṁ viditaṁ brahma avijānatām asamyagdarśinām , indriyamanobuddhiṣvevātmadarśināmityarthaḥ ; na tvatyantamevāvyutpannabuddhīnām । na hi teṣāṁ vijñātamasmābhirbrahmeti matirbhavati । indriyamanobuddhyupādhiṣvātmadarśināṁ tu brahmopādhivivekānupalambhāt , buddhyādyupādheśca vijñātatvāt viditaṁ brahmetyupapadyate bhrāntirityataḥ asamyagdarśanaṁ pūrvapakṣatvenopanyasyate — vijñātamavijānatāmiti । athavā hetvartha uttarārdho'vijñātamityādiḥ ॥

‘avijñātaṁ vijānatām’ (ke. u. 2 । 3) ityavadhṛtam । yadi brahmātyantamevāvijñātam , laukikānāṁ brahmavidāṁ cāviśeṣaḥ prāptaḥ । ‘avijñātaṁ vijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti ca parasparaviruddham । kathaṁ tu tadbrahma samyagviditaṁ bhavatītyevamarthamāha — pratibodhaviditaṁ bodhaṁ bodhaṁ prati viditam । bodhaśabdena bauddhāḥ pratyayā ucyante । sarve pratyayā viṣayībhavanti yasya, sa ātmā sarvabodhānpratibudhyate sarvapratyayadarśī cicchaktisvarūpamātraḥ pratyayaireva pratyayeṣvaviśiṣṭatayā lakṣyate ; nānyaddvāramantarātmano vijñānāya । ataḥ pratyayapratyagātmatayā viditaṁ brahma yadā, tadā tat mataṁ tatsamyagdarśanamityarthaḥ sarvapratyayadarśitve copajananāpāyavarjitadṛksvarūpatā nityatvaṁ viśuddhasvarūpatvamātmatvaṁ nirviśeṣataikatvaṁ ca sarvabhūteṣu siddhaṁ bhavet , lakṣaṇabhedābhāvādvyonna iva ghaṭagiriguhādiṣu । viditāviditābhyāmanyadbrahmetyāgamavākyārtha evaṁ pariśuddha evopasaṁhṛto bhavati । ‘dṛṣṭedraṣṭā śruteḥ śrotā matermantā vijñātervijñātā’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) iti hi śrutyantaram । yadā punarbodhakriyākarteti bodhakriyālakṣaṇena tatkartāraṁ vijānātīti bodhalakṣaṇena viditaṁ pratibodhaviditamiti vyākhyāyate, yathā yo vṛkṣaśākhāścālayati sa vāyuriti tadvat ; tadā bodhakriyāśaktimānātmā dravyam , na bodhasvarūpa eva । bodhastu jāyate vinaśyati ca । yadā bodho jāyate, tadā bodhakriyayā saviśeṣaḥ । yadā bodho naśyati, tadā naṣṭabodho dravyamātraṁ nirviśeṣaḥ । tatraivaṁ sati vikriyātmakaḥ sāvayavo'nityo'śuddha ityādayo doṣā na parihartuṁ śakyante । yadapi kāṇādānām ātmamanaḥsaṁyogajo bodha ātmani samavaiti ; ata ātmani boddhṛtvam , na tu vikriyātmaka ātmā ; dravyamātrastu bhavati ghaṭa iva rāgasamavāyī । asminpakṣe'pyacetanaṁ dravyamātraṁ brahmeti ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 27) ‘prajñānaṁ brahma’ ityādyāḥ śrutayo bādhitāḥ syuḥ । ātmano niravayavatvena pradeśābhāvāt nityasaṁyuktatvācca manasaḥ smṛtyutpattiniyamānupapattiraparihāryā syāt । saṁsargadharmitvaṁ cātmanaḥ śrutismṛtinyāyaviruddhaṁ kalpitaṁ syāt । ‘asaṅgo na hi sajjate’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26), (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘asaktaṁ sarvabhṛt’ (bha. gī. 13 । 14) iti hi śrutismṛtī । nyāyaśca — guṇavadguṇavatā saṁsṛjyate, nātulyajātīyam । ataḥ nirguṇaṁ nirviśeṣaṁ sarvavilakṣaṇaṁ kenacidapyatulyajātīyena saṁsṛjyata ityetat nyāyaviruddhaṁ bhavet । tasmāt nityāluptajñānasvarūpajyotirātmā brahmetyayamarthaḥ sarvabodhaboddhṛtve ātmanaḥ sidhyati, nānyathā । tasmāt ‘pratibodhaviditaṁ matam’ iti yathāvyākhyāta evārtho'smābhiḥ । yatpunaḥ svasaṁvedyatā pratibodhavidityasya vākyasyārtho varṇyate, tatra bhavati sopādhikatve ātmano buddhyupādhisvarūpatvena bhedaṁ parikalpyātmanātmānaṁ vettīti saṁvyavahāraḥ — ‘ātmanyevātmānaṁ paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘svayamevātmanātmānaṁ vettha tvaṁ puruṣottama’ (bha. gī. 10 । 15) iti । na tu nirupādhikasyātmana ekatve svasaṁvedyatā parasaṁvedyatā vā sambhavati । saṁvedanasvarūpatvātsaṁvedanāntarāpekṣā ca na sambhavati, yathā prakāśasya prakāśāntarāpekṣāyā na sambhavaḥ tadvat । bauddhapakṣe svasaṁvedyatāyāṁ tu kṣaṇabhaṅguratvaṁ nirātmakatvaṁ ca vijñānasya syāt ; ‘na hi vijñāturvijñāterviparilopo vidyate'vināśitvāt’ (bṛ. u. 4 । 3 । 30) ‘nityaṁ vibhuṁ sarvagatam’ (mu. u. 1 । 1 । 6) ‘sa vā eṣa mahānaja ātmājaro'maro'mṛto'bhayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ityādyāḥ śrutayo bādhyeran । yatpunaḥ pratibodhaśabdena nirnimitto bodhaḥ pratibodhaḥ yathā suptasya ityarthaṁ parikalpayanti, sakṛdvijñānaṁ pratibodha ityapare ; nirnimittaḥ sanimittaḥ sakṛdvāsakṛdvā pratibodha eva hi saḥ । amṛtatvam amaraṇabhāvaṁ svātmanyavasthānaṁ mokṣaṁ hi yasmāt vindate labhate yathoktātpratibodhātpratibodhaviditātmakāt , tasmātpratibodhaviditameva matamityabhiprāyaḥ । bodhasya hi pratyagātmaviṣayatvaṁ ca matamamṛtatve hetuḥ । na hyātmano'nātmatvamamṛtatvaṁ bhavati । ātmatvādātmano'mṛtatvaṁ nirnimittameva । evaṁ martyatvamātmano yadavidyayā anātmatvapratipattiḥ । kathaṁ punaryathoktayātmavidyayāmṛtatvaṁ vindata ityata āha — ātmanā svena rūpeṇa vindate labhate vīryaṁ balaṁ sāmarthyam । dhanasahāyamantrauṣadhitapoyogakṛtaṁ vīryaṁ mṛtyuṁ na śaknotyabhibhavitum , anityavastukṛtatvāt ; ātmavidyākṛtaṁ tu vīryamātmanaiva vindate, nānyenetyato'nanyasādhanatvādātmavidyāvīryasya tadeva vīryaṁ mṛtyuṁ śaknotyabhibhavitum । yata evamātmavidyākṛtaṁ vīryamātmanaiva vindate, ataḥ vidyayā ātmaviṣayayā vindate'mṛtam amṛtatvam । ‘nāyamātmā balahīnena labhyaḥ’ (mu. u. 3 । 2 । 4)ityātharvaṇe । ataḥ samartho hetuḥ amṛtatvaṁ hi vindata iti ॥

kaṣṭā khalu suranaratiryakpretādiṣu saṁsāraduḥkhabahuleṣu prāṇinikāyeṣu janmajarāmaraṇarogādisamprāptirajñānāt । ataḥ iha eva cet manuṣyo'dhikṛtaḥ samarthaḥ san yadi avedīt ātmānaṁ yathoktalakṣaṇaṁ viditavān yathoktena prakāreṇa, atha tadā asti satyaṁ manuṣyajanmanyasminnavināśo'rthavattā vā sadbhāvo vā paramārthatā vā satyaṁ vidyate । na cedihāvedīditi, na cet iha jīvaṁścet adhikṛtaḥ avedīt na viditavān , tadā mahatī dīrghā anantā vinaṣṭiḥ vināśanaṁ janmajarāmaraṇādiprabandhāvicchedalakṣaṇā saṁsāragatiḥ । tasmādevaṁ guṇadoṣau vijānanto brāhmaṇāḥ bhūteṣu bhūteṣu sarvabhūteṣu sthāvareṣu careṣu ca ekamātmatattvaṁ brahma vicitya vijñāya sākṣātkṛtya dhīrāḥ dhīmantaḥ pretya vyāvṛtya mamāhambhāvalakṣaṇādavidyārūpādasmāllokāt uparamya sarvātmaikabhāvamadvaitamāpannāḥ santaḥ amṛtā bhavanti brahmaiva bhavantītyarthaḥ । ‘sa yo ha vai tatparaṁ brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) iti śruteḥ ॥

brahma ha devebhyo vijigye । ‘avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) ityādiśravaṇāt yadasti tadvijñātaṁ pramāṇaiḥ yannāsti tadavijñātaṁ śaśaviṣāṇakalpamatyantamevāsaddṛṣṭam । tathedaṁ brahmāvijñātatvādasadeveti mandabuddhīnāṁ vyāmoho mā bhūditi tadartheyamākhyāyikā ārabhyate । tadeva hi brahma sarvaprakāreṇa praśāstṛ devānāmapi paro devaḥ, īśvarāṇāmapi parameśvaraḥ, durvijñeyaḥ, devānāṁ jayahetuḥ, asurāṇāṁ parājayahetuḥ ; tatkathaṁ nāstītyetasyārthasyānukūlāni hyuttarāṇi vacāṁsi dṛśyante । athavā brahmavidyāyāḥ stutaye । katham ? brahmavijñānāddhi agnyādayo devā devānāṁ śreṣṭhatvaṁ jagmuḥ । tato'pyatitarāmindra iti । athavā durvijñeyaṁ brahmetyetatpradarśyate — yenāgnyādayo'titejaso'pi kleśenaiva brahma viditavantastathendro devānāmīśvaro'pi sanniti । vakṣyamāṇopaniṣadvidhiparaṁ vā sarvam । brahmavidyāvyatirekeṇa prāṇināṁ kartṛtvabhoktṛtvādyabhimāno mithyetyetaddarśanārthaṁ vā ākhyāyikā, yathā devānāṁ jayādyabhimānastadvaditi । brahma yathoktalakṣaṇaṁ paraṁ ha kila devebhyo'rthāya vijigye jayaṁ labdhavat devānāmasurāṇāṁ ca saṅgrāme'surāñjitvā jagadarātīnīśvaraseturbhettṝn devebhyo jayaṁ tatphalaṁ ca prāyacchajjagataḥ sthemne । tasya ha kila brahmaṇo vijaye devāḥ agnyādayaḥ amahīyanta mahimānaṁ prāptavantaḥ । tadā ātmasaṁsthasya pratyagātmana īśvarasya sarvajñasya sarvakriyāphalasaṁyojayituḥ prāṇināṁ sarvaśakteḥ jagataḥ sthitiṁ cikīrṣoḥ ayaṁ jayo mahimā cetyajānantaḥ te devāḥ aikṣanta īkṣitavantaḥ agnyādisvarūpaparicchinnātmakṛtaḥ asmākamevāyaṁ vijayaḥ asmākamevāyaṁ mahimā agnivāyvindratvādilakṣaṇo jayaphalabhūto'smābhiranubhūyate nāsmatpratyagātmabhūteśvarakṛta iti ॥

evaṁ mithyābhimānekṣaṇavatāṁ tat ha kila eṣāṁ mithyekṣaṇaṁ vijajñau vijñātavadbrahma । sarvekṣitṛ hi tat sarvabhūtakaraṇaprayoktṛtvāt devānāṁ ca mithyājñānamupalabhya maivāsuravaddevā mithyābhimānātparābhaveyuriti tadanukampayā devānmithyābhimānāpanodanenānugṛhṇīyāmiti tebhyaḥ devebhyaḥ ha kila arthāya prādurbabhūva svayogamāhātmyanirmitenātyadbhutena vismāpanīyena rūpeṇa devānāmindriyagocare prādurbabhūva prādurbhūtavat । tat prādurbhūtaṁ brahma na vyajānata naiva vijñātavantaḥ devāḥ kimidaṁ yakṣaṁ pūjyaṁ mahadbhūtamiti ॥

te tadajānanto devāḥ sāntarbhayāstadvijijñāsavaḥ agnim agragāminaṁ jātavedasaṁ sarvajñakalpam abruvan uktavantaḥ । he jātavedaḥ etat asmadgocarasthaṁ yakṣaṁ vijānīhi viśeṣato budhyasva tvaṁ nastejasvī kimetadyakṣamiti । tathā astu iti tat yakṣam abhi adravat tatprati gatavānagniḥ । taṁ ca gatavantaṁ pipṛcchiṣuṁ tatsamīpe'pragalbhatvāttūṣṇīmbhūtaṁ tadyakṣam abhyavadat agniṁ prati abhāṣata ko'sīti । evaṁ brahmaṇā pṛṣṭo'gniḥ abravīt agnirvai agnirnāmāhaṁ prasiddho jātavedā iti ca nāmadvayena prasiddhatayātmānaṁ ślāghayanniti । evamuktavantaṁ brahmāvocat tasmin evaṁ prasiddhaguṇanāmavati tvayi kiṁ vīryaṁ sāmarthyam iti । so'bravīt idaṁ jagat sarvaṁ daheyaṁ bhasmīkuryāṁ yat idaṁ sthāvarādi pṛthivyām iti । pṛthivyāmityupalakṣaṇārtham , yato'ntarikṣasthamapi dahyata evāgninā । tasmai evamabhimānavate brahma tṛṇaṁ nidadhau puro'gneḥ sthāpitavat । brahmaṇā ‘etat tṛṇamātraṁ mamāgrataḥ daha ; na cedasi dagdhuṁ samarthaḥ, muñca dagdhṛtvābhimānaṁ sarvatra’ ityuktaḥ tat tṛṇam upapreyāya tṛṇasamīpaṁ gatavān sarvajavena sarvotsāhakṛtena vegena । gatvā tat na śaśāka nāśakat dagdhum । saḥ jātavedāḥ tṛṇaṁ dagdhumaśakto vrīḍito hatapratijñaḥ tata eva yakṣādeva tūṣṇīṁ devānprati nivavṛte nivṛttaḥ pratigatavān na etat yakṣam aśakaṁ śaktavānahaṁ vijñātuṁ viśeṣataḥ yadetadyakṣamiti ॥

atha anantaraṁ vāyumabruvan he vāyo etadvijānīhītyādi samānārthaṁ pūrveṇa । vānādgamanādgandhanādvā vāyuḥ । mātaryantarikṣe śvayatīti mātariśvā । idaṁ sarvamapi ādadīya gṛhṇīyām । yadidaṁ pṛthivyāmityādi samānameva ॥

athendramabruvanmaghavannetadvijānīhītyādi pūrvavat । indraḥ parameśvaro maghavā balavattvāt tatheti tadabhyadravat । tasmāt indrādātmasamīpaṁ gatāt tadbrahma tirodadhe tirobhūtam । indrasyendratvābhimāno'titarāṁ nirākartavya ityataḥ saṁvādamātramapi nādādbrahmendrāya । tadyakṣaṁ yasminnākāśe ākāśapradeśe ātmānaṁ darśayitvā tirobhūtamindraśca brahmaṇastirodhānakāle yasminnākāśe āsīt , saḥ indraḥ tasminneva ākāśe tasthau kiṁ yadyakṣamiti dhyāyan ; na nivavṛte'gnyādivat । tasyendrasya yakṣe bhaktiṁ buddhvā vidyā umārūpiṇī prādurabhūtstrīrūpā । saḥ indraḥ tām umāṁ bahu śobhamānām ; sarveṣāṁ hi śobhamānānāṁ śobhanatamā vidyā । tadā bahu śobhamāneti viśeṣaṇamupapannaṁ bhavati । haimavatīṁ hemakṛtābharaṇavatīmiva bahu śobhamānāmityarthaḥ । athavā umaiva himavato duhitā haimavatī nityameva sarvajñeneśvareṇa saha vartata iti jñātuṁ samartheti kṛtvā tāmupajagāma । indraḥ tāṁ ha umāṁ kila uvāca papraccha brūhi kimetaddarśayitvā tirobhūtaṁ yakṣamiti ॥

sā brahmeti hovāca ha kila brahmaṇaḥ vai īśvarasyaiva vijaye — īśvareṇaiva jitā asurāḥ । yūyaṁ tatra nimittamātram । tasyaiva vijaye — yūyaṁ mahīyadhvaṁ mahimānaṁ prāpnutha । etaditi kriyāviśeṣaṇārtham । mithyābhimānastu yuṣmākam — asmākamevāyaṁ vijayo'smākamevāyaṁ mahimeti । tataḥ tasmādumāvākyāt ha eva vidāñcakāra brahmeti indraḥ ; avadhāraṇāt tato haiva iti, na svātantryeṇa ॥

yasmādagnivāyvindrā ete devā brahmaṇaḥ saṁvādadarśanādinā sāmīpyamupagatāḥ, tasmāt svairguṇaiḥ atitarāmiva śaktiguṇādimahābhāgyaiḥ anyān devān atitarām atiśerata iva ete devāḥ । ivaśabdo'narthako'vadhāraṇārtho vā । yat agniḥ vāyuḥ indraḥ te hi devā yasmāt enat brahma nediṣṭham antikatamaṁ priyatamaṁ pasparśuḥ spṛṣṭavanto yathoktairbrahmaṇaḥ saṁvādādiprakāraiḥ, te hi yasmācca hetoḥ enat brahma prathamaḥ prathamāḥ pradhānāḥ santa ityetat , vidāñcakāra vidāñcakrurityetat , brahmeti ॥

yasmādagnivāyū api indravākyādeva vidāñcakratuḥ, indreṇa hi umāvākyātprathamaṁ śrutaṁ brahmeti ; tasmādvai indraḥ atitarāmiva atiśeta iva anyān devān । sa hyenannediṣṭhaṁ pasparśa yasmāt sa hyenatprathamo vidāñcakāra brahmetyuktārthaṁ vākyam ॥

tasya prakṛtasya brahmaṇaḥ eṣaḥ ādeśaḥ upamopadeśaḥ । nirupamasya brahmaṇo yenopamānenopadeśaḥ so'yamādeśa ityucyate । kiṁ tat ? yadetat prasiddhaṁ loke vidyutaḥ vyadyutat vidyotanaṁ kṛtavadityetadanupapannamiti vidyuto vidyotanamiti kalpyate । ā3 ityupamārthaḥ । vidyuto vidyotanamivetyarthaḥ, ‘yathā sakṛdvidyutam’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti śrutyantare ca darśanāt । vidyudiva hi sakṛdātmānaṁ darśayitvā tirobhūtaṁ brahma devebhyaḥ । athavā vidyutaḥ ‘tejaḥ’ ityadhyāhāryam । vyadyutat vidyotitavat ā3 iva । vidyutastejaḥ sakṛdvidyotitavadivetyabhiprāyaḥ । itiśabdaḥ ādeśapratinirdeśārthaḥ — ityayamādeśa iti । icchabdaḥ samuccayārthaḥ । ayaṁ cāparastasyādeśaḥ । ko'sau ? nyamīmiṣat yathā cakṣuḥ । nyamīmiṣat nimeṣaṁ kṛtavat । svārthe ṇic । upamārtha eva ākāraḥ । cakṣuṣo viṣayaṁ prati prakāśatirobhāva iva cetyarthaḥ । iti adhidaivataṁ devatāviṣayaṁ brahmaṇa upamānadarśanam ॥

atha anantaram adhyātmaṁ pratyagātmaviṣaya ādeśa ucyate । yadetat gacchatīva ca manaḥ । etadbrahma ḍhaukata iva viṣayīkarotīva । yacca anena manasā etat brahma upasmarati samīpataḥ smarati sādhakaḥ abhīkṣṇaṁ bhṛśam । saṅkalpaśca manaso brahmaviṣayaḥ । manaupādhikatvāddhi manasaḥ saṅkalpasmṛtyādipratyayairabhivyajyate brahma, viṣayīkriyamāṇamiva । ataḥ sa eṣa brahmaṇo'dhyātmamādeśaḥ । vidyunnimeṣaṇavadadhidaivataṁ drutaprakāśanadharmi, adhyātmaṁ ca manaḥpratyayasamakālābhivyaktidharmi, ityeṣa ādeśaḥ । evamādiśyamānaṁ hi brahma mandabuddhigamyaṁ bhavatīti brahmaṇa ādeśa upadeśaḥ । na hi nirupādhikameva brahma mandabuddhibhirākalayituṁ śakyam ॥

kiñca, tat brahma ha kila tadvanaṁ nāma tasya vanaṁ tadvanaṁ tasya prāṇijātasya pratyagātmabhūtatvādvanaṁ vananīyaṁ sambhajanīyam । ataḥ tadvanaṁ nāma ; prakhyātaṁ brahma tadvanamiti yataḥ, tasmāt tadvanamiti anenaiva guṇābhidhānena upāsitavyaṁ cintanīyam । anena nāmnopāsanasya phalamāha — sa yaḥ kaścit etat yathoktaṁ brahma evaṁ yathoktaguṇaṁ veda upāste abhi ha enam upāsakaṁ sarvāṇi bhūtāni abhi saṁvāñchanti ha prārthayanta eva yathā brahma ॥

evamanuśiṣṭaḥ śiṣya ācāryamuvāca — upaniṣadaṁ rahasyaṁ yaccintyaṁ bho bhagavan brūhi iti । evamuktavati śiṣye āhācāryaḥ — uktā abhihitā te tava upaniṣat । kā punaḥ setyāha — brāhmīṁ brahmaṇaḥ paramātmana iyaṁ brāhmī tām , paramātmaviṣayatvādatītavijñānasya, vāva eva te upaniṣadamabrūmeti uktāmeva paramātmaviṣayāmupaniṣadamabrūmetyavadhārayatyuttarārtham । paramātmaviṣayāmupaniṣadaṁ śrutavataḥ upaniṣadaṁ bho brūhīti pṛcchataḥ śiṣyasya ko'bhiprāyaḥ ? yadi tāvacchrutasyārthasya praśnaḥ kṛtaḥ, tataḥ piṣṭapeṣaṇavatpunarukto'narthakaḥ praśnaḥ syāt । atha sāvaśeṣoktopaniṣatsyāt , tatastasyāḥ phalavacanenopasaṁhāro na yuktaḥ ‘pretyāsmāllokādamṛtā bhavanti’ (ke. u. 2 । 5) iti । tasmāduktopaniṣaccheṣaviṣayo'pi praśno'nupapanna eva, anavaśeṣitatvāt । kastarhyabhiprāyaḥ praṣṭuriti । ucyate । kiṁ pūrvoktopaniṣaccheṣatayā tatsahakārisādhanāntarāpekṣā, atha nirapekṣaiva ? sāpekṣā cedapekṣitaviṣayāmupaniṣadaṁ brūhi । atha nirapekṣā cedavadhāraya pippalādavannātaḥ paramastītyevamabhiprāyaḥ । etadupapannamācāryasyāvadhāraṇavacanam ‘uktā ta upaniṣat’ iti । nanu nāvadhāraṇamidam , yato'nyadvaktavyamāha ‘tasyai tapo damaḥ’ (ke. u. 4 । 8) ityādi । satyam , vaktavyamucyate ācāryeṇa । na tūktopaniṣaccheṣatayā tatsahakārisādhanāntarābhiprāyeṇa vā ; kintu brahmavidyāprāptyupāyābhiprāyeṇa vedaistadaṅgaiśca sahapāṭhena samīkaraṇāttapaḥprabhṛtīnām । na hi vedānāṁ śikṣādyaṅgānāṁ ca sākṣādbrahmavidyāśeṣatvaṁ tatsahakārisādhanatvaṁ vā sambhavati । sahapaṭhitānāmapi yathāyogaṁ vibhajya viniyogaḥ syāditi cet ; yathā sūktavākānumantraṇamantrāṇāṁ yathādaivataṁ vibhāgaḥ, tathā tapodamakarmasatyādīnāmapi brahmavidyāśeṣatvaṁ tatsahakārisādhanatvaṁ veti kalpyate । vedānāṁ tadaṅgānāṁ cārthaprakāśakatvena karmātmajñānopāyatvamityevaṁ hyayaṁ vibhāgo yujyate arthasambandhopapattisāmarthyāditi cet , na ; ayukteḥ । na hyayaṁ vibhāgo ghaṭanāṁ prāñcati । na hi sarvakriyākārakaphalabhedabuddhitiraskāriṇyā brahmavidyāyāḥ śeṣāpekṣā sahakārisādhanasambandho vā yujyate । sarvaviṣayavyāvṛttapratyagātmaviṣayaniṣṭhatvācca brahmavidyāyāstatphalasya ca niḥśreyasasya । ‘mokṣamicchansadā karma tyajedeva sasādhanam । tyajataiva hi tajjñeyaṁ tyaktuḥ pratyakparaṁ padam’ ( ? ) tasmātkarmaṇāṁ sahakāritvaṁ karmaśeṣāpekṣā vā na jñānasyopapadyate । tato'sadeva sūktavākānumantraṇavadyathāyogaṁ vibhāga iti । tasmādavadhāraṇārthataiva praśnaprativacanasyopapadyate । etāvatyeveyamupaniṣaduktānyanirapekṣā amṛtatvāya ॥

yāmimāṁ brāhmīmupaniṣadaṁ tavāgre'brūmeti tasyai tasyā uktāyā upaniṣadaḥ prāptyupāyabhūtāni tapaādīni । tapaḥ kāyendriyamanasāṁ samādhānam । damaḥ upaśamaḥ । karma agnihotrādi । etairhi saṁskṛtasya sattvaśuddhidvārā tattvajñānotpattirdṛṣṭā । dṛṣṭā hyamṛditakalmaṣasyokte'pi brahmaṇyapratipattirviparītapratipattiśca, yathendravirocanaprabhṛtīnām । tasmādiha vātīteṣu vā bahuṣu janmāntareṣu tapaādibhiḥ kṛtasattvaśuddherjñānaṁ samutpadyate yathāśrutam ; ‘yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau । tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ’ (śve. u. 6 । 23) iti mantravarṇāt । ‘jñānamutpadyate puṁsāṁ kṣayātpāpasya karmaṇaḥ’ (mo. 204 । 8) iti smṛteśca । itiśabdaḥ upalakṣaṇatvapradarśanārthaḥ । iti evamādyanyadapi jñānotpatterupakārakam ‘amānitvamadambhitvam’ (bha. gī. 13 । 7) ityādyupadarśitaṁ bhavati । pratiṣṭhā pādau pādāvivāsyāḥ ; teṣu hi satsu pratitiṣṭhati brahmavidyā pravartate, padbhyāmiva puruṣaḥ । vedāścatvāraḥ sarvāṇi cāṅgāni śikṣādīni ṣaṭ karmajñānaprakāśakatvādvedānāṁ tadrakṣaṇārthatvādaṅgānāṁ pratiṣṭhātvam । athavā, pratiṣṭhāśabdasya pādarūpakalpanārthatvādvedāstvitarāṇi sarvāṅgāni śiraādīni । asminpakṣe śikṣādīnāṁ vedagrahaṇenaiva grahaṇaṁ kṛtaṁ pratyetavyam । aṅgini hi gṛhīte'ṅgāni gṛhītānyeva bhavanti, tadāyattatvādaṅgānām । satyam āyatanaṁ yatra tiṣṭhatyupaniṣat tadāyatanam । satyamiti amāyitā akauṭilyaṁ vāṅmanaḥkāyānām । teṣu hyāśrayati vidyā ye amāyāvinaḥ sādhavaḥ, nāsuraprakṛtiṣu māyāviṣu ; ‘na yeṣu jihmamanṛtaṁ na māyā ca’ (pra. u. 1 । 16) iti śruteḥ । tasmātsatyamāyatanamiti kalpyate । tapaādiṣveva pratiṣṭhātvena prāptasya satyasya punarāyatanatvena grahaṇaṁ sādhanātiśayatvajñāpanārtham । ‘aśvamedhasahasraṁ ca satyaṁ ca tulayā dhṛtam । aśvamedhasahasrācca satyamekaṁ viśiṣyate’ (mahābhā. ā. 74 । 103) iti smṛteḥ ॥

yo vai etāṁ brahmavidyām ‘keneṣitam’ (ke. u. 1 । 1) ityādinā yathoktām evaṁ mahābhāgām ‘brahma ha devebhyaḥ’ (ke. u. 3 । 1) ityādinā stutāṁ sarvavidyāpratiṣṭhāṁ veda । ‘amṛtatvaṁ hi vindate’ (ke. u. 2 । 4) ityuktamapi brahmavidyāphalamante nigamayati — apahatya pāpmānam avidyākāmakarmalakṣaṇaṁ saṁsārabījaṁ vidhūya anante aparyante svarge loke sukhātmake brahmaṇītyetat । anante iti viśeṣaṇānna triviṣṭape anantaśabda aupacāriko'pi syādityata āha — jyeye iti । jyeye jyāyasi sarvamahattare svātmani mukhye eva pratitiṣṭhati । na punaḥ saṁsāramāpadyata ityabhiprāyaḥ ॥