oṁ khaṁ brahma । khaṁ purāṇaṁ vāyuraṁ khamiti ha smāha kauravyāyaṇīputro vedo'yaṁ brāhmaṇā vidurvedainena yadveditavyam ॥ 1 ॥
pūrṇamada ityādi khilakāṇḍamārabhyate । adhyāyacatuṣṭayena yadeva sākṣādaparokṣādbrahma, ya ātmā sarvāntaraḥ nirupādhikaḥ aśanāyādyatītaḥ neti netīti vyapadeśyaḥ nirdhāritaḥ, yadvijñānaṁ kevalamamṛtatvasādhanam — adhunā tasyaiva ātmanaḥ sopādhikasya śabdārthādivyavahāraviṣayāpannasya purastādanuktāni upāsanāni karmabhiraviruddhāni prakṛṣṭābhyudayasādhanāni kramamuktibhāñji ca ; tāni vaktavyānīti paraḥ sandarbhaḥ ; sarvopāsanaśeṣatvena oṅkāro damaṁ dānaṁ dayām ityetāni ca vidhitsitāni । pūrṇamadaḥ — pūrṇam na kutaścit vyāvṛttaṁ vyāpītyetat ; niṣṭhā ca kartari draṣṭavyā ; ada iti parokṣābhidhāyi sarvanāma, tat paraṁ brahmetyarthaḥ ; tat sampūrṇam ākāśavadvyāpi nirantaraṁ nirupādhikaṁ ca ; tadeva idaṁ sopādhikaṁ nāmarūpasthaṁ vyavahārāpannaṁ pūrṇaṁ svena rūpeṇa paramātmanā vyāpyeva, na upādhiparicchinnena viśeṣātmanā ; tadidaṁ viśeṣāpannaṁ kāryātmakaṁ brahma pūrṇātkāraṇātmanaḥ udacyate udricyate, udgacchatītyetat । yadyapi kāryātmanā udricyate tathāpi yatsvarūpaṁ pūrṇatvam paramātmabhāvaṁ tanna jahāti, pūrṇameva udricyate । pūrṇasya kāryātmano brahmaṇaḥ, pūrṇaṁ pūrṇatvam , ādāya gṛhītvā ātmasvarūpaikarasatvamāpadya vidyayā, avidyākṛtaṁ bhūtamātropādhisaṁsargajam anyatvāvabhāsaṁ tiraskṛtya, pūrṇameva anantaramabāhyaṁ prajñānaghanaikarasasvabhāvaṁ kevalaṁ brahma avaśiṣyate । yaduktam —
‘brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvet tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti — eṣaḥ asya mantrasyārthaḥ ; tatra ‘brahma’ ityasyārthaḥ ‘pūrṇamadaḥ’ iti ; idaṁ pūrṇam iti ‘brahma vā idamagra āsīt’ ityasyārthaḥ ; tathā ca śrutyantaram —
‘yadeveha tadamutra yadamutra tadanviha’ (ka. u. 2 । 1 । 10) iti ; ataḥ adaḥśabdavācyaṁ pūrṇaṁ brahma, tadeva idaṁ pūrṇaṁ kāryasthaṁ nāmarūpopādhisaṁyuktam avidyayā udriktam tasmādeva paramārthasvarūpāt anyadiva pratyavabhāsamānam — tat , yat ātmānameva paraṁ pūrṇaṁ brahma viditvā — aham adaḥ pūrṇaṁ brahmāsmi ityevam , pūrṇamādāya, tiraskṛtya apūrṇasvarūpatām avidyākṛtāṁ nāmarūpopādhisamparkajām etayā brahmavidyayā pūrṇameva kevalam avaśiṣyate ; tathā coktam ‘tasmāttatsarvamabhavat’ iti । yaḥ sarvopaniṣadartho brahma, sa eṣaḥ anena mantreṇa anūdyate, uttarasambandhārtham । brahmavidyāsādhanatvena hi vakṣyamāṇāni sādhanāni oṅkāradamadānadayākhyāni vidhitsitāni, khilaprakaraṇasambandhāt sarvopāsanāṅgabhūtāni ca ॥
atraike varṇayanti — pūrṇāt kāraṇāt pūrṇaṁ kāryam udricyate ; udriktaṁ kāryaṁ vartamānakāle'pi pūrṇameva paramārthavastubhūtaṁ dvaitarūpeṇa ; punaḥ pralayakāle pūrṇasya kāryasya pūrṇatām ādāya ātmani dhitvā pūrṇameva avaśiṣyate kāraṇarūpam ; evam utpattisthitipralayeṣu triṣvapi kāleṣu kāryakāraṇayoḥ pūrṇataiva ; sā ca ekaiva pūrṇatā kāryakāraṇayorbhedena vyapadiśyate ; evaṁ ca dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma । yathā kila samudro jalataraṅgaphenabudbudādyātmaka eva, yathā ca jalaṁ satyaṁ tadudbhavāśca taraṅgaphenabudbudādayaḥ samudrātmabhūtā eva āvirbhāvatirobhāvadharmāṇaḥ paramārthasatyā eva — evaṁ sarvamidaṁ dvaitaṁ paramārthasatyameva jalataraṅgādisthānīyam , samudrajalasthānīyaṁ tu paraṁ brahma । evaṁ ca kila dvaitasya satyatve karmakāṇḍasya prāmāṇyam , yadā punardvaitaṁ dvaitamivāvidyākṛtaṁ mṛgatṛṣṇikāvadanṛtam , advaitameva paramārthataḥ, tadā kila karmakāṇḍaṁ viṣayābhāvāt apramāṇaṁ bhavati ; tathā ca virodha eva syāt । vedaikadeśabhūtā upaniṣat pramāṇam , paramārthādvaitavastupratipādakatvāt ; apramāṇaṁ karmakāṇḍam , asaddvaitaviṣayatvāt । tadvirodhaparijihīrṣayā śrutyā etaduktaṁ kāryakāraṇayoḥ satyatvaṁ samudravat ‘pūrṇamadaḥ’ ityādinā iti । tadasat , viśiṣṭaviṣayāpavādavikalpayorasambhavāt । na hi iyaṁ suvivakṣitā kalpanā । kasmāt ? yathā kriyāviṣaye utsargaprāptasya ekadeśe apavādaḥ kriyate, yathā
‘ahiṁsansarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti hiṁsā sarvabhūtaviṣayā utsargeṇa nivāritā tīrthe viśiṣṭaviṣaye jyotiṣṭomādāvanujñāyate, na ca tathā vastuviṣaye iha advaitaṁ brahma utsargeṇa pratipādya punaḥ tadekadeśe apavadituṁ śakyate, brahmaṇaḥ advaitatvādeva ekadeśānupapatteḥ । tathā vikalpānupapatteśca ; yathā
‘atirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) ‘nātirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) iti grahaṇāgrahaṇayoḥ puruṣādhīnatvāt vikalpo bhavati ; na tviha tathā vastuviṣaye dvaitaṁ vā syāt advaitaṁ veti vikalpaḥ sambhavati, apuruṣatantratvādātmavastunaḥ, virodhācca dvaitādvaitatvayorekasya । tasmāt na suvivakṣitā iyaṁ kalpanā । śrutinyāyavirodhācca । saindhavaghanavat prajñānaikarasaghanaṁ nirantaraṁ pūrvāparabāhyābhyantarabhedavivarjitaṁ sabāhyābhyantaram ajaṁ neti neti asthūlamanaṇvahrasvamajaramabhayamamṛtam — ityevamādyāḥ śrutayaḥ niścitārthāḥ saṁśayaviparyāsāśaṅkārahitāḥ sarvāḥ samudre prakṣiptāḥ syuḥ, akiñcitkaratvāt । tathā nyāyavirodho'pi, sāvayavasyānekātmakasya kriyāvato nityatvānupapatteḥ ; nityatvaṁ ca ātmanaḥ smṛtyādidarśanāt anumīyate ; tadvirodhaśca prāpnoti anityatve ; bhavatkalpanānarthakyaṁ ca ; sphuṭameva ca asminpakṣe karmakāṇḍānarthakyam , akṛtābhyāgamakṛtavipraṇāśaprasaṅgāt । nanu brahmaṇo dvaitādvaitātmakatve samudrādidṛṣṭāntā vidyante ; kathamucyate bhavatā ekasya dvaitādvaitatvaṁ viruddhamiti ? na, anyaviṣayatvāt ; nityaniravayavavastuviṣayaṁ hi viruddhatvam avocāma dvaitādvaitatvasya, na kāryaviṣaye sāvayave । tasmāt śrutismṛtinyāyavirodhāt anupapanneyaṁ kalpanā । asyāḥ kalpanāyāḥ varam upaniṣatparityāga eva । adhyeyatvācca na śāstrārthā iyaṁ kalpanā ; na hi jananamaraṇādyanarthaśatasahasrabhedasamākulaṁ samudravanādivat sāvayavam anekarasaṁ brahma dhyeyatvena vijñeyatvena vā śrutyā upadiśyate ; prajñānaghanatāṁ ca upadiśati ;
‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca ; anekadhādarśanāpavādācca
‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti ; yacca śrutyā ninditam , tanna kartavyam ; yacca na kriyate, na sa śāstrārthaḥ ; brahmaṇo'nekarasatvam anekadhātvaṁ ca dvaitarūpaṁ ninditatvāt na draṣṭavyam ; ato na śāstrārthaḥ ; yattu ekarasatvaṁ brahmaṇaḥ tat draṣṭavyatvāt praśastam , praśastatvācca śāstrārtho bhavitumarhati । yattūktaṁ vedaikadeśasya aprāmāṇyaṁ karmaviṣaye dvaitābhāvāt , advaite ca prāmāṇyamiti — tanna, yathāprāptopadeśārthatvāt ; na hi dvaitam advaitaṁ vā vastu jātamātrameva puruṣaṁ jñāpayitvā paścātkarma vā brahmavidyāṁ vā upadiśati śāstram ; na ca upadeśārhaṁ dvaitam , jātamātraprāṇibuddhigamyatvāt ; na ca dvaitasya anṛtatvabuddhiḥ prathamameva kasyacit syāt , yena dvaitasya satyatvamupadiśya paścāt ātmanaḥ prāmāṇyaṁ pratipādayet śāstram । nāpi pāṣaṇḍibhirapi prasthāpitāḥ śāstrasya prāmāṇyaṁ na gṛhṇīyuḥ । tasmāt yathāprāptameva dvaitam avidyākṛtaṁ svābhāvikam upādāya svābhāvikyaiva avidyayā yuktāya rāgadveṣādidoṣavate yathābhimatapuruṣārthasādhanaṁ karma upadiśatyagre ; paścāt prasiddhakriyākārakaphalasvarūpadoṣadarśanavate tadviparītaudāsīnyasvarūpāvasthānaphalārthine tadupāyabhūtām ātmaikatvadarśanātmikāṁ brahmavidyām upadiśati । athaivaṁ sati tadaudāsīnyasvarūpāvasthāne phale prāpte śāstrasya prāmāṇyaṁ prati arthitvaṁ nivartate ; tadabhāvāt śāstrasyāpi śāstratvaṁ taṁ prati nivartata eva । tathā pratipuruṣaṁ parisamāptaṁ śāstram iti na śāstravirodhagandho'pi asti, advaitajñānāvasānatvāt śāstraśiṣyaśāsanādidvaitabhedasya ; anyatamāvasthāne hi virodhaḥ syāt avasthitasya ; itaretarāpekṣatvāttu śāstraśiṣyaśāsanānāṁ nānyatamo'pi avatiṣṭhate ; sarvasamāptau tu kasya virodha āśaṅkyeta advaite kevale śive siddhe ; nāpyavirodhatā, ata eva । athāpi abhyupagamya brūmaḥ — dvaitādvaitātmakatve'pi śāstravirodhasya tulyatvāt ; yadāpi samudrādivat dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma abhyupagacchāmaḥ nānyadvastvantaram , tadāpi bhavaduktāt śāstravirodhāt na mucyāmahe ; katham ? ekaṁ hi paraṁ brahma dvaitādvaitātmakam ; tat śokamohādyatītatvāt upadeśaṁ na kāṅkṣati ; na ca upadeṣṭā anyaḥ brahmaṇaḥ ; dvaitādvaitarūpasya brahmaṇaḥ ekasyaiva abhyupagamāt । atha dvaitaviṣayasya anekatvāt anyonyopadeśaḥ, na brahmaviṣaya upadeśa iti cet — tadā dvaitādvaitātmakam ekameva brahma, nānyadasti iti virudhyate । yasmindvaitaviṣaye anyonyopadeśaḥ, saḥ anyaḥ dvaitaṁ ca anyadeva iti samudradṛṣṭānto viruddhaḥ । na ca samudrodakaikatvavat vijñānaikatve brahmaṇaḥ anyatra upadeśagrahaṇādikalpanā sambhavati ; na hi hastādidvaitādvaitātmake devadatte vākkarṇayoḥ devadattaikadeśabhūtayoḥ vāk upadeṣṭrī karṇaḥ kevala upadeśasya grahītā, devadattastu na upadeṣṭā nāpyupadeśasya grahītā — iti kalpayituṁ śakyate, samudraikodakātmatvavat ekavijñānavattvāt devadattasya । tasmāt śrutinyāyavirodhaśca abhipretārthāsiddhiśca evaṁkalpanāyāṁ syāt । tasmāt yathāvyākhyāta eva asmābhiḥ pūrṇamadaḥ ityasya mantrasya arthaḥ ॥
oṁ khaṁ brahma iti mantraḥ ; ayaṁ ca anyatra aviniyuktaḥ iha brāhmaṇena dhyānakarmaṇi viniyujyate । atra ca brahmeti viśeṣyābhidhānam , khamiti viśeṣaṇam । viśeṣaṇaviśeṣyayośca sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ nīlotpalavat — khaṁ brahmeti brahmaśabdo bṛhadvastumātrāspadaḥ aviśeṣitaḥ, ataḥ viśeṣyate — khaṁ brahmeti ; yattat khaṁ brahma, tat oṁśabdavācyam , oṁśabdasvarūpameva vā ; ubhayathāpi sāmānādhikaraṇyam aviruddham । iha ca brahmopāsanasādhanatvārtham oṁśabdaḥ prayuktaḥ, tathā ca śrutyantarāt
‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param’ (ka. u. 1 । 2 । 17) ‘omityātmānaṁ yuñjīta’ (tai. nā. 24 । 1) ‘omityetenaivākṣareṇa paraṁ puruṣamabhidhyāyīta’ (pra. u. 5 । 5) ‘omityevaṁ dhyāyatha ātmānam’ (mu. u. 2 । 2 । 6) ityādeḥ । anyārthāsambhavācca upadeśasya । yathā anyatra
‘omiti śaṁsati omityudgāyati’ (chā. u. 1 । 1 । 9) ityevamādau svādhyāyārambhāpavargayośca oṅkāraprayogaḥ viniyogādavagamyate, na ca tathā arthāntaram iha avagamyate । tasmāt dhyānasādhanatvenaiva iha oṅkāraśabdasya upadeśaḥ । yadyapi brahmātmādiśabdā brahmaṇo vācakāḥ, tathāpi śrutiprāmāṇyāt brahmaṇo nediṣṭhamabhidhānam oṅkāraḥ । ata eva brahmapratipattau idaṁ paraṁ sādhanam । tacca dviprakāreṇa, pratīkatvena abhidhānatvena ca । pratīkatvena — yathā viṣṇvādipratimā abhedena, evam oṅkāraḥ brahmeti pratipattavyaḥ । tathā hyoṅkārālambanasya brahma prasīdati,
‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param । etadālambanaṁ jñātvā brahmaloke mahīyate’ (ka. u. 1 । 2 । 17) iti śruteḥ ॥
tatra khamiti bhautike khe pratītirmā bhūt ityāha — khaṁ purāṇaṁ cirantanaṁ khaṁ paramātmākāśamityarthaḥ । yattatparamātmākāśaṁ purāṇaṁ kham , tat cakṣurādyaviṣayatvāt nirālambanam aśakyaṁ grahītumiti śraddhābhaktibhyāṁ bhāvaviśeṣeṇa ca oṅkāre āveśayati — yathā viṣṇvaṅgāṅkitāyāṁ śilādipratimāyāṁ viṣṇuṁ lokaḥ, evam । vāyuraṁ kham , vāyuḥ asminvidyata iti vāyuram , khaṁ khamātraṁ khamityucyate, na purāṇaṁ kham — ityevam āha sma । ko'sau ? kauravyāyaṇīputraḥ । vāyure hi khe mukhyaḥ khaśabdavyavahāraḥ ; tasmānmukhye saṁpratyayo yukta iti manyate । tatra yadi purāṇaṁ khaṁ brahma nirupādhisvarūpam , yadi vā vāyuraṁ khaṁ sopādhikaṁ brahma, sarvathāpi oṅkāraḥ pratīkatvenaiva pratimāvat sādhanatvaṁ pratipadyate,
‘etadvai satyakāma paraṁ cāparaṁ ca brahma yadoṅkāraḥ’ (pra. u. 5 । 2) iti śrutyantarāt । kevalaṁ khaśabdārthe vipratipattiḥ । vedo'yam oṅkāraḥ, veda vijānāti anena yadveditavyam tasmādvedaḥ oṅkāraḥ vācakaḥ abhidhānam ; tenābhidhānena yadveditavyaṁ brahma prakāśyamānam abhidhīyamānaṁ veda sādhako vijānāti upalabhate, tasmāt vedo'yamiti brāhmaṇā viduḥ ; tasmāt brāhmaṇānāmabhidhānatvena sādhanatvamabhipretam oṅkārasya । athavā vedo'yamityādi arthavādaḥ ; katham oṅkāraḥ brahmaṇaḥ pratīkatvena vihitaḥ ; oṁ khaṁ brahma iti sāmānādhikaraṇyāt tasya stutiḥ idānīṁ vedatvena ; sarvo hi ayaṁ veda oṅkāra eva ; etatprabhavaḥ etadātmakaḥ sarvaḥ ṛgyajuḥsāmādibhedabhinnaḥ eṣa oṅkāraḥ,
‘tadyathā śaṅkunā sarvāṇi parṇāni’ (chā. u. 2 । 23 । 3) ityādiśrutyantarāt ; itaścāyaṁ vedaḥ oṅkāraḥ, yadveditavyam , tatsarvaṁ veditavyam oṅkāreṇaiva veda enena ; ataḥ ayamoṅkāro vedaḥ ; itarasyāpi vedasya vedatvam ata eva ; tasmāt viśiṣṭo'yamoṅkāraḥ sādhanatvena pratipattavya iti । athavā vedaḥ saḥ ; ko'sau ? yaṁ brāhmaṇā viduḥ oṅkāram ; brāhmaṇānāṁ hi asau praṇavodgīthādivikalpairvijñeyaḥ ; tasminhi prayujyamāne sādhanatvena sarvo vedaḥ prayukto bhavatīti ॥