kenopaniṣatpadabhāṣyam

evaṁ heyopādeyaviparītastvamātmā brahmeti pratyāyitaḥ śiṣyaḥ ahameva brahmeti suṣṭhu vedāhamiti mā gṛhṇīyādityāśayādāhācāryaḥ śiṣyabuddhivicālanārtham — yadītyādi । nanviṣṭaiva su vedāham iti niścitā pratipattiḥ । satyam , iṣṭā niścitā pratipattiḥ ; na hi su vedāhamiti । yaddhi vedyaṁ vastu viṣayībhavati, tatsuṣṭhu vedituṁ śakyam , dāhyamiva dagdhum agnerdagdhuḥ na tvagneḥ svarūpameva । sarvasya hi vedituḥ svātmā brahmeti sarvavedāntānāṁ suniścito'rthaḥ । iha ca tadeva pratipāditaṁ praśnaprativacanoktyā ‘śrotrasya śrotram’ (ke. u. 1 । 2) ityādyayā । ‘yadvācānabhyuditam’ (ke. u. 1 । 5) iti ca viśeṣato'vadhāritam । brahmavitsampradāyaniścayaścoktaḥ ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) iti । upanyastamupasaṁhariṣyati ca ‘avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti । tasmādyuktameva śiṣyasya su vedeti buddhiṁ nirākartum । na hi veditā vediturvedituṁ śakyaḥ, agnirdagdhuriva dagdhumagneḥ । na cānyo veditā brahmaṇo'sti yasya vedyamanyatsyādbrahma । ‘nānyadato'sti vijñātṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityanyo vijñātā pratiṣidhyate । tasmāt suṣṭhu vedāhaṁ brahmeti pratipattirmithyaiva । tasmādyuktamevāhācāryo yadītyādi । yadi kadācit manyase su vedeti suṣṭhu vedāhaṁ brahmeti । kadācidyathāśrutaṁ durvijñeyamapi kṣīṇadoṣaḥ sumedhāḥ kaścitpratipadyate kaścinneti sāśaṅkamāha yadītyādi । dṛṣṭaṁ ca ‘ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyata eṣa ātmeti hovācaitadamṛtamabhayametadbrahma’ (chā. u. 8 । 7 । 4) ityukte prājāpatyaḥ paṇḍito'pyasurarāḍvirocanaḥ svabhāvadoṣavaśādanupapadyamānamapi viparītamarthaṁ śarīramātmeti pratipannaḥ । tathendro devarāṭ sakṛddvistriruktaṁ cāpratipadyamānaḥ svabhāvadoṣakṣayamapekṣya caturthe paryāye prathamoktameva brahma pratipannavān । loke'pi ekasmādguroḥ śṛṇvatāṁ kaścidyathāvatpratipadyate kaścidayathāvat kaścidviparītaṁ kaścinna pratipadyate । kimu vaktavyamatīndriyamātmatattvam । atra hi vipratipannāḥ sadasadvādinastārkikāḥ sarve । tasmādviditaṁ brahmeti suniścitoktamapi viṣamapratipattitvāt yadi manyase ityādi sāśaṅkaṁ vacanaṁ yuktamevācāryasya । dabhram alpamevāpi nūnaṁ tvaṁ vettha jānīṣe brahmaṇo rūpam । kimanekāni brahmaṇo rūpāṇi mahāntyarbhakāṇi ca, yenāha dabhramevetyādi ? bāḍham । anekāni hi nāmarūpopādhikṛtāni brahmaṇo rūpāṇi, na svataḥ । svatastu ‘aśabdamasparśamarūpamavyayaṁ tathārasaṁ nityamagandhavacca yat’ (ka. u. 1 । 3 । 15) iti śabdādibhiḥ saha rūpāṇi pratiṣidhyante । nanu yenaiva dharmeṇa yadrūpyate tadeva tasya svarūpamiti brahmaṇo'pi yena viśeṣeṇa nirūpaṇaṁ tadeva tasya svarūpaṁ syāt । ata ucyate — caitanyam , pṛthivyādīnāmanyatamasya sarveṣāṁ vipariṇatānāṁ vā dharmo na bhavati, tathā śrotrādīnāmantaḥkaraṇasya ca dharmo na bhavatīti brahmaṇo rūpamiti brahma rūpyate caitanyena । tathā coktam । ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 7) ‘vijñānaghana eva’ (bṛ. u. 2 । 4 । 12) ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘prajñānaṁ brahma’ (ai. u. 3 । 1 । 3) iti ca brahmaṇo rūpaṁ nirdiṣṭaṁ śrutiṣu । satyamevam ; tathāpi tadantaḥkaraṇadehendriyopādhidvāreṇaiva vijñānādiśabdairnirdiśyate, tadanukāritvāddehādivṛddhisaṅkocacchedādiṣu nāśeṣu ca, na svataḥ । svatastu ‘avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti sthitaṁ bhaviṣyati । ‘yadasya brahmaṇo rūpam’ iti pūrveṇa sambandhaḥ । na kevalamadhyātmopādhiparicchinnasyāsya brahmaṇo rūpaṁ tvamalpaṁ vettha ; yadapyadhidaivatopādhiparicchinnasyāsya brahmaṇo rūpaṁ deveṣu vettha tvam , tadapi nūnaṁ dabhrameva vettha iti manye'ham । yadadhyātmaṁ yadapi deveṣu tadapi copādhiparicchinnatvāddabhratvānna nivartate । yattu vidhvastasarvopādhiviśeṣaṁ śāntamanantamekamadvaitaṁ bhūmākhyaṁ nityaṁ brahma, na tatsuvedyamityabhiprāyaḥ । yata evam atha nu tasmāt manye adyāpi mīmāṁsyaṁ vicāryameva te tava brahma । evamācāryoktaḥ śiṣyaḥ ekānte upaviṣṭaḥ samāhitaḥ san , yathoktamācāryeṇa āgamamarthato vicārya, tarkataśca nirdhārya, svānubhavaṁ kṛtvā, ācāryasakāśamupagamya, uvāca — manye'hamathedānīṁ viditaṁ brahmeti ॥

kathamiti, śṛṇu — na aha manye su vedeti, naivāhaṁ manye su veda brahmeti । naiva tarhi viditaṁ tvayā brahmetyukte āha — no na vedeti veda ca । veda ceti ca—śabdāt na veda ca । nanu vipratiṣiddhaṁ nāha manye su vedeti, no na vedeti, veda ca iti । yadi na manyase su vedeti, kathaṁ manyase veda ceti । atha manyase vedaiveti, kathaṁ na manyase suvedeti । ekaṁ vastu yena jñāyate, tenaiva tadeva vastu na su vijñāyata iti vipratiṣiddhaṁ saṁśayaviparyayau varjayitvā । na ca brahma saṁśayitatvena jñeyaṁ viparītatvena veti niyantuṁ śakyam । saṁśayaviparyayau hi sarvatrānarthakaratvenaiva prasiddhau । evamācāryeṇa vicālyamāno'pi śiṣyo na vicacāla, ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) ityācāryoktāgamasampradāyabalāt upapattyanubhavabalācca ; jagarja ca brahmavidyāyāṁ dṛḍhaniścayatāṁ darśayannātmanaḥ । kathamityucyate — yaḥ yaḥ kaścit naḥ asmākaṁ sabrahmacāriṇāṁ madhye tat maduktaṁ vacanaṁ tattvato veda, saḥ tat brahma veda । kiṁ punastadvacanamityata āha — no na vedeti veda ca iti । yadeva ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) ityuktam , tadeva vastu anumānānubhavābhyāṁ saṁyojya niścitaṁ vākyāntareṇa no na vedeti veda ca ityavocat ācāryabuddhisaṁvādārthaṁ mandabuddhigrahaṇavyapohārthaṁ ca । tathā ca garjitamupapannaṁ bhavati ‘yo nastadveda tadveda’ iti ॥

śiṣyācāryasaṁvādātpratinivṛtya svena rūpeṇa śrutiḥ samastasaṁvādanirvṛttamarthameva bodhayati — yasyāmatamityādinā । yasya brahmavidaḥ amatam avijñātam aviditaṁ brahmeti matam abhiprāyaḥ niścayaḥ, tasya mataṁ jñātaṁ samyagbrahmetyabhiprāyaḥ । yasya punaḥ mataṁ jñātaṁ viditaṁ mayā brahmeti niścayaḥ, na vedaiva saḥ na brahma vijānāti saḥ । vidvadaviduṣoryarthoktau pakṣāvavadhārayati — avijñātaṁ vijānatāmiti, avijñātam amatam aviditameva brahma vijānatāṁ samyagviditavatāmityetat । vijñātaṁ viditaṁ brahma avijānatām asamyagdarśinām , indriyamanobuddhiṣvevātmadarśināmityarthaḥ ; na tvatyantamevāvyutpannabuddhīnām । na hi teṣāṁ vijñātamasmābhirbrahmeti matirbhavati । indriyamanobuddhyupādhiṣvātmadarśināṁ tu brahmopādhivivekānupalambhāt , buddhyādyupādheśca vijñātatvāt viditaṁ brahmetyupapadyate bhrāntirityataḥ asamyagdarśanaṁ pūrvapakṣatvenopanyasyate — vijñātamavijānatāmiti । athavā hetvartha uttarārdho'vijñātamityādiḥ ॥

‘avijñātaṁ vijānatām’ (ke. u. 2 । 3) ityavadhṛtam । yadi brahmātyantamevāvijñātam , laukikānāṁ brahmavidāṁ cāviśeṣaḥ prāptaḥ । ‘avijñātaṁ vijānatām’ (ke. u. 2 । 3) iti ca parasparaviruddham । kathaṁ tu tadbrahma samyagviditaṁ bhavatītyevamarthamāha — pratibodhaviditaṁ bodhaṁ bodhaṁ prati viditam । bodhaśabdena bauddhāḥ pratyayā ucyante । sarve pratyayā viṣayībhavanti yasya, sa ātmā sarvabodhānpratibudhyate sarvapratyayadarśī cicchaktisvarūpamātraḥ pratyayaireva pratyayeṣvaviśiṣṭatayā lakṣyate ; nānyaddvāramantarātmano vijñānāya । ataḥ pratyayapratyagātmatayā viditaṁ brahma yadā, tadā tat mataṁ tatsamyagdarśanamityarthaḥ sarvapratyayadarśitve copajananāpāyavarjitadṛksvarūpatā nityatvaṁ viśuddhasvarūpatvamātmatvaṁ nirviśeṣataikatvaṁ ca sarvabhūteṣu siddhaṁ bhavet , lakṣaṇabhedābhāvādvyonna iva ghaṭagiriguhādiṣu । viditāviditābhyāmanyadbrahmetyāgamavākyārtha evaṁ pariśuddha evopasaṁhṛto bhavati । ‘dṛṣṭedraṣṭā śruteḥ śrotā matermantā vijñātervijñātā’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) iti hi śrutyantaram । yadā punarbodhakriyākarteti bodhakriyālakṣaṇena tatkartāraṁ vijānātīti bodhalakṣaṇena viditaṁ pratibodhaviditamiti vyākhyāyate, yathā yo vṛkṣaśākhāścālayati sa vāyuriti tadvat ; tadā bodhakriyāśaktimānātmā dravyam , na bodhasvarūpa eva । bodhastu jāyate vinaśyati ca । yadā bodho jāyate, tadā bodhakriyayā saviśeṣaḥ । yadā bodho naśyati, tadā naṣṭabodho dravyamātraṁ nirviśeṣaḥ । tatraivaṁ sati vikriyātmakaḥ sāvayavo'nityo'śuddha ityādayo doṣā na parihartuṁ śakyante । yadapi kāṇādānām ātmamanaḥsaṁyogajo bodha ātmani samavaiti ; ata ātmani boddhṛtvam , na tu vikriyātmaka ātmā ; dravyamātrastu bhavati ghaṭa iva rāgasamavāyī । asminpakṣe'pyacetanaṁ dravyamātraṁ brahmeti ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 27) ‘prajñānaṁ brahma’ ityādyāḥ śrutayo bādhitāḥ syuḥ । ātmano niravayavatvena pradeśābhāvāt nityasaṁyuktatvācca manasaḥ smṛtyutpattiniyamānupapattiraparihāryā syāt । saṁsargadharmitvaṁ cātmanaḥ śrutismṛtinyāyaviruddhaṁ kalpitaṁ syāt । ‘asaṅgo na hi sajjate’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26), (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘asaktaṁ sarvabhṛt’ (bha. gī. 13 । 14) iti hi śrutismṛtī । nyāyaśca — guṇavadguṇavatā saṁsṛjyate, nātulyajātīyam । ataḥ nirguṇaṁ nirviśeṣaṁ sarvavilakṣaṇaṁ kenacidapyatulyajātīyena saṁsṛjyata ityetat nyāyaviruddhaṁ bhavet । tasmāt nityāluptajñānasvarūpajyotirātmā brahmetyayamarthaḥ sarvabodhaboddhṛtve ātmanaḥ sidhyati, nānyathā । tasmāt ‘pratibodhaviditaṁ matam’ iti yathāvyākhyāta evārtho'smābhiḥ । yatpunaḥ svasaṁvedyatā pratibodhavidityasya vākyasyārtho varṇyate, tatra bhavati sopādhikatve ātmano buddhyupādhisvarūpatvena bhedaṁ parikalpyātmanātmānaṁ vettīti saṁvyavahāraḥ — ‘ātmanyevātmānaṁ paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘svayamevātmanātmānaṁ vettha tvaṁ puruṣottama’ (bha. gī. 10 । 15) iti । na tu nirupādhikasyātmana ekatve svasaṁvedyatā parasaṁvedyatā vā sambhavati । saṁvedanasvarūpatvātsaṁvedanāntarāpekṣā ca na sambhavati, yathā prakāśasya prakāśāntarāpekṣāyā na sambhavaḥ tadvat । bauddhapakṣe svasaṁvedyatāyāṁ tu kṣaṇabhaṅguratvaṁ nirātmakatvaṁ ca vijñānasya syāt ; ‘na hi vijñāturvijñāterviparilopo vidyate'vināśitvāt’ (bṛ. u. 4 । 3 । 30) ‘nityaṁ vibhuṁ sarvagatam’ (mu. u. 1 । 1 । 6) ‘sa vā eṣa mahānaja ātmājaro'maro'mṛto'bhayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ityādyāḥ śrutayo bādhyeran । yatpunaḥ pratibodhaśabdena nirnimitto bodhaḥ pratibodhaḥ yathā suptasya ityarthaṁ parikalpayanti, sakṛdvijñānaṁ pratibodha ityapare ; nirnimittaḥ sanimittaḥ sakṛdvāsakṛdvā pratibodha eva hi saḥ । amṛtatvam amaraṇabhāvaṁ svātmanyavasthānaṁ mokṣaṁ hi yasmāt vindate labhate yathoktātpratibodhātpratibodhaviditātmakāt , tasmātpratibodhaviditameva matamityabhiprāyaḥ । bodhasya hi pratyagātmaviṣayatvaṁ ca matamamṛtatve hetuḥ । na hyātmano'nātmatvamamṛtatvaṁ bhavati । ātmatvādātmano'mṛtatvaṁ nirnimittameva । evaṁ martyatvamātmano yadavidyayā anātmatvapratipattiḥ । kathaṁ punaryathoktayātmavidyayāmṛtatvaṁ vindata ityata āha — ātmanā svena rūpeṇa vindate labhate vīryaṁ balaṁ sāmarthyam । dhanasahāyamantrauṣadhitapoyogakṛtaṁ vīryaṁ mṛtyuṁ na śaknotyabhibhavitum , anityavastukṛtatvāt ; ātmavidyākṛtaṁ tu vīryamātmanaiva vindate, nānyenetyato'nanyasādhanatvādātmavidyāvīryasya tadeva vīryaṁ mṛtyuṁ śaknotyabhibhavitum । yata evamātmavidyākṛtaṁ vīryamātmanaiva vindate, ataḥ vidyayā ātmaviṣayayā vindate'mṛtam amṛtatvam । ‘nāyamātmā balahīnena labhyaḥ’ (mu. u. 3 । 2 । 4)ityātharvaṇe । ataḥ samartho hetuḥ amṛtatvaṁ hi vindata iti ॥

kaṣṭā khalu suranaratiryakpretādiṣu saṁsāraduḥkhabahuleṣu prāṇinikāyeṣu janmajarāmaraṇarogādisamprāptirajñānāt । ataḥ iha eva cet manuṣyo'dhikṛtaḥ samarthaḥ san yadi avedīt ātmānaṁ yathoktalakṣaṇaṁ viditavān yathoktena prakāreṇa, atha tadā asti satyaṁ manuṣyajanmanyasminnavināśo'rthavattā vā sadbhāvo vā paramārthatā vā satyaṁ vidyate । na cedihāvedīditi, na cet iha jīvaṁścet adhikṛtaḥ avedīt na viditavān , tadā mahatī dīrghā anantā vinaṣṭiḥ vināśanaṁ janmajarāmaraṇādiprabandhāvicchedalakṣaṇā saṁsāragatiḥ । tasmādevaṁ guṇadoṣau vijānanto brāhmaṇāḥ bhūteṣu bhūteṣu sarvabhūteṣu sthāvareṣu careṣu ca ekamātmatattvaṁ brahma vicitya vijñāya sākṣātkṛtya dhīrāḥ dhīmantaḥ pretya vyāvṛtya mamāhambhāvalakṣaṇādavidyārūpādasmāllokāt uparamya sarvātmaikabhāvamadvaitamāpannāḥ santaḥ amṛtā bhavanti brahmaiva bhavantītyarthaḥ । ‘sa yo ha vai tatparaṁ brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) iti śruteḥ ॥