śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣyam

karatalakalitādvayātmatattvaṁ kṣapitadurantacirantanapramoham ।
upacitamuditoditairguṇaughaiḥ upaniṣadāmayamujjahāra bhāṣyam ।।

oṁ namo brahmādibhyo brahmavidyāsampradāyakartṛbhyo vaṁśaṛṣibhyo namo gurubhyaḥ ।
‘uṣā vā aśvasya’ (bṛ. u. 1 । 1 । 1) ityevamādyā vājasaneyibrāhmaṇopaniṣat । tasyā iyamalpagranthā vṛttiḥ ārabhyate, saṁsāravyāvivṛtsubhyaḥ saṁsārahetunivṛttisādhanabrahmātmaikatvavidyāpratipattaye । seyaṁ brahmavidyā upaniṣacchabdavācyā, tatparāṇāṁ sahetoḥ saṁsārasyātyantāvasādanāt ; upanipūrvasya sadestadarthatvāt । tādarthyādgrantho'pyupaniṣaducyate । seyaṁ ṣaḍadhyāyī araṇye'nūcyamānatvādāraṇyakam ; bṛhattvātparimāṇato bṛhadāraṇyakam ॥
tasyāsya karmakāṇḍena sambandho'bhidhīyate । sarvo'pyayaṁ vedaḥ pratyakṣānumānābhyāmanavagateṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyaprakāśanaparaḥ, sarvapuruṣāṇāṁ nisargata eva tatprāptiparihārayoriṣṭatvāt । dṛṣṭaviṣaye ceṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyajñānasya pratyakṣānumānābhyāmeva siddhatvāt nāgamānveṣaṇā । na cāsati janmāntarasambandhyātmāstitvavijñāne janmāntareṣṭāniṣṭaprāptiparihārecchā syāt ; svabhāvavādidarśanāt । tasmājjanmāntarasambandhyātmāstitve janmāntareṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyaviśeṣe ca śāstraṁ pravartate । ‘yeyaṁ prete vicikitsā manuṣye astītyeke nāyamastīti caike’ (ka. u. 1 । 1 । 20) ityupakramya ‘astītyevopalabdhavyaḥ’ (ka. u. 2 । 3 । 13) ityevamādinirṇayadarśanāt ; ‘yathā ca maraṇaṁ prāpya’ (ka. u. 2 । 2 । 6) ityupakramya ‘yonimanye prapadyante śarīratvāya dehinaḥ । sthāṇumanye'nusaṁyanti yathākarma yathāśrutam’ (ka. u. 2 । 2 । 7) iti ca ; ‘svayaṁ jyotiḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 9) ityupakramya ‘taṁ vidyākarmaṇī samanvārabhete’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) ‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) iti ca ; ‘jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) ityupakramya ‘vijñānamayaḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) iti ca — vyatiriktātmāstitvam । tatpratyakṣaviṣayameveti cet , na ; vādivipratipattidarśanāt । na hi dehāntarasambandhina ātmanaḥ pratyakṣeṇāstitvavijñāne lokāyatikā bauddhāśca naḥ pratikūlāḥ syuḥ nāstyātmeti vadantaḥ । na hi ghaṭādau pratyakṣaviṣaye kaścidvipratipadyate, nāsti ghaṭa iti । sthāṇvādau puruṣādidarśanānneti cet , na ; nirūpite'bhāvāt । na hi pratyakṣeṇa nirūpite sthāṇvādau vipratipattirbhavati । vaināśikāstvahamiti pratyaye jāyamāne'pi dehāntaravyatiriktasya nāstitvameva pratijānate । tasmātpratyakṣaviṣayavailakṣaṇyāt pratyakṣānnātmāstitvasiddhiḥ । tathānumānādapi । śrutyā ātmāstitve liṅgasya darśitatvāt liṅgasya ca pratyakṣaviṣayatvāt neti cet , na ; janmāntarasambandhasyāgrahaṇāt । āgamena tvātmāstitve'vagate vedapradarśitalaukikaliṅgaviśeṣaiśca, tadanusāriṇo mīmāṁsakāstārkikāścāhaṁpratyayaliṅgāni ca vaidikānyeva svamatiprabhavāṇīti kalpayanto vadanti pratyakṣaścānumeyaścātmeti ॥
sarvathāpyastyātmā dehāntarasambandhītyevaṁ pratipatturdehāntaragateṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyaviśeṣārthinastadviśeṣajñāpanāya karmakāṇḍamārabdham । na tvātmanaḥ iṣṭāniṣṭaprāptiparihārecchākāraṇamātmaviṣayamajñānaṁ kartṛbhoktṛsvarūpābhimānalakṣaṇaṁ tadviparītabrahmātmasvarūpavijñānenāpanītam । yāvaddhi tannāpanīyate, tāvadayaṁ karmaphalarāgadveṣādisvābhāvikadoṣaprayuktaḥ śāstravihitapratiṣiddhātikrameṇāpi pravartamāno manovākkāyairdṛṣṭādṛṣṭāniṣṭasādhanānyadharmasaṁjñakāni karmāṇyupacinoti bāhulyena, svābhāvikadoṣabalīyastvāt । tataḥ sthāvarāntādhogatiḥ । kadācicchāstrakṛtasaṁskārabalīyastvam । tato manaādibhiriṣṭasādhanaṁ bāhulyenopacinoti dharmākhyam । taddvividham — jñānapūrvakaṁ kevalaṁ ca । tatra kevalaṁ pitṛlokādiprāptiphalam । jñānapūrvakaṁ devalokādibrahmalokāntaprāptiphalam । tathā ca śāstram — ‘ātmayājī śreyāndevayājinaḥ’ (śata. brā. 1 । 2 । 6 । 113) ityādi । smṛtiśca ‘dvividhaṁ karma vaidikam’ (manu. 12 । 88) ityādyā । sāmye ca dharmādharmayormanuṣyatvaprāptiḥ । evaṁ brahmādyā sthāvarāntā svābhāvikāvidyādidoṣavatī dharmādharmasādhanakṛtā saṁsāragatirnāmarūpakarmāśrayā । tadevedaṁ vyākṛtaṁ sādhyasādhanarūpaṁ jagat prāgutpatteravyākṛtamāsīt । sa eṣa bījāṅkurādivadavidyākṛtaḥ saṁsāraḥ ātmani kriyākārakaphalādhyāropalakṣaṇo'nādirananto'nartha ityetasmādviraktasyāvidyānivṛttaye tadviparītabrahmavidyāpratipattyarthopaniṣadārabhyate ॥
asya tvaśvamedhakarmasambandhino vijñānasya prayojanam — yeṣāmaśvamedhe nādhikāraḥ, teṣāmasmādeva vijñānāttatphalaprāptiḥ, vidyayā vā karmaṇā vā, ‘taddhaitallokajideva’ (bṛ. u. 1 । 3 । 28) ityevamādiśrutibhyaḥ । karmaviṣayatvameva vijñānasyeti cet , na ; ‘yo'śvamedhena yajate ya u cainamevaṁ veda’ (tai. saṁ. 5 । 3 । 12) iti vikalpaśruteḥ । vidyāprakaraṇe cāmnānāt , karmāntare ca sampādanadarśanāt , vijñānāttatphalaprāptirastītyavagamyate । sarveṣāṁ ca karmaṇāṁ paraṁ karmāśvamedhaḥ, samaṣṭivyaṣṭiprāptiphalatvāt । tasya ceha brahmavidyāprārambhe āmnānaṁ sarvakarmaṇāṁ saṁsāraviṣayatvapradarśanārtham । tathā ca darśayiṣyati phalamaśanāyāmṛtyubhāvam । na nityānāṁ saṁsāraviṣayaphalatvamiti cet , na ; sarvakarmaphalopasaṁhāraśruteḥ । sarvaṁ hi patnīsambaddhaṁ karma ; ‘jāyā me syādetāvānvai kāmaḥ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti nisargata eva sarvakarmaṇāṁ kāmyatvaṁ darśayitvā, putrakarmāparavidyānāṁ ca ‘ayaṁ lokaḥ pitṛloko devalokaḥ’ iti phalaṁ darśayitvā, tryannātmakatāṁ cānte upasaṁhariṣyati ‘trayaṁ vā idaṁ nāma rūpaṁ karma’ (bṛ. u. 1 । 6 । 1) iti — sarvakarmaṇāṁ phalaṁ vyākṛtaṁ saṁsāra eveti । idameva trayaṁ prāgutpattestarhyavyākṛtamāsīt । tadeva punaḥ sarvaprāṇikarmavaśādvyākriyate bījādiva vṛkṣaḥ । so'yaṁ vyākṛtāvyākṛtarūpaḥ saṁsāro'vidyāviṣayaḥ kriyākārakaphalātmakatayātmarūpatvenādhyāropito'vidyayaiva mūrtāmūrtatadvāsanātmakaḥ । ato vilakṣaṇo'nāmarūpakarmātmako'dvayo nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvo'pi kriyākārakaphalabhedādiviparyayeṇāvabhāsate । ato'smātkriyākārakaphalabhedasvarūpāt ‘etāvadidam’ iti sādhyasādhanarūpādviraktasya kāmādidoṣakarmabījabhūtāvidyānivṛttaye rajjvāmiva sarpavijñānāpanayāya brahmavidyā ārabhyate ॥
tatra tāvadaśvamedhavijñānāya ‘uṣā vā aśvasya’ ityādi । tatrāśvaviṣayameva darśanamucyate, prādhānyādaśvasya । prādhānyaṁ ca tannāmāṅkitatvātkratoḥ prājāpatyatvācca ॥
oṁ । uṣā vā aśvasya medhyasya śiraḥ । sūryaścakṣurvātaḥ prāṇo vyāttamagnirvaiśvānaraḥ saṁvatsara ātmāśvasya medhyasya । dyauḥ pṛṣṭhamantarikṣamudaraṁ pṛthivī pājasyaṁ diśaḥ pārśve avāntaradiśaḥ parśava ṛtavo'ṅgāni māsāścārdhamāsāśca parvāṇyahorātrāṇi pratiṣṭhā nakṣatrāṇyasthīni nabho māṁsāni । ūvadhyaṁ sikatāḥ sindhavo gudā yakṛcca klomānaśca parvatā oṣadhayaśca vanaspatayaśca lomānyudyanpūrvārdho nimlocañjaghanārdho yadvijṛmbhate tadvidyotate yadvidhūnute tatstanayati yanmehati tadvarṣati vāgevāsya vāk ॥ 1 ॥
uṣā iti, brāhmo muhūrtaḥ uṣāḥ ; vaiśabdaḥ smāraṇārthaḥ, prasiddhaṁ kālaṁ smārayati ; śiraḥ, prādhānyāt ; śiraśca pradhānaṁ śarīrāvayavānām ; aśvasya, medhyasya medhārhasya yajñiyasya, uṣāḥ śira iti sambandhaḥ । karmāṅgasya paśoḥ saṁskartavyatvātkālādidṛṣṭayaḥ śiraādiṣu kṣipyante ; prājāpatyatvaṁ ca prajāpatidṛṣṭyadhyāropaṇāt ; kālalokadevatātvādhyāropaṇaṁ ca prajāpatitvakaraṇaṁ paśoḥ ; evaṁrūpo hi prajāpatiḥ ; viṣṇutvādikaraṇamiva pratimādau । sūryaścakṣuḥ, śiraso'nantaratvātsūryādhidaivatatvācca ; vātaḥ prāṇaḥ, vāyusvābhāvyāt ; vyāttaṁ vivṛtaṁ mukham agnirvaiśvānaraḥ ; vaiśvānara ityagnerviśeṣaṇam ; vaiśvānaro nāmāgnirvivṛtaṁ mukhamityarthaḥ, mukhasyāgnidaivatatvāt ; saṁvatsara ātmā ; saṁvatsaro dvādaśamāsastrayodaśamāso vā ; ātmā śarīram ; kālāvayavānāṁ ca saṁvatsaraḥ śarīram ; śarīraṁ cātmā, ‘madhyaṁ hyeṣāmaṅgānāmātmā’ (ai. ā. 2 । 3 । 5) iti śruteḥ ; aśvasya medhyasyeti sarvatrānuṣaṅgārthaṁ punarvacanam । dyauḥ pṛṣṭham , ūrdhvatvasāmānyāt ; antarikṣamudaram , suṣiratvasāmānyāt ; pṛthivī pājasyaṁ pādasyam , pājasyamiti varṇavyatyayena, pādāsanasthānamityarthaḥ ; diśaścatasro'pi pārśve, pārśvena diśāṁ sambandhāt ; pārśvayordiśāṁ ca saṅkhyāvaiṣamyādayuktamiti cet , na ; sarvamukhatvopapatteraśvasya pārśvābhyāmeva sarvadiśāṁ sambandhādadoṣaḥ ; avāntaradiśa āgneyyādyāḥ parśavaḥ pārśvāsthīni ; ṛtavo'ṅgāni, saṁvatsarāvayavatvādaṅgasādharmyāt ; māsāścārdhamāsāśca parvāṇi sandhayaḥ, sandhisāmānyāt ; ahorātrāṇi pratiṣṭhāḥ ; bahuvacanātprājāpatyadaivapitryamānuṣāṇi ; pratiṣṭhāḥ pādāḥ, pratitiṣṭhatyetairiti ; ahorātrairhi kālātmā pratitiṣṭhati, aśvaśca pādaiḥ ; nakṣatrāṇyasthīni, śuklatvasāmānyāt ; nabho nabhaḥsthā meghāḥ, antarikṣasyodaratvokteḥ ; māṁsāni, udakarudhirasecanasāmānyāt । ūvadhyam udarasthamardhajīrṇamaśanaṁ sikatāḥ, viśliṣṭāvayavatvasāmānyāt ; sindhavaḥ syandanasāmānyāt nadyaḥ gudā nāḍyaḥ, bahuvacanācca ; yakṛcca klomānaśca hṛdayasyādhastāddakṣiṇottarau māṁsakhaṇḍau ; klomāna iti nityaṁ bahuvacanamekasminneva ; parvatāḥ, kāṭhinyāducchritatvācca ; oṣadhayaśca kṣudrāḥ sthāvarāḥ, vanaspatayo mahāntaḥ, lomāni keśāśca yathāsambhavam ; udyannudgacchanbhavati savitā ā madhyāhnāt aśvasya pūrvārdhaḥ nābherūrdhvamityarthaḥ ; nimlocannastaṁ yan ā madhyāhnāt jaghanārdho'parārdhaḥ, pūrvāparatvasādharmyāt ; yadvijṛmbhate gātrāṇi vināmayati vikṣipati, tadvidyotate vidyotanam , mukhaghanavidāraṇasāmānyāt ; yadvidhūnute gātrāṇi kampayati, tatstanayati, garjanaśabdasāmānyāt ; yanmehati mūtraṁ karotyaśvaḥ, tadvarṣati varṣaṇaṁ tat , secanasāmānyāt ; vāgeva śabda eva asyāśvasya vāgiti, nātra kalpanetyarthaḥ ॥
aharvā aśvaṁ purastānmahimānvajāyata tasya pūrve samudre yonī rātrirenaṁ paścānmahimānvajāyata tasyāpare samudre yoniretau vā aśvaṁ mahimānāvabhitaḥ sambabhūvatuḥ । hayo bhūtvā devānavahadvājī gandharvānarvāsurānaśvo manuṣyānsamudra evāsya bandhuḥ samudro yoniḥ ॥ 2 ॥
aharvā iti, sauvarṇarājatau mahimākhyau grahāvaśvasyāgrataḥ pṛṣṭhataśca sthāpyete, tadviṣayamidaṁ darśanam । ahaḥ sauvarṇo grahaḥ, dīptisāmānyādvai । aharaśvaṁ purastānmahimānvajāyateti katham ? aśvasya prajāpatitvāt ; prajāpatirhyādityādilakṣaṇo'hnā lakṣyate ; aśvaṁ lakṣayitvājāyata sauvarṇo mahimā grahaḥ, vṛkṣamanu vidyotate vidyuditi yadvat । tasya grahasya pūrve pūrvaḥ samudre samudraḥ yoniḥ, vibhaktivyatyayena ; yonirityāsādanasthānam । tathā rātrī rājato grahaḥ, varṇasāmānyājjaghanyatvasāmānyādvā । enamaśvaṁ paścātpṛṣṭhato mahimā anvajāyata ; tasyāpare samudre yoniḥ । mahimā mahattvāt । aśvasya hi vibhūtireṣā, yatsauvarṇo rājataśca grahāvubhayataḥ sthāpyete । tāvetau vai mahimānau mahimākhyau grahau, aśvamabhitaḥ sambabhūvatuḥ uktalakṣaṇāveva sambhūtau । itthamasāvaśvo mahattvayukta iti punarvacanaṁ stutyartham । tathā ca hayo bhūtvetyādi stutyarthameva । hayo hinotergatikarmaṇaḥ, viśiṣṭagatirityarthaḥ ; jātiviśeṣo vā ; devānavahat devatvamagamayat , prajāpatitvāt ; devānāṁ vā voḍhābhavat ; nanu nindaiva vāhanatvam ; naiṣa doṣaḥ ; vāhanatvaṁ svābhāvikamaśvasya, svābhāvikatvāducchrāyaprāptirdevādisambandho'śvasya iti stutirevaiṣā । tathā vājyādayo jātiviśeṣāḥ ; vājī bhūtvā gandharvānavahadityanuṣaṅgaḥ ; tathārvā bhūtvāsurān ; aśvo bhūtvā manuṣyān । samudra eveti paramātmā, bandhurbandhanam , badhyate'sminniti ; samudro yoniḥ kāraṇamutpattiṁ prati ; evamasau śuddhayoniḥ śuddhasthitiriti stūyate ; ‘apsuyonirvā aśvaḥ’ (tai. saṁ. 2 । 3 । 12) iti śruteḥ prasiddha eva vā samudro yoniḥ ॥
iti prathamādhyāyasya prathamaṁ brāhmaṇam ॥
naiveha kiñcanāgra āsīnmṛtyunaivedamāvṛtamāsīdaśanāyayāśanāyā hi mṛtyustanmano'kurutātmanvī syāmiti । so'rcannacarattasyārcata āpo'jāyantārcate vai me kamabhūditi tadevārkasyārkatvaṁ kaṁ ha vā asmai bhavati ya evametadarkasyārkatvaṁ veda ॥ 1 ॥
athāgneraśvamedhopayogikasyotpattirucyate । tadviṣayadarśanavivakṣayaivotpattiḥ stutyarthā । naiveha kiñcanāgra āsīt iha saṁsāramaṇḍale, kiñcana kiñcidapi nāmarūpapravibhaktaviśeṣam , naivāsīt na babhūva, agre prāgutpattermanaādeḥ ॥
kiṁ śūnyameva babhūva ? śūnyameva syāt ; ‘naiveha kiñcana’ iti śruteḥ, na kāryaṁ kāraṇaṁ vāsīt ; utpatteśca ; utpadyate hi ghaṭaḥ ; ataḥ prāgutpatterghaṭasya nāstitvam । nanu kāraṇasya na nāstitvam , mṛtpiṇḍādidarśanāt ; yannopalabhyate tasyaiva nāstitā । astu kāryasya, na tu kāraṇasya, upalabhyamānatvāt । na, prāgutpatteḥ sarvānupalambhāt । anupalabdhiścedabhāvahetuḥ, sarvasya jagataḥ prāgutpatterna kāraṇaṁ kāryaṁ vopalabhyate ; tasmātsarvasyaivābhāvo'stu ॥
na, ‘mṛtyunaivedamāvṛtāmāsīt’ iti śruteḥ ; yadi hi kiñcidapi nāsīt , yenāvriyate yaccāvriyate, tadā nāvakṣyat , ‘mṛtyunaivedamāvṛtam’ iti ; na hi bhavati gaganakusumacchanno vandhyāputra iti ; bravīti ca ‘mṛtyunaivedamāvṛtamāsīt’ iti । tasmāt yenāvṛtaṁ kāraṇena, yaccāvṛtaṁ kāryam , prāgutpattestadubhayamāsīt , śruteḥ prāmāṇyāt , anumeyatvācca । anumīyate ca prāgutpatteḥ kāryakāraṇayorastitvam । kāryasya hi sato jāyamānasya kāraṇe satyutpattidarśanāt , asati cādarśanāt , jagato'pi prāgutpatteḥ kāraṇāstitvamanumīyate, ghaṭādikāraṇāstitvavat । ghaṭādikāraṇasyāpyasattvameva, anupamṛdya mṛtpiṇḍādikaṁ ghaṭādyanutpatteriti cet , na ; mṛdādeḥ kāraṇatvāt । mṛtsuvarṇādi hi tatra kāraṇaṁ ghaṭarucakādeḥ, na piṇḍākāraviśeṣaḥ, tadabhāve bhāvāt । asatyapi piṇḍākāraviśeṣe mṛtsuvarṇādikāraṇadravyamātrādeva ghaṭarucakādikāryotpattirdṛśyate । tasmānna piṇḍākāraviśeṣo ghaṭarucakādikāraṇam । asati tu mṛtsuvarṇādidravye ghaṭarucakādirna jāyata iti mṛtsuvarṇādidravyameva kāraṇam , na tu piṇḍākāraviśeṣaḥ । sarvaṁ hi kāraṇaṁ kāryamutpādayat , pūrvotpannasyātmakāryasya tirodhānaṁ kurvat , kāryāntaramutpādayati ; ekasminkāraṇe yugapadanekakāryavirodhāt । na ca pūrvakāryopamarde kāraṇasya svātmopamardo bhavati । tasmātpiṇḍādyupamarde kāryotpattidarśanamahetuḥ prāgutpatteḥ kāraṇāsattve । piṇḍādivyatirekeṇa mṛdāderasattvādayuktamiti cet — piṇḍādipūrvakāryopamarde mṛdādi kāraṇaṁ nopamṛdyate, ghaṭādikāryāntare'pyanuvartate, ityetadayuktam , piṇḍaghaṭādivyatirekeṇa mṛdādikāraṇasyānupalambhāditi cet , na ; mṛdādikāraṇānāṁ ghaṭādyutpattau piṇḍādinivṛttāvanuvṛttidarśanāt । sādṛśyādanvayadarśanam , na kāraṇānuvṛtteriti cet , na ; piṇḍādigatānāṁ mṛdādyavayavānāmeva ghaṭādau pratyakṣatve'numānābhāsātsādṛśyādikalpanānupapatteḥ । na ca pratyakṣānumānayorviruddhāvyabhicāritā, pratyakṣapūrvakatvādanumānasya ; sarvatraivānāśvāsaprasaṅgāt — yadi ca kṣaṇikaṁ sarvaṁ tadevedamiti gamyamānam , tadbuddherapyanyatadbuddhyapekṣatve tasyā apyanyatadbuddhyapekṣatvamityanavasthāyām , tatsadṛśamidamityasyā api buddhermṛṣātvāt , sarvatrānāśvāsataiva । tadidambuddhyorapi kartrabhāve sambandhānupapattiḥ । sādṛśyāttatsambandha iti cet , na ; tadidambuddhyoritaretaraviṣayatvānupapatteḥ । asati cetaretaraviṣayatve sādṛśyagrahaṇānupapattiḥ । asatyeva sādṛśye tadbuddhiriti cet , na ; tadidambuddhyorapi sādṛśyabuddhivadasadviṣayatvaprasaṅgāt । asadviṣayatvameva sarvabuddhīnāmastviti cet , na ; buddhibuddherapyasadviṣayatvaprasaṅgāt । tadapyastviti cet , na ; sarvabuddhīnāṁ mṛṣātve'satyabuddhyanupapatteḥ । tasmādasadetat — sādṛśyāttadbuddhiriti । ataḥ siddhaḥ prākkāryotpatteḥ kāraṇasadbhāvaḥ ॥
kāryasya ca abhivyaktiliṅgatvāt । kāryasya ca sadbhāvaḥ prāgutpatteḥ siddhaḥ ; kathamabhivyaktiliṅgatvāt — abhivyaktirliṅgamasyeti ? abhivyaktiḥ sākṣādvijñānālambanatvaprāptiḥ । yaddhi loke prāvṛtaṁ tamaādinā ghaṭādi vastu, tadālokādinā prāvaraṇatiraskāreṇa vijñānaviṣayatvaṁ prāpnuvat , prāksadbhāvaṁ na vyabhicarati ; tathedamapi jagat prāgutpatterityavagacchāmaḥ । na hyavidyamāno ghaṭaḥ udite'pyāditye upalabhyate । na ; te avidyamānatvābhāvādupalabhyetaiveti cet — na hi tava ghaṭādi kāryaṁ kadācidapyavidyamānamityudite āditye upalabhyetaiva, mṛtpiṇḍesannihite tamaādyāvaraṇe cāsati vidyamānatvāditi cet , na ; dvividhatvādāvaraṇasya । ghaṭādikāryasya dvividhaṁ hyāvaraṇam — mṛdāderabhivyaktasya tamaḥkuḍyādi, prāṅmṛdo'bhivyaktermṛdādyavayavānāṁ piṇḍādikāryāntararūpeṇa saṁsthānam । tasmātprāgutpattervidyamānasyaiva ghaṭādikāryasyāvṛtatvādanupalabdhiḥ । naṣṭotpannabhāvābhāvaśabdapratyayabhedastu abhivyaktitirobhāvayordvividhatvāpekṣaḥ । piṇḍakapālāderāvaraṇavailakṣaṇyādayuktamiti cet — tamaḥkuḍyādi hi ghaṭādyāvaraṇaṁ ghaṭādibhinnadeśaṁ dṛṣṭam ; na tathā ghaṭādibhinnadeśe dṛṣṭe piṇḍakapāle ; tasmātpiṇḍakapālasaṁsthānayorvidyamānasyaiva ghaṭasyāvṛtatvādanupalabdhirityayuktam , āvaraṇadharmavailakṣaṇyāditi cet , na ; kṣīrodakādeḥ kṣīrādyāvaraṇenaikadeśatvadarśanāt । ghaṭādikārye kapālacūrṇādyavayavānāmantarbhāvādanāvaraṇatvamiti cet , na ; vibhaktānāṅkāryāntaratvādāvaraṇatvopapatteḥ । āvaraṇābhāve eva yatnaḥ kartavya iti cet — piṇḍakapālāvasthayorvidyamānameva ghaṭādi kāryamāvṛtatvānnopalabhyata iti cet , ghaṭādikāryārthinā tadāvaraṇavināśe eva yatnaḥ kartavyaḥ, na ghaṭādyutpattau ; na caitadasti ; tasmādayuktaṁ vidyamānasyaivāvṛtatvādanupalabdhiḥ, iti cet , na ; aniyamāt । na hi vināśamātraprayatnādeva ghaṭādyabhivyaktirniyatā ; tamaādyāvṛte ghaṭādau pradīpādyutpattau prayatnadarśanāt । so'pi tamonāśāyaiveti cet — dīpādyutpattāvapi yaḥ prayatnaḥ so'pi tamastiraskaraṇāya ; tasminnaṣṭe ghaṭaḥ svayamevopalabhyate ; na hi ghaṭe kiñcidādhīyata iti cet , na ; prakāśavato ghaṭasyopalabhyamānatvāt । yathā prakāśaviśiṣṭo ghaṭa upalabhyate pradīpakaraṇe, na tathā prākpradīpakaraṇāt । tasmānna tamastiraskaraṇāyaiva pradīpakaraṇam ; kiṁ tarhi, prakāśavattvāya ; prakāśavattvenaivopalabhyamānatvāt । kvacidāvaraṇavināśe'pi yatnaḥ syāt ; yathā kuḍyādivināśe । tasmānna niyamo'sti — abhivyaktyarthināvaraṇavināśe eva yatnaḥ kārya iti । niyamārthavattvācca । kāraṇe vartamānaṁ kāryaṁ kāryāntarāṇāmāvaraṇamityavocāma । tatra yadi pūrvābhivyaktasya kāryasya piṇḍasya vyavahitasya vā kapālasya vināśe eva yatnaḥ kriyeta, tadā vidalacūrṇādyapi kāryaṁ jāyeta । tenāpyāvṛto ghaṭo nopalabhyata iti punaḥ prayatnāntarāpekṣaiva । tasmādghaṭādyabhivyaktyarthino niyata eva kārakavyāpāro'rthavān । tasmātprāgutpatterapi sadeva kāryam । atītānāgatapratyayabhedācca । atīto ghaṭo'nāgato ghaṭa ityetayośca pratyayayorvartamānaghaṭapratyayavanna nirviṣayatvaṁ yuktam । anāgatārthipravṛtteśca । na hyasatyarthitayā pravṛttirloke dṛṣṭā । yogināṁ cātītānāgatajñānasya satyatvāt । asaṁścedbhaviṣyadghaṭaḥ, aiśvaraṁ bhaviṣyadghaṭaviṣayaṁ pratyakṣajñānaṁ mithyā syāt ; na ca pratyakṣamupacaryate ; ghaṭasadbhāve hyanumānamavocāma । vipratiṣedhācca । yadi ghaṭo bhaviṣyatīti, kulālādiṣu vyāpriyamāṇeṣu ghaṭārtham , pramāṇena niścitam , yena ca kālena ghaṭasya sambandho bhaviṣyatītyucyate, tasminneva kāle ghaṭo'sanniti vipratiṣiddhamabhidhīyate ; bhaviṣyanghaṭo'sanniti, na bhaviṣyatītyarthaḥ ; ayaṁ ghaṭo na vartata iti yadvat । atha prāgutpatterghaṭo'sannityucyeta — ghaṭārthaṁ pravṛtteṣu kulālādiṣu tatra yathā vyāpārarūpeṇa vartamānāstāvatkulālādayaḥ, tathā ghaṭo na vartata ityasacchabdasyārthaścet , na virudhyate ; kasmāt ? svena hi bhaviṣyadrūpeṇa ghaṭo vartate ; na hi piṇḍasya vartamānatā, kapālasya vā, ghaṭasya bhavati ; na ca tayoḥ, bhaviṣyattā ghaṭasya ; tasmātkulālādivyāpāravartamānatāyāṁ prāgutpatterghaṭo'sanniti na virudhyate । yadi ghaṭasya yatsvaṁ bhaviṣyattākāryarūpaṁ tat pratiṣidhyeta, tatpratiṣedhe virodhaḥ syāt ; na tu tadbhavānpratiṣedhati ; na ca sarveṣāṁ kriyāvatāmekaiva vartamānatā bhaviṣyattvaṁ vā । api ca, caturvidhānāmabhāvānām , ghaṭasyetaretarābhāvo ghaṭādanyo ṣṭaḥ — yathā ghaṭābhāvaḥ paṭādireva, na ghaṭasvarūpameva । na ca ghaṭābhāvaḥ sanpaṭaḥ abhāvātmakaḥ ; kiṁ tarhi ? bhāvarūpa eva । evaṁ ghaṭasya prākpradhvaṁsātyantābhāvānāmapi ghaṭādanyatvaṁ syāt , ghaṭena vyapadiśyamānatvāt , ghaṭasyetaretarābhāvavat ; tathaiva bhāvātmakatābhāvānām । evaṁ ca sati, ghaṭasya prāgabhāva iti na ghaṭasvarūpameva prāgutpatternāsti । atha ghaṭasya prāgabhāva iti ghaṭasya yatsvarūpaṁ tadevocyeta, ghaṭasyeti vyapadeśānupapattiḥ । atha kalpayitvā vyapadiśyeta, śilāputrakasya śarīramiti yadvat ; tathāpi ghaṭasya prāgabhāva iti kalpitasyaivābhāvasya ghaṭena vyapadeśaḥ, na ghaṭasvarūpasyaiva । athārthāntaraṁ ghaṭādghaṭasyābhāva iti, uktottarametat । kiñcānyat ; prāgutpatteḥ śaśaviṣāṇavadabhāvabhūtasya ghaṭasya svakāraṇasattāsambandhānupapattiḥ, dviniṣṭhatvātsambandhasya । ayutasiddhānāmadoṣa iti cet , na ; bhāvābhāvayorayutasiddhatvānupapatteḥ । bhāvabhūtayorhi yutasiddhatā ayutasiddhatā vā syāt , na tu bhāvābhāvayorabhāvayorvā । tasmātsadeva kāryaṁ prāgutpatteriti siddham ॥
kiṁlakṣaṇena mṛtyunāvṛtamityata āha — aśanāyayā, aśitumicchā aśanāyā, saiva mṛtyorlakṣaṇam , tayā lakṣitena mṛtyunā aśanāyayā । kathamaśanāyā mṛtyuriti, ucyate — aśanāyā hi mṛtyuḥ । hi - śabdena prasiddhaṁ hetumavadyotayati । yo hyaśitumicchati so'śanāyānantarameva hanti jantūn । tenāsāvaśanāyayā lakṣyate mṛtyuriti, aśanāyā hītyāha । buddhyātmano'śanāyā dharma iti sa eṣa buddhyavastho hiraṇyagarbho mṛtyurityucyate । tena mṛtyunedaṁ kāryamāvṛtamāsīt , yathā piṇḍāvasthayā mṛdā ghaṭādaya āvṛtāḥ syuriti tadvat । tanmano'kuruta, taditi manaso nirdeśaḥ ; sa prakṛto mṛtyuḥ vakṣyamāṇakāryasisṛkṣayā tat kāryālocanakṣamam , manaḥśabdavācyaṁ saṅkalpādilakṣaṇamantaḥkaraṇam , akuruta kṛtavān । kenābhiprāyeṇa mano'karoditi, ucyate — ātmanvī ātmavān syāṁ bhaveyam ; ahamanenātmanā manasā manasvī syāmityabhiprāyaḥ । saḥ prajāpatiḥ, abhivyaktena manasā samanaskaḥ san , arcan arcayanpūjayan ātmānameva kṛtārtho'smīti, acarat caraṇamakarot । tasya prajāpateḥ arcataḥ pūjayataḥ āpaḥ rasātmikāḥ pūjāṅgabhūtāḥ ajāyanta utpannāḥ । atrākāśaprabhṛtīnāṁ trayāṇāmutpattyanantaramiti vaktavyam , śrutyantarasāmarthyāt , vikalpāsambhavācca sṛṣṭikramasya । arcate pūjāṁ kurvate vai me mahyaṁ kam udakam abhūt iti evamamanyata yasmānmṛtyuḥ, tadeva tasmādeva hetoḥ arkasya agneraśvamedhakratvaupayogikasya arkatvam ; arkatve heturityarthaḥ । agnerarkanāmanirvacanametat — arcanātsukhahetupūjākaraṇādapsambandhāccāgneretadgauṇaṁ nāmārka iti । yaḥ evaṁ yathoktam arkasyārkatvaṁ veda jānāti, kam udakaṁ sukhaṁ vā, nāmasāmānyāt , ha vai ityavadhāraṇārthau, bhavatyeveti, asmai evaṁvide evaṁvidarthaṁ bhavati ॥
āpo vā arkastadyadapāṁ śara āsīttatsamahanyata । sā pṛthivyabhavattasyāmaśrāmyattasya śrāntasya taptasya tejoraso niravartatāgniḥ ॥ 2 ॥
āpo vā arkaḥ । kaḥ punarasāvarka iti, ucyate — āpo vai yā arcanāṅgabhūtāstā eva arkaḥ, agnerarkasya hetutvāt , apsu cāgniḥ pratiṣṭhita iti ; na punaḥ sākṣādevārkastāḥ, tāsāmaprakaraṇāt ; agneśca prakaraṇam ; vakṣyati ca — ‘ayamagnirarkaḥ’ iti । tat tatra, yadapāṁ śara iva śaro dadhna iva maṇḍabhūtamāsīt , tatsamahanyata saṅghātamāpadyata tejasā bāhyāntaḥpacyamānam ; liṅgavyatyayena vā, yo'pāṁ śaraḥ sa samahanyateti । sā pṛthivyabhavat , sa saṅghāto yeyaṁ pṛthivī sābhavat ; tābhyo'dbhyo'ṇḍamabhinirvṛttamityarthaḥ ; tasyāṁ pṛthivyāmutpāditāyām , sa mṛtyuḥ prajāpatiḥ aśrāmyat śramayukto babhūva ; sarvo hi lokaḥ kāryaṁ kṛtvā śrāmyati ; prajāpateśca tanmahatkāryam , yatpṛthivīsargaḥ ; kiṁ tasya śrāntasyetyucyate — tasya śrāntasya taptasya svinnasya, tejorasaḥ teja eva rasastejorasaḥ, rasaḥ sāraḥ, niravartata prajāpatiśarīrānniṣkrānta ityarthaḥ ; ko'sau niṣkrāntaḥ ? agniḥ so'ṇḍasyāntarvirāṭ prajāpatiḥ prathamajaḥ kāryakaraṇasaṅghātavāñjātaḥ ; ‘sa vai śarīrī prathamaḥ’ iti smaraṇāt ॥
sa tredhātmānaṁ vyakurutādityaṁ tṛtīyaṁ vāyuṁ tṛtīyaṁ sa eṣa prāṇastredhā vihitaḥ । tasya prācī dikśiro'sau cāsau cermau । athāsya pratīcī dikpucchamasau cāsau ca sakthyau dakṣiṇā codīcī ca pārśve dyauḥ pṛṣṭhamantarikṣamudaramiyamuraḥ sa eṣo'psu pratiṣṭhito yatra kvacaiti tadeva pratitiṣṭhatyevaṁ vidvān ॥ 3 ॥
sa ca jātaḥ prajāpatiḥ tredhā triprakāram ātmānaṁ svayameva kāryakaraṇasaṅghātaṁ vyakuruta vyabhajadityetat ; kathaṁ tredhetyāha — ādityaṁ tṛtīyam agnivāyvapekṣayā trayāṇāṁ pūraṇam , akurutetyanuvartate ; tathāgnyādityāpekṣayā vāyuṁ tṛtīyam ; tathā vāyvādityāpekṣayāgniṁ tṛtīyamiti draṣṭavyam ; sāmarthyasya tulyatvāttrayāṇāṁ saṅkhyāpūraṇatve । sa eṣa prāṇaḥ sarvabhūtānāmātmāpyagnivāyvādityarūpeṇa viśeṣataḥ svenaiva mṛtyvātmanā tredhā vihitaḥ vibhaktaḥ, na virāṭsvarūpopamardanena । tasyāsya prathamajasyāgneraśvamedhaupayogikasyārkasya virājaścityātmakasyāśvasyeva darśanamucyate ; sarvā hi pūrvoktotpattirasya stutyarthetyavocāma — itthamasau śuddhajanmeti । tasya prācī dik śiraḥ, viśiṣṭatvasāmānyāt ; asau cāsau ca aiśānyāgneyyau īrmau bāhū, īrayatergatikarmaṇaḥ । atha asya agneḥ, pratīcī dik pucchaṁ jaghanyo bhāgaḥ, prāṅmukhasya pratyagdiksambandhāt ; asau cāsau ca vāyavyanair‌ṛtyau sakthyau sakthinī, pṛṣṭhakoṇatvasāmānyāt ; dakṣiṇā codīcī ca pārśve, ubhayadiksambandhasāmānyāt ; dyauḥ pṛṣṭhamantarikṣamudaramiti pūrvavat ; iyamuraḥ, adhobhāgasāmānyāt ; sa eṣo'gniḥ prajāpatirūpo lokādyātmako'gniḥ apsu pratiṣṭhitaḥ, ‘evamime lokā apsvantaḥ’ iti śruteḥ ; yatra kvaca yasminkasmiṁścit eti gacchati, tadeva tatraiva pratitiṣṭhiti sthitiṁ labhate ; ko'sau ? evaṁ yathoktamapsu pratiṣṭhitatvamagneḥ vidvān vijānan ; guṇaphalametat ॥
so'kāmayata dvitīyo ma ātmā jāyeteti sa manasā vācaṁ mithunaṁ samabhavadaśanāyāmṛtyustadyadreta āsītsa saṁvatsaro'bhavat । na ha purā tataḥ saṁvatsara āsa tametāvantaṁ kālamabibhaḥ । yāvānsaṁvatsarastametāvataḥ kālasya parastādasṛjata । taṁ jātamabhivyādadātsa bhāṇakarotsaiva vāgabhavat ॥ 4 ॥
so'kāmayata — yo'sau mṛtyuḥ so'bādikrameṇātmanātmānamaṇḍasyāntaḥ kāryakaraṇasaṅghātavantaṁ virājamagnimasṛjata, tredhā cātmānamakurutetyuktam । sa kiṁvyāpāraḥ sannasṛjateti, ucyate — saḥ mṛtyuḥ akāmayata kāmitavān ; kim ? dvitīyaḥ me mama ātmā śarīram , yenāhaṁ śarīrī syām , sa jāyeta utpadyeta, iti evametadakāmayata ; saḥ evaṁ kāmayitvā, manasā pūrvotpannena, vācaṁ trayīlakṣaṇām , mithunaṁ dvandvabhāvam , samabhavat sambhavanaṁ kṛtavān , manasā trayīmālocitavān ; trayīvihitaṁ sṛṣṭikramaṁ manasānvālocayadityarthaḥ । ko'sau ? aśanāyayā lakṣito mṛtyuḥ ; aśanāyā mṛtyurityuktam ; tameva parāmṛśati, anyatra prasaṅgo mā bhūditi ; tadyadreta āsīt , tat tatra mithune, yadreta āsīt , prathamaśarīriṇaḥ prajāpaterutpattau kāraṇaṁ reto bījaṁ jñānakarmarūpam , trayyālocanāyāṁ yaddṛṣṭavānāsījjanmāntarakṛtam ; tadbhāvabhāvito'paḥ sṛṣṭvā tena retasā bījenāpsvanupraviśyāṇḍarūpeṇa garbhībhūtaḥ saḥ, saṁvatsaro'bhavat , saṁvatsarakālanirmātā saṁvatsaraḥ, prajāpatirabhavat । na ha, purā pūrvam , tataḥ tasmātsaṁvatsarakālanirmātuḥ prajāpateḥ, saṁvatsaraḥ kālo nāma, na āsa na babhūva ha ; taṁ saṁvatsarakālanirmātāramantargarbhaṁ prajāpatim , yāvāniha prasiddhaḥ kālaḥ etāvantam etāvatsaṁvatsaraparimāṇaṁ kālam abibhaḥ bhṛtavān mṛtyuḥ । yāvānsaṁvatsaraḥ iha prasiddhaḥ, tataḥ parastātkiṁ kṛtavān ? tam , etāvataḥ kālasya saṁvatsaramātrasya parastāt ūrdhvam asṛjata sṛṣṭavān , aṇḍamabhinadityarthaḥ । tam evaṁ kumāraṁ jātam agniṁ prathamaśarīriṇam , aśanāyāvattvānmṛtyuḥ abhivyādadāt mukhavidāraṇaṁ kṛtavān attum ; sa ca kumāro bhītaḥ svābhāvikyāvidyayā yuktaḥ bhāṇityevaṁ śabdam akarot ; saiva vāgabhavat , vāk śabdaḥ abhavat ॥
sa aikṣata yadi vā imamabhimaṁsye kanīyo'nnaṁ kariṣya iti sa tayā vācā tenātmanedaṁ sarvamasṛjata yadidaṁ kiñcarco yajūṁṣi sāmāni cchandāṁsi yajñānprajāḥ paśūn । sa yadyadevāsṛjata tattadattumadhriyata sarvaṁ vā attīti tadaditeradititvaṁ sarvasyaitasyāttā bhavati sarvamasyānnaṁ bhavati ya evametadaditeradititvaṁ veda ॥ 5 ॥
sa aikṣata — saḥ, evaṁ bhītaṁ kṛtaravaṁ kumāraṁ dṛṣṭvā, mṛtyuḥ aikṣata īkṣitavān , aśanāyāvānapi — yadi kadācidvā imaṁ kumāram abhimaṁsye, abhipūrvo manyatirhiṁsārthaḥ, hiṁsiṣye ityarthaḥ ; kanīyo'nnaṁ kariṣye, kanīyaḥ alpamannaṁ kariṣye - iti ; evamīkṣitvā tadbhakṣaṇādupararāma ; bahu hyannaṁ kartavyaṁ dīrghakālabhakṣaṇāya, na kanīyaḥ ; tadbhakṣaṇe hi kanīyo'nnaṁ syāt , bījabhakṣaṇe iva sasyābhāvaḥ । saḥ evaṁ prayojanamannabāhulyamālocya, tayaiva trayyā vācā pūrvoktayā, tenaiva ca ātmanā manasā, mithunībhāvamālocanamupagamyopagamya, idaṁ sarvaṁ sthāvaraṁ jaṅgamaṁ ca asṛjata, yadidaṁ kiñca yatkiñcedam ; kiṁ tat ? ṛcaḥ, yajūṁṣi, sāmāni, chandāṁsi ca sapta gāyatryādīni — stotraśastrādikarmāṅgabhūtāṁstrividhānmantrāngāyatryādicchandoviśiṣṭān , yajñāṁśca tatsādhyān , prajāstatkartrīḥ, paśūṁśca grāmyānāraṇyānkarmasādhanabhūtān । nanu trayyā mithunībhūtayāsṛjatetyuktam ; ṛgādīnīha kathamasṛjateti ? naiṣa doṣaḥ ; manasastvavyakto'yaṁ mithunībhāvastrayyā ; bāhyastu ṛgādīnāṁ vidyamānānāmeva karmasu viniyogabhāvena vyaktībhāvaḥ sarga iti । saḥ prajāpatiḥ, evamannavṛddhiṁ buddhvā, yadyadeva kriyāṁ kriyāsādhanaṁ phalaṁ vā kiñcit asṛjata, tattadattuṁ bhakṣayitum adhriyata dhṛtavānmanaḥ ; sarvaṁ kṛtsnaṁ vai yasmāt atti, tat tasmāt aditeḥ aditināmno mṛtyoḥ adititvaṁ prasiddham ; tathā ca mantraḥ — ‘aditirdyauraditirantarikṣamaditirmātā sa pitā’ (ṛ. 1 । 59 । 10) ityādiḥ ; sarvasyaitasya jagato'nnabhūtasya attā sarvātmanaiva bhavati, anyathā virodhāt ; na hi kaścitsarvasyaiko'ttā dṛśyate ; tasmātsarvātmā bhavatītyarthaḥ ; sarvamasyānnaṁ bhavati ; ata eva sarvātmano hyattuḥ sarvamannaṁ bhavatītyupapadyate ; ya evametat yathoktam aditeḥ mṛtyoḥ prajāpateḥ sarvasyādanādadititvaṁ veda, tasyaitatphalam ॥
so'kāmayata bhūyasā yajñena bhūyo yajeyeti । so'śrāmyatsa tapo'tapyata tasya śrāntasya taptasya yaśo vīryamudakrāmat । prāṇā vai yaśo vīryaṁ tatprāṇeṣūtkrānteṣu śarīraṁ śvayitumadhriyata tasya śarīra eva mana āsīt ॥ 6 ॥
so'kāmayatetyaśvāśvamedhayornirvacanārthamidamāha । bhūyasā mahatā yajñena bhūyaḥ punarapi yajeyeti ; janmāntarakaraṇāpekṣayā bhūyaḥśabdaḥ ; sa prajāpatirjanmāntare'śvamedhenāyajata ; sa tadbhāvabhāvita eva kalpādau vyavartata ; so'śvamedhakriyākārakaphalātmatvena nirvṛttaḥ sannakāmayata — bhūyasā yajñena bhūyo yajeyeti । evaṁ mahatkāryaṁ kāmayitvā lokavadaśrāmyat ; sa tapo'tapyata ; tasya śrāntasya taptasyeti pūrvavat ; yaśo vīryamudakrāmaditi svayameva padārthamāha — prāṇāḥ cakṣurādayo vai yaśaḥ, yaśohetutvāt , teṣu hi satsu khyātirbhavati ; tathā vīryaṁ balam asmiñśarīre ; na hyutkrāntaprāṇo yaśasvī balavānvā bhavati ; tasmātprāṇā eva yaśo vīryaṁ cāsmiñśarīre, tadevaṁ prāṇalakṣaṇaṁ yaśo vīryam udakrāmat utkrāntavat । tadevaṁ yaśovīryabhūteṣu prāṇeṣūtkrānteṣu, śarīrānniṣkrānteṣu taccharīraṁ prajāpateḥ śvayitum ucchūnabhāvaṁ gantum adhriyata, amedhyaṁ cābhavat ; tasya prajāpateḥ, śarīrānnirgatasyāpi, tasminneva śarīre mana āsīt ; yathā kasyacitpriye viṣaye dūraṁ gatasyāpi mano bhavati, tadvat ॥
so'kāmayata medhyaṁ ma idaṁ syādātmanvyanena syāmiti । tato'śvaḥ samabhavadyadaśvattanmedhyamabhūditi tadevāśvamedhasyāśvamedhatvam । eṣa ha vā aśvamedhaṁ veda ya enamevaṁ veda । tamanavarudhyaivāmanyata । taṁ saṁvatsarasya parastādātmana ālabhata । paśūndevatābhyaḥ pratyauhat । tasmātsarvadevatyaṁ prokṣitaṁ prājāpatyamālabhante । eṣa ha vā aśvamedho ya eṣa tapati tasya saṁvatsara ātmāyamagnirarkastasyeme lokā ātmānastāvetāvarkāśvamedhau । so punarekaiva devatā bhavati mṛtyurevāpa punarmṛtyuṁ jayati nainaṁ mṛtyurāpnoti mṛtyurasyātmā bhavatyetāsāṁ devatānāmeko bhavati ॥ 7 ॥
sa tasminneva śarīre gatamanāḥ sankimakaroditi, ucyate — so'kāmayata । katham ? medhyaṁ medhārhaṁ yajñiyaṁ me mama idaṁ śarīram syāt ; kiñca ātmanvī ātmavāṁśca anena śarīreṇa śarīravān syāmiti — praviveśa । yasmāt , taccharīraṁ tadviyogādgatayaśovīryaṁ sat aśvat aśvayat , tataḥ tasmāt aśvaḥ samabhavat ; tato'śvanāmā prajāpatireva sākṣāditi stūyate ; yasmācca punastatpraveśāt gatayaśovīryatvādamedhyaṁ sat medhyamabhūt , tadeva tasmādeva aśvamedhasya aśvamedhanāmnaḥ kratoḥ aśvamedhatvam aśvamedhanāmalābhaḥ ; kriyākārakaphalātmako hi kratuḥ ; sa ca prajāpatireveti stūyate ॥
kratunirvartakasyāśvasya prajāpatitvamuktam — ‘uṣā vā aśvasya medhyasya’ (bṛ. u. 1 । 1 । 1) ityādinā । tasyaivāśvasya medhyasya prajāpatisvarūpasya agneśca yathoktasya kratuphalātmarūpatayā samasyopāsanaṁ vidhātavyamityārabhyate । pūrvatra kriyāpadasya vidhāyakasyāśrutatvāt , kriyāpadāpekṣatvācca prakaraṇasya, ayamartho'vagamyate । eṣa ha vā aśvamedhaṁ kratuṁ veda ya enamevaṁ veda — yaḥ kaścit , enam aśvamagnirūpamarkaṁ ca yathoktam , evaṁ vakṣyamāṇena samāsena pradarśyamānena viśeṣaṇena viśiṣṭaṁ veda, sa eṣo'śvamedhaṁ veda, nānyaḥ ; tasmādevaṁ veditavya ityarthaḥ । katham ? tatra paśuviṣayameva tāvaddarśanamāha । tatra prajāpatiḥ ‘bhūyasā yajñena bhūyo yajeya’ iti kāmayitvā, ātmānameva paśuṁ medhyaṁ kalpayitvā, taṁ paśum , anavarudhyaiva utsṛṣṭaṁ paśumavarodhamakṛtvaiva muktapragraham , amanyata acintayat । taṁ saṁvatsarasya pūrṇasya parastāt ūrdhvam ātmane ātmārtham ālabhata — prajāpatidevatākatvenetyetat — ālabhata ālambhaṁ kṛtavān । paśūn anyāngrāmyānāraṇyāṁśca devatābhyaḥ yathādaivataṁ pratyauhat pratigamitavān । yasmāccaivaṁ prajāpatiramanyata, tasmādevamanyo'pyuktena vidhinā ātmānaṁ paśumaśvaṁ medhyaṁ kalpayitvā, ‘sarvadevatyo'haṁ prokṣyamāṇaḥ’ ālabhyamānastvahaṁ maddevatya eva syām ; anya itare paśavo grāmyāraṇyā yathādaivatamanyābhyo devatābhya ālabhyante madavayavabhūtābhya eva’ iti vidyāt । ata evedānīṁ sarvadevatyaṁ prokṣitaṁ prājāpatyamālabhante yājñikā evam । eṣa ha vā aśvamedho ya eṣa tapati, yastvevaṁ paśusādhanakaḥ kratuḥ sa eṣa sākṣātphalabhūto nirdiśyate, eṣa ha vā aśvamedhaḥ ; ko'sau ? ya eṣaḥ savitā tapati jagadavabhāsayati tejasā ; tasya asya kratuphalātmanaḥ, saṁvatsaraḥ kālaviśeṣaḥ, ātmā śarīram , tannirvartyatvātsaṁvatsarasya ; tasyaiva kratvātmanaḥ ayaṁ pārthivo'gniḥ, arkaḥ, sādhanabhūtaḥ ; tasya cārkasya kratau cityasya, ime lokāstrayo'pi, ātmānaḥ śarīrāvayavāḥ ; tathā ca vyākhyātam — ‘tasya prācī dik’ ityādinā ; tāvagnyādityāvetau yathāviśeṣitāvarkāśvamedhau kratuphale ; arko yaḥ pārthivo'gniḥ sa sākṣātkraturūpaḥ kriyātmakaḥ ; kratoragnisādhyatvāttadrūpeṇaiva nirdeśaḥ ; kratusādhyatvācca phalasya kraturūpeṇaiva nirdeśaḥ — ādityo'śvamedha iti । tau sādhyasādhanau kratuphalabhūtāvagnyādityau — sā u, punaḥ bhūyaḥ, ekaiva devatā bhavati ; kā sā ? mṛtyureva ; pūrvamapyekaivāsītkriyāsādhanaphalabhedāya vibhaktā ; tathā coktam ‘sa tredhātmānaṁ vyakuruta’ iti ; sā punarapi kriyānirvṛttyuttarakālamekaiva devatā bhavati — mṛtyureva phalarūpaḥ ; yaḥ punarevamenamaśvamedhaṁ mṛtyumekāṁ devatāṁ veda — ahameva mṛtyurasmyaśvamedha ekā devatā madrūpāśvāgnisādhanasādhyeti ; so'pajayati, punarmṛtyuṁ punarmaraṇam , sakṛnmṛtvā punarmaraṇāya na jāyata ityarthaḥ ; apajito'pi mṛtyurenaṁ punarāpnuyādityāśaṅkyāha — nainaṁ mṛtyurāpnoti ; kasmāt ? mṛtyuḥ, asyaivaṁvidaḥ, ātmā bhavati ; kiñca mṛtyureva phalarūpaḥ sannetāsāṁ devatānāmeko bhavati ; tasyaitatphalam ॥
iti prathamādhyāyasya dvitīyaṁ brāhmaṇam ॥
‘dvayā ha’ ityādyasya kaḥ sambandhaḥ ? karmaṇāṁ jñānasahitānāṁ parā gatiruktā mṛtyvātmabhāvaḥ, aśvamedhagatyuktyā । athedānīṁ mṛtyvātmabhāvasādhanabhūtayoḥ karmajñānayoryata udbhavaḥ, tatprakāśanārthamudgīthabrāhmaṇamārabhyate ॥
nanu mṛtyvātmabhāvaḥ pūrvatra jñānakarmaṇoḥ phalamuktam । udgīthajñānakarmaṇostu mṛtyvātmabhāvātikramaṇaṁ phalaṁ vakṣyati । ato bhinnaviṣayatvātphalasya na pūrvakarmajñānodbhavaprakāśanārtham iti cet , nāyaṁ doṣaḥ ; agnyādityātmabhāvatvādudgīthaphalasya ; pūrvatrāpyetadeva phalamuktam — ‘etāsāṁ devatānāmeko bhavati’ iti । nanu ‘mṛtyumatikrāntaḥ’ ityādi viruddham ; na, svābhāvikapāpmāsaṅgaviṣayatvādatikramaṇasya ॥
ko'sau svābhāvikaḥ pāpmāsaṅgo mṛtyuḥ ? kuto vā tasyodbhavaḥ ? kena vā tasyātikramaṇam ? kathaṁ vā ? — ityetasyārthasya prakāśanāya ākhyāyikā ārabhyate । katham ? —
dvayā ha prājāpatyā devāścāsurāśca tataḥ kānīyasā eva devā jyāyasā asurāsta eṣu lokeṣvaspardhanta te ha devā ūcurhantāsurānyajña udgīthenātyayāmeti ॥ 1 ॥
dvayā dviprakārāḥ ; heti pūrvavṛttāvadyotako nipātaḥ ; vartamānaprajāpateḥ pūrvajanmani yadvṛttam , tadavadyotayati ha - śabdena ; prājāpatyāḥ prajāpatervṛttajanmāvasthasyāpatyāni prājāpatyāḥ ; ke te ? devāścāsurāśca ; tasyaiva prajāpateḥ prāṇā vāgādayaḥ ; kathaṁ punasteṣāṁ devāsuratvam ? ucyate — śāstrajanitajñānakarmabhāvitā dyotanāddevā bhavanti ; ta eva svābhāvikapratyakṣānumānajanitadṛṣṭaprayojanakarmajñānabhāvitā asurāḥ, sveṣvevāsuṣu ramaṇāt , surebhyo vā devebhyo'nyatvāt । yasmācca dṛṣṭaprayojanajñānakarmabhāvitā asurāḥ, tataḥ tasmāt , kānīyasāḥ, kanīyāṁsa eva kānīyasāḥ, svārthe'ṇi vṛddhiḥ ; kanīyāṁso'lpā eva devāḥ ; jyāyasā asurā jyāyāṁso'surāḥ ; svābhāvikī hi karmajñānapravṛttirmahattarā prāṇānāṁ śāstrajanitāyāḥ karmajñānapravṛtteḥ, dṛṣṭaprayojanatvāt ; ata eva kanīyastvaṁ devānām , śāstrajanitapravṛtteralpatvāt ; atyantayatnasādhyā hi sā ; te devāścāsurāśca prajāpatiśarīrasthāḥ, eṣu lokeṣu nimittabhūteṣu svābhāviketarakarmajñānasādhyeṣu, aspardhanta spardhāṁ kṛtavantaḥ ; devānāṁ cāsurāṇāṁ ca vṛttyudbhavābhibhavau spardhā । kadācitchāstrajanitakarmajñānabhāvanārūpāvṛttiḥ prāṇānāmudbhavati । yadā codbhavati, tadā dṛṣṭaprayojanā pratyakṣānumānajanitakarmajñānabhāvanārūpā teṣāmeva prāṇānāṁ vṛttirāsuryabhibhūyate । sa devānāṁ jayaḥ, asurāṇāṁ parājayaḥ । kadācittadviparyayeṇa devānāṁ vṛttirabhibhūyate, āsuryā udbhavaḥ । so'surāṇāṁ jayaḥ, devānāṁ parājayaḥ । evaṁ devānāṁ jaye dharmabhūyastvādutkarṣa ā prajāpatitvaprāpteḥ । asurajaye'dharmabhūyastvādapakarṣa ā sthāvaratvaprāpteḥ । ubhayasāmye manuṣyatvaprāptiḥ । ta evaṁ kanīyastvādabhibhūyamānā asurairdevā bāhūlyādasurāṇāṁ kiṁ kṛtavanta iti, ucyate — te devāḥ, asurairabhibhūyamānāḥ, ha kila, ūcuḥ uktavantaḥ ; katham ? hanta! idānīm , asminyajñe jyotiṣṭome, udgīthena udgīthakarmapadārthakartṛsvarūpāśrayaṇena, atyayāma atigacchāmaḥ ; asurānabhibhūya svaṁ devabhāvaṁ śāstraprakāśitaṁ pratipadyāmahe ityuktavanto'nyonyam । udgīthakarmapadārthakartṛsvarūpāśrayaṇaṁ ca jñānakarmabhyām । karma vakṣyamāṇaṁ mantrajapalakṣaṇam , vidhitsyamānam — ‘tadetāni japet’ (bṛ. u. 1 । 3 । 28) iti । jñānaṁ tvidameva nirūpyamāṇam ॥
nanvidamabhyārohajapavidhiśeṣo'rthavādaḥ, na jñānanirūpaṇaparam । na, ‘ya evaṁ veda’ (bṛ. u. 1 । 3 । 7) iti vacanāt । udgīthaprastāve purākalpaśravaṇādudgīthavidhiparamiti cet , na, aprakaraṇāt ; udgīthasya cānyatra vihitatvāt ; vidyāprakaraṇatvāccāsya ; abhyārohajapasya cānityatvāt evaṁvitprayojyatvāt , vijñānasya ca nityavacchravaṇāt ; ‘taddhaitallokajideva’ (bṛ. u. 1 । 4 । 28) iti ca śruteḥ ; prāṇasya vāgādīnāṁ ca śuddhyaśuddhivacanāt ; na hyanupāsyatve — prāṇasya śuddhivacanam , vāgādīnāṁ ca sahopanyastānāmaśuddhivacanam , vāgādinindayā mukhyaprāṇastutiścābhipretā, — upapadyate — ‘mṛtyumatikrānto dīpyate’ (bṛ. u. 1 । 3 । 27) ityādi phalavacanaṁ ca । prāṇasvarūpāpatterhi phalaṁ tat , yadvāgādyagnyādibhāvaḥ ॥
bhavatu nāma prāṇasyopāsanam , na tu viśuddhyādiguṇavatteti ; nanu syācchrutatvāt ; na syāt , upāsyatve stutyarthatvopapatteḥ । na ; aviparītārthapratipatteḥ śreyaḥprāptyupapatteḥ, lokavat । yo hyaviparītamarthaṁ pratipadyate loke, sa iṣṭaṁ prāpnotyaniṣṭādvā nivartate, na viparītārthapratipattyā ; tathehāpi śrautaśabdajanitārthapratipattau śreyaḥprāptirupapannā, na viparyaye । na copāsanārthaśrutaśabdotthavijñānaviṣayasyāyathārthatve pramāṇamasti । na ca tadvijñānasyāpavādaḥ śrūyate । tataḥ śreyaḥprāptidarśanādyathārthatāṁ pratipadyāmahe । viparyaye cānarthaprāptidarśanāt — yo hi viparyayeṇārthaṁ pratipadyate loke — puruṣaṁ sthāṇuriti, amitraṁ mitramiti vā, so'narthaṁ prāpnuvandṛśyate । ātmeśvaradevatādīnāmapyayathārthānāmeva cedgrahaṇaṁ śrutitaḥ, anarthaprāptyarthaṁ śāstramiti dhruvaṁ prāpnuyāllokavadeva ; na caitadiṣṭam । tasmādyathābhūtānevātmeśvaradevatādīngrāhayatyupāsanārthaṁ śāstram । nāmādau brahmadṛṣṭidarśanādayuktamiti cet , sphuṭaṁ nāmāderabrahmatvam ; tatra brahmadṛṣṭiṁ sthāṇvādāviva puruṣadṛṣṭiṁ viparītāṁ grāhayacchāstraṁ dṛśyate ; tasmādyathārthameva śāstrataḥ pratipatteḥ śreya ityayuktamiti cet , na ; pratimāvadbhedapratipatteḥ । nāmādāvabrahmaṇi brahmadṛṣṭiṁ viparītāṁ grāhayati śāstram , sthāṇvādāviva puruṣadṛṣṭim — iti naitatsādhvavocaḥ । kasmāt ? bhedena hi brahmaṇo nāmādivastu pratipannasya nāmādau vidhīyate brahmadṛṣṭiḥ, pratimādāviva viṣṇudṛṣṭiḥ । ālambanatvena hi nāmādipratipattiḥ, pratimādivadeva, na tu nāmādyeva brahmeti । yathā sthāṇāvanirjñāte, na sthāṇuriti, puruṣa evāyamiti pratipadyate viparītam , na tu tathā nāmādau brahmadṛṣṭirviparītā ॥
brahmadṛṣṭireva kevalā, nāsti brahmeti cet ; — etena pratimābrāhmaṇādiṣu viṣṇvādidevapitrādidṛṣṭīnāṁ tulyatā — na, ṛgādiṣu pṛthivyādidṛṣṭidarśanāt , vidyamānapṛthivyādivastudṛṣṭīnāmeva ṛgādiviṣaye prakṣepadarśanāt । tasmāttatsāmānyānnāmādiṣu brahmādidṛṣṭīnāṁ vidyamānabrahmādiviṣayatvasiddhiḥ । etena pratimābrāhmaṇādiṣu viṣṇvādidevapitrādibuddhīnāṁ ca satyavastuviṣayatvasiddhiḥ । mukhyāpekṣatvācca gauṇatvasya ; pañcāgnyādiṣu cāgnitvādergauṇatvānmukhyāgnyādisadbhāvavat , nāmādiṣu brahmatvasya gauṇatvānmukhyabrahmasadbhāvopapattiḥ ॥
kriyārthaiścāviśeṣādvidyārthānām । yathā ca, darśapūrṇamāsādikriyā idamphalā viśiṣṭetikartavyatākā evaṁkramaprayuktāṅgā ca — ityetadalaukikaṁ vastu pratyakṣādyaviṣayaṁ tathābhūtaṁ ca vedavākyaireva jñāpyate ; tathā, paramātmeśvaradevatādivastu asthūlādidharmakamaśanāyādyatītaṁ cetyevamādiviśiṣṭamiti vedavākyaireva jñāpyate — iti alaukikatvāttathābhūtameva bhavitumarhatīti । na ca kriyārthairvākyairjñānavākyānāṁ.u buddhyutpādakatve viśeṣo'sti । na cāniścitā viparyastā vā paramātmādivastuviṣayā buddhirutpadyate । anuṣṭheyābhāvādayuktamiti cet , kriyārthairvākyaiḥ tryaṁśā bhāvanānuṣṭheyā jñāpyate'laukikyapi ; na tathā paramātmeśvarādivijñāne'nuṣṭheyaṁ kiñcidasti ; ataḥ kriyārthaiḥ sādharmyamityayuktamiti cet , na ; jñānasya tathābhūtārthaviṣayatvāt । na hyanuṣṭheyasya tryaṁśasya bhāvanākhyasyānuṣṭheyatvāttathātvam ; kiṁ tarhi ? pramāṇasamadhigatatvāt । na ca tadviṣayāyā buddheranuṣṭheyaviṣayatvāttathārthatvam ; kiṁ tarhi ? vedavākyajanitatvādeva । vedavākyādhigatasya vastunastathātve sati, anuṣṭheyatvaviśiṣṭaṁ cet anutiṣṭhati ; no cedanuṣṭheyatvaviśiṣṭam , nānutiṣṭhati । ananuṣṭheyatve vākyapramāṇatvānupapattiriti cet , na hyanuṣṭheye'sati padānāṁ saṁhatirupapadyate ; anuṣṭheyatve tu sati tādarthyena padāni saṁhanyante ; tatrānuṣṭheyaniṣṭhaṁ vākyaṁ pramāṇaṁ bhavati — idamanenaivaṁ kartavyamiti ; na tvidamanenaivamityevaṁprakārāṇāṁ padaśatānāmapi vākyatvamasti, — ‘kuryātkriyeta kartavyaṁ bhavetsyāditi pañcamam’ ityevamādīnāmanyatame'sati ; ataḥ paramātmeśvarādīnāmavākyapramāṇatvam ; padārthatve ca pramāṇāntaraviṣayatvam ; ato'sadetaditi cet , na ; ‘asti merurvarṇacatuṣṭayopetaḥ’ iti evamādyananuṣṭheye'pi vākyadarśanāt । na ca, ‘merurvarṇacatuṣṭayopetaḥ’ ityevamādivākyaśravaṇe mervādāvanuṣṭheyatvabuddhirutpadyate । tathā astipadasahitānāṁ paramātmeśvarādipratipādakavākyapadānāṁ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena saṁhatiḥ kena vāryate । mervādijñānavatparamātmajñāne prayojanābhāvādayuktamiti cet , na ; ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘bhidyate hṛdayagranthi’ (mu. u. 2 । 2 । 8) iti phalaśravaṇāt , saṁsārabījāvidyādidoṣanivṛttidarśanācca । ananyaśeṣatvācca tajjñānasya, juhvāmiva, phalaśruterarthavādatvānupapattiḥ ॥
pratiṣiddhāniṣṭaphalasambandhaśca vedādeva vijñāyate । na cānuṣṭheyaḥ saḥ । na ca pratiṣiddhaviṣaye pravṛttakriyasya akaraṇādanyadanuṣṭheyamasti । akartavyatājñānaniṣṭhataiva hi paramārthataḥ pratiṣedhavidhīnāṁ syāt । kṣudhārtasya pratiṣedhajñānasaṁskṛtasya, abhakṣye'bhojye vā pratyupasthite kalañjābhiśastānnādau ‘idaṁ bhakṣyam’ ‘ado bhojyam’ iti vā jñānamutpannam , tadviṣayayā pratiṣedhajñānasmṛtyā bādhyate ; mṛgatṛṣṇikāyāmiva peyajñānaṁ tadviṣayayāthātmyavijñānena । tasminbādhite svābhāvikaviparītajñāne'narthakarī tadbhakṣaṇabhojanapravṛttirna bhavati । viparītajñānanimittāyāḥ pravṛtternivṛttireva, na punaryatnaḥ kāryastadabhāve । tasmātpratiṣedhavidhīnāṁ vastuyāthātmyajñānaniṣṭhataiva, na puruṣavyāpāraniṣṭhatāgandho'pyasti । tathehāpi paramātmādiyāthātmyajñānavidhīnāṁ tāvanmātraparyavasānataiva syāt । tathā tadvijñānasaṁskṛtasya, tadviparītārthajñānanimittānāṁ pravṛttīnām , anarthārthatvena jñāyamānatvāt paramātmādiyāthātmyajñānasmṛtyā svābhāvike tannimittavijñāne bādhite, abhāvaḥ syāt । nanu kalañjādibhakṣaṇāderanarthārthatvavastuyāthātmyajñānasmṛtyā svābhāvike tadbhakṣyatvādiviparītajñāne nivartite tadbhakṣaṇādyanarthapravṛttyabhāvavat , apratiṣedhaviṣayatvācchāstravihitapravṛttyabhāvo na yukta iti cet , na ; viparītajñānanimittatvānarthārthatvābhyāṁ tulyatvāt । kalañjabhakṣaṇādipravṛttermithyājñānanimittatvamanarthārthatvaṁ ca yathā, tathā śāstravihitapravṛttīnāmapi । tasmātparamātmayāthātmyavijñānavataḥ śāstravihitapravṛttīnāmapi, mithyājñānanimittatvenānarthārthatvena ca tulyatvāt , paramātmajñānena viparītajñāne nivartite, yukta evābhāvaḥ । nanu tatra yuktaḥ ; nityānāṁ tu kevalaśāstranimittatvādanarthārthatvābhāvācca abhāvo na yukta iti cet , na ; avidyārāgadveṣādidoṣavato vihitatvāt । yathā svargakāmādidoṣavato darśapūrṇamāsādīni kāmyāni karmāṇi vihitāni, tathā sarvānarthabījāvidyādidoṣavatastajjaniteṣṭāniṣṭaprāptiparihārarāgadveṣādidoṣavataśca tatpreritāviśeṣapravṛtteriṣṭāniṣṭaprāptiparihārārthino nityāni karmāṇi vidhīyante ; na kevalaṁ śāstranimittānyeva । na cāgnihotradarśapūrṇamāsacāturmāsyapaśubandhasomānāṁ karmaṇāṁ svataḥ kāmyanityatvaviveko'sti । kartṛgatena hi svargādikāmadoṣeṇa kāmārthatā ; tathā avidyādidoṣavataḥ svabhāvaprāpteṣṭāniṣṭaprāptiparihārārthinastadarthānyeva nityāni — iti yuktam ; taṁ prati vihitatvāt । na paramātmayāthātmyavijñānavataḥ śamopāyavyatirekeṇa kiñcitkarma vihitamupalabhyate । karmanimittadevatādisarvasādhanavijñānopamardena hyātmajñānaṁ vidhīyate । na copamarditakriyākārakādivijñānasya karmapravṛttirupapadyate, viśiṣṭakriyāsādhanādijñānapūrvakatvātkriyāpravṛtteḥ । na hi deśakālādyanavacchinnāsthūlādvayādibrahmapratyayadhāriṇaḥ karmāvasaro'sti । bhojanādipravṛttyavasaravatsyāditi cet , na ; avidyādikevaladoṣanimittatvādbhojanādipravṛtterāvaśyakatvānupapatteḥ । na tu, tathā aniyataṁ kadācitkriyate kadācinna kriyate ceti, nityaṁ karmopapadyate । kevaladoṣanimittatvāttu bhojanādikarmaṇo'niyatatvaṁ syāt , doṣodbhavābhibhavayoraniyatatvāt , kāmānāmiva kāmyeṣu । śāstranimittakālādyapekṣatvācca nityānāmaniyatatvānupapattiḥ ; doṣanimittatve satyapi, yathā kāmyāgnihotrasya śāstravihitatvātsāyamprātaḥkālādyapekṣatvam , evam । tadbhojanādipravṛttau niyamavatsyāditi cet , na ; niyamasya akriyātvāt kriyāyāścāprayojanakatvāt nāsau jñānasyāpavādakaraḥ । tasmāt , paramātmayāthātmyajñānavidherapi tadviparītasthūladvaitādijñānanivartakatvāt sāmarthyātsarvakarmapratiṣedhavidhyarthatvaṁ sampadyate karmapravṛttyabhāvasya tulyatvāt , yathā pratiṣedhaviṣaye । tasmāt , pratiṣedhavidhivacca, vastupratipādanaṁ tatparatvaṁ ca siddhaṁ śāstrasya ॥
te ha vācamūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhyo vāgudagāyat । yo vāci bhogastaṁ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṁ vadati tadātmane । te viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyansa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṁ vadati sa eva sa pāpmā ॥ 2 ॥
te devāḥ, ha evaṁ viniścitya, vācaṁ vāgabhimāninīṁ devatām , ūcuḥ uktavantaḥ ; tvam , naḥ asmabhyam , udgāya audgātraṁ karma kuruṣva ; vāgdevatānirvartyamaudgātraṁ karma dṛṣṭavantaḥ, tāmeva ca devatāṁ japamantrābhidheyām — ‘asato mā sadgamaya’ iti । atra copāsanāyāḥ karmaṇaśca kartṛtvena vāgādaya eva vivakṣyante । kasmāt ? yasmātparamārthatastatkartṛkastadviṣaya eva ca sarvo jñānakarmasaṁvyavahāraḥ । vakṣyati hi ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ityātmakartṛkatvābhāvaṁ vistarataḥ ṣaṣṭhe । ihāpi ca adhyāyānte upasaṁhariṣyati avyākṛtādikriyākārakaphalajātam — ‘trayaṁ vā idaṁ nāma rūpaṁ karma’ (bṛ. u. 1 । 6 । 1) iti — avidyāviṣayam । avyākṛtāttu yatparaṁ paramātmākhyaṁ vidyāviṣayam anāmarūpakarmātmakam , ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti itarapratyākhyānenopasaṁhariṣyati pṛthak । yastu vāgādisamāhāropādhiparikalpitaḥ saṁsāryātmā, taṁ ca vāgādisamāhārapakṣapātinameva darśayiṣyati — ‘etebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānuvinaśyati’ (bṛ. u. 2 । 4 । 12) iti tasmādyuktā vāgādīnāmeva jñānakarmakartṛtvaphalaprāptivivakṣā । tatheti tathāstviti, devairuktā vāk tebhyaḥ arthibhyaḥ arthāya, udagāyat udgānaṁ kṛtavatī । kaḥ punarasau devebhyo'rthāyodgānakarmaṇā vācā nirvartitaḥ kāryaviśeṣa iti, ucyate — yo vāci — nimittabhūtāyām — vāgādisamudāyasya ya upakāro niṣpadyate vadanādivyāpāreṇa, sa eva । sarveṣāṁ hyasau vāgvadanābhinirvṛtto bhogaḥ phalam । taṁ bhogaṁ sā triṣu pavamāneṣu kṛtvā avaśiṣṭeṣu navasu stotreṣu vācanikamārtvijyaṁ phalam — yatkalyāṇaṁ śobhanam , vadati varṇānabhinirvartayati, tat — ātmane mahyameva । taddhyasādhāraṇaṁ vāgdevātāyāḥ karma, yatsamyagvarṇānāmuccāraṇam ; atastadeva viśeṣyate — ‘yatkalyāṇaṁ vadati’ iti । yattu vadanakāryaṁ sarvasaṅghātopakārātmakam , tadyājamānameva । tatra kalyāṇavadanātmasambandhāsaṅgāvasaraṁ devatāyā randhraṁ pratilabhya te viduḥ asurāḥ ; katham ? anenodgātrā, naḥ asmān , svābhāvikaṁ jñānaṁ karma ca, abhibhūya atītya, śāstrajanitakarmajñānarūpeṇa jyotiṣodgātrātmanā atyeṣyanti atigamiṣyanti — ityevaṁ vijñāya, tamudgātāram , abhidrutya abhigamya, svena āsaṅgalakṣaṇena pāpmanā avidhyan tāḍitavantaḥ saṁyojitavanta ityarthaḥ । sa yaḥ sa pāpmā — prajāpateḥ pūrvajanmāvasthasya vāci kṣiptaḥ sa eṣa pratyakṣīkriyate — ko'sau ? yadevedamapratirūpam ananurūpaṁ śāstrapratiṣiddhaṁ vadati, yena prayukto'sabhyabībhatsānṛtādyanicchannapi vadati ; anena kāryeṇāpratirūpavadanenānugamyamānaḥ prajāpateḥ kāryabhūtāsu prajāsu vāci vartate ; sa evāpratirūpavadanenānumitaḥ, sa prajāpatervāci gataḥ pāpmā ; kāraṇānuvidhāyi hi kāryamiti ॥
atha ha prāṇamūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhyaḥ prāṇa udagāyadyaḥ prāṇe bhogastaṁ
atha ha prāṇamūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhya: prāṇa udagāyadyaḥ prāṇe bhogastaṁ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṁ jighrati tadātmane । te viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyansa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṁ jighrati sa eva sa pāpmā ॥ 3 ॥
atha ha cakṣurūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhyaścakṣurudagāyat । yaścakṣuṣi bhogastaṁ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṁ paśyati tadātmane । te viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyansa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṁ paśyati sa eva sa pāpmā ॥ 4 ॥
atha ha śrotramūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhyaḥ śrotramudagāyadyaḥ śrotre bhogastaṁ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṁ śṛṇoti tadātmane । te viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyansa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṁ śṛṇoti sa eva sa pāpmā ॥ 5 ॥
atha ha mana ūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhyo mana udagāyadyo manasi bhogastaṁ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṁ saṅkalpayati tadātmane । te viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyansa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṁ saṅkalpayati sa eva sa pāpmaivamu khalvetā devatāḥ pāpmabhirupāsṛjannevamenāḥ pāpmanāvidhyan ॥ 6 ॥
tathaiva ghrāṇādidevatā udgīthanirvartakatvājjapamantraprakāśyā upāsyāśceti krameṇa parīkṣitavantaḥ । devānāṁ caitanniścitamāsīt — vāgādidevatāḥ krameṇa parīkṣyamāṇāḥ kalyāṇaviṣayaviśeṣātmasambandhāsaṅgahetorāsurapāpmasaṁsargādudgīthanirvartanāsamarthāḥ ; ato'nabhidheyāḥ, ‘asato mā sadgamaya’ ityanupāsyāśca ; aśuddhatvāditarāvyāpakatvācceti । evamu khalu, anuktā apyetāstvagādidevatāḥ, kalyāṇākalyāṇakāryadarśanāt , evaṁ vāgādivadeva, enāḥ, pāpmanā avidhyan pāpmanā viddhavanta iti yaduktaṁ tatpāpmabhirupāsṛjan pāpmabhiḥ saṁsargaṁ kṛtavanta ityetat ॥
vāgādidevatā upāsīnā api mṛtyvatigamanāyāśaraṇāḥ santo devāḥ, krameṇa —
atha hemamāsanyaṁ prāṇamūcustvaṁ na udgāyeti tatheti tebhya eṣa prāṇa udagāyatte viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvivyatsansa yathāśmānamṛtvā loṣṭo vidhvaṁsetaivaṁ haiva vidhvaṁsamānā viṣvañco vineśustato devā abhavanparāsurā bhavatyātmanā parāsya dviṣanbhrātṛvyo bhavati ya evaṁ veda ॥ 7 ॥
atha anantaram , ha imamityabhinayapradarśanārtham , āsanyam āsye bhavamāsanyaṁ mukhāntarbilasthaṁ prāṇamūcuḥ — ‘tvaṁ na udgāya’ iti । tathetyevaṁ śaraṇamupagatebhyaḥ sa eṣa prāṇo mukhya udagāyat ityādi pūrvavat । pāpmanā avivyatsan vedhanaṁ kartumiṣṭavantaḥ, te ca doṣāsaṁsargiṇaṁ santaṁ mukhyaṁ prāṇam , svena āsaṅgadoṣeṇa vāgādiṣu labdhaprasarāstadabhyāsānuvṛttyā, saṁsrakṣyamāṇā vineśuḥ vinaṣṭā vidhvastāḥ ; kathamiveti dṛṣṭānta ucyate — sa yathā sa dṛṣṭānto yathā — loke aśmānaṁ pāṣāṇam , ṛtvā gatvā prāpya, loṣṭaḥ pāṁsupiṇḍaḥ, pāṣāṇacūrṇanāyāśmani nikṣiptaḥ svayaṁ vidhvaṁseta visraṁseta vicūrṇībhavet ; evaṁ haiva yathāyaṁ dṛṣṭānta evameva, vidhvaṁsamānā viśeṣeṇa dhvaṁsamānāḥ, viṣvañcaḥ nānāgatayaḥ, vineśuḥ vinaṣṭāḥ, yataḥ ; — tataḥ tasmādāsuravināśāddevatvapratibandhabhūtebhyaḥ svābhāvikāsaṅgajanitapāpmabhyo viyogāt , asaṁsargadharmimukhyaprāṇāśrayabalāt , devāḥ vāgādayaḥ prakṛtāḥ, abhavan ; kimabhavan ? svaṁ devatārūpamagnyādyātmakaṁ vakṣyamāṇam । pūrvamapyagnyādyātmakā eva santaḥ svābhāvikena pāpmanā tiraskṛtavijñānāḥ piṇḍamātrābhimānā āsan । te tatpāpmaviyogādujjhitvā piṇḍamātrābhimānaṁ śāstrasamarpitavāgādyagnyādyātmābhimānā babhūvurityarthaḥ । kiñca te pratipakṣabhūtā asurāḥ parā — abhavannityanuvartate ; parābhūtā vinaṣṭā ityarthaḥ । yathā purākalpena varṇitaḥ pūrvayajamāno'tikrāntakālikaḥ etāmevākhyāyikārūpāṁ śrutiṁ dṛṣṭvā, tenaiva krameṇa vāgādidevatāḥ parīkṣya, tāścāpohyāsaṅgapāpmāspadadoṣavattvenādoṣāspadaṁ mukhyaṁ prāṇamātmatvenopagamya, vāgādyādhyātmikapiṇḍamātraparicchinnātmābhimānaṁ hitvā, vairājapiṇḍābhimānaṁ vāgādyagnyādyātmaviṣayaṁ vartamānaprajāpatitvaṁ śāstraprakāśitaṁ pratipannaḥ ; tathaivāyaṁ yajamānastenaiva vidhinā bhavati prajāpatisvarūpeṇātmanā ; parā ca, asya prajāpatitvapratipakṣabhūtaḥ pāpmā dviṣanbhrātṛvyaḥ, bhavati ; — yato'dveṣṭāpi bhavati kaścidbhrātṛvyo bharatāditulyaḥ ; yastvindriyaviṣayāsaṅgajanitaḥ pāpmā, bhrātṛvyo dveṣṭā ca, pāramārthikātmasvarūpatiraskaraṇahetutvāt — sa ca parābhavati viśīryate, loṣṭavat , prāṇapariṣvaṅgāt । kasyaitatphalamityāha — ya evaṁ veda, yathoktaṁ prāṇamātmatvena pratipadyate pūrvayajamānavadityarthaḥ ॥
phalamupasaṁhṛtyādhunākhyāyikārūpamevāśrityāha । kasmācca hetorvāgādīnmuktvā mukhya eva prāṇa ātmatvenāśrayitavya iti tadupapattinirūpaṇāya, yasmādayaṁ vāgādīnāṁ piṇḍādīnāṁ ca sādhāraṇa ātmā — ityetamarthamākhyāyikayā darśayantyāha śrutiḥ —
te hocuḥ kva nu so'bhūdyo na itthamasaktetyayamāsye'ntariti so'yāsya āṅgiraso'ṅgānāṁ hi rasaḥ ॥ 8 ॥
te prajāpatiprāṇāḥ, mukhyena prāṇena pariprāpitadevasvarūpāḥ, ha ūcuḥ uktavantaḥ, phalāvasthāḥ ; kimityāha — kva nviti vitarke ; kva nu kasminnu, so'bhūt ; kaḥ ? yo no'smān , ittham evam , asakta sañjitavān devabhāvamātmatvenopagamitavān । smaranti hi loke kenacidupakṛtā upakāriṇam ; lokavadeva smaranto vicārayamāṇāḥ kāryakaraṇasaṅghāte ātmanyevopalabdhavantaḥ ; katham ? ayamāsye'ntariti — āsye mukhe ya ākāśastasmin , antaḥ, ayaṁ pratyakṣo vartata iti । sarvo hi loko vicāryādhyavasyati ; tathā devāḥ ।
yasmādayamantarākāśe vāgādyātmatvena viśeṣamanāśritya vartamāna upalabdho devaiḥ, tasmāt — sa prāṇo'yāsyaḥ ; viśeṣānāśrayatvācca asakta sañjitavānvāgādīn ; ata evāṅgirasaḥ ātmā kāryakaraṇānām ; kathamāṅgirasaḥ ? prasiddhaṁ hyetat , aṅgānāṁ kāryakaraṇalakṣaṇānām , rasaḥ sāra ātmetyarthaḥ ; kathaṁ punaraṅgarasatvam ? tadapāye śoṣaprāpteriti vakṣyāmaḥ । yasmāccāyamaṅgarasatvādviśeṣānāśrayatvācca kāryakaraṇānāṁ sādhāraṇa ātmā viśuddhaśca, tasmādvāgādīnapāsya prāṇa evātmatvenāśrayitavya iti vākyārthaḥ । ātmā hyātmatvenopagantavyaḥ ; aviparītabodhācchreyaḥprāpteḥ, viparyaye cāniṣṭāprāptidarśanāt ॥
sā vā eṣā devatā dūrnāma dūraṁ hyasyā mṛtyurdūraṁ ha vā asmānmṛtyurbhavati ya evaṁ veda ॥ 9 ॥
syānmataṁ prāṇasya viśuddhirasiddheti ; nanu parihṛtametadvāgādīnāṁ kalyāṇavadanādyāsaṅgavatprāṇasyāsaṅgāspadābhāvena ; bāḍham ; kiṁ tvāṅgirasatvena vāgādīnāmātmatvoktyā vāgādidvāreṇa śavaspṛṣṭitatspṛṣṭerivāśuddhatā śaṅkyata iti । āha — śuddha eva prāṇaḥ ; kutaḥ ? sā vā eṣā devatā dūrnāma — yaṁ prāṇaṁ prāpyāśmānamiva loṣṭavadvidhvastā asurāḥ ; taṁ parāmṛśati — seti ; saivaiṣā, yeyaṁ vartamānayajamānaśarīrasthā devairnirdhāritā ‘ayamāsye'ntaḥ’ iti ; devatā ca sā syāt , upāsanakriyāyāḥ karmabhāvena guṇabhūtatvāt ; yasmātsā dūrnāma dūrityevaṁ khyātā — nāmaśabdaḥ khyāpanaparyāyaḥ — tasmātprasiddhāsyā viśuddhiḥ, dūrnāmatvāt ; kutaḥ punardūrnāmatvamityāha — dūraṁ dūre, hi yasmāt , asyāḥ prāṇadevatāyāḥ, mṛtyurāsaṅgalakṣaṇaḥ pāpmā ; asaṁśleṣadharmitvātprāṇasya samīpasthasyāpi dūratā mṛtyoḥ ; tasmāddūrityevaṁ khyātiḥ ; evaṁ prāṇasya viśuddhirjñāpitā । viduṣaḥ phalamucyate — dūraṁ ha vā asmānmṛtyurbhavati — asmādevaṁvidaḥ, ya evaṁ veda tasmāt , evamiti — prakṛtaṁ viśuddhiguṇopetaṁ prāṇamupāsta ityarthaḥ । upāsanaṁ nāma upāsyārthavāde yathā devatādisvarūpaṁ śrutyā jñāpyate tathā manasopagamya, āsanaṁ cintanam , laukikapratyayāvyavadhānena, yāvat taddevatādisvarūpātmābhimānābhivyaktiriti laukikātmābhimānavat ; — ‘devo bhūtvā devānapyeti’ (bṛ. u. 4 । 1 । 2) ‘kindevato'syāṁ prācyāṁ diśyasi’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) ityevamādiśrutibhyaḥ ॥
‘sā vā eṣā devatā...dūraṁ ha vā asmānmṛtyurbhavati’ ityuktam ; kathaṁ punarevaṁvido dūraṁ mṛtyurbhavatīti ? ucyate — evaṁvittvavirodhāt ; indriyaviṣayasaṁsargāsaṅgajo hi pāpmā prāṇātmābhimānino hi virudhyate, vāgādiviśeṣātmābhimānahetutvātsvābhāvikājñānahetutvācca ; śāstrajanito hi prāṇātmābhimānaḥ ; tasmāt evaṁvidaḥ pāpmā dūraṁ bhavatīti yuktam , virodhāt ; — tadetatpradarśayati —
sā vā eṣā devataitāsāṁ devatānāṁ pāpmānaṁ mṛtyumapahatya yatrāsāṁ diśāmantastadgamayāñcakāra tadāsāṁ pāpmano vinyadadhāttasmānna janamiyānnāntamiyānnetpāpmānaṁ mṛtyumanvavāyānīti ॥ 10 ॥
sā vā eṣā devatetyuktārtham । etāsāṁ vāgādīnāṁ devatānām , pāpmānaṁ mṛtyum — svābhāvikājñānaprayuktendriyaviṣayasaṁsargāsaṅgajanitena hi pāpmanā sarvo mriyate, sa hyato mṛtyuḥ — tam , prāṇātmābhimānarūpābhyo devatābhyaḥ, apacchidya apahatya, — prāṇātmābhimānamātratayaiva prāṇo'pahantetyucyate ; virodhādeva tu pāpmaivaṁvido dūraṁ gato bhavati ; kiṁ punaścakāra devatānāṁ pāpmānaṁ mṛtyumapahatyetyucyate — yatra yasmin , āsāṁ prācyādīnāṁ diśām , antaḥ avasānam , tat tatra gamayāñcakāra gamanaṁ kṛtavānityetat । nanu nāsti diśāmantaḥ, kathamantaṁ gamitavāniti ; ucyate — śrautavijñānavajjanāvadhinimittakalpitatvāddiśāṁ tadvirodhijanādhyuṣita eva deśo diśāmantaḥ, deśānto'raṇyamiti yadvat ; ityadoṣaḥ । tattatra gamayitvā, āsāṁ devatānām , pāpmana iti dvitīyābahuvacanam , vinyadadhāt vividhaṁ nyagbhāvenādadhātsthāpitavatī, prāṇadevatā ; prāṇātmābhimānaśūnyeṣvantyajaneṣviti sāmarthyāt ; indriyasaṁsargajo hi sa iti prāṇyāśrayatāvagamyate । tasmāttamantyaṁ janam , neyāt na gacchet sambhāṣaṇadarśanādibhirna saṁsṛjet ; tatsaṁsarge pāpmanā saṁsargaḥ kṛtaḥ syāt ; pāpmāśrayo hi saḥ ; tajjananivāsaṁ cāntaṁ digantaśabdavācyam , neyāt — janaśūnyamapi, janamapi taddeśaviyuktam , ityabhiprāyaḥ । nediti paribhayārthe nipātaḥ ; itthaṁ janasaṁsarge, pāpmānaṁ mṛtyum , anvavāyānīti — anu ava ayānīti anugaccheyamiti ; evaṁ bhīto na janamantaṁ ceyāditi pūrveṇa sambandhaḥ ॥
sā vā eṣā devataitāsāṁ devatānāṁ pāpmānaṁ mṛtyumapahatyāthainā mṛtyumatyavahat ॥ 11 ॥
sā vā eṣā devatā — tadetatprāṇātmajñānakarmaphalaṁ vāgādīnāmagnyādyātmatvamucyate । athainā mṛtyumatyavahat — yasmādādhyātmikaparicchedakaraḥ pāpmā mṛtyuḥ prāṇātmavijñānenāpahataḥ, tasmātsa prāṇo'pahantā pāpmano mṛtyoḥ ; tasmātsa eva prāṇaḥ, enā vāgādidevatāḥ, prakṛtaṁ pāpmānaṁ mṛtyum , atītya avahat prāpayat svaṁ svamaparicchinnamagnyādidevatātmarūpam ॥
sa vai vācameva prathamāmatyavahat ; sā yadā mṛtyumatyamucyata so'gnirabhavat ; so'yamagniḥ pareṇa mṛtyumatikrānto dīpyate ॥ 12 ॥
sa vai vācameva prathamāmatyavahat — sa prāṇaḥ, vācameva, prathamāṁ pradhānāmityetat — udgīthakarmaṇītarakaraṇāpekṣayā sādhakatamatvaṁ prādhānyaṁ tasyāḥ — tāṁ prathamāmatyavahat vahanaṁ kṛtavān । tasyāḥ punarmṛtyumatītyoḍhāyāḥ kiṁ rūpamityucyate — sā vāk , yadā yasminkāle, pāpmānaṁ mṛtyum , atyamucyata atītyāmucyata mocitā svayameva, tadā saḥ
agniḥ abhavat — sā vāk — pūrvamapyagnireva satī mṛtyuviyoge'pyagnirevābhavat । etāvāṁstu viśeṣo mṛtyuviyoge — so'yamatikrānto'gniḥ, pareṇa mṛtyuṁ parastānmṛtyoḥ, dīpyate ; prāṅmokṣānmṛtyupratibaddho'dhyātmavāgātmanā nedānīmiva dīptimānāsīt ; idānīṁ tu mṛtyuṁ pareṇa dīpyate mṛtyuviyogāt ॥
atha prāṇamatyavahat ; sa yadā mṛtyumatyamucyata sa vāyurabhavat ; so'yaṁ vāyuḥ pareṇa mṛtyumatikrāntaḥ pavate ॥ 13 ॥
tathā — prāṇaḥ ghrāṇam — vāyurabhavat ; sa tu pavate mṛtyuṁ pareṇātikrāntaḥ । sarvamanyaduktārtham ॥
atha cakṣuratyavahat ; tadyadā mṛtyumatyamucyata sa ādityo'bhavat ; so'sāvādityaḥ pareṇa mṛtyumatikrāntastapati ॥ 14 ॥
tathā cakṣurādityo'bhavat ; sa tu tapati ॥
atha śrotramatyavahat ; tadyadā mṛtyumatyamucyata tā diśo'bhavaṁstā imā diśaḥ pareṇa mṛtyumatikrāntāḥ ॥ 15 ॥
tathā śrotraṁ diśo'bhavan ; diśaḥ prācyādivibhāgenāvasthitāḥ ॥
atha mano'tyavahat ; tadyadā mṛtyumatyamucyata sa candramā abhavat ; so'sau candraḥ pareṇa mṛtyumatikrānto bhātyevaṁ ha vā enameṣā devatā mṛtyumativahati ya evaṁ veda ॥ 16 ॥
manaḥ candramāḥ — bhāti । yathā pūrvayajamānaṁ vāgādyagnyādibhāvena mṛtyumatyavahat , evam enaṁ vartamānayajamānamapi, ha vai, eṣā prāṇadevatā mṛtyumativahati vāgādyagnyādibhāvena, evaṁ yo vāgādipañcakaviśiṣṭaṁ prāṇaṁ veda ; ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavati’ (śata. 10 । 5 । 2 । 20) iti śruteḥ ॥
athātmane'nnādyamāgāyadyaddhi kiñcānnamadyate'nenaiva tadadyata iha pratitiṣṭhati ॥ 17 ॥
athātmane । yathā vāgādibhirātmārthamāgānaṁ kṛtam ; tathā mukhyo'pi prāṇaḥ sarvaprāṇasādhāraṇaṁ prājāpatyaphalamāgānaṁ kṛtvā triṣu pavamāneṣu, atha anantaraṁ śiṣṭeṣu navasu stotreṣu, ātmane ātmārtham , annādyam annaṁ ca tadādyaṁ ca annādyam , āgāyat । kartuḥ kāmasaṁyogo vācanika ityuktam । kathaṁ punastadannādyaṁ prāṇenātmārthamāgītamiti gamyata ityatra hetumāha — yatkiñceti — sāmānyānnamātraparāmarśārthaḥ ; hīti hetau ; yasmālloke prāṇibhiryatkiñcidannamadyate bhakṣyate tadanenaiva prāṇenaiva ; ana iti prāṇasyākhyā prasiddhā ; anaḥ śabdaḥ sāntaḥ śakaṭavācī, yastvanyaḥ svarāntaḥ sa prāṇaparyāyaḥ ; prāṇenaiva tadadyata ityarthaḥ ; kiñca, na kevalaṁ prāṇenādyata evānnādyam , tasmiñśarīrākārapariṇate'nnādye iha, pratitiṣṭhati prāṇaḥ ; tasmātprāṇenātmanaḥ pratiṣṭhārthamāgītamannādyam । yadapi prāṇenānnādanaṁ tadapi prāṇasya pratiṣṭhārthameveti na vāgādiṣviva kalyāṇāsaṅgajapāpmasambhavaḥ prāṇe'sti ॥
te devā abruvannetāvadvā idaṁ sarvaṁ yadannaṁ tadātmana āgāsīranu no'sminnanna ābhajasveti te vai mābhisaṁviśateti tatheti taṁ samantaṁ pariṇyaviśanta । tasmādyadanenānnamatti tenaitāstṛpyantyevaṁ ha vā enaṁ svā abhisaṁviśanti bhartā svānāṁ śreṣṭhaḥ pura etā bhavatyannādo'dhipatirya evaṁ veda ya u haivaṁvidaṁ sveṣu prati pratirbubhūṣati na haivālaṁ bhāryebhyo bhavatyatha ya evaitamanu bhavati yo vaitamanu bhāryānbubhūrṣati sa haivālaṁ bhāryebhyo bhavati ॥ 18 ॥
te devāḥ । nanvavadhāraṇamayuktam ‘prāṇenaiva tadadyate’ iti, vāgādīnāmapyannanimittopakāradarśanāt ; naiṣa doṣaḥ, prāṇadvāratvāttadupakārasya । kathaṁ prāṇadvārako'nnakṛto vāgādīnāmupakāra ityetamarthaṁ pradarśayannāha — te vāgādayo devāḥ, svaviṣayadyotanāddevāḥ, abruvan uktavanto mukhyaṁ prāṇam — ‘idam etāvat , nāto'dhikamasti ; vā iti smaraṇārthaḥ ; idaṁ tatsarvametāvadeva ; kim ? yadannaṁ prāṇasthitikaramadyate loke, tatsarvamātmane ātmārtham , āgāsīḥ āgītavānasi āgānenātmasātkṛtamityarthaḥ ; vayaṁ cānnamantareṇa sthātuṁ notsahāmahe ; ataḥ anu paścāt , naḥ asmān , asminnanne ātmārthe tavānne, ābhajasva ābhājayasva ; ṇico'śravaṇaṁ chāndasam ; asmāṁścānnabhāginaḥ kuru’ । itara āha — ‘te yūyaṁ yadi annārthinaḥ vai, mā mām , abhisaṁviśata samantato māmābhimukhyena niviśata’ — iti evamuktavati prāṇe, tatheti evamiti, taṁ prāṇaṁ parisamantaṁ parisamantāt , nyaviśanta niścayenāviśanta, taṁ prāṇaṁ pariveṣṭya niviṣṭavanta ityarthaḥ । tathā niviṣṭānāṁ prāṇānujñayā teṣāṁ prāṇenaivādyamānaṁ prāṇasthitikaraṁ sadannaṁ tṛptikaraṁ bhavati ; na svātantryeṇānnasambandho vāgādīnām । tasmādyuktamevāvadhāraṇam — ‘anenaiva tadadyate’ iti । tadeva cāha — tasmāt yasmātprāṇāśrayatayaiva prāṇānujñayābhisanniviṣṭā vāgādidevatāstasmāt , yadannam , anena prāṇena, atti lokaḥ, tenānnena, etā vāgādyāḥ, tṛpyanti । vāgādyāśrayaṁ prāṇaṁ yo veda — ‘vāgādayaśca pañca prāṇāśrayāḥ’ iti, tamapyevam , evaṁ ha vai, svā jñātayaḥ, abhisaṁviśanti vāgādaya iva prāṇam ; jñātīnāmāśrayaṇīyo bhavatītyabhiprāyaḥ । abhisanniviṣṭānāṁ ca svānām , prāṇavadeva vāgādīnām , svānnena bhartā bhavati ; tathā śreṣṭhaḥ ; puro'grataḥ, etā gantā, bhavati, vāgādīnāmiva prāṇaḥ ; tathā annādo'nāmayāvītyarthaḥ ; adhipatiradhiṣṭhāya ca pālayitā svatantraḥ patiḥ prāṇavadeva vāgādīnām ; ya evaṁ prāṇaṁ veda tasyaitadyathoktaṁ phalaṁ bhavati । kiñca ya u haivaṁvidaṁ prāṇavidaṁ prati, sveṣu jñātīnāṁ madhye, pratiḥ pratikūlaḥ, bubhūṣati pratispardhībhavitumicchati, so'surā iva prāṇapratispardhino na haivālaṁ na paryāptaḥ, bhāryebhyaḥ bharaṇīyebhyaḥ, bhavati, bhartumityarthaḥ । atha punarya eva jñātīnāṁ madhye etamevaṁvidaṁ vāgādaya iva prāṇam , anu anugato bhavati, yo vā etamevaṁvidam , anveva anuvartayanneva, ātmīyānbhāryānbubhūrṣati bhartumicchati, yathaiva vāgādayaḥ prāṇānuvṛttyātmabubhūrṣava āsan ; sa haivālaṁ paryāptaḥ, bhāryebhyo bharaṇīyebhyaḥ, bhavati bhartum , netaraḥ svatantraḥ । sarvametatprāṇaguṇavijñānaphalamuktam ॥
kāryakaraṇānāmātmatvapratipādanāya prāṇasyāṅgirasatvamupanyastam — ‘so'yāsya āṅgirasaḥ’ iti ; ‘asmāddhetorayamāṅgirasaḥ’ ityāṅgirasatve heturnoktaḥ ; taddhetusiddhyarthamārabhyate । taddhetusiddhyāyattaṁ hi kāryakaraṇātmatvaṁ prāṇasya ॥
anantaraṁ ca vāgādīnāṁ prāṇādhīnatoktā ; sā ca kathamupapādanīyetyāha —
so'yāsya āṅgiraso'ṅgānāṁ hi rasaḥ prāṇo vā aṅgānāṁ rasaḥ prāṇo hi vā aṅgānāṁ rasastasmādyasmātkasmāccāṅgātprāṇa utkrāmati tadeva tacchuṣyatyeṣa hi vā aṅgānāṁ rasaḥ ॥ 19 ॥
‘so'yāsya āṅgirasaḥ’ ityādi yathopanyastamevopādīyate uttarārtham । ‘prāṇo vā aṅgānāṁ rasaḥ’ ityevamantaṁ vākyaṁ yathāvyākhyātārthameva punaḥ smārayati । katham ? — prāṇo vā aṅgānāṁ rasa iti । prāṇo hi ; hi - śabdaḥ prasiddhau ; aṅgānāṁ rasaḥ ; prasiddhametatprāṇasyāṅgarasatvaṁ na vāgādīnām ; tasmādyuktam ‘prāṇo vā’ iti smāraṇam । kathaṁ punaḥ prasiddhatvamityata āha — tasmācchabda upasaṁhārārthaṁ uparitvena sambadhyate ; yasmādyato'vayavāt , kasmādanuktaviśeṣāt ; yasmātkasmāt yataḥ kutaścicca, aṅgāccharīrāvayavādaviśeṣitāt , prāṇaḥ utkrāmatyapasarpati, tadeva tatraiva, tadaṅgaṁ śuṣyati nīrasaṁ bhavati śoṣamupaiti । tasmādeṣa hi vā aṅgānāṁ rasa ityupasaṁhāraḥ । ataḥ kāryakaraṇānāmātmā prāṇa ityetatsiddham । ātmāpāye hi śoṣo maraṇaṁ syāt । tasmāttena jīvanti prāṇinaḥ sarve । tasmādapāsya vāgādīnprāṇa evopāsya iti samudāyārthaḥ ॥
eṣa u । na kevalaṁ kāryakaraṇayorevātmā prāṇo rūpakarmabhūtayoḥ ; kiṁ tarhi ? ṛgyajuḥsāmnāṁ nāmabhūtānāmātmeti sarvātmakatayā prāṇaṁ stuvanmahīkarotyupāsyatvāya —
eṣa u eva bṛhaspatirvāgvai bṛhatī tasyā eṣa patistasmādu bṛhaspatiḥ ॥ 20 ॥
eṣa u eva prakṛta āṅgiraso bṛhaspatiḥ । kathaṁ bṛhaspatiriti, ucyate — vāgvai bṛhatī bṛhatīcchandaḥ ṣaṭtriṁśadakṣarā । anuṣṭupca vāk ; katham ? ‘vāgvā anuṣṭup’ (tai. saṁ. 1 । 3 । 5) iti śruteḥ ; sā ca vāganuṣṭubbṛhatyāṁ chandasyantarbhavati ; ato yuktam ‘vāgvai bṛhatī’ iti prasiddhavadvaktum । bṛhatyāṁ ca sarvā ṛco'ntarbhavanti, prāṇasaṁstutatvāt ; ‘prāṇo bṛhatī’ (ai. ā. 2 । 1 । 6) ‘prāṇa ṛca ityeva vidyāt’ (ai. ā. 2 । 2 । 2) iti śrutyantarāt ; vāgātmatvāccarcāṁ prāṇe'ntarbhāvaḥ ; tatkathamityāha — tasyā vāco bṛhatyā ṛcaḥ, eṣaḥ prāṇaḥ, patiḥ, tasyā nirvartakatvāt ; kauṣṭhyāgnipreritamārutanirvartyā hi ṛk ; pālanādvā vācaḥ patiḥ ; prāṇena hi pālyate vāk , aprāṇasya śabdoccāraṇasāmarthyābhāvāt ; tasmādu bṛhaspatiḥ ṛcāṁ prāṇa ātmetyarthaḥ ॥
eṣa u eva brahmaṇaspatirvāgvai brahma tasyā eṣa patistasmādu brahmaṇaspatiḥ ॥ 21 ॥
tathā yajuṣām । katham ? eṣa u eva brahmaṇaspatiḥ । vāgvai brahma — brahma yajuḥ ; tacca vāgviśeṣa eva । tasyā vāco yajuṣo brahmaṇaḥ, eṣa patiḥ ; tasmādu brahmaṇaspatiḥ — pūrvavat ॥
kathaṁ punaretadavagamyate bṛhatībrahmaṇor‌ṛgyajuṣṭvaṁ na punaranyārthatvamiti ? ucyate — vācaḥ ante sāmasāmānādhikaraṇyanirdeśāt ‘vāgvai sāma’ iti । tathā ca ‘vāgvai bṛhatī’ ‘vāgvai brahma’ iti ca vāksamānādhikaraṇayor‌ṛgyajuṣṭvaṁ yuktam । pariśeṣācca — sāmnyabhihite ṛgyajuṣī eva pariśiṣṭe । vāgviśeṣatvācca — vāgviśeṣau hi ṛgyajuṣī ; tasmāttayorvācā samānādhikaraṇatā yuktā । aviśeṣaprasaṅgācca — ‘sāma’ ‘udgīthaḥ’ iti ca spaṣṭaṁ viśeṣābhidhānatvam , tathā bṛhatībrahmaśabdayorapi viśeṣābhidhānatvaṁ yuktam ; anyathā anirdhāritaviśeṣayorānarthakyāpatteśca, viśeṣābhidhānasya vāṅmātratve cobhayatra paunaruktyāt ; ṛgyajuḥsāmodgīthaśabdānāṁ ca śrutiṣvevaṁ kramadarśanāt ॥
eṣa u eva sāma vāgvai sāmaiṣa sā cāmaśceti tatsāmnaḥ sāmatvam । yadveva samaḥ pluṣiṇā samo maśakena samo nāgena sama ebhistribhirlokaiḥ samo'nena sarveṇa tasmādveva sāmāśnute sāmnaḥ sāyujyaṁ salokatāṁ ya evametatsāma veda ॥ 22 ॥
eṣa u eva sāma । kathamityāha — vāgvai sā yatkiñcitstrīśabdābhidheyaṁ sā vāk ; sarvastrīśabdābhidheyavastuviṣayo hi sarvanāma - sā - śabdaḥ ; tathā ama eṣa prāṇaḥ ; sarvapuṁśabdābhidheyavastuviṣayo'maḥ - śabdaḥ ; ‘kena me pauṁsnāni nāmānyāpnoṣīti, prāṇeneti brūyāt ; kena me strīnāmānīti, vācā’ (kau. u. 1 । 7) iti śrutyantarāt ; vākprāṇābhidhānabhūto'yaṁ sāmaśabdaḥ । tathā prāṇanirvartyasvarādisamudāyamātraṁ gītiḥ sāmaśabdenābhidhīyate ; ato na prāṇavāgvyatirekeṇa sāmanāmāsti kiñcit , svaravarṇādeśca prāṇanirvartyatvātprāṇatantratvācca । eṣa u eva prāṇaḥ sāma । yasmāt sāma sāmeti vākprāṇātmakam — sā cāmaśceti, tat tasmāt sāmno gītirūpasya svarādisamudāyasya sāmatvaṁ tat pragītaṁ bhuvi ॥
yat u eva samaḥ tulyaḥ sarveṇa vakṣyamāṇena prakāreṇa, tasmādvā sāmetyanena sambandhaḥ । vā - śabdaḥ sāmaśabdalābhanimittaprakārāntaranirdeśasāmarthyalabhyaḥ । kena punaḥ prakāreṇa prāṇasya tulyatvamityucyate — samaḥ pluṣiṇā puttikāśarīreṇa, samo maśakena maśakaśarīreṇa, samo nāgena hastiśarīreṇa, sama ebhistribhirlokaiḥ trailokyaśarīreṇa prājāpatyena, samo'nena jagadrūpeṇa hairaṇyagarbheṇa । puttikādiśarīreṣu gotvādivatkār‌tsnyena parisamāpta iti samatvaṁ prāṇasya, na punaḥ śarīramātraparimāṇenaiva ; amūrtatvātsarvagatatvācca । na ca ghaṭaprāsādādipradīpavatsaṅkocavikāsitayā śarīreṣu tāvanmātraṁ samatvam । ‘ta ete sarva eva samāḥ sarve'nantāḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 13) iti śruteḥ । sarvagatasya tu śarīreṣu śarīraparimāṇavṛttilābho na virudhyate । evaṁ samatvātsāmākhyaṁ prāṇaṁ veda yaḥ śrutiprakāśitamahattvaṁ tasyaitatphalam — aśnute vyāpnoti, sāmnaḥ prāṇasya, sāyujyaṁ sayugbhāvaṁ samānadehendriyābhimānatvam , sālokyaṁ samānalokatāṁ vā, bhāvanāviśeṣataḥ, ya evametat yathoktaṁ sāma prāṇaṁ veda — ā prāṇātmābhimānābhivyakterupāste ityarthaḥ ॥
eṣa u vā udgīthaḥ prāṇo vā utprāṇena hīdaṁ sarvamuttabdhaṁ vāgeva gīthocca gīthā ceti sa udgīthaḥ ॥ 23 ॥
eṣa u vā udgīthaḥ । udgītho nāma sāmāvayavo bhaktiviśeṣaḥ nodgānam ; sāmādhikārāt । kathamudgīthaḥ prāṇaḥ ? prāṇo vā ut — prāṇena hi yasmādidaṁ sarvaṁ jagat uttabdham ūrdhvaṁ stabdhamuttambhitaṁ vidhṛtamityarthaḥ ; uttabdhārthāvadyotako'yamucchabdaḥ prāṇaguṇābhidhāyakaḥ ; tasmādut prāṇaḥ ; vāgeva gīthā, śabdaviśeṣatvādudgīthabhakteḥ ; gāyateḥ śabdārthatvātsā vāgeva ; na hyudgīthabhakteḥ śabdavyatirekeṇa kiñcidrūpamutprekṣyate, tasmādyuktamavadhāraṇaṁ vāgeva gītheti । ucca prāṇaḥ, gīthā ca prāṇatantrā vāk , ityubhayamekena śabdenābhidhīyate, sa udgīthaḥ ॥
uktārthadārḍhyāyākhyāyikārabhyate —
taddhāpi brahmadattaścaikitāneyo rājānaṁ bhakṣayannuvācāyaṁ tyasya rājā mūrdhānaṁ vipātayatādyadito'yāsya āṅgiraso'nyenodagāyaditi vācā ca hyeva sa prāṇena codagāyaditi ॥ 24 ॥
taddhāpi । tat tatraitasminnukte'rthe, hāpi ākhyāyikāpi śrūyate ha sma । brahmadattaḥ nāmataḥ ; cikitānasyāpatyaṁ caikitānaḥ tadapatyaṁ yuvā caikitāneyaḥ, rājānaṁ yajñe somam , bhakṣayannuvāca ; kim ? ‘ayaṁ camasastho mayā bhakṣyamāṇo rājā, tyasya tasya mamānṛtavādinaḥ, mūrdhānaṁ śiraḥ, vipātayatāt vispaṣṭaṁ pātayatu’ ; torayaṁ tātaṅādeśaḥ, āśiṣi loṭ — vipātayatāditi ; yadyahamanṛtavādī syāmityarthaḥ ; kathaṁ punaranṛtavāditvaprāptiriti, ucyate — ‘yat yadi ito'smātprakṛtātprāṇādvāksaṁyuktāt , ayāsyaḥ — mukhyaprāṇābhidhāyakenāyāsyāṅgirasaśabdenābhidhīyate viśvasṛjāṁ pūrvarṣīṇāṁ satre udgātā — so'nyena devatāntareṇa vākprāṇavyatiriktena, udagāyat udgānaṁ kṛtavān ; tato'hamanṛtavādī syām ; tasya mama devatā viparītapratipatturmūrdhānaṁ vipātayatu’ ityevaṁ śapathaṁ cakāreti vijñāne pratyayakartavyatādārḍhyaṁ darśayati । tamimamākhyāyikānirdhāritamarthaṁ svena vacasopasaṁharati śrutiḥ — vācā ca prāṇapradhānayā prāṇena ca svasyātmabhūtena, saḥ ayāsya āṅgirasa udgātā, udagāyat ityeṣo'rtho nirdhāritaḥ śapathena ॥
tasya haitasya sāmno yaḥ svaṁ veda bhavati hāsya svaṁ tasya vai svara eva svaṁ tasmādārtvijyaṁ kariṣyanvāci svaramiccheta tayā vācā svarasampannayārtvijyaṁ kuryāttasmādyajñe svaravantaṁ didṛkṣanta eva । atho yasya svaṁ bhavati bhavati hāsya svaṁ ya evametatsāmnaḥ svaṁ veda ॥ 25 ॥
tasya haitasya । tasyeti prakṛtaṁ prāṇamabhisambadhnāti । ha etasyeti mukhyaṁ vyapadiśatyabhinayena । sāmnaḥ sāmaśabdavācyasya prāṇasya, yaḥ svaṁ dhanam , veda ; tasya ha kiṁ syāt ? bhavati hāsya svam । phalena pralobhyābhimukhīkṛtya śuśrūṣave āha — tasya vai sāmnaḥ svara eva svam । svara iti kaṇṭhagataṁ mādhuryam , tadevāsya svaṁ vibhūṣaṇam ; tena hi bhūṣitamṛddhimallakṣyata udgānam ; yasmādevaṁ tasmāt ārtvijyam ṛtvikkarmodgānam , kariṣyan , vāci viṣaye, vāci vāgāśritam , svaram , itcheta icchet , sāmno dhanavattāṁ svareṇa cikīrṣurudgātā । idaṁ tu prāsaṅgikaṁ vidhīyate ; sāmnaḥ sausvaryeṇa svaravattvapratyaye kartavye, icchāmātreṇa sausvaryaṁ na bhavatīti, dantadhāvanatailapānādi sāmarthyātkartavyamityarthaḥ । tayaivaṁ saṁskṛtayā vācā svarasampannayā ārtvijyaṁ kuryāt । tasmāt — yasmātsāmnaḥ svabhūtaḥ svaraḥ tena svena bhūṣitaṁ sāma, ato yajñe svaravantam udgātāram , didṛkṣanta eva draṣṭumicchantyeva, dhaninamiva laukikāḥ । prasiddhaṁ hi loke — atho api, yasya svaṁ dhanaṁ bhavati, taṁ dhaninaṁ didṛkṣante — iti । siddhasya guṇavijñānaphalasambandhasyopasaṁhāraḥ kriyate — bhavati hāsya svam , ya evametatsāmnaḥ svaṁ vedeti ॥
tasya haitasya sāmno yaḥ suvarṇaṁ veda bhavati hāsya suvarṇaṁ tasya vai svara eva suvarṇaṁ bhavati hāsya suvarṇaṁ ya evametatsāmnaḥ suvarṇaṁ veda ॥ 26 ॥
athānyo guṇaḥ suvarṇavattālakṣaṇo vidhīyate । asāvapi sausvaryameva । etāvānviśeṣaḥ — pūrvaṁ kaṇṭhagatamādhuryam ; idaṁ tu lākṣaṇikaṁ suvarṇaśabdavācyam । tasya haitasya sāmno yaḥ suvarṇaṁ veda, bhavati hāsya suvarṇam ; suvarṇaśabdasāmānyātsvarasuvarṇayoḥ । laukikameva suvarṇaṁ guṇavijñānaphalaṁ bhavatītyarthaḥ । tasya vai svara eva suvarṇam । bhavati hāsya suvarṇaṁ ya evametatsāmnaḥ suvarṇaṁ vedeti pūrvavatsarvam ॥
tasya haitasya sāmno yaḥ pratiṣṭhāṁ veda prati ha tiṣṭhati tasya vai vāgeva pratiṣṭhā vāci hi khalveṣa etatprāṇaḥ pratiṣṭhito gīyate'nna ityu haika āhuḥ ॥ 27 ॥
tathā pratiṣṭhāguṇaṁ vidhitsannāha — tasya haitasya sāmno yaḥ pratiṣṭhāṁ veda ; prititiṣṭhatyasyāmiti pratiṣṭhā vāk ; tāṁ pratiṣṭhāṁ sāmno guṇam , yo veda sa pratitiṣṭhati ha । ‘taṁ yathā yathopāsate’ (śata. brā. 10 । 5 । 2 । 20) iti śrutestadguṇatvaṁ yuktam । pūrvavatphalena pratilobhitāya kā pratiṣṭheti śuśrūṣava āha — tasya vai sāmno vāgeva । vāgiti jihvāmūlādīnāṁ sthānānāmākhyā ; saiva pratiṣṭhā । tadāha — vāci hi jihvāmūlādiṣu hi yasmātpratiṣṭhitaḥ sanneṣa prāṇaḥ etadgānaṁ gīyate gītibhāvamāpadyate, tasmātsāmnaḥ pratiṣṭhā vāk । anne pratiṣṭhito gīyata ityu ha eke anye āhuḥ ; iha pratitiṣṭhatīti yuktam । aninditatvādekīyapakṣasya vikalpena pratiṣṭhāguṇavijñānaṁ kuryāt — vāgvā pratiṣṭhā, annaṁ veti ॥
athātaḥ pavamānānāmevābhyārohaḥ sa vai khalu prastotā sāma prastauti sa yatra prastuyāttadetāni japet । asato mā sadgamaya tamaso mā jyotirgamaya mṛtyormāmṛtaṁ gamayeti sa yadāhāsato mā sadgamayeti mṛtyurvā asatsadamṛtaṁ mṛtyormāmṛtaṁ gamayāmṛtaṁ mā kurvityevaitadāha tamaso mā jyotirgamayeti mṛtyurvai tamo jyotiramṛtaṁ mṛtyormāmṛtaṁ gamayāmṛtaṁ mā kurvityevaitadāha mṛtyormāmṛtaṁ gamayeti nātra tirohitamivāsti । atha yānītarāṇi stotrāṇi teṣvātmane'nnādyamāgāyettasmādu teṣu varaṁ vṛṇīta yaṁ kāmaṁ kāmayeta taṁ sa eṣa evaṁvidudgātātmane vā yajamānāya vā yaṁ kāmaṁ kāmayate tamāgāyati taddhaitallokajideva na haivālokyatāyā āśāsti ya evametatsāma veda ॥ 28 ॥
evaṁ prāṇavijñānavato japakarma vidhitsyate । yadvijñānavato japakarmaṇyadhikārastadvijñānamuktam । athānantaram , yasmāccaivaṁ viduṣā prayujyamānaṁ devabhāvāyābhyārohaphalaṁ japakarma, ataḥ tasmāt tadvidhīyate iha । tasya codgīthasambandhātsarvatra prāptau pavamānānāmiti vacanāt , pavamāneṣu triṣvapi kartavyatāyāṁ prāptāyām , punaḥ kālasaṅkocaṁ karoti — sa vai khalu prastotā sāma prastauti । sa prastotā, yatra yasminkāle, sāma prastuyātprārabheta, tasminkāla etāni japet । asya ca japakarmaṇa ākhyā abhyāroha iti । ābhimukhyenārohatyanena japakarmaṇaivaṁviddevabhāvamātmānamityabhyārohaḥ । etānīti bahuvacanāttrīṇi yajūṁṣi । dvitīyānirdeśādbrāhmaṇotpannatvācca yathāpaṭhita eva svaraḥ prayoktavyo na māntraḥ । yājamānaṁ japakarma ॥
etāni tāni yajūṁṣi — ‘asato mā sadgamaya’ ‘tamaso mā jyotirgamaya’ ‘mṛtyormāmṛtaṁ gamaya’ iti । mantrāṇāmarthastirohito bhavatīti svayameva vyācaṣṭe brāhmaṇaṁ mantrārtham — saḥ mantraḥ, yadāha yaduktavān ; ko'sāvartha ityucyate — ‘asato mā sadgamaya’ iti । mṛtyurvā asat — svābhāvikakarmavijñāne mṛtyurityucyete ; asat atyantādhobhāvahetutvāt ; sat amṛtam — sat śāstrīyakarmavijñāne, amaraṇahetutvādamṛtam । tasmādasataḥ asatkarmaṇo'jñānācca, mā mām , sat śāstrīyakarmavijñāne, gamaya, devabhāvasādhanātmabhāvamāpādayetyarthaḥ । tatra vākyārthamāha — amṛtaṁ mā kurvityevaitadāheti । tathā tamaso mā jyotirgamayeti । mṛtyurvai tamaḥ, sarvaṁ hyajñānamāvaraṇātmakatvāttamaḥ, tadeva ca maraṇahetutvānmṛtyuḥ । jyotiramṛtaṁ pūrvoktaviparītaṁ daivaṁ svarūpam । prakāśātmakatvājjñānaṁ jyotiḥ ; tadevāmṛtam avināśātmakatvāt ; tasmāttamaso mā jyotirgamayeti । pūrvavanmṛtyormāmṛtaṁ gamayetyādi ; amṛtaṁ mā kurvityevaitadāha — daivaṁ prājāpatyaṁ phalabhāvamāpādayetyarthaḥ । pūrvo mantro'sādhanasvabhāvātsādhanabhāvamāpādayeti ; dvitīyastu sādhanabhāvādapyajñānarūpātsādhyabhāvamāpādayeti । mṛtyormāmṛtaṁ gamayeti pūrvayoreva mantrayoḥ samuccito'rthastṛtīyena mantreṇocyata iti prasiddhārthataiva । nātra tṛtīye mantre tirohitamantarhitamivārtharūpaṁ pūrvayoriva mantrayorasti ; yathāśruta evārthaḥ ॥
yājamānamudgānaṁ kṛtvā pavamāneṣu triṣu, athānantaraṁ yānītarāṇi śiṣṭāni stotrāṇi, teṣvātmane'nnādyamāgāyet — prāṇavidudgātā prāṇabhūtaḥ prāṇavadeva । yasmātsa eṣa udgātā evaṁ prāṇaṁ yathoktaṁ vetti, ataḥ prāṇavadeva taṁ kāmaṁ sādhayituṁ samarthaḥ ; tasmādyajamānasteṣu stotreṣu prayujyamāneṣu varaṁ vṛṇīta ; yaṁ kāmaṁ kāmayeta taṁ kāmaṁ varaṁ vṛṇīta prārthayeta । yasmātsa eṣa evaṁvidudgāteti tasmācchabdātprāgeva sambadhyate । ātmane vā yajamānāya vā yaṁ kāmaṁ kāmayata icchatyudgātā, tamāgāyatyāgānena sādhayati ॥
evaṁ tāvajjñānakarmabhyāṁ prāṇātmāpattirityuktam ; tatra nāstyāśaṅkāsambhavaḥ । ataḥ karmāpāye prāṇāpattirbhavati vā na vetyāśaṅkyate ; tadāśaṅkānivṛttyarthamāha — taddhaitallokajideveti । taddha tadetatprāṇadarśanaṁ karmaviyuktaṁ kevalamapi, lokajideveti lokasādhanameva । na ha eva alokyatāyai alokārhatvāya, āśā āśaṁsanaṁ prārthanam , naivāsti ha । na hi prāṇātmanyutpannātmābhimānasya tatprāptyāśaṁsanaṁ sambhavati । na hi grāmasthaḥ kadā grāmaṁ prāpnuyāmityaraṇyastha ivāśāste । asannikṛṣṭaviṣaye hyanātmanyāśaṁsanam , na tatsvātmani sambhavati । tasmānnāśāsti — kadācitprāṇātmabhāvaṁ na pratipadyeyeti ॥
kasyaitat । ya evametatsāma prāṇaṁ yathoktaṁ nirdhāritamahimānaṁ veda — ‘ahamasmi prāṇa indriyaviṣayāsaṅgairāsuraiḥ pāpmabhiradharṣaṇīyo viśuddhaḥ ; vāgādipañcakaṁ ca madāśrayatvādagnyādyātmarūpaṁ svābhāvikavijñānotthendriyaviṣayāsaṅgajanitāsurapāpmadoṣaviyuktam ; sarvabhūteṣu ca madāśrayānnādyopayogabandhanam ; ātmā cāhaṁ sarvabhūtānām , āṅgirasatvāt ; ṛgyajuḥsāmodgīthabhūtāyāśca vāca ātmā, tadvyāptestannirvartakatvācca ; mama sāmno gītibhāvamāpadyamānasya bāhyaṁ dhanaṁ bhūṣaṇaṁ sausvaryam ; tato'pyantarataraṁ sauvarṇyaṁ lākṣaṇikaṁ sausvaryam ; gītibhāvamāpadyamānasya mama kaṇṭhādisthānāni pratiṣṭhā ; evaṁ guṇo'haṁ puttikādiśarīreṣu kār‌tsnyena parisamāptaḥ, amūrtatvātsarvagatatvācca’ — iti ā evamabhimānābhivyakterveda upāste ityarthaḥ ॥
iti prathamādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
ātmaivedamagra āsītpuruṣavidhaḥ so'nuvīkṣya nānyadātmano'paśyatso'hamasmītyagre vyāharattato'hannāmābhavattasmādapyetarhyāmantrito'hamayamityevāgra uktvāthānyannāma prabrūte yadasya bhavati sa yatpūrvo'smātsarvasmātsarvānpāpmana auṣattasmātpuruṣa oṣati ha vai sa taṁ yo'smātpūrvo bubhūṣati ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
ātmaivedamagra āsīt । jñānakarmabhyāṁ samuccitābhyāṁ prajāpatitvaprāptirvyākhyātā ; kevalaprāṇadarśanena ca — ‘taddhaitallokajideva’ ityādinā । prajāpateḥ phalabhūtasya sṛṣṭisthitisaṁhāreṣu jagataḥ svātantryādivibhūtyupavarṇanena jñānakarmaṇorvaidikayoḥ phalotkarṣo varṇayitavya ityevamarthamārabhyate । tena ca karmakāṇḍavihitajñānakarmastutiḥ kṛtā bhavetsāmarthyāt । vivakṣitaṁ tvetat — sarvamapyetajjñānakarmaphalaṁ saṁsāra eva, bhayāratyādiyuktatvaśravaṇātkāryakaraṇalakṣaṇatvācca sthūlavyaktānityaviṣayatvācceti । brahmavidyāyāḥ kevalāyā vakṣyamāṇāyā mokṣahetutvamityuttarārthaṁ ceti । na hi saṁsāraviṣayātsādhyasādhanādibhedalakṣaṇādaviraktasyātmaikatvajñānaviṣaye'dhikāraḥ, atṛṣitasyeva pāne । tasmājjñānakarmaphalotkarṣopavarṇanamuttarārtham । tathā ca vakṣyati — ‘tadetatpadanīyamasya’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘tadetatpreyaḥ putrāt’ (bṛ. u. 1 । 4 । 8) ityādi ॥
ātmaiva ātmeti prajāpatiḥ prathamo'ṇḍajaḥ śarīryabhidhīyate । vaidikajñānakarmaphalabhūtaḥ sa eva — kim ? idaṁ śarīrabhedajātaṁ tena prajāpatiśarīreṇāvibhaktam ātmaivāsīt agre prākśarīrāntarotpatteḥ । sa ca puruṣavidhaḥ puruṣaprakāraḥ śiraḥpāṇyādilakṣaṇo virāṭ ; sa eva prathamaḥ sambhūto'nuvīkṣyānvālocanaṁ kṛtvā — ‘ko'haṁ kiṁlakṣaṇo vāsmi’ iti, nānyadvastvantaram , ātmanaḥ prāṇapiṇḍātmakātkāryakaraṇarūpāt , nāpaśyat na dadarśa । kevalaṁ tvātmānameva sarvātmānamapaśyat । tathā pūrvajanmaśrautavijñānasaṁskṛtaḥ ‘so'haṁ prajāpatiḥ, sarvātmāhamasmi’ ityagre vyāharat vyāhṛtavān । tataḥ tasmāt , yataḥ pūrvajñānasaṁskārādātmānamevāhamityabhyadhādagre tasmāt , ahannāmābhavat ; tasyopaniṣadahamiti śrutipradarśitameva nāma vakṣyati ; tasmāt , yasmātkāraṇe prajāpatāvevaṁ vṛttaṁ tasmāt , tatkāryabhūteṣu prāṇiṣvetarhi etasminnapi kāle, āmantritaḥ kastvamityuktaḥ san , ‘ahamayam’ ityevāgre uktvā kāraṇātmābhidhānenātmānamabhidhāyāgre, punarviśeṣanāmajijñāsave atha anantaraṁ viśeṣapiṇḍābhidhānam ‘devadattaḥ’ ‘yajñadattaḥ’ veti prabrūte kathayati — yannāmāsya viśeṣapiṇḍasya mātāpitṛkṛtaṁ bhavati, tatkathayati । sa ca prajāpatiḥ, atikrāntajanmani samyakkarmajñānabhāvanānuṣṭhānaiḥ sādhakāvasthāyām , yadyasmāt , karmajñānabhāvanānuṣṭhānaiḥ prajāpatitvaṁ pratipitsūnāṁ pūrvaḥ prathamaḥ san , asmātprajāpatitvapratipitsusamudāyātsarvasmāt , ādau auṣat adahat ; kim ? āsaṅgājñānalakṣaṇānsarvānpāpmanaḥ prajāpatitvapratibandhakāraṇabhūtān ; yasmādevaṁ tasmātpuruṣaḥ — pūrvamauṣaditi puruṣaḥ । yathāyaṁ prajāpatiroṣitvā pratibandhakānpāpmanaḥ sarvān , puruṣaḥ prajāpatirabhavat ; evamanyo'pi jñānakarmabhāvanānuṣṭhānavahninā kevalaṁ jñānabalādvā oṣati bhasmīkaroti ha vai saḥ tam — kam ? yo'smādviduṣaḥ pūrvaḥ prathamaḥ prajāpatirbubhūṣati bhavitumicchati tamityarthaḥ । taṁ darśayati — ya evaṁ vedeti ; sāmarthyājjñānabhāvanāprakarṣavān । nanvanarthāya prājāpatyapratipitsā, evaṁvidā ceddahyate ; naiṣa doṣaḥ, jñānabhāvanotkarṣābhāvāt prathamaṁ prajāpatitvapratipattyabhāvamātratvāddāhasya । utkṛṣṭasādhanaḥ prathamaṁ prajāpatitvaṁ prāpnuvan nyūnasādhano na prāpnotīti, sa taṁ dahatītyucyate ; na punaḥ pratyakṣamutkṛṣṭasādhanenetaro dahyate — yathā loke ājisṛtāṁ yaḥ prathamamājimupasarpati tenetare dagdhā ivāpahṛtasāmarthyā bhavanti, tadvat ॥
yadidaṁ tuṣṭūṣitaṁ karmakāṇḍavihitajñānakarmaphalaṁ prājāpatyalakṣaṇam , naiva tatsaṁsāraviṣayamatyakrāmaditīmamarthaṁ pradarśayiṣyannāha —
so'bibhettasmādekākī bibheti sa hāyamīkṣāṁ cakre yanmadanyannāsti kasmānnu bibhemīti tata evāsya bhayaṁ vīyāya kasmāddhyabheṣyaddvitīyādvai bhayaṁ bhavati ॥ 2 ॥
so'bibhet । saḥ prajāpatiḥ, yo'yaṁ prathamaḥ śarīrī puruṣavidho vyākhyātaḥ saḥ, abibhet bhītavān asmadādivadevetyāha । yasmādayaṁ puruṣavidhaḥ śarīrakaraṇavān ātmanāśaviṣayaviparītadarśanavattvādabibhet , tasmāttatsāmānyādadyatve'pyekākī bibheti । kiñcāsmadādivadeva bhayahetuviparītadarśanāpanodakāraṇaṁ yathābhūtātmadarśanam । so'yaṁ prajāpatiḥ īkṣām īkṣaṇaṁ cakre kṛtavānha । kathamityāha — yat yasmāt matto'nyat ātmavyatirekeṇa vastvantaraṁ pratidvandvībhūtaṁ nāsti, tasminnātmavināśahetvabhāve, kasmānnu bibhemi iti । tata eva yathābhūtātmadarśanādasya prajāpaterbhayaṁ vīyāya vispaṣṭamapagatavat । tasya prajāpateryadbhayaṁ tatkevalāvidyānimittameva paramārthadarśane'nupapannamityāha — kasmāddhyabheṣyat ? kimityasau bhītavān ? paramārthanirūpaṇāyāṁ bhayamanupapannamevetyabhiprāyaḥ । yasmāddvitīyādvastvantarādvai bhayaṁ bhavati ; dvitīyaṁ ca vastvantaramavidyāpratyupasthāpitameva । na hyadṛśyamānaṁ dvitīyaṁ bhayajanmano hetuḥ, ‘tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ’ (ī. u. 7) iti mantravarṇāt । yaccaikatvadarśanena bhayamapanunoda, tadyuktam ; kasmāt ? dvitīyādvastvantarādvai bhayaṁ bhavati ; tadekatvadarśanena dvitīyadarśanamapanītamiti nāsti yataḥ ॥
atra codayanti — kutaḥ prajāpaterekatvadarśanaṁ jātam ? ko vāsmā upadideśa ? athānupadiṣṭameva prādurabhūt ; asmadāderapi tathā prasaṅgaḥ । atha janmāntarakṛtasaṁskārahetukam ; ekatvadarśanānarthakyaprasaṅgaḥ । yathā prajāpateratikrāntajanmāvasthasyaikatvadarśanaṁ vidyamānamapyavidyābandhakāraṇaṁ nāpaninye, yato'vidyāsaṁyukta evāyaṁ jāto'bibhet , evaṁ sarveṣāmekatvadarśanānarthakyaṁ prāpnoti । antyameva nivartakamiti cet , na ; pūrvavatpunaḥ prasaṅgenānaikāntyāt । tasmādanarthakamevaikatvadarśanamiti ॥
naiṣa doṣaḥ ; utkṛṣṭahetūdbhavatvāllokavat । yathā puṇyakarmodbhavairviviktaiḥ kāryakaraṇaiḥ saṁyukte janmani sati prajñāmedhāsmṛtivaiśāradyaṁ dṛṣṭam , tathā prajāpaterdharmajñānavairāgyaiśvaryaviparītahetusarvapāpmadāhādviśuddhaiḥ kāryakaraṇaiḥ saṁyuktamutkṛṣṭaṁ janma ; tadudbhavaṁ cānupadiṣṭameva yuktamekatvadarśanaṁ prajāpateḥ । tathā ca smṛtiḥ — ‘jñānamapratighaṁ yasya vairāgyaṁ ca prajāpateḥ । aiśvaryaṁ caiva dharmaśca sahasiddhaṁ catuṣṭayam’ iti ॥ sahasiddhatve bhayānupapattiriti cet — na hyādityena saha tama udeti — na, anyānupadiṣṭārthatvātsahasiddhavākyasya । śraddhātātparyapraṇipātādīnāmahetutvamiti cet — syānmatam — ‘śraddhāvāṁllabhate jñānaṁ tatparaḥ saṁyatendriyaḥ’ (bha. gī. 4 । 39) ‘tadviddhi praṇipātena’ (bha. gī. 4 । 34) ityevamādīnāṁ śrutismṛtivihitānāṁ jñānahetūnāmahetutvam , prajāpateriva janmāntarakṛtadharmahetutve jñānasyeti cet , na ; nimittavikalpasamuccayaguṇavadaguṇavattvabhedopapatteḥ । loke hi naimittikānāṁ kāryāṇāṁ nimittabhedo'nekadhā vikalpyate । tathā nimittasamuccayaḥ । teṣāṁ ca vikalpitānāṁ samuccitānāṁ ca punarguṇavadaguṇavattvakṛto bhedo bhavati । tadyathā — rūpajñāna eva tāvannaimittike kārye tamasi vinālokena cakṣūrūpasannikarṣo naktañcarāṇāṁ rūpajñāne nimittaṁ bhavati ; mana eva kevalaṁ rūpajñānanimittaṁ yoginām ; asmākaṁ tu sannikarṣālokābhyāṁ saha tathādityacandrādyālokabhedaiḥ samuccitā nimittabhedā bhavanti ; tathālokaviśeṣaguṇavadaguṇavattvena bhedāḥ syuḥ । evamevātmaikatvajñāne'pi kvacijjanmāntarakṛtaṁ karma nimittaṁ bhavati ; yathā prajāpateḥ । kvacittapo nimittam ; ‘tapasā brahma vijijñāsasva’ (tai. u. 3 । 2 । 1) iti śruteḥ । kvacit ‘ācāryavānpuruṣo veda’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ‘śraddhāvāṁllabhate jñānam’ (bha. gī. 4 । 39) ‘tadviddhi praṇipātena’ (bha. gī. 4 । 34) ‘ācāryāddhaiva’ (chā. u. 4 । 9 । 3) ‘jñātavyo draṣṭavyaḥ śrotavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5), (bṛ. u. 4 । 5 । 6) iti śrutismṛtibhya ekāntajñānalābhanimittatvaṁ śraddhāprabhṛtīnām adharmādinimittaviyogahetutvāt ; vedāntaśravaṇamanananididhyāsanānāṁ ca sākṣājjñeyaviṣayatvāt ; pāpādipratibandhakṣaye cātmamanasoḥ, bhūtārthajñānanimittasvābhāvyāt । tasmādahetutvaṁ na jātu jñānasya śraddhāpraṇipātādīnāmiti ॥
sa vai naiva reme tasmādekākī na ramate sa dvitīyamaicchat । sa haitāvānāsa yathā strīpumāṁsau sampariṣvaktau sa imamevātmānaṁ dvedhāpātayattataḥ patiśca patnī cābhavatāṁ tasmādidamardhabṛgalamiva sva iti ha smāha yājñavalkyastasmādayamākāśaḥ striyā pūryata eva tāṁ samabhavattato manuṣyā ajāyanta ॥ 3 ॥
itaśca saṁsāraviṣaya eva prajāpatitvam , yataḥ saḥ prajāpatiḥ vai naiva reme ratiṁ nānvabhavat — aratyāviṣṭo'bhūdityarthaḥ — asmadādivadeva yataḥ ; idānīmapi tasmādekākitvādidharmavattvāt ekākī na ramate ratiṁ nānubhavati । ratirnāmeṣṭārthasaṁyogajā krīḍā । tatprasaṅgina iṣṭaviyogānmanasyākulībhāvo'ratirityucyate । saḥ tasyā araterapanodāya dvitīyamaratyapaghātasamarthaṁ strīvastu aicchat gṛddhimakarot । tasya caivaṁ strīviṣayaṁ gṛdhyataḥ striyā pariṣvaktasyevātmano bhāvo babhūva । saḥ tena satyepsutvāt etāvān etatparimāṇa āsa babhūva ha । kimparimāṇa ityāha — yathā loke strīpumāṁsāvaratyapanodāya sampariṣvaktau yatparimāṇau syātām , tathā tatparimāṇaḥ, babhūvetyarthaḥ । sa tathā tatparimāṇamevemamātmānaṁ dvedhā dviprakāram apātayat pātitavān । imamevetyavadhāraṇaṁ mūlakāraṇādvirājo viśeṣaṇārtham । na kṣīrasya sarvopamardena dadhibhāvāpattivadvirāṭ sarvopamardenaitāvānāsa ; kiṁ tarhi ? ātmanā vyavasthitasyaiva virājaḥ satyasaṅkalpatvādātmavyatiriktaṁ strīpuṁsapariṣvaktaparimāṇaṁ śarīrāntaraṁ babhūva । sa eva ca virāṭ tathābhūtaḥ — ‘sa haitāvānāsa’ iti sāmānādhikaraṇyāt । tataḥ tasmātpātanāt patiśca patnī cābhavatām iti dampatyornirvacanaṁ laukikayoḥ ; ata eva tasmāt — yasmādātmana evārdhaḥ pṛthagbhūtaḥ — yeyaṁ strī — tasmāt — idaṁ śarīramātmano'rdhabṛgalam — ardhaṁ ca tat bṛgalaṁ vidalaṁ ca tadardhabṛgalam , ardhavidalamivetyarthaḥ । prāk‌stryudvahanātkasyārdhabṛgalamityucyate — sva ātmana iti । evamāha sma uktavānkila, yājñavalkyaḥ — yajñasya valko vaktā yajñavalkastasyāpatyaṁ yājñavalkyo daivarātirityarthaḥ ; brahmaṇo vā apatyam । yasmādayaṁ puruṣārdha ākāśaḥ stryardhaśūnyaḥ, punarudvahanāttasmātpūryate stryardhena, punaḥ sampuṭīkaraṇeneva vidalārdhaḥ । tāṁ sa prajāpatirmanvākhyaḥ śatarūpākhyāmātmano duhitaraṁ patnītvena kalpitāṁ samabhavat maithunamupagatavān । tataḥ tasmāttadupagamanāt manuṣyā ajāyanta utpannāḥ ॥
so heyamīkṣāñcakre kathaṁ nu mātmana eva janayitvā sambhavati hanta tiro'sānīti sā gaurabhavadṛṣabha itarastāṁ samevābhavattato gāvo'jāyanta baḍabetarābhavadaśvavṛṣa itaro gardabhītarā gardabha itarastāṁ samevābhavattata ekaśaphamajāyatājetarābhavadbasta itaro'viritarā meṣa itarastāṁ samevābhavattato'jāvayo'jāyantaivameva yadidaṁ kiñca mithunamā pipīlikābhyastatsarvamasṛjata ॥ 4 ॥
sā śatarūpā u ha iyam — seyaṁ duhitṛgamane smārtaṁ pratiṣedhamanusmarantī īkṣāñcakre । ‘kathaṁ nvidamakṛtyam , yanmā mām ātmana eva janayitvā utpādya sambhavati upagacchati ; yadyapyayaṁ nirghṛṇaḥ, ahaṁ hantedānīṁ tiro'sāni jātyantareṇa tiraskṛtā bhavāni’ ityevamīkṣitvā asau gaurabhavat । utpādya prāṇikarmabhiścodyamānāyāḥ punaḥ punaḥ saiva matiḥ śatarūpāyā manoścābhavat । tataśca ṛṣabha itaraḥ । tāṁ samevābhavadityādi pūrvavat । tato gāvo'jāyanta । tathā baḍabetarābhavat aśvavṛṣa itaraḥ । tathā gardabhītarā gardabha itaraḥ । tatra baḍabāśvavṛṣādīnāṁ saṅgamāttata ekaśapham ekakhuram aśvāśvataragardabhākhyaṁ trayamajāyata । tathā ajā itarābhavat , bastaśchāga itaraḥ । tathāviritarā, meṣa itaraḥ । tāṁ samevābhavat । tāṁ tāmiti vīpsā । tāmajāṁ tāmaviṁ ceti samabhavadevetyarthaḥ । tato'jāścāvayaścājāvayo'jāyanta । evameva yadidaṁ kiñca yatkiñcedaṁ mithunaṁ strīpuṁsalakṣaṇaṁ dvandvam , ā pipīlikābhyaḥ pipīlikābhiḥ saha anenaiva nyāyena tatsarvamasṛjata jagatsṛṣṭavān ॥
so'vedahaṁ vāva sṛṣṭirasmyahaṁ hīdaṁ sarvamasṛkṣīti tataḥ sṛṣṭirabhavatsṛṣṭyāṁ hāsyaitasyāṁ bhavati ya evaṁ veda ॥ 5 ॥
saḥ prajāpatiḥ sarvamidaṁ jagatsṛṣṭvā avet । katham ? ahaṁ vāva ahameva, sṛṣṭiḥ — sṛjyata iti sṛṣṭaṁ jagaducyate sṛṣṭiriti — yanmayā sṛṣṭaṁ jagat madabhedatvādahamevāsmi, na matto vyatiricyate ; kuta etat ? ahaṁ hi yasmāt , idaṁ sarvaṁ jagat asṛkṣi sṛṣṭavānasmi, tasmādityarthaḥ । yasmātsṛṣṭiśabdenātmānamevābhyadhātprajāpatiḥ tataḥ tasmāt sṛṣṭirabhavat sṛṣṭināmābhavat sṛṣṭyāṁ jagati ha asya prajāpateḥ etasyām etasmiñjagati, sa prajāpativatsraṣṭā bhavati, svātmano'nanyabhūtasya jagataḥ ; kaḥ ? ya evaṁ prajāpativadyathoktaṁ svātmano'nanyabhūtaṁ jagat ‘sādhyātmādhibhūtādhidaivaṁ jagadahamasmi’ iti veda ॥
athetyabhyamanthatsa mukhācca yonerhastābhyāṁ cāgnimasṛjata tasmādetadubhayamalomakamantarato'lomakā hi yonirantarataḥ । tadyadidamāhuramuṁ yajāmuṁ yajetyekaikaṁ devametasyaiva sā visṛṣṭireṣa u hyeva sarve devāḥ । atha yatkiñcedamārdraṁ tadretaso'sṛjata tadu soma etāvadvā idaṁ sarvamannaṁ caivānnādaśca soma evānnamagnirannādaḥ saiṣā brahmaṇo'tisṛṣṭiḥ । yacchreyaso devānasṛjatātha yanmartyaḥ sannamṛtānasṛjata tasmādatisṛṣṭiratisṛṣṭyāṁ hāsyaitasyāṁ bhavati ya evaṁ veda ॥ 6 ॥
evaṁ sa prajāpatirjagadidaṁ mithunātmakaṁ sṛṣṭvā brāhmaṇādivarṇaniyantrīrdevatāḥ sisṛkṣurādau — atha - iti - śabdadvayamabhinayapradarśanārtham — anena prakāreṇa mukhe hastau prakṣipya abhyamanthat ābhimukhyena manthanamakarot । saḥ mukhaṁ hastābhyāṁ mathitvā, mukhācca yoneḥ hastābhyāṁ ca yonibhyām , agniṁ brāhmaṇajāteranugrahakartāram , asṛjata sṛṣṭavān । yasmāddāhakasyāgneryoniretadubhayam — hastau mukhaṁ ca, tasmāt ubhayamapyetat alomakaṁ lomavivarjitam ; kiṁ sarvameva ? na, antarataḥ abhyantarataḥ । asti hi yonyā sāmānyamubhayasyāsya । kim ? alomakā hi yonirantarataḥ strīṇām । tathā brāhmaṇo'pi mukhādeva jajñe prajāpateḥ । tasmādekayonitvājjyeṣṭhenevānujo'nugṛhyate, agninā brāhmaṇaḥ । tasmādbrāhmaṇo'gnidevatyo mukhavīryaśceti śrutismṛtisiddham । tathā balāśrayābhyāṁ bāhubhyāṁ balabhidādikaṁ kṣatriyajātiniyantāraṁ kṣattriyaṁ ca । tasmādaindraṁ kṣattraṁ bāhuvīryaṁ ceti śrutau smṛtau cāvagatam । tathoruta īhā ceṣṭā tadāśrayādvasvādilakṣaṇaṁ viśo niyantāraṁ viśaṁ ca । tasmātkṛṣyādiparo vasvādidevatyaśca vaiśyaḥ । tathā pūṣaṇaṁ pṛthvīdaivataṁ śūdraṁ ca padbhyāṁ paricaraṇakṣamamasṛjateti — śrutismṛtiprasiddheḥ । tatra kṣatrādidevatāsargamihānuktaṁ vakṣyamāṇamapyuktavadupasaṁharati sṛṣṭisākalyānukīrtyai । yatheyaṁ śrutirvyavasthitā tathā prajāpatireva sarve devā iti niścito'rthaḥ ; sraṣṭurananyatvātsṛṣṭānām , prajāpatinaiva tu sṛṣṭatvāddevānām । athaivaṁ prakaraṇārthe vyavasthite tatstutyabhiprāyeṇāvidvanmatāntaranindopanyāsaḥ । anyanindā anyastutaye । tat tatra karmaprakaraṇe, kevalayājñikā yāgakāle, yadidaṁ vaca āhuḥ — ‘amumagniṁ yajāmumindraṁ yaja’ ityādi — nāmaśastrastotrakarmādibhinnatvādbhinnamevāgnyādidevamekaikaṁ manyamānā āhurityabhiprāyaḥ — tanna tathā vidyāt ; yasmādetasyaiva prajāpateḥ sā visṛṣṭirdevabhedaḥ sarvaḥ ; eṣa u hyeva prajāpatireva prāṇaḥ sarve devāḥ ॥
atra vipratipadyante — para eva hiraṇyagarbha ityeke ; saṁsārītyapare । para eva tu mantravarṇāt — ‘indraṁ mitraṁ varuṇamagnimāhuḥ’ (ṛ. 1 । 194 । 46) iti śruteḥ ; ‘eṣa brahmaiṣa indra eṣa prajāpatirete sarve devāḥ’ (ai. u. 3 । 1 । 3) iti ca śruteḥ ; smṛteśca — ‘etameke vadantyagniṁ manumanye prajāpatim’ (manu. 12 । 123) iti, ‘yo'sāvatīndriyo'grāhyaḥ sūkṣmo'vyaktaḥ sanātanaḥ । sarvabhūtamayo'cintyaḥ sa eva svayamudbabhau’ (manu 1 । 7) iti ca । saṁsāryeva vā syāt — ‘sarvānpāpmana auṣat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 1) iti śruteḥ ; na hyasaṁsāriṇaḥ pāpmadāhaprasaṅgo'sti ; bhayāratisaṁyogaśravaṇācca ; ‘atha yanmartyaḥ sannamṛtānasṛjata’ (bṛ. u. 1 । 4 । 6) iti ca, ‘hiraṇyagarbhaṁ paśyata jāyamānam’ (śve. 4 । 12) iti ca mantravarṇāt ; smṛteśca karmavipākaprakriyāyām — ‘brahmā viśvasṛjo dharmo mahānavyaktameva ca । uttamāṁ sāttvikīmetāṁ gatimāhurmanīṣiṇaḥ’ (manu. 12 । 50) iti । athaivaṁ viruddhārthānupapatteḥ prāmāṇyavyāghāta iti cet —
na, kalpanāntaropapatteravirodhāt । upādhiviśeṣasambandhādviśeṣakalpanāntaramupapadyate । ‘āsīno dūraṁ vrajati śayāno yāti sarvataḥ । kastaṁ madāmadaṁ devaṁ madanyo jñātumarhati’ (ka. u. 1 । 2 । 21) ityevamādiśrutibhyaḥ upādhivaśātsaṁsāritvam , na paramārthataḥ । svato'saṁsāryeva । evamekatvaṁ nānātvaṁ ca hiraṇyagarbhasya । tathā sarvajīvānām , ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) iti śruteḥ । hiraṇyagarbhastūpādhiśuddhyatiśayāpekṣayā prāyaśaḥ para eveti śrutismṛtivādāḥ pravṛttāḥ । saṁsāritvaṁ tu kvacideva darśayanti । jīvānāṁ tūpādhigatāśuddhibāhulyātsaṁsāritvameva prāyaśo'bhilapyate । vyāvṛttakṛtsnopādhibhedāpekṣayā tu sarvaḥ paratvenābhidhīyate śrutismṛtivādaiḥ ॥
tārkikaistu parityaktāgamabalaiḥ asti nāsti kartā akartā ityādi viruddhaṁ bahu tarkayadbhirākulīkṛtaḥ śāstrārthaḥ । tenārthaniścayo durlabhaḥ । ye tu kevalaśāstrānusāriṇaḥ śāntadarpāsteṣāṁ pratyakṣaviṣaya iva niścitaḥ śāstrārtho devatādiviṣayaḥ ॥
tatra prajāpaterekasya devasyātrādyalakṣaṇo bhedo vivakṣita iti — tatrāgnirukto'ttā, ādyaḥ soma idānīmucyate । atha yatkiñcedaṁ loka ārdraṁ dravātmakam , tadretasa ātmano bījāt asṛjata ; ‘retasa āpaḥ’ (ai. u. 1 । 1 । 4) iti śruteḥ । dravātmakaśca somaḥ । tasmādyadārdraṁ prajāpatinā retasaḥ sṛṣṭam , tadu soma eva । etāvadvai etāvadeva, nāto'dhikam , idaṁ sarvam । kiṁ tat ? annaṁ caiva somo dravātmakatvādāpyāyakam , annādaścāgniḥ auṣṇyādrūkṣatvācca ।
tatraivamavadhriyate — soma evānnam , yadadyate tadeva soma ityarthaḥ ; ya evāttā sa evāgniḥ ; arthabalāddhyavadhāraṇam । agnirapi kvaciddhūyamānaḥ somapakṣasyaiva ; somo'pījyamāno'gnireva, attṛtvāt । evamagnīṣomātmakaṁ jagadātmatvena paśyanna kenaciddoṣeṇa lipyate ; prajāpatiśca bhavati । saiṣā brahmaṇaḥ prajāpateratisṛṣṭirātmano'pyatiśayā । kā setyāha — yacchreyasaḥ praśasyatarānātmanaḥ sakāśāt yasmādasṛjata devān , tasmāddevasṛṣṭiratisṛṣṭiḥ । kathaṁ punarātmano'tiśayā sṛṣṭirityata āha — atha yat yasmāt martyaḥ san maraṇadharmā san , amṛtān amaraṇadharmiṇo devān , karmajñānavahninā sarvānātmanaḥ pāpmana oṣitvā, asṛjata ; tasmādiyamatisṛṣṭiḥ utkṛṣṭajñānasya phalamityarthaḥ । tasmādetāmatisṛṣṭiṁ prajāpaterātmabhūtāṁ yo veda, sa etasyāmatisṛṣṭyāṁ prajāpatiriva bhavati prajāpativadeva sraṣṭā bhavati ॥
taddhetaṁ tarhyavyākṛtamāsīt । sarvaṁ vaidikaṁ sādhanaṁ jñānakarmalakṣaṇaṁ kartrādyanekakārakāpekṣaṁ prajāpatitvaphalāvasānaṁ sādhyametāvadeva, yadetadvyākṛtaṁ jagatsaṁsāraḥ । athaitasyaiva sādhyasādhanalakṣaṇasya vyākṛtasya jagato vyākaraṇātprāgbījāvasthā yā, tāṁ nirdidikṣati aṅkurādikāryānumitāmiva vṛkṣasya, karmabījo'vidyākṣetro hyasau saṁsāravṛkṣaḥ samūla uddhartavya iti ; taduddharaṇe hi puruṣārthaparisamāptiḥ ; tathā coktam — ‘ūrdhvamūlo'vākśākhaḥ’ (ka. u. 2 । 3 । 1) iti kāṭhake ; gītāsu ca ‘ūrdhvamūlamadhaḥśākham’ (bha. gī. 15 । 1) iti ; purāṇe ca — ‘brahmavṛkṣaḥ sanātanaḥ’ iti ॥
taddhedaṁ tarhyavyākṛtamāsīttannāmarūpābhyāmeva vyākriyatāsaunāmāyamidaṁrūpa iti tadidamapyetarhi nāmarūpābhyāmeva vyākriyate'saunāmāyamidaṁrūpa iti sa eṣa iha praviṣṭaḥ । ā nakhāgrebhyo yathā kṣuraḥ kṣuradhāne'vahitaḥ syādviśvambharo vā viśvambharakulāye taṁ na paśyanti । akṛtsno hi sa prāṇanneva prāṇo nāma bhavati । vadanvākpaśyaṁścakṣuḥ śṛṇvañśrotraṁ manvāno manastānyasyaitāni karmanāmānyeva । sa yo'ta ekaikamupāste na sa vedākṛtsno hyeṣo'ta ekaikena bhavatyātmetyevopāsītātra hyete sarva ekaṁ bhavanti । tadetatpadanīyamasya sarvasya yadayamātmānena hyetatsarvaṁ veda । yathā ha vai padenānuvindedevaṁ kīrtiṁ ślokaṁ vindate ya evaṁ veda ॥ 7 ॥
taddhedam । taditi bījāvasthaṁ jagatprāgutpatteḥ, tarhi tasminkāle ; parokṣatvātsarvanāmnā apratyakṣābhidhānenābhidhīyate — bhūtakālasambandhitvādavyākṛtabhāvino jagataḥ ; sukhagrahaṇārthamaitihyaprayogo ha - śabdaḥ ; evaṁ ha tadā āsīdityucyamāne sukhaṁ tāṁ parokṣāmapi jagato bījāvasthāṁ pratipadyate — yudhiṣṭhiro ha kila rājāsīdityukte yadvat ; idamiti vyākṛtanāmarūpātmakaṁ sādhyasādhanalakṣaṇaṁ yathāvarṇitamabhidhīyate ; tadidaṁśabdayoḥ parokṣapratyakṣāvasthajagadvācakayoḥ sāmānādhikaraṇyādekatvameva parokṣapratyakṣāvasthasya jagato'vagamyate ; tadevedam , idameva ca tadavyākṛtamāsīditi ।
athaivaṁ sati nāsata utpattirna sato vināśaḥ kāryasyetyavadhṛtaṁ bhavati । tadevaṁbhūtaṁ jagat avyākṛtaṁ sat nāmarūpābhyāmeva nāmnā rūpeṇaiva ca, vyākriyata । vyākriyateti karmakartṛprayogāttatsvayamevātmaiva vyākriyata — vi ā akriyata — vispaṣṭaṁ nāmarūpaviśeṣāvadhāraṇamaryādaṁ vyaktībhāvamāpadyata — sāmarthyādākṣiptaniyantṛkartṛsādhanakriyānimittam । asau nāmeti sarvanāmnāviśeṣābhidhānena nāmamātraṁ vyapadiśati । devadatto yajñadatta iti vā nāmāsyetyasaunāmā ayam । tathā idamiti śuklakṛṣṇādīnāmaviśeṣaḥ । idaṁ śuklamidaṁ kṛṣṇaṁ vā rūpamasyetīdaṁrūpaḥ । tadidam avyākṛtaṁ vastu, etarhi etasminnapi kāle, nāmarūpābhyāmeva vyākriyate — asaunāmāyamidaṁrūpa iti । yadarthaḥ sarvaśāstrārambhaḥ, yasminnavidyayā svābhāvikyā kartṛkriyāphalādhyāropaṇā kṛtā, yaḥ kāraṇaṁ sarvasya jagataḥ, yadātmake nāmarūpe salilādiva svacchānmalamiva phenamavyākṛte vyākriyete, yaśca tābhyāṁ nāmarūpābhyāṁ vilakṣaṇaḥ svato nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaḥ — sa eṣaḥ avyākṛte ātmabhūte nāmarūpe vyākurvan , brahmādistambaparyanteṣu deheṣviha karmaphalāśrayeṣvaśanāyādimatsu praviṣṭaḥ ॥
nanvavyākṛtaṁ svayameva vyākriyatetyuktam ; kathamidamidānīmucyate — para eva tvātmā avyākṛtaṁ vyākurvanniha praviṣṭa iti । naiṣa doṣaḥ — parasyāpyātmano'vyākṛtajagadātmatvena vivakṣitatvāt । ākṣiptaniyantṛkartṛkriyānimittaṁ hi jagadavyākṛtaṁ vyākriyatetyavocāma । idaṁśabdasāmānādhikaraṇyācca avyākṛtaśabdasya । yathedaṁ jaganniyantrādyanekakārakanimittādiviśeṣavadvyākṛtam , tathā aparityaktānyatamaviśeṣavadeva tadavyākṛtam । vyākṛtāvyākṛtamātraṁ tu viśeṣaḥ । dṛṣṭaśca loke vivakṣātaḥ śabdaprayogo grāma āgato grāmaḥ śūnya iti — kadācidgrāmaśabdena nivāsamātravivakṣāyāṁ grāmaḥ śūnya iti śabdaprayogo bhavati ; kadācinnivāsijanavivakṣāyāṁ grāma āgata iti ; kadācidubhayavivakṣāyāmapi grāmaśabdaprayogo bhavati grāmaṁ ca na praviśediti yathā — tadvadihāpi jagadidaṁ vyākṛtamavyākṛtaṁ cetyabhedavivakṣāyāmātmānātmanorbhavati vyapadeśaḥ । tathedaṁ jagadutpattivināśātmakamiti kevalajagadvyapadeśaḥ । tathā ‘mahānaja ātmā’ ‘asthūlo'naṇuḥ’ ‘sa eṣa neti neti’ ityādi kevalātmavyapadeśaḥ ॥
nanu pareṇa vyākartrā vyākṛtaṁ sarvato vyāptaṁ sarvadā jagat ; sa kathamiha praviṣṭaḥ parikalpyate ; apraviṣṭo hi deśaḥ paricchinnena praveṣṭuṁ śakyate, yathā puruṣeṇa grāmādiḥ ; nākāśena kiñcit , nityapraviṣṭatvāt । pāṣāṇasarpādivaddharmāntareṇeti cet — athāpi syāt — na para ātmā svenaiva rūpeṇa praviveśa ; kiṁ tarhi ? tatstha eva dharmāntareṇopajāyate ; tena praviṣṭa ityupacaryate ; yathā pāṣāṇe sahajo'ntasthaḥ sarpaḥ, nārikele vā toyam — na, ‘tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’ (tai. u. 2 । 6 । 6) iti śruteḥ । yaḥ sraṣṭā sa bhāvāntaramanāpanna eva kāryaṁ sṛṣṭvā paścātprāviśaditi hi śrūyate । yathā ‘bhuktvā gacchati’ iti bhujigamikriyayoḥ pūrvāparakālayoritaretaravicchedaḥ, aviśiṣṭaśca kartā, tadvadihāpi syāt ; na tu tatsthasyaiva bhāvāntaropajanana etatsambhavati । na ca sthānāntareṇa viyujya sthānāntarasaṁyogalakṣaṇaḥ praveśo niravayavasyāparicchinnasya dṛṣṭaḥ । sāvayava eva praveśaśravaṇāditi cet , na ; ‘divyo hyamūrtaḥ puruṣaḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) ‘niṣkalaṁ niṣkriyam’ (śve. 6 । 19) ityādiśrutibhyaḥ, sarvavyapadeśyadharmaviśeṣapratiṣedhaśrutibhyaśca । pratibimbapraveśavaditi cet , na ; vastvantareṇa viprakarṣānupapatteḥ । dravye guṇapraveśavaditi cet , na ; anāśritatvāt । nityaparatantrasyaivāśritasya guṇasya dravye praveśa upacaryate ; na tu brahmaṇaḥ svātantryaśravaṇāttathā praveśa upapadyate । phale bījavaditi cet , na ; sāvayavatvavṛddhikṣayotpattivināśādidharmavattvaprasaṅgāt । na caivaṁ dharmavattvaṁ brahmaṇaḥ, ‘ajo'jaraḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ityādiśrutinyāyavirodhāt । anya eva saṁsārī paricchinna iha praviṣṭa iti cet , na ; ‘seyaṁ devataikṣata’ (chā. u. 6 । 3 । 2) ityārabhya ‘nāmarūpe vyākaravāṇi’ (chā. u. 6 । 3 । 2) iti tasyā eva praveśavyākaraṇakartṛtvaśruteḥ । tathā ‘tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’ (tai. u. 2 । 6 । 6) ‘sa etameva sīmānaṁ vidāryaitayā dvārā prāpadyata’ (ai. u. 1 । 3 । 12) ‘sarvāṇi rūpāṇi vicitya dhīro nāmāni kṛtvābhivadanyadāste’ (tai. ā. 3 । 12 । 7) ‘tvaṁ kumāra uta vā kumārī tvaṁ jīrṇo daṇḍena vañcasi’ (śve. 4 । 3) ‘puraścakre dvipadaḥ’ (bṛ. u. 2 । 5 । 18) ‘rūpaṁ rūpam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19), (ṛ. 2 । 5 । 18) iti ca mantravarṇānna parādanyasya praveśaḥ । praviṣṭānāmitaretarabhedātparānekatvamiti cet , na । ‘eko devo bahudhā sanniviṣṭaḥ’ (tai. ā. 3 । 14 । 1) ‘ekaḥ sanbahudhā vicāra’ (tai. ā. 3 । 11 । 1) ‘tvameko'si bahūnanupraviṣṭaḥ’ (tai. ā. 3 । 14 । 13) ‘eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā’ (śve. 6 । 11) ityādiśrutibhyaḥ ॥
praveśa upapadyate nopapadyata iti — tiṣṭhatu tāvat ; praviṣṭānāṁ saṁsāritvāttadananyatvācca parasya saṁsāritvamiti cet , na ; aśanāyādyatyayaśruteḥ । sukhitvaduḥkhitvādidarśanānneti cet , na ; ‘na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 1 । 3 । 11) iti śruteḥ । pratyakṣādivirodhādayuktamiti cet , na ; upādhyāśrayajanitaviśeṣaviṣayatvātpratyakṣādeḥ । ‘na dṛṣṭerdraṣṭāraṁ paśyeḥ’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) ‘vijñātāramare kena vijānīyāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14), (bṛ. u. 4 । 5 । 1) ‘avijñātaṁ vijñātṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityādiśrutibhyo na ātmaviṣayaṁ vijñānam ; kiṁ tarhi ? buddhyādyupādhyātmapraticchāyāviṣayameva ‘sukhito'haṁ’ ‘duḥkhito'ham’ ityevamādi pratyakṣavijñānam ; ‘ayam aham’ iti viṣayeṇa viṣayiṇaḥ sāmānādhikaraṇyopacārāt ; ‘nānyadato'sti draṣṭṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityanyātmapratiṣedhācca । dehāvayavaviśeṣyatvācca sukhaduḥkhayorviṣayadharmatvam । ‘ātmanastu kāmāya’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5), (bṛ. u. 4 । 5 । 6) ityātmārthatvaśruterayuktamiti cet , na ; ‘yatra vā anyadiva syāt’ (bṛ. u. 4 । 3 । 31) ityavidyāviṣayātmārthatvābhyupagamāt , ‘tatkena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14), (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘neha nānāsti kiñcana’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19), (ka. u. 2 । 1 । 11) ‘tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ’ (ī. u. 7) ityādinā vidyāviṣaye tatpratiṣedhācca na ātmadharmatvam । tārkikasamayavirodhādayuktamiti cet , na ; yuktyāpyātmano duḥkhitvānupapatteḥ । na hi duḥkhena pratyakṣaviṣayeṇātmano viśeṣyatvam , pratyakṣāviṣayatvāt । ākāśasya śabdaguṇavattvavadātmano duḥkhitvamiti cet , na ; ekapratyayaviṣayatvānupapatteḥ । na hi sukhagrāhakeṇa pratyakṣaviṣayeṇa pratyayena nityānumeyasyātmano viṣayīkaraṇamupapadyate । tasya ca viṣayīkaraṇa ātmana ekatvādviṣayyabhāvaprasaṅgaḥ । ekasyaiva viṣayaviṣayitvam , dīpavaditi cet , na ; yugapadasambhavāt , ātmanyaṁśānupapatteśca । etena vijñānasya grāhyagrāhakatvaṁ pratyuktam । pratyakṣānumānaviṣayayośca duḥkhātmanorguṇaguṇitve na anumānam ; duḥkhasya nityameva pratyakṣaviṣayatvāt ; rūpādisāmānādhikaraṇyācca ; manaḥsaṁyogajatve'pyātmani duḥkhasya, sāvayavatvavikriyāvattvānityatvaprasaṅgāt । na hyavikṛtya saṁyogi dravyaṁ guṇaḥ kaścidupayan apayanvā dṛṣṭaḥ kvacit । na ca niravayavaṁ vikriyamāṇaṁ dṛṣṭaṁ kvacit , anityaguṇāśrayaṁ vā nityam । na cākāśa āgamavādibhirnityatayābhyupagamyate । na cānyo dṛṣṭānto'sti । vikriyamāṇamapi tatpratyayānivṛtteḥ nityameveti cet , na ; dravyasyāvayavānyathātvavyatirekeṇa vikriyānupapatteḥ । sāvayavatve'pi nityatvamiti cet , na ; sāvayavasyāvayavasaṁyogapūrvakatve sati vibhāgopapatteḥ । vajrādiṣvadarśanānneti cet , na ; anumeyatvātsaṁyogapūrvatvasya । tasmānnātmano duḥkhādyanityaguṇāśrayatvopapattiḥ । parasyāduḥkhitve'nyasya ca duḥkhino'bhāve duḥkhopaśamanāya śāstrārambhānarthakyamiti cet , na ; avidyādhyāropitaduḥkhitvabhramāpohārthatvāt — ātmani prakṛtasaṅkhyāpūraṇabhramāpohavat ; kalpitaduḥkhyātmābhyupagamācca ॥
jalasūryādipratibimbavat ātmapraveśaśca pratibimbavat vyākṛte kārye upalabhyatvam । prāgutpatteranupalabdha ātmā paścātkārye ca sṛṣṭe vyākṛte buddherantarupalabhyamānaḥ, sūryādipratibimbavajjalādau, kāryaṁ sṛṣṭvā praviṣṭa iva lakṣyamāṇo nirdiśyate — ‘sa eṣa iha praviṣṭaḥ’ ‘tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’ (tai. u. 2 । 6 । 6) ‘sa etameva sīmānaṁ vidāryaitayā dvārā prāpadyata’ (ai. u. 1 । 3 । 12) ‘seyaṁ devataikṣata hantāhamimāstisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya’ (chā. u. 6 । 3 । 2) ityevamādibhiḥ । na tu sarvagatasya niravayavasya digdeśakālāntarāpakramaṇaprāptilakṣaṇaḥ praveśaḥ kadācidapyupapadyate । na ca parādātmano'nyo'sti draṣṭā, ‘nānyadato'sti draṣṭṛ’ ‘nānyadato'sti śrotṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 1) ityādiśruteḥ — ityavocāma । upalabdhyarthatvācca sṛṣṭipraveśasthityapyayavākyānām ; upalabdheḥ puruṣārthatvaśravaṇāt — ‘ātmānamevāvet tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘sa yo ha vai tatparaṁ brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) ‘ācāryavānpuruṣo veda’‘tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ityādiśrutibhyaḥ ; ‘tato māṁ tattvato jñātvā viśate tadanantaram’ (bha. gī. 18 । 55) ‘taddhyagryaṁ sarvavidyānāṁ prāpyate hyamṛtaṁ tataḥ’ (manu. 12 । 85) ityādismṛtibhyaśca । bhedadarśanāpavādācca, sṛṣṭyādivākyānāmātmaikatvadarśanārthaparatvopapattiḥ । tasmātkāryasthasyopalabhyatvameva praveśa ityupacaryate ॥
ā nakhāgrebhyaḥ — nakhāgramaryādamātmanaścaitanyamupalabhyate । tatra kathamiva praviṣṭa ityāha — yathā loke, kṣuradhāne kṣuro dhīyate asminniti kṣuradhānaṁ tasmin nāpitopaskarādhāne, kṣuraḥ antastha upalabhyate — avahitaḥ praveśitaḥ, syāt ; yathā vā viśvambharaḥ agniḥ — viśvasya bharaṇāt viśvambharaḥ kulāye nīḍe agniḥ kāṣṭhādau, avahitaḥ syādityanuvartate ; tatra hi sa mathyamāna upalabhyate । yathā ca kṣuraḥ kṣuradhāna ekadeśe'vasthitaḥ, yathā cāgniḥ kāṣṭhādau sarvato vyāpyāvasthitaḥ, evaṁ sāmānyato viśeṣataśca dehaṁ saṁvyāpyāvasthita ātmā ; tatra hi sa prāṇanādikriyāvān darśanādikriyāvāṁścopalabhyate । tasmāt tatra evaṁ praviṣṭaṁ tam ātmānaṁ prāṇanādikriyāviśiṣṭam , na paśyanti nopalabhante । nanvaprāptapratiṣedho'yam — ‘taṁ na paśyanti’ iti, darśanasyāprakṛtatvāt ; naiṣa doṣaḥ ; sṛṣṭyādivākyānāmātmaikatvapratipattyarthaparatvātprakṛtameva tasya darśanam ; ‘rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva tadasya rūpaṁ praticakṣaṇāya’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) iti mantravarṇāt । tatra prāṇanādikriyāviśiṣṭasya darśane hetumāha — akṛtsnaḥ asamastaḥ, hi yasmāt , saḥ prāṇanādikriyāviśiṣṭaḥ । kutaḥ punarakṛtsnatvamiti, ucyate — prāṇanneva prāṇanakriyāmeva kurvan , prāṇo nāma prāṇasamākhyaḥ prāṇābhidhāno bhavati ; prāṇanakriyākartṛtvāddhi prāṇaḥ prāṇitītyucyate, nānyāṁ kriyāṁ kurvan — yathā lāvakaḥ pācaka iti ; tasmātkriyāntaraviśiṣṭasyānupasaṁhārādakṛtsno hi saḥ । tathā vadan vadanakriyāṁ kurvan , vaktīti vāk , paśyan cakṣuḥ, caṣṭa iti cakṣuḥ draṣṭā, śṛṇvan śṛṇotīti śrotram । ‘prāṇanneva prāṇo vadanvāk’ ityābhyāṁ kriyāśaktyudbhavaḥ pradarśito bhavati । ‘paśyaṁścakṣuḥ śṛṇvañśrotram’ ityābhyāṁ vijñānaśaktyudbhavaḥ pradarśyate, nāmarūpaviṣayatvādvijñānaśakteḥ । śrotracakṣuṣī vijñānasya sādhane, vijñānaṁ tu nāmarūpasādhanam ; na hi nāmarūpavyatiriktaṁ vijñeyamasti ; tayoścopalambhe karaṇaṁ cakṣuśrotre । kriyā ca nāmarūpasādhyā prāṇasamavāyinī ; tasyāḥ prāṇāśrayāyā abhivyaktau vāk karaṇam ; tathā pāṇipādapāyūpasthākhyāni ; sarveṣāmupalakṣaṇārthā vāk । etadeva hi sarvaṁ vyākṛtam — ‘trayaṁ vā idaṁ nāma rūpaṁ karma’ (bṛ. u. 1 । 6 । 1) iti hi vakṣyati । manvāno manaḥ — manute iti ; jñānaśaktivikāsānāṁ sādhāraṇaṁ karaṇaṁ manaḥ — manute'neneti ; puruṣastu kartā sanmanvāno mana ityucyate । tānyetāni prāṇādīni, asyātmanaḥ karmanāmāni, karmajāni nāmāni karmanāmānyeva, na tu vastumātraviṣayāṇi ; ato na kṛtsnātmavastvavadyotakāni — evaṁ hyāsāvātmā prāṇanādikriyayā tattatkriyājanitaprāṇādināmarūpābhyāṁ vyākriyamāṇo'vadyotyamāno'pi । sa yo'taḥ asmātprāṇanādikriyāsamudāyāt , ekaikaṁ prāṇaṁ cakṣuriti vā viśiṣṭamanupasaṁhṛtetaraviśiṣṭakriyātmakam , manasā ayamātmetyupāste cintayati, na sa veda na sa jānāti brahma । kasmāt ? akṛtsno'samastaḥ hi yasmāt eṣa ātmā, asmātprāṇanādisamudāyāt , ataḥ pravibhaktaḥ, ekaikena viśeṣaṇena viśiṣṭaḥ, itaradharmāntarānupasaṁhārāt — bhavati । yāvadayamevaṁ veda — ‘paśyāmi’ ‘śṛṇomi’ ‘spṛśāmi’ iti vā svabhāvapravṛttiviśiṣṭaṁ veda, tāvadañjasā kṛtsnamātmānaṁ na veda ॥
kathaṁ punaḥ paśyanvedetyāha — ātmetyeva ātmeti — prāṇādīni viśeṣaṇāni yānyuktāni tāni yasya saḥ — āpnuvaṁstānyātmetyucyate । sa tathā kṛtsnaviśeṣopasaṁhārī sankṛtsno bhavati । vastumātrarūpeṇa hi prāṇādyupādhiviśeṣakriyājanitāni viśeṣaṇāni vyāpnoti । tathā ca vakṣyati — ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti । tasmādātmetyevopāsīta । evaṁ kṛtsno hyasau svena vasturūpeṇa gṛhyamāṇo bhavati । kasmātkṛtsna ityāśaṅkyāha — atrāsminnātmani, hi yasmāt , nirupādhike, jalasūryapratibimbabhedā ivāditye, prāṇādyupādhikṛtā viśeṣāḥ prāṇādikarmajanāmābhidheyā yathoktā hyete, ekamabhinnatām , bhavanti pratipadyante ॥
‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) iti nāpūrvavidhiḥ, pakṣe prāptatvāt । ‘yatsākṣādaparokṣādbrahma’ (bṛ. u. 3 । 4 । 1), (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ‘katama ātmeti — yo'yaṁ vijñānamayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ityevamādyātmapratipādanaparābhiḥ śrutibhirātmaviṣayaṁ vijñānamutpāditam ; tatrātmasvarūpavijñānenaiva tadviṣayānātmābhimānabuddhiḥ kārakādikriyāphalādhyāropaṇātmikā avidyā nivartitā ; tasyāṁ nivartitāyāṁ kāmādidoṣānupapatteranātmacintānupapattiḥ ; pāriśeṣyādātmacintaiva । tasmāttadupāsanamasminpakṣe na vidhātavyam , prāptatvāt ॥
tiṣṭhatu tāvat — pākṣikyātmopāsanaprāptirnityā veti । apūrvavidhiḥ syāt , jñānopāsanayorekatve satyaprāptatvāt ; ‘na sa veda’ iti vijñānaṁ prastutya ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityabhidhānādvedopāsanaśabdayorekārthatāvagamyate । ‘anena hyetatsarvaṁ veda’ ‘ātmānamevāvet’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityādiśrutibhyaśca vijñānamupāsanam । tasya cāprāptatvādvidhyarhatvam । na ca svarūpānvākhyāne puruṣapravṛttirupapadyate । tasmādapūrvavidhirevāyam । karmavidhisāmānyācca — yathā ‘yajeta’ ‘juhuyāt’ ityādayaḥ karmavidhayaḥ, na tairasya ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmā vā are draṣṭavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5), (bṛ. u. 4 । 5 । 6) ityādyātmopāsanavidherviśeṣo'vagamyate । mānasakriyātvācca vijñānasya — yathā ‘yasyai devatāyai havirgṛhītaṁ syāttāṁ manasā dhyāyedvaṣaṭkariṣyan’ (ai. brā. 3 । 8 । 1) ityādyā mānasī kriyā vidhīyate, tathā ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘mantavyo nididhyāsitavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5), (bṛ. u. 4 । 5 । 6) ityādyā kriyaiva vidhīyate jñānātmikā । tathāvocāma vedopāsanaśabdayorekārthatvamiti । bhāvanāṁśatrayopapatteśca — yathā hi ‘yajeta’ ityasyāṁ bhāvanāyām , kim ? kena ? katham ? iti bhāvyādyākāṅkṣāpanayakāraṇamaṁśatrayamavagamyate, tathā ‘upāsīta’ ityasyāmapi bhāvanāyāṁ vidhīyamānāyām , kimupāsīta ? kenopāsīta ? kathamupāsīta ? ityasyāmākāṅkṣāyām , ‘ātmānamupāsīta manasā tyāgabrahmacaryaśamadamoparamatitikṣādītikartavyatāsaṁyuktaḥ’ ityādiśāstreṇaiva samarthyate aṁśatrayam । yathā ca kṛtsnasya darśapūrṇamāsādiprakaraṇasya darśapūrṇamāsādividhyuddeśatvenopayogaḥ ; evamaupaniṣadātmopāsanaprakaraṇasyātmopāsanavidhyuddeśatvenaivopayogaḥ । ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ‘asthūlam’ (bṛ. u. 3 । 8 । 8) ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘aśanāyādyatītaḥ’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ityevamādivākyānāmupāsyātmasvarūpaviśeṣasamarpaṇenopayogaḥ । phalaṁ ca mokṣo'vidyānivṛttirvā ॥
apare varṇayanti — upāsanenātmaviṣayaṁ viśiṣṭaṁ vijñānāntaraṁ bhāvayet ; tenātmā jñāyate ; avidyānivartakaṁ ca tadeva, nātmaviṣayaṁ vedavākyajanitaṁ vijñānamiti । etasminnarthe vacanānyapi — ‘vijñāya prajñāṁ kurvīta’ (bṛ. u. 4 । 4 । 21) ‘draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5), (bṛ. u. 4 । 5 । 6) ‘so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityādīni ॥
na, arthāntarābhāvāt । na ca ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityapūrvavidhiḥ ; kasmāt ? ātmasvarūpakathanānātmapratiṣedhavākyajanitavijñānavyatirekeṇārthāntarasya kartavyasya mānasasya bāhyasya vābhāvāt । tatra hi vidheḥ sāphalyam , yatra vidhivākyaśravaṇamātrajanitavijñānavyatirekeṇa puruṣapravṛttirgamyate — yathā ‘darśapūrṇamāsābhyāṁ svargakāmo yajeta’ ityevamādau । na hi darśapūrṇamāsavidhivākyajanitavijñānameva darśapūrṇamāsānuṣṭhānam । taccādhikārādyapekṣānubhāvi । na tu ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ityādyātmapratipādakavākyajanitavijñānavyatirekeṇa darśapūrṇamāsādivatpuruṣavyāpāraḥ sambhavati ; sarvavyāpāropaśamahetutvāttadvākyajanitavijñānasya । na hyudāsīnavijñānaṁ pravṛttijanakam ; abrahmānātmavijñānanivartakatvācca ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ityevamādivākyānām । na ca tannivṛttau pravṛttirupapadyate, virodhāt । vākyajanitavijñānamātrānnābrahmānātmavijñānanivṛttiriti cet , na ; ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ‘ātmaivedam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘brahmaivedamamṛtam’ (mu. u. 2 । 2 । 11) ‘nānyadato'sti draṣṭṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ‘tadeva brahma tvaṁ viddhi’ (ke. u. 1 । 5) ityādivākyānāṁ tadvāditvāt । draṣṭavyavidherviṣayasamarpakāṇyetānīti cet , na ; arthāntarābhāvādityuktottaratvāt — ātmavastusvarūpasamarpakaireva vākyaiḥ ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ityādibhiḥ śravaṇakāla eva taddarśanasya kṛtatvāddraṣṭavyavidhernānuṣṭhānāntaraṁ kartavyamityuktottarametat । ātmasvarūpānvākhyānamātreṇātmavijñāne vidhimantareṇa na pravartata iti cet , na ; ātmavādivākyaśravaṇenātmavijñānasya janitatvāt — kiṁ bhoḥ kṛtasya karaṇam । tacchravaṇe'pi na pravartata iti cet , na ; anavasthāprasaṅgāt — yathātmavādivākyārthaśravaṇe vidhimantareṇa na pravartate, tathā vidhivākyārthaśravaṇe'pi vidhimantareṇa na pravartiṣyata iti vidhyantarāpekṣā ; tathā tadarthaśravaṇe'pītyanavasthā prasajyeta । vākyajanitātmajñānasmṛtisantateḥ śravaṇavijñānamātrādarthāntaratvamiti cet , na ; arthaprāptatvāt — yadaivātmapratipādakavākyaśravaṇādātmaviṣayaṁ vijñānamutpadyate, tadaiva tadutpadyamānaṁ tadviṣayaṁ mithyājñānaṁ nivartayadevotpadyate ; ātmaviṣayamithyājñānanivṛttau ca tatprabhavāḥ smṛtayo na bhavanti svābhāvikyo'nātmavastubhedaviṣayāḥ ; anarthatvāvagateśca — ātmāvagatau hi satyām anyadvastu anarthatvenāvagamyate, anityaduḥkhāśuddhyādibahudoṣavattvāt ātmavastunaśca tadvilakṣaṇatvāt ; tasmādanātmavijñānasmṛtīnāmātmāvagaterabhāvaprāptiḥ ; pāriśeṣyādātmaikatvavijñānasmṛtisantaterarthata eva bhāvānna vidheyatvam । śokamohabhayāyāsādiduḥkhadoṣanivartakatvācca tatsmṛteḥ — viparītajñānaprabhavo hi śokamohādidoṣaḥ ; tathā ca ‘tatra ko mohaḥ’ (ī. u. 7) ‘vidvānna bibheti kutaścana’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ‘abhayaṁ vai janaka prāpto'si’ (bṛ. u. 4 । 2 । 4) ‘bhidyate hṛdayagranthiḥ’ (mu. u. 2 । 2 । 8) ityādiśrutayaḥ । nirodhastarhyarthāntaramiti cet — athāpi syāccittavṛttinirodhasya vedavākyajanitātmavijñānādarthāntaratvāt , tantrāntareṣu ca kartavyatayā avagatatvādvidheyatvamiti cet — na, mokṣasādhanatvenānavagamāt । na hi vedānteṣu brahmātmavijñānādanyatparamapuruṣārthasādhanatvenāvagamyate — ‘ātmānamevāvettasmāttatsarvamabhavat’ ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘sa yo ha vai tatparamaṁ brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) ‘ācāryavānpuruṣo veda’‘tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ‘abhayaṁ hi vai brahma bhavati । ya evaṁ veda’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ityevamādiśrutiśatebhyaḥ । ananyasādhanatvācca nirodhasya — na hyātmavijñānatatsmṛtisantānavyatirekeṇa cittavṛttinirodhasya sādhanamasti । abhyupagamyedamuktam ; na tu brahmavijñānavyatirekeṇa anyat mokṣasādhanamavagamyate । ākāṅkṣābhāvācca bhāvanābhāvaḥ । yaduktam ‘yajeta’ ityādau kim ? kena ? katham ? iti bhāvanākāṅkṣāyāṁ phalasādhanetikartavyatābhiḥ ākāṅkṣāpanayanaṁ yathā, tadvadihāpyātmavijñānavidhāvapyupapadyata iti — tadasat ; ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ‘anantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ityādivākyārthavijñānasamakālameva sarvākāṅkṣāvinivṛtteḥ । na ca vākyārthavijñāne vidhiprayuktaḥ pravartate । vidhyantaraprayuktau cānavasthādoṣamavocāma । na ca ‘ekamevādvitīyaṁ brahma’ ityādivākyeṣu vidhiravagamyate, ātmasvarūpānvākhyānenaivāvasitatvāt । vastusvarūpānvākhyānamātratvādaprāmāṇyamiti cet — athāpi syāt , yathā ‘so'rodīdyadarodīttadrudrasya rudratvam’ (tai. saṁ. 1 । 5 । 1 । 1) ityevamādau vastusvarūpānvākhyānamātratvādaprāmāṇyam , evamātmārthavākyānāmapīti cet — na, viśeṣāt । na vākyasya vastvanvākhyānaṁ kriyānvākhyānaṁ vā prāmāṇyāprāmāṇyakāraṇam ; kiṁ tarhi, niścitaphalavadvijñānotpādakatvam ; tadyatrāsti tatpramāṇaṁ vākyam ; yatra nāsti tadapramāṇam । kiṁ ca, bhoḥ! pṛcchāmastvām — ātmasvarūpānvākhyānapareṣu vākyeṣu phalavanniścitaṁ ca vijñānamutpadyate, na vā ? utpadyate cet , kathamaprāmāṇyamiti । kiṁ vā na paśyasyavidyāśokamohabhayādisaṁsārabījadoṣanivṛttiṁ vijñānaphalam ? na śṛṇoṣi vā kim — ‘tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ’ (ī. u. 7), ‘mantravidevāsmi nātmavitso'haṁ bhagavaḥ śocāmi taṁ mā bhagavāñśokasya pāraṁ tārayatu’ (chā. u. 7 । 1 । 3) ityevamādyupaniṣadvākyaśatāni ? evaṁ vidyate kim ‘so'rodīt’ ityādiṣu niścitaṁ phalavacca vijñānam ? na cedvidyate, astvaprāmāṇyam ; tadaprāmāṇye, phalavanniścitavijñānotpādakasya kimityaprāmāṇyaṁ syāt ? tadaprāmāṇye ca darśapūrṇamāsādivākyeṣu ko viśrambhaḥ ? nanu darśapūrṇamāsādivākyānāṁ puruṣapravṛttivijñānotpādakatvātprāmāṇyam , ātmavijñānavākyeṣu tannāstīti ; satyamevam ; naiṣa doṣaḥ, prāmāṇyakāraṇopapatteḥ । prāmāṇyakāraṇaṁ ca yathoktameva, nānyat । alaṅkāraścāyam , yat sarvapravṛttibījanirodhaphalavadvijñānotpādakatvam ātmapratipādakavākyānām , na aprāmāṇyakāraṇam । yattūktam — ‘vijñāya prajñāṁ kurvīta’ (bṛ. u. 4 । 4 । 21) ityādivacanānāṁ vākyārthavijñānavyatirekeṇopāsanārthatvamiti, satyametat ; kintu na apūrvavidhyarthatā ; pakṣe prāptasya niyamārthataiva । kathaṁ punarupāsanasya pakṣaprāptiḥ, yāvatā pāriśeṣyādātmavijñānasmṛtisantatirnityaivetyabhihitam ? bāḍham — yadyapyevam , śarīrārambhakasya karmaṇo niyataphalatvāt , samyagjñānaprāptāvapi avaśyaṁbhāvinī pravṛttirvāṅmanaḥkāyānām , labdhavṛtteḥ karmaṇo balīyastvāt — mukteṣvādipravṛttivat ; tena pakṣe prāptaṁ jñānapravṛttidaurbalyam । tasmāt tyāgavairāgyādisādhanabalāvalambena ātmavijñānasmṛtisantatirniyantavyā bhavati ; na tvapūrvā kartavyā ; prāptatvāt — ityavocāma । tasmātprāptavijñānasmṛtisantānaniyamavidhyarthāni ‘vijñāya prajñāṁ kurvīta’ (bṛ. u. 4 । 4 । 21) ityādivākyāni, anyārthāsambhavāt । nanu anātmopāsanamidam , iti - śabdaprayogāt ; yathā ‘priyamityetadupāsīta’ (bṛ. u. 4 । 1 । 3) ityādau na priyādiguṇā evopāsyāḥ, kiṁ tarhi, priyādiguṇavatprāṇādyevopāsyam ; tathā ihāpi iti - parātmaśabdaprayogāt ātmaguṇavadanātmavastu upāsyamiti gamyate ; ātmopāsyatvavākyavailakṣaṇyācca — pareṇa ca vakṣyati — ‘ātmānameva lokamupāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti ; tatra ca vākye ātmaivopāsyatvenābhipretaḥ, dvitīyāśravaṇāt ‘ātmānameva’ iti ; iha tu na dvitīyā śrūyate, iti - paraśca ātmaśabdaḥ — ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) iti ; ato na ātmopāsyaḥ, ātmaguṇaścānyaḥ — iti tvavagamyate । na, vākyaśeṣe ātmana upāsyatvenāvagamāt ; asyaiva vākyasya śeṣe ātmaivopāsyatvenāvagamyate — ‘tadetatpadanīyamasya sarvasya, yadayamātmā’, ‘antarataraṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 1 । 4 । 8), ‘ātmānamevāvet’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti । praviṣṭasya darśanapratiṣedhādanupāsyatvamiti cet — yasyātmanaḥ praveśa uktaḥ, tasyaiva darśanaṁ vāryate — ‘taṁ na paśyanti’ iti prakṛtopādānāt ; tasmādātmano'nupāsyatvameveti cet — na, akṛtsnatvadoṣāt । darśanapratiṣedho'kṛtsnatvadoṣābhiprāyeṇa, na ātmopāsyatvapratiṣedhāya ; prāṇanādikriyāviśiṣṭatvena viśeṣaṇāt ; ātmanaścedupāsyatvamanabhipretam , prāṇanādyekaikakriyāviśiṣṭasyātmano'kṛtsnatvavacanamanarthakaṁ syāt — ‘akṛtsno hyeṣo'ta ekaikena bhavati’ iti । ataḥ anekaikaviśiṣṭastvātmā kṛtsnatvādupāsya eveti siddham । yastvātmaśabdasya iti - paraḥ prayogaḥ, ātmaśabdapratyayayoḥ ātmatattvasya paramārthato'viṣayatvajñāpanārtham ; anyathā ‘ātmānamupāsīta’ ityevamavakṣyat ; tathā ca arthāt ātmani śabdapratyayāvanujñātau syātām ; taccāniṣṭam — ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ‘vijñātāramare kena vijānīyāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14), (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘avijñātaṁ vijñātṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ‘yato vāco nivartante aprāpya manasā saha’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ityādiśrutibhyaḥ । yattu ‘ātmānameva lokamupāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti, tat anātmopāsanaprasaṅganivṛttiparatvāt na vākyāntaram ॥
anirjñātatvasāmānyāt ātmā jñātavyaḥ, anātmā ca । tatra kasmādātmopāsana eva yatna āsthīyate — ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) iti, netaravijñāne iti ; atrocyate — tadetadeva prakṛtam , padanīyaṁ gamanīyam , nānyat ; asya sarvasyeti nirdhāraṇārthā ṣaṣṭhī ; asminsarvasminnityarthaḥ ; yadayamātmā yadetadātmatattvam ; kiṁ na vijñātavyamevānyat ? na ; kiṁ tarhi, jñātavyatve'pi na pṛthagjñānāntaramapekṣate ātmajñānāt ; kasmāt ? anenātmanā jñātena, hi yasmāt , etatsarvamanātmajātam anyadyat tatsarvaṁ samastam , veda jānāti । nanvanyajñānenānyanna jñāyata iti ; asya parihāraṁ dundubhyādigranthena vakṣyāmaḥ । kathaṁ punaretatpadanīyamiti, ucyate — yathā ha vai loke, padena — gavādikhurāṅkito deśaḥ padamityucyate, tena padena — naṣṭaṁ vivitsitaṁ paśuṁ padenānveṣamāṇaḥ anuvindet labheta ; evamātmani labdhe sarvamanulabhate ityarthaḥ ॥
nanvātmani jñāte sarvamanyajjñāyata iti jñāne prakṛte, kathaṁ lābho'prakṛta ucyata iti ; na, jñānalābhayorekārthatvasya vivakṣitatvāt । ātmano hyalābho'jñānameva ; tasmājjñānamevātmano lābhaḥ ; na anātmalābhavat aprāptaprāptilakṣaṇa ātmalābhaḥ, labdhṛlabdhavyayorbhedābhāvāt । yatra hyātmano'nātmā labdhavyo bhavati, tatrātmā labdhā, labdhavyo'nātmā । sa cāprāptaḥ utpādyādikriyāvyavahitaḥ, kārakaviśeṣopādānena kriyāviśeṣamutpādya labdhavyaḥ । sa tvaprāptaprāptilakṣaṇo'nityaḥ, mithyājñānajanitakāmakriyāprabhavatvāt — svapne putrādilābhavat । ayaṁ tu tadviparīta ātmā । ātmatvādeva notpādyādikriyāvyavahitaḥ । nityalabdhasvarūpatve'pi avidyāmātraṁ vyavadhānam । yathā gṛhyamāṇāyā api śuktikāyā viparyayeṇa rajatābhāsāyā agrahaṇaṁ viparītajñānavyavadhānamātram , tathā grahaṇaṁ jñānamātrameva, viparītajñānavyavadhānāpohārthatvājjñānasya ; evamihāpyātmano'lābhaḥ avidyāmātravyavadhānam ; tasmādvidyayā tadapohanamātrameva lābhaḥ, nānyaḥ kadācidapyupapadyate । tasmādātmalābhe jñānādarthāntarasādhanasya ānarthakyaṁ vakṣyāmaḥ । tasmānnirāśaṅkameva jñānalābhayorekārthatvaṁ vivakṣannāha — jñānaṁ prakṛtya — ‘anuvindet’ iti ; vindaterlābhārthatvāt ॥
guṇavijñānaphalamidamucyate — yathā — ayamātmā nāmarūpānupraveśena khyātiṁ gataḥ ātmetyādināmarūpābhyām , prāṇādisaṁhatiṁ ca ślokaṁ prāptavān - iti — evam , yo veda ; saḥ kīrtiṁ khyātim , ślokaṁ ca saṅghātamiṣṭaiḥ saha, vindate labhate । yadvā yathoktaṁ vastu yo veda ; mumukṣūṇāmapekṣitaṁ kīrtiśabditamaikyajñānam , tatphalaṁ ślokaśabditāṁ muktimāpnoti — iti mukhyameva phalam ॥
tadetatpreyaḥ putrātpreyo vittātpreyo'nyasmātsarvasmādantarataraṁ yadayamātmā । sa yo'nyamātmānaḥ priyaṁ bruvāṇaṁ brūyātpriyaṁ rotsyatītīśvaro ha tathaiva syādātmānameva priyamupāsīta sa ya ātmānameva priyamupāste na hāsya priyaṁ pramāyukaṁ bhavati ॥ 8 ॥
kutaścātmatattvameva jñeyam anādṛtyānyadityāha — tadetadātmatattvam , preyaḥ priyataram , putrāt ; putro hi loke priyaḥ prasiddhaḥ, tasmādapi priyataram — iti niratiśayapriyatvaṁ darśayati ; tathā vittāt hiraṇyaratnādeḥ ; tathā anyasmāt yadyalloke priyatvena prasiddhaṁ tasmātsarvasmādityarthaḥ । tatkasmādātmatattvameva priyataraṁ na prāṇādīti, ucyate — antarataram — bāhyātputravittādeḥ prāṇapiṇḍasamudāyo hi antaraḥ abhyantaraḥ sannikṛṣṭa ātmanaḥ ; tasmādapyantarāt antarataram , yadayamātmā yadetadātmatattvam । yo hi loke niratiśayapriyaḥ sa sarvaprayatnena labdhavyo bhavati ; tathā ayamātmā sarvalaukikapriyebhyaḥ priyatamaḥ ; tasmāttallābhe mahānyatna āstheya ityarthaḥ — kartavyatāprāptamapyanyapriyalābhe yatnamujjhitvā । kasmātpunaḥ ātmānātmapriyayoḥ anyatarapriyahānena itarapriyopādānaprāptau, ātmapriyopādānenaivetarahānaṁ kriyate, na viparyayaḥ - iti, ucyate — sa yaḥ kaścit , anyamanātmaviśeṣaṁ putrādikam , priyataramātmanaḥ sakāśāt , bruvāṇam , brūyādātmapriyavādī — kim ? priyaṁ tavābhimataṁ putrādilakṣaṇam , rotsyati āvaraṇaṁ prāṇasaṁrodhaṁ prāpsyati vinaṅkṣyatīti ; sa kasmādevaṁ bravīti ? yasmādīśvaraḥ samarthaḥ paryāpto'sāvevaṁ vaktuṁ ha ; yasmāt tasmāt tathaiva syāt ; yattenoktam — ‘prāṇasaṁrodhaṁ prāpsyati’ ; yathābhūtavādī hi saḥ, tasmātsa īśvaro vaktum । īśvaraśabdaḥ kṣipravācīti kecit ; bhavedyadi prasiddhiḥ syāt । tasmādujjhitvānyatpriyam , ātmānameva priyamupāsīta । sa ya ātmānameva priyamupāste - ātmaiva priyo nānyo'stīti pratipadyate, anyallaukikaṁ priyamapyapriyameveti niścitya, upāste cintayati, na hāsya evaṁvidaḥ priyaṁ pramāyukaṁ pramaraṇaśīlaṁ bhavati । nityānuvādamātrametat , ātmavido'nyasya priyasyāpriyasya ca abhāvāt ; ātmapriyagrahaṇastutyarthaṁ vā ; priyaguṇaphalavidhānārthaṁ vā mandātmadarśinaḥ, tācchīlyapratyayopādānāt ॥
tadāhuryadbrahmavidyayā sarvaṁ bhaviṣyanto manuṣyā manyante । kimu tadbrahmāvedyasmāttatsarvamabhavaditi ॥ 9 ॥
sūtritā brahmavidyā — ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) iti, yadarthopaniṣatkṛtsnāpi ; tasyaitasya sūtrasya vyācikhyāsuḥ prayojanābhidhitsayopojjighāṁsati — taditi vakṣyamāṇamanantaravākye'vadyotyaṁ vastu - āhuḥ — brāhmaṇāḥ brahma vividiṣavaḥ janmajarāmaraṇaprabandhacakrabhramaṇakṛtāyāsaduḥkhodakāpāramahodadhiplavabhūtaṁ gurumāsādya tattīramuttitīrṣavaḥ dharmādharmasādhanatatphalalakṣaṇātsādhyasādhanarūpānnirviṇṇāḥ tadvilakṣaṇanityaniratiśayaśreyaḥpratipitsavaḥ ; kimāhurityāha — yadbrahmavidyayā ; brahma paramātmā, tat yayā vedyate sā brahmavidyā tayā brahmavidyayā, sarvaṁ niravaśeṣam , bhaviṣyantaḥ bhaviṣyāma ityevam , manuṣyā yat manyante ; manuṣyagrahaṇaṁ viśeṣato'dhikārajñāpanārtham ; manuṣyā eva hi viśeṣato'bhyudayaniḥśreyasasādhane'dhikṛtā ityabhiprāyaḥ ; yathā karmaviṣaye phalaprāptiṁ dhruvāṁ karmabhyo manyante, tathā brahmavidyāyāḥ sarvātmabhāvaphalaprāptiṁ dhruvāmeva manyante, vedaprāmāṇyasyobhayatrāviśeṣāt ; tatra vipratiṣiddhaṁ vastu lakṣyate ; ataḥ pṛcchāmaḥ — kimu tadbrahma, yasya vijñānātsarvaṁ bhaviṣyanto manuṣyā manyante ? tatkimavet , yasmādvijñānāttadbrahma sarvamabhavat ? brahma ca sarvamiti śrūyate, tat yadi avijñāya kiñcitsarvamabhavat , tathānyeṣāmapyastu ; kiṁ brahmavidyayā ? atha vijñāya sarvamabhavat , vijñānasādhyatvātkarmaphalena tulyamevetyanityatvaprasaṅgaḥ sarvabhāvasya brahmavidyāphalasya ; anavasthādoṣaśca - tadapyanyadvijñāya sarvamabhavat , tataḥ pūrvamapyanyadvijñāyeti । na tāvadavijñāya sarvamabhavat , śāstrārthavairūpyadoṣāt । phalānityatvadoṣastarhi ? naiko'pi doṣaḥ, arthaviśeṣopapatteḥ ॥
yadi kimapi vijñāyaiva tadbrahma sarvamabhavat , pṛcchāmaḥ - kimu tadbrahmāvedyasmāttatsarvamabhavaditi । evaṁ codite sarvadoṣānāgandhitaṁ prativacanamāha —
brahma vā idamagra āsīttadātmānamevāvet । ahaṁ brahmāsmīti । tasmāttatsarvamabhavattadyo yo devānāṁ pratyabudhyata sa eva tadabhavattatharṣīṇāṁ tathā manuṣyāṇāṁ taddhaitatpaśyanṛṣirvāmadevaḥ pratipede'haṁ manurabhavaṁ sūryaśceti । tadidamapyetarhi ya evaṁ vedāhaṁ brahmāsmīti sa idaṁ sarvaṁ bhavati tasya ha na devāścanābhūtyā īśate । ātmā hyeṣāṁ sa bhavati atha yo'nyāṁ devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśurevaṁ sa devānām । yathā ha vai bahavaḥ paśavo manuṣyaṁ bhuñjyurevamekaikaḥ puruṣo devānbhunaktyekasminneva paśāvādīyamāne'priyaṁ bhavati kimu bahuṣu tasmādeṣāṁ tanna priyaṁ yadetanmanuṣyā vidyuḥ ॥ 10 ॥
brahma aparam , sarvabhāvasya sādhyatvopapatteḥ ; na hi parasya brahmaṇaḥ sarvabhāvāpattirvijñānasādhyā ; vijñānasādhyāṁ ca sarvabhāvāpattimāha — ‘tasmāttatsarvamabhavat’ iti ; tasmādbrahma vā idamagra āsīdityaparaṁ brahmeha bhavitumarhati ॥
manuṣyādhikārādvā tadbhāvī brāhmaṇaḥ syāt ; ‘sarvaṁ bhaviṣyanto manuṣyā manyante’ iti hi manuṣyāḥ prakṛtāḥ ; teṣāṁ ca abhyudayaniḥśreyasasādhane viśeṣato'dhikāra ityuktam , na parasya brahmaṇo nāpyaparasya prajāpateḥ ; ato dvaitaikatvāparabrahmavidyayā karmasahitayā aparabrahmabhāvamupasampanno bhojyādapāvṛttaḥ sarvaprāptyocchinnakāmakarmabandhanaḥ parabrahmabhāvī brahmavidyāhetorbrahmetyabhidhīyate ; dṛṣṭaśca loke bhāvinīṁ vṛttimāśritya śabdaprayogaḥ — yathā ‘odanaṁ pacati’ iti, śāstre ca — ‘parivrājakaḥ sarvabhūtābhayadakṣiṇām’ ( ? ) ityādi, tathā iha - iti kecit — brahma brahmabhāvī puruṣo brāhmaṇaḥ iti vyācakṣate ॥
tanna, sarvabhāvāpatteranityatvadoṣāt । na hi so'sti loke paramārthataḥ, yo nimittavaśādbhāvāntaramāpadyate nityaśceti । tathā brahmavijñānanimittakṛtā cetsarvabhāvāpattiḥ, nityā ceti viruddham । anityatve ca karmaphalatulyatetyukto doṣaḥ । avidyākṛtāsarvatvanivṛttiṁ cetsarvabhāvāpattiṁ brahmavidyāphalaṁ manyase, brahmabhāvipuruṣakalpanā vyarthā syāt । prāgbrahmavijñānādapi sarvo janturbrahmatvānnityameva sarvabhāvāpannaḥ paramārthataḥ ; avidyayā tu abrahmatvamasarvatvaṁ cādhyāropitam - yathā śuktikāyāṁ rajatam , vyomni vā talamalavattvādi ; tatheha brahmaṇyadhyāropitamavidyayā abrahmatvamasarvatvaṁ ca brahmavidyayā nivartyate - iti manyase yadi, tadā yuktam — yatparamārthata āsītparaṁ brahma, brahmaśabdasya mukhyārthabhūtam ‘brahma vā idamagra āsīt’ ityasminvākye ucyata iti vaktum ; yathābhūtārthavāditvādvedasya । na tviyaṁ kalpanā yuktā — brahmaśabdārthaviparīto brahmabhāvī puruṣo brahmetyucyata iti, śrutahānyaśrutakalpanāyā anyāyyatvāt — mahattare prayojanāntare'sati avidyākṛtavyatirekeṇābrahmatvamasarvatvaṁ ca vidyata eveti cet , na, tasya brahmavidyayāpohānupapatteḥ । na hi kvacitsākṣādvastudharmasyāpoḍhrī dṛṣṭā kartrī vā brahmavidyā, avidyāyāstu sarvatraiva nivartikā dṛśyate ; tathā ihāpyabrahmatvamasarvatvaṁ cāvidyākṛtameva nivartyatāṁ brahmavidyayā ; na tu pāramārthikaṁ vastu kartuṁ nivartayituṁ vā arhati brahmavidyā । tasmādvyarthaiva śrutahānyaśrutakalpanā ॥
brahmaṇyavidyānupapattiriti cet , na, brahmaṇi vidyāvidhānāt । na hi śuktikāyāṁ rajatādhyāropaṇe'sati śuktikātvaṁ jñāpyate - cakṣurgocarāpannāyām — ‘iyaṁ śuktikā na rajatam’ iti । tathā ‘sadevedaṁ sarvam’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘brahmaivedaṁ sarvam’ ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2)‘nedaṁ dvaitamastyabrahma’ ( ? ) iti brahmaṇyekatvavijñānaṁ na vidhātavyam , brahmaṇyavidyādhyāropaṇāyāmasatyām । na brūmaḥ — śuktikāyāmiva brahmaṇyataddharmādhyāropaṇā nāstīti ; kiṁ tarhi na brahma svātmanyataddharmādhyāropanimittam avidyākartṛ ceti - bhavatyevaṁ nāvidyākartṛ bhrāntaṁ ca brahma । kintu naiva abrahma avidyakartā cetano bhrānto'nya iṣyate — ‘nānyo'to'sti vijñātā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ‘nānyadato'sti vijñātṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘ātmānamevāvet ahaṁ brahmāsmi’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti, na sa veda’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityādiśrutibhyaḥ ; smṛtibhyaśca — ‘samaṁ sarveṣu bhūteṣu’ (bha. gī. 13 । 27) ‘ahamātmā guḍākeśa’ (bha. gī. 10 । 20) ‘śuni caiva śvapāke ca’ (bha. gī. 5 । 18) ; ‘yastu sarvāṇi bhūtāni’ (ī. u. 6) ‘yasminsarvāṇi bhūtāni’ (ī. u. 7) iti ca mantravarṇāt । nanvevaṁ śāstropadeśānarthakyamiti ; bāḍhamevam , avagate astvevānarthakyam । avagamānarthakyamapīti cet , na, anavagamanivṛtterdṛṣṭatvāt । tannivṛtterapyanupapattirekatva iti cet , na, dṛṣṭavirodhāt ; dṛśyate hyekatvavijñānādevānavagamanivṛttiḥ ; dṛśyamānamapyanupapannamiti bruvato dṛṣṭavirodhaḥ syāt ; na ca dṛṣṭavirodhaḥ kenacidapyabhyupagamyate ; na ca dṛṣṭe'nupapannaṁ nāma, dṛṣṭatvādeva । darśanānupapattiriti cet , tatrāpyeṣaiva yuktiḥ ॥
‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) ‘taṁ vidyākarmaṇī samanvārabhete’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) ‘mantā boddhā kartā vijñānātmā puruṣaḥ’ (pra. u. 4 । 9) ityevamādiśrutismṛtinyāyebhyaḥ parasmādvilakṣaṇo'nyaḥ saṁsāryavagamyate ; tadvilakṣaṇaśca paraḥ ‘sa eṣa neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ‘aśanāyādyatyeti’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ‘ya ātmāpahatapāpmā vijaro vimṛtyuḥ’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ‘etasya vā akṣarasya praśāsane’ (bṛ. u. 3 । 8 । 9) ityādiśrutibhyaḥ ; kaṇādākṣapādāditarkaśāstreṣu ca saṁsārivilakṣaṇa īśvara upapattitaḥ sādhyate ; saṁsāraduḥkhāpanayārthitvapravṛttidarśanāt sphuṭamanyatvam īśvarāt saṁsāriṇo'vagamyate ; ‘avākyanādaraḥ’ (chā. u. 3 । 4 । 2) ‘na me pārthāsti’ (bha. gī. 3 । 32) iti śrutismṛtibhyaḥ ; ‘so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ‘taṁ viditvā na lipyate’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘ekadhaivānudraṣṭavyametat’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) ‘yo vā etadakṣaraṁ gārgyaviditvā’ (bṛ. u. 3 । 8 । 10) ‘tameva dhīro vijñāya’ (bṛ. u. 4 । 4 । 21) ‘praṇavo dhanuḥ, śaro hyātmā, brahma tallakṣyamucyate’ (mu. u. 2 । 2 । 4) ityādikarmakartṛnirdeśācca ; mumukṣośca gatimārgaviśeṣadeśopadeśāt ; asati bhede kasya kuto gatiḥ syāt ? tadabhāve ca dakṣiṇottaramārgaviśeṣānupapattiḥ gantavyadeśānupapattiśceti ; bhinnasya tu parasmāt ātmanaḥ sarvametadupapannam ; karmajñānasādhanopadeśācca — bhinnaścedbrahmaṇaḥ saṁsārī syāt , yuktastaṁ pratyabhyudayaniḥśreyasasādhanayoḥ karmajñānayorupadeśaḥ, neśvarasya āptakāmatvāt ; tasmādyuktaṁ brahmeti brahmabhāvī puruṣa ucyata iti cet — na, brahmopadeśānarthakyaprasaṅgāt — saṁsārī cedbrahmabhāvī abrahma san , viditvātmānameva ahaṁ brahmāsmīti, sarvamabhavat ; tasya saṁsāryātmavijñānādeva sarvātmabhāvasya phalasya siddhatvātparabrahmopadeśasya dhruvamānarthakyaṁ prāptam । tadvijñānasya kvacitpuruṣārthasādhane'viniyogātsaṁsāriṇa eva — ahaṁ brahmāsmīti — brahmatvasampādanārtha upadeśa iti cet — anirjñāte hi brahmasvarūpe kiṁ sampādayet — ahaṁ brahmāsmīti ? nirjñātalakṣaṇe hi brahmaṇi śakyā sampatkartum — na ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘yatsākṣādaparokṣādbrahma’‘ya ātmā’ (bṛ. u. 3 । 4 । 1) ‘tatsatyaṁ sa ātmā’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti prakṛtya ‘tasmādvā etasmādātmanaḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti sahasraśo brahmātmaśabdayoḥ sāmānādhikaraṇyāt ekārthatvamevetyavagamyate ; anyasya vai anyatra sampat kriyate, naikatve ; ‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti ca prakṛtasyaiva draṣṭavyasyātmana ekatvaṁ darśayati ; tasmānnātmano brahmatvasampadupapattiḥ । na cāpyanyatprayojanaṁ brahmopadeśasya gamyate ; ‘brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) ‘abhayaṁ hi janaka prāpto'si’ (bṛ. u. 4 । 2 । 4) ‘abhayaṁ hi vai brahma bhavati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) iti ca tadāpattiśravaṇāt । sampattiścet , tadāpattirna syāt । na hyanyasyānyabhāva upapadyate । vacanāt , sampatterapi tadbhāvāpattiḥ syāditi cet , na, sampatteḥ pratyayamātratvāt । vijñānasya ca mithyājñānanivartakatvavyatirekeṇākārakatvamityavocāma । na ca vacanaṁ vastunaḥ sāmarthyajanakam । jñāpakaṁ hi śāstraṁ na kārakamiti sthitiḥ । ‘sa eṣa iha praviṣṭaḥ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityādivākyeṣu ca parasyaiva praveśa iti sthitam । tasmādbrahmeti na brahmabhāvipuruṣakalpanā sādhvī । iṣṭārthabādhanācca — saindhavaghanavadanantaramabāhyamekarasaṁ brahma - iti vijñānaṁ sarvasyāmupaniṣadi pratipipādayiṣitārthaḥ — kāṇḍadvaye'pyante'vadhāraṇāt — avagamyate — ‘ityanuśāsanam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘etāvadare khalvamṛtatvam’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) iti ; tathā sarvaśākhopaniṣatsu ca brahmaikatvavijñānaṁ niścito'rthaḥ ; tatra yadi saṁsārī brahmaṇo'nya ātmānamevāvet — iti kalpyeta, iṣṭasyārthasya bādhanaṁ syāt , tathā ca śāstramupakramopasaṁhārayorvirodhādasamañjasaṁ kalpitaṁ syāt । vyapadeśānupapatteśca — yadi ca ‘ātmānamevāvet’ iti saṁsārī kalpyeta, ‘brahmavidyā’ iti vyapadeśo na syāt ātmānamevāvediti, saṁsāriṇa eva vedyatvopapatteḥ । ‘ātmā’ iti vetturanyaducyata iti cet , na, ‘ahaṁ brahmāsmi’ iti viśeṣaṇāt ; anyaścedvedyaḥ syāt , ‘ayamasau’ iti vā viśeṣyeta, na tu ‘ahamasmi’ iti । ‘ahamasmi’ iti viśeṣaṇāt ‘ātmānamevāvet’ iti ca avadhāraṇāt niścitam ātmaiva brahmeti avagamyate ; tathā ca sati upapanno brahmavidyāvyapadeśaḥ, nānyathā ; saṁsārividyā hyanyathā syāt ; na ca brahmatvābrahmatve hyekasyopapanne paramārthataḥ tamaḥprakāśāviva bhānoḥ viruddhatvāt ; na cobhayanimittatve brahmavidyeti niścito vyapadeśo yuktaḥ, tadā brahmavidyā saṁsārividyā ca syāt ; na ca vastuno'rdhajaratīyatvaṁ kalpayituṁ yuktaṁ tattvajñānavivakṣāyām , śrotuḥ saṁśayo hi tathā syāt ; niścitaṁ ca jñānaṁ puruṣārthasādhanamiṣyate — ‘yasya syādaddhā na vicikitsāsti’ (chā. u. 3 । 14 । 4) ‘saṁśayātmā vinaśyati’ (bha. gī. 4 । 40) iti śrutismṛtibhyām । ato na saṁśayito vākyārtho vācyaḥ parahitārthinā ॥
brahmaṇi sādhakatvakalpanāsmadādiṣviva, apeśalā — ‘tadātmānamevāvettasmāttatsarvamabhavat’ iti — iti cet , na, śāstropālambhāt ; na hyasmatkalpaneyam ; śāstrakṛtā tu ; tasmācchāstrasyāyamupālambhaḥ ; na ca brahmaṇa iṣṭaṁ cikīrṣuṇā śāstrārthaviparītakalpanayā svārthaparityāgaḥ kāryaḥ । na caitāvatyevākṣamā yuktā bhavataḥ ; sarvaṁ hi nānātvaṁ brahmaṇi kalpitameva ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) ‘neha nānāsti kiñcana’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ‘yatra hi dvaitamiva bhavati’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ityādivākyaśatebhyaḥ, sarvo hi lokavyavahāro brahmaṇyeva kalpito na paramārthaḥ san — ityatyalpamidamucyate — iyameva kalpanāpeśaleti ॥
tasmāt — yatpraviṣṭaṁ sraṣṭṛ brahma, tadbrahma, vai - śabdo'vadhāraṇārthaḥ, idaṁ śarīrasthaṁ yadgṛhyate, agre prākpratibodhādapi, brahmaivāsīt , sarvaṁ ca idam ; kintvapratibodhāt ‘abrahmāsmi asarvaṁ ca’ ityātmanyadhyāropāt ‘kartāhaṁ kriyāvānphalānāṁ ca bhoktā sukhī duḥkhī saṁsārī’ iti ca adhyāropayati ; paramārthastu brahmaiva tadvilakṣaṇaṁ sarvaṁ ca । tat kathañcidācāryeṇa dayālunā pratibodhitam ‘nāsi saṁsārī’ iti ātmānamevāvetsvābhāvikam ; avidyādhyāropitaviśeṣavarjitamiti eva - śabdasyārthaḥ ॥
brūhi ko'sāvātmā svābhāvikaḥ, yamātmānaṁ viditavadbrahma । nanu na smarasyātmānam ; darśito hyasau, ya iha praviśya prāṇityapāniti vyānityudāniti samānitīti । nanu asau gauḥ asāvaśva ityevamasau vyapadiśyate bhavatā, na ātmānaṁ pratyakṣaṁ darśayasi ; evaṁ tarhi draṣṭā śrotā mantā vijñātā sa ātmeti । nanu atrāpi darśanādikriyākartuḥ svarūpaṁ na pratyakṣaṁ darśayasi ; na hi gamireva gantuḥ svarūpaṁ chidirvā chettuḥ ; evaṁ tarhi dṛṣṭerdraṣṭā śruteḥ śrotā matermantā vijñātervijñātā sa ātmeti । nanu atra ko viśeṣo draṣṭari ; yadi dṛṣṭerdraṣṭā, yadi vā ghaṭasya draṣṭā, sarvathāpi draṣṭaiva ; draṣṭavya eva tu bhavānviśeṣamāha dṛṣṭerdraṣṭeti ; draṣṭā tu yadi dṛṣṭeḥ, yadi vā ghaṭasya, draṣṭā draṣṭaiva । na, viśeṣopapatteḥ — astyatra viśeṣaḥ ; yo dṛṣṭerdraṣṭā saḥ dṛṣṭiścedbhavati nityameva paśyati dṛṣṭim , na kadācidapi dṛṣṭirna dṛśyate draṣṭrā ; tatra draṣṭurdṛṣṭyā nityayā bhavitavyam ; anityā ceddraṣṭurdṛṣṭiḥ, tatra dṛśyā yā dṛṣṭiḥ sā kadācinna dṛśyetāpi — yathā anityayā dṛṣṭyā ghaṭādi vastu ; na ca tadvat dṛṣṭerdraṣṭā kadācidapi na paśyati dṛṣṭim । kiṁ dve dṛṣṭī draṣṭuḥ — nityā adṛśyā anyā anityā dṛśyeti ? bāḍham ; prasiddhā tāvadanityā dṛṣṭiḥ, andhānandhatvadarśanāt ; nityaiva cet , sarvo'nandha eva syāt ; draṣṭustu nityā dṛṣṭiḥ — ‘na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 23) iti śruteḥ ; anumānācca — andhasyāpi ghaṭādyābhāsaviṣayā svapne dṛṣṭirupalabhyate ; sā tarhi itaradṛṣṭināśe na naśyati ; sā draṣṭurdṛṣṭiḥ ; tayā avipariluptayā nityayā dṛṣṭyā svarūpabhūtayā svayañjyotiḥsamākhyayā itarāmanityāṁ dṛṣṭiṁ svapnāntabuddhāntayorvāsanāpratyayarūpāṁ nityameva paśyandṛṣṭerdraṣṭā bhavati । evaṁ ca sati dṛṣṭireva svarūpamasya agnyauṣṇyavat , na kāṇādānāmiva dṛṣṭivyatiriktaḥ anyaḥ cetanaḥ draṣṭā ॥
tadbrahma ātmānameva nityadṛgrūpamadhyāropitānityadṛṣṭyādivarjitameva avet viditavat । nanu vipratiṣiddham — ‘na vijñātervijñātāraṁ vijānīyāḥ’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) iti śruteḥ — vijñāturvijñānam । na, evaṁ vijñānānna vipratiṣedhaḥ ; evaṁ dṛṣṭerdraṣṭeti vijñāyata eva ; anyajñānānapekṣatvācca — na ca draṣṭurnityaiva dṛṣṭirityevaṁ vijñāte draṣṭṛviṣayāṁ dṛṣṭimanyāmākāṅkṣate ; nivartate hi draṣṭṛviṣayadṛṣṭyākāṅkṣā tadasambhavādeva ; na hyavidyamāne viṣaye ākāṅkṣā kasyacidupajāyate ; na ca dṛśyā dṛṣṭirdraṣṭāraṁ viṣayīkartumutsahate, yatastāmākāṅkṣeta ; na ca svarūpaviṣayākāṅkṣā svasyaiva ; tasmāt ajñānādhyāropaṇanivṛttireva ātmānamevāvedityuktam , nātmano viṣayīkaraṇam ॥
tatkathamavedityāha — ahaṁ dṛṣṭerdraṣṭā ātmā brahmāsmi bhavāmīti । brahmeti — yatsākṣādaparokṣātsarvāntara ātmā aśanāyādyatīto neti netyasthūlamanaṇvityevamādilakṣaṇam , tadevāhamasmi, nānyaḥ saṁsārī, yathā bhavānāheti । tasmāt evaṁ vijñānāt tadbrahma sarvamabhavat - abrahmādhyāropaṇāpagamāt tatkāryasyāsarvatvasya nivṛttyā sarvamabhavat । tasmādyuktameva manuṣyā manyante — yadbrahmavidyayā sarvaṁ bhaviṣyāma iti । yatpṛṣṭam — kimu tadbrahmāvedyasmāttatsarvamabhavaditi, tannirṇītam — brahma vā idamagra āsīttadātmānamevāvedahaṁ brahmāsmīti tasmāttatsarvamabhavaditi ॥
tat tatra, yo yo devānāṁ pratyabudhyata pratibuddhavānātmānaṁ yathoktena vidhinā, sa eva pratibuddha ātmā tat brahma abhavat ; tathā ṛṣīṇām , tathā manuṣyāṇāṁ ca madhye । devānāmityādi lokadṛṣṭyapekṣayā na brahmatvabuddhyocyate ; puraḥ puruṣa āviśaditi sarvatra brahmaivānupraviṣṭamityavocāma ; ataḥ śarīrādyupādhijanitalokadṛṣṭyapekṣayā devānāmityādyucyate ; paramārthatastu tatra tatra brahmaivāgra āsīt prākpratibodhāt devādiśarīreṣu anyathaiva vibhāvyamānam , tadātmānamevāvet , tathaiva ca sarvamabhavat ॥
asyā brahmavidyāyāḥ sarvabhāvāpattiḥ phalamityetasyārthasya draḍhimne mantrānudāharati śrutiḥ । katham ? tat brahma etat ātmānameva ahamasmīti paśyan etasmādeva brahmaṇo darśanāt ṛṣirvāmadevākhyaḥ pratipede ha pratipannavānkila ; sa etasminbrahmātmadarśane'vasthitaḥ etānmantrāndadarśa — ahaṁ manurabhavaṁ sūryaścetyādīn । tadetadbrahma paśyanniti brahmavidyā parāmṛśyate ; ahaṁ manurabhavaṁ sūryaścetyādinā sarvabhāvāpattiṁ brahmavidyāphalaṁ parāmṛśati ; paśyansarvātmabhāvaṁ phalaṁ pratipede ityasmātprayogāt brahmavidyāsahāyasādhanasādhyaṁ mokṣaṁ darśayati — bhuñjānastṛpyatīti yadvat । seyaṁ brahmavidyayā sarvabhāvāpattirāsīnmahatāṁ devādīnāṁ vīryātiśayāt , nedānīmaidaṁyugīnānāṁ viśeṣato manuṣyāṇām , alpavīryatvāt — iti syātkasyacidbuddhiḥ, tadvyutthāpanāyāha — tadidaṁ prakṛtaṁ brahma yatsarvabhūtānupraviṣṭaṁ dṛṣṭikriyādiliṅgam , etarhi etasminnapi vartamānakāle yaḥ kaścit vyāvṛttabāhyautsukya ātmānameva evaṁ veda ahaṁ brahmāsmīti — apohya upādhijanitabhrāntivijñānādhyāropitānviśeṣān saṁsāradharmānāgandhitamanantaramabāhyaṁ brahmaivāhamasmi kevalamiti — saḥ avidyākṛtāsarvatvanivṛtterbrahmavijñānādidaṁ sarvaṁ bhavati । na hi mahāvīryeṣu vāmadevādiṣu hīnavīryeṣu vā vārtamānikeṣu manuṣyeṣu brahmaṇo viśeṣaḥ tadvijñānasya vāsti । vārtamānikeṣu puruṣeṣu tu brahmavidyāphale'naikāntikatā śaṅkyata ityata āha — tasya ha brahmavijñāturyathoktena vidhinā devā mahāvīryāḥ, cana api, abhūtyai abhavanāya brahmasarvabhāvasya, neśate na paryāptāḥ, kimutānye ॥
brahmavidyāphalaprāptau vighnakaraṇe devādaya īśata iti kā śaṅketi — ucyate — devādīnprati ṛṇavattvānmartyānām ; ‘brahmacaryeṇa ṛṣibhyo yajñena devebhyaḥ prajayā pitṛbhyaḥ’ (tai. saṁ. 6 । 3 । 10) iti hi jāyamānameva ṛṇavantaṁ puruṣaṁ darśayati śrutiḥ ; paśunidarśanācca ‘atho ayaṁ vā...’ (bṛ. u. 1 । 4 । 16) ityādilokaśruteśca ātmano vṛttiparipipālayiṣayā adhamarṇāniva devāḥ paratantrānmanuṣyānprati amṛtatvaprāptiṁ prati vighnaṁ kuryuriti nyāyyaivaiṣā śaṅkā । svapaśūn svaśarīrāṇīva ca rakṣanti devāḥ ; mahattarāṁ hi vṛttiṁ karmādhīnāṁ darśayiṣyati devādīnāṁ bahupaśusamatayaikaikasya puruṣasya ; ‘tasmādeṣāṁ tanna priyaṁ yadetanmanuṣyā vidyuḥ’ iti hi vakṣyati, ‘yathā ha vai svāya lokāyāriṣṭimicchedevaṁ haivaṁvide sarvāṇi bhūtānyariṣṭimicchanti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 16) iti ca ; brahmavittve pārārthyanivṛtteḥ na svalokatvaṁ paśutvaṁ cetyabhiprāyo apriyāriṣṭivacanābhyāmavagamyate ; tasmādbrahmavido brahmavidyāphalaprāptiṁ prati kuryureva vighnaṁ devāḥ । prabhāvavantaśca hi te ॥
nanu evaṁ satyanyāsvapi karmaphalaprāptiṣu devānāṁ vighnakaraṇaṁ peyapānasamam ; hanta tarhyavisrambho'bhyudayaniḥśreyasasādhanānuṣṭhāneṣu ; tathā īśvarasyācintyaśaktitvādvighnakaraṇe prabhutvam ; tathā kālakarmamantrauṣadhitapasām ; eṣāṁ hi phalasampattivipattihetutvaṁ śāstre loke ca prasiddham ; ato'pyanāśvāsaḥ śāstrārthānuṣṭhāne । na ; sarvapadārthānāṁ niyatanimittopādānāt jagadvaicitryadarśanācca, svabhāvapakṣe ca tadubhayānupapatteḥ, sukhaduḥkhādiphalanimittaṁ karmetyetasminpakṣe sthite vedasmṛtinyāyalokaparigṛhīte, deveśvarakālāstāvanna karmaphalaviparyāsakartāraḥ, karmaṇāṁ kāṅkṣitakārakatvāt — karma hi śubhāśubhaṁ puruṣāṇāṁ devakāleśvarādikārakamanapekṣya nātmānaṁ prati labhate, labdhātmakamapi phaladāne'samartham , kriyāyā hi kārakādyanekanimittopādānasvābhāvyāt ; tasmāt kriyānuguṇā hi deveśvarādaya iti karmasu tāvanna phalaprāptiṁ pratyavisrambhaḥ । karmaṇāmapi eṣām vaśānugatvaṁ kvacit , svasāmarthyasyāpraṇodyatvāt । karmakāladaivadravyādisvabhāvānāṁ guṇapradhānabhāvastvaniyato durvijñeyaśceti tatkṛto moho lokasya — karmaiva kārakaṁ nānyatphalaprāptāviti kecit ; daivamevetyapare ; kāla ityeke ; dravyādisvabhāva iti kecit ; sarva ete saṁhatā evetyapare । tatra karmaṇaḥ prādhānyamaṅgīkṛtya vedasmṛtivādāḥ — ‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) ityādayaḥ । yadyapi eṣāṁ svaviṣaye kasyacitprādhānyodbhavaḥ itareṣāṁ tatkālīnaprādhānyaśaktistambhaḥ, tathāpi na karmaṇaḥ phalaprāptiṁ prati anaikāntikatvam , śāstranyāyanirdhāritatvātkarmaprādhānyasya ॥
na, avidyāpagamamātratvādbrahmaprāptiphalasya — yaduktaṁ brahmaprāptiphalaṁ prati devā vighnaṁ kuryuriti, tatra na devānāṁ vighnakaraṇe sāmarthyam ; kasmāt ? vidyākālānantaritatvādbrahmaprāptiphalasya ; katham ; yathā loke draṣṭuścakṣuṣa ālokena saṁyogo yatkālaḥ, tatkāla eva rūpābhivyaktiḥ, evamātmaviṣayaṁ vijñānaṁ yatkālam , tatkāla eva tadviṣayājñānatirobhāvaḥ syāt ; ato brahmavidyāyāṁ satyām avidyākāryānupapatteḥ, pradīpa iva tamaḥkāryasya, kena kasya vighnaṁ kuryurdevāḥ — yatra ātmatvameva devānāṁ brahmavidaḥ । tadetadāha — ātmā svarūpaṁ dhyeyaṁ yattatsarvaśāstrairvijñeyaṁ brahma, hi yasmāt , eṣāṁ devānām , sa brahmavit , bhavati brahmavidyāsamakālameva — avidyāmātravyavadhānāpagamāt śuktikāyā iva rajatābhāsāyāḥ śuktikātvamityavocāma । ato nātmanaḥ pratikūlatve devānāṁ prayatnaḥ sambhavati । yasya hi anātmabhūtaṁ phalaṁ deśakālanimittāntaritam , tatrānātmaviṣaye saphalaḥ prayatno vighnācaraṇāya devānām ; na tviha vidyāsamakāla ātmabhūte deśakālanimittānantarite, avasarānupapatteḥ ॥
evaṁ tarhi vidyāpratyayasantatyabhāvāt viparītapratyayatatkāryayośca darśanāt antya eva ātmapratyayo'vidyānivartakaḥ, na tu pūrva iti । na, prathamenānaikāntikatvāt — yadi hi prathama ātmaviṣayaḥ pratyayo'vidyāṁ na nivartayati, tathā antyo'pi, tulyaviṣayatvāt । evaṁ tarhi santato'vidyānivartakaḥ na vicchinna iti । na, jīvanādau sati santatyanupapatteḥ — na hi jīvanādihetuke pratyaye sati vidyāpratyayasantatirupapadyate, virodhāt । atha jīvanādipratyayatiraskaraṇenaiva ā maraṇāntāt vidyāsantatiriti cet , na, pratyayeyattāsantānānavadhāraṇāt śāstrārthānavadhāraṇadoṣāt — iyatāṁ pratyayānāṁ santatiravidyāyā nivartiketyanavadhāraṇāt śāstrārtho nāvadhriyeta ; taccāniṣṭam । santatimātratve'vadhārita eveti cet , na, ādyantayoraviśeṣāt — prathamā vidyāpratyayasantatiḥ maraṇakālāntā veti viśeṣābhāvāt , ādyantayoḥ pratyayayoḥ pūrvoktau doṣau prasajyeyātām । evaṁ tarhi anivartaka eveti cet , na ‘tasmāttatsarvamabhavat’ iti śruteḥ, ‘bhidyate hṛdayagranthiḥ’ (mu. u. 2 । 2 । 9) ‘tatra ko mohaḥ’ (ī. u. 7) ityādiśrutibhyaśca ॥
arthavāda iti cet , na, sarvaśākhopaniṣadāmarthavādatvaprasaṅgāt ; etāvanmātrārthatvopakṣīṇā hi sarvaśākhopaniṣadaḥ । pratyakṣapramitātmaviṣayatvāt astyeveti cet , na, uktaparihāratvāt — avidyāśokamohabhayādidoṣanivṛtteḥ pratyakṣatvāditi coktaḥ parihāraḥ । tasmāt ādyaḥ antyaḥ santataḥ asantataścetyacodyametat , avidyādidoṣanivṛttiphalāvasānatvādvidyāyāḥ — ya eva avidyādidoṣanivṛttiphalakṛtpratyayaḥ ādyaḥ antyaḥ santataḥ asantato vā, sa eva vidyetyabhyupagamāt na codyasyāvatāragandho'pyasti । yattūktaṁ viparītapratyayatatkāryayośca darśanāditi, na, taccheṣasthitihetutvāt — yena karmaṇā śarīramārabdhaṁ tat , viparītapratyayadoṣanimittatvāt tasya tathābhūtasyaiva viparītapratyayadoṣasaṁyuktasya phaladāne sāmarthyamiti, yāvat śarīrapātaḥ tāvatphalopabhogāṅgatayā viparītapratyayaṁ rāgādidoṣaṁ ca tāvanmātramākṣipatyeva — mukteṣuvat pravṛttaphalatvāt taddhetukasya karmaṇaḥ । tena na tasya nivartikā vidyā, avirodhāt ; kiṁ tarhi svāśrayādeva svātmavirodhi avidyākāryaṁ yadutpitsu tanniruṇaddhi, anāgatatvāt ; atītaṁ hi itarat । kiñca na ca viparītapratyayo vidyāvata utpadyate, nirviṣayatvāt — anavadhṛtaviṣayaviśeṣasvarūpaṁ hi sāmānyamātramāśritya viparītapratyaya utpadyamāna utpadyate, yathā śuktikāyāṁ rajatamiti ; sa ca viṣayaviśeṣāvadhāraṇavato aśeṣaviparītapratyayāśayasyopamarditatvāt na pūrvavatsambhavati, śuktikādau samyakpratyayotpattau punaradarśanāt । kvacittu vidyāyāḥ pūrvotpannaviparītapratyayajanitasaṁskārebhyo viparītapratyayāvabhāsāḥ smṛtayo jāyamānā viparītapratyayabhrāntim akasmāt kurvanti — yathā vijñātadigvibhāgasyāpyakasmāddigviparyayavibhramaḥ । samyagjñānavato'pi cet pūrvavadviparītapratyaya utpadyate, samyagjñāne'pyavisrambhācchāstrārthavijñānādau pravṛttirasamañjasā syāt , sarvaṁ ca pramāṇamapramāṇaṁ sampadyeta, pramāṇāpramāṇayorviśeṣānupapatteḥ । etena samyagjñānānantarameva śarīrapātābhāvaḥ kasmādityetatparihṛtam । jñānotpatteḥ prāk ūrdhvaṁ tatkālajanmāntarasañcitānāṁ ca karmaṇāmapravṛttaphalānāṁ vināśaḥ siddho bhavati phalaprāptivighnaniṣedhaśrutereva ; ‘kṣīyante cāsya karmāṇi’ (mu. u. 2 । 2 । 8) ‘tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ‘sarve pāpmānaḥ pradūyante’ (chā. u. 5 । 24 । 3) ‘taṁ viditvā na lipyate karmaṇā pāpakena’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘etamu haivaite na tarataḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ‘nainaṁ kṛtākṛte tapataḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ‘etaṁ ha vāva na tapati’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ‘na bibheti kutaścana’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ityādiśrutibhyaśca ; ‘jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute’ (bha. gī. 4 । 37) ityādismṛtibhyaśca ॥
yattu ṛṇaiḥ pratibadhyata iti, tanna avidyāvadviṣayatvāt — avidyāvānhi ṛṇī, tasya kartṛtvādyupapatteḥ, ‘yatra vā anyadiva syāttatrānyo'nyatpaśyet’ (bṛ. u. 4 । 3 । 31) iti hi vakṣyati — ananyat sadvastu ātmākhyaṁ yatrāvidyāyāṁ satyāmanyadiva syāt timirakṛtadvitīyacandravat tatrāvidyākṛtānekakārakāpekṣaṁ darśanādikarma tatkṛtaṁ phalaṁ ca darśayati, tatrānyo'nyatpaśyedityādinā ; yatra punarvidyāyāṁ satyāmavidyākṛtānekatvabhramaprahāṇam , ‘tatkena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 4 । 3 । 31) iti karmāsambhavaṁ darśayati, tasmādavidyāvadviṣaya eva ṛṇitvam , karmasambhavāt , netaratra । etaccottaratra vyācikhyāsiṣyamāṇaireva vākyairvistareṇa pradarśayiṣyāmaḥ ॥
tadyathehaiva tāvat — atha yaḥ kaścidabrahmavit , anyāmātmano vyatiriktāṁ yāṁ kāñciddevatām , upāste stutinamaskārayāgabalyupahārapraṇidhānadhyānādinā upa āste tasyā guṇabhāvamupagamya āste — anyo'sāvanātmā mattaḥ pṛthak , anyo'hamasmyadhikṛtaḥ, mayā asmai ṛṇivatpratikartavyam — ityevaṁpratyayaḥ sannupāste, na sa itthaṁpratyayaḥ veda vijānāti tattvam । na sa kevalamevaṁbhūtaḥ avidvān avidyādoṣavāneva, kiṁ tarhi, yathā paśuḥ gavādiḥ vāhanadohanādyupakārairupabhujyate, evaṁ saḥ ijyādyanekopakārairupabhoktavyatvāt ekaikena devādīnām ; ataḥ paśuriva sarvārtheṣu karmasvadhikṛta ityarthaḥ । etasya hi aviduṣo varṇāśramādipravibhāgavato'dhikṛtasya karmaṇo vidyāsahitasya kevalasya ca śāstroktasya kāryaṁ manuṣyatvādiko brahmānta utkarṣaḥ ; śāstroktaviparītasya ca svābhāvikasya kāryaṁ manuṣyatvādika eva sthāvarānto'pakarṣaḥ ; yathā caitat tathā ‘atha trayo vāva lokāḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 16) ityādinā vakṣyāmaḥ kṛtsnenaivādhyāyaśeṣeṇa । vidyāyāśca kāryaṁ sarvātmabhāvāpattirityetat saṅkṣepato darśitam । sarvā hi iyamupaniṣat vidyāvidyāvibhāgapradarśanenaivopakṣīṇā । yathā ca eṣo'rthaḥ kṛtsnasya śāstrasya tathā pradarśayiṣyāmaḥ ॥
yasmādevam , tasmādavidyāvantaṁ puruṣaṁ prati devā īśata eva vighnaṁ kartum anugrahaṁ ca ityetaddarśayati — yathā ha vai loke, bahavo go'śvādayaḥ paśavaḥ manuṣyaṁ svāminamātmanaḥ adhiṣṭhātāraṁ bhuñjyuḥ pālayeyuḥ, evaṁ bahupaśusthānīyaḥ ekaikaḥ avidvānpuruṣaḥ devān — devāniti pitrādyupalakṣaṇārtham — bhunakti pālayatīti — ime indrādayaḥ anye matto mameśitāraḥ bhṛtya ivāhameṣāṁ stutinamaskārejyādinā ārādhanaṁ kṛtvā abhyudayaṁ niḥśreyasaṁ ca tatprattaṁ phalaṁ prāpsyāmītyevamabhisandhiḥ । tatra loke bahupaśumato yathā ekasminneva paśāvādīyamāne vyāghrādinā apahriyamāṇe mahadapriyaṁ bhavati, tathā bahupaśusthānīya ekasminpuruṣe paśubhāvāt vyuttiṣṭhati, apriyaṁ bhavatīti — kiṁ citram — devānām , bahupaśvapaharaṇa iva kuṭumbinaḥ । tasmādeṣāṁ tanna priyam ; kiṁ tat ? yadetadbrahmātmatattvaṁ kathañcana manuṣyā vidyuḥ vijānīyuḥ । tathā ca smaraṇamanugītāsu bhagavato vyāsasya — ‘kriyāvadbhirhi kaunteya devalokaḥ samāvṛtaḥ । na caitadiṣṭaṁ devānāṁ martyairuparivartanam’ (aśva. 19 । 61) iti । ato devāḥ paśūniva vyāghrādibhyaḥ, brahmavijñānādvighnamācikīrṣanti — asmadupabhogyatvānmā vyuttiṣṭheyuriti । yaṁ tu mumocayiṣanti, taṁ śraddhādibhiryokṣyanti, viparītamaśraddhādibhiḥ । tasmānmumukṣurdevārādhanaparaḥ śraddhābhaktiparaḥ praṇeyo'pramādī syāt vidyāprāptiṁ prati vidyāṁ pratīti vā kākvaitatpradarśitaṁ bhavati devāpriyavākyena ॥
sūtritaḥ śāstrārtha — ‘ātmetyevopāsīta’ iti ; tasya ca vyācikhyāsitasya sārthavādena ‘tadāhuryadbrahmavidyayā’ ityādinā sambandhaprayojane abhihite avidyāyāśca saṁsārādhikārakāraṇatvamuktam — ‘atha yo'nyāṁ devatāmupāste’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityādinā ; tatra avidvān ṛṇī paśuvaddevādikarmakartavyatayā paratantra ityuktam । kiṁ punardevādikarmakartavyatve nimittam ? varṇā āśramāśca ; tatra ke varṇā ityata idamārabhyate — yannimittasambaddheṣu karmasu ayaṁ paratantra evādhikṛtaḥ saṁsarati । etasyaivārthasya pradarśanāya agnisargānantaramindrādisargo noktaḥ ; agnestu sargaḥ prajāpate sṛṣṭiparipūraṇāya pradarśitaḥ ; ayaṁ ca indrādisargaḥ tatraiva draṣṭavyaḥ, taccheṣatvāt ; iha tu sa evābhidhīyate aviduṣaḥ karmādhikārahetupradarśanāya ॥
brahma vā idamagra āsīdekameva tadekaṁ sanna vyabhavat । tacchreyorūpamatyasṛjata kṣatraṁ yānyetāni devatrā kṣatrāṇīndro varuṇaḥ somo rudraḥ parjanyo yamo mṛtyurīśāna iti । tasmātkṣatrātparaṁ nāsti tasmādbrahmaṇaḥ kṣatriyamadhastādupāste rājasūye kṣatra eva tadyaśo dadhāti saiṣā kṣatrasya yoniryadbrahma । tasmādyadyapi rājā paramatāṁ gacchati brahmaivāntata upaniśrayati svāṁ yoniṁ ya u enaṁ hinasti svāṁ sa yonimṛcchati sa pāpīyānbhavati yathā śreyāṁ saṁ hiṁsitvā ॥ 11 ॥
brahma vā idamagra āsīt — yadagniṁ sṛṣṭvā agnirūpāpannaṁ brahma — brāhmaṇajātyabhimānāt brahmetyabhidhīyate — vai, idaṁ kṣatrādijātam , brahmaiva, abhinnamāsīt , ekameva - na āsītkṣatrādibhedaḥ । tat brahmaikaṁ kṣatrādiparipālayitrādiśūnyaṁ sat , na vyabhavat na vibhūtavat karmaṇe nālamāsīdityarthaḥ । tatastadbrahma — brāhmaṇo'smi mametthaṁ kartavyamiti brāhmaṇajātinimittaṁ karma cikīrṣuḥ ātmanaḥ karmakartṛtvavibhūtyai, śreyorūpaṁ praśastarūpam , ati asṛjata atiśayena asṛjata sṛṣṭavat । kiṁ punastat , yatsṛṣṭam ? kṣatraṁ kṣatriyajātiḥ ; tadvyaktibhedena pradarśayati — yānyetāni prasiddhāni loke, devatrā deveṣu, kṣattrāṇīti — jātyākhyāyāṁ pakṣe bahuvacanasmaraṇāt vyaktibahutvādvā bhedopacāreṇa — bahuvacanam । kāni punastānītyāha — tatrābhiṣiktā eva viśeṣato nirdiśyante — indro devānāṁ rājā, varuṇo yādasām , somo brāhmaṇānām , rudraḥ paśūnām , parjanyo vidyudādīnām , yamaḥ pitṝṇām , mṛtyuḥ rogādīnām , īśāno bhāsām — ityevamādīni deveṣu kṣatrāṇi । tadanu indrādikṣatradevatādhiṣṭhitāni manuṣyakṣatrāṇi somasūryavaṁśyāni purūravaḥprabhṛtīni sṛṣṭānyeva draṣṭavyāni ; tadartha eva hi devakṣatrasargaḥ prastutaḥ । yasmāt brahmaṇā atiśayena sṛṣṭaṁ kṣatram , tasmātkṣatrātparaṁ nāsti brāhmaṇajāterapi niyantṛ ; tasmādbrāhmaṇaḥ kāraṇabhūto'pi kṣatriyasya kṣatriyam adhastāt vyavasthitaḥ san upari sthitam upāste — kva ? rājasūye । kṣatra eva tat ātmīyaṁ yaśaḥ khyātirūpam — brahmeti — dadhāti sthāpayati ; rājasūyābhiṣiktena āsandyāṁ sthitena rājñā āmantrito brahmanniti ṛtvik punastaṁ pratyāha — tvaṁ rājanbrahmāsīti ; tadetadabhidhīyate — kṣatra eva tadyaśo dadhātīti । saiṣā prakṛtā kṣatrasya yonireva, yadbrahma । tasmāt yadyapi rājā paramatāṁ rājasūyābhiṣekaguṇaṁ gacchati āpnoti — brahmaiva brāhmaṇajātimeva, antataḥ ante karmaparisamāptau, upaniśrayati āśrayati svāṁ yonim — purohitaṁ puro nidhatta ityarthaḥ । yastu punarbalābhimānāt svāṁ yoniṁ brāhmaṇajātiṁ brāhmaṇam — ya u enam — hinasti hiṁsati nyagbhāvena paśyati, svāmātmīyāmeva sa yonimṛcchati — svaṁ prasavaṁ vicchinatti vināśayati । sa etatkṛtvā pāpīyān pāpataro bhavati ; pūrvamapi kṣatriyaḥ pāpa eva krūratvāt , ātmaprasavahiṁsayā sutarām ; yathā loke śreyāṁsaṁ praśastataraṁ hiṁsitvā paribhūya pāpataro bhavati, tadvat ॥
sa naiva vyabhavatsa viśamasṛjata yānyetāni devajātāni gaṇaśa ākhyāyante vasavo rudrā ādityā viśvedevā maruta iti ॥ 12 ॥
kṣatre sṛṣṭe'pi, sa naiva vyabhavat , karmaṇe brahma tathā na vyabhavat , vittopārjayiturabhāvāt ; sa viśamasṛjata karmasādhanavittopārjanāya ; kaḥ punarasau viṭ ? yānyetāni devajātāni — svārthe niṣṭhā, ya ete devajātibhedā ityarthaḥ — gaṇaśaḥ gaṇaṁ gaṇam , ākhyāyante kathyante — gaṇaprāyā hi viśaḥ ; prāyeṇa saṁhatā hi vittopārjane samarthāḥ, na ekaikaśaḥ — vasavaḥ aṣṭasaṅkhyo gaṇaḥ, tathaikādaśa rudrāḥ ; dvādaśa ādityāḥ, viśve devāḥ trayodaśa viśvāyā apatyāni — sarve vā devāḥ, marutaḥ sapta sapta gaṇāḥ ॥
sa naiva vyabhavatsa śaudraṁ varṇamamṛjata pūṣaṇamiyaṁ vai pūṣeyaṁ hīdaṁ sarvaṁ puṣyati yadidaṁ kiñca ॥ 13 ॥
saḥ paricārakābhāvātpunarapi naiva vyabhavat ; sa śaudraṁ varṇamasṛjata — śūdra eva śaudraḥ, svārthe'ṇi vṛddhiḥ । kaḥ punarasau śaudro varṇaḥ, yaḥ sṛṣṭaḥ ? pūṣaṇam — puṣyatīti pūṣā । kaḥ punarasau pūṣeti viśeṣatastannirdiśati — iyaṁ pṛthivī pūṣā ; svayameva nirvacanamāha — iyaṁ hi idaṁ sarvaṁ puṣyati yadidaṁ kiñca ॥
sa naiva vyabhavattacchreyorūpamatyasṛjata dharmaṁ tadetatkṣatrasya kṣattraṁ yaddharmastasmāddharmātparaṁ nāstyatho abalīyānbalīyāṁ samāśaṁsate dharmeṇa yathā rājñaivaṁ yo vai sa dharmaḥ satyaṁ vai tattasmātsatyaṁ vadantamāhurdharmaṁ vadatīti dharmaṁ vā vadantaṁ satyaṁ vadatītyetaddhyevaitadubhayaṁ bhavati ॥ 14 ॥
saḥ caturaḥ sṛṣṭvāpi varṇān naiva vyabhavat ugratvātkṣatrasyāniyatāśaṅkayā ; tat śreyorūpam atyasṛjata — kiṁ tat ? dharmam ; tadetat śreyorūpaṁ sṛṣṭaṁ kṣatrasya kṣatraṁ kṣatrasyāpi niyantṛ, ugrādapyugram — yaddharmaḥ yo dharmaḥ ; tasmāt kṣatrasyāpi niyantṛtvāt dharmātparaṁ nāsti, tena hi niyamyante sarve । tatkathamiti ucyate — atho api abalīyān durbalataraḥ balīyāṁsamātmano balavattaramapi āśaṁsate kāmayate jetuṁ dharmeṇa balena — yathā loke rājñā sarvabalavattamenāpi kuṭumbikaḥ, evam ; tasmātsiddhaṁ dharmasya sarvabalavattaratvātsarvaniyantṛtvam । yo vai sa dharmo vyavahāralakṣaṇo laukikairvyavahriyamāṇaḥ satyaṁ vai tat ; satyamiti yathāśāstrārthatā ; sa evānuṣṭhīyamāno dharmanāmā bhavati ; śāstrārthatvena jñāyamānastu satyaṁ bhavati । yasmādevaṁ tasmāt , satyaṁ yathāśāstraṁ vadantaṁ vyavahārakāla āhuḥ samīpasthā ubhayavivekajñāḥ — dharmaṁ vadatīti, prasiddhaṁ laukikaṁ nyāyaṁ vadatīti ; tathā viparyayeṇa dharmaṁ vā laukikaṁ vyavahāraṁ vadantamāhuḥ — satyaṁ vadati, śāstrādanapetaṁ vadatīti । etat yaduktam ubhayaṁ jñāyamānamanuṣṭhīyamānaṁ ca etat dharma eva bhavati । tasmātsa dharmo jñānānuṣṭhānalakṣaṇaḥ śāstrajñānitarāṁśca sarvāneva niyamayati ; tasmāt sa kṣatrasyāpi kṣatram ; atastadabhimāno'vidvān tadviśeṣānuṣṭhānāya brahmakṣatraviṭchūdranimittaviśeṣamabhimanyate ; tāni ca nisargata eva karmādhikāranimittāni ॥
tadetadbrahma kṣatraṁ viṭśūdrastadagninaiva deveṣu brahmābhavadbrāhmaṇo manuṣyeṣu kṣatriyeṇa kṣatriyo vaiśyena vaiśyaḥ śūdreṇa śūdrastasmādagnāveva deveṣu lokamicchante brāhmaṇe manuṣyeṣvetābhyāṁ hi rūpābhyāṁ brahmābhavat । atha yo ha vā asmāllokātsvaṁ lokamadṛṣṭvā praiti sa enamavidito na bhunakti yathā vedo vānanūkto'nyadvā karmākṛtaṁ yadiha vā apyanevaṁvinmahatpuṇyaṁ karma karoti taddhāsyāntataḥ kṣīyata evātmānameva lokamupāsīta sa ya ātmānameva lokamupāste na hāsya karma kṣīyate । asmāddhyevātmano yadyatkāmayate tattatsṛjate ॥ 15 ॥
tadetaccāturvarṇyaṁ sṛṣṭam — brahma kṣatraṁ viṭ śūdra iti ; uttarārtha upasaṁhāraḥ । yattat sraṣṭṛ brahma, tadagninaiva, nānyena rūpeṇa, deveṣu brahma brāhmaṇajātiḥ, abhavat ; brāhmaṇaḥ brāhmaṇasvarūpeṇa, manuṣyeṣu brahmābhavat ; itareṣu varṇeṣu vikārāntaraṁ prāpya, kṣatriyeṇa — kṣatriyo'bhavat indrādidevatādhiṣṭhitaḥ, vaiśyena vaiśyaḥ, śūdreṇa śūdraḥ । yasmātkṣatrādiṣu vikārāpannam , agnau brāhmaṇa eva cāvikṛtaṁ sraṣṭṛ brahma, tasmādagnāveva deveṣu devānāṁ madhye lokaṁ karmaphalam , icchanti, agnisambaddhaṁ karma kṛtvetyarthaḥ ; tadarthameva hi tadbrahma karmādhikaraṇatvenāgnirūpeṇa vyavasthitam ; tasmāttasminnagnau karma kṛtvā tatphalaṁ prārthayanta ityetat upapannam । brāhmaṇe manuṣyeṣu — manuṣyāṇāṁ punarmadhye karmaphalecchāyāṁ nāgnyādinimittakriyāpekṣā, kiṁ tarhi jātimātrasvarūpapratilambhenaiva puruṣārthasiddhiḥ ; yatra tu devādhīnā puruṣārthasiddhiḥ, tatraivāgnyādisambaddhakriyāpekṣā ; smṛteśca — ‘japyenaiva tu saṁsidhyedbrāhmaṇo nātra saṁśayaḥ । kuryādanyanna vā kuryānmaitro brāhmaṇa ucyate’ (manu 2 । 87) iti । pārivrājyadarśanācca । tasmādbrāhmaṇatva eva manuṣyeṣu lokaṁ karmaphalamicchanti । yasmādetābhyāṁ hi brāhmaṇāgnirūpābhyāṁ karmakartradhikaraṇarūpābhyāṁ yatsraṣṭṛ brahma sākṣādabhavat ॥
atra tu paramātmalokamagnau brāhmaṇe cecchantīti kecit । tadasat , avidyādhikāre karmādhikārārthaṁ varṇavibhāgasya prastutatvāt , pareṇa ca viśeṣaṇāt ; yadi hyatra lokaśabdena para evātmocyeta, pareṇa viśeṣaṇamanarthakaṁ syāt — ‘svaṁ lokamadṛṣṭvā’ iti ; svalokavyatiriktaścedagnyadhīnatayā prārthyamānaḥ prakṛto lokaḥ, tataḥ svamiti yuktaṁ viśeṣaṇam , prakṛtaparalokanivṛttyarthatvāt ; svatvena ca avyabhicārātparamātmalokasya, avidyākṛtānāṁ ca svatvavyabhicārāt — bravīti ca karmakṛtānāṁ vyabhicāram — ‘kṣīyata eva’ iti ॥
brahmaṇā sṛṣṭā varṇāḥ karmārtham ; tacca karma dharmākhyaṁ sarvāneva kartavyatayā niyantṛ puruṣārthasādhanaṁ ca ; tasmātte naiva cetkarmaṇā svo lokaḥ paramātmākhyaḥ avidito'pi prāpyate, kiṁ tasyaiva padanīyatvena kriyata ityata āha — atheti, pūrvapakṣavinivṛttyarthaḥ ; yaḥ kaścit , ha vai asmāt sāṁsārikātpiṇḍagrahaṇalakṣaṇāt avidyākāmakarmahetukāt agnyadhīnakarmābhimānatayā vā brāhmaṇajātimātrakarmābhimānatayā vā āgantukādasvabhūtāllokāt , svaṁ lokamātmākhyam ātmatvenāvyabhicāritvāt , adṛṣṭvā — ahaṁ brahmāsmīti, praiti mriyate ; sa yadyapi svo lokaḥ, aviditaḥ avidyayā vyavahitaḥ asva ivājñātaḥ, enam — saṅkhyāpūraṇa iva laukikaḥ ātmānam — na bhunakti na pālayati śokamohabhayādidoṣāpanayena yathā loke ca vedaḥ ananūktaḥ anadhītaḥ karmādyavabodhakatvena na bhunakti, anyadvā laukikaṁ kṛṣyādi karma akṛtaṁ svātmanā anabhivyañjitam ātmīyaphalapradānena na bhunakti, evamātmā svo lokaḥ svenaiva nityātmasvarūpeṇānabhivyañjitaḥ avidyādiprahāṇena na bhunaktyeva । nanu kiṁ svalokadarśananimittaparipālanena ? karmaṇaḥ phalaprāptidhrauvyāt iṣṭaphalanimittasya ca karmaṇo bāhulyāt tannimittaṁ pālanamakṣayaṁ bhaviṣyati — tanna, kṛtasya kṣayavattvādityetadāha — yat iha vai saṁsāre adbhutavat kaścinmahātmāpi anevaṁvit svaṁ lokaṁ yathoktena vidhinā avidvān mahat bahu aśvamedhādi puṇyaṁ karma iṣṭaphalameva nairantaryeṇa karoti — anenaivānantyaṁ mama bhaviṣyatīti, tatkarma ha asya avidyāvataḥ avidyājanitakāmahetutvāt svapnadarśanavibhramodbhūtavibhūtavat antataḥ ante phalopabhogasya kṣīyata eva ; tatkāraṇayoravidyākāmayoścalatvāt kṛtakṣayadhrauvyopapattiḥ । tasmānna puṇyakarmaphalapālanānantyāśā astyeva । ata ātmānameva svaṁ lokam — ātmānamiti svaṁ lokamityasminnarthe, svaṁ lokamiti prakṛtatvāt iha ca svaśabdasyāprayogāt — upāsīta । sa ya ātmānameva lokamupāste — tasya kimityucyate — na hāsya karma kṣīyate, karmābhāvādeva — iti nityānuvādaḥ ; yathā aviduṣaḥ karmakṣayalakṣaṇaṁ saṁsāraduḥkhaṁ santatameva, na tathā tadasya vidyata ityarthaḥ — ‘mithilāyāṁ pradīptāyāṁ na me dahyati kiñcana’ (mo. dha. 178 । 2) iti yadvat ॥
svātmalokopāsakasya viduṣo vidyāsaṁyogāt karmaiva na kṣīyata ityapare varṇayanti ; lokaśabdārthaṁ ca karmasamavāyinaṁ dvidhā parikalpayanti kila — eko vyākṛtāvasthaḥ karmāśrayo loko hairaṇyagarbhākhyaḥ, taṁ karmasamavāyinaṁ lokaṁ vyākṛtaṁ paricchinnaṁ ya upāste, tasya kila paricchinnakarmātmadarśinaḥ karma kṣīyate ; tameva karmasamavāyinaṁ lokamavyākṛtāvasthaṁ kāraṇarūpamāpādya yastūpāste, tasyāparicchinnakarmātmadarśitvāttasya karma na kṣīyata iti । bhavatīyaṁ śobhanā kalpanā, na tu śrautī, svalokaśabdena prakṛtasya paramātmano'bhihitatvāt , svaṁ lokamiti prastutya svaśabdaṁ vihāya ātmaśabdaprakṣepeṇa punastasyaiva pratinirdeśāt — ātmānameva lokamupāsīteti ; tatra karmasamavāyilokakalpanāyā anavasara eva । pareṇa ca kevalavidyāviṣayeṇa viśeṣaṇāt — ‘kiṁ prajayā kariṣyāmo yeṣāṁ no'yamātmāyaṁ lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) iti ; putrakarmāparavidyākṛtebhyo hi lokebhyo viśinaṣṭi — ayamātmā no loka iti, ‘na hāsya kenacana karmaṇā loko mīyata eṣo'sya paramo lokaḥ’ (kau. u. 3 । 1) iti ca । taiḥ saviśeṣaṇaiḥ asyaikavākyatā yuktā, ihāpi svaṁ lokamiti viśeṣaṇadarśanāt । asmātkāmayata ityayuktamiti cet — iha svo lokaḥ paramātmā ; tadupāsanātsa eva bhavatīti sthite, yadyatkāmayate tattadasmādātmanaḥ sṛjata iti
tadātmaprāptivyatirekeṇa phalavacanamayuktamiti cet , na । svalokopāsanastutiparatvāt ; svasmādeva lokātsarvamiṣṭaṁ sampadyata ityarthaḥ, nānyadataḥ prārthanīyam , āptakāmatvāt — ‘ātmataḥ prāṇa ātmata āśā’ (chā. u. 7 । 26 । 1) ityādi śrutyantare yathā ; sarvātmabhāvapradarśanārtho vā pūrvavat । yadi hi para eva ātmā sampadyate, tadā yuktaḥ ‘asmāddhyevātmanaḥ’ ityātmaśabdaprayogaḥ — svasmādeva prakṛtādātmano lokādityevamarthaḥ ; anyathā avyākṛtāvasthātkarmaṇo lokāditi saviśeṣaṇamavakṣyat prakṛtaparamātmalokavyāvṛttaye vyākṛtāvasthāvyāvṛttaye ca ; na hyasminprakṛte viśeṣite aśrutāntarālāvasthā pratipattuṁ śakyate ॥
atho ayaṁ vā ātmā । atra avidvānvarṇāśramādyabhimāno dharmeṇa niyamyamāno devādikarmakartavyatayā paśuvatparatantra ityuktam । kāni punastāni karmāṇi, yatkartavyatayā paśuvatparatantro bhavati ; ke vā te devādayaḥ, yeṣāṁ karmabhiḥ paśuvadupakaroti — iti tadubhayaṁ prapañcayati —
atho ayaṁ vā ātmā sarveṣāṁ bhūtānāṁ lokaḥ sa yajjuhoti yadyajate tena devānāṁ loko'tha yadanubrūte tena ṛṣīṇāmatha yatpitṛbhyo nipṛṇāti yatprajāmicchate tena pitṛṇāmatha yanmanuṣyānvāsayate yadebhyo'śanaṁ dadāti tena manuṣyāṇāmatha yatpaśubhyastṛṇodakaṁ vindati tena paśūnāṁ yadasya gṛheṣu śvāpadā vayāṁsyā pipīlikābhya upajīvanti tena teṣāṁ loko yathā ha vai svāya lokāyāriṣṭimicchedevaṁ haivaṁvide sarvāṇi bhūtānyariṣṭimicchanti tadvā etadviditaṁ mīmāṁsitam ॥ 16 ॥
atho ityayaṁ vākyopanyāsārthaḥ । ayaṁ yaḥ prakṛto gṛhī karmādhikṛtaḥ avidvān śarīrendriyasaṅghātādiviśiṣṭaḥ piṇḍa ātmetyucyate, sarveṣāṁ devādīnāṁ pipīlikāntānāṁ bhūtānāṁ loko bhogya ātmetyarthaḥ, sarveṣāṁ varṇāśramādivihitaiḥ karmabhirupakāritvāt । kaiḥ punaḥ karmaviśeṣairupakurvankeṣāṁ bhūtaviśeṣāṇāṁ lokaḥ ityucyate — sa gṛhī yajjuhoti yadyajateyāgo devatāmuddiśya svatvaparityāgaḥ, sa eva āsecanādhiko homaḥ — tena homayāgalakṣaṇena karmaṇā avaśyakartavyatvena devānāṁ paśuvatparatantratvena pratibaddha iti lokaḥ ; atha yadanubrūte svādhyāyamadhīte aharahaḥ tena ṛṣīṇāṁ lokaḥ ; atha yatpitṛbhyo nipṛṇāti prayacchati piṇḍodakādi, yacca prajāmicchate prajārthamudyamaṁ karoti — icchā ca utpattyupalakṣaṇārthā — prajāṁ cotpādayatītyarthaḥ, tena karmaṇā avaśyakartavyatvena pitṛṇāṁ lokaḥ pitṝṇāṁ bhogyatvena paratantro lokaḥ ; atha yanmanuṣyānvāsayate bhūmyudakādidānena gṛhe, yacca tebhyo vasadbhyo'vasadbhyo vā arthibhyaḥ aśanaṁ dadāti, tena manuṣyāṇām ; atha yatpaśubhyastṛṇodakaṁ vindati lambhayati, tena paśūnām ; yadasya gṛheṣu śvāpadā vayāṁsi ca pipīlikābhiḥ saha kaṇabalibhāṇḍakṣālanādyupajīvanti, tena teṣāṁ lokaḥ । yasmādayametāni karmāṇi kurvannupakaroti devādibhyaḥ, tasmāt , yathā ha vai loke svāya lokāya svasmai dehāya ariṣṭhim avināśaṁ svatvabhāvāpracyutim icchet svatvabhāvapracyutibhayātpoṣaṇarakṣaṇādibhiḥ sarvataḥ paripālayet ; evaṁ ha, evaṁvide — sarvabhūtabhogyo'ham anena prakāreṇa mayā avaśyamṛṇivatpratikartavyam — ityevamātmānaṁ parikalpitavate, sarvāṇi bhūtāni devādīni yathoktāni, ariṣṭhimavināśam icchanti svatvāpracyutyai sarvataḥ saṁrakṣanti kuṭumbina iva paśūn — ‘tasmādeṣāṁ tanna priyam’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityuktam । tadvā etat tadetat yathoktānāṁ karmaṇāmṛṇavadavaśyakartavyatvaṁ pañcamahāyajñaprakaraṇe viditaṁ kartavyatayā mīmāṁsitaṁ vicāritaṁ ca avadānaprakaraṇe ॥
ātmaivedamagra āsīt । brahma vidvāṁścet tasmātpaśubhāvātkartavyatābandhanarūpātpratimucyate, kenāyaṁ kāritaḥ karmabandhanādhikāre avaśa iva pravartate, na punastadvimokṣaṇopāye vidyādhikāra iti । nanūktaṁ devā rakṣantīti ; bāḍham — karmādhikārasvagocarārūḍhāneva te'pi rakṣanti, anyathā akṛtābhyāgamakṛtanāśaprasaṅgāt , na tu sāmānyaṁ puruṣamātraṁ viśiṣṭādhikārānārūḍham ; tasmādbhavitavyaṁ tena, yena prerito'vaśa eva bahirmukho bhavati svasmāllokāt । nanvavidyayā sā ; avidvānhi bahirmukhībhūtaḥ pravartate — sāpi naiva pravartikā ; vastusvarūpāvaraṇātmikā hi sā ; pravartakabījatvaṁ tu pratipadyate andhatvamiva gartādipatanapravṛttihetuḥ । etaṁ tarhyucyatāṁ kiṁ tat , yatpravṛttiheturiti ; tadihābhidhīyate — eṣaṇā kāmaḥ saḥ, svābhāvikyāmavidyāyāṁ vartamānā bālāḥ parācaḥ kāmānanuyantīti kāṭhakaśrutau, smṛtau ca — ‘kāma eṣa krodha eṣaḥ’ (bha. gī. 3 । 37) ityādi, mānave ca — sarvā pravṛttiḥ kāmahetukyeveti । sa eṣo'rthaḥ savistaraḥ pradarśyata iha ā adhyāyaparisamāpteḥ ॥
ātmaivedamagra āsīdeka eva so'kāmayata jāyā me syādatha prajāyeyātha vittaṁ me syādatha karma kurvīyetyetāvānvai kāmo necchaṁścanāto bhūyo vindettasmādapyetarhyekākī kāmayate jāyā me syādatha prajāyeyātha vittaṁ me syādatha karma kurvīyeti sa yāvadapyeteṣāmekaikaṁ na prāpnotyakṛtsna eva tāvanmanyate tasyo kṛtsnatā mana evāsyātmā vāgjāyā prāṇaḥ prajā cakṣurmānuṣaṁ vittaṁ cakṣuṣā hi tadvindate śrotraṁ devaṁ śrotreṇa hi tacchṛṇotyātmaivāsya karmātmanā hi karma karoti sa eṣa pāṅkto yajñaḥ pāṅktaḥ paśuḥ pāṅktaḥ puruṣaḥ pāṅktamidaṁ sarvaṁ yadidaṁ kiñca tadidaṁ sarvamāpnoti ya evaṁ veda ॥ 17 ॥
ātmaivedamagra āsīt । ātmaiva — svābhāvikaḥ avidvān kāryakaraṇasaṅghātalakṣaṇo varṇī agre prāgdārasambandhāt ātmetyabhidhīyate ; tasmādātmanaḥ pṛthagbhūtaṁ kāmyamānaṁ jāyādibhedarūpaṁ nāsīt ; sa evaika āsīt — jāyādyeṣaṇābījabhūtāvidyāvāneka evāsīt । svābhāvikyā svātmani kartrādikārakakriyāphalātmakatādhyāropalakṣaṇayā avidyāvāsanayā vāsitaḥ saḥ akāmayata kāmitavān । katham ? jāyā karmādhikārahetubhūtā me mama kartuḥ syāt ; tayā vinā ahamanadhikṛta eva karmaṇi ; ataḥ karmādhikārasampattaye bhavejjāyā ; athāhaṁ prajāyeya prajārūpeṇāhamevotpadyeya ; atha vittaṁ me syāt karmasādhanaṁ gavādilakṣaṇam ; athāhamabhyudayaniḥśreyasasādhanaṁ karma kurvīya — yenāhamanṛṇī bhūtvā devādīnāṁ lokānprāpnuyām , tatkarma kurvīya, kāmyāni ca putravittasvargādisādhanāni etāvānvai kāmaḥ etāvadviṣayaparicchinna ityarthaḥ ; etāvāneva hi kāmayitavyo viṣayaḥ - yaduta jāyāputravittakarmāṇi sādhanalakṣaṇaiṣaṇā, lokāśca trayaḥ — manuṣyalokaḥ pitṛloko devaloka iti — phalabhūtāḥ sādhanaiṣaṇāyāścāsyāḥ ; tadarthā hi jāyāputravittakarmalakṣaṇā sādhanaiṣaṇā ; tasmāt sā ekaiva eṣaṇā, yā lokaiṣaṇā ; sā ekaiva satī eṣaṇā sādhanāpekṣeti dvidhā ; ato'vadhārayiṣyati ‘ubhe hyete eṣaṇe eva’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) iti । phalārthatvātsarvārambhasya lokaiṣaṇā arthaprāptā uktaiveti — etāvānvai etāvāneva kāma iti avadhriyate ; bhojane'bhihite tṛptirna hi pṛthagabhidheyā, tadarthatvādbhojanasya । te ete eṣaṇe sādhyasādhanalakṣaṇe kāmaḥ, yena prayuktaḥ avidvān avaśa eva kośakāravat ātmānaṁ veṣṭayati — karmamārga evātmānaṁ praṇidadhat bahirmukhībhūtaḥ na svaṁ lokaṁ pratijānāti ; tathā ca taittirīyake — ‘agnimugdho haiva dhūmatāntaḥ svaṁ lokaṁ na pratijānāti’ (tai. brā. 3 । 10 । 11) iti । kathaṁ punaretāvattvamavadhāryate kāmānām , anantatvāt ; anantā hi kāmāḥ — ityetadāśaṅkya hetumāha — yasmāt — na - icchan - cana — icchannapi, ataḥ asmātphalasādhanalakṣaṇāt , bhūyaḥ adhikataram , na vindet na labheta ; na hi loke phalasādhanavyatiriktaṁ dṛṣṭamadṛṣṭaṁ vā labdhavyamasti ; labdhavyaviṣayo hi kāmaḥ ; tasya caitadvyatirekeṇābhāvādyuktaṁ vaktum — etāvānvai kāma iti । etaduktaṁ bhavati — dṛṣṭārthamadṛṣṭārthaṁ vā sādhyasādhanalakṣaṇam avidyāvatpuruṣādhikāraviṣayam eṣaṇādvayaṁ kāmaḥ ; ato'smādviduṣā vyutthātavyamiti । yasmāt evamavidvānanātmakāmī pūrvaḥ kāmayāmāsa, tathā pūrvataro'pi ; eṣā lokasthitiḥ ; prajāpateścaivameṣa sarga āsīt — so'bibhedavidyayā, tataḥ kāmaprayuktaḥ ekākyaramamāṇo'ratyupaghātāya striyamaicchat , tāṁ samabhavat , tataḥ sargo'yamāsīditi hi uktam — tasmāt tatsṛṣṭau etarhi etasminnapi kāle ekākī san prāgdārakriyātaḥ kāmayate — jāyā me syāt , atha prajāyeya, atha vittaṁ me syāt , atha karma kurvīyetyuktārthaṁ vākyam । saḥ — evaṁ kāmayamānaḥ sampādayaṁśca jāyādīn yāvat saḥ eteṣāṁ yathoktānāṁ jāyādīnām ekaikamapi na prāpnoti, akṛtsnaḥ asampūrṇo'ham ityeva tāvat ātmānaṁ manyate ; pāriśeṣyātsamastānevaitānsampādayati yadā, tadā tasya kṛtsnatā । yadā tu na śaknoti kṛtsnatāṁ sampādayituṁ tadā asya kṛtsnatvasampādanāya āha — tasyo tasya akṛtsnatvābhimāninaḥ kṛtsnateyam evaṁ bhavati ; katham ? ayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ pravibhajyate ; tatra mano'nuvṛtti hi itaratsarvaṁ kāryakaraṇajātamiti manaḥ pradhānatvāt ātmeva ātmā — yathā jāyādīnāṁ kuṭumbapatirātmeva tadanukāritvājjāyādicatuṣṭayasya, evamihāpi mana ātmā parikalpyate kṛtsnatāyai । tathā vāgjāyā mano'nuvṛttitvasāmānyādvācaḥ । vāgiti śabdaścodanādilakṣaṇo manasā śrotradvāreṇa gṛhyate avadhāryate prayujyate ceti manaso jāyeva vāk । tābhyāṁ ca vāṅmanasābhyāṁ jāyāpatisthānīyābhyāṁ prasūyate prāṇaḥ karmārthamiti prāṇaḥ prajeva । tatra prāṇaceṣṭādilakṣaṇaṁ karma cakṣurdṛṣṭavittasādhyaṁ bhavatīti cakṣurmānuṣaṁ vittam ; tat dvividhaṁ vittam — mānuṣam itaracca ; ato viśinaṣṭi itaravittanivṛttyarthaṁ mānuṣamiti ; gavādi hi manuṣyasambandhivittaṁ cakṣurgrāhyaṁ karmasādhanam ; tasmāttatsthānīyam , tena sambandhāt cakṣurmānuṣaṁ vittam ; cakṣuṣā hi yasmāt tanmānuṣaṁ vittaṁ vindate gavādyupalabhata ityarthaḥ । kiṁ punaritaradvittam ? śrotraṁ daivam — devaviṣayatvādvijñānasya vijñānaṁ daivaṁ vittam ; tadiha śrotrameva sampattiviṣayam ; kasmāt ? śrotreṇa hi yasmāt tat daivaṁ vittaṁ vijñānaṁ śṛṇoti ; ataḥ śrotrādhīnatvādvijñānasya śrotrameva taditi । kiṁ punaretairātmādivittāntairiha nirvartyaṁ karmetyucyate — ātmaiva — ātmeti śarīramucyate ; kathaṁ punarātmā karmasthānīyaḥ ? asya karmahetutvāt । kathaṁ karmahetutvam ? ātmanā hi śarīreṇa yataḥ karma karoti । tasya akṛtsnatvābhimānina evaṁ kṛtsnatā sampannā — yathā bāhyā jāyādilakṣaṇā evam । tasmātsa eṣa pāṅktaḥ pañcabhirnirvṛttaḥ pāṅktaḥ yajñaḥ darśanamātranirvṛttaḥ akarmiṇo'pi । kathaṁ punarasya pañcatvasampattimātreṇa yajñatvam ? ucyate — yasmāt bāhyo'pi yajñaḥ paśupuruṣasādhyaḥ, sa ca paśuḥ puruṣaśca pāṅktaḥ eva, yathoktamanaādipañcatvayogāt ; tadāha — pāṅktaḥ paśuḥ gavādiḥ, pāṅktaḥ puruṣaḥ — paśutve'pi adhikṛtatvenāsya viśeṣaḥ puruṣasyeti pṛthakpuruṣagrahaṇam । kiṁ bahunā pāṅktamidaṁ sarvaṁ karmasādhanaṁ phalaṁ ca, yadidaṁ kiñca yatkiñcididaṁ sarvam । evaṁ pāṅktaṁ yajñamātmānaṁ yaḥ sampādayati saḥ tadidaṁ sarvaṁ jagat ātmatvena āpnoti — ya evaṁ veda ॥
iti prathamādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
yatsaptānnāni medhayā tapasājanayatpitā । ekamasya sādhāraṇaṁ dve devānabhājayat । trīṇyātmane'kuruta paśubhya ekaṁ prāyacchat । tasminsarvaṁ pratiṣṭhitaṁ yacca prāṇiti yacca na । kasmāttāni na kṣīyante'dyamānāni sarvadā । yo vaitāmakṣitiṁ veda so'nnamatti pratīkena । sa devānapigacchati sa ūrjamupajīvatīti ślokāḥ ॥ 1 ॥
yatsaptānnāni medhayā । avidyā prastutā ; tatra avidvān anyāṁ devatāmupāste anyo'sāvanyo'hamasmīti ; saḥ varṇāśramābhimānaḥ karmakartavyatayā niyato juhotyādikarmabhiḥ kāmaprayukto devādīnāmupakurvan sarveṣāṁ bhūtānāṁ loka ityuktam । yathā ca svakarmabhirekaikena sarvairbhūtairasau loko bhojyatvena sṛṣṭaḥ, evamasāvapi juhotyādipāṅktakarmabhiḥ sarvāṇi bhūtāni sarvaṁ ca jagat ātmabhojyatvenāsṛjata ; evam ekaikaḥ svakarmavidyānurūpyeṇa sarvasya jagato bhoktā bhojyaṁ ca, sarvasya sarvaḥ kartā kāryaṁ cetyarthaḥ ; etadeva ca vidyāprakaraṇe madhuvidyāyāṁ vakṣyāmaḥ — sarvaṁ sarvasya kāryaṁ madhviti ātmaikatvavijñānārtham । yadasau juhotyādinā pāṅktena kāmyena karmaṇā ātmabhojyatvena jagadasṛjata vijñānena ca, tajjagatsarvaṁ saptadhā pravibhajyamānaṁ kāryakāraṇatvena saptānnānyucyante, bhojyatvāt ; tenāsau pitā teṣāmannānām । eteṣāmannānāṁ saviniyogānāṁ sūtrabhūtāḥ saṅkṣepataḥ prakāśakatvāt ime mantrāḥ ॥
yatsaptānnāni medhayā tapasājanayatpiteti medhayā hi tapasājanayatpitā । ekamasya sādhāraṇamitīdamevāsya tatsādhāraṇamannaṁ yadidamadyate । sa ya etadupāste na sa pāpmano vyāvartate miśraṁ hyetat । dve devānabhājayaditi hutaṁ ca prahutaṁ ca tasmāddevebhyo juhvati ca pra ca juhvatyatho āhurdarśapūrṇamāsāviti tasmānneṣṭiyājukaḥ syāt । paśubhya ekaṁ prāyacchaditi tatpayaḥ । payo hyevāgre manuṣyāśca paśavaścopajīvanti tasmātkumāraṁ jātaṁ ghṛtaṁ vai vāgre pratilehayanti stanaṁ vānudhāpayantyatha vatsaṁ jātamāhuratṛṇāda iti । tasminsarvaṁ pratiṣṭhitaṁ yacca prāṇiti yacca neti payasi hīdaṁ sarvaṁ pratiṣṭhitaṁ yacca prāṇiti yacca na । tadyadidamāhuḥ saṁvatsaraṁ payasā juhvadapa punarmṛtyuṁ jayatīti na tathā vidyādyadahareva juhoti tadahaḥ punarmṛtyumapajayatyevaṁ vidvānsarvaṁ hi devebhyo'nnādyaṁ prayacchati । kasmāttāni na kṣīyante'dyamānāni sarvadeti puruṣo vā akṣitiḥ sa hīdamannaṁ punaḥ punarjanayate । yo vaitāmakṣitiṁ vedeti puruṣo vā akṣitiḥ sa hīdamannaṁ dhiyā dhiyā janayate karmabhiryaddhaitanna kuryātkṣīyeta ha so'nnamatti pratīkeneti mukhaṁ pratīkaṁ mukhenetyetat । sa devānapigacchati sa ūrjamupajīvatīti praśaṁsā ॥ 2 ॥
yatsaptānnāni — yat ajanayaditi kriyāviśeṣaṇam ; medhayā prajñayā vijñānena tapasā ca karmaṇā ; jñānakarmaṇī eva hi medhātapaḥśabdavācye, tayoḥ prakṛtatvāt ; netare medhātapasī, aprakaraṇāt ; pāṅktaṁ hi karma jāyādisādhanam ; ‘ya evaṁ veda’ iti ca anantarameva jñānaṁ prakṛtam ; tasmānna prasiddhayormedhātapasorāśaṅkā kāryā ; ataḥ yāni saptānnāni jñānakarmabhyāṁ janitavānpitā, tāni prakāśayiṣyāma iti vākyaśeṣaḥ । tatra mantrāṇāmarthaḥ tirohitatvātprāyeṇa durvijñeyo bhavatīti tadarthavyākhyānāya brāhmaṇaṁ pravartate । tatra yatsaptānnāni medhayā tapasājanayatpitetyasya ko'rthaḥ ? ucyate iti — hi - śabdenaiva vyācaṣṭe prasiddhārthāvadyotakena ; prasiddho hyasya mantrasyārtha ityarthaḥ ; yadajanayaditi ca anuvādasvarūpeṇa mantreṇa prasiddhārthataiva prakāśitā ; ataḥ brāhmaṇam aviśaṅkayaivāha — medhayā hi tapasājanayatpiteti ॥
nanu kathaṁ prasiddhatā asyārthasyeti, ucyate — jāyādikarmāntānāṁ lokaphalasādhanānāṁ pitṛtvaṁ tāvatpratyakṣameva ; abhihitaṁ ca — ‘jāyā te syāt’ ityādinā । tatra ca daivaṁ vittaṁ vidyā karma putraśca phalabhūtānāṁ lokānāṁ sādhanaṁ sraṣṭṛtvaṁ prati ityabhihitam ; vakṣyamāṇaṁ ca prasiddhameva । tasmādyuktaṁ vaktuṁ medhayetyādi । eṣaṇā hi phalaviṣayā prasiddhaiva ca loke ; eṣaṇā ca jāyādītyuktam ‘etāvānvai kāmaḥ’ ityanena ; brahmavidyāviṣaye ca sarvaikatvātkāmānupapatteḥ । etena aśāstrīyaprajñātapobhyāṁ svābhāvikābhyāṁ jagatsraṣṭṛtvamuktameva bhavati ; sthāvarāntasya ca aniṣṭaphalasya karmavijñānanimittatvāt । vivakṣitastu śāstrīya eva sādhyasādhanabhāvaḥ, brahmavidyāvidhitsayā tadvairāgyasya vivakṣitatvāt — sarvo hyayaṁ vyaktāvyaktalakṣaṇaḥ saṁsāro'śuddho'nityaḥ sādhyasādhanarūpo duḥkho'vidyāviṣaya ityetasmādviraktasya brahmavidyā ārabdhavyeti ॥
tatra annānāṁ vibhāgena viniyoga ucyate — ekamasya sādhāraṇamiti mantrapadam ; tasya vyākhyānam — idamevāsya tatsādhāraṇamannamityuktam ; bhoktṛsamudāyasya ; kiṁ tat ? yadidamadyate bhujyate sarvaiḥ prāṇibhirahanyahani, tat sādhāraṇaṁ sarvabhoktrarthamakalpayatpitā sṛṣṭvā annam । sa ya etatsādhāraṇaṁ sarvaprāṇabhṛtsthitikaraṁ bhujyamānamannamupāste — tatparo bhavatītyarthaḥ — upāsanaṁ hi nāma tātparyaṁ dṛṣṭaṁ loke ‘gurumupāste’ ‘rājānamupāste’ ityādau — tasmāt śarīrasthityarthānnopabhogapradhānaḥ nādṛṣṭārthakarmapradhāna ityarthaḥ ; sa evaṁbhūto na pāpmano'dharmāt vyāvartate — na vimucyata ityetat । tathā ca mantravarṇaḥ — ‘moghamannaṁ vindate’ (ṛ. 10 । 97 । 6) ityādiḥ ; smṛtirapi —’nātmārthaṁ pācayedannam’ ‘apradāyaibhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ’ (bha. gī. 3 । 13) ‘annāde bhrūṇahā mārṣṭi’ (manu. 8 । 137) ityādiḥ । kasmātpunaḥ pāpmano na vyāvartate ? miśraṁ hyetat — sarveṣāṁ hi svaṁ tat apravibhaktaṁ yatprāṇibhirbhujyate, sarvabhojyatvādeva yo mukhe prakṣipyamāṇo'pi grāsaḥ parasya pīḍākaro dṛśyate — mamedaṁ syāditi hi sarveṣāṁ tatrāśā pratibaddhā ; tasmāt na paramapīḍayitvā grasitumapi śakyate । ‘duṣkṛtaṁ hi manuṣyāṇām’ ( ? ) ityādismaraṇācca ॥
gṛhiṇā vaiśvadevākhyamannaṁ yadahanyahani nirūpyata iti kecit । tanna । sarvabhoktṛsādhāraṇatvaṁ vaiśvadevākhyasyānnasya na sarvaprāṇabhṛdbhujyamānānnavatpratyakṣam । nāpi yadidamadyata iti tadviṣayaṁ vacanamanukūlam । sarvaprāṇabhṛdbhujyamānānnāntaḥpātitvācca vaiśvadevākhyasya yuktaṁ śvacāṇḍālādyādyasya annasya grahaṇam , vaiśvadevavyatirekeṇāpi śvacāṇḍālādyādyānnadarśanāt , tatra yuktaṁ yadidamadyata iti vacanam । yadi hi tanna gṛhyeta sādhāraṇaśabdena pitrā asṛṣṭatvāviniyuktatve tasya prasajyeyātām । iṣyate hi tatsṛṣṭatvaṁ tadviniyuktatvaṁ ca sarvasyānnajātasya । na ca vaiśvadevākhyaṁ śāstroktaṁ karma kurvataḥ pāpmano'vinivṛttiryuktā । na ca tasya pratiṣedho'sti । na ca matsyabandhanādikarmavatsvabhāvajugupsitametat , śiṣṭanirvartyatvāt , akaraṇe ca pratyavāyaśravaṇāt । itaratra ca pratyavāyopapatteḥ, ‘ahamannamannamadantamadmi’ (tai. u. 3 । 10 । 6) iti mantravarṇāt ॥
dve devānabhājayaditi mantrapadam ; ye dve anne sṛṣṭvā devānabhājayat , ke te dve ityucyate — hutaṁ ca prahutaṁ ca । hutamityagnau havanam , prahutaṁ hutvā baliharaṇam । yasmāt dve ete anne hutaprahute devānabhājayatpitā, tasmāt etarhyapi gṛhiṇaḥ kāle devebhyo juhvati devebhya idamannamasmābhirdīyamānamiti manvānā juhvati, prajuhvati ca hutvā baliharaṇaṁ ca kurvata ityarthaḥ । atho apyanya āhuḥ — dve anne pitrā devebhyaḥ pratte na hutaprahute, kiṁ tarhi darśapūrṇamāsāviti । dvitvaśravaṇāviśeṣāt atyantaprasiddhatvācca hutaprahute iti prathamaḥ pakṣaḥ । yadyapi dvitvaṁ hutaprahutayoḥ sambhavati, tathāpi śrautayoreva tu darśapūrṇamāsayordevānnatvaṁ prasiddhataram , mantraprakāśitatvāt ; guṇapradhānaprāptau ca pradhāne prathamatarā avagatiḥ ; darśapūrṇamāsayośca prādhānyaṁ hutaprahutāpekṣayā ; tasmāttayoreva grahaṇaṁ yuktam — dve devānabhājayaditi । yasmāddevārthamete pitrā praklṛpte darśapūrṇamāsākhye anne, tasmāt tayordevārthatvāvighātāya neṣṭiyājukaḥ iṣṭiyajanaśīlaḥ ; iṣṭiśabdena kila kāmyā iṣṭayaḥ ; śātapathī iyaṁ prasiddhiḥ ; tācchīlyapratyayaprayogātkāmyeṣṭiyajanapradhāno na syādityarthaḥ ॥
paśubhya ekaṁ prāyacchaditi — yatpaśubhya ekaṁ prāyacchatpitā, kiṁ punastadannam ? tatpayaḥ । kathaṁ punaravagamyate paśavo'syānnasya svāmina ityata āha — payo hi agre prathamaṁ yasmāt manuṣyāśca paśavaśca paya evopajīvantīti ; ucitaṁ hi teṣāṁ tadannam , anyathā kathaṁ tadevāgre niyamenopajīveyuḥ । kathamagre tadevopajīvantīti ucyate — manuṣyāśca paśavaśca yasmāt tenaivānnena vartante adyatve'pi, yathā pitrā ādau viniyogaḥ kṛtaḥ tathā ; tasmāt kumāraṁ bālaṁ jātaṁ ghṛtaṁ vā traivarṇikā jātakarmaṇi jātarūpasaṁyuktaṁ pratilehayanti prāśayanti ; stanaṁ vā anudhāpayanti paścāt pāyayanti yathāsambhavam anyeṣām ; stanamevāgre dhāpayanti manuṣyebhyo'nyeṣāṁ paśūnām । atha vatsaṁ jātamāhuḥ kiyatpramāṇo vatsa ityevaṁ pṛṣṭāḥ santaḥ — atṛṇāda iti — nādyāpi tṛṇamatti, atīva bālaḥ payasaivādyāpi vartata ityarthaḥ । yacca agre jātakarmādau ghṛtamupajīvanti, yacca itare paya eva, tat sarvathāpi paya evopajīvanti ; ghṛtasyāpi payovikāratvātpayastvameva । kasmātpunaḥ saptamaṁ sat paśvannaṁ caturthatvena vyākhyāyate ? karmasādhanatvāt ; karma hi payaḥsādhanāśrayam agnihotrādi ; tacca karma sādhanaṁ vittasādhyaṁ vakṣyamāṇasyānnatrayasya sādhyasya, yathā darśapūrṇamāsau pūrvoktāvanne ; ataḥ karmapakṣatvāt karmaṇā saha piṇḍīkṛtyopadeśaḥ ; sādhanatvāviśeṣāt arthasambandhāt ānantaryamakāraṇamiti ca ; vyākhyāne pratipattisaukaryācca — sukhaṁ hi nairantaryeṇa vyākhyātuṁ śakyante'nnāni vyākhyātāni ca sukhaṁ pratīyante । tasminsarvaṁ pratiṣṭhitaṁ yacca prāṇiti yacca netyasya ko'rtha ityucyate — tasmin paśvanne payasi, sarvam adhyātmādhibhūtādhidaivalakṣaṇaṁ kṛtsnaṁ jagat pratiṣṭhitam — yacca prāṇiti prāṇaceṣṭāvat , yacca na sthāvaraṁ śailādi । tatra hi - śabdenaiva prasiddhāvadyotakena vyākhyātam । kathaṁ payodravyasya sarvapratiṣṭhātvam ? kāraṇatvopapatteḥ ; kāraṇatvaṁ ca agnihotrādikarmasamavāyitvam ; agnihotrādyāhutivipariṇāmātmakaṁ ca jagatkṛtsnamiti śrutismṛtivādāḥ śataśo vyavasthitāḥ ; ato yuktameva hi - śabdena vyākhyānam । yattadbrāhmaṇāntareṣvimadamāhuḥ — saṁvatsaraṁ payasā juhvadapa punarmṛtyuṁ jayatīti ; saṁvatsareṇa kila trīṇi ṣaṣṭiśatānyāhutīnāṁ sapta ca śatāni viṁśatiśceti yājuṣmatīriṣṭakā abhisampadyamānāḥ saṁvatsarasya ca ahorātrāṇi, saṁvatsaramagniṁ prajāpatimāpnuvanti ; evaṁ kṛtvā saṁvatsaraṁ juhvat apajayati punarmṛtyum - itaḥ pretya deveṣu sambhūtaḥ punarna mriyata ityarthaḥ — ityevaṁ brāhmaṇavādā āhuḥ । na tathā vidyāt na tathā draṣṭavyam ; yadahareva juhoti tadahaḥ punarmṛtyumapajayati na saṁvatsarābhyāsamapekṣate ; evaṁ vidvānsan — yaduktam , payasi hīdaṁ sarvaṁ pratiṣṭhitaṁ payaāhutivipariṇāmātmakatvātsarvasyeti, tat — ekenaivāhnā jagadātmatvaṁ pratipadyate ; taducyate — apajayati punarmṛtyuṁ punarmaraṇam , sakṛnmṛtvā vidvān śarīreṇa viyujya sarvātmā bhavati na punarmaraṇāya paricchinnaṁ śarīraṁ gṛhṇātītyarthaḥ । kaḥ punarhetuḥ, sarvātmāptyā mṛtyumapajayatīti ? ucyate — sarvaṁ samastaṁ hi yasmāt devebhyaḥ sarvebhyaḥ annādyam annameva tadādyaṁ ca sāyamprātarāhutiprakṣepeṇa prayacchati । tadyuktam — sarvamāhutimayamātmānaṁ kṛtvā sarvadevānnarūpeṇa sarvaiḥ devaiḥ ekātmabhāvaṁ gatvā sarvadevamayo bhūtvā punarna mriyata iti । athaitadapyuktaṁ brāhmaṇena — ‘brahma vai svayambhu tapo'tapyata, tadaikṣata na vai tapasyānantyamasti hantāhaṁ bhūteṣvātmānaṁ juhavāni bhūtāni cātmanīti, tatsarveṣu bhūteṣvātmānaṁ hutvā bhūtāni cātmani sarveṣāṁ bhūtānāṁ śraiṣṭhyaṁ svārājyamādhipatyaṁ paryet’ (śata. brā. 13 । 7 । 1 । 1) iti ॥
kasmāttāni na kṣīyante'dyamānāni sarvadeti । yadā pitrā annāni sṛṣṭvā sapta pṛthakpṛthagbhoktṛbhyaḥ prattāni, tadā prabhṛtyeva tairbhoktṛbhiradyamānāni — tannimittatvātteṣāṁ sthiteḥ — sarvadā nairantaryeṇa ; kṛtakṣayopapatteśca yuktasteṣāṁ kṣayaḥ ; na ca tāni kṣīyamāṇāni, jagato'vibhraṣṭarūpeṇaivāvasthānadarśanāt ; bhavitavyaṁ ca akṣayakāraṇena ; tasmāt kasmātpunastāni na kṣīyanta iti praśnaḥ । tasyedaṁ prativacanam — puruṣo vā akṣitiḥ । yathā asau pūrvamannānāṁ sraṣṭāsītpitā medhayā jāyādisambaddhena ca pāṅktakarmaṇā bhoktā ca tathā yebhyo dattānyannāni te'pi teṣāmannānāṁ bhoktāro'pi santaḥ pitara eva — medhayā tapasā ca yato janayanti tānyannāni । tadetadabhidhīyate puruṣo vai yo'nnānāṁ bhoktā saḥ akṣitiḥ akṣayahetuḥ । kathamasyākṣititvamityucyate — saḥ hi yasmāt idaṁ bhujyamānaṁ saptavidhaṁ kāryakaraṇalakṣaṇaṁ kriyāphalātmakaṁ punaḥ punaḥ bhūyo bhūyaḥ janayate utpādayati, dhiyā dhiyā tattatkālabhāvinyā tayā tayā prajñayā, karmabhiśca vāṅmanaḥkāyaceṣṭitaiḥ ; yat yadi ha yadyetatsaptavidhamannamuktaṁ kṣaṇamātramapi na kuryātprajñayā karmabhiśca, tato vicchidyeta bhujyamānatvātsātatyena kṣīyeta ha । tasmāt yathaivāyaṁ puruṣo bhoktā annānāṁ nairantaryeṇa yathāprajñaṁ yathākarma ca karotyapi ; tasmāt puruṣo'kṣitiḥ, sātatyena kartṛtvāt ; tasmāt bhujyamānānyapyannāni na kṣīyanta ityarthaḥ । ataḥ prajñākriyālakṣaṇaprabandhārūḍhaḥ sarvo lokaḥ sādhyasādhanalakṣaṇaḥ kriyāphalātmakaḥ saṁhatānekaprāṇikarmavāsanāsantānāvaṣṭabdhatvāt kṣaṇikaḥ aśuddhaḥ asāraḥ nadīsrotaḥpradīpasantānakalpaḥ kadalīstambhavadasāraḥ phenamāyāmarīcyambhaḥsvapnādisamaḥ tadātmagatadṛṣṭīnāmavikīryamāṇo nityaḥ sāravāniva lakṣyate ; tadetadvairāgyārthamucyate — dhiyā dhiyā janayate karmabhiryaddhaitanna kuryātkṣīyeta heti — viraktānāṁ hyasmāt brahmavidyā ārabdhavyā caturthapramukheneti । yo vaitāmakṣitiṁ vedeti । vakṣyamāṇānyapi trīṇyannāni asminnavasare vyākhyātānyeveti kṛtvā teṣāṁ yāthātmyavijñānaphalamupasaṁhriyate — yo vā etāmakṣitim akṣayahetuṁ yathoktaṁ veda - puruṣo vā akṣitiḥ sa hīdamanna dhiyā dhiyā janayate karmabhiryaddhaitanna kuryātkṣīyeta heti — so'nnamatti pratīkenetyasyārtha ucyate — mukhaṁ mukhyatvaṁ prādhānyamityetat , prādhānyenaiva, annānāṁ pituḥ puruṣasyākṣititvaṁ yo veda, so'nnamatti, nānnaṁ prati guṇabhūtaḥ san , yathā ajñaḥ na tathā vidvān annānāmātmabhūtaḥ — bhoktaiva bhavati na bhojyatāmāpadyate । sa devānapigacchati sa ūrjamupajīvati — devānapigacchati devātmabhāvaṁ pratipadyate, ūrjamamṛtaṁ ca upajīvatīti yaduktam , sā praśaṁsā ; nāpūrvārtho'nyo'sti ॥
trīṇyātmane'kuruteti mano vācaṁ prāṇaṁ tānyātmane'kurutānyatramanā abhūvaṁ nādarśamanyatramanā abhūvaṁ nāśrauṣamiti manasā hyeva paśyati manasā śṛṇoti । kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā śraddhāśraddhā dhṛtiradhṛtirhrīrdhīrbhīrityetatsarvaṁ mana eva tasmādapi pṛṣṭhata upaspṛṣṭo manasā vijānāti yaḥ kaśca śabdo vāgeva sā । eṣā hyantamāyattaiṣā hi na prāṇo'pāno vyāna udānaḥ samāno'na ityetatsarvaṁ prāṇa evaitanmayo vā ayamātmā vāṅmayo manomayaḥ prāṇamayaḥ ॥ 3 ॥
pāṅktasya karmaṇaḥ phalabhūtāni yāni trīṇyannānyupakṣiptāni tāni kāryatvāt vistīrṇaviṣayatvācca pūrvebhyo'nnebhyaḥ pṛthagutkṛṣṭāni ; teṣāṁ vyākhyānārtha uttaro grantha ā brāhmaṇaparisamāpteḥ । trīṇyātmane'kuruteti ko'syārtha ityucyate — manaḥ vāk prāṇaḥ, etāni trīṇyannāni ; tāni manaḥ vācaṁ prāṇaṁ ca ātmane ātmārtham akuruta kṛtavān sṛṣṭvā ādau pitā । teṣāṁ manaso'stitvaṁ svarūpaṁ ca prati saṁśaya ityata āha — asti tāvanmanaḥ śrotrādibāhyakaraṇavyatiriktam ; yata evaṁ prasiddham — bāhyakaraṇaviṣayātmasambandhe satyapi abhimukhībhūtaṁ viṣayaṁ na gṛhṇāti, kiṁ dṛṣṭavānasīdaṁ rūpamityukto vadati — anyatra me gataṁ mana āsīt so'hamanyatramanā āsaṁ nādarśam , tathedaṁ śrutavānasi madīyaṁ vaca ityuktaḥ anyatramanā abhūvam nāśrauṣaṁ na śrutavānasmīti । tasmāt yasyāsannidhau rūpādigrahaṇasamarthasyāpi sataḥ cakṣurādeḥ svasvaviṣayasambandhe rūpaśabdādijñānaṁ na bhavati, yasya ca bhāve bhavati, tat anyat asti mano nāmāntaḥkaraṇaṁ sarvakaraṇaviṣayayogītyavagamyate । tasmātsarvo hi loko manasā hyeva paśyati manasā śṛṇoti, tadvyagratve darśanādyabhāvāt ॥
astitve siddhe manasaḥ svarūpārthamidamucyate — kāmaḥ strīvyatikarābhilāṣādiḥ, saṅkalpaḥ pratyupasthitaviṣayavikalpanaṁ śuklanīlādibhedena, vicikitsā saṁśayajñānam , śraddhā adṛṣṭārtheṣu karmasu āstikyabuddhiḥ devatādiṣu ca, aśraddhā tadviparītā buddhiḥ, dhṛtiḥ dhāraṇaṁ dehādyavasāne uttambhanam , adhṛtiḥ tadviparyayaḥ, hrīḥ lajjā, dhīḥ prajñā, bhīḥ bhayam ityetadevamādikaṁ sarvaṁ mana eva ; manaso'ntaḥkaraṇasya rūpāṇyetāni । mano'stitvaṁ pratyanyacca kāraṇamucyate — tasmānmano nāmāstyantaḥkaraṇam , yasmāccakṣuṣo hyagocare pṛṣṭhato'pyupaspṛṣṭaḥ kenacit hastasyāyaṁ sparśaḥ jānorayamiti vivekena pratipadyate ; yadi vivekakṛt mano nāma nāsti tarhi tvaṅmātreṇa kuto vivekapratipattiḥ syāt ; yattat vivekapratipattikāraṇaṁ tanmanaḥ ॥
asti tāvanmanaḥ, svarūpaṁ ca tasyādhigatam । trīṇyannānīha phalabhūtāni karmaṇāṁ manovākprāṇākhyāni adhyātmamadhibhūtamadhidaivaṁ ca vyācikhyāsitāni । tatra ādhyātmikānāṁ vāṅmanaḥprāṇānāṁ mano vyākhyātam । athedānīṁ vāgvaktavyetyārambhaḥ — yaḥ kaścit loke śabdo dhvaniḥ tālvādivyaṅgyaḥ prāṇibhiḥ varṇādilakṣaṇaḥ itaro vā vāditrameghādinimittaḥ sarvo dhvaniḥ vāgeva sā । idaṁ tāvadvācaḥ svarūpamuktam । atha tasyāḥ kāryamucyate — eṣā vāk hi yasmāt antam abhidheyāvasānam abhidheyanirṇayam āyattā anugatā । eṣā punaḥ svayaṁ nābhidheyavat prakāśyā abhidheyaprakāśikaiva prakāśātmakatvāt pradīpādivat ; na hi pradīpādiprakāśaḥ prakāśāntareṇa prakāśyate ; tadvat vāk prakāśikaiva svayaṁ na prakāśyā — iti anavasthāṁ śrutiḥ pariharati — eṣā hi na prakāśyā, prakāśakatvameva vācaḥ kāryamityarthaḥ ॥
atha prāṇa ucyate — prāṇaḥ mukhanāsikāsañcāryā hṛdayavṛttiḥ praṇayanātprāṇaḥ, apanayanānmūtrapurīṣāderapānaḥ adhovṛttiḥ ā nābhisthānaḥ, vyānaḥ vyāyamanakarmā vyānaḥ prāṇāpānayoḥ sandhiḥ vīryavatkarmahetuśca, udānaḥ utkarṣordhvagamanādihetuḥ āpādatalamastakasthāna ūrdhvavṛttiḥ, samāna samaṁ nayanādbhuktasya pītasya ca koṣṭhasthāno'nnapaktā, ana ityeṣāṁ vṛttiviśeṣāṇāṁ sāmānyabhūtā sāmānyadehaceṣṭābhisambandhinī vṛttiḥ — evaṁ yathoktaṁ prāṇādivṛttijātametatsarvaṁ prāṇa eva । prāṇa iti vṛttimānādhyātmikaḥ ana uktaḥ ; karma ca asya vṛttibhedapradarśanenaiva vyākhyātam ; vyākhyātānyādhyātmikāni manovākprāṇākhyāni annāni ; etanmaya etadvikāraḥ prājāpatyairetairvāṅmanaḥprāṇairārabdhaḥ । ko'sāvayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ ? ātmā piṇḍaḥ ātmasvarūpatvenābhimato'vivekibhiḥ — aviśeṣeṇaitanmaya ityuktasya viśeṣeṇa vāṅmayo manomayaḥ prāṇamaya iti sphuṭīkaraṇam ॥
teṣāmeva prājāpatyānāmannānāmādhibhautiko vistāro'bhidhīyate —
trayo lokā eta eva vāgevāyaṁ loko mano'ntarikṣalokaḥ prāṇo'sau lokaḥ ॥ 4 ॥
trayo lokāḥ bhūrbhuvaḥsvarityākhyāḥ eta eva vāṅmanaḥprāṇāḥ ; tatra viśeṣaḥ — vāgevāyaṁ lokaḥ, mano'ntarikṣalokaḥ, prāṇo'sau lokaḥ ॥
trayo vedā eta eva vāgevargvedo mano yajurvedaḥ prāṇaḥ sāmavedaḥ ॥ 5 ॥
devāḥ pitaro manuṣyā eta eva vāgeva devā manaḥ pitaraḥ prāṇo manuṣyāḥ ॥ 6 ॥
pitā mātā prajaita eva mana eva pitā vāṅmātā prāṇaḥ prajā ॥ 7 ॥
tathā trayo vedā ityādīni vākyāni ṛjvarthāni ॥
vijñātaṁ vijijñāsyamavijñātameta eva yatkiñca vijñātaṁ vācastadrūpaṁ vāgghi vijñātā vāgenaṁ tadbhūtvāvati ॥ 8 ॥
vijñātaṁ vijijñāsyam avijñātam eta eva ; tatra viśeṣaḥ yatkiñca vijñātaṁ vispaṣṭaṁ jñātaṁ vācastadrūpam ; tatra svayameva hetumāha — vāk hi vijñātā, prakāśātmakatvāt ; kathamavijñātā bhavet yā anyānapi vijñāpayati ; ‘vācaiva samrāḍbandhuḥ prajñāyate’ (bṛ. u. 4 । 1 । 2) iti hi vakṣyati । vāgviśeṣavida idaṁ phalamucyate — vāgeva enaṁ yathoktavāgvibhūtividaṁ tat vijñātaṁ bhūtvā avati pālayati, vijñātarūpeṇaivāsyānnaṁ bhojyatāṁ pratipadyata ityarthaḥ ॥
yatkiñca vijijñāsyaṁ manasastadrūpaṁ mano hi vijijñāsyaṁ mana evaṁ tadbhūtvāvati ॥ 9 ॥
tathā yatkiñca vijijñāsyam , vispaṣṭaṁ jñātumiṣṭaṁ vijijñāsyam , tatsarvaṁ manaso rūpam ; manaḥ hi yasmāt sandihyamānākāratvādvijijñāsyam । pūrvavanmanovibhūtividaḥ phalam — mana enaṁ tat vijijñāsyaṁ bhūtvā avati vijijñāsyasvarūpeṇaivānnatvamāpadyate ॥
yatkiñcāvijñātaṁ prāṇasya tadrūpaṁ prāṇo hyavijñātaḥ prāṇa enaṁ tadbhūtvāvati ॥ 10 ॥
tathā yatkiñca avijñātaṁ vijñānāgocaraṁ na ca sandihyamānam , prāṇasya tadrūpam ; prāṇo hyavijñātaḥ avijñātarūpaḥ hi yasmāt prāṇaḥ — aniruktaśruteḥ । vijñātavijijñāsyāvijñātabhedena vāṅmanaḥprāṇavibhāge sthite trayo lokā ityādayo vācanikā eva । sarvatra vijñātādirūpadarśanādvacanādeva niyamaḥ smartavyaḥ । prāṇa enaṁ tadbhūtvāvati — avijñātarūpeṇaivāsya prāṇo'nnaṁ bhavatītyarthaḥ । śiṣyaputrādibhiḥ sandihyamānāvijñātopakārā apyācāryapitrādayo dṛśyante ; tathā manaḥprāṇayorapi sandihyamānāvijñātayorannatvopapattiḥ ॥
vyākhyāto vāṅmanaḥprāṇānāmādhibhautiko vistāraḥ ; athāyamādhidaivikārtha ārambhaḥ —
tasyai vācaḥ pṛthivī śarīraṁ jyotīrūpamayamagnistadyāvatyeva vāktāvatī pṛthivī tāvānayamagniḥ ॥ 11 ॥
tasyai tasyāḥ vācaḥ prajāpaterannatvena prastutāyāḥ pṛthivī śarīraṁ bāhya ādhāraḥ, jyotīrūpaṁ prakāśātmakaṁ karaṇaṁ pṛthivyā ādheyabhūtam ayaṁ pārthivo'gniḥ । dvirūpā hi prajāpateḥ vāk kāryaṁ ādhāraḥ aprakāśaḥ, karaṇaṁ ca ādheyaṁ prakāśaḥ tadubhayaṁ pṛthivyagnī vāgeva prajāpateḥ । tat tatra yāvatyeva yāvatparimāṇaiva adhyātmādhibhūtabhedabhinnā satī vāgbhavati, tatra sarvatra ādhāratvena pṛthivī vyavasthitā tāvatyeva bhavati kāryabhūtā ; tāvānayamagniḥ ādheyaḥ — karaṇarūpo jyotīrūpeṇa pṛthivīmanupraviṣṭastāvāneva bhavati । samānamuttaram ॥
athaitasya manaso dyauḥ śarīraṁ jyotīrūpamasāvādityastadyāvadeva manastāvatī dyaustāvānasāvādityastau mithunaṁ samaitāṁ tataḥ prāṇo'jāyata sa indraḥ sa eṣo'sapatno dvitīyo vai sapatno nāsya sapatno bhavati ya evaṁ veda ॥ 12 ॥
athaitasya prājāpatyānnoktasyaiva manasaḥ dyauḥ dyulokaḥ śarīraṁ kāryam ādhāraḥ, jyotīrūpaṁ karaṇam ādheyaḥ asāvādityaḥ । tat tatra yāvatparimāṇamevādhyātmamadhibhūtaṁ vā manaḥ, tāvatī tāvadvistārā tāvatparimāṇā manaso jyotīrūpasya karaṇasya ādhāratvena vyavasthitā dyauḥ ; tāvānasāvādityo jyotīrūpaṁ karaṇamādheyam ; tāvagnyādityau vāṅmanase ādhidaivike mātāpitarau mithunaṁ maithunyam itaretarasaṁsargaṁ samaitāṁ samagacchetām — manasā ādityena prasūtaṁ pitrā, vācā agninā mātrā prakāśitaṁ karma kariṣyāmīti — antarā rodasyoḥ । tataḥ tayoreva saṅgamanāt prāṇo vāyurajāyata parispandāya karmaṇe । yo jātaḥ sa indraḥ parameśvaraḥ ; na kevalamindra eva, asapatnaḥ avidyamānaḥ sapatno yasya ; kaḥ punaḥ sapatno nāma ? dvitīyo vai pratipakṣatvenopagataḥ sa dvitīyaḥ sapatna ityucyate । tena dvitīyatve'pi sati vāṅmanase na sapatnatvaṁ bhajete ; prāṇaṁ prati guṇabhāvopagate eva hi te adhyātmamiva । tatra prāsaṅgikāsapatnavijñānaphalamidam — nāsya viduṣaḥ sapatnaḥ pratipakṣo bhavati, ya evaṁ yathoktaṁ prāṇam asapatnaṁ veda ॥
athaitasya prāṇasyāpaḥ śarīraṁ jyotīrūpamasau candrastadyāvāneva prāṇastāvatya āpastāvānasau candrasta ete sarva eva samāḥ sarve'nantāḥ sa yo haitānantavata upāste'ntavantaṁ sa lokaṁ jayatyatha yo haitānanantānupāste'nantaṁ sa lokaṁ jayati ॥ 13 ॥
athaitasya prakṛtasya prājāpatyānnasya prāṇasya, na prajoktasya anantaranirdiṣṭasya, āpaḥ śarīraṁ kāryaṁ karaṇādhāraḥ ; pūrvavat jyotīrūpamasau candraḥ ; tatra yāvāneva prāṇaḥ yāvatparimāṇaḥ adhyātmādibhedeṣu, tāvadvyāptimatya āpaḥ tāvatparimāṇāḥ ; tāvānasau candra abādheyaḥ tāsvapsvanupraviṣṭaḥ karaṇabhūtaḥ adhyātmamadhibhūtaṁ ca tāvadvyāptimāneva । tānyetāni pitrā pāṅktena karmaṇā sṛṣṭāni trīṇyannāni vāṅmanaḥ prāṇākhyāni ; adhyātmamadhibhūtaṁ ca jagatsamastam etairvyāptam ; naitebhyo'nyadatiriktaṁ kiñcidasti kāryātmakaṁ karaṇātmakaṁ vā । samastāni tvetāni prajāpatiḥ ta ete vāṅmanaḥprāṇāḥ sarva eva samāḥ tulyāḥ vyāptimantaḥ yāvatprāṇigocaraṁ sādhyātmādhibhūtaṁ vyāpya vyavasthitāḥ ; ata evānantā yāvatsaṁsārabhāvino hi te । na hi kāryakaraṇapratyākhyānena saṁsāro'vagamyate ; kāryakaraṇātmakā hi ta ityuktam । sa yaḥ kaścit ha etān prajāpaterātmabhūtān antavataḥ paricchinnān adhyātmarūpeṇa vā adhibhūtarūpeṇa vā upāste, sa ca tadupāsanānurūpameva phalam antavantaṁ lokaṁ jayati, paricchinna eva jāyate, naiteṣāmātmabhūto bhavatītyarthaḥ । atha punaḥ yaḥ ha etānanantān sarvātmakān sarvaprāṇyātmabhūtān aparicchinnān upāste, so'nantameva lokaṁ jayati ॥
pitā pāṅktena karmaṇā saptānnāni sṛṣṭvā trīṇyannānyātmārthamakarodityuktam ; tānyetāni pāṅktakarmaphalabhūtāni vyākhyātāni ; tatra kathaṁ punaḥ pāṅktasya karmaṇaḥ phalametānīti ucyate — yasmātteṣvapi triṣvanneṣu pāṅktatā avagamyate, vittakarmaṇorapi tatra sambhavāt ; tatra pṛthivyagnī mātā, divādityau pitā, yo'yamanayorantarā prāṇaḥ sa prajeti vyākhyātam । tatra vittakarmaṇī sambhāvayitavye ityārambhaḥ —
sa eṣa saṁvatsaraḥ prajāpatiḥ ṣoḍaśakalastasya rātraya eva pañcadaśa kalā dhruvaivāsya ṣoḍaśī kalā sa rātribhirevā ca pūryate'pa ca kṣīyate so'māvāsyāṁ rātrimetayā ṣoḍaśyā kalayā sarvamidaṁ prāṇabhṛdanupraviśya tataḥ prātarjāyate tasmādetāṁ rātriṁ prāṇabhṛtaḥ prāṇaṁ na vicchindyādapi kṛkalāsasyaitasyā eva devatāyā apacityai ॥ 14 ॥
sa eṣa saṁvatsaraḥ — yo'yaṁ tryannātmā prajāpatiḥ prakṛtaḥ, sa eṣa saṁvatsarātmanā viśeṣato nirdiśyate । ṣoḍaśakalaḥ ṣoḍaśa kalā avayavā asya so'yaṁ ṣoḍaśakalaḥ saṁvatsaraḥ saṁvatsarātmā kālarūpaḥ । tasya ca kālātmanaḥ prajāpateḥ rātraya eva ahorātrāṇi — tithaya ityarthaḥ — pañcadaśā kalāḥ । dhruvaiva nityaiva vyavasthitā asya prajāpateḥ ṣoḍaśī ṣoḍaśānāṁ pūraṇī kalā । rātribhireva tithibhiḥ kaloktābhiḥ āpūryate ca apakṣīyate ca pratipadādyābhirhi candramāḥ prajāpatiḥ śuklapakṣa āpūryate kalābhirupacīyamānābhirvardhate yāvatsampūrṇamaṇḍalaḥ paurṇamāsyām ; tābhirevāpacīyamānābhiḥ kalābhirapakṣīyate kṛṣṇapakṣe yāvaddhruvaikā kalā vyavasthitā amāvāsyāyām । sa prajāpatiḥ kālātmā amāvāsyām amāvāsyāyām rātriṁ rātrau yā vyavasthitā dhruvā kaloktā etayā ṣoḍaśyā kalayā sarvamidaṁ prāṇabhṛt prāṇijātam anupraviśya — yadapaḥ pibati yaccauṣadhīraśnāti tatsarvameva oṣadhyātmanā sarvaṁ vyāpya — amāvāsyāṁ rātrimavasthāya tato'paredyuḥ prātarjāyate dvitīyayā kalayā saṁyuktaḥ । evaṁ pāṅktātmako'sau prajāpatiḥ — divādityau manaḥ pitā, pṛthivyagnī vāk jāyā mātā, tayośca prāṇaḥ prajā, cāndramasyastithayaḥ kalā vittam — upacayāpacayadharmitvāt vittavat , tāsāṁ ca kalānāṁ kālāvayavānāṁ jagatpariṇāmahetutvaṁ karma ; evameṣa kṛtsnaḥ prajāpatiḥ — jāyā me syāt , atha prajāyeya, atha vittaṁ me syāt , atha karma kurvīya — ityeṣaṇānurūpa eva pāṅktasya karmaṇaḥ phalabhūtaḥ saṁvṛttaḥ ; kāraṇānuvidhāyi hi kāryamiti loke'pi sthitiḥ । yasmādeṣa candra etāṁ rātriṁ sarvaprāṇijātamanupraviṣṭo dhruvayā kalayā vartate, tasmāddhetoḥ etāmamāvāsyāṁ rātriṁ prāṇabhṛtaḥ prāṇinaḥ prāṇaṁ na vicchindyāt — prāṇinaṁ na pramāpayedityetat — api kṛkalāsasya — kṛkalāso hi pāpātmā svabhāvenaiva hiṁsyate prāṇibhiḥ dṛṣṭo'pyamaṅgala iti kṛtvā । nanu pratiṣiddhaiva prāṇihiṁsā ‘ahiṁsan sarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ iti ; bāḍhaṁ pratiṣiddhā, tathāpi na amāvāsyāyā anyatra pratiprasavārthaṁ vacanaṁ hiṁsāyāḥ kṛkalāsaviṣaye vā, kiṁ tarhi etasyāḥ somadevatāyā apacityai pūjārtham ॥
yo vai sa saṁvatsaraḥ prajāpatiḥ ṣoḍaśakalo'yameva sa yo'yamevaṁvitpuruṣastasya vittameva pañcadaśa kalā ātmaivāsya ṣoḍaśī kalā sa vittenaivā ca pūryate'pa ca kṣīyate tadetannabhyaṁ yadayamātmā pradhirvittaṁ tasmādyadyapi sarvajyāniṁ jīyata ātmanā cejjīvati pradhināgādityevāhuḥ ॥ 15 ॥
yo vai parokṣābhihitaḥ saṁvatsaraḥ prajāpatiḥ ṣoḍaśakalaḥ, sa naiva atyantaṁ parokṣo mantavyaḥ, yasmādayameva sa pratyakṣa upalabhyate ; ko'sāvayam ? yo yathoktaṁ tryannātmakaṁ prajāpatimātmabhūtaṁ vetti sa evaṁvitpuruṣaḥ ; kena sāmānyena prajāpatiriti taducyate — tasya evaṁvidaḥ puruṣasya gavādivittameva pañcadaśa kalāḥ, upacayāpacayadharmitvāt — vittasādhyaṁ ca karma ; tasya kṛtsnatāyai — ātmaiva piṇḍa eva asya viduṣaḥ ṣoḍaśī kalā dhruvasthānīyā ; sa candravat vittenaiva āpūryate ca apakṣīyate ca ; tadetat loke prasiddham ; tadetat nabhyam nābhyai hitaṁ nabhyam nābhiṁ vā arhatīti — kiṁ tat ? yadayaṁ yo'yam ātmā piṇḍaḥ ; pradhiḥ vittaṁ parivārasthānīyaṁ bāhyam — cakrasyevāranemyādi । tasmāt yadyapi sarvajyāniṁ sarvasvāpaharaṇaṁ jīyate hīyate glāniṁ prāpnoti, ātmanā cakranābhisthānīyena cet yadi jīvati, pradhinā bāhyena parivāreṇa ayam agāt kṣīṇo'yam — yathā cakramaranemivimuktam — evamāhuḥ ; jīvaṁścedaranemisthānīyena vittena punarupacīyata ityabhiprāyaḥ ॥
evaṁ pāṅktena daivavittavidyāsaṁyuktena karmaṇā tryannātmakaḥ prajāpatirbhavatīti vyākhyātam ; anantaraṁ ca jāyādivittaṁ parivārasthānīyamityuktam । tatra putrakarmāparavidyānāṁ lokaprāptisādhanatvamātraṁ sāmānyenāvagatam ; na putrādīnāṁ lokaprāptiphalaṁ prati viśeṣasambandhaniyamaḥ । so'yaṁ putrādīnāṁ sādhanānāṁ sādhyaviśeṣasambandho vaktavya ityuttarakaṇḍikā praṇīyate —
atha trayo vāva lokā manuṣyalokaḥ pitṛloko devaloka iti so'yaṁ manuṣyalokaḥ putreṇaiva jayyo nānyena karmaṇā karmaṇā pitṛloko vidyayā devaloko devaloko vai lokānāṁ śreṣṭhastasmādvidyāṁ praśaṁsanti ॥ 16 ॥
atheti vākyopanyāsārthaḥ । trayaḥ — vāvetyavadhāraṇārthaḥ — traya eva śāstroktasādhanārhā lokāḥ, na nyūnā nādhikā vā ; ke ta ityucyate — manuṣyalokaḥ pitṛloko devaloka iti । teṣāṁ so'yaṁ manuṣyalokaḥ putreṇaiva sādhanena jayyaḥ jetavyaḥ sādhyaḥ — yathā ca putreṇa jetavyastathottaratra vakṣyāmaḥ — nānyena karmaṇā, vidyayā veti vākyaśeṣaḥ । karmaṇā agnihotrādilakṣaṇena kevalena pitṛloko jetavyaḥ, na putreṇa nāpi vidyayā । vidyayā devalokaḥ, na putreṇa nāpi karmaṇā । devaloko vai lokānāṁ trayāṇāṁ śreṣṭhaḥ praśasyatamaḥ ; tasmāt tatsādhanatvāt vidyāṁ praśaṁsanti ॥
athātaḥ samprattiryadā praiṣyanmanyate'tha putramāha tvaṁ brahma tvaṁ yajñastvaṁ loka iti sa putraḥ pratyāhāhaṁ brahmāhaṁ yajño'haṁ loka iti yadvai kiñcānūktaṁ tasya sarvasya brahmetyekatā । ye vai ke ca yajñāsteṣāṁ sarveṣāṁ yajña ityekatā ye vai ke ca lokāsteṣāṁ sarveṣāṁ loka ityekataitāvadvā idaṁ sarvametanmā sarvaṁ sannayamito'bhunajaditi tasmātputramanuśiṣṭaṁ lokyamāhustasmādenamanuśāsati sa yadaivaṁvidasmāllokātpraityathaibhireva prāṇaiḥ saha putramāviśati । sa yadyanena kiñcidakṣṇayākṛtaṁ bhavati tasmādenaṁ sarvasmātputro muñcati tasmātputro nāma sa putreṇaivāsmiṁlloke pratitiṣṭhatyathainamete daivāḥ prāṇā amṛtā āviśanti ॥ 17 ॥
evaṁ sādhyalokatrayaphalabhedena viniyuktāni putrakarmavidyākhyāni trīṇi sādhanāni ; jāyā tu putrakarmārthatvānna pṛthaksādhanamiti pṛthak nābhihitā ; vittaṁ ca karmasādhanatvānna pṛthaksādhanam ; vidyākarmaṇorlokajayahetutvaṁ svātmapratilābhenaiva bhavatīti prasiddham ; putrasya tu akriyātmakatvāt kena prakāreṇa lokajayahetutvamiti na jñāyate ; atastadvaktavyamiti atha anantaramārabhyate — samprattiḥ sampradānam ; samprattiriti vakṣyamāṇasya karmaṇo nāmadheyam ; putre hi svātmavyāpārasampradānaṁ karoti anena prakāreṇa pitā, tena samprattisaṁjñakamidaṁ karma । tat kasminkāle kartavyamityāha — sa pitā yadā yasminkāle praiṣyan mariṣyan mariṣyāmītyariṣṭādidarśanena manyate, atha tadā putramāhūyāha — tvaṁ brahma tvaṁ yajñastvaṁ loka iti । sa evamuktaḥ putraḥ pratyāha ; sa tu pūrvamevānuśiṣṭo jānāti mayaitatkartavyamiti ; tenāha — ahaṁ brahma ahaṁ yajñaḥ ahaṁ loka iti etadvākyatrayam । etasyārthastirohita iti manvānā śrutirvyākhyānāya pravartate — yadvai kiñca yatkiñca avaśiṣṭam anūktam adhītamanadhītaṁ ca, tasya sarvasyaiva brahmetyetasminpade ekatā ekatvam ; yo'dhyayanavyāpāro mama kartavya āsīdetāvantaṁ kālaṁ vedaviṣayaḥ, saḥ ita ūrdhvaṁ tvaṁ brahma tvatkartṛko'stvityarthaḥ । tathā ye vai ke ca yajñā anuṣṭheyāḥ santo mayā anuṣṭhitāścānanuṣṭhitāśca, teṣāṁ sarveṣāṁ yajña ityetasminpada ekatā ekatvam ; matkartṛkā yajñā ya āsan ; te ita ūrdhvaṁ tvaṁ yajñaḥ tvatkartṛkā bhavantvityarthaḥ । ye vai ke ca lokā mayā jetavyāḥ santo jitā ajitāśca, teṣāṁ sarveṣāṁ loka ityetasminpada ekatā ; ita ūrdhvaṁ tvaṁ lokaḥ tvayā jetavyāste । ita ūrdhvaṁ mayā adhyayanayajñalokajayakartavyakratustvayi samarpitaḥ, ahaṁ tu mukto'smi kartavyatābandhanaviṣayātkratoḥ । sa ca sarvaṁ tathaiva pratipannavānputraḥ anuśiṣṭatvāt । tatra imaṁ piturabhiprāyaṁ manvānā ācaṣṭe śrutiḥ — etāvat etatparimāṇaṁ vai idaṁ sarvam — yadgṛhiṇā kartavyam , yaduta vedā adhyetavyāḥ, yajñā yaṣṭavyāḥ, lokāśca jetavyāḥ ; etanmā sarvaṁ sannayam — sarvaṁ hi imaṁ bhāraṁ madadhīnaṁ matto'pacchidya ātmani nidhāya itaḥ asmāllokāt mā mām abhunajat pālayiṣyatīti — lṛḍarthe laṅ , chandasi kālaniyamābhāvāt । yasmādevaṁ sampannaḥ putraḥ pitaram asmāllokātkartavyatābandhanato mocayiṣyati, tasmātputramanuśiṣṭaṁ lokyaṁ lokahitaṁ pituḥ āhurbrāhmaṇāḥ । ata eva hyenaṁ putramanuśāsatilokyo'yaṁ naḥ syāditi — pitaraḥ । sa pitā yadā yasminkāle evaṁvit putrasamarpitakartavyatākratuḥ asmāllokāt praiti mriyate, atha tadā ebhireva prakṛtairvāṅmanaḥprāṇaiḥ putramāviśati putraṁ vyāpnoti । adhyātmaparicchedahetvapagamāt piturvāṅmanaḥprāṇāḥ svena ādhidaivikena rūpeṇa pṛthivyagnyādyātmanā bhinnaghaṭapradīpaprakāśavat sarvam āviśanti ; taiḥ prāṇaiḥ saha pitāpi āviśati vāṅmanaḥprāṇātmabhāvitvātpituḥ ; ahamasmyanantā vāṅmanaḥprāṇā adhyātmādibhedavistārāḥ — ityevaṁbhāvito hi pitā ; tasmāt prāṇānuvṛttitvaṁ piturbhavatīti yuktamuktam — ebhireva prāṇaiḥ saha putramāviśatīti ; sarveṣāṁ hyasāvātmā bhavati putrasya ca । etaduktaṁ bhavati — yasya piturevamanuśiṣṭaḥ putro bhavati so'sminneva loke vartate putrarūpeṇa naiva mṛto mantavya ityarthaḥ ; tathā ca śrutyantare — ‘so'syāyamitara ātmā puṇyebhyaḥ karmabhyaḥ pratidhīyate’ (ai. u. 2 । 1 । 4) iti । athedānīṁ putranirvacanamāha — sa putraḥ yadi kadācit anena pitrā akṣṇayā koṇacchidrato'ntarā akṛtaṁ bhavati kartavyam , tasmāt kartavyatārūpātpitrā akṛtāt sarvasmāllokaprāptipratibandharūpāt putro muñcati mocayati tatsarvaṁ svayamanutiṣṭhanpūrayitvā ; tasmāt pūraṇena trāyate sa pitaraṁ yasmāt , tasmāt , putro nāma ; idaṁ tatputrasya putratvam — yatpituśchidraṁ pūrayitvā trāyate । sa pitā evaṁvidhena putreṇa mṛto'pi san amṛtaḥ asminneva loke pratitiṣṭhati evamasau pitā putreṇemaṁ manuṣyalokaṁ jayati ; na tathā vidyākarmabhyāṁ devalokapitṛlokau, svarūpalābhasattāmātreṇa ; na hi vidyākarmaṇī svarūpalābhavyatirekeṇa putravat vyāpārāntarāpekṣayā lokajayahetutvaṁ pratipadyete । atha kṛtasamprattikaṁ pitaram enam ete vāgādayaḥ prāṇāḥ daivāḥ hairaṇyagarbhāḥ amṛtāḥ amaraṇadharmāṇa āviśanti ॥
pṛthivyai cainamagneśca daivī vāgāviśati sā vai daivī vāgyayā yadyadeva vadati tattadbhavati ॥ 18 ॥
kathamiti vakṣyati — pṛthivyai cainamityādi । evaṁ putrakarmāparavidyānāṁ manuṣyalokapitṛlokadevalokasādhyārthatā pradarśitā śrutyā svayameva ; atra kecidvāvadūkāḥ śrutyuktaviśeṣārthānabhijñāḥ santaḥ putrādisādhanānāṁ mokṣārthatāṁ vadanti ; teṣāṁ mukhāpidhānaṁ śrutyedaṁ kṛtam — jāyā me syādityādi pāṅktaṁ kāmyaṁ karmetyupakrameṇa, putrādīnāṁ ca sādhyaviśeṣaviniyogopasaṁhāreṇa ca ; tasmāt ṛṇaśrutiravidvadviṣayā na paramātmavidviṣayeti siddham ; vakṣyati ca — ‘kiṁ prajayā kariṣyāmo yeṣāṁ no'yamātmāyaṁ lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) iti -
kecittu pitṛlokadevalokajayo'pi pitṛlokadevalokābhyāṁ vyāvṛttireva ; tasmāt putrakarmāparavidyābhiḥ samuccityānuṣṭhitābhiḥ tribhya etebhyo lokebhyo vyāvṛttaḥ paramātmavijñānena mokṣamadhigacchatīti paramparayā mokṣārthānyeva putrādisādhanāni icchanti ; teṣāmapi mukhāpidhānāya iyameva śrutiruttarā kṛtasamprattikasya putriṇaḥ karmiṇaḥ tryannātmavidyāvidaḥ phalapradarśanāya pravṛttā । na ca idameva phalaṁ mokṣaphalamiti śakyaṁ vaktum , tryannasambandhāt medhātapaḥkāryatvāccānnānām punaḥ punarjanayata iti darśanāt , ‘yaddhaitanna kuryātkṣīyeta ha’ (bṛ. u. 1 । 5 । 2) iti ca kṣayaśravaṇāt , śarīram jyotīrūpamiti ca kāryakaraṇatvopapatteḥ, ‘trayaṁ vā idam’ (bṛ. u. 1 । 6 । 1) iti ca nāmarūpakarmātmakatvenopasaṁhārāt । na ca idameva sādhanatrayaṁ saṁhataṁ sat kasyacinmokṣārthaṁ kasyacit tryannātmaphalamityasmādeva vākyādavagantuṁ śakyam , putrādisādhanānāṁ tryannātmaphaladarśanenaiva upakṣīṇatvādvākyasya ॥
pṛthivyai pṛthivyāḥ ca enam agneśca daivī adhidaivātmikā vāk enaṁ kṛtasamprattikam āviśati ; sarveṣāṁ hi vāca upādānabhūtā daivī vāk pṛthivyagnilakṣaṇā ; sā hyādhyātmikāsaṅgādidoṣairniruddhā । viduṣastaddoṣāpagame āvaraṇabhaṅga ivodakaṁ pradīpaprakāśavacca vyāpnoti ; tadetaducyate — pṛthivyā agneścainaṁ daivī vāgāviśatīti । sā ca daivī vāk anṛtādidoṣarahitā śuddhā, yayā vācā daivyā yadyadeva ātmane parasmai vā vadati tattat bhavati — amoghā apratibaddhā asya vāgbhavatītyarthaḥ ॥
divaścainamādityācca daivaṁ mana āviśati tadvai daivaṁ mano yenānandyeva bhavatyatho na śocati ॥ 19 ॥
tathā divaścainamādityācca daivaṁ mana āviśati — tacca daivaṁ manaḥ, svabhāvanirmalatvāt ; yena manasā asau ānandyeva bhavati sukhyeva bhavati ; atho api na śocati, śokādinimittāsaṁyogāt ॥
adbhyaścainaṁ candramasaśca daivaḥ prāṇa āviśati sa vai daivaḥ prāṇo yaḥ sañcaraṁścāsañcaraṁśca na vyathate'tho na riṣyati sa evaṁvitsarveṣāṁ bhūtānāmātmā bhavati yathaiṣā devataivaṁ sa yathaitāṁ devatāṁ sarvāṇi bhūtānyavantyaivaṁ haivaṁvidaṁ sarvāṇi bhūtānyavanti । yadu kiñcemāḥ prajāḥ śocantyamaivāsāṁ tadbhavati puṇyamevāmuṁ gacchati na ha vai devānpāpaṁ gacchati ॥ 20 ॥
tathā adbhyaścainaṁ candramasaśca daivaḥ prāṇa āviśati । sa vai daivaḥ prāṇaḥ kiṁlakṣaṇa ityucyate — yaḥ sañcaran prāṇibhedeṣu asañcaran samaṣṭivyaṣṭirūpeṇa — athavā sañcaran jaṅgameṣu asañcaransthāvareṣu — na vyathate na duḥkhanimittena bhayena yujyate ; atho api na riṣyati na vinaśyati na hiṁsāmāpadyate । saḥ — yo yathoktamevaṁ vetti tryannātmadarśanaṁ saḥ — sarveṣāṁ bhūtānāmātmā bhavati, sarveṣāṁ bhūtānāṁ prāṇo bhavati, sarveṣāṁ bhūtānāṁ mano bhavati, sarveṣāṁ bhūtānāṁ vāgbhavati — ityevaṁ sarvabhūtātmatayā sarvajño bhavatītyarthaḥ — sarvakṛcca । yathaiṣā pūrvasiddhā hiraṇyagarbhadevatā evameva nāsya sarvajñatve sarvakṛttve vā kvacitpratighātaḥ ; sa iti dārṣṭāntikanirdeśaḥ । kiñca yathaitāṁ hiraṇyagarbhadevatām ijyādibhiḥ sarvāṇi bhūtānyavanti pālayanti pūjayanti, evaṁ ha evaṁvidaṁ sarvāṇi bhūtānyavanti — ijyādilakṣaṇāṁ pūjāṁ satataṁ prayuñjata ityarthaḥ ॥
athedamāśaṅkyate — sarvaprāṇināmātmā bhavatītyuktam ; tasya ca sarvaprāṇikāryakaraṇātmatve sarvaprāṇisukhaduḥkhaiḥ sambadhyeteti — tanna । aparicchinnabuddhitvāt — paricchinnātmabuddhīnāṁ hyākrośādau duḥkhasambandho dṛṣṭaḥ -, anenāhamākruṣṭa iti ; asya tu sarvātmano ya ākruśyate yaścākrośati tayorātmatvabuddhiviśeṣābhāvāt na tannimittaṁ duḥkhamupapadyate । maraṇaduḥkhavacca nimittābhāvāt — yathā hi kasmiṁścinmṛte kasyacidduḥkhamutpadyate — mamāsau putro bhrātā ceti — putrādinimittam , tannimittābhāve tanmaraṇadarśino'pi naiva duḥkhamupajāyate, tathā īśvarasyāpi aparicchinnātmano mamatavatādiduḥkhanimittamithyājñānādidoṣābhāvāt naiva duḥkhamupajāyate । tadetaducyate — yadu kiñca yatkiñca imāḥ prajāḥ śocanti amaiva sahaiva prajābhiḥ tacchokādinimittaṁ duḥkhaṁ saṁyuktaṁ bhavati āsāṁ prajānām paricchinnabuddhijanitatvāt ; sarvātmanastu kena saha kiṁ saṁyuktaṁ bhavet viyuktaṁ vā । amuṁ tu prājāpatye pade vartamānaṁ puṇyameva śubhameva — phalamabhipretaṁ puṇyamiti — niratiśayaṁ hi tena puṇyaṁ kṛtam , tena tatphalameva gacchati ; na ha vai devānpāpaṁ gacchati, pāpaphalasyāvasarābhāvāt — pāpaphalaṁ duḥkhaṁ na gacchatītyarthaḥ ॥
‘ta ete sarva eva samāḥ sarve'nantāḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 13) ityaviśeṣeṇa vāṅmanaḥprāṇānāmupāsanamuktam , na anyatamagato viśeṣa uktaḥ ; kimevameva pratipattavyam , kiṁ vā vicāryamāṇe kaścidviśeṣo vratamupāsanaṁ prati pratipattuṁ śakyata ityucyate —
athāto vratamīmāṁsā prajāpatirha karmāṇi sasṛje tāni sṛṣṭānyanyonyenāspardhanta vadiṣyāmyevāhamiti vāgdadhre drakṣyāmyahamiti cakṣuḥ śroṣyāmyahamiti śrotramevamanyāni karmāṇi yathākarma tāni mṛtyuḥ śramo bhūtvopayeme tānyāpnottānyāptvā mṛtyuravārundha tasmācchrāmyatyeva vākśrāmyati cakṣuḥ śrāmyati śrotramathemameva nāpnodyo'yaṁ madhyamaḥ prāṇastāni jñātuṁ dadhrire । ayaṁ vai naḥ śreṣṭho yaḥ sañcaraṁścāsañcaraṁśca na vyathate'tho na riṣyati hantāsyaiva sarve rūpamasāmeti ta etasyaiva sarve rūpamabhavaṁstasmādeta etenākhyāyante prāṇā iti tena ha vāva tatkulamācakṣate yasminkule bhavati ya evaṁ veda ya u haivaṁvidā spardhate'nuśuṣyatyanuśuṣya haivāntato mriyata ityadhyātmam ॥ 21 ॥
athātaḥ anantaraṁ vratamīmāṁsā upāsanakarmavicāraṇetyarthaḥ ; eṣāṁ prāṇānāṁ kasya karma vratatvena dhārayitavyamiti mīmāṁsā pravartate । tatra prajāpatiḥ ha — ha - śabdaḥ kilārthe — prajāpatiḥ kila prajāḥ sṛṣṭvā karmāṇi karaṇāni vāgādīni — karmārthāni hi tānīti karmāṇītyucyante — sasṛje sṛṣṭavān vāgādīni karaṇānītyarthaḥ । tāni punaḥ sṛṣṭāni anyonyena itaretaram aspardhanta spardhāṁ saṅgharṣaṁ cakruḥ ; katham ? vadiṣyāmyeva svavyāpārādvadanādanuparataiva ahaṁ syāmiti vāgvrataṁ dadhre dhṛtavatī — yadyanyo'pi matsamo'sti svavyāpārādanuparantuṁ śaktaḥ, so'pi darśayatvātmano vīryamiti ; tathā drakṣyāmyahamiti cakṣuḥ ; śroṣyāmyahamiti śrotram ; evamanyāni karmāṇi karaṇāni yathākarma — yat yat yasya karma yathākarma — tāni karaṇāni mṛtyurmārakaḥ śramaḥ śramarūpī bhūtvā upayeme sañjagrāha । katham ? tāni karaṇāni svavyāpāre pravṛttāni āpnot śramarūpeṇa ātmānaṁ darśitavān ; āptvā ca tāni avārundha avarodhaṁ kṛtavānmṛtyuḥ — svakarmabhyaḥ pracyāvitavānityarthaḥ । tasmādadyatve'pi vadane svakarmaṇi pravṛttā vāk śrāmyatyeva śramarūpiṇā mṛtyunā saṁyuktā svakarmataḥ pracyavate ; tathā śrāmyati cakṣuḥ ; śrāmyati śrotram । athemameva mukhyaṁ prāṇaṁ na āpnot na prāptavānmṛtyuḥ śramarūpī — yo'yaṁ madhyamaḥ prāṇaḥ tam । tenādyatve'pyaśrānta eva svakarmaṇi pravartate । tānītarāṇi karaṇāni taṁ jñātuṁ dadhrire dhṛtavanti manaḥ ; ayaṁ vai naḥ asmākaṁ madhye śreṣṭhaḥ praśasyatamaḥ abhyadhikaḥ, yasmāt yaḥ sañcaraṁścāsañcaraṁśca na vyathate, atho na riṣyati — hanta idānīmasyaiva prāṇasya sarve vayaṁ rūpamasāma prāṇamātmatvena pratipadyemahi — evaṁ viniścitya te etasyaiva sarve rūpamabhavan prāṇarūpameva ātmatvena pratipannāḥ prāṇavratameva dadhrire — asmadvratāni na mṛtyorvāraṇāya paryāptānīti । yasmātprāṇena rūpeṇa rūpavantītarāṇi karaṇāni calanātmanā svena ca prakāśātmanā ; na hi prāṇādanyatra calanātmakatvopapattiḥ ; calanavyāpārapūrvakāṇyeva hi sarvadā svavyāpāreṣu lakṣyante — tasmāt ete vāgādayaḥ etena prāṇābhidhānena ākhyāyante abhidhīyante — prāṇā ityevam । ya evaṁ prāṇātmatāṁ sarvakaraṇānāṁ vetti prāṇaśabdābhidheyatvaṁ ca, tena ha vāva tenaiva viduṣā tatkulamācakṣate laukikāḥ, yasminkule sa vidvān jāto bhavati — tatkulaṁ vidvannāmnaiva prathitaṁ bhavati — amuṣyedaṁ kulamiti — yathā tāpatya iti । ya evaṁ yathoktaṁ veda vāgādīnāṁ prāṇarūpatāṁ prāṇākhyatvaṁ ca, tasyaitatphalam । kiñca yaḥ kaścit u ha evaṁvidā prāṇātmadarśinā spardhate tatpratipakṣī san saḥ asminneva śarīre anuśuṣyati śoṣamupagacchati ; anuśuṣya haiva śoṣaṁ gatvaiva antataḥ ante mriyate, na sahasā anupadruto mriyate । ityevamuktamadhyātmaṁ prāṇātmadarśanamiti uktopasaṁhāraḥ adhidaivatapradarśanārthaḥ ॥
athādhidaivataṁ jvaliṣyāmyevāhamityagnirdadhre tapsyāmyahamityādityo bhāsyāmyahamiti candramā evamanyā devatā yathādaivataṁ sa yathaiṣāṁ prāṇānāṁ madhyamaḥ prāṇa evametāsāṁ devatānāṁ vāyurmlocanti hyanyā devatā na vāyuḥ saiṣānastamitā devatā yadvāyuḥ ॥ 22 ॥
atha anantaram adhidaivataṁ devatāviṣayaṁ darśanamucyate । kasya devatāviśeṣasya vratadhāraṇaṁ śreya iti mīmāṁsyate । adhyātmavatsarvam । jvaliṣyāmyevāhamityagnirdadhre ; tapsyāmyahamityādityaḥ ; bhāsyāmyahamiti candramāḥ ; evamanyā devatā yathādaivatam । saḥ adhyātmaṁ vāgādīnāmeṣāṁ prāṇānāṁ madhye madhyamaḥ prāṇo mṛtyunā anāptaḥ svakarmaṇo na pracyāvitaḥ svena prāṇavratenābhagnavrato yathā, evam etāsāmagnyādīnāṁ devatānāṁ vāyurapi । mlocanti astaṁ yanti svakarmabhya uparamante — yathā adhyātmaṁ vāgādayo'nyā devatā agnyādyāḥ ; na vāyurastaṁ yāti — yathā madhyamaḥ prāṇaḥ ; ataḥ saiṣā anastamitā devatā yadvāyuḥ yo'yaṁ vāyuḥ । evamadhyātmamadhidaivaṁ ca mīmāṁsitvā nirdhāritam — prāṇavāyvātmanorvratamabhagnamiti ॥
athaiṣa śloko bhavati yataścodeti sūryo'staṁ yatra ca gacchatīti prāṇādvā eṣa udeti prāṇe'stameti taṁ devāścakrire dharmaṁ sa evādya sa u śva iti yadvā ete'murhyadhriyanta tadevāpyadya kurvanti । tasmādekameva vrataṁ caretprāṇyāccaivāpānyācca nenmā pāpmā mṛtyurāpnuvaditi yadyu caretsamāpipayiṣetteno etasyai devatāyai sāyujyaṁ salokatāṁ jayati ॥ 23 ॥
athaitasyaivārthasya prakāśakaḥ eṣa śloko mantro bhavati । yataśca yasmādvāyoḥ udeti udgacchati sūryaḥ, adhyātmaṁ ca cakṣurātmanā prāṇāt — astaṁ ca yatra vāyau prāṇe ca gacchati aparasandhyāsamaye svāpasamaye ca puruṣasya — taṁ devāḥ taṁ dharmaṁ devāḥ cakrire dhṛtavantaḥ vāgādayo'gnyādayaśca prāṇavrataṁ vāyuvrataṁ ca purā vicārya । sa eva adya idānīṁ śvo'pi bhaviṣyatyapi kāle anuvartyate anuvartiṣyate ca devairityabhiprāyaḥ । tatremaṁ mantraṁ saṅkṣepato vyācaṣṭe brāhmaṇam — prāṇādvā eṣa sūrya udeti prāṇe'stameti । taṁ devāścakrire dharmaṁ sa evādya sa u śva ityasya ko'rtha ityucyate — yat vai ete vratam amurhi amuṣminkāle vāgādayo'gnyādayaśca prāṇavrataṁ vāyuvrataṁ ca adhriyanta, tadevādyāpi kurvanti anuvartante anuvartiṣyante ca ; vrataṁ tayorabhagnameva । yattu vāgādivratam agnyādivrataṁ ca tadbhagnameva, teṣām astamayakāle svāpakāle ca vāyau prāṇe ca nimluktidarśanāt । athaitadanyatroktam — ‘yadā vai puruṣaḥ svapiti prāṇaṁ tarhi vāgapyeti prāṇaṁ manaḥ prāṇaṁ cakṣuḥ prāṇaṁ śrotraṁ yadā prabudhyate prāṇādevādhi punarjāyanta ityadhyātmamathādhidaivataṁ yadā vā agniranugacchati vāyuṁ tarhyanūdvāti tasmādenamudavāsīdityāhurvāyuṁ hyanūdvāti yadādityo'stameti vāyuṁ tarhi praviśati vāyuṁ candramā vāyau diśaḥ pratiṣṭhitā vāyorevādhi punarjāyante’ (śata. brā. 10 । 3 । 3 । 6, 8) iti । yasmāt etadeva vrataṁ vāgādiṣu agnyādiṣu ca anugataṁ yadetat vāyośca prāṇasya ca parispandātmakatvaṁ sarvaiḥ devairanuvartyamānaṁ vratam — tasmāt anyo'pyekameva vrataṁ caret ; kiṁ tat ? prāṇyāt prāṇanavyāpāraṁ kuryāt apānyāt apānanavyāpāraṁ ca ; na hi prāṇāpānavyāpārasya prāṇanāpānanalakṣaṇasyoparamo'sti ; tasmāttadeva ekaṁ vrataṁ caret hitvendriyāntaravyāpāram — net mā māṁ pāpmā mṛtyuḥ śramarūpī āpnuvat āpnuyāt — necchabdaḥ paribhaye — yadyahamasmādvratātpracyutaḥ syām , grasta evāhaṁ mṛtyunetyevaṁ trasto dhārayetprāṇavratamityabhiprāyaḥ । yadi kadācit u caret prārabheta prāṇavratam , samāpipayiṣet samāpayitumicchet ; yadi hi asmādvratāduparamet prāṇaḥ paribhūtaḥ syāt devāśca ; tasmātsamāpayedeva । tena u tena anena vratena prāṇātmapratipattyā sarvabhūteṣu — vāgādayaḥ agnyādayaśca madātmakā eva, ahaṁ prāṇa ātmā sarvaparispandakṛt evaṁ tenānena vratadhāraṇena etasyā eva prāṇadevatāyāḥ sāyujyaṁ sayugbhāvam ekātmatvaṁ salokatāṁ samānalokatāṁ vā ekasthānatvam — vijñānamāndyāpekṣametat — jayati prāpnotīti ॥
iti prathamādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥
trayaṁ vā idaṁ nāma rūpaṁ karma teṣāṁ nāmnāṁ vāgityetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi nāmānyuttiṣṭhanti । etadeṣāṁ sāmaitaddhi sarvairnāmabhiḥ samametadeṣāṁ brahmaitaddhi sarvāṇi nāmāni bibharti ॥ 1 ॥
yadetadavidyāviṣayatvena prastutaṁ sādhyasādhanalakṣaṇaṁ vyākṛtaṁ jagat prāṇātmaprāptyantotkarṣavadapi phalam , yā caitasya vyākaraṇātprāgavasthā avyākṛtaśabdavācyā — vṛkṣabījavat sarvametat trayam ; kiṁ tattrayamityucyate — nāma rūpaṁ karma ceti anātmaiva — na ātmā yatsākṣādaparokṣādbrahma ; tasmādasmādvirajyetetyevamarthaḥ trayaṁ vā ityādyārambhaḥ । na hyasmāt anātmanaḥ avyāvṛttacittasya ātmānameva lokam ahaṁ brahmāsmītyupāsituṁ buddhiḥ pravartate, bāhyapratyagātmapravṛttyorvirodhāt । tathā ca kāṭhake — ‘parāñci khāni vyatṛṇatsvayambhūstasmātparāṅpaśyati nāntarātman । kaściddhīraḥ pratyagātmānamaikṣadāvṛttacakṣuramṛtatvamicchan’ (ka . 2 । 1 । 1) ityādi ॥
kathaṁ punaḥ asya vyākṛtāvyākṛtasya kriyākārakaphalātmanaḥ saṁsārasya nāmarūpakarmātmakataiva, na punarātmatvam — ityetatsambhāvayituṁ śakyata iti । atrocyate — teṣāṁ nāmnāṁ yathopanyastānām — vāgiti śabdasāmānyamucyate, ‘yaḥ kaśca śabdo vāgeva sā’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ityuktatvāt vāgityetasya śabdasya yo arthaḥ śabdasāmānyamātram etat eteṣāṁ nāmaviśeṣāṇām ukthaṁ kāraṇam upādānam , saindhavalavaṇakaṇānāmiva saindhavācalaḥ ; tadāha — ato hi asmānnāmasāmānyāt sarvāṇi nāmāni yajñadatto devadatta ityevamādipravibhagāni uttiṣṭhanti utpadyante pravibhajyante, lavaṇācalādiva lavaṇakaṇāḥ ; kāryaṁ ca kāraṇenāvyatiriktam । tathā viśeṣāṇāṁ ca sāmānye'ntarbhāvāt — kathaṁ sāmānyaviśeṣabhāva iti — etat śabdasāmānyam eṣāṁ nāmaviśeṣāṇām sāma, samatvātsāma, sāmānyamityarthaḥ ; etat hi yasmāt sarvairnāmabhiḥ ātmaviśeṣaiḥ samam । kiñca ātmalābhāviśeṣācca nāmaviśeṣāṇām — yasya ca yasmādātmalābho bhavati, sa tenāpravibhakto dṛṣṭaḥ, yathā ghaṭādīnāṁ mṛdā ; kathaṁ nāmaviśeṣāṇāmātmalābho vāca ityucyate — yata etadeṣāṁ vākśabdavācyaṁ vastu brahma ātmā, tato hyātmalābho nāmnām , śabdavyatiriktasvarūpānupapatteḥ ; tatpratipādayati — etat śabdasāmānyaṁ hi yasmāt śabdaviśeṣān sarvāṇi nāmāni bibharti dhārayati svarūpapradānena । evaṁ kāryakāraṇatvopapatteḥ sāmānyaviśeṣopapatteḥ ātmapradānopapatteśca nāmaviśeṣāṇāṁ śabdamātratā siddhā । evamuttarayorapi sarvaṁ yojyaṁ yathoktam ॥
atha rūpāṇāṁ cakṣurityetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi rūpāṇyuttiṣṭhantyetadeṣāṁ sāmaitaddhi sarvai rūpaiḥ samametadeṣāṁ brahmaitaddhi sarvāṇi rūpāṇi bibharti ॥ 2 ॥
athedānīṁ rūpāṇāṁ sitāsitaprabhṛtīnām — cakṣuriti cakṣurviṣayasāmānyaṁ cakṣuḥśabdābhidheyaṁ rūpasāmānyaṁ prakāśyamātramabhidhīyate । ato hi sarvāṇi rūpāṇyuttiṣṭhanti, etadeṣāṁ sāma, etaddhi sarvai rūpaiḥ samam , etadeṣāṁ brahma, etaddhi sarvāṇi rūpāṇi bibharti ॥
atha karmaṇāmātmetyetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi karmāṇyuttiṣṭhantyetadeṣāṁ sā maitaddhi sarvaiḥ karmabhiḥ samametadeṣāṁ brahmaitaddhi sarvāṇi karmāṇi bibharti tadetattrayaṁ sadekamayamātmātmo ekaḥ sannetattrayaṁ tadetadamṛtaṁ sattyena cchannaṁ prāṇo vā amṛtaṁ nāmarūpe sattyaṁ tābhyāmayaṁ prāṇaśchannaḥ ॥ 3 ॥
athedānīṁ sarvakarmaviśeṣāṇāṁ mananadarśanātmakānāṁ calanātmakānāṁ ca kriyāsāmānyamātre'ntarbhāva ucyate ; katham ? sarveṣāṁ karmaviśeṣāṇām , ātmā śarīram sāmānyam ātmā — ātmanaḥ karma ātmetyucyate ; ātmanā hi śarīreṇa karma karoti — ityuktam ; śarīre ca sarvaṁ karmābhivyajyate ; ataḥ tātsthyāt tacchabdaṁ karma — karmasāmānyamātraṁ sarveṣāmukthamityādi pūrvavat । tadetadyathoktaṁ nāma rūpaṁ karma trayam itaretarāśrayam itaretarābhivyaktikāraṇam itaretarapralayam saṁhatam — tridaṇḍaviṣṭambhavat — sat ekam । kenātmanaikatvamityucyate — ayamātmā ayaṁ piṇḍaḥ kāryakaraṇātmasaṅghātaḥ tathā annatraye vyākhyātaḥ — ‘etanmayo vā ayamātmā’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ityādinā ; etāvaddhīdaṁ sarvaṁ vyākṛtamavyākṛtaṁ ca yaduta nāma rūpaṁ karmeti ; ātmā u eko'yaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ san adhyātmādhibhūtādhidaivabhāvena vyavasthitam etadeva trayaṁ nāma rūpaṁ karmeti । tadetat vakṣyamāṇam ; amṛtaṁ sattyena cchannamityetasya vāksyārthamāha — prāṇo vā amṛtam karaṇātmakaḥ antarupaṣṭambhakaḥ ātmabhūtaḥ amṛtaḥ avināśī ; nāmarūpe sattyaṁ kāryātmake śarīrāvasthe ; kriyātmakastu prāṇaḥ tayorupaṣṭambhakaḥ bāhyābhyāṁ śarīrātmakābhyāmupajanāpāyadharmibhyāṁ martyābhyāṁ channaḥ aprakāśīkṛtaḥ । etadeva saṁsārasatattvamavidyāviṣayaṁ pradarśitam ; ata ūrdhvaṁ vidyāviṣaya ātmā adhigantavya iti caturtha ārabhyate ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣye prathamo'dhyāyaḥ ॥
ātmetyevopāsīta ; tadanveṣaṇe ca sarvamanviṣṭaṁ syāt ; tadeva ca ātmatattvaṁ sarvasmāt preyastvādanveṣṭavyam — ātmānamevāvedahaṁ brahmāsmīti — ātmatattvamekaṁ vidyāviṣayaḥ । yastu bhedadṛṣṭiviṣayaḥ saḥ — anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa vedeti — avidyāviṣayaḥ । ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ityevamādibhiḥ pravibhaktau vidyāvidyāviṣayau sarvopaniṣatsu । tatra ca avidyāviṣayaḥ sarva eva sādhyasādhanādibhedaviśeṣaviniyogena vyākhyātaḥ ā tṛtīyādhyāyaparisamāpteḥ । sa ca vyākhyāto'vidyāviṣayaḥ sarva eva dviprakāraḥ — antaḥprāṇa upaṣṭambhako gṛhasyeva stambhādilakṣaṇaḥ prakāśako'mṛtaḥ, bāhyaśca kāryalakṣaṇo'prakāśaka upajanāpāyadharmakaḥ tṛṇakuśamṛttikāsamo gṛhasyeva satyaśabdavācyo martyaḥ ; tena amṛtaśabdavācyaḥ prāṇaḥ channa iti ca upasaṁhṛtam । sa eva ca prāṇo bāhyādhārabhedeṣvanekadhā vistṛtaḥ । prāṇa eko veda ityucyate । tasyaiva bāhyaḥ piṇḍa ekaḥ sādhāraṇaḥ — virāṭ vaiśvānaraḥ ātmā puruṣavidhaḥ prajāpatiḥ kaḥ hiraṇyagarbhaḥ — ityādibhiḥ piṇḍapradhānaiḥ śabdairākhyāyate sūryādipravibhaktakaraṇaḥ । ekaṁ ca anekaṁ ca brahma etāvadeva, nātaḥ paramasti pratyekaṁ ca śarīrabhedeṣu parisamāptaṁ cetanāvat kartṛ bhoktṛ ca — iti avidyāviṣayameva ātmatvenopagato gārgyo brāhmaṇo vaktā upasthāpyate । tadviparītātmadṛk ajātaśatruḥ śrotā । evaṁ hi yataḥ pūrvapakṣasiddhāntākhyāyikārūpeṇa samarpyamāṇo'rthaḥ śrotuścittasya vaśameti ; viparyaye hi tarkaśāstravatkevalārthānugamavākyaiḥ samarpyamāṇo durvijñeyaḥ syāt atyantasūkṣmatvādvastunaḥ ; tathā ca kāṭhake — ‘śravaṇāyāpi bahubhiryo na labhyaḥ’ (ka. u. 1 । 2 । 7) ityādivākyaiḥ susaṁskṛtadevabuddhigamyatvaṁ sāmānyamātrabuddhyagamyatvaṁ ca saprapañcaṁ darśitam ; ‘ācāryavānpuruṣo veda’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ‘ācāryāddhaiva vidyā’ (chā. u. 4 । 4 । 3) iti ca cchāndogye ; ‘upadekṣyanti te jñānaṁ jñāninastattvadarśinaḥ’ (bha. gī. 4 । 37) iti ca gītāsu ; ihāpi ca śākalyayājñavalkyasaṁvādenātigahvaratvaṁ mahatā saṁrambheṇa brahmaṇo vakṣyati — tasmāt śliṣṭa eva ākhyāyikārūpeṇa pūrvapakṣasiddhāntarūpamāpādya vastusamarpaṇārtha ārambhaḥ । ācāravidhyupadeśārthaśca — evamācāravatorvaktṛśrotrorākhyāyikānugato'rtho'vagamyate । kevalatarkabuddhiniṣedhārthā ca ākhyāyikā — ‘naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā’ (ka. u. 1 । 2 । 9) ‘na tarkaśāstradagdhāya’ (mo. dha. 247 । 18) iti śrutismṛtibhyām । śraddhā ca brahmavijñāne paramaṁ sādhanamityākhyāyikārthaḥ ; tathā hi gārgyājātaśatrvoratīva śraddhālutā dṛśyata ākhyāyikāyām ; ‘śraddhāvāṁllabhate jñānam’ (bha. gī. 4 । 30) iti ca smṛtiḥ ॥
oṁ । dṛptabālākirhānūcāno gārgya āsa sa hovācājātaśatruṁ kāśyaṁ brahma te bravāṇīti sa hovācājātaśatruḥ sahasrametasyāṁ vāci dadmo janako janaka iti vai janā dhāvantīti ॥ 1 ॥
tatra pūrvapakṣavādī avidyāviṣayabrahmavit dṛptabālākiḥ - dṛptaḥ garvitaḥ asamyagbrahmavittvādeva — balākāyā apatyaṁ bālākiḥ, dṛptaścāsau bālākiśceti dṛptabālākiḥ, ha - śabda aitihyārtha ākhyāyikāyām , anūcānaḥ anuvacanasamarthaḥ vaktā vāgmī, gārgyo gotrataḥ, āsa babhūva kvacitkālaviśeṣe । sa hovāca ajātaśatrum ajātaśatrunāmānam kāśyaṁ kāśirājam abhigamya — brahma te bravāṇīti brahma te tubhyaṁ bravāṇi kathayāni । sa evamukto'jātaśatruruvāca — sahasraṁ gavāṁ dadmaḥ etasyāṁ vāci — yāṁ māṁ pratyavocaḥ brahma te bravāṇīti, tāvanmātrameva gosahasrapradāne nimittamityabhiprāyaḥ । sākṣādbrahmakathanameva nimittaṁ kasmānnāpekṣyate sahasradāne, brahma te bravāṇīti iyameva tu vāk nimittamapekṣyata ityucyate — yataḥ śrutireva rājño'bhiprāyamāha — janako dātā janakaḥ śroteti ca etasminvākyadvaye etadvayamabhyasyate janako janaka iti ; vai - śabdaḥ prasiddhāvadyotanārthaḥ ; janako ditsurjanakaḥ śuśrūṣuriti brahma śuśrūṣavo vivakṣavaḥ pratijighṛkṣavaśca janāḥ dhāvanti abhigacchanti ; tasmāt tatsarvaṁ mayyapi sambhāvitavānasīti ॥
sa hovāca gārgyo ya evāsāvāditye puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā atiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ mūrdhā rājeti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste'tiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ mūrdhā rājā bhavati ॥ 2 ॥
evaṁ rājānaṁ śuśrūṣum abhimukhībhūtaṁ sa hovāca gārgyaḥ — ya eva asau āditye cakṣuṣi ca ekaḥ abhimānī cakṣurdvāreṇa iha hṛdi praviṣṭaḥ ahaṁ bhoktā kartā cetyavasthitaḥ — etameva ahaṁ brahma paśyāmi asminkāryakaraṇasaṅghāte upāse ; tasmāt tamahaṁ puruṣaṁ brahma tubhyaṁ bravīmi upāssveti । sa evamuktaḥ pratyuvāca ajātaśatruḥ mā meti hastena vinivārayan — etasmin brahmaṇi vijñeye mā saṁvadiṣṭhāḥ ; mā metyābādhanārthaṁ dvirvacanam — evaṁ samāne vijñānaviṣaya āvayoḥ asmānavijñānavata iva darśayatā bādhitāḥ syāmaḥ, ato mā saṁvadiṣṭhāḥ mā saṁvādaṁ kārṣīḥ asminbrahmaṇi ; anyaccejjānāsi, tadbrahma vaktumarhasi, na tu yanmayā jñāyata eva । atha cenmanyase — jānīṣe tvaṁ brahmamātram , na tu tadviśeṣeṇopāsanaphalānīti — tanna mantavyam ; yataḥ sarvametat ahaṁ jāne, yadbravīṣi ; katham ? atiṣṭhāḥ atītya bhūtāni tiṣṭhatītyatiṣṭhāḥ, sarveṣāṁ ca bhūtānāṁ mūrdhā śiraḥ rājeti vai — rājā dīptiguṇopetatvāt etairviśeṣaṇairviśiṣṭametadbrahma asminkāryakaraṇasaṅghāte kartṛ bhoktṛ ceti ahametamupāsa iti ; phalamapyevaṁ viśiṣṭopāsakasya — sa ya etamevamupāste atiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ mūrdhā rājā bhavati ; yathāguṇopāsanameva hi phalam ; ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavati’ (śata. brā. 10 । 5 । 2 । 20) iti śruteḥ ॥
sa hovāca gārgyo ya evāsau candre puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā bṛhanpāṇḍaravāsāḥ somo rājeti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste'haraharha sutaḥ prasuto bhavati nāsyānnaṁ kṣīyate ॥ 3 ॥
saṁvādena ādityabrahmaṇi pratyākhyāte'jātaśatruṇā candramasi brahmāntaraṁ pratipede gārgyaḥ । ya evāsau candre manasi ca ekaḥ puruṣo bhoktā kartā ceti pūrvavadviśeṣaṇam । bṛhan mahān pāṇḍaraṁ śuklaṁ vāso yasya so'yaṁ pāṇḍaravāsāḥ, apśarīratvāt candrābhimāninaḥ prāṇasya, somo rājā candraḥ, yaścānnabhūto'bhiṣūyate latātmako yajñe, tamekīkṛtya etamevāhaṁ brahmopāse ; yathoktaguṇaṁ ya upāste tasya aharahaḥ sutaḥ somo'bhiṣuto bhavati yajñe, prasutaḥ prakṛṣṭaṁ sutarāṁ suto bhavati vikāre — ubhayavidhayajñānuṣṭhānasāmarthyaṁ bhavatītyarthaḥ ; annaṁ ca asya na kṣīyate annātmakopāsakasya ॥
sa hovāca gārgyo ya evāsau vidyuti puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhāstejasvīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste tejasvī ha bhavati tejasvinī hāsya prajā bhavati ॥ 4 ॥
tathā vidyuti tvaci hṛdaye ca ekā devatā ; tejasvīti viśeṣaṇam ; tasyāstatphalam — tejasvī ha bhavati tejasvinī hāsya prajā bhavati — vidyutāṁ bahutvasyāṅgīkaraṇāt ātmani prajāyāṁ ca phalabāhulyam ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyamākāśe puraṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhāḥ pūrṇamapravartīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste pūryate prajayā paśubhirnāsyāsmāllokātprajodvartate ॥ 5 ॥
tathā ākāśe hṛdyākāśe hṛdaye ca ekā devatā ; pūrṇam apravarti ceti viśeṣaṇadvayam ; pūrṇatvaviśeṣaṇaphalamidam — pūryate prajayā paśubhiḥ ; apravartiviśeṣaṇaphalam — nāsyāsmāllokātprajodvartata iti, prajā santānāvicchittiḥ ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyaṁ vāyau puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā indro vaikuṇṭho'parājitā seneti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste jiṣṇurhāparājiṣṇurbhavatyanyatastyajāyī ॥ 6 ॥
tathā vāyau prāṇe hṛdi ca ekā devatā ; tasyā viśeṣaṇam — indraḥ parameśvaraḥ, vaikuṇṭhaḥ aprasahyaḥ, na parairjitapūrvā aparājitā senā — marutāṁ gaṇatvaprasiddheḥ ; upāsanaphalamapi — jiṣṇurha jayanaśīlaḥ aparājiṣṇuḥ na ca parairjitasvabhāvaḥ bhavati, anyatastyajāyī anyatastyānāṁ sapatnānāṁ jayanaśīlo bhavati ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyamagnau puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā viṣāsahiriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste viṣāsahirha bhavati viṣāsahirhāsya prajā bhavati ॥ 7 ॥
agnau vāci hṛdi ca ekā devatā ; tasyā viśeṣaṇam — viṣāsahiḥ marṣayitā pareṣām agnibāhulyāt phalabāhulyaṁ pūrvavat ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyamapsu puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhāḥ pratirūpa iti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste pratirūpaṁ haivainamupagacchati nāpratirūpamatho pratirūpo'smājjāyate ॥ 8 ॥
apsu retasi hṛdi ca ekā devatā ; tasyā viśeṣaṇam — pratirūpaḥ anurūpaḥ śrutismṛtyapratikūla ityarthaḥ ; phalam — pratirūpaṁ śrutismṛtiśāsanānurūpameva enamupagacchati prāpnoti na viparītam , anyacca — asmāt tathāvidha evopajāyate ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyamādarśe puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā rociṣṇuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste rociṣṇurha bhavati rociṣṇurhāsya prajā bhavatyatho yaiḥ sannigacchati sarvāṁ stānatirocate ॥ 9 ॥
ādarśe prasādasvabhāve cānyatra khaḍgādau, hārde ca sattvaśuddhisvābhāvye ca ekā devatā ; tasyā viśeṣaṇam — rociṣṇuḥ dīptisvabhāvaḥ ; phalaṁ ca tadeva, rocanādhārabāhulyātphalabāhulyam ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyaṁ yantaṁ paścācchabdo'nūdetyetamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā asuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste sarvaṁ haivāsmiṁlloka āyureti nainaṁ purā kālātprāṇo jahāti ॥ 10 ॥
yantaṁ gacchantaṁ ya evāyaṁ śabdaḥ paścāt pṛṣṭhataḥ anūdeti, adhyātmaṁ ca jīvanahetuḥ prāṇaḥ — tamekīkṛtyāha ; asuḥ prāṇo jīvanaheturiti guṇastasya ; phalam — sarvamāyurasmiṁlloka etīti — yathopāttaṁ karmaṇā āyuḥ karmaphalaparicchinnakālāt purā pūrvaṁ rogādibhiḥ pīḍyamānamapyenaṁ prāṇo na jahāti ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyaṁ dikṣu puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā dvitīyo'napaga iti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste dvitīyavānha bhavati nāsmādgaṇaśchidyate ॥ 11 ॥
dikṣu karṇayoḥ hṛdi caikā devatā aśvinau devāvaviyuktasvabhāvau ; guṇastasya dvitīyavattvam anapagatvam aviyuktatā cānyonyaṁ diśāmaśvinośca evaṁ dharmitvāt ; tadeva ca phalamupāsakasya — gaṇāvicchedaḥ dvitīyavattvaṁ ca ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyaṁ chāyāmayaḥ puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā mṛtyuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste sarvaṁ haivāsmiṁlloka āyureti nainaṁ purā kālānmṛtyurāgacchati ॥ 12 ॥
chāyāyāṁ bāhye tamasi adhyātmaṁ ca āvaraṇātmake'jñāne hṛdi ca ekā devatā, tasyā viśeṣaṇam — mṛtyuḥ ; phalaṁ sarvaṁ pūrvavat , mṛtyoranāgamanena rogādipīḍābhāvo viśeṣaḥ ॥
sa hovāca gārgyo ya evāyamātmani puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasminsaṁvadiṣṭhā ātmanvīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāsta ātmanvī ha bhavatyātmanvinī hāsya prajā bhavati sa ha tūṣṇīmāsa gārgyaḥ ॥ 13 ॥
ātmani prajāpatau buddhau ca hṛdi ca ekā devatā ; tasyāḥ ātmanvī ātmavāniti viśeṣaṇam ; phalam — ātmanvī ha bhavati ātmavānbhavati, ātmanvinī hāsya prajā bhavati, buddhibahulatvāt prajāyāṁ sampādanamiti viśeṣaḥ । svayaṁ parijñātatvena evaṁ krameṇa pratyākhyāteṣu brahmasu sa gārgyaḥ kṣīṇabrahmavijñānaḥ apratibhāsamānottaraḥ tūṣṇīmavākśirā āsa ॥
sa hovācājātaśatruretāvannū 3 ityetāvaddhīti naitāvatā viditaṁ bhavatīti sa hovāca gārgya upa tvā yānīti ॥ 14 ॥
taṁ tathābhūtam ālakṣya gārgyaṁ sa hovāca ajātaśatruḥ — etāvannū3 iti — kimetāvadbrahma nirjñātam , āhosvidadhikamapyastīti ; itara āha — etāvaddhīti । naitāvatā viditena brahma viditaṁ bhavatītyāha ajātaśatruḥ — kimarthaṁ garvito'si brahma te bravāṇīti । kimetāvadviditaṁ viditameva na bhavatītyucyate ? na, phalavadvijñānaśravaṇāt ; na cārthavādatvameva vākyānāmavagantuṁ śakyam ; apūrvavidhānaparāṇi hi vākyāni pratyupāsanopadeśaṁ lakṣyante — ‘atiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānām’ (bṛ. u. 2 । 1 । 2) ityādīni ; tadanurūpāṇi ca phalāni sarvatra śrūyante vibhaktāni ; arthavādatve etadasamañjasam । kathaṁ tarhi naitāvatā viditaṁ bhavatīti ? naiṣa doṣaḥ, adhikṛtāpekṣatvāt — brahmopadeśārthaṁ hi śuśrūṣave ajātaśatrave amukhyabrahmavit gārgyaḥ pravṛttaḥ ; sa yukta eva mukhyabrahmavidā ajātaśatruṇā amukhyabrahmavidgārgyo vaktum — yanmukhyaṁ brahma vaktuṁ pravṛttaḥ tvaṁ tat na jānīṣa iti ; yadyamukhyabrahmavijñānamapi pratyākhyāyeta, tadā etāvateti na brūyāt , na kiñcijjñātaṁ tvayetyevaṁ brūyāt ; tasmādbhavanti etāvanti avidyāviṣaye brahmāṇi ; etāvadvijñānadvāratvācca parabrahmavijñānasya yuktameva vaktum — naitāvatā viditaṁ bhavatīti ; avidyāviṣaye vijñeyatvaṁ nāmarūpakarmātmakatvaṁ ca eṣāṁ tṛtīye'dhyāye pradarśitam ; tasmāt ‘naitāvatā viditaṁ bhavati’ iti bruvatā adhikaṁ brahma jñātavyamastīti darśitaṁ bhavati । tacca anupasannāya na vaktavyamityācāravidhijño gārgyaḥ svayameva āha — upa tvā yānīti — upagacchānīti — tvām , yathānyaḥ śiṣyo gurum ॥
sa hovācājātaśatruḥ pratilomaṁ caitadyadbrāhmaṇaḥ kṣatriyamupeyādbrahma me vakṣyatīti vyeva tvā jñapayiṣyāmīti taṁ pāṇāvādāyottasthau tau ha puruṣaṁ suptamājagmatustametairnāmabhirāmantrayāñcakre bṛhanpāṇḍaravāsaḥ soma rājanniti sa nottasthau taṁ pāṇināpeṣaṁ bodhayāñcakāra sa hottasthau ॥ 15 ॥
sa hovāca ajātaśatruḥ — pratilomaṁ viparītaṁ caitat ; kiṁ tat ? yadbrāhmaṇaḥ uttamavarṇaḥ ācāryatve'dhikṛtaḥ san kṣatriyamanācāryasvabhāvam upeyāt upagacchet śiṣyavṛttyā — brahma me vakṣyatīti ; etadācāravidhiśāstreṣu niṣiddham ; tasmāt tiṣṭha tvam ācārya eva san ; vijñapayiṣyāmyeva tvāmaham — yasminvidite brahma viditaṁ bhavati, yattanmukhyaṁ brahma vedyam । taṁ gārgyaṁ salajjamālakṣya visrambhajananāya pāṇau haste ādāya gṛhītvā uttasthau utthitavān । tau ha gārgyājātaśatrū puruṣaṁ suptaṁ rājagṛhapradeśe kvacit ājagmatuḥ āgatau । taṁ ca puruṣaṁ suptaṁ prāpya etairnāmabhiḥ — bṛhan pāṇḍaravāsaḥ soma rājannityetaiḥ — āmantrayāñcakre । evamāmantryamāṇo'pi sa suptaḥ nottasthau । tam apratibuddhyamānaṁ pāṇinā āpeṣam āpiṣya āpiṣya bodhayāñcakāra pratibodhitavān । tena sa hottasthau । tasmādyo gārgyeṇābhipretaḥ, nāsāvasmiñcharīre kartā bhoktā brahmeti ॥
kathaṁ punaridamavagamyate — suptapuruṣagamanatatsambodhanānutthānaiḥ gārgyābhimatasya brahmaṇo'brahmatvaṁ jñāpitamiti ? jāgaritakāle yo gārgyābhipretaḥ puruṣaḥ kartā bhoktā brahma sannihitaḥ karaṇeṣu yathā, tathā ajātaśatrvabhipreto'pi tatsvāmī bhṛtyeṣviva rājā sannihita eva ; kiṁ tu bhṛtyasvāminoḥ gārgyājātaśatrvabhipretayoḥ yadvivekāvadhāraṇakāraṇam , tat saṅkīrṇatvādanavadhāritaviśeṣam ; yat draṣṭṛtvameva bhoktuḥ na dṛśyatvam , yacca abhokturdṛśyatvameva na tu draṣṭṛtvam , tacca ubhayam iha saṅkīrṇatvādvivicya darśayitumaśakyamiti suptapuruṣagamanam । nanu supte'pi puruṣe viśiṣṭairnāmabhirāmantrito bhoktaiva pratipatsyate, na abhoktā — iti naiva nirṇayaḥ syāditi । na, nirdhāritaviśeṣatvādgārgyābhipretasya — yo hi satyena cchannaḥ prāṇa ātmā amṛtaḥ vāgādiṣu anastamitaḥ nimlocatsu, yasya āpaḥ śarīraṁ pāṇḍaravāsāḥ, yaśca asapatnatvāt bṛhan , yaśca somo rājā ṣoḍaśakalaḥ, sa svavyāpārārūḍho yathānirjñāta eva anastamitasvabhāva āste ; na ca anyasya kasyacidvyāpāraḥ tasminkāle gārgyeṇābhipreyate tadvirodhinaḥ ; tasmāt svanāmabhirāmantritena pratiboddhavyam ; na ca pratyabudhyata ; tasmāt pāriśeṣyāt gārgyābhipretasya abhoktṛtvaṁ brahmaṇaḥ । bhoktṛsvabhāvaścet bhuñjītaiva svaṁ viṣayaṁ prāptam ; na hi dagdhṛsvabhāvaḥ prakāśayitṛsvabhāvaḥ san vahniḥ tṛṇolapādi dāhyaṁ svaviṣayaṁ prāptaṁ na dahati, prakāśyaṁ vā na prakāśayati ; na cet dahati prakāśayati vā prāptaṁ svaṁ viṣayam , nāsau vahniḥ dagdhā prakāśayitā veti niścīyate ; tathā asau prāptaśabdādiviṣayopalabdhṛsvabhāvaścet gārgyābhipretaḥ prāṇaḥ, bṛhanpāṇḍaravāsa ityevamādiśabdaṁ svaṁ viṣayamupalabheta — yathā prāptaṁ tṛṇolapādi vahniḥ dahet prakāśayecca avyabhicāreṇa tadvat । tasmāt prāptānāṁ śabdādīnām apratibodhāt abhoktṛsvabhāva iti niścīyate ; na hi yasya yaḥ svabhāvo niścitaḥ, sa taṁ vyabhicarati kadācidapi ; ataḥ siddhaṁ prāṇasyābhoktṛtvam । sambodhanārthanāmaviśeṣeṇa sambandhāgrahaṇāt apratibodha iti cet — syādetat — yathā bahuṣvāsīneṣu svanāmaviśeṣeṇa sambandhāgrahaṇāt māmayaṁ sambodhayatīti, śṛṇvannapi sambodhyamānaḥ viśeṣato na pratipadyate ; tathā imāni bṛhannityevamādīni mama nāmānīti agṛhītasambandhatvāt prāṇo na gṛhṇāti sambodhanārthaṁ śabdam , na tvavijñātṛtvādeva — iti cet — na, devatābhyupagame agrahaṇānupapatteḥ ; yasya hi candrādyabhimāninī devatā adhyātmaṁ prāṇo bhoktā abhyupagamyate, tasya tayā saṁvyavahārāya viśeṣanāmnā sambandho'vaśyaṁ grahītavyaḥ ; anyathā āhvānādiviṣaye saṁvyavahāro'nupapannaḥ syāt । vyatiriktapakṣe'pi apratipatteḥ ayuktamiti cet — yasya ca prāṇavyatirikto bhoktā, tasyāpi bṛhannityādināmabhiḥ sambodhane bṛhattvādināmnāṁ tadā tadviṣayatvāt pratipattiryuktā ; na ca kadācidapi bṛhattvādiśabdaiḥ sambodhitaḥ pratipadyamāno dṛśyate ; tasmāt akāraṇam abhoktṛtve sambodhanāpratipattiriti cet — na, tadvataḥ tāvanmātrābhimānānupapatteḥ ; yasya prāṇavyatirikto bhoktā, saḥ prāṇādikaraṇavān prāṇī ; tasya na prāṇadevatāmātre'bhimānaḥ, yathā haste ; tasmāt prāṇanāmasambodhane kṛtsnābhimānino yuktaiva apratipattiḥ, na tu prāṇasya asādhāraṇanāmasaṁyoge ; devatātmatvānabhimānācca ātmanaḥ । svanāmaprayoge'pyapratipattidarśanādayuktamiti cet — suṣuptasya yallaukikaṁ devadattādi nāma tenāpi sambodhyamānaḥ kadācinna pratipadyate suṣuptaḥ ; tathā bhoktāpi san prāṇo na pratipadyata iti cet — na, ātmaprāṇayoḥ suptāsuptatvaviśeṣopapatteḥ ; suṣuptatvāt prāṇagrastatayā uparatakaraṇa ātmā svaṁ nāma prayujyamānamapi na pratipadyate ; na tu tat asuptasya prāṇasya bhoktṛtve uparatakaraṇatvaṁ sambodhanāgrahaṇaṁ vā yuktam । aprasiddhanāmabhiḥ sambodhanamayuktamiti cet — santi hi prāṇaviṣayāṇi prasiddhāni prāṇādināmāni ; tānyapohya aprasiddhairbṛhattvādināmabhiḥ sambodhanamayuktam , laukikanyāyāpohāt ; tasmāt bhoktureva sataḥ prāṇasyāpratipattiriti cet — na devatāpratyākhyānārthatvāt ; kevalasambodhanamātrāpratipattyaiva asuptasya ādhyātmikasya prāṇasyābhoktṛtve siddhe, yat candradevatāviṣayairnāmabhiḥ sambodhanam , tat candradevatā prāṇaḥ asmiñcharīre bhokteti gārgyasya viśeṣapratipattinirākaraṇārtham ; na hi tat laukikanāmnā sambodhane śakyaṁ kartum । prāṇapratyākhyānenaiva prāṇagrastatvātkaraṇāntarāṇāṁ pravṛttyanupapatteḥ bhoktṛtvāśaṅkānupapattiḥ । devatāntarābhāvācca ; nanu atiṣṭhā ityādyātmanvītyantena granthena guṇavaddevatābhedasya darśitatvāditi cet , na, tasya prāṇa eva ekatvābhyupagamāt sarvaśrutiṣu aranābhinidarśanena, ‘satyena cchannaḥ’ ‘prāṇo vā amṛtam’ (bṛ. u. 1 । 6 । 3) iti ca prāṇabāhyasya anyasya anabhyupagamāt bhoktuḥ । ‘eṣa u hyeva sarve devāḥ, katama eko deva iti, prāṇaḥ’ (bṛ. u. 3 । 9 । 9) iti ca sarvadevānāṁ prāṇa eva ekatvopapādanācca । tathā karaṇabhedeṣvanāśaṅkā, dehabhedeṣviva smṛtijñānecchādipratisandhānānupapatteḥ ; na hi anyadṛṣṭam anyaḥ smarati jānāti icchati pratisandadhāti vā ; tasmāt na karaṇabhedaviṣayā bhoktṛtvāśaṅkā vijñānamātraviṣayā vā kadācidapyupapadyate । nanu saṅghāta evāstu bhoktā, kiṁ vyatiriktakalpanayeti — na, āpeṣaṇe viśeṣadarśanāt ; yadi hi prāṇaśarīrasaṅghātamātro bhoktā syāt saṅghātamātrāviśeṣāt sadā āpiṣṭasya anāpiṣṭasya ca pratibodhe viśeṣo na syāt ; saṅghātavyatirikte tu punarbhoktari saṅghātasambandhaviśeṣānekatvāt peṣaṇāpeṣaṇakṛtavedanāyāḥ sukhaduḥkhamohamadhyamādhāmottamakarmaphalabhedopapatteśca viśeṣo yuktaḥ ; na tu saṅghātamātre sambandhakarmaphalabhedānupapatteḥ viśeṣo yuktaḥ ; tathā śabdādipaṭumāndyādikṛtaśca । asti cāyaṁ viśeṣaḥ — yasmāt sparśamātreṇa apratibudhyamānaṁ puruṣaṁ suptaṁ pāṇinā āpeṣam āpiṣya āpiṣya bodhayāñcakāra ajātaśatruḥ । tasmāt yaḥ āpeṣaṇena pratibubudhe — jvalanniva sphuranniva kutaścidāgata iva piṇḍaṁ ca pūrvaviparītaṁ bodhaceṣṭākāraviśeṣādimattvena āpādayan , so'nyo'sti gārgyābhimatabrahmabhyo vyatirikta iti siddham । saṁhatatvācca pārārthyopapattiḥ prāṇasya ; gṛhasya stambhādivat śarīrasya antarupaṣṭambhakaḥ prāṇaḥ śarīrādibhiḥ saṁhata ityavocāma — aranemivacca, nābhisthānīya etasminsarvamiti ca ; tasmāt gṛhādivat svāvayavasamudāyajātīyavyatiriktārthaṁ saṁhanyata ityevam avagacchāma । stambhakuḍyatṛṇakāṣṭhādigṛhāvayavānāṁ svātmajanmopacayāpacayavināśanāmākṛtikāryadharmanirapekṣalabdhasattādi — tadviṣayadraṣṭṛśrotṛmantṛvijñātrarthatvaṁ dṛṣṭvā, manyāmahe, tatsaṅghātasya ca — tathā prāṇādyavayavānāṁ tatsaṅghātasya ca svātmajanmopacayāpacayavināśanāmākṛtikāryadharmanirapekṣalabdhasattādi — tadviṣayadraṣṭṛśrotṛmantṛvijñātrarthatvaṁ bhavitumarhatīti । devatācetanāvattve samatvādguṇabhāvānupagama iti cet — prāṇasya viśiṣṭairnāmabhirāmantraṇadarśanāt cetanāvattvamabhyupagatam ; cetanāvattve ca pārārthyopagamaḥ samatvādanupapanna iti cet — na nirupādhikasya kevalasya vijijñāpayiṣitatvāt kriyākārakaphalātmakatā hi ātmano nāmarūpopādhijanitā avidyādhyāropitā ; tannimitto lokasya kriyākārakaphalābhimānalakṣaṇaḥ saṁsāraḥ ; sa nirūpādhikātmasvarūpavidyayā nivartayitavya iti tatsvarūpavijijñāpayiṣayā upaniṣadārambhaḥ — ‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) ‘naitāvatā viditaṁ bhavati’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti ca upakramya ‘etāvadare khalvamṛtatvam’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) iti ca upasaṁhārāt ; na ca ato'nyat antarāle vivakṣitam uktaṁ vā asti ; tasmādanavasaraḥ samatvādguṇabhāvānupagama iti codyasya । viśeṣavato hi sopādhikasya saṁvyavahārārtho guṇaguṇibhāvaḥ, na viparītasya ; nirupākhyo hi vijijñāpayiṣitaḥ sarvasyāmupaniṣadi, ‘sa eṣa neti neti’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ityupasaṁhārāt । tasmāt ādityādibrahmabhya etebhyo'vijñānamayebhyo vilakṣaṇaḥ anyo'sti vijñānamaya ityetatsiddham ॥
sa hovācājātaśatruryatraiṣa etatsupto'bhūdya eṣa vijñānamayaḥ puruṣaḥ kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāditi tadu ha na mene gārgyaḥ ॥ 16 ॥
sa evam ajātaśatruḥ vyatiriktātmāstitvaṁ pratipādya gārgyamuvāca — yatra yasminkāle eṣaḥ vijñānamayaḥ puruṣaḥ etat svapanaṁ suptaḥ abhūt prāk pāṇipeṣapratibodhāt ; vijñānam vijñāyate'nenetyantaḥkaraṇaṁ buddhiḥ ucyate, tanmayaḥ tatprāyaḥ vijñānamayaḥ ; kiṁ punastatprāyatvam ? tasminnupalabhyatvam , tena copalabhyatvam , upalabdhṛtvaṁ ca ; kathaṁ punarmayaṭo'nekārthatve prāyārthataiva avagamyate ? ‘sa vā ayamātmā brahma vijñānamayo manomayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) ityevamādau prāyārtha eva prayogadarśanāt paravijñānavikāratvasyāprasiddhatvāt ‘ya eṣa vijñānamayaḥ’ iti ca prasiddhavadanuvādāt avayavopamārthayośca atrāsambhavāt pāriśeṣyāt prāyārthataiva ; tasmāt saṅkalpavikalpādyātmakamantaḥkaraṇaṁ tanmaya ityetat ; puruṣaḥ, puri śayanāt । kvaiṣa tadā abhūditi praśnaḥ svabhāvavijijñāpayiṣayā — prāk pratibodhāt kriyākārakaphalaviparītasvabhāva ātmeti kāryābhāvena didarśayiṣitam ; na hi prākpratibodhātkarmādikāryaṁ sukhādi kiñcana gṛhyate ; tasmāt akarmaprayuktatvāt tathāsvābhāvyameva ātmano'vagamyate — yasminsvābhāvye'bhūt , yataśca svābhāvyātpracyutaḥ saṁsārī svabhāvavilakṣaṇa iti — etadvivakṣayā pṛcchati gārgyaṁ pratibhānarahitaṁ buddhivyutpādanāya । kvaiṣa tadābhūt , kuta etadāgāt — ityetadubhayaṁ gārgyeṇaiva praṣṭavyamāsīt ; tathāpi gārgyeṇa na pṛṣṭamiti nodāste'jātaśatruḥ ; bodhayitavya eveti pravartate, jñāpayiṣyāmyeveti pratijñātatvāt । evamasau vyutpādyamāno'pi gārgyaḥ — yatraiṣa ātmābhūt prākpratibodhāt , yataścaitadāgamanamāgāt — tadubhayaṁ na vyutpede vaktuṁ vā praṣṭuṁ vā — gārgyo ha na mene na jñātavān ॥
sa hovācājātaśatruryatraiṣa etatsupto'bhūdya eṣa vijñānamayaḥ puruṣastadeṣāṁ prāṇānāṁ vijñānena vijñānamādāya ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmiñchete tāni yadā gṛhṇātyatha haitatpuruṣaḥ svapiti nāma tadgṛhīta eva prāṇo bhavati gṛhītā vāggṛhītaṁ cakṣurgṛhītaṁ śrotraṁ gṛhītaṁ manaḥ ॥ 17 ॥
sa hovāca ajātaśatruḥ vivakṣitārthasamarpaṇāya । yatraiṣa etatsupto'bhūdya eṣa vijñānamayaḥ puruṣaḥ — kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāditi yadapṛcchāma, tat śṛṇu ucyamānam — yatraiṣa etatsupto'bhūt , tat tadā tasminkāle eṣāṁ vāgādīnāṁ prāṇānām , vijñānena antaḥkaraṇagatābhivyaktiviśeṣavijñānena upādhisvabhāvajanitena, ādāya vijñānam vāgādīnāṁ svasvaviṣayagatasāmarthyaṁ gṛhītvā, ya eṣaḥ antaḥ madhye hṛdaye hṛdayasya ākāśaḥ — ya ākāśaśabdena para eva sva ātmocyate — tasmin sve ātmanyākāśe śete svābhāvike'sāṁsārike ; na kevala ākāśa eva, śrutyantarasāmarthyāt — ‘satā somya tadā sampanno bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) iti ; liṅgopādhisambandhakṛtaṁ viśeṣātmasvarūpamutsṛjya aviśeṣe svābhāvike ātmanyeva kevale vartata ityabhiprāyaḥ । yadā śarīrendriyādhyakṣatāmutsṛjati tadā asau svātmani vartata iti kathamavagamyate ? nāmaprasiddhyā ; kāsau nāmaprasiddhirityāha — tāni vāgādervijñānāni yadā yasminkāle gṛhṇāti ādatte, atha tadā ha etatpuruṣaḥ svapitināma etannāma asya puruṣasya tadā prasiddhaṁ bhavati ; gauṇamevāsya nāma bhavati ; svameva ātmānam apīti apigacchatīti svapitītyucyate । satyaṁ svapitītināmaprasiddhyā ātmanaḥ saṁsāradharmavilakṣaṇaṁ rūpamavagamyate, na tvatra yuktirastītyāśaṅkyāha — tat tatra svāpakāle gṛhīta eva prāṇo bhavati ; prāṇa iti ghrāṇendriyam , vāgādiprakaraṇāt ; vāgādisambandhe hi sati tadupādhitvādasya saṁsāradharmitvaṁ lakṣyate ; vāgādayaśca upasaṁhṛtā eva tadā tena ; katham ? gṛhītā vāk , gṛhītaṁ cakṣuḥ, gṛhītaṁ śrotram , gṛhītaṁ manaḥ ; tasmāt upasaṁhṛteṣu vāgādiṣu kriyākārakaphalātmatābhāvāt svātmastha eva ātmā bhavatītyavagamyate ॥
sa yatraitatsvapnyayā carati te hāsya lokāstaduteva mahārājo bhavatyuteva mahābrāhmaṇa utevoccāvacaṁ nigacchati sa yathā mahārājo jānapadāngṛhītvā sve janapade yathākāmaṁ parivartetaivamevaiṣa etatprāṇāngṛhītvā sve śarīre yathākāmaṁ parivartate ॥ 18 ॥
nanu darśanalakṣaṇāyāṁ svapnāvasthāyāṁ kāryakaraṇaviyoge'pi saṁsāradharmitvamasya dṛśyate — yathā ca jāgarite sukhī duḥkhī bandhuviyuktaḥ śocati muhyate ca ; tasmāt śokamohadharmavānevāyam ; nāsya śokamohādayaḥ sukhaduḥkhādayaśca kāryakaraṇasaṁyogajanitabhrāntyā adhyāropitā iti । na, mṛṣātvāt — saḥ prakṛta ātmā yatra yasminkāle darśanalakṣaṇayā svapnyayā svapnavṛttyā carati vartate, tadā te ha asya lokāḥ karmaphalāni — ke te ? tat tatra uta api mahārāja iva bhavati ; so'yaṁ mahārājatvamiva asya lokaḥ, na mahārājatvameva jāgarita iva ; tathā mahābrāhmaṇa iva, uta api, uccāvacam — uccaṁ ca devatvādi, avacaṁ ca tiryaktvādi, uccamiva avacamiva ca — nigacchati mṛṣaiva mahārājatvādayo'sya lokāḥ, iva - śabdaprayogāt , vyabhicāradarśanācca ; tasmāt na bandhuviyogādijanitaśokamohādibhiḥ svapne sambadhyata eva ॥
nanu ca yathā jāgarite jāgratkālāvyabhicāriṇo lokāḥ, evaṁ svapne'pi te'sya mahārājatvādayo lokāḥ svapnakālabhāvinaḥ svapnakālāvyabhicāriṇa ātmabhūtā eva, na tu avidyādhyāropitā iti — nanu ca jāgratkāryakaraṇātmatvaṁ devatātmatvaṁ ca avidyādhyāropitaṁ na paramārthata iti vyatiriktavijñānamayātmapradarśanena pradarśitam ; tat kathaṁ dṛṣṭāntatvena svapnalokasya mṛta iva ujjīviṣyan prādurbhaviṣyati — satyam , vijñānamaye vyatirikte kāryakaraṇadevatātmatvapradarśanam avidyādhyāropitam — śuktikāyāmiva rajatatvadarśanam — ityetatsidhyati vyatiriktātmāstitvapradarśananyāyenaiva, na tu tadviśuddhiparatayaiva nyāya uktaḥ iti — asannapi dṛṣṭāntaḥ jāgratkāryakaraṇadevatātmatvadarśanalakṣaṇaḥ punarudbhāvyate ; sarvo hi nyāyaḥ kiñcidviśeṣamapekṣamāṇaḥ apunaruktī bhavati । na tāvatsvapne'nubhūtamahārājatvādayo lokā ātmabhūtāḥ, ātmano'nyasya jāgratpratibimbabhūtasya lokasya darśanāt ; mahārāja eva tāvat vyastasuptāsu prakṛtiṣu paryaṅke śayānaḥ svapnānpaśyan upasaṁhṛtakaraṇaḥ punarupagataprakṛtiṁ mahārājamiva ātmānaṁ jāgarita iva paśyati yātrāgataṁ bhuñjānamiva ca bhogān ; na ca tasya mahārājasya paryaṅke śayānāt dvitīya anyaḥ prakṛtyupeto viṣaye paryaṭannahani loke prasiddho'sti, yamasau suptaḥ paśyati ; na ca upasaṁhṛtakaraṇasya rūpādimato darśanamupapadyate ; na ca dehe dehāntarasya tattulyasya sambhavo'sti ; dehasthasyaiva hi svapnadarśanam । nanu paryaṅke śayānaḥ pathi pravṛttamātmānaṁ paśyati — na bahiḥ svapnānpaśyatītyetadāha — saḥ mahārājaḥ, jānapadān janapade bhavān rājopakaraṇabhūtān bhṛtyānanyāṁśca, gṛhītvā upādāya, sve ātmīya eva jayādinopārjite janapade, yathākāmaṁ yo yaḥ kāmo'sya yathākāmam icchāto yathā parivartetetyarthaḥ ; evameva eṣa vijñānamayaḥ, etaditi kriyāviśeṣaṇam , prāṇāngṛhītvā jāgaritasthānebhya upasaṁhṛtya, sve śarīre sva eva dehe na bahiḥ, yathākāmaṁ parivartate — kāmakarmabhyāmudbhāsitāḥ pūrvānubhūtavastusadṛśīrvāsanā anubhavatītyarthaḥ । tasmāt svapne mṛṣādhyāropitā eva ātmabhūtatvena lokā avidyamānā eva santaḥ ; tathā jāgarite'pi — iti pratyetavyam । tasmāt viśuddhaḥ akriyākārakaphalātmako vijñānamaya ityetatsiddham । yasmāt dṛśyante draṣṭurviṣayabhūtāḥ kriyākārakaphalātmakāḥ kāryakaraṇalakṣaṇā lokāḥ, tathā svapne'pi, tasmāt anyo'sau dṛśyebhyaḥ svapnajāgaritalokebhyo draṣṭā vijñānamayo viśuddhaḥ ॥
darśanavṛttau svapne vāsanārāśerdṛśyatvādataddharmateti viśuddhatā avagatā ātmanaḥ ; tatra yathākāmaṁ parivartata iti kāmavaśātparivartanamuktam ; draṣṭurdṛśyasambandhaśca asya svābhāvika ityaśuddhatā śaṅkyate ; atastadviśuddhyarthamāha —
atha yadā suṣupto bhavati yadā na kasyacana veda hitā nāma nāḍyo dvāsaptatiḥ sahasrāṇi hṛdayātpurītatamabhipratiṣṭhante tābhiḥ pratyavasṛpya purītati śete sa yathā kumāro vā mahārājo vā mahābrāhmaṇo vātighnīmānandasya gatvā śayītaivamevaiṣa etacchete ॥ 19 ॥
atha yadā suṣupto bhavati — yadā svapnyayā carati, tadāpyayaṁ viśuddha eva ; atha punaḥ yadā hitvā darśanavṛttiṁ svapnaṁ yadā yasminkāle suṣuptaḥ suṣṭhu suptaḥ samprasādaṁ svābhāvyaṁ gataḥ bhavati — salilamivānyasambandhakāluṣyaṁ hitvā svābhāvyena prasīdati । kadā suṣupto bhavati ? yadā yasminkāle, na kasyacana na kiñcanetyarthaḥ, veda vijānāti ; kasyacana vā śabdādeḥ sambandhivastvantaraṁ kiñcana na veda — ityadhyāhāryam ; pūrvaṁ tu nyāyyam , supte tu viśeṣavijñānābhāvasya vivakṣitatvāt । evaṁ tāvadviśeṣavijñānābhāve suṣupto bhavatītyuktam ; kena punaḥ krameṇa suṣupto bhavatītyucyate — hitā nāma hitā ityevaṁnāmnyo nāḍyaḥ sirāḥ dehasyānnarasavipariṇāmabhūtāḥ, tāśca, dvāsaptatiḥ sahasrāṇi — dve sahasre adhike saptatiśca sahasrāṇi — tā dvāsaptatiḥ sahasrāṇi, hṛdayāt — hṛdayaṁ nāma māṁsapiṇḍaḥ — tasmānmāṁsapiṇḍātpuṇḍarīkākārāt , purītataṁ hṛdayapariveṣṭanamācakṣate — tadupalakṣitaṁ śarīramiha purītacchabdenābhipretam — purītatamabhipratiṣṭhanta iti — śarīraṁ kṛtsnaṁ vyāpnuvatyaḥ aśvatthaparṇarājaya iva bahirmukhyaḥ pravṛttā ityarthaḥ । tatra buddherantaḥkaraṇasya hṛdayaṁ sthānam ; tatrasthabuddhitantrāṇi ca itarāṇi bāhyāni karaṇāni ; tena buddhiḥ karmavaśāt śrotrādīni tābhirnāḍībhiḥ matsyajālavat karṇaśaṣkulyādisthānebhyaḥ prasārayati ; prasārya ca adhitiṣṭhati jāgaritakāle ; tāṁ vijñānamayo'bhivyaktasvātmacaitanyāvabhāsatayā vyāpnoti ; saṅkocanakāle ca tasyāḥ anusaṅkucati ; so'sya vijñānamayasya svāpaḥ ; jāgradvikāsānubhavo bhogaḥ ; buddhyupādhisvabhāvānuvidhāyī hi saḥ, candrādipratibimba iva jalādyanuvidhāyī । tasmāt tasyā buddheḥ jāgradviṣayāyāḥ tābhiḥ nāḍībhiḥ pratyavasarpaṇamanu pratyavasṛpya purītati śarīre śete tiṣṭhati — taptamiva lohapiṇḍam aviśeṣeṇa saṁvyāpya agnivat śarīraṁ saṁvyāpya vartata ityarthaḥ । svābhāvika eva svātmani vartamāno'pi karmānugatabuddhyanuvṛttitvāt purītati śeta ityucyate । na hi suṣuptikāle śarīrasambandho'sti । ‘tīrṇo hi tadā sarvāñchokānhṛdayasya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 22) iti hi vakṣyati । sarvasaṁsāraduḥkhaviyukteyamavasthetyatra dṛṣṭāntaḥ — sa yathā kumāro vā atyantabālo vā, mahārājo vā atyantavaśyaprakṛtiḥ yathoktakṛt , mahābrāhmaṇo vā atyantaparipakvavidyāvinayasampannaḥ, atighnīm — atiśayena duḥkhaṁ hantītyatighnī ānandasya avasthā sukhāvasthā tām prāpya gatvā, śayīta avatiṣṭheta । eṣāṁ ca kumārādīnāṁ svabhāvasthānāṁ sukhaṁ niratiśayaṁ prasiddhaṁ loke ; vikriyamāṇānāṁ hi teṣāṁ duḥkhaṁ na svabhāvataḥ ; tena teṣāṁ svābhāvikyavasthā dṛṣṭāntatvenopādīyate, prasiddhatvāt ; na teṣāṁ svāpa evābhipretaḥ, svāpasya dārṣṭāntikatvena vivakṣitatvāt viśeṣābhāvācca ; viśeṣe hi sati dṛṣṭāntadārṣṭāntikabhedaḥ syāt ; tasmānna teṣāṁ svāpo dṛṣṭāntaḥ — evameva, yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, eṣa vijñānamaya etat śayanaṁ śete iti — etacchandaḥ kriyāviśeṣaṇārthaḥ — evamayaṁ svābhāvike sva ātmani sarvasaṁsāradharmātīto vartate svāpakāla iti ॥
kvaiṣa tadābhūdityasya praśnasya prativacanamuktam ; anena ca praśnanirṇayena vijñānamayasya svabhāvato viśuddhiḥ asaṁsāritvaṁ ca uktam ; kuta etadāgādityasya praśnasyāpākaraṇārthaḥ ārambhaḥ । nanu yasmingrāme nagare vā yo bhavati, so'nyatra gacchan tata eva grāmānnagarādvā gacchati, nānyataḥ ; tathā sati kvaiṣa tadābhūdityetāvānevāstu praśnaḥ ; yatrābhūt tata eva āgamanaṁ prasiddhaṁ syāt nānyata iti kuta etadāgāditi praśno nirarthaka eva — kiṁ śrutirupālabhyate bhavatā ? na ; kiṁ tarhi dvitīyasya praśnasya arthāntaraṁ śrotumicchāmi, ata ānarthakyaṁ codayāmi । evaṁ tarhi kuta ityapādānārthatā na gṛhyate ; apādānārthatve hi punaruktatā, nānyārthatve ; astu tarhi nimittārthaḥ praśnaḥ — kuta etadāgāt — kinnimittamihāgamanamiti । na nimittārthatāpi, prativacanavairūpyāt ; ātmanaśca sarvasya jagataḥ agnivisphuliṅgādivadutpattiḥ prativacane śrūyate ; na hi visphuliṅgānāṁ vidravaṇe agnirnimittam , apādānameva tu saḥ ; tathā paramātmā vijñānamayasya ātmano'pādānatvena śrūyate — ‘asmādātmanaḥ’ ityetasminvākye ; tasmāt prativacanavailomyāt kuta iti praśnasya nimittārthatā na śakyate varṇayitum । nanvapādānapakṣe'pi punaruktatādoṣaḥ sthita eva ॥
naiṣa doṣaḥ, praśnābhyāmātmani kriyākārakaphalātmatāpohasya vivakṣitatvāt । iha hi vidyāvidyāviṣayāvupanyastau — ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānamevāvet’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘ātmānameva lokamupāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti vidyāviṣayaḥ, tathā avidyāviṣayaśca pāṅktaṁ karma tatphalaṁ cānnatrayaṁ nāmarūpakarmātmakamiti । tatra avidyāviṣaye vaktavyaṁ sarvamuktam । vidyāviṣayastu ātmā kevala upanyastaḥ na nirṇītaḥ । tannirṇayāya ca ‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti prakrāntam , ‘jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti ca । ataḥ tadbrahma vidyāviṣayabhūtaṁ jñāpayitavyaṁ yāthātmyataḥ । tasya ca yāthātmyaṁ kriyākārakaphalabhedaśūnyam atyantaviśuddhamadvaitam — ityetadvivakṣitam । atastadanurūpau praśnāvutthāpyete śrutyā — kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāditi । tatra — yatra bhavati tat adhikaraṇam , yadbhavati tadadhikartavyam — tayośca adhikaraṇādhikartavyayorbhedaḥ dṛṣṭo loke । tathā — yata āgacchati tat apādānam — ya āgacchati sa kartā, tasmādanyo dṛṣṭaḥ । tathā ātmā kvāpyabhūdanyasminnanyaḥ, kutaścidāgādanyasmādanyaḥ — kenacidbhinnena sādhanāntareṇa — ityevaṁ lokavatprāptā buddhiḥ ; sā prativacanena nivartayitavyeti । nāyamātmā anyaḥ anyatra abhūt , anyo vā anyasmādāgataḥ, sādhanāntaraṁ vā ātmanyasti ; kiṁ tarhi svātmanyevābhūt — ‘svamātmānamapīto bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ‘satā somya tadā sampanno bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ‘prājñenātmanā sampariṣvaktaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) ‘para ātmani sampratiṣṭhate’ (pra. u. 4 । 9) ityādiśrutibhyaḥ ; ata eva nānyaḥ anyasmādāgacchati ; tat śrutyaiva pradarśyate ‘asmādātmanaḥ’ iti, ātmavyatirekeṇa vastvantarābhāvāt । nanvasti prāṇādyātmavyatiriktaṁ vastvantaram — na, prāṇādestata eva niṣpatteḥ ॥
tatkathamiti ucyate —
sa yathorṇanābhistantunoccaredyathāgneḥ kṣudrā visphuliṅgā vyuccarantyevamevāsmādātmanaḥ sarve prāṇāḥ sarve lokāḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni vyuccaranti tasyopaniṣatsatyasya satyamiti prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam ॥ 20 ॥
tatra dṛṣṭāntaḥ — sa yathā loke ūrṇanābhiḥ lūtākīṭa eka eva prasiddhaḥ san svātmāpravibhaktena tantunā uccaret udgacchet ; na cāsti tasyodgamane svato'tiriktaṁ kārakāntaram — yathā ca ekarūpādekasmādagneḥ kṣudrā alpāḥ visphuliṅgāḥ truṭayaḥ agnyavayavāḥ vyuccaranti vividhaṁ nānā vā uccaranti — yathā imau dṛṣṭāntau kārakabhedābhāve'pi pravṛttiṁ darśayataḥ, prākpravṛtteśca svabhāvata ekatvam — evameva asmāt ātmano vijñānamayasya prākpratibodhāt yatsvarūpaṁ tasmādityarthaḥ, sarve prāṇā vāgādayaḥ, sarve lokā bhūrādayaḥ sarvāṇi karmaphalāni, sarve devāḥ prāṇalokādhiṣṭhātāraḥ agnyādayaḥ sarvāṇi bhūtāni brahmādistambaparyantāni prāṇijātāni, sarva eva ātmāna ityasminpāṭhe upādhisamparkajanitaprabudhyamānaviśeṣātmāna ityarthaḥ, vyuccaranti । yasmādātmanaḥ sthāvarajaṅgamaṁ jagadidam agnivisphuliṅgavat vyuccaratyaniśam , yasminneva ca pralīyate jalabudbudavat , yadātmakaṁ ca vartate sthitikāle, tasya asya ātmano brahmaṇaḥ, upaniṣat — upa samīpaṁ nigamayatīti abhidhāyakaḥ śabda upaniṣadityucyate — śāstraprāmāṇyādetacchabdagato viśeṣo'vasīyate upanigamayitṛtvaṁ nāma ; kāsāvupaniṣadityāha — satyasya satyamiti ; sā hi sarvatra copaniṣat alaukikārthatvāddurvijñeyārtheti tadarthamācaṣṭe — prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyamiti । etasyaiva vākyasya vyākhyānāya uttaraṁ brāhmaṇadvayaṁ bhaviṣyati ॥
bhavatu tāvat upaniṣadvyākhyānāya uttaraṁ brāhmaṇadvayam ; tasyopaniṣadityuktam ; tatra na jānīmaḥ — kiṁ prakṛtasya ātmano vijñānamayasya pāṇipeṣaṇotthitasya saṁsāriṇaḥ śabdādibhuja iyamupaniṣat , āhosvit saṁsāriṇaḥ kasyacit ; kiñcātaḥ ? yadi saṁsāriṇaḥ tadā saṁsāryeva vijñeyaḥ, tadvijñānādeva sarvaprāptiḥ, sa eva brahmaśabdavācyaḥ tadvidyaiva brahmavidyeti ; atha asaṁsāriṇaḥ, tadā tadviṣayā vidyā brahmavidyā, tasmācca brahmavijñānātsarvabhāvāpattiḥ ; sarvametacchāstraprāmāṇyādbhaviṣyati ; kintu asminpakṣe ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi —’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti parabrahmaikatvapratipādikāḥ śrutayaḥ kupyeran , saṁsāriṇaśca anyasyābhāve upadeśānarthakyāt । yata evaṁ paṇḍitānāmapyetanmahāmohasthānam anuktaprativacanapraśnaviṣayam , ato yathāśakti brahmavidyāpratipādakavākyeṣu brahma vijijñāsūnāṁ buddhivyutpādanāya vicārayiṣyāmaḥ ॥
na tāvat asaṁsārī paraḥ — pāṇipeṣaṇapratibodhitāt śabdādibhujaḥ avasthāntaraviśiṣṭāt utpattiśruteḥ ; na praśāsitā aśanāyādivarjitaḥ paro vidyate ; kasmāt ? yasmāt ‘brahma jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti pratijñāya, suptaṁ puruṣaṁ pāṇipeṣa bodhayitvā, taṁ śabdādibhoktṛtvaviśiṣṭaṁ darśayitvā, tasyaiva svapnadvāreṇa suṣuptyākhyamavasthāntaramunnīya, tasmādeva ātmanaḥ suṣuptyavasthāviśiṣṭāt agnivisphuliṅgorṇanābhidṛṣṭāntābhyām utpattiṁ darśayati śrutiḥ — ‘evamevāsmāt’ ityādinā ; na cānyo jagadutpattikāraṇamantarāle śruto'sti ; vijñānamayasyaiva hi prakaraṇam । samānaprakaraṇe ca śrutyantare kauṣītakinām ādityādipuruṣānprastutya ‘sa hovāca yo vai bālāka eteṣāṁ puruṣāṇāṁ kartā yasya caitatkarma sa vai veditavyaḥ’ (kau. u. 4 । 19) iti prabuddhasyaiva vijñānamayasya veditavyatāṁ darśayati, nārthāntarasya । tathā ca ‘ātmanastu kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavati’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) ityuktvā, ya eva ātmā priyaḥ prasiddhaḥ tasyaiva draṣṭavyaśrotavyamantavyanididhyāsitavyatāṁ darśayati । tathā ca vidyopanyāsakāle ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘tadetatpreyaḥ putrātpreyo vittāt’ (bṛ. u. 1 । 4 । 8) ‘tadātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi - ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityevamādivākyānāmānulomyaṁ syāt parābhāve । vakṣyati ca — ‘ātmānaṁ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 12) iti । sarvavedānteṣu ca pratyagātmavedyataiva pradarśyate — ahamiti, na bahirvedyatā śabdādivat pradarśyate asau brahmeti । tathā kauṣītakināmeva ‘na vācaṁ vijijñāsīta vaktāraṁ vidyāt’ (kau. u. 3 । 8) ityādinā vāgādikaraṇairvyāvṛttasya kartureva veditavyatāṁ darśayati । avasthāntaraviśiṣṭo'saṁsārīti cet — athāpi syāt , yo jāgarite śabdādibhuk vijñānamayaḥ, sa eva suṣuptākhyamavasthāntaraṁ gataḥ asaṁsārī paraḥ praśāsitā anyaḥ syāditi cet — na, adṛṣṭatvāt । na hyevaṁdharmakaḥ padārtho dṛṣṭaḥ anyatra vaināśikasiddhāntāt । na hi loke gauḥ tiṣṭhan gacchanvā gaurbhavati, śayānastu aśvādijātyantaramiti । nyāyācca — yaddharmako yaḥ padārthaḥ pramāṇenāvagato bhavati, sa deśakālāvasthāntareṣvapi taddharmaka eva bhavati ; sa cet taddharmakatvaṁ vyabhicarati, sarvaḥ pramāṇavyavahāro lupyeta । tathā ca nyāyavidaḥ sāṅkhyamīmāṁsakādaya asaṁsāriṇa abhāvaṁ yuktiśataiḥ pratipādayanti । saṁsāriṇo'pi jagadutpattisthitilayakriyākartṛtvavijñānasyābhāvāt ayuktamiti cet — yat mahatā prapañcena sthāpitaṁ bhavatā, śabdādibhuk saṁsāryeva avasthāntaraviśiṣṭo jagata iha karteti — tadasat ; yato jagadutpattisthitilayakriyākartṛtvavijñānaśaktisādhanābhāvaḥ sarvalokapratyakṣaḥ saṁsāriṇaḥ ; sa katham asmadādiḥ saṁsārī manasāpi cintayitumaśakyaṁ pṛthivyādivinyāsaviśiṣṭaṁ jagat nirminuyāt ato'yuktamiti cet — na, śāstrāt ; śāstraṁ saṁsāriṇaḥ ‘evamevāsmādātmanaḥ’ iti jagadutpattyādi darśayati ; tasmāt sarvaṁ śraddheyamiti syādayam ekaḥ pakṣaḥ ॥
‘yaḥ sarvajñaḥ sarvavit’ (mu. u. 1 । 1 । 9), (mu. u. 2 । 2 । 7) ‘yo'śanāyāpipāse atyeti’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ‘asaṅgo na hi sajjate’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) ‘etasya vā akṣarasya praśāsane’ (bṛ. u. 3 । 8 । 9) ‘yaḥ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhan — antaryāmyamṛtaḥ’ (bṛ. u. 3 । 7 । 15) ‘sa yastānpuruṣānniruhyātyakrāmat’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) ‘sa vā eṣa mahānaja ātmā’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ‘eṣa seturvidharaṇaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ‘sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ‘ya ātmāpahatapāpmā vijaro vimṛtyuḥ’ (chā. u. 8 । 7 । 1), (chā. u. 8 । 7 । 3) ‘tattejo'sṛjata’ (chā. u. 6 । 2 । 3) ‘ātmā vā idameka evāgra āsīt’ (ai. u. 1 । 1 । 1) ‘na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 2 । 2 । 11) ityādiśrutiśatebhyaḥ — smṛteśca ‘ahaṁ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṁ pravartate’ (bha. gī. 10 । 8) iti — paro'sti asaṁsārī śrutismṛtinyāyebhyaśca ; sa ca kāraṇaṁ jagataḥ । nanu ‘evamevāsmādātmanaḥ’ iti saṁsāriṇa evotpattiṁ darśayatītyuktam — na, ‘ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 17) iti parasya prakṛtatvāt , ‘asmādātmanaḥ’ iti yuktaḥ parasyaiva parāmarśaḥ । ‘kvaiṣa tadābhūt’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) ityasya praśnasya prativacanatvena ākāśaśabdavācyaḥ para ātmā uktaḥ ‘ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmiñchete’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) iti ; ‘satā somya tadā sampanno bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ‘aharahargacchantya etaṁ brahmalokaṁ na vindanti’ (chā. u. 8 । 3 । 2) ‘prājñenātmanā sampariṣvaktaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) ‘para ātmani sampratiṣṭhate’ (pra. u. 4 । 7) ityādiśrutibhya ākāśaśabdaḥ paraātmeti niścīyate ; ‘daharo'sminnantarākāśaḥ’ (chā. u. 8 । 1 । 1) iti prastutya tasminneva ātmaśabdaprayogācca ; prakṛta eva para ātmā । tasmāt yuktam ‘evamevāsmādātmanaḥ’ iti paramātmana eva sṛṣṭiriti ; saṁsāriṇaḥ sṛṣṭisthitisaṁhārajñānasāmarthyābhāvaṁ ca avocāma । atra ca ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi - ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti brahmavidyā prastutā ; brahmaviṣayaṁ ca brahmavijñānamiti ; ‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 2 । 1) iti ‘brahma jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti prārabdham । tatra idānīm asaṁsāri brahma jagataḥ kāraṇam aśanāyādyatītaṁ nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvam ; tadviparītaśca saṁsārī ; tasmāt ahaṁ brahmāsmīti na gṛhṇīyāt ; paraṁ hi devamīśānaṁ nikṛṣṭaḥ saṁsāryātmatvena smaran kathaṁ na doṣabhāksyāt ; tasmāt na ahaṁ brahmāsmīti yuktam । tasmātpuṣpodakāñjalistutinamaskārabalyupahārasvādhyāyadhyānayogādibhiḥ ārirādhayiṣeta ; ārādhanena viditvā sarveśitṛ brahma bhavati ; na punarasaṁsāri brahma saṁsāryātmatvena cintayet — agnimiva śītatvena ākāśamiva mūrtimattvena । brahmātmatvapratipādakamapi śāstram arthavādo bhaviṣyati । sarvatarkaśāstralokanyāyaiśca evamavirodhaḥ syāt ॥
na, mantrabrāhmaṇavādebhyaḥ tasyaiva praveśaśravaṇāt । ‘puraścakre’ (bṛ. u. 2 । 5 । 10) iti prakṛtya ‘puraḥ puruṣa āviśat’ (bṛ. u. 2 । 5 । 18) iti, ‘rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva tadasya rūpaṁ praticakṣaṇāya’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘sarvāṇi rūpāṇi vicitya dhīro nāmāni kṛtvābhivadanyadāste’ (tai. ā. 3 । 12 । 7) iti sarvaśākhāsu sahasraśo mantravādāḥ sṛṣṭikarturevāsaṁsāriṇaḥ śarīrapraveśaṁ darśayanti । tathā brāhmaṇavādāḥ — ‘tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’ (tai. u. 2 । 6 । 6) ‘sa etameva sīmānaṁ vidāryaitayā dvārā prāpadyata’ (ai. u. 1 । 3 । 12) ‘seyaṁ devatā — imāstisro devatā anena jīvena ātmanānupraviśya’ (chā. u. 6 । 2 । 3) ‘eṣa sarveṣu bhūteṣu gūḍho''tmā na prakāśate’ (ka. u. 1 । 3 । 12) ityādyāḥ । sarvaśrutiṣu ca brahmaṇi ātmaśabdaprayogāt ātmaśabdasya ca pratyagātmābhidhāyakatvāt , ‘eṣa sarvabhūtāntarātmā’ (mu. u. 2 । 1 । 4) iti ca śruteḥ paramātmavyatirekeṇa saṁsāriṇo'bhāvāt — ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘brahmaivedam’ (mu. u. 2 । 2 । 11) ‘ātmaivedam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ityādiśrutibhyaḥ yuktameva ahaṁ brahmāsmītyavadhārayitum ॥
yadā evaṁ sthitaḥ śāstrārthaḥ, tadā paramātmanaḥ saṁsāritvam ; tathā ca sati śāstrānarthakyam , asaṁsāritve ca upadeśānarthakyaṁ spaṣṭo doṣaḥ prāptaḥ ; yadi tāvat paramātmā sarvabhūtāntarātmā sarvaśarīrasamparkajanitaduḥkhāni anubhavatīti, spaṣṭaṁ parasya saṁsāritvaṁ prāptam ; tathā ca parasya asaṁsāritvapratipādikāḥ śrutayaḥ kupyeran , smṛtayaśca, sarve ca nyāyāḥ ; atha kathañcit prāṇaśarīrasambandhajairduḥkhairna sambadhyata iti śakyaṁ pratipādayitum , paramātmanaḥ sādhyaparihāryābhāvāt upadeśānarthakyadoṣo na śakyate nivārayitum । atra kecitparihāramācakṣate — paramātmā na sākṣādbhūteṣvanu praviṣṭaḥ svena rūpeṇa ; kiṁ tarhi vikārabhāvamāpanno vijñānātmatvaṁ pratipede ; sa ca vijñānātmā parasmāt anyaḥ ananyaśca ; yenānyaḥ, tena saṁsāritvasambandhī, yena ananyaḥ tena ahaṁ brahmetyavadhāraṇārhaḥ ; evaṁ sarvamaviruddhaṁ bhaviṣyatīti ॥
tatra vijñānātmano vikārapakṣa etā gatayaḥ — pṛthivīdravyavat anekadravyasamāhārasya sāvayavasya paramātmanaḥ, ekadeśavipariṇāmo vijñānātmā ghaṭādivat ; pūrvasaṁsthānāvasthasya vā parasya ekadeśo vikriyate keśoṣarādivat , sarva eva vā paraḥ pariṇamet kṣīrādivat । tatra samānajātīyānekadravyasamūhasya kaściddravyaviśeṣo vijñānātmatvaṁ pratipadyate yadā, tadā samānajātīyatvāt ekatvamupacaritameva na tu paramārthataḥ ; tathā ca sati siddhāntavirodhaḥ । atha nityāyutasiddhāvayavānugataḥ avayavī para ātmā, tasya tadavasthasya ekadeśo vijñānātmā saṁsārī — tadāpi sarvāvayavānugatatvāt avayavina eva avayavagato doṣo guṇo veti, vijñānātmanaḥ saṁsāritvadoṣeṇa para eva ātmā sambadhyata iti, iyamapyaniṣṭā kalpanā । kṣīravat sarvapariṇāmapakṣe sarvaśrutismṛtikopaḥ, sa ca aniṣṭaḥ । ‘niṣkalaṁ niṣkriyaṁ śāntam’ (śve. 6 । 19) ‘divyo hyamūrtaḥ puruṣaḥ sabāhyābhyantaro hyajaḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) ‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) ‘sa vā eṣa mahānaja ātmājaro'maro'mṛtaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ‘na jāyate mriyate vā kadācit’ (bha. gī. 2 । 20) ‘avyakto'yam’ (bha. gī. 2 । 25) ityādiśrutismṛtinyāyaviruddhā ete sarve pakṣāḥ । acalasya paramātmana ekadeśapakṣe vijñānātmanaḥ karmaphaladeśasaṁsaraṇānupapattiḥ, parasya vā saṁsāritvam — ityuktam । parasyaikadeśaḥ agnivisphuliṅgavat sphuṭitaḥ vijñānātmā saṁsaratīti cet — tathāpi parasyāvayavasphuṭanena kṣataprāptiḥ, tatsaṁsaraṇe ca paramātmanaḥ pradeśāntarāvayavavyūhe chidratāprāptiḥ, avraṇatvavākyavirodhaśca ; ātmāvayavabhūtasya vijñānātmanaḥ saṁsaraṇe paramātmaśūnyapradeśābhāvāt avayavāntaranodanavyūhanābhyāṁ hṛdayaśūleneva paramātmano duḥkhitvaprāptiḥ । agnivisphuliṅgādidṛṣṭāntaśruterna doṣa iti cet , na ; śruterjñāpakatvāt — na śāstraṁ padārthānanyathā kartuṁ pravṛttam , kiṁ tarhi yathābhūtānām ajñātānāṁ jñāpane ; kiñcātaḥ ? śṛṇu, ato yadbhavati ; yathābhūtā mūrtāmūrtādipadārthadharmā loke prasiddhāḥ ; taddṛṣṭāntopādānena tadavirodhyeva vastvantaraṁ jñāpayituṁ pravṛttaṁ śāstraṁ na laukikavastuvirodhajñāpanāya laukikameva dṛṣṭāntamupādatte ; upādīyamāno'pi dṛṣṭāntaḥ anarthakaḥ syāt , dārṣṭāntikāsaṅgateḥ ; na hi agniḥ śītaḥ ādityo na tapatīti vā dṛṣṭāntaśatenāpi pratipādayituṁ śakyam , pramāṇāntareṇa anyathādhigatatvādvastunaḥ ; na ca pramāṇaṁ pramāṇāntareṇa virudhyate ; pramāṇāntarāviṣayameva hi pramāṇāntaraṁ jñāpayati ; na ca laukikapadapadārthāśrayaṇavyatirekeṇa āgamena śakyamajñātaṁ vastvantaram avagamayitum ; tasmāt prasiddhanyāyamanusaratā na śakyā paramātmanaḥ sāvayavāṁśāṁśitvakalpanā paramārthataḥ pratipādayitum । ‘kṣudrāvisphuliṅgāḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 20) ‘mamaivāṁśaḥ’ (bha. gī. 15 । 7) iti ca śrūyate smaryate ceti cet , na, ekatvapratyayārthaparatvāt ; agnerhi visphuliṅgaḥ agnireva ityekatvapratyayārho dṛṣṭo loke ; tathā ca aṁśaḥ aṁśinā ekatvapratyayārhaḥ ; tatraivaṁ sati vijñānātmanaḥ paramātmavikārāṁśatvavācakāḥ śabdāḥ paramātmaikatvapratyayādhitsavaḥ । upakramopasaṁhārābhyāṁ ca — sarvāsu hi upaniṣatsu pūrvamekatvaṁ pratijñāya, dṛṣṭāntairhetubhiśca paramātmano vikārāṁśāditvaṁ jagataḥ pratipādya, punarekatvamupasaṁharati ; tadyathā ihaiva tāvat ‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti pratijñāya, utpattisthitilayahetudṛṣṭāntaiḥ vikāravikāritvādyekatvapratyayahetūn pratipādya ‘anantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ityupasaṁhariṣyati ; tasmāt upakramopasaṁhārābhyāmayamartho niścīyate — paramātmaikatvapratyayadraḍhimne utpattisthitilayapratipādakāni vākyānīti ; anyathā vākyabhedaprasaṅgācca — sarvopaniṣatsu hi vijñānātmanaḥ paramātmanā ekatvapratyayo vidhīyata ityavipratipattiḥ sarveṣāmupaniṣadvādinām ; tadvidhyekavākyayoge ca sambhavati utpattyādivākyānāṁ vākyāntaratvakalpanāyāṁ na pramāṇamasti ; phalāntaraṁ ca kalpayitavyaṁ syāt ; tasmādutpattyādiśrutaya ātmaikatvapratipādanaparāḥ ॥
atra ca sampradāyavida ākhyāyikāṁ sampracakṣate — kaścitkila rājaputraḥ jātamātra eva mātāpitṛbhyāmapaviddhaḥ vyādhagṛhe saṁvardhitaḥ ; saḥ amuṣya vaṁśyatāmajānan vyādhajātipratyayaḥ vyādhajātikarmāṇyevānuvartate, na rājāsmīti rājajātikarmāṇyanuvartate ; yadā punaḥ kaścitparamakāruṇikaḥ rājaputrasya rājaśrīprāptiyogyatāṁ jānan amuṣya putratāṁ bodhayati — ‘na tvaṁ vyādhaḥ, amuṣya rājñaḥ putraḥ ; kathañcidvyādhagṛhamanupraviṣṭaḥ’ iti — sa evaṁ bodhitaḥ tyaktvā vyādhajātipratyayakarmāṇi pitṛpaitāmahīm ātmanaḥ padavīmanuvartate — rājāhamasmīti । tathā kila ayaṁ parasmāt agnivisphuliṅgādivat tajjātireva vibhaktaḥ iha dehendriyādigahane praviṣṭaḥ asaṁsārī san dehendriyādisaṁsāradharmamanuvartate — dehendriyasaṅghāto'smi kṛśaḥ sthūlaḥ sukhī duḥkhīti — paramātmatāmajānannātmanaḥ ; na tvam etadātmakaḥ parameva brahmāsi asaṁsārī — iti pratibodhita ācāryeṇa, hitvā eṣaṇātrayānuvṛttiṁ brahmaivāsmīti pratipadyate । atra rājaputrasya rājapratyayavat brahmapratyayo dṛḍhī bhavati — visphuliṅgavadeva tvaṁ parasmādbrahmaṇo bhraṣṭa ityukte, visphuliṅgasya prāgagnerbhraṁśāt agnyekatvadarśanāt । tasmāt ekatvapratyayadārḍhyāya suvarṇamaṇilohāgnivisphuliṅgadṛṣṭāntāḥ, na utpattyādibhedapratipādanaparāḥ । saindhavaghanavat prajñaptyekarasanairantaryāvadhāraṇāt ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca — yadi ca brahmaṇaḥ citrapaṭavat vṛkṣasamudrādivacca utpattyādyanekadharmavicitratā vijigrāhayiṣitā, ekarasaṁ saindhavaghanavadanantaramabāhyam — iti nopasamahariṣyat , ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca na prāyokṣyata — ‘ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti nindāvacanaṁ ca । tasmāt ekarūpaikatvapratyayadārḍhyāyaiva sarvavedānteṣu utpattisthitilayādikalpanā, na tatpratyayakaraṇāya ॥
na ca niravayavasya paramātmanaḥ asaṁsāriṇaḥ saṁsāryekadeśakalpanā nyāyyā, svato'deśatvāt paramātmanaḥ । adeśasya parasya ekadeśasaṁsāritvakalpanāyāṁ para eva saṁsārīti kalpitaṁ bhavet । atha paropādhikṛta ekadeśaḥ parasya, ghaṭakarakādyākāśavat । na tadā tatra vivekināṁ paramātmaikadeśaḥ pṛthaksaṁvyavahārabhāgiti buddhirutpadyate । avivekināṁ vivekināṁ ca upacaritā buddhirdṛṣṭeti cet , na, avivekināṁ mithyābuddhitvāt , vivekināṁ ca saṁvyavahāramātrālambanārthatvāt — yathā kṛṣṇo raktaśca ākāśa iti vivekināmapi kadācit kṛṣṇatā raktatā ca ākāśasya saṁvyavahāramātrālambanārthatvaṁ pratipadyata iti, na paramārthataḥ kṛṣṇo rakto vā ākāśo bhavitumarhati । ato na paṇḍitairbrahmasvarūpapratipattiviṣaye brahmaṇaḥ aṁśāṁśyekadeśaikadeśivikāravikāritvakalpanā kāryā, sarvakalpanāpanayanārthasāraparatvāt sarvopaniṣadām । ato hitvā sarvakalpanām ākāśasyeva nirviśeṣatā pratipattavyā — ‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) ‘na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 2 । 2 । 11) ityādiśrutiśatebhyaḥ । na ātmānaṁ brahmavilakṣaṇaṁ kalpayet — uṣṇātmaka ivāgnau śītaikadeśam , prakāśātmake vā savitari tamaekadeśam — sarvakalpanāpanayanārthasāraparatvāt sarvopaniṣadām । tasmāt nāmarūpopādhinimittā eva ātmani asaṁsāradharmiṇi sarve vyavahārāḥ — ‘rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘sarvāṇi rūpāṇi vicitya dhīro nāmāni kṛtvābhivadanyadāste’ (tai. ā. 3 । 12 । 7) ityevamādimantravarṇebhyaḥ — na svata ātmanaḥ saṁsāritvam , alaktakādyupādhisaṁyogajanitaraktasphaṭikādibuddhivat bhrāntameva na paramārthataḥ । ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ‘na karmaṇā vardhate no kanīyān’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘na karmaṇā lipyate pāpakena’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘samaṁ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantam’ (bha. gī. 13 । 27) ‘śuni caiva śvapāke ca’ (bha. gī. 5 । 10) ityādiśrutismṛtinyāyebhyaḥ paramātmano'saṁsāritaiva । ata ekadeśo vikāraḥ śaktirvā vijñānātmā anyo veti vikalpayituṁ niravayavatvābhyupagame viśeṣato na śakyate । aṁśādiśrutismṛtivādāśca ekatvārthāḥ, na tu bhedapratipādakāḥ, vivakṣitārthaikavākyayogāt — ityavocāma ॥
sarvopaniṣadāṁ paramātmaikatvajñāpanaparatve atha kimarthaṁ tatpratikūlo'rthaḥ vijñānātmabhedaḥ parikalpyata iti । karmakāṇḍaprāmāṇyavirodhaparihārāyetyeke ; karmapratipādakāni hi vākyāni anekakriyākārakaphalabhoktṛkartrāśrayāṇi, vijñānātmabhedābhāve hi asaṁsāriṇa eva paramātmana ekatve, katham iṣṭaphalāsu kriyāsu pravartayeyuḥ, aniṣṭaphalābhyo vā kriyābhyo nivartayeyuḥ ? kasya vā baddhasya mokṣāya upaniṣadārabhyeta ? api ca paramātmaikatvavādipakṣe kathaṁ paramātmaikatvopadeśaḥ ? kathaṁ vā tadupadeśagrahaṇaphalam ? baddhasya hi bandhanāśāya upadeśaḥ ; tadabhāve upaniṣacchāstraṁ nirviṣayameva । evaṁ tarhi upaniṣadvādipakṣasya karmakāṇḍavādipakṣeṇa codyaparihārayoḥ samānaḥ panthāḥ — yena bhedābhāve karmakāṇḍaṁ nirālambanamātmānaṁ na labhate prāmāṇyaṁ prati, tathā upaniṣadapi । evaṁ tarhi yasya prāmāṇye svārthavighāto nāsti, tasyaiva karmakāṇḍasyāstu prāmāṇyam ; upaniṣadāṁ tu prāmāṇyakalpanāyāṁ svārthavighāto bhavediti mā bhūtprāmāṇyam । na hi karmakāṇḍaṁ pramāṇaṁ sat apramāṇaṁ bhavitumarhati ; na hi pradīpaḥ prakāśyaṁ prakāśayati, na prakāśayati ca iti । pratyakṣādipramāṇavipratiṣedhācca — na kevalamupaniṣado brahmaikatvaṁ pratipādayantyaḥ svārthavighātaṁ karmakāṇḍaprāmāṇyavighātaṁ ca kurvanti ; pratyakṣādiniścitabhedapratipattyarthapramāṇaiśca virudhyante । tasmādaprāmāṇyameva upaniṣadām ; anyārthatā vāstu ; na tveva brahmaikatvapratipattyarthatā ॥
na uktottaratvāt । pramāṇasya hi pramāṇatvam apramāṇatvaṁ vā pramotpādanānutpādananimittam , anyathā cet stambhādīnāṁ prāmāṇyaprasaṅgāt śabdādau prameye । kiñcātaḥ ? yadi tāvat upaniṣado brahmaikatvapratipattipramāṁ kurvanti, kathamapramāṇaṁ bhaveyuḥ । na kurvantyeveti cet — yathā agniḥ śītam — iti, sa bhavānevaṁ vadan vaktavyaḥ — upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhārthaṁ bhavato vākyam upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhaṁ kiṁ na karotyeva, agnirvā rūpaprakāśam ; atha karoti — yadi karoti, bhavatu tadā pratiṣedhārthaṁ pramāṇaṁ bhavadvākyam , agniśca rūpaprakāśako bhavet ; pratiṣedhavākyaprāmāṇye bhavatyevopaniṣadāṁ prāmāṇyam । atrabhavanto bruvantu kaḥ parihāra iti । nanu atra pratyakṣā madvākya upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhārthapratipattiḥ agnau ca rūpaprakāśanapratipattiḥ pramā ; kastarhi bhavataḥ pradveṣaḥ brahmaikatvapratyaye pramāṁ pratyakṣaṁ kurvatīṣu upaniṣatsu upalabhyamānāsu ? pratiṣedhānupapatteḥ । śokamohādinivṛttiśca pratyakṣaṁ phalaṁ brahmaikatvapratipattipāramparyajanitam ityavocāma । tasmāduktottaratvāt upaniṣadaṁ prati aprāmāṇyaśaṅkā tāvannāsti ॥
yaccoktam svārthavighātakaratvādaprāmāṇyamiti, tadapi na, tadarthapratipatterbādhakābhāvāt । na hi upaniṣadbhyaḥ — brahmaikamevādvitīyam , naiva ca — iti pratipattirasti — yathā agniruṣṇaḥ śītaścetyasmādvākyāt viruddhārthadvayapratipattiḥ । abhyupagamya caitadavocāma ; na tu vākyaprāmāṇyasamaye eṣa nyāyaḥ — yaduta ekasya vākyasya anekārthatvam ; sati ca anekārthatve, svārthaśca syāt , tadvighātakṛcca viruddhaḥ anyo'rthaḥ । na tvetat — vākyapramāṇakānāṁ viruddhamaviruddhaṁ ca, ekaṁ vākyam , anekamarthaṁ pratipādayatītyeṣa samayaḥ ; arthaikatvāddhi ekavākyatā । na ca kānicidupaniṣadvākyāni brahmaikatvapratiṣedhaṁ kurvanti । yattu laukikaṁ vākyam — agniruṣṇaḥ śītaśceti, na tatra ekavākyatā, tadekadeśasya pramāṇāntaraviṣayānuvāditvāt ; agniḥ śīta ityetat ekaṁ vākyam ; agniruṣṇa iti tu pramāṇāntarānubhavasmārakam , na tu svayamarthāvabodhakam ; ato na agniḥ śīta ityanena ekavākyatā, pramāṇāntarānubhavasmāraṇenaivopakṣīṇatvāt । yattu viruddhārthapratipādakamidaṁ vākyamiti manyate, tat śītoṣṇapadābhyām agnipadasāmānādhikaraṇyaprayoganimittā bhrāntiḥ ; na tveva ekasya vākyasya anekārthatvaṁ laukikasya vaidikasya vā ॥
yaccoktam — karmakāṇḍaprāmāṇyavighātakṛt upaniṣadvākyamiti, tanna, anyārthatvāt । brahmaikatvapratipādanaparā hi upaniṣadaḥ na iṣṭārthaprāptau sādhanopadeśaṁ tasminvā puruṣaniyogaṁ vārayanti, anekārthatvānupapattereva । na ca karmakāṇḍavākyānāṁ svārthe pramā notpadyate । asādhāraṇe cetsvārthe pramām utpādayati vākyam , kuto'nyena virodhaḥ syāt । brahmaikatve nirviṣayatvāt pramā notpadyata eveti cet , na, pratyakṣatvātpramāyāḥ । ‘darśapūrṇamāsābhyāṁ svargakāmo yajeta’ ( ? ) ‘brāhmaṇo na hantavyaḥ’ ( ? ) ityevamādivākyebhyaḥ pratyakṣā pramā jāyamānā ; sā naiva bhaviṣyati, yadyupaniṣado brahmaikatvaṁ bodhayiṣyantītyanumānam ; na ca anumānaṁ pratyakṣavirodhe prāmāṇyaṁ labhate ; tasmādasadevaitadgīyate — pramaiva notpadyata iti । api ca yathāprāptasyaiva avidyāpratyupasthāpitasya kriyākārakaphalasya āśrayaṇena iṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyasāmānye pravṛttasya tadviśeṣamajānataḥ tadācakṣāṇā śrutiḥ kriyākārakaphalabhedasya lokaprasiddhasya satyatām asatyatāṁ vā na ācaṣṭe na ca vārayati, iṣṭāniṣṭaphalaprāptiparihāropāyavidhiparatvāt । yathā kāmyeṣu pravṛttā śrutiḥ kāmānāṁ mithyājñānaprabhavatve satyapi yathāprāptāneva kāmānupādāya tatsādhanānyeva vidhatte, na tu — kāmānāṁ mithyājñānaprabhavatvādanartharūpatvaṁ ceti — na vidadhāti ; tathā nityāgnihotrādiśāstramapi mithyājñānaprabhavaṁ kriyākārakabhedaṁ yathāprāptameva ādāya iṣṭaviśeṣaprāptim aniṣṭaviśeṣaparihāraṁ vā kimapi prayojanaṁ paśyat agnihotrādīni karmāṇi vidhatte, na — avidyāgocarāsadvastuviṣayamiti — na pravartate — yathā kāmyeṣu । na ca puruṣā na pravarteran avidyāvantaḥ, dṛṣṭatvāt — yathā kāminaḥ । vidyāvatāmeva karmādhikāra iti cet , na, brahmaikatvavidyāyāṁ karmādhikāravirodhasyoktatvāt । etena brahmaikatve nirviṣayatvāt upadeśena tadgrahaṇaphalābhāvadoṣaparihāra ukto veditavyaḥ । puruṣecchārāgādivaicitryācca — anekā hi puruṣāṇāmicchā ; rāgādayaśca doṣā vicitrāḥ ; tataśca bāhyaviṣayarāgādyapahṛtacetaso na śāstraṁ nivartayituṁ śaktam ; nāpi svabhāvato bāhyaviṣayaviraktacetaso viṣayeṣu pravartayituṁ śaktam ; kintu śāstrāt etāvadeva bhavati — idamiṣṭasādhanam idamaniṣṭasādhanamiti sādhyasādhanasambandhaviśeṣābhivyaktiḥ — pradīpādivat tamasi rūpādijñānam ; na tu śāstraṁ bhṛtyāniva balāt nivartayati niyojayati vā ; dṛśyante hi puruṣā rāgādigauravāt śāstramapyatikrāmantaḥ । tasmāt puruṣamativaicitryamapekṣya sādhyasādhanasambandhaviśeṣān anekadhā upadiśati । tatra puruṣāḥ svayameva yathāruci sādhanaviśeṣeṣu pravartante ; śāstraṁ tu savitṛpradīpādivat udāsta eva । tathā kasyacitparo'pi puruṣārthaḥ apuruṣārthavadavabhāsate ; yasya yathāvabhāsaḥ, sa tathārūpaṁ puruṣārthaṁ paśyati ; tadanurūpāṇi sādhanānyupāditsate । tathā ca arthavādo'pi — ‘trayāḥ prājāpatyāḥ prajāpatau pitari brahmacaryamūṣuḥ’ (bṛ. u. 5 । 2 । 1) ityādiḥ । tasmāt na brahmaikatvaṁ jñāpayiṣyanto vedāntā vidhiśāstrasya bādhakāḥ । na ca vidhiśāstram etāvatā nirviṣayaṁ syāt । nāpi uktakārakādibhedaṁ vidhiśāstram upaniṣadāṁ brahmaikatvaṁ prati prāmāṇyaṁ nivartayati । svaviṣayaśūrāṇi hi pramāṇāni, śrotrādivat ॥
tatra paṇḍitammanyāḥ kecit svacittavaśāt sarvaṁ pramāṇamitaretaraviruddhaṁ manyante, tathā pratyakṣādivirodhamapi codayanti brahmaikatve — śabdādayaḥ kila śrotrādiviṣayā bhinnāḥ pratyakṣata upalabhyante ; brahmaikatvaṁ bruvatāṁ pratyakṣavirodhaḥ syāt ; tathā śrotrādibhiḥ śabdādyupalabdhāraḥ kartāraśca dharmādharmayoḥ pratiśarīraṁ bhinnā anumīyante saṁsāriṇaḥ ; tatra brahmaikatvaṁ bruvatāmanumānavirodhaśca ; tathā ca āgamavirodhaṁ vadanti — ‘grāmakāmo yajeta’ (tai. ā. 17 । 10 । 4) ‘paśukāmo yajeta’ (tai. ā. 16 । 12 । 8) ‘svargakāmo yajeta’ (tai. ā. 16 । 3 । 3) ityevamādivākyebhyaḥ grāmapaśusvargādikāmāḥ tatsādhanādyanuṣṭhātāraśca bhinnā avagamyante । atrocyate — te tu kutarkadūṣitāntaḥkaraṇāḥ brāhmaṇādivarṇāpaśadāḥ anukampanīyāḥ āgamārthavicchinnasampradāyabuddhaya iti । katham ? śrotrādidvāraiḥ śabdādibhiḥ pratyakṣata upalabhyamānaiḥ brahmaṇa ekatvaṁ virudhyata iti vadanto vaktavyāḥ — kiṁ śabdādīnāṁ bhedena ākāśaikatvaṁ virudhyata iti ; atha na virudhyate, na tarhi pratyakṣavirodhaḥ । yaccoktam — pratiśarīraṁ śabdādyupalabdhāraḥ dharmādharmayośca kartāraḥ bhinnā anumīyante, tathā ca brahmaikatve'numānavirodha iti ; bhinnāḥ kairanumīyanta iti praṣṭavyāḥ ; atha yadi brūyuḥ — sarvairasmābhiranumānakuśalairiti — ke yūyam anumānakuśalā ityevaṁ pṛṣṭānāṁ kimuttaram ; śarīrendriyamanaātmasu ca pratyekamanumānakauśalapratyākhyāne, śarīrendriyamanaḥsādhanā ātmāno vayamanumānakuśalāḥ, anekakārakasādhyatvātkriyāṇāmiti cet — evaṁ tarhi anumānakauśale bhavatāmanekatvaprasaṅgaḥ ; anekakārakasādhyā hi kriyeti bhavadbhirevābhyupagatam ; tatra anumānaṁ ca kriyā ; sā śarīrendriyamanaātmasādhanaiḥ kārakaiḥ ātmakartṛkā nirvartyata ityetatpratijñātam ; tatra vayamanumānakuśalā ityevaṁ vadadbhiḥ śarīrendriyamanaḥsādhanā ātmānaḥ pratyekaṁ vayamaneke — ityabhyupagataṁ syāt ; aho anumānakauśalaṁ darśitam apucchaśṛṅgaiḥ tārkikabalīvardaiḥ । yo hi ātmānameva na jānāti, sa kathaṁ mūḍhaḥ tadgataṁ bhedamabhedaṁ vā jānīyāt ; tatra kimanuminoti ? kena vā liṅgena ? na hi ātmanaḥ svato bhedapratipādakaṁ kiñcilliṅgamasti, yena liṅgena ātmabhedaṁ sādhayet ; yāni liṅgāni ātmabhedasādhanāya nāmarūpavanti upanyasyanti, tāni nāmarūpagatāni upādhaya eva ātmanaḥ — ghaṭakarakāpavarakabhūchidrāṇīva ākāśasya ; yadā ākāśasya bhedaliṅgaṁ paśyati, tadā ātmano'pi bhedaliṅgaṁ labheta saḥ ; na hyātmanaḥ parato viśeṣamabhyupagacchadbhistārkikaśatairapi bhedaliṅgamātmano darśayituṁ śakyate ; svatastu dūrādapanītameva, aviṣayatvādātmanaḥ । yadyat paraḥ ātmadharmatvenābhyupagacchati, tasya tasya nāmarūpātmakatvābhyupagamāt , nāmarūpābhyāṁ ca ātmano'nyatvābhyupagamāt , ‘ākāśo vai nāma nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahma’ (chā. u. 8 । 14 । 1) iti śruteḥ, ‘nāmarūpe vyākaravāṇi’ (chā. u. 6 । 3 । 2) iti ca — utpattipralayātmake hi nāmarūpe, tadvilakṣaṇaṁ ca brahma — ataḥ anumānasyaivāviṣayatvāt kuto'numānavirodhaḥ । etena āgamavirodhaḥ pratyuktaḥ । yaduktam — brahmaikatve yasmai upadeśaḥ, yasya ca upadeśagrahaṇaphalam , tadabhāvāt ekatvopadeśānarthakyamiti — tadapi na, anekakārakasādhyatvātkriyāṇāṁ kaścodyo bhavati ; ekasminbrahmaṇi nirupādhike nopadeśaḥ, nopadeṣṭā, na ca upadeśagrahaṇaphalam ; tasmādupaniṣadāṁ ca ānarthakyamityetat abhyupagatameva ; atha anekakārakaviṣayānarthakyaṁ codyate — na, svato'bhyupagamavirodhādātmavādinām । tasmāt tārkikacāṭabhaṭarājāpraveśyam abhayaṁ durgamidam alpabuddhyagamyaṁ śāstraguruprasādarahitaiśca — ‘kastaṁ madāmadaṁ devaṁ madanyo jñātumarhati’ (ka. u. 1 । 2 । 21) ‘devairatrāpi vicikitsitaṁ purā’ (ka. u. 1 । 1 । 21) ‘naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā’ (ka. u. 1 । 2 । 9) — varaprasādalabhyatvaśrutismṛtivādebhyaśca’ ‘tadejati tannaijati taddūre tadvantike’ (ī. u. 5) ityādiviruddhadharmasamavāyitvaprakāśamantravarṇebhyaśca ; gītāsu ca ‘matsthāni sarvabhūtāni’ (bha. gī. 9 । 4) ityādi । tasmāt parabrahmavyatirekeṇa saṁsārī nāma na anyat vastvantaramasti । tasmātsuṣṭhūcyate ‘brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvet ahaṁ brahmāsmīti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) —’ nānyadato'sti draṣṭṛ nānyadato'sti śrotṛ’ ityādiśrutiśatebhyaḥ । tasmāt parasyaiva brahmaṇaḥ satyasya satyaṁ nāma upaniṣat parā ॥
iti dvitīyādhyāyasya prathamaṁ brāhmaṇam ॥
‘brahma jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti prastutam ; tatra yato jagajjātam , yanmayam , yasmiṁśca līyate, tadekaṁ brahma — iti jñāpitam । kimātmakaṁ punaḥ tajjagat jāyate, līyate ca ? pañcabhūtātmakam ; bhūtāni ca nāmarūpātmakāni ; nāmarūpe satyamiti hyuktam ; tasya satyasya pañcabhūtātmakasya satyaṁ brahma । kathaṁ punaḥ bhūtāni satyamiti mūrtāmūrtabrāhmaṇam । mūrtāmūrtabhūtātmakatvāt kāryakaraṇātmakāni bhūtāni prāṇā api satyam । teṣāṁ kāryakaraṇātmakānāṁ bhūtānāṁ satyatvanirdidhārayiṣayā brāhmaṇadvayamārabhyate saiva upaniṣadvyākhyā । kāryakaraṇasatyatvāvadhāraṇadvāreṇa hi satyasya satyaṁ brahma avadhāryate । atroktam ‘prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam’ (bṛ. u. 2 । 1 । 20) iti ; tatra ke prāṇāḥ, kiyatyo vā prāṇaviṣayā upaniṣadaḥ kā iti ca — brahmopaniṣatprasaṅgena karaṇānāṁ prāṇānāṁ svarūpamavadhārayati — pathigatakūpārāmādyavadhāraṇavat ॥
yo ha vai śiśuṁ sādhānaṁ sapratyādhānaṁ sasthūṇaṁ sadāmaṁ veda sapta ha dviṣato bhrātṛvyānavaruṇaddhi । ayaṁ vāva śiśuryo'yaṁ madhyamaḥ prāṇastasyedamevādhānamidaṁ pratyādhānaṁ prāṇaḥ sthūṇānnaṁ dāma ॥ 1 ॥
yo ha vai śiśuṁ sādhānaṁ sapratyādhānaṁ sasthūṇaṁ sadāmaṁ veda, tasyedaṁ phalam ; kiṁ tat ? sapta saptasaṅkhyākān ha dviṣataḥ dveṣakartṝn bhrātṛvyān bhrātṛvyā hi dvividhā bhavanti, dviṣantaḥ adviṣantaśca — tatra dviṣanto ye bhrātṛvyāḥ tān dviṣato bhrātṛvyān avaruṇaddhi ; sapta ye śīrṣaṇyāḥ prāṇā viṣayopalabdhidvārāṇi tatprabhavā viṣayarāgāḥ sahajatvāt bhrātṛvyāḥ । te hi asya svātmasthāṁ dṛṣṭiṁ viṣayaviṣayāṁ kurvanti ; tena te dveṣṭāro bhrātṛvyāḥ, pratyagātmekṣaṇapratiṣedhakaratvāt ; kāṭhake coktam — ‘parāñci khāni vyatṛṇatsvayambhūstasmātparāṅpaśyati nāntarātman’ (ka. u. 2 । 1 । 1) ityādi ; tatra yaḥ śiśvādīnveda, teṣāṁ yāthātmyamavadhārayati, sa etān bhrātṛvyān avaruṇaddhi apāvṛṇoti vināśayati । tasmai phalaśravaṇenābhimukhībhūtāyāha — ayaṁ vāva śiśuḥ । ko'sau ? yo'yaṁ madhyamaḥ prāṇaḥ, śarīramadhye yaḥ prāṇo liṅgātmā, yaḥ pañcadhā śarīramāviṣṭaḥ — bṛhanpāṇḍaravāsaḥ soma rājannityuktaḥ, yasmin vāṅmanaḥprabhṛtīni karaṇāni viṣaktāni — paḍvīśaśaṅkunidarśanāt sa eṣa śiśuriva, viṣayeṣvitarakaraṇavadapaṭutvāt ; śiśuṁ sādhānamityuktam ; kiṁ punastasya śiśoḥ vatsasthānīyasya karaṇātmana ādhānam tasya idameva śarīram ādhānaṁ kāryātmakam — ādhīyate'sminnityādhānam ; tasya hi śiśoḥ prāṇasya idaṁ śarīramadhiṣṭhānam ; asminhi karaṇānyadhiṣṭhitāni labdhātmakāni upalabdhidvārāṇi bhavanti, na tu prāṇamātre viṣaktāni ; tathā hi darśitamajātaśatruṇā — upasaṁhṛteṣu karaṇeṣu vijñānamayo nopalabhyate, śarīradeśavyūḍheṣu tu karaṇeṣu vijñānamaya upalabhamāna upalabhyate — tacca darśitaṁ pāṇipeṣapratibodhanena । idaṁ pratyādhānaṁ śiraḥ ; pradeśaviśeṣeṣu — prati — pratyādhīyata iti pratyādhānam । prāṇaḥ sthūṇā annapānajanitā śaktiḥ — prāṇo balamiti paryāyaḥ ; balāvaṣṭambho hi prāṇaḥ asmin śarīre — ‘sa yatrāyamātmābalyaṁ nyetya sammohamiva’ (bṛ. u. 4 । 4 । 1) iti darśanāt — yathā vatsaḥ sthūṇāvaṣṭambhaḥ evam । śarīrapakṣapātī vāyuḥ prāṇaḥ sthūṇeti kecit । annaṁ dāma — annaṁ hi bhuktaṁ tredhā pariṇamate ; yaḥ sthūlaḥ pariṇāmaḥ, sa etaddvayaṁ bhūtvā, imāmapyeti — mūtraṁ ca purīṣaṁ ca ; yo madhyamo rasaḥ, sa raso lohitādikrameṇa svakāryaṁ śarīraṁ sāptadhātukamupacinoti ; svayonyannāgame hi śarīramupacīyate, annamayatvāt ; viparyaye'pakṣīyate patati ; yastu aṇiṣṭho rasaḥ — amṛtam ūrk prabhāvaḥ — iti ca kathyate, sa nābherūrdhvaṁ hṛdayadeśamāgatya, hṛdayādviprasṛteṣu dvāsaptatināḍīsahasreṣvanupraviśya, yattat karaṇasaṅghātarūpaṁ liṅgaṁ śiśusaṁjñakam , tasya śarīre sthitikāraṇaṁ bhavati balamupajanayat sthūṇākhyam ; tena annam ubhayataḥ pāśavatsadāmavat prāṇaśarīrayornibandhanaṁ bhavati ॥
idānīṁ tasyaiva śiśoḥ pratyādhāna ūḍhasya cakṣuṣi kāścanopaniṣada ucyante —
tametāḥ saptākṣitaya upatiṣṭhante tadyā imā akṣanlohinyo rājayastābhirenaṁ rudro'nvāyatto'tha yā akṣannāpastābhiḥ parjanyo yā kanīnakā tayādityo yatkṛṣṇaṁ tenāgniryacchuklaṁ tenendro'dharayainaṁ vartanyā pṛthivyanvāyattā dyauruttarayā nāsyānnaṁ kṣīyate ya evaṁ veda ॥ 2 ॥
tametāḥ saptākṣitaya upatiṣṭhante — taṁ karaṇātmakaṁ prāṇaṁ śarīre'nnabandhanaṁ cakṣuṣyūḍham etāḥ vakṣyamāṇāḥ sapta saptasaṅkhyākāḥ akṣitayaḥ, akṣitihetutvāt , upatiṣṭhante । yadyapi mantrakaraṇe tiṣṭhatirupapūrvaḥ ātmanepadī bhavati, ihāpi sapta devatābhidhānāni mantrasthānīyāni karaṇāni ; tiṣṭhateḥ ataḥ atrāpi ātmanepadaṁ na viruddham । kāstā akṣitaya ityucyante — tat tatra yā imāḥ prasiddhāḥ, akṣan akṣaṇi lohinyaḥ lohitāḥ rājayaḥ rekhāḥ, tābhiḥ dvārabhūtābhiḥ enaṁ madhyamaṁ prāṇaṁ rudraḥ anvāyattaḥ anugataḥ ; atha yāḥ akṣan akṣaṇi āpaḥ dhūmādisaṁyogenābhivyajyamānāḥ, tābhiḥ adbhirdvārabhūtābhiḥ parjanyo devatātmā anvāyattaḥ anugata upatiṣṭhata ityarthaḥ । sa ca annabhūto'kṣitiḥ prāṇasya, ‘parjanye varṣatyānandinaḥ prāṇā bhavanti’ (pra. u. 2 । 10) iti śrutyantarāt । yā kanīnakā dṛkśaktiḥ tayā kanīnakayā dvāreṇa ādityo madhyamaṁ prāṇamupatiṣṭhate । yatkṛṣṇaṁ cakṣuṣi, tena enamagnirupatiṣṭhate । yacchuklaṁ cakṣuṣi, tena indraḥ । adharayā vartanyā pakṣmaṇā enaṁ pṛthivī anvāyattā, adharatvasāmānyāt । dyauḥ uttarayā, ūrdhvatvasāmānyāt । etāḥ sapta annabhūtāḥ prāṇasya santatamupatiṣṭhante — ityevaṁ yo veda, tasyaitatphalam — nāsyānnaṁ kṣīyate, ya evaṁ veda ॥
tadeṣa śloko bhavati । arvāgbilaścamasa ūrdhvabudhnastasminyaśo nihitaṁ viśvarūpam । tasyāsata ṛṣayaḥ sapta tīre vāgaṣṭamī brahmaṇā saṁvidāneti । arvāgbilaścamasa ūrdhvabudhna itīdaṁ tacchira eṣa hyarvāgbilaścamasa ūrdhvabudhnastasminyaśo nihitaṁ viśvarūpamiti prāṇā vai yaśo viśvarūpaṁ prāṇānetadāha tasyāsata ṛṣayaḥ sapta tīra iti prāṇā vā ṛṣayaḥ prāṇānetadāha vāgaṣṭamī brahmaṇā saṁvidāneti vāgghyaṣṭamī brahmaṇā saṁvitte ॥ 3 ॥
tat tatra etasminnarthe eṣa ślokaḥ mantro bhavati — arvāgbilaścamasa ityādiḥ । tatra mantrārthamācaṣṭe śrutiḥ — arvāgbilaścamasa ūrdhvabudhna iti । kaḥ punarasāvarvāgbilaścamasa ūrdhvabudhnaḥ ? idaṁ tat ; śiraḥ camasākāraṁ hi tat ; katham ? eṣa hi arvāgbilaḥ mukhasya bilarūpatvāt , śiraso budhnākāratvāt ūrdhvabudhnaḥ । tasmin yaśo nihitaṁ viśvarūpamiti — yathā somaḥ camase, evaṁ tasmin śirasi viśvarūpaṁ nānārūpaṁ nihitaṁ sthitaṁ bhavati । kiṁ punastat ? yaśaḥ — prāṇā vai yaśo viśvarūpam — prāṇāḥ śrotrādayaḥ vāyavaśca marutaḥ saptadhā teṣu prasṛtāḥ yaśaḥ — ityetadāha mantraḥ, śabdādijñānahetutvāt । tasyāsata ṛṣayaḥ sapta tīra iti — prāṇāḥ parispandātmakāḥ, ta eva ca ṛṣayaḥ, prāṇānetadāha mantraḥ । vāgaṣṭamī brahmaṇā saṁvidāneti — brahmaṇā saṁvādaṁ kurvantī aṣṭamī bhavati ; taddhetumāha — vāgghyaṣṭamī brahmaṇā saṁvitta iti ॥
imāveva gotamabharadvājāvayameva gotamo'yaṁ bharadvāja imāveva viśvāmitrajamadagnī ayameva viśvāmitro'yaṁ jamadagnirimāveva vasiṣṭhakaśyapāvayameva vasiṣṭho'yaṁ kaśyapo vāgevātrirvācā hyannamadyate'ttirha vai nāmaitadyadatririti sarvasyāttā bhavati sarvamasyānnaṁ bhavati ya evaṁ veda ॥ 4 ॥
ke punastasya camasasya tīra āsata ṛṣaya iti — imāveva gotamabharadvājau karṇau — ayameva gotamaḥ ayaṁ bharadvājaḥ dakṣiṇaśca uttaraśca, viparyayeṇa vā । tathā cakṣuṣī upadiśannuvāca — imāveva viśvāmitrajamadagnī dakṣiṇaṁ viśvāmitraḥ uttaraṁ jamadagniḥ, viparyayeṇa vā । imāveva vasiṣṭhakaśyapau — nāsike upadiśannuvāca ; dakṣiṇaḥ puṭo bhavati vasiṣṭhaḥ ; uttaraḥ kaśyapaḥ — pūrvavat । vāgeva atriḥ adanakriyāyogāt saptamaḥ ; vācā hyannamadyate ; tasmādattirhi vai prasiddhaṁ nāmaitat — attṛtvādattiriti, attireva san yadatrirityucyate parokṣeṇa । sarvasya etasyānnajātasya prāṇasya, atrinirvacanavijñānādattā bhavati । attaiva bhavati nāmuṣminnanyena punaḥ pratyadyate ityetaduktaṁ bhavati — sarvamasyānnaṁ bhavatīti । ya evam etat yathoktaṁ prāṇayāthātmyaṁ veda, sa evaṁ madhyamaḥ prāṇo bhūtvā ādhānapratyādhānagato bhoktaiva bhavati, na bhojyam ; bhojyādvyāvartata ityarthaḥ ॥
iti dvitīyādhyāyasya dvitīyam brāhmaṇam ॥
dve vāva brahmaṇo rūpe mūrtaṁ caivāmūrtaṁ ca martyaṁ cāmṛtaṁ ca sthitaṁ ca yacca sacca tyacca ॥ 1 ॥
tatra prāṇā vai satyamityuktam । yāḥ prāṇānāmupaniṣadaḥ, tāḥ brahmopaniṣatprasaṅgena vyākhyātāḥ — ete te prāṇā iti ca । te kimātmakāḥ kathaṁ vā teṣāṁ satyatvamiti ca vaktavyamiti pañcabhūtānāṁ satyānāṁ kāryakaraṇātmakānāṁ svarūpāvadhāraṇārtham idaṁ brāhmaṇamārabhyate — yadupādhiviśeṣāpanayadvāreṇa ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti brahmaṇaḥ satattvaṁ nirdidhārayiṣitam । tatra dvirūpaṁ brahma pañcabhūtajanitakāryakaraṇasambaddhaṁ mūrtāmūrtākhyaṁ martyāmṛtasvabhāvaṁ tajjanitavāsanārūpaṁ ca sarvajñaṁ sarvaśakti sopākhyaṁ bhavati । kriyākārakaphalātmakaṁ ca sarvavyavahārāspadam । tadeva brahma vigatasarvopādhiviśeṣaṁ samyagdarśanaviṣayam ajaram amṛtam abhayam , vāṅmanasayorapyaviṣayam advaitatvāt ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti nirdiśyate । tatra yadapohadvāreṇa ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti nirdiśyate brahma, te ete dve vāva — vāvaśabdo'vadhāraṇārthaḥ — dve evetyarthaḥ — brahmaṇaḥ paramātmanaḥ rūpe — rūpyate yābhyām arūpaṁ paraṁ brahma avidyādhyāropyamāṇābhyām । ke te dve ? mūrtaṁ caiva mūrtameva ca ; tathā amūrtaṁ ca amūrtameva cetyarthaḥ । antarṇītasvātmaviśeṣaṇe mūrtāmūrte dve evetyavadhāryete ; kāni punastāni viśeṣaṇāni mūrtāmūrtayorityucyante — martyaṁ ca martyaṁ maraṇadharmi, amṛtaṁ ca tadviparītam , sthitaṁ ca — paricchinnaṁ gatipūrvakaṁ yatsthāsnu, yacca — yātīti yat — vyāpi aparicchinnaṁ sthitaviparītam , sacca — sadityanyebhyo viśeṣyamāṇāsādhāraṇadharmaviśeṣavat , tyacca — tadviparītam ‘tyat’ ityeva sarvadā parokṣābhidhānārham ॥
tadetanmūrtaṁ yadanyadvāyoścāntarikṣāccaitanmartyametatsthitametatsattasyaitasya mūrtasyaitasya martyasyaitasya sthitasyaitasya sata eṣa raso ya eṣa tapati sato hyeṣa rasaḥ ॥ 2 ॥
tatra catuṣṭayaviśeṣaṇaviśiṣṭaṁ mūrtam , tathā amūrtaṁ ca ; tatra kāni mūrtaviśeṣaṇāni kāni cetarāṇīti vibhajyate । tadetanmūrtaṁ mūrchitāvayavam itaretarānupraviṣṭāvayavaṁ ghanaṁ saṁhatamityarthaḥ । kiṁ tat ? yadanyat ; kasmādanyat ? vāyoścāntarikṣācca bhūtadvayāt — pariśeṣātpṛthivyādibhūtatrayam ; etanmartyam — yadetanmūrtākhyaṁ bhūtatrayam idaṁ martyaṁ maraṇadharmi ; kasmāt ? yasmātsthitametat ; paricchinnaṁ hyarthāntareṇa samprayujyamānaṁ virudhyate — yathā ghaṭaḥ stambhakuḍyādinā ; tathā mūrtaṁ sthitaṁ paricchinnam arthāntarasambandhi tato'rthāntaravirodhānmartyam ; etatsat viśeṣyamāṇāsādhāraṇadharmavat , tasmāddhi paricchinnam , paricchinnatvānmartyam , ato mūrtam ; mūrtatvādvā martyam , martyatvātsthitam , sthitatvātsat । ataḥ anyonyāvyabhicārāt caturṇāṁ dharmāṇāṁ yatheṣṭaṁ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvo hetuhetumadbhāvaśca darśayitavyaḥ । sarvathāpi tu bhūtatrayaṁ catuṣṭayaviśeṣaṇaviśiṣṭaṁ mūrtaṁ rūpaṁ brahmaṇaḥ । tatra caturṇāmekasmingṛhīte viśeṣaṇe itaradgṛhītameva viśeṣaṇamityāha — tasyaitasya mūrtasya, etasya martyasya, etasya sthitasya, etasya sataḥ — catuṣṭayaviśeṣaṇasya bhūtatrayasyetyarthaḥ — eṣa rasaḥ sāra ityarthaḥ ; trayāṇāṁ hi bhūtānāṁ sāriṣṭhaḥ savitā ; etatsārāṇi trīṇi bhūtāni, yata etatkṛtavibhajyamānarūpaviśeṣaṇāni bhavanti ; ādhidaivikasya kāryasyaitadrūpam — yatsavitā yadetanmaṇḍalaṁ tapati ; sato bhūtatrayasya hi yasmāt eṣa rasa iti etadgṛhyate ; mūrto hyeṣa savitā tapati, sāriṣṭhaśca । yattu ādhidaivikaṁ karaṇaṁ maṇḍalasyābhyantaram , tadvakṣyāmaḥ ॥
athāmūrtaṁ vāyuścāntarikṣaṁ caitadamṛtametadyadetattyattasyaitasyāmūrtasyaitasyāmṛtasyaitasya yata etasya tyasyaiṣa raso ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣastyasya hyeṣa rasa ityadhidaivatam ॥ 3 ॥
athāmūrtam — athādhunā amūrtamucyate । vāyuścāntarikṣaṁ ca yatpariśeṣitaṁ bhūtadvayam — etat amṛtam , amūrtatvāt , asthitam , ato'virudhyamānaṁ kenacit , amṛtam , amaraṇadharmi ; etat yat sthitaviparītam , vyāpi, aparicchinnam ; yasmāt yat etat anyebhyo'pravibhajyamānaviśeṣam , ataḥ tyat ‘tyat’ iti parokṣābhidhānārhameva — pūrvavat । tasyaitasyāmūrtasya etasyāmṛtasya etasya yataḥ etasya tyasya catuṣṭayaviśeṣaṇasyāmūrtasya eṣa rasaḥ ; ko'sau ? ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣaḥ — karaṇātmako hiraṇyagarbhaḥ prāṇa ityabhidhīyate yaḥ, sa eṣaḥ amūrtasya bhūtadvayasya rasaḥ pūrvavat sāriṣṭhaḥ । etatpuruṣasāraṁ cāmūrtaṁ bhūtadvayam — hairaṇyagarbhaliṅgārambhāya hi bhūtadvayābhivyaktiravyākṛtāt ; tasmāt tādarthyāt tatsāraṁ bhūtadvayam । tyasya hyeṣa rasaḥ — yasmāt yaḥ maṇḍalasthaḥ puruṣo maṇḍalavanna gṛhyate sāraśca bhūtadvayasya, tasmādasti maṇḍalasthasya puruṣasya bhūtadvayasya ca sādharmyam । tasmāt yuktaṁ prasiddhavaddhetūpādānam — tyasya hyeṣa rasa iti ॥
rasaḥ kāraṇaṁ hiraṇyagarbhavijñānātmā cetana iti kecit ; tatra ca kila hiraṇyagarbhavijñānātmanaḥ karma vāyvantarikṣayoḥ prayoktṛ ; tatkarma vāyvantarikṣādhāraṁ sat anyeṣāṁ bhūtānāṁ prayoktṛ bhavati ; tena svakarmaṇā vāyvantarikṣayoḥ prayokteti tayoḥ rasaḥ kāraṇamucyata iti । tanna mūrtarasena atulyatvāt ; mūrtasya tu bhūtatrayasya raso mūrtameva maṇḍalaṁ dṛṣṭaṁ bhūtatrayasamānajātīyam ; na cetanaḥ ; tathā amūrtayorapi bhūtayoḥ tatsamānajātīyenaiva amūrtarasena yuktaṁ bhavitum , vākyapravṛttestulyatvāt ; yathā hi mūrtāmūrte catuṣṭayadharmavatī vibhajyete, tathā rasarasavatorapi mūrtāmūrtayoḥ tulyenaiva nyāyena yukto vibhāgaḥ ; na tvardhavaiśasam । mūrtarase'pi maṇḍalopādhiścetano vivakṣyata iti cet — atyalpamidamucyate, sarvatraiva tu mūrtāmūrtayoḥ brahmarūpeṇa vivakṣitatvāt । puruṣaśabdaḥ acetane'nupapanna iti cet , na, pakṣapucchādiviśiṣṭasyaiva liṅgasya puruṣaśabdadarśanāt , ‘na vā itthaṁ santaḥ śakṣyāmaḥ prajāḥ prajanayitumimānsapta puruṣānekaṁ puruṣaṁ karavāmeti ta etānsapta puruṣānekaṁ puruṣamakurvan’ (śata. brā. 6 । 1 । 1 । 3) ityādau annarasamayādiṣu ca śrutyantare puruṣaśabdaprayogāt । ityadhidaivatamiti uktopasaṁhāraḥ adhyātmavibhāgoktyarthaḥ ॥
athādhyātmamidameva mūrtaṁ yadanyatprāṇācca yaścāyamantarātmannākāśa etanmartyametatsthitametatsattasyaitasya mūrtasyaitasya martyasyaitasya sthitasyaitasya sata eṣa raso yaccakṣuḥ sato hyeṣa rasaḥ ॥ 4 ॥
athādhunā adhyātmaṁ mūrtāmūrtayorvibhāga ucyate । kiṁ tat mūrtam ? idameva ; kiñcedam ? yadanyat prāṇācca vāyoḥ, yaścāyam antaḥ abhyantare ātman ātmani ākāśaḥ kham , śarīrasthaśca yaḥ prāṇaḥ — etaddvayaṁ varjayitvā yadanyat śarīrārambhakaṁ bhūtatrayam ; etanmartyamityādi samānamanyatpūrveṇa । etasya sato hyeṣa rasaḥ — yaccakṣuriti ; ādhyātmikasya śarīrārambhakasya kāryasya eṣa rasaḥ sāraḥ ; tena hi sāreṇa sāravadidaṁ śarīraṁ samastam — yathā adhidaivatamādityamaṇḍalena ; prāthamyācca — cakṣuṣī eva prathame sambhavataḥ sambhavata iti, ‘tejo raso niravartatāgniḥ’ (bṛ. u. 1 । 2 । 2) iti liṅgāt ; taijasaṁ hi cakṣuḥ ; etatsāram ādhyātmikaṁ bhūtatrayam ; sato hyeṣa rasa iti mūrtatvasāratve hetvarthaḥ ॥
athāmūrtaṁ prāṇaśca yaścāyamantarātmannākāśa etadamṛtametadyadetattyattasyaitasyāmūrtasyaitasyāmṛtasyaitasya yata etasya tyasyaiṣa raso yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastyasya hyeṣa rasaḥ ॥ 5 ॥
athādhunā amūrtamucyate । yatpariśeṣitaṁ bhūtadvayaṁ prāṇaśca yaścāyamantarātmannākāśaḥ, etadamūrtam । anyatpūrvavat । etasya tyasya eṣa rasaḥ sāraḥ, yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣaḥ — dakṣiṇe'kṣanniti viśeṣagrahaṇam , śāstrapratyakṣatvāt ; liṅgasya hi dakṣiṇe'kṣṇi viśeṣato'dhiṣṭhātṛtvaṁ śāstrasya pratyakṣam , sarvaśrutiṣu tathā prayogadarśanāt । tyasya hyeṣa rasa iti pūrvavat viśeṣataḥ agrahaṇāt amūrtatvasāratva eva hetvarthaḥ ॥
tasya haitasya puruṣasya rūpam । yathā māhārajanaṁ vāso yathā pāṇḍvāvikaṁ yathendragopo yathāgnyarciryathā puṇḍarīkaṁ yathā sakṛdvidyuttaṁ sakṛdvidyutteva ha vā asya śrīrbhavati ya evaṁ vedāthāta ādeśo neti neti na hyetasmāditi netyanyatparamastyatha nāmadheyaṁ satyasya satyamiti prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam ॥ 6 ॥
brahmaṇa upādhibhūtayormūrtāmūrtayoḥ kāryakaraṇavibhāgena adhyātmādhidaivatayoḥ vibhāgo vyākhyātaḥ satyaśabdavācyayoḥ । athedānīṁ tasya haitasya puruṣasya karaṇātmano liṅgasya rūpaṁ vakṣyāmaḥ vāsanāmayaṁ mūrtāmūrtavāsanāvijñānamayasaṁyogajanitaṁ vicitraṁ paṭabhitticitravat māyendrajālamṛgatṛṣṇikopamaṁ sarvavyāmohāspadam — etāvanmātrameva ātmeti vijñānavādino vaināśikā yatra bhrāntāḥ, etadeva vāsanārūpaṁ paṭarūpavat ātmano dravyasya guṇa iti naiyāyikā vaiśeṣikāśca sampratipannāḥ, idam ātmārthaṁ triguṇaṁ svatantraṁ pradhānāśrayaṁ puruṣārthena hetunā pravartata iti sāṅkhyāḥ ॥
aupaniṣadammanyā api kecitprakriyāṁ racayanti — mūrtāmūrtarāśirekaḥ, paramātmarāśiruttamaḥ, tābhyāmanyo'yaṁ madhyamaḥ kila tṛtīyaḥ kartrā bhoktrā vijñānamayena ajātaśatrupratibodhitena saha vidyākarmapūrvaprajñāsamudāyaḥ ; prayoktā karmarāśiḥ, prayojyaḥ pūrvokto mūrtāmūrtabhūtarāśiḥ sādhanaṁ ceti । tatra ca tārkikaiḥ saha sandhiṁṁ kurvanti । liṅgāśrayaśca eṣa karmarāśirityuktvā, punastatastrasyantaḥ sāṅkhyatvabhayāt — sarvaḥ karma rāśiḥ — puṣpāśraya iva gandhaḥ puṣpaviyoge'pi puṭatailāśrayo bhavati, tadvat — liṅgaviyoge'pi paramātmaikadeśamāśrayati, saparamātmaikadeśaḥ kila anyata āgatena guṇena karmaṇā saguṇo bhavati nirguṇo'pi san , sa kartā bhoktā badhyate mucyate ca vijñānātmā — iti vaiśeṣikacittamapyanusaranti ; sa ca karmarāśiḥ bhūtarāśerāgantukaḥ, svato nirguṇa eva paramātmaikadeśatvāt , svata utthitā avidyā anāgantukāpi ūṣaravat anātmadharmaḥ — ityanayā kalpanayā sāṅkhyacittamanuvartante ॥
sarvametat tārkikaiḥ saha sāmañjasyakalpanayā ramaṇīyaṁ paśyanti, na upaniṣatsiddhāntaṁ sarvanyāyavirodhaṁ ca paśyanti ; katham ? uktā eva tāvat sāvayavatve paramātmanaḥ saṁsāritvasavraṇatvakarmaphaladeśasaṁsaraṇānupapattyādayo doṣāḥ ; nityabhede ca vijñānātmanaḥ pareṇa ekatvānupapattiḥ । liṅgameveti cet paramātmana upacaritadeśatvena kalpitaṁ ghaṭakarakabhūchidrākāśādivat , tathā liṅgaviyoge'pi paramātmadeśāśrayaṇaṁ vāsanāyāḥ । avidyāyāśca svata utthānam ūṣaravat — ityādikalpanānupapannaiva । na ca vāsyadeśavyatirekeṇa vāsanāyā vastvantarasañcaraṇaṁ manasāpi kalpayituṁ śakyam । na ca śrutayo avagacchanti — ‘kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ‘hṛdaye hyeva rūpāṇi’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ‘kāmā ye'sya hṛdi śritāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) ‘tīrṇo hi tadā sarvāñśokānhṛdayasya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 22) ityādyāḥ । na ca āsāṁ śrutīnāṁ śrutādarthāntarakalpanā nyāyyā, ātmanaḥ parabrahmatvopapādanārthaparatvādāsām , etāvanmātrārthopakṣayatvācca sarvopaniṣadām । tasmāt śrutyarthakalpanākuśalāḥ sarva eva upaniṣadarthamanyathā kurvanti । tathāpi vedārthaścetsyāt , kāmaṁ bhavatu, na me dveṣaḥ । na ca ‘dve vāva brahmaṇo rūpe’ iti rāśitrayapakṣe samañjasam ; yadā tu mūrtāmūrte tajjanitavāsanāśca mūrtāmūrte dve rūpe, brahma ca rūpi tṛtīyam , na cānyat caturthamantarāle — tadā etat anukūlamavadhāraṇam , dve eva brahmaṇo rūpe iti ; anyathā brahmaikadeśasya vijñānātmano rūpe iti kalpyam , paramātmano vā vijñānātmadvāreṇeti ; tadā ca rūpe eveti dvivacanamasamañjasam ; rūpāṇīti vāsanābhiḥ saha bahuvacanaṁ yuktataraṁ syāt — dve ca mūrtāmūrte vāsanāśca tṛtīyamiti । atha mūrtāmūrte eva paramātmano rūpe, vāsanāstu vijñānātmana iti cet — tadā vijñānātmadvāreṇa vikriyamāṇasya paramātmanaḥ — itīyaṁ vāco yuktiranarthikā syāt , vāsanāyā api vijñānātmadvāratvasya aviśiṣṭatvāt ; na ca vastu vastvantaradvāreṇa vikriyata iti mukhyayā vṛttyā śakyaṁ kalpayitum ; na ca vijñānātmā paramātmano vastvantaram , tathā kalpanāyāṁ siddhāntahānāt । tasmāt vedārthamūḍhānāṁ svacittaprabhavā evamādikalpanā akṣarabāhyāḥ ; na hyakṣarabāhyo vedārthaḥ vedārthopakārī vā, nirapekṣatvāt vedasya prāmāṇyaṁ prati । tasmāt rāśitrayakalpanā asamañjasā ॥
‘yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣaḥ’ (bṛ. u. 2 । 3 । 5) iti liṅgātmā prastutaḥ adhyātme, adhidaive ca ‘ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣaḥ’ (bṛ. u. 2 । 3 । 3) iti, ‘tasya’ iti prakṛtopādanāt sa evopādīyate — yo'sau tyasyāmūrtasya rasaḥ, na tu vijñānamayaḥ । nanu vijñānamayasyaiva etāni rūpāṇi kasmānna bhavanti, vijñānamayasyāpi prakṛtatvāt , ‘tasya’ iti ca prakṛtopādānāt — naivam , vijñānamayasya arūpitvena vijijñāpayiṣitatvāt ; yadi hi tasyaiva vijñānamayasya etāni māhārajanādīni rūpāṇi syuḥ, tasyaiva ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ityanākhyeyarūpatayā ādeśo na syāt । nanu anyasyaiva asāvādeśaḥ, na tu vijñānamayasyeti — na, ṣaṣṭhānte upasaṁharāt — ‘vijñātāramare kena vijānīyāt’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) iti vijñānamayaṁ prastutya ‘sa eṣa neti neti’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) — iti ; ‘vijñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti ca pratijñāyā arthavattvāt — yadi ca vijñānamayasyaiva asaṁvyavahāryamātmasvarūpaṁ jñāpayitumiṣṭaṁ syāt pradhvastasarvopādhiviśeṣam , tata iyaṁ pratijñā arthavatī syāt — yena asau jñāpito jānātyātmānameva ahaṁ brahmāsmīti, śāstraniṣṭhāṁ prāpnoti, na bibheti kutaścana ; atha punaḥ anyo vijñānamayaḥ, anyaḥ ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti vyapadiśyate — tadā anyadado brahma anyo'hamasmīti viparyayo gṛhītaḥ syāt , na ‘ātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti । tasmāt ‘tasya haitasya’ iti liṅgapuruṣasyaiva etāni rūpāṇi । satyasya ca satye paramātmasvarūpe vaktavye niravaśeṣaṁ satyaṁ vaktavyam ; satyasya ca viśeṣarūpāṇi vāsanāḥ ; tāsāmimāni rūpāṇyucyante ॥
etasya puruṣasya prakṛtasya liṅgātmana etāni rūpāṇi ; kāni tānītyucyante — yathā loke, mahārajanaṁ haridrā tayā raktaṁ māhārajanam yathā vāso loke, evaṁ stryādiviṣayasaṁyoge tādṛśaṁ vāsanārūpaṁ rañjanākāramutpadyate cittasya, yenāsau puruṣo rakta ityucyate vastrādivat — yathā ca loke pāṇḍvāvikam , averidam āvikam ūrṇādi, yathā ca tat pāṇḍuraṁ bhavati, tathā anyadvāsanārūpam — yathā ca loke indragopa atyantarakto bhavati, evamasya vāsanārūpam — kvacidviṣayaviśeṣāpekṣayā rāgasya tāratamyam , kvacitpuruṣacittavṛttyapekṣayā — yathā ca loke agnyarciḥ bhāsvaraṁ bhavati, tathā kvacit kasyacit vāsanārūpaṁ bhavati — yathā puṇḍarīkaṁ śuklam , tadvadapi ca vāsanārūpaṁ kasyacidbhavati — yathā sakṛdvidyuttam , yathā loke sakṛdvidyotanaṁ sarvataḥ prakāśakaṁ bhavati, tathā jñānaprakāśavivṛddhyapekṣayā kasyacit vāsanārūpam — upajāyate । na eṣāṁ vāsanārūpāṇām ādiḥ antaḥ madhyaṁ saṅkhyā vā, deśaḥ kālo nimittaṁ vā avadhāryate — asaṅkhyeyatvādvāsanāyāḥ, vāsanāhetūnāṁ ca ānantyāt । tathā ca vakṣyati ṣaṣṭhe ‘idammayo'domayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) ityādi । tasmāt na svarūpasaṅkhyāvadhāraṇārthā dṛṣṭāntāḥ — ‘yathā māhārajanaṁ vāsaḥ’ ityādayaḥ ; kiṁ tarhi prakārapradarśanārthāḥ — evaṁprakārāṇi hi vāsanārūpāṇīti । yattu vāsanārūpamabhihitamante — sakṛdvidyotanamiveti, tatkila hiraṇyagarbhasya avyākṛtātprādurbhavataḥ taḍidvat sakṛdeva vyaktirbhavatīti ; tat tadīyaṁ vāsanārūpaṁ hiraṇyagarbhasya yo veda tasya sakṛdvidyutteva, ha vai ityavadhāraṇārthau, evameva asya śrīḥ khyātiḥ bhavatītyarthaḥ, yathā hiraṇyagarbhasya — evam etat yathoktaṁ vāsanārūpamantyam yo veda ॥
evaṁ niravaśeṣaṁ satyasya svarūpamabhidhāya, yattatsatyasya satyamavocāma tasyaiva svarūpāvadhāraṇārthaṁ brahmaṇa idamārabhyate — atha anantaraṁ satyasvarūpanirdeśānantaram , yatsatyasya satyaṁ tadevāvaśiṣyate yasmāt — ataḥ tasmāt , satyasya satyaṁ svarūpaṁ nirdekṣyāmaḥ ; ādeśaḥ nirdeśaḥ brahmaṇaḥ ; kaḥ punarasau nirdeśa ityucyate — neti netītyevaṁ nirdeśaḥ ॥
nanu katham ābhyāṁ ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti śabdābhyāṁ satyasya satyaṁ nirdidikṣitamiti, ucyate — sarvopādhiviśeṣāpohena । yasminna kaścidviśeṣo'sti — nāma vā rūpaṁ vā karma vā bhedo vā jātirvā guṇo vā ; taddvāreṇa hi śabdapravṛttirbhavati ; na caiṣāṁ kaścidviśeṣo brahmaṇyasti ; ato na nirdeṣṭuṁ śakyate — idaṁ taditi — gaurasau spandate śuklo viṣāṇīti yathā loke nirdiśyate, tathā ; adhyāropitanāmarūpakarmadvāreṇa brahma nirdiśyate ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) ‘vijñānaghana eva brahmātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 12) ityevamādiśabdaiḥ । yadā punaḥ svarūpameva nirdidikṣitaṁ bhavati nirastasarvopādhiviśeṣam , tadā na śakyate kenacidapi prakāreṇa nirdeṣṭum ; tadā ayamevābhyupāyaḥ — yaduta prāptanirdeśapratiṣedhadvāreṇa ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti nirdeśaḥ ॥
idaṁ ca nakāradvayaṁ vīpsāvyāptyartham ; yadyatprāptaṁ tattat niṣidhyate ; tathā ca sati anirdiṣṭāśaṅkā brahmaṇaḥ parihṛtā bhavati ; anyathā hi nakāradvayena prakṛtadvayapratiṣedhe, yadanyat prakṛtātpratiṣiddhadvayāt brahma, tanna nirdiṣṭam , kīdṛśaṁ nu khalu — ityāśaṅkā na nivartiṣyate ; tathā ca anarthakaśca sa nirdeśaḥ, puruṣasya vividiṣāyā anivartakatvāt ; ‘brahma jñapayiṣyāmi’ iti ca vākyam aparisamāptārthaṁ syāt । yadā tu sarvadikkālādivividiṣā nivartitā syāt sarvopādhinirākaraṇadvāreṇa, tadā saindhavaghanavat ekarasaṁ prajñānaghanam anantaramabāhyaṁ satyasya satyam ahaṁ brahma asmīti sarvato nivartate vividiṣā, ātmanyevāvasthitā prajñā bhavati । tasmāt vīpsārthaṁ neti netīti nakāradvayam । nanu mahatā yatnena parikarabandhaṁ kṛtvā kiṁ yuktam evaṁ nirdeṣṭuṁ brahma ? bāḍham ; kasmāt ? na hi — yasmāt , ‘iti na, iti na’ ityetasmāt — itīti vyāptavyaprakārā nakāradvayaviṣayā nirdiśyante, yathā grāmo grāmo ramaṇīya iti — anyatparaṁ nirdeśanaṁ nāsti ; tasmādayameva nirdeśo brahmaṇaḥ । yaduktam — ‘tasyopaniṣatsatyasya satyam’ (bṛ. u. 2 । 1 । 20) iti, evaṁprakāreṇa satyasya satyaṁ tat paraṁ brahma ; ato yuktamuktaṁ nāmadheyaṁ brahmaṇaḥ, nāmaiva nāmadheyam ; kiṁ tat satyasya satyaṁ prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyamiti ॥
iti dvitīyādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
ātmetyevopāsīta ; tadeva etasmin sarvasmin padanīyam ātmatattvam , yasmāt preyaḥ putrādeḥ — ityupanyastasya vākyasya vyākhyānaviṣaye sambandhaprayojane abhihite — ‘tadātmānamevāvedahaṁ brahmāsmīti tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti ; evaṁ pratyagātmā brahmavidyāyā viṣaya ityetat upanyastam । avidyāyāśca viṣayaḥ — ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityārabhya cāturvarṇyapravibhāgādinimittapāṅktakarmasādhyasādhanalakṣaṇaḥ bījāṅkuravat vyākṛtāvyākṛtasvabhāvaḥ nāmarūpakarmātmakaḥ saṁsāraḥ ‘trayaṁ vā idaṁ nāma rūpaṁ karma’ (bṛ. u. 1 । 6 । 1) ityupasaṁhṛtaḥ śāstrīya utkarṣalakṣaṇo brahmalokāntaḥ adhobhāvaśca sthāvarānto'śāstrīyaḥ, pūrvameva pradarśitaḥ — ‘dvayā ha’ (bṛ. u. 1 । 3 । 1) ityādinā । etasmādavidyāviṣayādviraktasya pratyagātmaviṣayabrahmavidyāyām adhikāraḥ kathaṁ nāma syāditi — tṛtīye'dhyāye upasaṁhṛtaḥ samasto'vidyāviṣayaḥ । caturthe tu brahmavidyāviṣayaṁ pratyagātmānam ‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti ‘brahma jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti ca prastutya, tat brahma ekam advayaṁ sarvaviśeṣaśūnyaṁ kriyākārakaphalasvabhāvasatyaśabdavācyāśeṣabhūtadharmapratiṣedhadvāreṇa ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti jñāpitam । asyā brahmavidyāyā aṅgatvena sannyāso vidhitsitaḥ, jāyāputravittādilakṣaṇaṁ pāṅktaṁ karma avidyāviṣayaṁ yasmāt na ātmaprāptisādhanam ; anyasādhanaṁ hi anyasmai phalasādhanāya prayujyamānaṁ pratikūlaṁ bhavati ; na hi bubhukṣāpipāsānivṛttyarthaṁ dhāvanaṁ gamanaṁ vā sādhanam ; manuṣyalokapitṛlokadevalokasādhanatvena hi putrādisādhanāni śrutāni, na ātmaprāptisādhanatvena, viśeṣitatvācca ; na ca brahmavido vihitāni, kāmyatvaśravaṇāt — ‘etāvānvai kāmaḥ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti, brahmavidaśca āptakāmatvāt āptakāmasya kāmānupapatteḥ, ‘yeṣāṁ no'yamātmāyaṁ lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) iti ca śruteḥ । kecittu brahmavido'pyeṣaṇāsambandhaṁ varṇayanti ; tairbṛhadāraṇyakaṁ na śrutam ; putrādyeṣaṇānāmavidvadviṣayatvam , vidyāviṣaye ca — ‘yeṣāṁ no'yamātmāyaṁ lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ityataḥ ‘kiṁ prajayā kariṣyāmaḥ’ iti — eṣa vibhāgaḥ tairna śrutaḥ śrutyā kṛtaḥ ; sarvakriyākārakaphalopamardasvarūpāyāṁ ca vidyāyāṁ satyām , saha kāryeṇa avidyāyā anupapattilakṣaṇaśca virodhaḥ tairna vijñātaḥ ; vyāsavākyaṁ ca tairna śrutam । karmavidyāsvarūpayoḥ vidyāvidyātmakayoḥ pratikūlavartanaṁ virodhaḥ । ‘yadidaṁ vedavacanaṁ kuru karma tyajeti ca । kāṁ gatiṁ vidyayā yānti kāṁ ca gacchanti karmaṇā’ (mo. dha. 241 । 1 । 2) ॥ etadvai śrotumicchāmi tadbhavānprabravītu me । etāvanyonyavairupye vartete pratikūlataḥ’ ityevaṁ pṛṣṭasya prativacanena — ‘karmaṇā badhyate janturvidyayā ca vimucyate । tasmātkarma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ’ (mo. dha. 241 । 7) ityevamādi — virodhaḥ pradarśitaḥ । tasmāt na sādhanāntarasahitā brahmavidyā puruṣārthasādhanam , sarvavirodhāt , sādhananirapekṣaiva puruṣārthasādhanam — iti pārivrājyaṁ sarvasādhanasannyāsalakṣaṇam aṅgatvena vidhitsyate ; etāvadevāmṛtatvasādhanamityavadhāraṇāt , ṣaṣṭhasamāptau, liṅgācca — karmī sanyājñavalkyaḥ pravavrājeti । maitreyyai ca karmasādhanarahitāyai sādhanatvenāmṛtatvasya brahmavidyopadeśāt , vittanindāvacanācca ; yadi hi amṛtatvasādhanaṁ karma syāt , vittasādhyaṁ pāṅktaṁ karmeti — tannindāvacanamaniṣṭaṁ syāt ; yadi tu paritityājayiṣitaṁ karma, tato yuktā tatsādhananindā । karmādhikāranimittavarṇāśramādipratyayopamardācca — ‘brahma taṁ parādāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) ‘kṣatraṁ taṁ parādāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) ityādeḥ ; na hi brahmakṣatrādyātmapratyayopamarde, brāhmaṇenedaṁ kartavyaṁ kṣatriyeṇedaṁ kartavyamiti viṣayābhāvāt ātmānaṁ labhate vidhiḥ ; yasyaiva puruṣasya upamarditaḥ pratyayaḥ brahmakṣatrādyātmaviṣayaḥ, tasya tatpratyayasannyāsāt tatkāryāṇāṁ karmaṇāṁ karmasādhanānāṁ ca arthaprāptaśca sannyāsaḥ । tasmāt ātmajñānāṅgatvena sannyāsavidhitsayaiva ākhyāyikeyamārabhyate ॥
maitreyīti hovāca yājñavalkya udyāsyanvā are'hamasmātsthānādasmi hanta te'nayā kātyāyanyāntaṁ karavāṇīti ॥ 1 ॥
maitreyīti hovāca yājñavalkyaḥ — maitreyīṁ svabhāryāmāmantritavān yājñavalkyo nāma ṛṣiḥ ; udyāsyan ūrdhvaṁ yāsyan pārivrājyākhyamāśramāntaram vai ; ‘are’ iti sambodhanam ; aham , asmāt gārhasthyāt , sthānāt āśramāt , ūrdhvaṁ gantumicchan asmi bhavāmi ; ataḥ hanta anumatiṁ prārthayāmi te tava ; kiñcānyat — te tava anayā dvitīyayā bhāryayā kātyāyanyā antaṁ vicchedaṁ karavāṇi ; patidvāreṇa yuvayormayā sambadhyamānayoryaḥ sambandha āsīt , tasya sambandhasya vicchedaṁ karavāṇi dravyavibhāgaṁ kṛtvā ; vittena saṁvibhajya yuvāṁ gamiṣyāmi ॥
sā hovāca maitreyī । yannu ma iyaṁ bhagoḥ sarvā pṛthivī vittena pūrṇā syātkathaṁ tenāmṛtā syāmiti neti hovāca yājñavalkyo yathaivopakaraṇavatāṁ jīvitaṁ tathaiva te jīvitaṁ syādamṛtatvasya tu nāśāsti vitteneti ॥ 2 ॥
sā evamuktā ha uvāca — yat yadi, ‘nu’ iti vitarke, me mama iyaṁ pṛthivī, bhagoḥ bhagavan , sarvā sāgaraparikṣiptā vittena dhanena pūrṇā syāt ; katham ? na kathañcanetyākṣepārthaḥ, praśnārtho vā, tena pṛthivīpūrṇavittasādhyena karmaṇā agnihotrādinā — amṛtā kiṁ syāmiti vyavahitena sambandhaḥ । pratyuvāca yājñavalkyaḥ — kathamiti yadyākṣepārtham , anumodanam — neti hovāca yājñavalkya iti ; praśnaścet prativacanārtham ; naiva syāḥ amṛtā, kiṁ tarhi yathaiva loke upakaraṇavatāṁ sādhanavatāṁ jīvitaṁ sukhopāyabhogasampannam , tathaiva tadvadeva tava jīvitaṁ syāt ; amṛtatvasya tu na āśā manasāpi asti vittena vittasādhyena karmaṇeti ॥
sā hovāca maitreyī yenāhaṁ nāmṛtā syāṁ kimahaṁ tena kuryāṁ yadeva bhagavānveda tadeva me brūhīti ॥ 3 ॥
sā hovāca maitreyī । evamuktā pratyuvāca maitreyī — yadyevaṁ yenāhaṁ nāmṛtā syām , kimahaṁ tena vittena kuryām ? yadeva bhagavān kevalam amṛtatvasādhanaṁ veda, tadeva amṛtatvasādhanaṁ me mahyaṁ brūhi ॥
sa hovāca yājñavalkyaḥ priyā batāre naḥ satī priyaṁ bhāṣasa ehyāssva vyākhyāsyāmi te vyācakṣāṇasya tu me nididhyāsasveti ॥ 4 ॥
sa hovāca yājñavalkyaḥ । evaṁ vittasādhye'mṛtatvasādhane pratyākhyāte, yājñavalkyaḥ svābhiprāyasampattau tuṣṭa āha — sa hovāca — priyā iṣṭā, batetyanukampyāha, are maitreyi, na asmākaṁ pūrvamapi priyā satī bhavantī idānīṁ priyameva cittānukūlaṁ bhāṣase । ataḥ ehi āssva upaviśa vyākhyāsyāmi — yat te tava iṣṭam amṛtatvasādhanamātmajñānam kathayiṣyāmi । vyācakṣāṇasya tu me mama vyākhyānaṁ kurvataḥ, nididhyāsasva vākyāni arthato niścayena dhyātumiccheti ॥
sa hovāca na vā are patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavatyātmanastu kāmāya patiḥ priyo bhavati । na vā are jāyāyai kāmāya jāyā priyā bhavatyātmanastu kāmāya jāyā priyā bhavati । na vā are putrāṇāṁ kāmāya putrāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya putrāḥ priyā bhavanti । na vā are vittasya kāmāya vittaṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya vittaṁ priyaṁ bhavati । na vā are brahmaṇaḥ kāmāya brahma priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya brahma priyaṁ bhavati । na vā are kṣatrasya kāmāya kṣatraṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya kṣatraṁ priyaṁ bhavati । na vā are lokānāṁ kāmāya lokāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya lokāḥ priyā bhavanti । na vā are devānāṁ kāmāya devāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya devāḥ priyā bhavanti । na vā are bhūtānāṁ kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavantyātmanastu kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavanti । na vā are sarvasya kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavati । ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyo maitreyyātmano vā are darśanena śravaṇena matyā vijñānenedaṁ sarvaṁ viditam ॥ 5 ॥
sa hovāca — amṛtatvasādhanaṁ vairāgyamupadidikṣuḥ jāyāpatiputrādibhyo virāgamutpādayati tatsannyāsāya । na vai — vai - śabdaḥ prasiddhasmaraṇārthaḥ ; prasiddhameva etat loke ; patyuḥ bhartuḥ kāmāya prayojanāya jāyāyāḥ patiḥ priyo na bhavati, kiṁ tarhi ātmanastu kāmāya prayojanāyaiva bhāryāyāḥ patiḥ priyo bhavati । tathā na vā are jāyāyā ityādi samānamanyat , na vā are putrāṇām , na vā are vittasya, na vā are brahmaṇaḥ, na vā are kṣatrasya, na vā are lokānām , na vā are devānām , na vā are bhūtānām , na vā are sarvasya । pūrvaṁ pūrvaṁ yathāsanne prītisādhane vacanam , tatra tatra iṣṭataratvādvairāgyasya ; sarvagrahaṇam uktānuktārtham । tasmāt lokaprasiddhametat — ātmaiva priyaḥ, nānyat । ‘tadetatpreyaḥ putrāt’ (bṛ. u. 1 । 4 । 8) ityupanyastam , tasyaitat vṛttisthānīyaṁ prapañcitam । tasmāt ātmaprītisādhanatvāt gauṇī anyatra prītiḥ, ātmanyeva mukhyā । tasmāt ātmā vai are draṣṭavyaḥ darśanārhaḥ, darśanaviṣayamāpādayitavyaḥ ; śrotavyaḥ pūrvam ācāryata āgamataśca ; paścānmantavyaḥ tarkataḥ ; tato nididhyāsitavyaḥ niścayena dhyātavyaḥ ; evaṁ hyasau dṛṣṭo bhavati śravaṇamanananididhyāsanasādhanairnirvartitaiḥ ; yadā ekatvametānyupagatāni, tadā samyagdarśanaṁ brahmaikatvaviṣayaṁ prasīdati, na anyathā śravaṇamātreṇa । yat brahmakṣatrādi karmanimittaṁ varṇāśramādilakṣaṇam ātmanyavidyādhyāropitapratyayaviṣayaṁ kriyākārakaphalātmakam avidyāpratyayaviṣayam — rajjvāmiva sarpapratyayaḥ, tadupamardanārthamāha — ātmani khalu are maitreyi dṛṣṭe śrute mate vijñāte idaṁ sarvaṁ viditaṁ vijñātaṁ bhavati ॥
brahma taṁ parādādyo'nyatrātmano brahma veda kṣattraṁ taṁ parādādyo'nyatrātmanaḥ kṣattraṁ veda lokāstaṁ parāduryo'nyatrātmano lokānveda devāstaṁ parāduryo'nyatrātmano devānveda bhūtāni taṁ parāduryo'nyatrātmano bhūtāni veda sarvaṁ taṁ parādādyo'nyatrātmanaḥ sarvaṁ vededaṁ brahmedaṁ kṣattramime lokā ime devā imāni bhūtānīdaṁ sarvaṁ yadayamātmā ॥ 6 ॥
nanu katham anyasminvidite anyadviditaṁ bhavati ? naiṣa doṣaḥ ; na hi ātmavyatirekeṇa anyatkiñcidasti ; yadyasti, na tadviditaṁ syāt ; na tvanyadasti ; ātmaiva tu sarvam ; tasmāt sarvam ātmani vidite viditaṁ syāt । kathaṁ punarātmaiva sarvamityetat śrāvayati — brahma brāhmaṇajātiḥ taṁ puruṣaṁ parādāt parādadhyāt parākuryāt ; kam ? yaḥ anyatrātmanaḥ ātmasvarūpavyatirekeṇa — ātmaiva na bhavatīyaṁ brāhmaṇajātiriti — tāṁ yo veda, taṁ parādadhyāt sā brāhmaṇajātiḥ anātmasvarūpeṇa māṁ paśyatīti ; paramātmā hi sarveṣāmātmā । tathā kṣatraṁ kṣatriyajātiḥ, tathā lokāḥ, devāḥ, bhūtāni, sarvam । idaṁ brahmeti — yānyanukrāntāni tāni sarvāṇi, ātmaiva, yadayamātmā — yo'yamātmā draṣṭavyaḥ śrotavya iti prakṛtaḥ — yasmāt ātmano jāyate ātmanyeva līyata ātmamayaṁ ca sthitikāle, ātmavyatirekeṇāgrahaṇāt , ātmaiva sarvam ॥
sa yathā dundubherhanyamānasya na bāhyāñśabdāñśaknuyādgrahaṇāya dundubhestu grahaṇena dundubhyāghātasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 7 ॥
kathaṁ punaḥ idānīm idaṁ sarvamātmaiveti grahītuṁ śakyate ? cinmātrānugamātsarvatra citsvarūpataiveti gamyate ; tatra dṛṣṭānta ucyate — yatsvarūpavyatirekeṇāgrahaṇaṁ yasya, tasya tadātmatvameva loke dṛṣṭam ; sa yathā — sa iti dṛṣṭāntaḥ ; loke yathā dundubheḥ bheryādeḥ, hanyamānasya tāḍyamānasya daṇḍādinā, na, bāhyān śabdān bahirbhūtān śabdaviśeṣān dundubhiśabdasāmānyānniṣkṛṣṭān dundubhiśabdaviśeṣān , na śaknuyāt grahaṇāya grahītum ; dundubhestu grahaṇena, dundubhiśabdasāmānyaviśeṣatvena, dundubhiśabdā ete iti, śabdaviśeṣā gṛhītā bhavanti, dundubhiśabdasāmānyavyatirekeṇābhāvāt teṣām ; dundubhyāghātasya vā, dundubherāhananam āghātaḥ — dundubhyāghātaviśiṣṭasya śabdasāmānyasya grahaṇena tadgatā viśeṣā gṛhītā bhavanti, na tu ta eva nirbhidya grahītuṁ śakyante, viśeṣarūpeṇābhāvāt teṣām — tathā prajñānavyatirekeṇa svapnajāgaritayoḥ na kaścidvastuviśeṣo gṛhyate ; tasmāt prajñānavyatirekeṇa abhāvo yuktasteṣām ॥
sa yathā śaṅkhasya dhmāyamānasya na bāhyāñśabdāñśaknuyādgrahaṇāya śaṅkhasya tu grahaṇena śaṅkhadhmasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 8 ॥
tathā sa yathā śaṅkhasya dhmāyamānasya śabdena saṁyojyamānasya āpūryamāṇasya na bāhyān śabdān śaknuyāt — ityevamādi pūrvavat ॥
sa yathā vīṇāyai vādyamānāyai na bāhyāñśabdāñśaknuyādgrahaṇāya vīṇāyai tu grahaṇena vīṇāvādasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 9 ॥
tathā vīṇāyai vādyamānāyai — vīṇāyā vādyamānāyāḥ । anekadṛṣṭāntopādānam iha sāmānyabahutvakhyāpanārtham — aneke hi vilakṣaṇāḥ cetanācetanarūpāḥ sāmānyaviśeṣāḥ — teṣāṁ pāramparyagatyā yathā ekasmin mahāsāmānye antarbhāvaḥ prajñānaghane, kathaṁ nāma pradarśayitavya iti ; dundubhiśaṅkhavīṇāśabdasāmānyaviśeṣāṇāṁ yathā śabdatve'ntarbhāvaḥ, evaṁ sthitikāle tāvat sāmānyaviśeṣāvyatirekāt brahmaikatvaṁ śakyamavagantum ॥
sa yathārdraidhāgnerabhyāhitātpṛthagdhūmā viniścarantyevaṁ vā are'sya mahato bhūtasya niśvasitametadyadṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasa itihāsaḥ purāṇaṁ vidyā upaniṣadaḥ ślokāḥ sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānānyasyaivaitāni niśvasitāni ॥ 10 ॥
evam utpattikāle prāgutpatteḥ brahmaiveti śakyamavagantum ; yathā agneḥ visphuliṅgadhūmāṅgārārciṣāṁ prāgvibhāgāt agnireveti bhavatyagnyekatvam , evaṁ jagat nāmarūpavikṛtaṁ prāgutpatteḥ prajñānaghana eveti yuktaṁ grahītum — ityetaducyate — sa yathā — ārdraidhāgneḥ ārdrairedhobhiriddho'gniḥ ārdraidhāgniḥ, tasmāt , abhyāhitāt pṛthagdhūmāḥ, pṛthak nānāprakāram , dhūmagrahaṇaṁ visphuliṅgādipradarśanārtham , dhūmavisphuliṅgādayaḥ, viniścaranti vinirgacchanti ; evam — yathāyaṁ dṛṣṭāntaḥ ; are maitreyi asya paramātmanaḥ prakṛtasya mahato bhūtasya niśvasitametat ; niśvasitamiva niśvasitam ; yathā aprayatnenaiva puruṣaniśvāso bhavati, evaṁ vai are । kiṁ tanniśvasitamiva tato jātamityucyate — yadṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasaḥ - caturvidhaṁ mantrajātam , itihāsa iti, urvaśīpurūravasoḥ saṁvādādiḥ — ‘urvaśī hāpsarāḥ’ (śata. brā. 11 । 5 । 1 । 1) ityādi brāhmaṇameva, purāṇam — ‘asadvā idamagra āsīt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ityādi, vidyā devajanavidyā — vedaḥ so'yam — ityādyā, upaniṣadaḥ ‘priyamityetadupāsīta’ (bṛ. u. 4 । 1 । 3) ityādyāḥ, ślokāḥ brāhmaṇaprabhavā mantrāḥ ‘tadete ślokāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 8) ityādayaḥ, sūtrāṇi vastusaṅgrahavākyāni vede yathā — ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityādīni, anuvyākhyānāni mantravivaraṇāni, vyākhyānānyarthavādāḥ, athavā vastusaṅgrahavākyavivaraṇānyanuvyākhyānāni — yathā caturthādhyāye ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityasya yathā vā ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśurevaṁ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityasya ayamevādhyāyaśeṣaḥ, mantravivaraṇāni vyākhyānāni — evamaṣṭavidhaṁ brāhmaṇam । evaṁ mantrabrāhmaṇayoreva grahaṇam ; niyataracanāvato vidyamānasyaiva vedasyābhivyaktiḥ puruṣaniśvāsavat , na ca puruṣabuddhiprayatnapūrvakaḥ ; ataḥ pramāṇaṁ nirapekṣa eva svārthe ; tasmāt yat tenoktaṁ tattathaiva pratipattavyam , ātmanaḥ śreya icchadbhiḥ, jñānaṁ vā karma veti । nāmaprakāśavaśāddhi rūpasya vikriyāvasthā ; nāmarūpayoreva hi paramātmopādhibhūtayorvyākriyamāṇayoḥ salilaphenavat tattvānyatvenānirvaktavyayoḥ sarvāvasthayoḥ saṁsāratvam — ityataḥ nāmna eva niśvasitatvamuktam , tadvacanenaiva itarasya niśvasitatvasiddheḥ । athavā sarvasya dvaitajātasya avidyāviṣayatvamuktam — ‘brahma taṁ parādāt — idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti ; tena vedasyāprāmāṇyamāśaṅkyeta ; tadāśaṅkānivṛttyarthamidamuktam — puruṣaniśvāsavat aprayatnotthitatvāt pramāṇaṁ vedaḥ, na yathā anyo grantha iti ॥
sa yathā sarvāsāmapāṁ samudra ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ sparśānāṁ tvagekāyanamevaṁ sarveṣāṁ gandhānāṁ nāsike ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ rasānāṁ jihvaikāyanamevaṁ sarveṣāṁ rūpāṇāṁ cakṣurekāyanamevaṁ sarveṣāṁ śabdānāṁ śrotramekāyanamevaṁ sarveṣāṁ saṅkalpānāṁ mana ekāyanamevaṁ sarvāsāṁ vidyānāṁ hṛdayamekāyanamevaṁ sarveṣāṁ karmaṇāṁ hastāvekāyanamevaṁ sarveṣāmānandānāmupastha ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ visargāṇāṁ pāyurekāyanamevaṁ sarveṣāmadhvanāṁ pādāvekāyanamevaṁ sarveṣāṁ vedānāṁ vāgekāyanam ॥ 11 ॥
kiñcānyat ; na kevalaṁ sthityutpattikālayoreva prajñānavyatirekeṇābhāvāt jagato brahmatvam ; pralayakāle ca ; jalabudbudaphenādīnāmiva salilavyatirekeṇābhāvaḥ, evaṁ prajñānavyatirekeṇa tatkāryāṇāṁ nāmarūpakarmaṇāṁ tasminneva līyamānānāmabhāvaḥ ; tasmāt ekameva brahma prajñānaghanam ekarasaṁ pratipattavyamityata āha । pralayapradarśanāya dṛṣṭāntaḥ ; sa iti dṛṣṭāntaḥ ; yathā yena prakāreṇa, sarvāsāṁ nadīvāpītaḍāgādigatānāmapām , samudraḥ abdhiḥ ekāyanam , ekagamanam ekapralayaḥ avibhāgaprāptirityarthaḥ ; yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, evaṁ sarveṣāṁ sparśānāṁ mṛdukarkaśakaṭhinapicchilādīnāṁ vāyorātmabhūtānāṁ tvak ekāyanam , tvagiti tvagviṣayaṁ sparśasāmānyamātram , tasminpraviṣṭāḥ sparśaviśeṣāḥ — āpa iva samudram — tadvyatirekeṇābhāvabhūtā bhavanti ; tasyaiva hi te saṁsthānamātrā āsan । tathā tadapi sparśasāmānyamātraṁ tvakśabdavācyaṁ manaḥsaṅkalpe manoviṣayasāmānyamātre, tvagviṣaya iva sparśaviśeṣāḥ, praviṣṭaṁ tadvyatirekeṇābhāvabhūtaṁ bhavati ; evaṁ manoviṣayo'pi buddhiviṣayasāmānyamātre praviṣṭaḥ tadvyatirekeṇābhāvabhūto bhavati ; vijñānamātrameva bhūtvā prajñānaghane pare brahmaṇi āpa iva samudre pralīyate । evaṁ paramparākrameṇa śabdādau saha grāhakeṇa karaṇena pralīne prajñānaghane, upādhyabhāvāt saindhavaghanavat prajñānaghanam ekarasam anantam apāraṁ nirantaraṁ brahma vyavatiṣṭhate । tasmāt ātmaiva ekamadvayamiti pratipattavyam । tathā sarveṣāṁ gandhānāṁ pṛthivīviśeṣāṇāṁ nāsike ghrāṇaviṣayasāmānyam । tathā sarveṣāṁ rasānāmabviśeṣāṇāṁ jihvendriyaviṣayasāmānyam । tathā sarveṣāṁ rūpāṇāṁ tejoviśeṣāṇāṁ cakṣuḥ cakṣurviṣayasāmānyam । tathā śabdānāṁ śrotraviṣayasāmānyaṁ pūrvavat । tathā śrotrādiviṣayasāmānyānāṁ manoviṣayasāmānye saṅkalpe ; manoviṣayasāmānyasyāpi buddhiviṣayasāmānye vijñānamātre ; vijñānamātraṁ bhūtvā parasminprajñānaghane pralīyate । tathā karmendriyāṇāṁ viṣayā vadanādānagamanavisargānandaviśeṣāḥ tattatkriyāsāmānyeṣveva praviṣṭā na vibhāgayogyā bhavanti, samudra iva abviśeṣāḥ ; tāni ca sāmānyāni prāṇamātram ; prāṇaśca prajñānamātrameva — ‘yo vai prāṇaḥ sā prajñā yā vai prajñā sa prāṇaḥ’ (kau. u. 3 । 3) iti kauṣītakino'dhīyate । nanu sarvatra viṣayasyaiva pralayo'bhihitaḥ, na tu karaṇasya ; tatra ko'bhiprāya iti — bāḍham ; kintu viṣayasamānajātīyaṁ karaṇaṁ manyate śrutiḥ, na tu jātyantaram ; viṣayasyaiva svātmagrāhakatvena saṁsthānāntaraṁ karaṇaṁ nāma — yathā rūpaviśeṣasyaiva saṁsthānaṁ pradīpaḥ karaṇaṁ sarvarūpaprakāśane, evaṁ sarvaviṣayaviśeṣāṇāmeva svātmaviśeṣaprakāśakatvena saṁsthānāntarāṇi karaṇāni, pradīpavat ; tasmāt na karaṇānāṁ pṛthakpralaye yatnaḥ kāryaḥ ; viṣayasāmānyātmakatvāt viṣayapralayenaiva pralayaḥ siddho bhavati karaṇānāmiti ॥
tatra ‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti pratijñātam ; tatra heturabhihitaḥ — ātmasāmānyatvam , ātmajatvam , ātmapralayatvaṁ ca ; tasmāt utpattisthitipralayakāleṣu prajñānavyatirekeṇābhāvāt ‘prajñānaṁ brahma’ ‘ātmaivedaṁ sarvam’ iti pratijñātaṁ yat , tat tarkataḥ sādhitam । svābhāviko'yaṁ pralaya iti paurāṇikā vadanti । yastu buddhipūrvakaḥ pralayaḥ brahmavidāṁ brahmavidyānimittaḥ, ayam ātyantika ityācakṣate — avidyānirodhadvāreṇa yo bhavati ; tadartho'yaṁ viśeṣārambhaḥ —
sa yathā saindhavakhilya udake prāsta udakamevānuvilīyeta na hāsyodgrahaṇāyeva syāt । yato yatastvādadīta lavaṇamevaivaṁ vā ara idaṁ mahadbhūtamanantamapāraṁ vijñānaghana eva । etebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānu vinaśyati na pretya saṁjñāstītyare bravīmīti hovāca yājñavalkyaḥ ॥ 12 ॥
tatra dṛṣṭānta upādīyate — sa yatheti । saindhavakhilyaḥ — sindhorvikāraḥ saindhavaḥ, sindhuśabdena udakamabhidhīyate, syandanāt sindhuḥ udakam , tadvikāraḥ tatra bhavo vā saindhavaḥ, saindhavaścāsau khilyaśceti saindhavakhilyaḥ, khila eva khilyaḥ, svārthe yatpratyayaḥ — udake sindhau svayonau prāstaḥ prakṣiptaḥ, udakameva vilīyamānam anuvilīyate ; yattat bhaumataijasasamparkāt kāṭhinyaprāptiḥ khilyasya svayonisamparkādapagacchati — tat udakasya vilayanam , tat anu saindhavakhilyo vilīyata ityucyate ; tadetadāha — udakamevānuvilīyeteti । na ha naiva — asya khilyasya udgrahaṇāya uddhṛtya pūrvavadgrahaṇāya grahītum , naiva samarthaḥ kaścitsyāt sunipuṇo'pi ; iva - śabdo'narthakaḥ । grahaṇāya naiva samarthaḥ ; kasmāt ? yato yataḥ yasmāt yasmāt deśāt tadudakamādadīta, gṛhītvā āsvādayet lavaṇāsvādameva tat udakam , na tu khilyabhāvaḥ । yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, evameva vai are maitreyi idaṁ paramātmākhyaṁ mahadbhūtam — yasmāt mahato bhūtāt avidyayā paricchinnā satī kāryakaraṇopādhisambandhātkhilyabhāvamāpannāsi, martyā janmamaraṇāśanāyāpipāsādisaṁsāradharmavatyasi, nāmarūpakāryātmikā — amuṣyānvayāhamiti, sa khilyabhāvastava kāryakaraṇabhūtopādhisamparkabhrāntijanitaḥ mahati bhūte svayonau mahāsamudrasthānīye paramātmani ajare'mare'bhaye śuddhe saindhavaghanavadekarase prajñānaghane'nante'pāre nirantare avidyājanitabhrāntibhedavarjite praveśitaḥ ; tasminpraviṣṭe svayonigraste khilyabhāve avidyākṛte bhedabhāve praṇāśite — idamekamadvaitaṁ mahadbhūtam — mahacca tadbhūtaṁ ca mahadbhūtaṁ sarvamahattaratvāt ākāśādikāraṇatvācca, bhūtam — triṣvapi kāleṣu svarūpāvyabhicārāt sarvadaiva pariniṣpannamiti traikāliko niṣṭhāpratyayaḥ ; athavā bhūtaśabdaḥ paramārthavācī, mahacca pāramārthikaṁ cetyarthaḥ ; laukikaṁ tu yadyapi mahadbhavati, svapnamāyākṛtaṁ himavadādiparvatopamaṁ na paramārthavastu ; ato viśinaṣṭi — idaṁ tu mahacca tadbhūtaṁ ceti । anantam nāsyānto vidyata ityanantam ; kadācidāpekṣikaṁ syādityato viśinaṣṭi apāramiti । vijñaptiḥ vijñānam , vijñānaṁ ca tadghanaśceti vijñānaghanaḥ, ghanaśabdo jātyantarapratiṣedhārthaḥ — yathā suvarṇaghanaḥ ayoghana iti ; eva - śabdo'vadhāraṇārthaḥ — nānyat jātyantaram antarāle vidyata ityarthaḥ । yadi idamekamadvaitaṁ paramārthataḥ svacchaṁ saṁsāraduḥkhāsampṛktam , kinnimitto'yaṁ khilyabhāva ātmanaḥ — jāto mṛtaḥ sukhī duḥkhī ahaṁ mametyevamādilakṣaṇaḥ anekasaṁsāradharmopadruta iti ucyate — etebhyo bhūtebhyaḥ — yānyetāni kāryakaraṇaviṣayākārapariṇatāni nāmarūpātmakāni salilaphenabudbudopamāni svacchasya paramātmanaḥ salilopamasya, yeṣāṁ viṣayaparyantānāṁ prajñānaghane brahmaṇi paramārthavivekajñānena pravilāpanamuktam nadīsamudravat — etebhyo hetubhūtebhyaḥ bhūtebhyaḥ satyaśabdavācyebhyaḥ, samutthāya saindhavakhilyavat — yathā adbhyaḥ sūryacandrādipratibimbaḥ, yathā vā svacchasya sphaṭikasya alaktakādyupādhibhyo raktādibhāvaḥ, evaṁ kāryakaraṇabhūtabhūtopādhibhyo viśeṣātmakhilyabhāvena samutthāya samyagutthāya — yebhyo bhūtebhya utthitaḥ tāni yadā kāryakaraṇaviṣayākārapariṇatāni bhūtāni ātmano viśeṣātmakhilyahetubhūtāni śāstrācāryopadeśena brahmavidyayā nadīsamudravat pravilāpitāni vinaśyanti, salilaphenabudbudādivat teṣu vinaśyatsu anveva eṣa viśeṣātmakhilyabhāvo vinaśyati ; yathā udakālaktakādihetvapanaye sūryacandrasphaṭikādipratibimbo vinaśyati, candrādisvarūpameva paramārthato vyavatiṣṭhate, tadvat prajñānaghanamanantamapāraṁ svacchaṁ vyavatiṣṭhate । na tatra pretya viśeṣasaṁjñāsti kāryakaraṇasaṅghātebhyo vimuktasya — ityevam are maitreyi bravīmi — nāsti viśeṣasaṁjñeti — ahamasau amuṣya putraḥ mamedaṁ kṣetraṁ dhanam sukhī duḥkhītyevamādilakṣaṇā, avidyākṛtatvāttasyāḥ ; avidyāyāśca brahmavidyayā niranvayato nāśitatvāt kuto viśeṣasaṁjñāsambhavo brahmavidaḥ caitanyasvabhāvāvasthitasya ; śarīrāvasthitasyāpi viśeṣasaṁjñā nopapadyate kimuta kāryakaraṇavimuktasya sarvataḥ । iti ha uvāca uktavānkila paramārthadarśanaṁ maitreyyai bhāryāyai yājñavalkyaḥ ॥
sā hovāca maitreyyatraiva mā bhagavānamūmuhanna pretya saṁjñāstīti sa hovāca na vā are'haṁ mohaṁ bravīmyalaṁ vā ara idaṁ vijñānāya ॥ 13 ॥
evaṁ pratibodhitā sā ha kila uvāca uktavatī maitreyī — atraiva etasminneva ekasminvastuni brahmaṇi viruddhadharmavattvamācakṣāṇena bhagavatā mama mohaḥ kṛtaḥ ; tadāha — atraiva mā bhagavān pūjāvān amūmuhat mohaṁ kṛtavān । kathaṁ tena viruddhadharmavattvamuktamityucyate — pūrvaṁ vijñānaghana eveti pratijñāya, punaḥ na pretya saṁjñāstīti ; kathaṁ vijñānaghana eva ? kathaṁ vā na pretya saṁjñāstīti ? na hi uṣṇaḥ śītaśca agnirevaiko bhavati ; ato mūḍhāsmi atra । sa hovāca yājñavalkyaḥ — na vā are maitreyyahaṁ mohaṁ bravīmi — mohanaṁ vākyaṁ na bravīmītyarthaḥ । nanu kathaṁ viruddhadharmatvamavocaḥ — vijñānaghanaṁ saṁjñābhāvaṁ ca ? na mayā idam ekasmindharmiṇyabhihitam ; tvayaiva idaṁ viruddhadharmatvena ekaṁ vastu parigṛhītaṁ bhrāntyā ; na tu mayā uktam ; mayā tu idamuktam — yastu avidyāpratyupasthāpitaḥ kāryakaraṇasambandhī ātmanaḥ khilyabhāvaḥ, tasminvidyayā nāśite, tannimittā yā viśeṣasaṁjñā śarīrādisambandhinī anyatvadarśanalakṣaṇā, sā kāryakaraṇasaṅghātopādhau pravilāpite naśyati, hetvabhāvāt , udakādyādhāranāśādiva candrādipratibimbaḥ tannimittaśca prakāśādiḥ ; na punaḥ paramārthacandrādityasvarūpavat asaṁsāribrahmasvarūpasya vijñānaghanasya nāśaḥ ; tat vijñānaghana ityuktam ; sa ātmā sarvasya jagataḥ ; paramārthato bhūtanāśāt na vināśī ; vināśī tu avidyākṛtaḥ khilyabhāvaḥ, ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4), iti śrutyantarāt । ayaṁ tu pāramārthikaḥ — avināśī vā are'yamātmā ; ataḥ alaṁ paryāptam vai are idaṁ mahadbhūtamanantamapāraṁ yathāvyākhyātam vijñānāya vijñātum ; ‘na hi vijñāturvijñāterviparilopo vidyate'vināśitvāt’ (bṛ. u. 4 । 5 । 30) iti hi vakṣyati ॥
yatra hi dvaitamiva bhavati taditara itaraṁ jighrati taditara itaraṁ paśyati taditara itaraṁ śṛṇoti taditara itaramabhivadati taditara itaraṁ manute maditara itaraṁ vijānāti yatra vā asya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ jighrettatkena kaṁ paśyettatkena kaṁ śṛṇuyāttatkena kamabhivadettatkena kaṁ manvīta tatkena kaṁ vijānīyāt । yenedaṁ sarvaṁ vijānāti taṁ kena vijānīyādvijñātāramare kena vijānīyāditi ॥ 14 ॥
kathaṁ tarhi pretya saṁjñā nāstītyucyate śṛṇu ; yatra yasmin avidyākalpite kāryakaraṇasaṅghātopādhijanite viśeṣātmani khilyabhāve, hi yasmāt , dvaitamiva — paramārthato'dvaite brahmaṇi dvaitamiva bhinnamiva vastvantaramātmanaḥ — upalakṣyate — nanu dvaitenopamīyamānatvāt dvaitasya pāramārthikatvamiti ; na, ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) iti śrutyantarāt ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) iti ca — tat tatra yasmāddvaitamiva tasmādeva itaro'sau paramātmanaḥ khilyabhūta ātmā aparamārthaḥ, candrāderiva udakacandrādipratibimbaḥ, itaro ghrātā itareṇa ghrāṇena itaraṁ ghrātavyaṁ jighrati ; itara itaramiti kārakapradarśanārtham , jighratīti kriyāphalayorabhidhānam — yathā chinattīti — yathā udyamya udyamya nipātanam chedyasya ca dvaidhībhāvaḥ ubhayaṁ chinattītyekenaiva śabdena abhidhīte — kriyāvasānatvāt kriyāvyatirekeṇa ca tatphalasyānupalambhāt ; itaro ghrātā itareṇa ghrāṇena itaraṁ ghrātavyaṁ jighrati — tathā sarvaṁ pūrvavat — vijānāti ; iyam avidyāvadavasthā । yatra tu brahmavidyayā avidyā nāśamupagamitā tatra ātmavyatirekeṇa anyasyābhāvaḥ ; yatra vai asya brahmavidaḥ sarvaṁ nāmarūpādi ātmanyeva pravilāpitam ātmaiva saṁvṛttam — yatra evam ātmaivābhūt , tat tatra kena karaṇena kaṁ ghrātavyaṁ ko jighret ? tathā paśyet ? vijānīyāt ; sarvatra hi kārakasādhyā kriyā ; ataḥ kārakābhāve'nupapattiḥ kriyāyāḥ ; kriyābhāve ca phalābhāvaḥ । tasmāt avidyāyāmeva satyāṁ kriyākārakaphalavyavahāraḥ, na brahmavidaḥ — ātmatvādeva sarvasya, na ātmavyatirekeṇa kārakaṁ kriyāphalaṁ vāsti ; na ca anātmā san sarvamātmaiva bhavati kasyacit ; tasmāt avidyayaiva anātmatvaṁ parikalpitam ; na tu paramārthata ātmavyatirekeṇāsti kiñcit ; tasmāt paramārthātmaikatvapratyaye kriyākārakaphalapratyayānupapattiḥ । ataḥ virodhāt brahmavidaḥ kriyāṇāṁ tatsādhanānāṁ ca atyantameva nivṛttiḥ । kena kamiti kṣepārthaṁ vacanaṁ prakārāntarānupapattidarśanārtham , kenacidapi prakāreṇa kriyākaraṇādikārakānupapatteḥ — kenacit kañcit kaścit kathañcit na jighredevetyarthaḥ । yatrāpi avidyāvasthāyām anyaḥ anyaṁ paśyati, tatrāpi yenedaṁ sarvaṁ vijānāti, taṁ kena vijānīyāt — yena vijānāti, tasya karaṇasya, vijñeye viniyuktatvāt ; jñātuśca jñeya eva hi jijñāsā, na ātmani ; na ca agneriva ātmā ātmano viṣayaḥ ; na ca aviṣaye jñātuḥ jñānamupapadyate ; tasmāt yena idaṁ sarvaṁ vijānāti, taṁ vijñātāraṁ kena karaṇena ko vā anyaḥ vijānīyāt — yadā tu punaḥ paramārthavivekino brahmavido vijñātaiva kevalo'dvayo vartate, taṁ vijñātāraṁ are kena vijānīyāditi ॥
iti dvitīyādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
yat kevalaṁ karmanirapekṣam amṛtatvasādhanam , tadvaktavyamiti maitreyībrāhmaṇamārabdham ; tacca ātmajñānaṁ sarvasannyāsāṅgaviśiṣṭam ; ātmani ca vijñāte sarvamidaṁ vijñātaṁ bhavati ; ātmā ca priyaḥ sarvasmāt ; tasmāt ātmā draṣṭavyaḥ ; sa ca śrotavyo mantavyo nididhyāsitavya iti ca darśanaprakārā uktāḥ ; tatra śrotavyaḥ, ācāryāgamābhyām ; mantavyaḥ tarkataḥ ; tatra ca tarka uktaḥ — ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) iti pratijñātasya hetuvacanam ātmaikasāmānyatvam ātmaikodbhavatvam ātmaikapralayatvaṁ ca ; tatra ayaṁ hetuḥ asiddha ityāśaṅkyate ātmaikasāmānyodbhavapralayākhyaḥ ; tadāśaṅkānivṛttyarthametadbrāhmaṇamārabhyate । yasmāt parasparopakāryopakārakabhūtaṁ jagatsarvaṁ pṛthivyādi, yacca loke parasparopakāryopakārakabhūtaṁ tat ekakāraṇapūrvakam ekasāmānyātmakam ekapralayaṁ ca dṛṣṭam , tasmāt idamapi pṛthivyādilakṣaṇaṁ jagat parasparopakāryopakārakatvāt tathābhūtaṁ bhavitumarhati — eṣa hyartha asminbrāhmaṇe prakāśyate । athavā ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) iti pratijñātasya ātmotpattisthitilayatvaṁ hetumuktvā, punaḥ āgamapradhānena madhubrāhmaṇena pratijñātasya arthasya nigamanaṁ kriyate ; tathāhi naiyāyikairuktam — ‘hetvapadeśātpratijñāyāḥ punarvacanaṁ nigamanam’ iti । anyairvyākhyātam — ā dundubhidṛṣṭāntāt śrotavyārthamāgamavacanam , prāṅmadhubrāhmaṇāt mantavyārtham upapattipradarśanena, madhubrāhmaṇena tu nididhyāsanavidhirucyata iti । sarvathāpi tu yathā āgamenāvadhāritam , tarkatastathaiva mantavyam ; yathā tarkato matam , tasya tarkāgamābhyāṁ niścitasya tathaiva nididhyāsanaṁ kriyata iti pṛthak nididhyāsanavidhiranarthaka eva ; tasmāt pṛthak prakaraṇavibhāga anarthaka ityasmadabhiprāyaḥ śravaṇamanananididhyāsanānāmiti । sarvathāpi tu adhyāyadvayasyārthaḥ asminbrāhmaṇe upasaṁhriyate ॥
iyaṁ pṛthivī sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyai pṛthivyai sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasyāṁ pṛthivyāṁ tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ śārīrastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 1 ॥
iyaṁ pṛthivī prasiddhā sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhu — sarveṣāṁ brahmādistambaparyantānāṁ bhūtānāṁ prāṇinām , madhu kāryam , madhviva madhu ; yathā eko madhvapūpaḥ anekairmadhukarairnirvartitaḥ, evam iyaṁ pṛthivī sarvabhūtanirvartitā । tathā sarvāṇi bhūtāni pṛthivyai pṛthivyā asyāḥ, madhu kāryam । kiṁ ca yaścāyaṁ puruṣaḥ asyāṁ pṛthivyāṁ tejomayaḥ cinmātraprakāśamayaḥ amṛtamayo'maraṇadharmā puruṣaḥ, yaścāyam adhyātmam śārīraḥ śarīre bhavaḥ pūrvavat tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣaḥ, sa ca liṅgābhimānī — sa ca sarveṣāṁ bhūtānāmupakārakatvena madhu, sarvāṇi ca bhūtānyasya madhu, ca - śabdasāmarthyāt । evam etaccatuṣṭayaṁ tāvat ekaṁ sarvabhūtakāryam , sarvāṇi ca bhūtānyasya kāryam ; ataḥ asya ekakāraṇapūrvakatā । yasmāt ekasmātkāraṇāt etajjātam , tadeva ekaṁ paramārthato brahma, itaratkāryaṁ vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyamātram — ityeṣa madhuparyāyāṇāṁ sarveṣāmarthaḥ saṅkṣepataḥ । ayameva saḥ, yo'yaṁ pratijñātaḥ — ‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti ; idamamṛtam — yat maitreyyāḥ amṛtatvasādhanamuktam ātmavijñānam — idaṁ tadamṛtam ; idaṁ brahma — yat ‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) ‘jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) ityadhyāyādau prakṛtam , yadviṣayā ca vidyā brahmavidyetyucyate ; idaṁ sarvam — yasmāt brahmaṇo vijñānātsarvaṁ bhavati ॥
imā āpaḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvāsāmapāṁ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamāsvapsu tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ raitasastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 2 ॥
tathā āpaḥ । adhyātmaṁ retasi apāṁ viśeṣato'vasthānam ॥
ayamagniḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyāgneḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnagnau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ vāṅmayastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 3 ॥
tathā agniḥ । vāci agnerviśeṣato'vasthānam ॥
ayaṁ vāyuḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya vāyoḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminvāyau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ prāṇastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 4 ॥
tathā vāyuḥ, adhyātmaṁ prāṇaḥ । bhūtānāṁ śarīrārambhakatvenopakārāt madhutvam ; tadantargatānāṁ tejomayādīnāṁ karaṇatvenopakārānmadhutvam ; tathā coktam — ‘tasyai vācaḥ pṛthivī śarīraṁ jyotirūpamayamagniḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 11) iti ॥
ayamādityaḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyādityasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnāditye tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ cākṣuṣastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 5 ॥
tathā ādityo madhu, cākṣuṣaḥ adhyātmam ॥
imā diśaḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvāsāṁ diśāṁ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamāsu dikṣu tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ śrautraḥ prātiśrutkastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 6 ॥
tathā diśo madhu । diśāṁ yadyapi śrotramadhyātmam , śabdapratiśravaṇavelāyāṁ tu viśeṣataḥ sannihito bhavatīti adhyātmaṁ prātiśrutkaḥ — pratiśrutkāyāṁ pratiśravaṇavelāyāṁ bhavaḥ prātiśrutkaḥ ॥
ayaṁ candraḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya candrasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmiṁścandre tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ mānasastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 7 ॥
tathā candraḥ, adhyātmaṁ mānasaḥ ॥
iyaṁ vidyutsarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyai vidyutaḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasyāṁ vidyuti tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ taijasastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 8 ॥
tathā vidyut , tvaktejasi bhavaḥ taijasaḥ adhyātmam ॥
ayaṁ stanayitnuḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya stanayitnoḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminstanayitnau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ śābdaḥ sauvarastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 9 ॥
tathā stanayitnuḥ । śabde bhavaḥ śābdo'dhyātmaṁ yadyapi, tathāpi svare viśeṣato bhavatīti sauvaraḥ adhyātmam ॥
ayamākāśaḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyākāśasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnākāśe tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ hṛdyākāśastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 10 ॥
tathā ākāśaḥ, adhyātmaṁ hṛdyākāśaḥ ॥
ākāśāntāḥ pṛthivyādayo bhūtagaṇā devatāgaṇāśca kāryakaraṇasaṅghātātmāna upakurvanto madhu bhavanti pratiśarīriṇamityuktam । yena te prayuktāḥ śarīribhiḥ sambadhyamānā madhutvenopakurvanti, tat vaktavyamiti idamārabhyate —
ayaṁ dharmaḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya dharmasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmindharme tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ dhārmastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 11 ॥
ayaṁ dharmaḥ — ‘ayam’ iti apratyakṣo'pi dharmaḥ kāryeṇa tatprayuktena pratyakṣeṇa vyapadiśyate — ayaṁ dharma iti — pratyakṣavat । dharmaśca vyākhyātaḥ śrutismṛtilakṣaṇaḥ, kṣattrādīnāmapi niyantā, jagato vaicitryakṛt pṛthivyādīnāṁ pariṇāmahetutvāt , prāṇibhiranuṣṭhīyamānarūpaśca ; tena ca ‘ayaṁ dharmaḥ’ iti pratyakṣeṇa vyapadeśaḥ । satyadharmayośca abhedena nirdeśaḥ kṛtaḥ śāstrācāralakṣaṇayoḥ ; iha tu bhedena vyapadeśa ekatve satyapi, dṛṣṭādṛṣṭabhedarūpeṇa kāryārambhakatvāt । yastu adṛṣṭaḥ apūrvākhyo dharmaḥ, sa sāmānyaviśeṣātmanā adṛṣṭena rūpeṇa kāryamārabhate — sāmānyarūpeṇa pṛthivyādīnāṁ prayoktā bhavati, viśeṣarūpeṇa ca adhyātmaṁ kāryakaraṇasaṅghātasya ; tatra pṛthivyādīnāṁ prayoktari — yaścāyamasmindharme tejomayaḥ ; tathā adhyātmaṁ kāryakaraṇasaṅghātakartari dharme bhavo dhārmaḥ ॥
idaṁ satyaṁ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya satyasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminsatye tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ sātyastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 12 ॥
tathā dṛṣṭenānuṣṭhīyamānena ācārarūpeṇa satyākhyo bhavati, sa eva dharmaḥ ; so'pi dviprakāra eva sāmānyaviśeṣātmarūpeṇa — sāmānyarūpaḥ pṛthivyādisamavetaḥ, viśeṣarūpaḥ kāryakaraṇasaṅghātasamavetaḥ ; tatra pṛthivyādisamavete vartamānakriyārūpe satye, tathā adhyātmaṁ kāryakaraṇasaṅghātasamavete satye, bhavaḥ sātyaḥ — ‘satyena vāyurāvāti’ (tai. nā. 2 । 1) iti śrutyantarāt ॥
idaṁ mānuṣaṁ sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasya mānuṣasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminmānuṣe tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṁ mānuṣastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 13 ॥
dharmasatyābhyāṁ prayukto'yaṁ kāryakaraṇasaṅghātaviśeṣaḥ, sa yena jātiviśeṣeṇa saṁyukto bhavati, sa jātiviśeṣo mānuṣādiḥ ; tatra manuṣādijātiviśiṣṭā eva sarve prāṇinikāyāḥ parasparopakāryopakārakabhāvena vartamānā dṛśyante ; ato mānuṣādijātirapi sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhu । tatra mānuṣādijātirapi bāhyā ādhyātmikī ceti ubhayathā nirdeśabhāk bhavati ॥
ayamātmā sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhvasyātmanaḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnātmani tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamātmā tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidaṁ brahmedaṁ sarvam ॥ 14 ॥
yastu kāryakaraṇasaṅghāto mānuṣādijātiviśiṣṭaḥ, so'yamātmā sarveṣāṁ bhūtānāṁ madhu । nanu ayaṁ śārīraśabdena nirdiṣṭaḥ pṛthivīparyāya eva — na, pārthivāṁśasyaiva tatra grahaṇāt ; iha tu sarvātmā pratyastamitādhyātmādhibhūtādhidaivādisarvaviśeṣaḥ sarvabhūtadevatāgaṇaviśiṣṭaḥ kāryakaraṇasaṅghātaḥ saḥ ‘ayamātmā’ ityucyate । tasmin asmin ātmani tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣaḥ amūrtarasaḥ sarvātmako nirdiśyate ; ekadeśena tu pṛthivyādiṣu nirdiṣṭaḥ, atra adhyātmaviśeṣābhāvāt saḥ na nirdiśyate । yastu pariśiṣṭo vijñānamayaḥ — yadartho'yaṁ dehaliṅgasaṅghāta ātmā — saḥ ‘yaścāyamātmā’ ityucyate ॥
sa vā ayamātmā sarveṣāṁ bhūtānāmadhipatiḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ rājā tadyathā rathanābhau ca rathanemau cārāḥ sarve samarpitā evamevāsminnātmani sarvāṇi bhūtāni sarve devāḥ sarve lokāḥ sarve prāṇāḥ sarva eta ātmānaḥ samarpitāḥ ॥ 15 ॥
yasminnātmani, pariśiṣṭo vijñānamayo'ntye paryāye, praveśitaḥ, so'yamātmā । tasmin avidyākṛtakāryakaraṇasaṅghātopādhiviśiṣṭe brahmavidyayā paramārthātmani praveśite, sa evamuktaḥ anantaro'bāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghanabhūtaḥ, sa vai — sa eva ayamātmā avyavahitapūrvaparyāye ‘tejomayaḥ’ ityādinā nirdiṣṭo vijñānātmā vidvān , sarveṣāṁ bhūtānāmayamātmā — sarvairupāsyaḥ — sarveṣāṁ bhūtānāmadhipatiḥ sarvabhūtānāṁ svatantraḥ — na kumārāmātyavat — kiṁ tarhi sarveṣāṁ bhūtānāṁ rājā, rājatvaviśeṣaṇam ‘adhipatiḥ’ iti — bhavati kaścit rājocitavṛttimāśritya rājā, na tu adhipatiḥ, ato viśinaṣṭi adhipatiriti ; evaṁ sarvabhūtātmā vidvān brahmavit mukto bhavati । yaduktam — ‘brahmavidyayā sarvaṁ bhaviṣyanto manuṣyā manyante, kimu tadbrahmāvedyasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 9) itīdam , tat vyākhyātam evam — ātmānameva sarvātmatvena ācāryāgamābhyāṁ śrutvā, matvā tarkataḥ, vijñāya sākṣāt evam , yathā madhubrāhmaṇe darśitaṁ tathā — tasmāt brahmavijñānāt evaṅlakṣaṇāt pūrvamapi, brahmaiva sat avidyayā abrahma āsīt , sarvameva ca sat asarvamāsīt — tāṁ tu avidyām asmādvijñānāt tiraskṛtya brahmavit brahmaiva san brahmābhavat , sarvaḥ saḥ sarvamabhavat । parisamāptaḥ śāstrārthaḥ, yadarthaḥ prastutaḥ ; tasmin etasmin sarvātmabhūte brahmavidi sarvātmani sarvaṁ jagatsamarpitamityetasminnarthe dṛṣṭānta upādīyate — tadyathā rathanābhau ca rathanemau cārāḥ sarve samarpitā iti, prasiddho'rthaḥ, evameva asmin ātmani paramātmabhūte brahmavidi sarvāṇi bhūtāni brahmādistambaparyantāni sarve devāḥ agnyādayaḥ sarve lokāḥ bhūrādayaḥ sarve prāṇāḥ vāgādayaḥ sarva eta ātmāno jalacandravat pratiśarīrānupraveśinaḥ avidyākalpitāḥ ; sarvaṁ jagat asminsamarpitam । yaduktam , brahmavit vāmadevaḥ pratipede — ahaṁ manurabhavaṁ sūryaśceti, sa eṣa sarvātmabhāvo vyākhyātaḥ । sa eṣa vidvān brahmavit sarvopādhiḥ sarvātmā sarvo bhavati ; nirupādhiḥ nirupākhyaḥ anantaraḥ abāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghanaḥ ajo'jaro'mṛto'bhayo'calaḥ neti netyasthūlo'naṇurityevaṁviśeṣaṇaḥ bhavati । tametamartham ajānantastārkikāḥ kecit paṇḍitammanyāścāgamavidaḥ śāstrārthaṁ viruddhaṁ manyamānā vikalpayanto mohamagādhamupayānti । tametamartham etau mantrāvanuvadataḥ — ‘anejadekaṁ manaso javīyaḥ’ (ī. u. 4) ‘tadejati tannaijati’ (ī. u. 5) iti । tathā ca taittirīyake —, ‘yasmātparaṁ nāparamasti kiñcit’ (tai. nā. 10 । 4), ‘etatsāma gāyannāste ahamannamahamannamahamannam’ (tai. u. 3 । 10 । 6) ityādi । tathā ca cchāndogye ‘jakṣatkrīḍanramamāṇaḥ’ (chā. u. 8 । 12 । 3), ‘sa yadi pitṛlokakāmaḥ’ (chā. u. 8 । 2 । 1) ‘sarvagandhaḥ sarvarasaḥ’ (chā. u. 3 । 14 । 2), ‘sarvajñaḥ sarvavit’ (mu. u. 1 । 1 । 9) ityādi । ātharvaṇe ca ‘dūrātsudūre tadihāntike ca’ (mu. u. 3 । 1 । 7) । kaṭhavallīṣvapi ‘aṇoraṇīyānmahato mahīyān’ (ka. u. 1 । 2 । 21) ‘kastaṁ madāmadaṁ devaṁ’ (ka. u. 1 । 2 । 21) ‘taddhāvato'nyānatyeti tiṣṭhat’ (ī. u. 4) iti ca । tathā gītāsu ‘ahaṁ kraturahaṁ yajñaḥ’ (bha. gī. 9 । 10) ‘pitāhamasya jagataḥ’ (bha. gī. 9 । 17) ‘nādatte kasyacitpāpam’ (bha. gī. 5 । 10) ‘samaṁ sarveṣu bhūteṣu’ (bha. gī. 13 । 27) ‘avibhaktaṁ vibhakteṣu’ (bha. gī. 17 । 20) ‘grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca’ (bha. gī. 13 । 16) iti — evamādyāgamārthaṁ viruddhamiva pratibhāntaṁ manyamānāḥ svacittasāmarthyāt arthanirṇayāya vikalpayantaḥ — astyātmā nāstyātmā, kartā akartā, muktaḥ baddhaḥ, kṣaṇiko vijñānamātraṁ śūnyaṁ ca — ityevaṁ vikalpayantaḥ na pāramadhigacchantyavidyāyāḥ, viruddhadharmadarśitvātsarvatra । tasmāt tatra ya eva śrutyācāryadarśitamārgānusāriṇaḥ, ta evāvidyāyāḥ pāramadhigacchanti ; ta eva ca asmānmohasamudrādagādhāt uttariṣyanti, netare svabuddhikauśalānusāriṇaḥ ॥
parisamāptā brahmavidyā amṛtatvasādhanabhūtā, yāṁ maitreyī pṛṣṭavatī bhartāram ‘yadeva bhagavānamṛtatvasādhanaṁ veda tadeva me brūhi’ (bṛ. u. 2 । 4 । 3) iti । etasyā brahmavidyāyāḥ stutyarthā iyamākhyāyikā ānītā । tasyā ākhyāyikāyāḥ saṅkṣepato'rthaprakāśanārthāvetau mantrau bhavataḥ ; evaṁ hi mantrabrāhmaṇābhyāṁ stutatvāt amṛtatvasarvaprāptisādhanatvaṁ brahmavidyāyāḥ prakaṭīkṛtaṁ rājamārgamupanītaṁ bhavati — yathā āditya udyan śārvaraṁ tamo'panayatīti — tadvat । api ca evaṁ stutā brahmavidyā — yā indrarakṣitā sā duṣprāpā devairapi ; yasmāt aśvibhyāmapi devabhiṣagbhyām indrarakṣitā vidyā mahatā āyāsena prāptā ; brāhmaṇasya śiraśchittvā aśvyaṁ śiraḥ pratisandhāya, tasminnindreṇa cchinne punaḥ svaśira eva pratisandhāya, tena brāhmaṇasya svaśirasaiva uktā aśeṣā brahmavidyā śrutā ; yasmāt tataḥ parataraṁ kiñcitpuruṣārthasādhanaṁ na bhūtaṁ na bhāvi vā, kuta eva vartamānam — iti nātaḥ parā stutirasti । api caivaṁ stūyate brahmavidyā — sarvapuruṣārthānāṁ karma hi sādhanamiti loke prasiddham ; tacca karma vittasādhyam , tena āśāpi nāstyamṛtatvasya ; tadidamamṛtatvaṁ kevalayā ātmavidyayā karmanirapekṣayā prāpyate ; yasmāt karmaprakaraṇe vaktuṁ prāptāpi satī pravargyaprakaraṇe, karmaprakaraṇāduttīrya karmaṇā viruddhatvāt kevalasannyāsasahitā abhihitā amṛtatvasādhanāya — tasmāt nātaḥ paraṁ puruṣārthasādhanamasti । api ca evaṁ stutā brahmavidyā — sarvo hi loko dvandvārāmaḥ, ‘sa vai naiva reme tasmādekākī na ramate’ (bṛ. u. 1 । 4 । 3) iti śruteḥ ; yājñavalkyo lokasādhāraṇo'pi san ātmajñānabalāt bhāryāputravittādisaṁsāraratiṁ parityajya prajñānatṛpta ātmaratirbabhūva । api ca evaṁ stutā brahmavidyā — yasmāt yājñavalkyena saṁsāramārgāt vyuttiṣṭhatāpi priyāyai bhāryāyai prītyarthameva abhihitā, ‘priyaṁ bhāṣasa ehyāssva’ (bṛ. u. 2 । 4 । 4) iti liṅgāt ॥
idaṁ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca । tadetadṛṣiḥ paśyannavocat । tadvāṁ narā sanaye daṁsa ugramāviṣkṛṇomi tanyaturna vṛṣṭim । dadhyaṅ ha yanmadhvātharvaṇo vāmaśvasya śīrṣṇā pra yadīmuvāceti ॥ 16 ॥
tatra iyaṁ stutyarthā ākhyāyiketyavocāma ; kā punaḥ sā ākhyāyiketi ucyate — idamityanantaranirdiṣṭaṁ vyapadiśati, buddhau sannihitatvāt ; vai - śabdaḥ smaraṇārthaḥ ; tadityākhyāyikānirvṛttaṁ prakaraṇāntarābhihitaṁ parokṣaṁ vai - śabdena smārayan iha vyapadiśati ; yat pravargyaprakaraṇe sūcitam , na āviṣkṛtaṁ madhu, tadidaṁ madhu iha anantaraṁ nirdiṣṭam — ‘iyaṁ pṛthivī’ (bṛ. u. 2 । 5 । 11) ityādinā ; kathaṁ tatra prakaraṇāntare sūcitam — ‘dadhyaṅ ha vā ābhyāmātharvaṇo madhu nāma brāhmaṇamuvāca ; tadenayoḥ priyaṁ dhāma tadevainayoretenopagacchati ; sa hovācendreṇa vā ukto'smyetaccedanyasmā anubrūyāstata eva te śiraśchindyāmiti ; tasmādvai bibhemi yadvai me sa śiro na cchindyāttadvāmupaneṣya iti ; tau hocaturāvāṁ tvā tasmāttrāsyāvahe iti ; kathaṁ mā trāsyethe iti ; yadā nāvupaneṣyase ; atha te śiraśchittvānyatrāhṛtyopanidhāsyāvaḥ ; athāśvasya śira āhṛtya tatte pratidhāsyāvaḥ ; tena nāvanuvakṣyasi ; sa yadā nāvanuvakṣyasi ; atha te tadindraḥ śiraśchetsyati ; atha te svaṁ śira āhṛtya tatte pratidhāsyāva iti ; tatheti tau hopaninye ; tau yadopaninye ; athāsya śiraśchittvā anyatropanidadhatuḥ ; athāśvasya śira āhṛtya taddhāsya pratidadhatuḥ ; tena hābhyāmanūvāca ; sa yadābhyāmanūvāca athāsya tadindraḥ śiraściccheda ; athāsya svaṁ śira āhṛtya taddhāsya pratidadhaturiti । yāvattu pravargyakarmāṅgabhūtaṁ madhu, tāvadeva tatrābhihitam ; na tu kakṣyamātmajñānākhyam ; tatra yā ākhyāyikā abhihitā, seha stutyarthā pradarśyate ; idaṁ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇaḥ anena prapañcena aśvibhyāmuvāca । tadetadṛṣiḥ — tadetatkarma, ṛṣiḥ mantraḥ, paśyan upalabhamānaḥ, avocat uktavān ; katham ? tat daṁsa iti vyavahitena sambandhaḥ, daṁsa iti karmaṇo nāmadheyam ; tacca daṁsaḥ kiṁviśiṣṭam ? ugraṁ krūram , vāṁ yuvayoḥ, he narā narākārāvaśvinau ; tacca karma kiṁ nimittam ? sanaye lābhāya ; lābhalubdho hi loke'pi krūraṁ karma ācarati, tathaiva etāvupalabhyete yathā loke ; tat āviḥ prakāśaṁ kṛṇomi karomi, yat rahasi bhavadbhyāṁ kṛtam ; kimivetyucyate — tanyatuḥ parjanyaḥ, na iva ; nakārastu upariṣṭādupacāra upamārthīyo vede, na pratiṣedhārthaḥ — yathā ‘aśvaṁ na’ (ṛ. saṁ. 1 । 6 । 24 । 1) aśvamiveti yadvat ; tanyaturiva vṛṣṭiṁ yathā parjanyo vṛṣṭiṁ prakāśayati stanayitnvādiśabdaiḥ, tadvat ahaṁ yuvayoḥ krūraṁ karma āviṣkṛṇomīti sambandhaḥ । nanu aśvinoḥ stutyarthau kathamimau mantrau syātām ? nindāvacanau hīmau — naiṣa doṣaḥ ; stutirevaiṣā, na nindāvacanau ; yasmāt īdṛśamapyatikrūraṁ karma kurvatoryuvayoḥ na loma ca mīyata iti — na cānyatkiñciddhīyata eveti — stutāvetau bhavataḥ ; nindāṁ praśaṁsāṁ hi laukikāḥ smaranti ; tathā praśaṁsārūpā ca nindā loke prasiddhā । dadhyaṅnāma ātharvaṇaḥ ; hetyanarthako nipātaḥ ; yanmadhu kakṣyam ātmajñānalakṣaṇam ātharvaṇaḥ vāṁ yuvābhyām aśvasya śīrṣṇā śirasā, pra yat īm uvāca — yatprovāca madhu ; īmityanarthako nipātaḥ ॥
idaṁ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca । tadetadṛṣiḥ paśyannavocat । ātharvaṇāyāśvinau dadhīce'śvyaṁ śiraḥ pratyairayatam । sa vāṁ madhu pravocadṛtāyantvāṣṭraṁ yaddasrāvapi kakṣyaṁ vāmiti ॥ 17 ॥
idaṁ vai tanmadhvityādi pūrvavat mantrāntarapradarśanārtham । tathā anyo mantraḥ tāmeva ākhyāyikāmanusarati sma । ātharvaṇo dadhyaṅnāma — ātharvaṇo'nyo vidyata ityato viśinaṣṭi — dadhyaṅnāma ātharvaṇaḥ, tasmai dadhīce ātharvaṇāya, he aśvināviti mantradṛśo vacanam ; aśvyam aśvasya svabhūtam , śiraḥ, brāhmaṇasya śirasi cchinne aśvasya śiraśchittvā īdṛśamatikrūraṁ karma kṛtvā aśvyaṁ śiraḥ brāhmaṇaṁ prati airayataṁ gamitavantau, yuvām ; sa ca ātharvaṇaḥ vāṁ yuvābhyām tanmadhu pravocat , yatpūrvaṁ pratijñātam — vakṣyāmīti । sa kimarthamevaṁ jīvitasandehamāruhya pravocadityucyate — ṛtāyan yatpūrvaṁ pratijñātaṁ satyaṁ tatparipālayitumicchan ; jīvitādapi hi satyadharmaparipālanā gurutaretyetasya liṅgametat । kiṁ tanmadhu pravocadityucyate — tvāṣṭram , tvaṣṭā ādityaḥ, tasya sambandhi — yajñasya śiraśchinnaṁ tvaṣṭrā abhavat , tatpratisandhānārthaṁ pravargyaṁ karma, tatra pravargyakarmāṅgabhūtaṁ yadvijñānaṁ tat tvāṣṭraṁ madhu — yattasya ciraśchedanapratisandhānādiviṣayaṁ darśanaṁ tat tvāṣṭraṁ yanmadhu ; he dasrau dasrāviti parabalānāmupakṣapayitārau śatrūṇāṁ hiṁsitārau ; api ca na kevalaṁ tvāṣṭrameva madhu karmasambandhi yuvābhyāmavocat ; api ca kakṣyaṁ gopyaṁ rahasyaṁ paramātmasambandhi yadvijñānaṁ madhu madhubrāhmaṇenoktaṁ adhyāyadvayaprakāśitam , tacca vāṁ yuvābhyāṁ pravocadityanuvartate ॥
idaṁ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca । tadetadṛṣiḥ paśyannavocat । puraścakre dvipadaḥ puraścakre catuṣpadaḥ । puraḥ sa pakṣī bhūtvā puraḥ puruṣa āviśaditi । sa vā ayaṁ puruṣaḥ sarvāsu pūrṣu puriśayo nainena kiñcanānāvṛtaṁ nainena kiñcanāsaṁvṛtam ॥ 18 ॥
idaṁ vai tanmadhviti pūrvavat । uktau dvau mantrau pravargyasambandhyākhyāyikopasaṁhartārau ; dvayoḥ pravargyakarmārthayoradhyāyayorartha ākhyāyikābhūtābhyāṁ mantrābhyāṁ prakāśitaḥ । brahmavidyārthayostvadhyāyayorartha uttarābhyāmṛgbhyāṁ prakāśayitavya ityataḥ pravartate । yat kakṣyaṁ ca madhu uktavānātharvaṇo yuvābhyāmityuktam — kiṁ punastanmadhvityucyate — puraścakre, puraḥ purāṇi śarīrāṇi — yata iyamavyākṛtavyākaraṇaprakriyā — sa parameśvaro nāmarūpe avyākṛte vyākurvāṇaḥ prathamaṁ bhūrādīn lokānsṛṣṭvā, cakre kṛtavān , dvipadaḥ dvipādupalakṣitāni manuṣyaśarīrāṇi pakṣiśarīrāṇi ; tathā puraḥ śarīrāṇi cakre catuṣpadaḥ catuṣpādupalakṣitāni paśuśarīrāṇi ; puraḥ purastāt , sa īśvaraḥ pakṣī liṅgaśarīraṁ bhūtvā puraḥ śarīrāṇi — puruṣa āviśadityasyārthamācaṣṭe śrutiḥ — sa vā ayaṁ puruṣaḥ sarvāsu pūrṣu sarvaśarīreṣu puriśayaḥ, puri śeta iti puriśayaḥ san puruṣa ityucyate ; na enena anena kiñcana kiñcidapi anāvṛtam anācchāditam ; tathā na enena kiñcanāsaṁvṛtam antarananupraveśitam — bāhyabhūtenāntarbhūtena ca na anāvṛtam ; evaṁ sa eva nāmarūpātmanā antarbahirbhāvena kāryakaraṇarūpeṇa vyavasthitaḥ ; puraścakre ityādimantraḥ saṅkṣepata ātmaikatvamācaṣṭa ityarthaḥ ॥
idaṁ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca । tadetadṛṣiḥ paśyannavocat । rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva tadasya rūpaṁ praticakṣaṇāya । indro māyābhiḥ pururūpa īyate yuktā hyasya harayaḥ śatā daśeti । ayaṁ vai harayo'yaṁ vai daśa ca sahasrāṇi bahūni cānantāni ca tadetadbrahmāpūrvamanaparamanantaramabāhyamayamātmā brahma sarvānubhūrityanuśāsanam ॥ 19 ॥
idaṁ vai tanmadhvityādi pūrvavat । rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva — rūpaṁ rūpaṁ prati pratirūpaḥ rūpāntaraṁ babhūvetyarthaḥ ; pratirūpo'nurūpo vā yādṛksaṁsthānau mātāpitarau tatsaṁsthānaḥ tadanurūpa eva putro jāyate ; na hi catuṣpado dvipājjāyate, dvipado vā catuṣpāt ; sa eva hi parameśvaro nāmarūpe vyākurvāṇaḥ rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva । kimarthaṁ punaḥ pratirūpamāgamanaṁ tasyetyucyate — tat asya ātmanaḥ rūpaṁ praticakṣaṇāya pratikhyāpanāya ; yadi hi nāmarūpe na vyākriyete, tadā asya ātmano nirupādhikaṁ rūpaṁ prajñānaghanākhyaṁ na pratikhyāyeta ; yadā punaḥ kāryakaraṇātmanā nāmarūpe vyākṛte bhavataḥ, tadā asya rūpaṁ pratikhyāyeta । indraḥ parameśvaraḥ māyābhiḥ prajñābhiḥ nāmarūpabhūtakṛtamithyābhimānairvā na tu paramārthataḥ, pururūpaḥ bahurūpaḥ, īyate gamyate — ekarūpa eva prajñānaghanaḥ san avidyāprajñābhiḥ । kasmātpunaḥ kāraṇāt ? yuktāḥ ratha iva vājinaḥ, svaviṣayaprakāśanāya, hi yasmāt , asya harayaḥ haraṇāt indriyāṇi, śatā śatāni, daśa ca, prāṇibhedabāhulyāt śatāni daśa ca bhavanti ; tasmāt indriyaviṣayabāhulyāt tatprakāśanāyaiva ca yuktāni tāni na ātmaprakāśanāya ; ‘parāñci khāni vyatṛṇatsvayambhūḥ’ (ka. u. 2 । 1 । 1) iti hi kāṭhake । tasmāt taireva viṣayasvarūpairīyate, na prajñānaghanaikarasena svarūpeṇa । evaṁ tarhi anyaḥ parameśvaraḥ anye haraya ityevaṁ prāpte ucyate — ayaṁ vai harayo'yaṁ vai daśa ca sahasrāṇi bahūni cānantāni ca ; prāṇibhedasya ānantyāt । kiṁ bahunā ? tadetadbrahma ya ātmā, apūrvam nāsya kāraṇaṁ pūrvaṁ vidyata ityapūrvam , nāsyāparaṁ kāryaṁ vidyata ityanaparam , nāsya jātyantaramantarāle vidyata ityanantaram , tathā bahirasya na vidyata ityabāhyam ; kiṁ punastat nirantaraṁ brahma ? ayamātmā ; ko'sau ? yaḥ pratyagātmā draṣṭā, śrotā mantā boddhā, vijñātā sarvānubhūḥ — sarvātmanā sarvamanubhavatīti sarvānubhūḥ — ityetadanuśāsanam sarvavedāntopadeśaḥ ; eṣa sarvavedāntānāmupasaṁhṛto'rthaḥ ; etadamṛtamabhayam ; parisamāptaśca śāstrārthaḥ ॥
iti dvitīyādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥
atha vaṁśaḥ pautimāṣyo gaupavanādgaupavanaḥ pautimāṣyātpautimāṣyo gaupavanādgaupavanaḥ kauśikātkauśikaḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ śāṇḍilyācchāṇḍilyaḥ kauśikācca gautamācca gautamaḥ ॥ 1 ॥
āgniveśyādāgniveśyaḥ śāṇḍilyāccānabhimlātāccānabhimlāta ānabhimlātādānabhimlāta ānabhimlātādānabhimlāto gautamādgautamaḥ saitavaprācīnayogyābhyāṁ saitavaprācīnayogyau pārāśaryātpāraśaryo bhāradvājādbhāradvājo bhāradvājācca gautamācca gautamo bhāradvājādbhāradvājaḥ pārāśaryātpārāśaryo baijavāpāyanādbaijavāpāyanaḥ kauśikāyaneḥ kauśikāyaniḥ ॥ 2 ॥
ghṛtakauśikādghṛtakauśikaḥ pārāśaryāyaṇātpārāśaryāyaṇaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkarṇyājjātūkarṇya āsurāyaṇācca yāskāccāsurāyaṇastraivaṇestraivaṇiraupajandhaneraupajandhanirāsurerāsurirbhāradvājādbhāradvāja ātreyādātreyo māṇṭermāṇṭirgautamādgautamo gautamādgautamo vātsyādvātsyaḥ śāṇḍilyācchāṇḍilyaḥ kaiśoryātkāpyātkaiśoryaḥ kāpyaḥ kumārahāritātkumārahārito gālavādgālavo vidarbhīkauṇḍinyādvidarbhīkauṇḍinyo vatsanapāto bābhravādvatsanapādbābhravaḥ pathaḥ saubharātpanthāḥ saubharo'yāsyādāṅgirasādayāsya āṅgirasa ābhūtestvāṣṭrādābhūtistvāṣṭro viśvarūpāttvāṣṭrādviśvarūpastvāṣṭro'śvibhyāmaśvinau dadhīca ātharvaṇāddadhyaṅṅātharvaṇo'tharvaṇo daivādatharvā daivo mṛtyoḥ prādhvaṁsanānmṛtyuḥ prādhvaṁsanaḥ pradhvaṁsanātpradhvaṁsana ekarṣerekarṣirvipracittervipracittirvyaṣṭervyaṣṭiḥ sanāroḥ sanāruḥ sanātanātsanātanaḥ sanagātsanagaḥ parameṣṭhinaḥ parameṣṭhī brahmaṇo brahma svayambhu brahmaṇe namaḥ ॥ 3 ॥
athedānīṁ brahmavidyārthasya madhukāṇḍasya vaṁśaḥ stutyartho brahmavidyāyāḥ । mantraścāyaṁ svādhyāyārtho japārthaśca । tatra vaṁśa iva vaṁśaḥ — yathā veṇuḥ vaṁśaḥ parvaṇaḥ parvaṇo hi bhidyate tadvat agrātprabhṛti ā mūlaprāpteḥ ayaṁ vaṁśaḥ ; adhyāyacatuṣṭayasya ācāryaparamparākramo vaṁśa ityucyate ; tatra prathamāntaḥ śiṣyaḥ pañcamyanta ācāryaḥ ; parameṣṭhī virāṭ ; brahmaṇo hiraṇyagarbhāt ; tataḥ param ācāryaparamparā nāsti । yatpunarbrahma, tannityaṁ svayambhu, tasmai brahmaṇe svayambhuve namaḥ ॥
iti dvitīyādhyāyasya ṣaṣṭhaṁ brāhmaṇam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣye dvitīyo'dhyāyaḥ ॥
‘janako ha vaidehaḥ’ ityādi yājñavalkīyaṁ kāṇḍamārabhyate ; upapattipradhānatvāt atikrāntena madhukāṇḍena samānārthatve'pi sati na punaruktatā ; madhukāṇḍaṁ hi āgamapradhānam ; āgamopapattī hi ātmaikatvaprakāśanāya pravṛtte śaknutaḥ karatalagatabilvamiva darśayitum ; ‘śrotavyo mantavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) iti hyuktam ; tasmādāgamārthasyaiva parīkṣāpūrvakaṁ nirdhāraṇāya yājñavalkīyaṁ kāṇḍamupapattipradhānamārabhyate । ākhyāyikā tu vijñānastutyarthā upāyavidhiparā vā ; prasiddho hyupāyo vidvadbhiḥ śāstreṣu ca dṛṣṭaḥ — dānam ; dānena hyupanamante prāṇinaḥ ; prabhūtaṁ hiraṇyaṁ gosahasradānaṁ ca ihopalabhyate ; tasmāt anyapareṇāpi śāstreṇa vidyāprāptyupāyadānapradarśanārthā ākhyāyikā ārabdhā । api ca tadvidyasaṁyogaḥ taiśca saha vādakaraṇaṁ vidyāprāptyupāyo nyāyavidyāyāṁ dṛṣṭaḥ ; tacca asminnadhyāye prābalyena pradarśyate ; pratyakṣā ca vidvatsaṁyoge prajñāvṛddhiḥ । tasmāt vidyāprāptyupāyapradarśanārthaiva ākhyāyikā ॥
oṁ janako ha vaideho bahudakṣiṇena yajñeneje tatra ha kurupañcālānāṁ brāhmaṇā abhisametā babhūvustasya ha janakasya vaidehasya vijijñāsā babhūva kaḥsvideṣāṁ brāhmaṇānāmanūcānatama iti sa ha gavāṁ sahasramavarurodha daśa daśa pādā ekaikasyāḥ śṛṅgayorābaddhā babhūvuḥ ॥ 1 ॥
janako nāma ha kila samrāṭ rājā babhūva videhānām ; tatra bhavo vaidehaḥ ; sa ca bahudakṣiṇena yajñena — śākhāntaraprasiddho vā bahudakṣiṇo nāma yajñaḥ, aśvamedho vā dakṣiṇābāhulyāt bahudakṣiṇa ihocyate — teneje ayajat । tatra tasminyajñe nimantritā darśanakāmā vā kurūṇāṁ deśānāṁ pañcālānāṁ ca brāhmaṇāḥ — teṣu hi viduṣāṁ bāhulyaṁ prasiddham — abhisametāḥ abhisaṅgatā babhūvuḥ । tatra mahāntaṁ vidvatsamudāyaṁ dṛṣṭvā tasya ha kila janakasya vaidehasya yajamānasya, ko nu khalvatra brahmiṣṭha iti viśeṣeṇa jñātumicchā vijijñāsā, babhūva ; katham ? kaḥsvit ko nu khalu eṣāṁ brāhmaṇānām anūcānatamaḥ — sarva ime'nūcānāḥ, kaḥ svideṣāmatiśayenānūcāna iti । sa ha anūcānatamaviṣayotpannajijñāsaḥ san tadvijñānopāyārthaṁ gavāṁ sahasraṁ prathamavayasām avarurodha goṣṭhe'varodhaṁ kārayāmāsa ; kiṁviśiṣṭāstā gāvo'varuddhā ityucyate — palacaturthabhāgaḥ pādaḥ suvarṇasya, daśa daśa pādā ekaikasyā goḥ śṛṅgayoḥ ābaddhā babhūvuḥ, pañca pañca pādā ekaikasmin śṛṅge ॥
tānhovāca brāhmaṇā bhagavanto yo vo brahmiṣṭhaḥ sa etā gā udajatāmiti । te ha brāhmaṇā na dadhṛṣuratha ha yājñavalkyaḥ svameva brahmacāriṇamuvācaitāḥ somyodaja sāmaśravā3 iti tā hodācakāra te ha brāhmaṇāścukrudhuḥ kathaṁ no brahmiṣṭho bruvītetyatha ha janakasya vaidehasya hotāśvalo babhūva sa hainaṁ papraccha tvaṁ nu khalu no yājñavalkya brahmiṣṭho'sī3 iti sa hovāca nāmo vayaṁ brahmiṣṭhāya kurmo gokāmā eva vayaṁ sma iti taṁ ha tata eva praṣṭuṁ dadhre hotāśvalaḥ ॥ 2 ॥
gā evamavarudhya brāhmaṇāṁstānhovāca, he brāhmaṇā bhagavantaḥ ityāmantrya — yaḥ vaḥ yuṣmākaṁ brahmiṣṭhaḥ — sarve yūyaṁ brahmāṇaḥ, atiśayena yuṣmākaṁ brahmā yaḥ — saḥ etā gā udajatām utkālayatu svagṛhaṁ prati । te ha brāhmaṇā na dadhṛṣuḥ — te ha kila evamuktā brāhmaṇāḥ brahmiṣṭhatāmātmanaḥ pratijñātuṁ na dadhṛṣuḥ na pragalbhāḥ saṁvṛttāḥ । apragalbhabhūteṣu brāhmaṇeṣu atha ha yājñavalkyaḥ svam ātmīyameva brahmacāriṇam antevāsinam uvāca — etāḥ gāḥ he somya udaja udgamaya asmadgṛhānprati, he sāmaśravaḥ — sāmavidhiṁ hi śṛṇoti, ataḥ arthāccaturvedo yājñavalkyaḥ । tāḥ gāḥ ha udācakāra utkālitavānācāryagṛhaṁ prati । yājñavalkyena brahmiṣṭhapaṇasvīkaraṇena ātmano brahmiṣṭhatā pratijñāteti te ha cukrudhuḥ kruddhavanto brāhmaṇāḥ । teṣāṁ krodhābhiprāyamācaṣṭe — kathaṁ naḥ asmākam ekaikapradhānānāṁ brahmiṣṭho'smīti bruvīteti । atha ha evaṁ kruddheṣu brāhmaṇeṣu janakasya yajamānasya hotā ṛtvik aśvalo nāma babhūva āsīt । sa evaṁ yājñavalkyam — brahmiṣṭhābhimānī rājāśrayatvācca dhṛṣṭaḥ — yājñavalkyaṁ papraccha pṛṣṭavān ; katham ? tvaṁ nu khalu no yājñavalkya brahmiṣṭho'sī3 iti — plutiḥ bhartsanārthā । sa hovāca yājñavalkyaḥ — namaskurmo vayaṁ brahmiṣṭhāya, idānīṁ gokāmāḥ smo vayamiti । taṁ brahmiṣṭhapratijñaṁ santaṁ tata eva brahmiṣṭhapaṇasvīkaraṇāt praṣṭuṁ dadhre dhṛtavānmano hotā aśvalaḥ ॥
yājñavalkyeti hovāca yadidaṁ sarvaṁ mṛtyunāptaṁ sarvaṁ mṛtyunābhipannaṁ kena yajamāno mṛtyorāptimatimucyata iti hotrartvijāgninā vācā vāgvai yajñasya hotā tadyeyaṁ vākso'yamagniḥ sa hotā sa muktiḥ sātimuktiḥ ॥ 3 ॥
yājñavalkyeti hovāca । tatra madhukāṇḍe pāṅktena karmaṇā darśanasamuccitena yajamānasya mṛtyoratyayo vyākhyātaḥ udgīthaprakaraṇe saṅkṣepataḥ ; tasyaiva parīkṣāviṣayo'yamiti tadgatadarśanaviśeṣārtho'yaṁ vistara ārabhyate । yadidaṁ sādhanajātam asya karmaṇaḥ ṛtvigagnyādi mṛtyunā karmalakṣaṇena svābhāvikāsaṅgasahitena āptaṁ vyāptam , na kevalaṁ vyāptam abhipannaṁ ca mṛtyunā vaśīkṛtaṁ ca — kena darśanalakṣaṇena sādhanena yajamānaḥ mṛtyorāptimati mṛtyugocaratvamatikramya mucyate svatantraḥ mṛtyoravaśo bhavatītyarthaḥ । nanu udgītha evābhihitam yenātimucyate mukhyaprāṇātmadarśaneneti — bāḍhamuktam ; yo'nukto viśeṣastatra, tadartho'yamārambha ityadoṣaḥ । hotrā ṛtvijā agninā vācā ityāha yājñavalkyaḥ । etasyārthaṁ vyācaṣṭe — kaḥ punarhotā yena mṛtyumatikrāmatīti ucyate — vāgvai yajñasya yajamānasya, ‘yajño vai yajamānaḥ’ (śata. brāhma. 14 । 2 । 2 । 24) iti śruteḥ, yajñasya yajamānasya yā vāk saiva hotā adhiyajñe ; katham ? tat tatra yeyaṁ vāk yajñasya yajamānasya, so'yaṁ prasiddho'gniḥ adhidaivatam ; tadetattryannaprakaraṇe vyākhyātam ; sa cāgniḥ hotā, ‘agnirvai hotā’ (śata. brā. 4 । 2 । 6) iti śruteḥ । yadetat yajñasya sādhanadvayam — hotā ca ṛtvik adhiyajñam , adhyātmaṁ ca vāk , etadubhayaṁ sādhanadvayaṁ paricchinnaṁ mṛtyunā āptaṁ svābhāvikājñānāsaṅgaprayuktena karmaṇā mṛtyunā pratikṣaṇamanyathātvamāpadyamānaṁ vaśīkṛtam ; tat anenādhidaivatarūpeṇāgninā dṛśyamānaṁ yajamānasya yajñasya mṛtyoratimuktaye bhavati ; tadetadāha — sa muktiḥ sa hotā agniḥ muktiḥ agnisvarūpadarśanameva muktiḥ ; yadaiva sādhanadvayamagnirūpeṇa paśyati, tadānīmeva hi svābhāvikādāsaṅgānmṛtyorvimucyate ādhyātmikātparicchinnarūpāt ādhibhautikācca ; tasmāt sa hotā agnirūpeṇa dṛṣṭaḥ muktiḥ muktisādhanaṁ yajamānasya । sā atimuktiḥ — yaiva ca muktiḥ sā atimuktiḥ atimuktisādhanamityarthaḥ । sādhanadvayasya paricchinnasya yā adhidaivatarūpeṇa aparicchinnena agnirūpeṇa dṛṣṭiḥ, sā muktiḥ ; yā asau muktiḥ adhidaivatadṛṣṭiḥ saiva — adhyātmādhibhūtaparicchedaviṣayāṅgāspadaṁ mṛtyumatikramya adhidevatātvasya agnibhāvasya prāptiryā phalabhūtā sā atimuktirityucyate ; tasyā atimuktermuktireva sādhanamiti kṛtvā sā atimuktirityāha । yajamānasya hi atimuktiḥ vāgādīnāmagnyādibhāvaḥ ityudgīthaprakaraṇe vyākhyātam ; tatra sāmānyena mukhyaprāṇadarśanamātraṁ muktisādhanamuktam , na tadviśeṣaḥ ; vāgādīnāmagnyādidarśanamiha viśeṣo varṇyate ; mṛtyuprāptyatimuktistu saiva phalabhūtā, yā udgīthabrāhmaṇena vyākhyātā ‘mṛtyumatikrānto dīpyate’ (bṛ. u. 1 । 3 । 12), (bṛ. u. 1 । 3 । 13), (bṛ. u. 1 । 3 । 14), (bṛ. u. 1 । 3 । 15), (bṛ. u. 1 । 3 । 16), ityādyā ॥
yājñavalkyeti hovāca yadidaṁ sarvamahorātrābhyāmāptaṁ sarvamahorātrābhyāmabhipannaṁ kena yajamāno'horātrayorāptimatimucyata ityadhvaryuṇartvijā cakṣuṣādityena cakṣurvai yajñasyādhvaryustadyadidaṁ cakṣuḥ so'sāvādityaḥ so'dhvaryuḥ sa muktiḥ sātimuktiḥ ॥ 4 ॥
yājñavalkyeti hovāca । svābhāvikāt ajñānāsaṅgaprayuktāt karmalakṣaṇānmṛtyoḥ atimuktirvyākhyātā ; tasya karmaṇaḥ sāsaṅgasya mṛtyorāśrayabhūtānāṁ darśapūrṇamāsādikarmasādhanānāṁ yo vipariṇāmahetuḥ kālaḥ, tasmātkālāt pṛthak atimuktirvaktavyetīdamārabhyate, kriyānuṣṭhānavyatirekeṇāpi prāk ūrdhvaṁ ca kriyāyāḥ sādhanavipariṇāmahetutvena vyāpāradarśanātkālasya ; tasmāt pṛthak kālādatimuktirvaktavyetyata āha — yadidaṁ sarvamahorātrābhyāmāptam , sa ca kālo dvirūpaḥ — ahorātrādilakṣaṇaḥ tithyādilakṣaṇaśca ; tatra ahorātrādilakṣaṇāttāvadatimuktimāha — ahorātrābhyāṁ hi sarvaṁ jāyate vardhate vinaśyati ca, tathā yajñasādhanaṁ ca — yajñasya yajamānasya cakṣuḥ adhvaryuśca ; śiṣṭānyakṣarāṇi pūrvavanneyāni ; yajamānasya cakṣuradhvaryuśca sādhanadvayam adhyātmādhibhūtaparicchedaṁ hitvā adhidaivatātmanā dṛṣṭaṁ yat sa muktiḥ — so'dhvaryuḥ ādityabhāvena dṛṣṭo muktiḥ ; saiva muktireva atimuktiriti pūrvavat ; ādityātmabhāvamāpannasya hi nāhorātre sambhavataḥ ॥
yājñavalkyeti hovāca yadidaṁ sarvaṁ pūrvapakṣāparapakṣābhyāmāptaṁ sarvaṁ pūrvapakṣāparapakṣābhyāmabhipannaṁ kena yajamānaḥ pūrvapakṣāparapakṣayorāptimatimucyata ityudgātrartvijā vāyunā prāṇena prāṇo vai yajñasyodgātā tadyo'yaṁ prāṇaḥ sa vāyuḥ sa udgātā sa muktiḥ sātimuktiḥ ॥ 5 ॥
idānīṁ tithyādilakṣaṇādatimuktirucyate — yadidaṁ sarvam — ahorātrayoraviśiṣṭayorādityaḥ kartā, na pratipadādīnāṁ tithīnām ; tāsāṁ tu vṛddhikṣayopagamanena pratipatprabhṛtīnāṁ candramāḥ kartā ; ataḥ tadāpattyā pūrvapakṣāparapakṣātyayaḥ, ādityāpattyā ahorātrātyayavat । tatra yajamānasya prāṇo vāyuḥ, sa evodgātā — ityudgīthabrāhmaṇe'vagatam , ‘vācā ca hyeva sa prāṇena codagāyat’ (bṛ. u. 1 । 3 । 24) iti ca nirdhāritam ; athaitasya prāṇasyāpaḥ śarīraṁ jyotīrūpamasau candraḥ’ iti ca ; prāṇavāyucandramasāmekatvāt candramasā vāyunā copasaṁhāre na kaścidviśeṣaḥ — evaṁmanyamānā śrutiḥ vāyunā adhidaivatarūpeṇopasaṁharati । api ca vāyunimittau hi vṛddhikṣayau candramasaḥ ; tena tithyādilakṣaṇasya kālasya karturapi kārayitā vāyuḥ । ato vāyurūpāpannaḥ tithyādikālādatīto bhavatītyupapannataraṁ bhavati । tena śrutyantare candrarūpeṇa dṛṣṭiḥ muktiratimuktiśca ; iha tu kāṇvānāṁ sādhanadvayasya tatkāraṇarūpeṇa vāyvātmanā dṛṣṭiḥ muktiratimuktiśceti — na śrutyorvirodhaḥ ॥
yājñavalkyeti hovāca yadidamantarikṣamanārambaṇamiva kenākrameṇa yajamānaḥ svargaṁ lokamākramata iti brahmaṇartvijā manasā candreṇa mano vai yajñasya brahmā tadyadidaṁ manaḥ so'sau candraḥ sa brahmā sa muktiḥ sātimuktirityatimokṣā atha sampadaḥ ॥ 6 ॥
mṛtyoḥ kālāt atimuktirvyākhyātā yajamānasya । so'timucyamānaḥ kenāvaṣṭambhena paricchedaviṣayaṁ mṛtyumatītya phalaṁ prāpnoti — atimucyate — ityucyate — yadidaṁ prasiddham antarikṣam ākāśaḥ anārambaṇam anālambanam iva - śabdāt astyeva tatrālambanam , tattu na jñāyate ityabhiprāyaḥ । yattu tat ajñāyamānamālambanam , tat sarvanāmnā keneti pṛcchyate, anyathā phalaprāpterasambhavāt ; yenāvaṣṭambhena ākrameṇa yajamānaḥ karmaphalaṁ pratipadyamānaḥ atimucyate, kiṁ taditi praśnaviṣayaḥ ; kena ākrameṇa yajamānaḥ svargaṁ lokamākramata iti — svargaṁ lokaṁ phalaṁ prāpnoti atimucyata ityarthaḥ । brahmaṇā ṛtvijā manasā candreṇetyakṣaranyāsaḥ pūrvavat । tatrādhyātmaṁ yajñasya yajamānasya yadidaṁ prasiddhaṁ manaḥ, so'sau candraḥ adhidaivam ; mano'dhyātmaṁ candramā adhidaivatamiti hi prasiddham ; sa eva candramā brahmā ṛtvik tena — adhibhūtaṁ brahmaṇaḥ paricchinnaṁ rūpam adhyātmaṁ ca manasaḥ etat dvayam aparicchinnena candramaso rūpeṇa paśyati ; tena candramasā manasā avalambanena karmaphalaṁ svargaṁ lokaṁ prāpnoti atimucyate ityabhiprāyaḥ । itītyupasaṁhārārthaṁ vacanam ; ityevaṁ prakārā mṛtyoratimokṣāḥ ; sarvāṇi hi darśanaprakārāṇi yajñāṅgaviṣayāṇyasminnavasare uktānīti kṛtvā upasaṁhāraḥ — ityatimokṣāḥ — evaṁ prakārā atimokṣā ityarthaḥ । atha sampadaḥ atha adhunā sampada ucyante । sampannāma kenacitsāmānyena agnihotrādīnāṁ karmaṇāṁ phalavatāṁ tatphalāya sampādanam , sampatphalasyaiva vā ; sarvotsāhena phalasādhanānuṣṭhāne prayatamānānāṁ kenacidvaiguṇyenāsambhavaḥ ; tat idānīmāhitāgniḥ san yatkiñcitkarma agnihotrādīnāṁ yathāsambhavamādāya ālambanīkṛtya karmaphalavidvattāyāṁ satyāṁ yatkarmaphalakāmo bhavati, tadeva sampādayati ; anyathā rājasūyāśvamedhapuruṣamedhasarvamedhalakṣaṇānāmadhikṛtānāṁ traivarṇikānāmapi asambhavaḥ — teṣāṁ tatpāṭhaḥ svādhyāyārtha eva kevalaḥ syāt , yadi tatphalaprāptyupāyaḥ kaścana na syāt ; tasmāt teṣāṁ sampadaiva tatphalaprāptiḥ, tasmātsampadāmapi phalavattvam , ataḥ sampadaṁ ārabhyante ॥
yājñavalkyeti hovāca katibhirayamadyargbhirhotāsminyajñe kariṣyatīti tisṛbhiriti katamāstāstisra iti puronuvākyā ca yājyā ca śasyaiva tṛtīyā kiṁ tābhirjayatīti yatkiñcedaṁ prāṇabhṛditi ॥ 7 ॥
yājñavalkyeti hovāca abhimukhīkaraṇāya । katibhirayamadyargbhirhotāsminyajñe — katibhiḥ katisaṅkhyābhiḥ ṛgbhiḥ ṛgjātibhiḥ, ayaṁ hotā ṛtvik , asminyajñe kariṣyati śastraṁ śaṁsati ; āha itaraḥ — tisṛbhiḥ ṛgjātibhiḥ — iti — uktavantaṁ pratyāha itaraḥ — katamāstāstisra iti ; saṅkhyeyaviṣayo'yaṁ praśnaḥ, pūrvastu saṅkhyāviṣayaḥ । puronuvākyā ca — prāgyāgakālāt yāḥ prayujyante ṛcaḥ, sā ṛgjātiḥ puronuvākyetyucyate ; yāgārthaṁ yāḥ prayujyante ṛcaḥ sā ṛgjātiḥ yājyā ; śastrārthaṁ yāḥ prayujyante ṛcaḥ sā ṛgjātiḥ śasyā ; sarvāstu yāḥ kāścana ṛcaḥ, tāḥ stotriyā vā anyā vā sarvā etāsveva tisṛṣu ṛgjātiṣvantarbhavanti । kiṁ tābhirjayatīti yatkiñcedaṁ prāṇabhṛditi — ataśca saṅkhyāsāmānyāt yatkiñcitprāṇabhṛjjātam , tatsarvaṁ jayati tatsarvaṁ phalajātaṁ sampādayati saṅkhyādisāmānyena ॥
yājñavalkyeti hovāca katyayamadyādhvaryurasminyajña āhutīrhoṣyatīti tisra iti katamāstāstisra iti yā hutā ujjvalanti yā hutā atinedante yā hutā adhiśerate kiṁ tābhirjayatīti yā hutā ujjvalanti devalokameva tābhirjayati dīpyata iva hi devaloko yā hutā atinedante pitṛlokameva tābhirjayatyatīva hi pitṛloko yā hutā adhiśerate manuṣyalokameva tābhirjayatyadha iva hi manuṣyalokaḥ ॥ 8 ॥
yājñavalkyeti hovāceti pūrvavat । katyayamadyādhvaryurasminyajña āhutīrhoṣyatīti — kati āhutiprakārāḥ ? tisra iti ; katamāstāstisra iti pūrvavat । itara āha — yā hutā ujjvalanti samidājyāhutayaḥ, yā hutā atinedante atīva śabdaṁ kurvanti māṁsādyāhutayaḥ, yā hutā adhiśerate adhi adho gatvā bhūmeḥ adhiśerate payaḥsomāhutayaḥ । kiṁ tābhirjayatīti ; tābhirevaṁ nirvartitābhirāhutibhiḥ kiṁ jayatīti ; yā āhutayo hutā ujjvalanti ujjvalanayuktā āhutayo nirvartitāḥ — phalaṁ ca devalokākhyaṁ ujjvalameva ; tena sāmānyena yā mayaitā ujjvalantya āhutayo nirvartyamānāḥ, tā etāḥ — sākṣāddevalokasya karmaphalasya rūpaṁ devalokākhyaṁ phalameva mayā nirvartyate — ityevaṁ sampādayati । yā hutā atinedante āhutayaḥ, pitṛlokameva tābhirjayati, kutsitaśabdakartṛtvasāmānyena ; pitṛlokasambaddhāyāṁ hi saṁyaminyāṁ puryāṁ vaivasvatena yātyamānānāṁ ‘hā hatāḥ sma, muñca muñca’ iti śabdo bhavati ; tathā avadānāhutayaḥ ; tena pitṛlokasāmānyāt , pitṛloka eva mayā nirvartyate - iti sampādayati । yā hutā adhiśerate, manuṣyalokameva tābhirjayati, bhūmyuparisambandhasāmānyāt ; adha iva hi adha eva hi manuṣyaloka uparitanān sādhyān lokānapekṣya, athavā adhogamanamapekṣya ; ataḥ manuṣyaloka eva mayā nirvartyate — iti sampādayati payaḥsomāhutinirvartanakāle ॥
yājñavalkyeti hovāca katibhirayamadya brahmā yajñaṁ dakṣiṇato devatābhirgopāyatītyekayeti katamā saiketi mama evetyanantaṁ vai mano'nantā viśve devā anantameva sa tena lokaṁ jayati ॥ 9 ॥
yājñavalkyeti hovāceti pūrvavat । ayam ṛtvik brahmā dakṣiṇato brahmā āsane sthitvā yajñaṁ gopāyati । katibhirdevatābhirgopāyatīti prāsaṅgikametadbahuvacanam — ekayā hi devatayā gopāyatyasau ; evaṁ jñāte bahuvacanena praśno nopapadyate svayaṁ jānataḥ ; tasmāt pūrvayoḥ kaṇḍikayoḥ praśnaprativacaneṣu — katibhiḥ kati tisṛbhiḥ tisraḥ — iti prasaṅgaṁ dṛṣṭvā ihāpi bahuvacanenaiva praśnopakramaḥ kriyate ; athavā prativādivyāmohārthaṁ bahuvacanam । itara āha — ekayeti ; ekā sā devatā, yayā dakṣiṇataḥ sthitvā brahma āsane yajñaṁ gopāyati । katamā saiketi — mana eveti, manaḥ sā devatā ; manasā hi brahmā vyāpriyate dhyānenaiva, ‘tasya yajñasya manaśca vākca vartanī tayoranyatarāṁ manasā saṁskaroti brahmā’ (chā. u. 4 । 16 । 1), (chā. u. 4 । 16 । 2) iti śrutyantarāt ; tena mana eva devatā, tayā manasā hi gopāyati brahmā yajñam । tacca manaḥ vṛttibhedenānantam ; vai - śabdaḥ prasiddhāvadyotanārthaḥ ; prasiddhaṁ manasa ānantyam ; tadānantyābhimānino devāḥ ; anantā vai viśve devāḥ — ‘sarve devā yatraikaṁ bhavanti’ ityādiśrutyantarāt ; tena ānantyasāmānyāt anantameva sa tena lokaṁ jayati ॥
yājñavalkyeti hovāca katyayamadyodgātāsminyajñe stotriyāḥ stoṣyatīti tisra iti katamāstāstisra iti puronuvākyā ca yājyā ca śasyaiva tṛtīyā katamāstā yā adhyātmamiti prāṇa eva puronuvākyāpāno yājyā vyānaḥ śasyā kiṁ tābhirjayatīti pṛthivīlokameva puronuvākyayā jayatyantarikṣalokaṁ yājyayā dyulokaṁ śasyayā tato ha hotāśvala upararāma ॥ 10 ॥
yājñavalkyeti hovāceti pūrvavat । kati stotriyāḥ stoṣyatīti ayamudgātā । stotriyā nāma ṛk sāmasamudāyaḥ katipayānāmṛcām । stotriyā vā śasyā vā yāḥ kāścana ṛcaḥ, tāḥ sarvāstisra evetyāha ; tāśca vyākhyātāḥ — puronuvākyā ca yājyā ca śasyaiva tṛtīyeti । tatra pūrvamuktam — yatkiñcedaṁ prāṇabhṛtsarvaṁ yajatīti tat kena sāmānyeneti ; ucyate — katamāstāstisra ṛcaḥ yā adhyātmaṁ bhavantīti ; prāṇa eva puronuvākyā, pa - śabdasāmānyāt ; apāno yājyā, ānantaryāt — apānena hi prattaṁ haviḥ devatā grasanti, yāgaśca pradānam ; vyānaḥ śasyā — ‘aprāṇannanapānannṛcamabhivyāharati’ (chā. u. 1 । 3 । 4) iti śrutyantarāt । kiṁ tābhirjayatīti vyākhyātam । tatra viśeṣasambandhasāmānyamanuktamihocyate, sarvamanyadvyākhyātam ; lokasambandhasāmānyena pṛthivīlokameva puronuvākyayā jayati ; antarikṣalokaṁ yājyayā, madhyamatvasāmānyāt ; dyulokaṁ śasyayā ūrdhvatvasāmānyāt । tato ha tasmāt ātmanaḥ praśnanirṇayāt asau hotā aśvala upararāma — nāyam asmadgocara iti ॥
iti tṛtīyādhyāyasya prathamaṁ brāhmaṇam ॥
ākhyāyikāsambandhaḥ prasiddha eva । mṛtyoratimuktirvyākhyātā kālalakṣaṇāt karmalakṣaṇācca ; kaḥ punarasau mṛtyuḥ, yasmāt atimuktirvyākhyātā ? sa ca svābhāvikājñānasaṅgāspadaḥ adhyātmādhibhūtaviṣayaparicchinnaḥ grahātigrahalakṣaṇo mṛtyuḥ । tasmātparicchinnarūpānmṛtyoratimuktasya rūpāṇi agnyādityādīni udgīthaprakaraṇe vyākhyātāni ; aśvalapraśne ca tadgato viśeṣaḥ kaścit ; tacca etat karmaṇāṁ jñānasahitānāṁ phalam । etasmātsādhyasādhanarūpātsaṁsārānmokṣaḥ kartavya ityataḥ bandhanarūpasya mṛtyoḥ svarūpamucyate ; baddhasya hi mokṣaḥ kartavyaḥ । yadapi atimuktasya svarūpamuktam , tatrāpi grahātigrahābhyāmavinirmukta eva mṛtyurūpābhyām ; tathā coktam — ‘aśanāyā hi mṛtyuḥ’ (bṛ. u. 1 । 2 । 1) ; ‘eṣa eva mṛtyuḥ’ (śa. brā. 10 । 5 । 2 । 3) iti ādityasthaṁ puruṣamaṅgīkṛtya āha, ‘eko mṛtyurbahavā’ (śa. brā. 10 । 5 । 2 । 16) iti ca ; tadātmabhāvāpanno hi mṛtyorāptimatimucyata ityucyate ; na ca tatra grahātigrahau mṛtyurūpau na staḥ ; ‘athaitasya manaso dyauḥ śarīraṁ jyotīrūpamasāvādityaḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 12) ‘manaśca grahaḥ sa kāmenātigrāheṇa gṛhītaḥ’ (bṛ. u. 3 । 2 । 7) iti vakṣyati — ‘prāṇo vai grahaḥ so'pānenātigrāheṇa’ (bṛ. u. 3 । 2 । 2) iti, ‘vāgvai grahaḥ sa nāmnātigrāheṇa’ (bṛ. u. 3 । 2 । 3) iti ca । tathā tryannavibhāge vyākhyātamasmābhiḥ । suvicāritaṁ caitat — yadeva pravṛttikāraṇam , tadeva nivṛttikāraṇaṁ na bhavatīti ॥
kecittu sarvameva nivṛttikāraṇaṁ manyante ; ataḥ kāraṇāt — pūrvasmātpūrvasmāt mṛtyormucyate uttaramuttaraṁ pratipadyamānaḥ — vyāvṛttyarthameva pratipadyate, na tu tādarthyam — ityataḥ ādvaitakṣayāt sarvaṁ mṛtyuḥ, dvaitakṣaye tu paramārthato mṛtyorāptimatimucyate ; ataśca āpekṣikī gauṇī muktirantarāle । sarvametat evam abārhadāraṇyakam । nanu sarvaikatvaṁ mokṣaḥ, ‘tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti śruteḥ — bāḍhaṁ bhavatyetadapi ; na tu ‘grāmakāmo yajeta’ (tai. ā. 12 । 10 । 4) ‘paśukāmo yajeta’ (tai. ā. 16 । 12 । 8) ityādiśrutīnāṁ tādarthyam ; yadi hi advaitārthatvameva āsām , grāmapaśusvargādyarthatvaṁ nāstīti grāmapaśusvargādayo na gṛhyeran ; gṛhyante tu karmaphalavaicitryaviśeṣāḥ ; yadi ca vaidikānāṁ karmaṇāṁ tādarthyameva, saṁsāra eva nābhaviṣyat । atha tādarthye'pi anuniṣpāditapadārthasvabhāvaḥ saṁsāra iti cet , yathā ca rūpadarśanārtha āloke sarvo'pi tatrasthaḥ prakāśyata eva — na, pramāṇānupapatteḥ ; advaitārthatve vaidikānāṁ karmaṇāṁ vidyāsahitānām , anyasyānuniṣpāditatve pramāṇānupapattiḥ — na pratyakṣam , nānumānam , ata eva ca na āgamaḥ । ubhayam ekena vākyena pradarśyata iti cet , kulyāpraṇayanālokādivat — tannaivam , vākyadharmānupapatteḥ ; na ca ekavākyagatasyārthasya pravṛttinivṛttisādhanatvamavagantuṁ śakyate ; kulyāpraṇayanālokādau arthasya pratyakṣatvādadoṣaḥ । yadapyucyate — mantrā asminnarthe dṛṣṭā iti — ayameva tu tāvadarthaḥ pramāṇāgamyaḥ ; mantrāḥ punaḥ kimasminnarthe āhosvidanyasminnarthe iti mṛgyametat । tasmādgrahātigrahalakṣaṇo mṛtyuḥ bandhaḥ, tasmāt mokṣo vaktavya ityata idamārabhyate । na ca jānīmo viṣayasambandhāviva antarāle'vasthānam ardhajaratīyaṁ kauśalam । yattu mṛtyoratimucyate ityuktvā grahātigrahāvucyete, tattu arthasambandhāt ; sarvo'yaṁ sādhyasādhanalakṣaṇo bandhaḥ, grahātigrahāvinirmokāt ; nigaḍe hi nirjñāte nigaḍitasya mokṣāya yatnaḥ kartavyo bhavati । tasmāt tādarthyena ārambhaḥ ॥
atha hainaṁ jāratkārava ārtabhāgaḥ papraccha yājñavalkyeti hovāca kati grahāḥ katyatigrahā iti । aṣṭau grahā aṣṭāvatigrahā iti ye te'ṣṭau grahā aṣṭāvatigrahāḥ katame ta iti ॥ 1 ॥
atha hainam — ha - śabda aitihyārthaḥ ; atha anantaram aśvale uparate prakṛtaṁ yājñavalkyaṁ jaratkārugotro jāratkāravaḥ ṛtabhāgasyāpatyam ārtabhāgaḥ papraccha ; yājñavalkyeti hovāceti abhimukhīkaraṇāya ; pūrvavatpraśnaḥ — kati grahāḥ katyatigrahā iti । iti - śabdo vākyaparisamāptyarthaḥ । tatra nirjñāteṣu vā grahātigraheṣu praśnaḥ syāt , anirjñāteṣu vā ; yadi tāvat grahā atigrahāśca nirjñātāḥ, tadā tadgatasyāpi guṇasya saṅkhyāyā nirjñātatvāt kati grahāḥ katyatigrahā iti saṅkhyāviṣayaḥ praśno nopapadyate ; atha anirjñātāḥ tadā saṅkhyeyaviṣayapraśna iti ke grahāḥ ke'tigrahā iti praṣṭavyam , na tu kati grahāḥ katyatigrahā iti praśnaḥ ; api ca nirjñātasāmānyakeṣu viśeṣavijñānāya praśno bhavati — yathā katame'tra kaṭhāḥ katame'tra kālāpā iti ; na cātra grahātigrahā nāma padārthāḥ kecana loke prasiddhāḥ, yena viśeṣārthaḥ praśnaḥ syāt ; nanu ca ‘atimucyate’ (bṛ. u. 3 । 1 । 3), (bṛ. u. 3 । 1 । 4), (bṛ. u. 3 । 1 । 5) ityuktam , grahagṛhītasya hi mokṣaḥ, ‘sa muktiḥ sātimuktiḥ’ (bṛ. u. 3 । 1 । 3), (bṛ. u. 3 । 1 । 4), (bṛ. u. 3 । 1 । 5), (bṛ. u. 3 । 1 । 6) iti hi dviruktam , tasmātprāptā grahā atigrahāśca — nanu tatrāpi catvāro grahā atigrahāśca nirjñātāḥ vākcakṣuḥprāṇamanāṁsi, tatra katīti praśno nopapadyate nirjñātatvāt — na, anavadhāraṇārthatvāt ; na hi catuṣṭvaṁ tatra vivakṣitam ; iha tu grahātigrahadarśane aṣṭatvaguṇavivakṣayā katīti praśna upapadyata eva ; tasmāt ‘sa muktiḥ sātimuktiḥ’ (bṛ. u. 3 । 1 । 3), (bṛ. u. 3 । 1 । 4), (bṛ. u. 3 । 1 । 5), (bṛ. u. 3 । 1 । 6) iti muktyatimuktī dvirukte ; grahātigrahā api siddhāḥ । ataḥ katisaṅkhyākā grahāḥ, kati vā atigrahāḥ iti pṛcchati । itara āha — aṣṭau grahā aṣṭāvatigrahā iti । ye te aṣṭau grahā abhihitāḥ, katame te niyamena grahītavyā iti ॥
prāṇo vai grahaḥ so'pānenātigrāheṇa gṛhīto'pānena hi gandhāñjighrati ॥ 2 ॥
tatra āha — prāṇo vai grahaḥ — prāṇa iti ghrāṇamucyate, prakaraṇāt ; vāyusahitaḥ saḥ ; apāneneti gandhenetyetat ; apānasacivatvāt apāno gandha ucyate ; apānopahṛtaṁ hi gandhaṁ ghrāṇena sarvo loko jighrati ; tadetaducyate — apānena hi gandhāñjighratīti ॥
vāgvai grahaḥ sa nāmnātigrāheṇa gṛhīto vācā hi nāmānyabhivadati ॥ 3 ॥
jihvā vai grahaḥ sa rasenātigrāheṇa gṛhīto jihvayā hi rasānvijānāti ॥ 4 ॥
cakṣurvai grahaḥ sa rūpeṇātigrāheṇa gṛhītaścakṣuṣā hi rūpāṇi paśyati ॥ 5 ॥
śrotraṁ vai grahaḥ sa śabdenātigrāheṇa gṛhītaḥ śrotreṇa hi śabdāñśṛṇoti ॥ 6 ॥
mano vai grahaḥ sa kāmenātigrāheṇa gṛhīto manasā hi kāmānkāmayate ॥ 7 ॥
hastau vai grahaḥ sa karmaṇātigrāheṇa gṛhīto hastābhyāṁ hi karma karoti ॥ 8 ॥
tvagvai grahaḥ sa sparśenātigrāheṇa gṛhītastvacā hi sparśānvedayata ityete'ṣṭau grahā aṣṭāvatigrahāḥ ॥ 9 ॥
vāgvai grahaḥ — vācā hi adhyātmaparicchinnayā āsaṅgaviṣayāspadayā asatyānṛtāsabhyabībhatsādivacaneṣu vyāpṛtayā gṛhīto lokaḥ apahṛtaḥ, tena vāk grahaḥ ; sa nāmnātigrāheṇa gṛhītaḥ — saḥ vāgākhyo grahaḥ, nāmnā vaktavyena viṣayeṇa, atigrāheṇa । atigrāheṇeti dairghyaṁ chāndasam ; vaktavyārthā hi vāk ; tena vaktavyenārthena tādarthyena prayuktā vāk tena vaśīkṛtā ; tena tatkāryamakṛtvā naiva tasyā mokṣaḥ ; ataḥ nāmnātigrāheṇa gṛhītā vāgityucyate ; vaktavyāsaṅgena pravṛttā sarvānarthairyujyate । samānamanyat । ityete tvakparyantā aṣṭau grahāḥ sparśaparyantāścaite aṣṭāvatigrahā iti ॥
yājñavalkyeti hovāca yadidaṁ sarvaṁ mṛtyorannaṁ kā svitsā devatā yasyā mṛtyurannamityagnirvai mṛtyuḥ so'pāmannamapa punarmṛtyuṁ jayati ॥ 10 ॥
upasaṁhṛteṣu grahātigraheṣvāha punaḥ — yājñavalkyeti hovāca । yadidaṁ sarvaṁ mṛtyorannam — yadidaṁ vyākṛtaṁ sarvaṁ mṛtyorannam , sarvaṁ jāyate vipadyeta ca grahātigrahalakṣaṇena mṛtyunā grastam — kā svit kā nu syāt sā devatā, yasyā devatāyā mṛtyurapyannaṁ bhavet — ‘mṛtyuryasyopasecanam’ (ka. u. 1 । 2 । 25) iti śrutyantarāt । ayamabhiprāyaḥ praṣṭuḥ — yadi mṛtyormṛtyuṁ vakṣyati, anavasthā syāt ; atha na vakṣyati, asmādgrahātigrahalakṣaṇānmṛtyoḥ mokṣaḥ nopapadyate ; grahātigrahamṛtyuvināśe hi mokṣaḥ syāt ; sa yadi mṛtyorapi mṛtyuḥ syāt bhavet grahātigrahalakṣaṇasya mṛtyorvināśaḥ — ataḥ durvacanaṁ praśnaṁ manvānaḥ pṛcchati ‘kā svitsā devatā’ iti । asti tāvanmṛtyormṛtyuḥ ; nanu anavasthā syāt — tasyāpyanyo mṛtyuriti — nānavasthā, sarvamṛtyoḥ mṛtyvantarānupapatteḥ ; kathaṁ punaravagamyate — asti mṛtyormṛtyuriti ? dṛṣṭatvāt ; agnistāvat sarvasya dṛṣṭo mṛtyuḥ, vināśakatvāt , so'dbhirbhakṣyate, so'gniḥ apāmannam , gṛhāṇa tarhi asti mṛtyormṛtyuriti ; tena sarvaṁ grahātigrahajātaṁ bhakṣyate mṛtyormṛtyunā ; tasminbandhane nāśite mṛtyunā bhakṣite saṁsārānmokṣa upapanno bhavati ; bandhanaṁ hi grahātigrahalakṣaṇamuktam ; tasmācca mokṣa upapadyata ityetatprasādhitam । ataḥ bandhamokṣāya puruṣaprayāsaḥ saphalo bhavati ; ato'pajayati punarmṛtyum ॥
yājñavalkyeti hovāca yatrāyaṁ puruṣo mriyata udasmātprāṇāḥ krāmantyāho3 neti neti hovāca yājñavalkyo'traiva samavanīyante sa ucchvayatyādhmāyatyādhmāto mṛtaḥ śete ॥ 11 ॥
pareṇa mṛtyunā mṛtyau bhakṣite paramātmadarśanena yo'sau muktaḥ vidvān , so'yaṁ puruṣaḥ yatra yasminkāle mriyate, ut ūrdhvam , asmāt brahmavido mriyamāṇāt , prāṇāḥ - vāgādayo grahāḥ nāmādayaścātigrahā vāsanārūpā antasthāḥ prayojakāḥ — krāmantyūrdhvam utkrāmanti, āhosvinneti । neti hovāca yājñavalkyaḥ — notkrāmanti ; atraiva asminneva pareṇātmanā avibhāgaṁ gacchanti viduṣi kāryāṇi karaṇāni ca svayonau parabrahmasatattve samavanīyante, ekībhāvena samavasṛjyante, pralīyanta ityarthaḥ — ūrmaya iva samudre । tathā ca śrutyantaraṁ kalāśabdavācyānāṁ prāṇānāṁ parasminnātmani pralayaṁ darśayati — ‘evamevāsya paridraṣṭurimāḥ ṣoḍaśa kalāḥ puruṣāyaṇāḥ puruṣaṁ prāpyāstaṁ gacchanti’ (pra . u. 6 । 5) iti — pareṇātmanā avibhāgaṁ gacchantīti darśitam । na tarhi mṛtaḥ — na hi ; mṛtaśca ayam — yasmāt sa ucchvayati ucchūnatāṁ pratipadyate, ādhmāyati bāhyena vāyunā pūryate, dṛtivat , ādhmātaḥ mṛtaḥ śete niśceṣṭaḥ ; bandhananāśe muktasya na kvacidgamanamiti vākyārthaḥ ॥
yājñavalkyeti hovāca yatrāyaṁ puruṣo mriyate kimenaṁ na jahātīti nāmetyanantaṁ vai nāmānantā viśve devā anantameva satena lokaṁ jayati ॥ 12 ॥
muktasya kiṁ prāṇā eva samavanīyante ? āhosvit tatprayojakamapi sarvam ? atha prāṇā eva, na tatprayojakaṁ sarvam , prayojake vidyamāne punaḥ prāṇānāṁ prasaṅgaḥ ; atha sarvameva kāmakarmādi, tato mokṣa upapadyate — ityevamarthaḥ uttaraḥ praśnaḥ । yājñavalkyeti hovāca — yatrāyaṁ puruṣo mriyate kimenaṁ na jahātīti ; āha itaraḥ — nāmeti ; sarvaṁ samavanīyate ityarthaḥ ; nāmamātraṁ tu na līyate, ākṛtisambandhāt ; nityaṁ hi nāma ; anantaṁ vai nāma ; nityatvameva ānantyaṁ nāmnaḥ । tadānantyādhikṛtāḥ anantā vai viśve devāḥ ; anantameva sa tena lokaṁ jayati — tannāmānantyādhikṛtān viśvāndevān ātmatvenopetya tena ānantyadarśanena anantameva lokaṁ jayati ॥
yājñavalkyeti hovāca yatrāsya puruṣasya mṛtasyāgniṁ vāgapyeti vātaṁ prāṇaścakṣurādityaṁ manaścandraṁ diśaḥ śrotraṁ pṛthivīṁ śarīramākāśamātmauṣadhīrlomāni vanaspatīnkeśā apsu lohitaṁ ca retaśca nidhīyate kvāyaṁ tadā puruṣo bhavatītyāhara somya hastamārtabhāgāvāmevaitasya vediṣyāvo na nāvetatsajana iti । tau hotkramya mantrayāñcakrāte tau ha yadūcatuḥ karma haiva tadūcaturatha yatpraśaśaṁsatuḥ karma haiva tatpraśaśaṁsatuḥ puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpeneti tato ha jāratkārava ārtabhāga upararāma ॥ 13 ॥
grahātigraharūpaṁ bandhanamuktaṁ mṛtyurūpam ; tasya ca mṛtyoḥ mṛtyusadbhāvānmokṣaścopapadyate ; sa ca mokṣaḥ grahātigraharūpāṇāmihaiva pralayaḥ, pradīpanirvāṇavat ; yattat grahātigrahākhyaṁ bandhanaṁ mṛtyurūpam , tasya yatprayojakaṁ tatsvarūpanirdhāraṇārthamidamārabhyate — yājñavalkyeti hovāca ॥
atra kecidvarṇayanti — grahātigrahasya saprayojakasya vināśe'pi kila na mucyate ; nāmāvaśiṣṭaḥ avidyayā ūṣarasthānīyayā svātmaprabhavayā paramātmanaḥ paricchinnaḥ bhojyācca jagato vyāvṛttaḥ ucchinnakāmakarmā antarāle vyavatiṣṭhate ; tasya paramātmaikatvadarśanena dvaitadarśanamapanetavyamiti — ataḥ paraṁ paramātmadarśanamārabdhavyam — iti ; evam apavargākhyāmantarālāvasthāṁ parikalpya uttaragranthasambandhaṁ kurvanti ॥
tatra vaktavyam — viśīrṇeṣu karaṇeṣu videhasya paramātmadarśanaśravaṇamanananididhyasanāni kathamiti ; samavanītaprāṇasya hi nāmamātrāvaśiṣṭasyeti tairucyate ; ‘mṛtaḥ śete’ (bṛ. u. 3 । 2 । 11) iti hyuktam ; na manorathenāpyetadupapādayituṁ śakyate । atha jīvanneva avidyāmātrāvaśiṣṭo bhojyādapāvṛtta iti parikalpyate, tattu kiṁ nimittamiti vaktavyam ; samastadvaitaikatvātmaprāptinimittamiti yadyucyeta, tat pūrvameva nirākṛtam ; karmasahitena dvaitaikatvātmadarśanena sampanno vidvān mṛtaḥ samavanītaprāṇaḥ jagadātmatvaṁ hiraṇyagarbhasvarūpaṁ vā prāpnuyāt , asamavanītaprāṇaḥ bhojyāt jīvanneva vā vyāvṛttaḥ viraktaḥ paramātmadarśanābhimukhaḥ syāt । na ca ubhayam ekaprayatnaniṣpādyena sādhanena labhyam ; hiraṇyagarbhaprāptisādhanaṁ cet , na tato vyāvṛttisādhanam ; paramātmābhimukhīkaraṇasya bhojyādvyāvṛtteḥ sādhanaṁ cet , na hiraṇyagarbhaprāptisādhanam ; na hi yat gatisādhanam , tat gatinivṛtterapi । atha mṛtvā hiraṇyagarbhaṁ prāpya tataḥ samavanītaprāṇaḥ nāmāvaśiṣṭaḥ paramātmajñāne'dhikriyate, tataḥ asmadādyarthaṁ paramātmajñānopadeśaḥ anarthakaḥ syāt ; sarveṣāṁ hi brahmavidyā puruṣārthāyopadiśyate — ‘tadyo yo devānām’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityādyayā śrutyā । tasmāt atyantanikṛṣṭā śāstrabāhyaiva iyaṁ kalpanā । prakṛtaṁ tu vartayiṣyāmaḥ ॥
tatra kena prayuktaṁ grahātigrahalakṣaṇaṁ bandhanamityetannirdidhārayiṣayā āha — yatrāsya puruṣasya asamyagdarśinaḥ śiraḥpāṇyādimato mṛtasya — vāk agnimapyeti, vātaṁ prāṇo'pyeti, cakṣurādityamapyeti — iti sarvatra sambadhyate ; manaḥ candram , diśaḥ śrotram , pṛthivīṁ śarīram , ākāśamātmetyatra ātmā adhiṣṭhānaṁ hṛdayākāśamucyate ; sa ākāśamapyeti ; oṣadhīrapiyanti lomāni ; vanaspatīnapiyanti keśāḥ ; apsu lohitaṁ ca retaśca — nidhīyate iti — punarādānaliṅgam ; sarvatra hi vāgādiśabdena devatāḥ parigṛhyante ; na tu karaṇānyevāpakrāmanti prāṅmokṣāt ; tatra devatābhiranadhiṣṭhitāni karaṇāni nyastadātrādyupamānāni, videhaśca kartā puruṣaḥ asvatantraḥ kimāśrito bhavatīti pṛcchyate — kvāyaṁ tadā puruṣo bhavatīti — kimāśritaḥ tadā puruṣo bhavatīti ; yam āśrayamāśritya punaḥ kāryakaraṇasaṅghātamupādatte, yena grahātigrahalakṣaṇaṁ bandhanaṁ prayujyate tat kimiti praśnaḥ । atrocyate — svabhāvayadṛcchākālakarmadaivavijñānamātraśūnyāni vādibhiḥ parikalpitāni ; ataḥ anekavipratipattisthānatvāt naiva jalpanyāyena vastunirṇayaḥ ; atra vastunirṇayaṁ cedicchasi, āhara somya hastam ārtabhāga he — āvāmeva etasya tvatpṛṣṭasya veditavyaṁ yat , tat vediṣyāvaḥ nirūpayiṣyāvaḥ ; kasmāt ? na nau āvayoḥ etat vastu sajane janasamudāye nirṇetuṁ śakyate ; ata ekāntaṁ gamiṣyāvaḥ vicāraṇāya । tau hetyādi śrutivacanam । tau yājñavalkyārtabhāgau ekāntaṁ gatvā kiṁ cakraturityucyate — tau ha utkramya sajanāt deśāt mantrayāñcakrāte ; ādau laukikavādipakṣāṇām ekaikaṁ parigṛhya vicāritavantau । tau ha vicārya yadūcaturapohya pūrvapakṣānsarvāneva — tacchṛṇu ; karma haiva āśrayaṁ punaḥ punaḥ kāryakaraṇopādānahetum tat tatra ūcatuḥ uktavantau — na kevalam ; kālakarmadaiveśvareṣvabhyupagateṣu hetuṣu yatpraśaśaṁsatustau, karma haiva tatpraśaśaṁsatuḥ — yasmānnirdhāritametat karmaprayuktaṁ grahātigrahādikāryakaraṇopādānaṁ punaḥ punaḥ, tasmāt puṇyo vai śāstravihitena puṇyena karmaṇā bhavati, tadviparītena viparīto bhavati pāpaḥ pāpena — iti evaṁ yājñavalkyena praśneṣu nirṇīteṣu, tataḥ aśakyaprakampatvāt yājñavalkyasya, ha jāratkārava ārtabhāga upararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya dvitīyaṁ brāhmaṇam ॥
atha hainaṁ bhujyurlāhyāyaniḥ papraccha । grahātigrahalakṣaṇaṁ bandhanamuktam ; yasmāt saprayojakāt muktaḥ mucyate, yena vā baddhaḥ saṁsarati, sa mṛtyuḥ ; tasmācca mokṣa upapadyate, yasmāt mṛtyormṛtyurasti ; muktasya ca na gatiḥ kvacit — sarvotsādaḥ nāmamātrāvaśeṣaḥ pradīpanirvāṇavaditi cāvadhṛtam । tatra saṁsaratāṁ mucyamānānāṁ ca kāryakaraṇānāṁ svakāraṇasaṁsarge samāne, muktānāmatyantameva punaranupādānam — saṁsaratāṁ tu punaḥ punarupādānam — yena prayuktānāṁ bhavati, tat karma — ityavadhāritaṁ vicāraṇāpūrvakam ; tatkṣaye ca nāmāvaśeṣeṇa sarvotsādo mokṣaḥ । tacca puṇyapāpākhyaṁ karma, ‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) ityavadhāritatvāt ; etatkṛtaḥ saṁsāraḥ । tatra apuṇyena sthāvarajaṅgameṣu svabhāvaduḥkhabahuleṣu narakatiryakpretādiṣu ca duḥkham anubhavati punaḥ punarjāyamānaḥ mriyamāṇaśca ityetat rājavartmavat sarvalokaprasiddham । yastu śāstrīyaḥ puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati, tatraiva ādaraḥ kriyata iha śrutyā । puṇyameva ca karma sarvapuruṣārthasādhanamiti sarve śrutismṛtivādāḥ । mokṣasyāpi puruṣārthatvāt tatsādhyatā prāptā ; yāvat yāvat puṇyotkarṣaḥ tāvat tāvat phalotkarṣaprāptiḥ ; tasmāt uttamena puṇyotkarṣeṇa mokṣo bhaviṣyatītyaśaṅkā syāt ; sā nivartayitavyā । jñānasahitasya ca prakṛṣṭasya karmaṇa etāvatī gatiḥ, vyākṛtanāmarūpāspadatvāt karmaṇaḥ tatphalasya ca ; na tu akārye nitye avyākṛtadharmiṇi anāmarūpātmake kriyākārakaphalasvabhāvavarjite karmaṇo vyāpāro'sti ; yatra ca vyāpāraḥ sa saṁsāra eva ityasyārthasya pradarśanāya brāhmaṇamārabhyate ॥
yattu kaiściducyate — vidyāsahitaṁ karma nirabhisandhiviṣadadhyādivat kāryāntaramārabhata iti — tanna, anārabhyatvānmokṣasya ; bandhananāśa eva hi mokṣaḥ, na kāryabhūtaḥ ; bandhanaṁ ca avidyetyavocāma ; avidyāyāśca na karmaṇā nāśa upapadyate, dṛṣṭaviṣayatvācca karmasāmarthyasya ; utpattyāptivikārasaṁskārā hi karmasāmarthyasya viṣayāḥ ; utpādayituṁ prāpayituṁ vikartuṁ saṁskartuṁ ca sāmarthyaṁ karmaṇaḥ, na ato vyatiriktaviṣayo'sti karmasāmarthyasya, loke aprasiddhatvāt ; na ca mokṣa eṣāṁ padārthānāmanyatamaḥ ; avidyāmātravyavahita ityavocāma । bāḍham ; bhavatu kevalasyaiva karmaṇa evaṁ svabhāvatā ; vidyāsaṁyuktasya tu nirabhisandheḥ bhavati anyathā svabhāvaḥ ; dṛṣṭaṁ hi anyaśaktitvena nirjñātānāmapi padārthānāṁ viṣadadhyādīnāṁ vidyāmantraśarkarādisaṁyuktānām anyaviṣaye sāmarthyam ; tathā karmaṇo'pyastviti cet — na । pramāṇābhāvāt । tatra hi karmaṇa uktaviṣayavyatirekeṇa viṣayāntare sāmarthyāstitve pramāṇaṁ na pratyakṣaṁ nānumānaṁ nopamānaṁ nārthāpattiḥ na śabdo'sti । nanu phalāntarābhāve codanānyathānupapattiḥ pramāṇamiti ; na hi nityānāṁ karmaṇāṁ viśvajinnyāyena phalaṁ kalpyate ; nāpi śrutaṁ phalamasti ; codyante ca tāni ; pāriśeṣyāt mokṣaḥ teṣāṁ phalamiti gamyate ; anyathā hi puruṣā na pravarteran । nanu viśvajinnyāya eva āyātaḥ, mokṣasya phalasya kalpitatvāt — mokṣe vā anyasminvā phale akalpite puruṣā na pravarteranniti mokṣaḥ phalaṁ kalpyate śrutārthāpattyā, yathā viśvajiti ; nanu evaṁ sati kathamucyate, viśvajinnyāyo na bhavatīti ; phalaṁ ca kalpyate viśvajinnyāyaśca na bhavatīti vipratiṣiddhamabhidhīyate । mokṣaḥ phalameva na bhavatīti cet , na, pratijñāhānāt ; karma kāryāntaraṁ viṣadadhyādivat ārabhata iti hi pratijñātam ; sa cenmokṣaḥ karmaṇaḥ kāryaṁ phalameva na bhavati, sā pratijñā hīyeta । karmakāryatve ca mokṣasya svargādiphalebhyo viśeṣo vaktavyaḥ । atha karmakāryaṁ na bhavati, nityānāṁ karmaṇāṁ phalaṁ mokṣa ityasyā vacanavyakteḥ ko'rtha iti vaktavyam । na ca kāryaphalaśabdabhedamātreṇa viśeṣaḥ śakyaḥ kalpayitum । aphalaṁ ca mokṣaḥ, nityaiśca karmabhiḥ kriyate — nityānāṁ karmaṇāṁ phalaṁ na, kāryam — iti ca eṣo'rthaḥ vipratiṣiddho'bhidhīyate — yathā agniḥ śīta iti । jñānavaditi cet — yathā jñānasya kāryaṁ mokṣaḥ jñānenākriyamāṇo'pyucyate, tadvat karmakāryatvamiti cet — na, ajñānanivartakatvāt jñānasya ; ajñānavyavadhānanivartakatvāt jñānasya mokṣo jñānakāryamityupacaryate । na tu karmaṇā nivartayitavyamajñānam ; na ca ajñānavyatirekeṇa mokṣasya vyavadhānāntaraṁ kalpayituṁ śakyam — nityatvānmokṣasya sādhakasvarūpāvyatirekācca — yatkarmaṇā nivartyeta । ajñānameva nivartayatīti cet , na, vilakṣaṇatvāt — anabhivyaktiḥ ajñānam abhivyaktilakṣaṇena jñānena virudhyate ; karma tu nājñānena virudhyate ; tena jñānavilakṣaṇaṁ karma । yadi jñānābhāvaḥ, yadi saṁśayajñānam , yadi viparītajñānaṁ vā ucyate ajñānamiti, sarvaṁ hi tat jñānenaiva nivartyate ; na tu karmaṇā anyatamenāpi virodhābhāvāt । atha adṛṣṭaṁ karmaṇām ajñānanivartakatvaṁ kalpyamiti cet , na, jñānena ajñānanivṛttau gamyamānāyām adṛṣṭanivṛttikalpanānupapatteḥ ; yathā avaghātena vrīhīṇāṁ tuṣanivṛttau gamyamānāyām agnihotrādinityakarmakāryā adṛṣṭā na kalpyate tuṣanivṛttiḥ, tadvat ajñānanivṛttirapi nityakarmakāryā adṛṣṭā na kalpyate । jñānena viruddhatvaṁ ca asakṛt karmaṇāmavocāma । yat aviruddhaṁ jñānaṁ karmabhiḥ, tat devalokaprāptinimittamityuktam — ‘vidyayā devalokaḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 16) iti śruteḥ । kiñcānyat kalpye ca phale nityānāṁ karmaṇāṁ śrutānām , yat karmabhirvirudhyate — dravyaguṇakarmaṇāṁ kāryameva na bhavati — kiṁ tat kalpyatām , yasmin karmaṇaḥ sāmarthyameva na dṛṣṭam ? kiṁ vā yasmin dṛṣṭaṁ sāmarthyam , yacca karmaṇāṁ phalamaviruddham , tatkalpyatāmiti । puruṣapravṛttijananāya avaśyaṁ cet karmaphalaṁ kalpayitavyam — karmāviruddhaviṣaya eva śrutārthāpatteḥ kṣīṇatvāt nityo mokṣaḥ phalaṁ kalpayituṁ na śakyaḥ, tadvyavadhānājñānanivṛttirvā, aviruddhatvāt dṛṣṭasāmarthyaviṣayatvācceti pāriśeṣyanyāyāt mokṣa eva kalpayitavya iti cet — sarveṣāṁ hi karmaṇāṁ sarvaṁ phalam ; na ca anyat itarakarmaphalavyatirekeṇa phalaṁ kalpanāyogyamasti ; pariśiṣṭaśca mokṣaḥ ; sa ca iṣṭaḥ vedavidāṁ phalam ; tasmāt sa eva kalpayitavyaḥ iti cet — na, karmaphalavyaktīnām ānantyāt pāriśeṣyanyāyānupapatteḥ ; na hi puruṣecchāviṣayāṇāṁ karmaphalānām etāvattvaṁ nāma kenacit asarvajñenāvadhṛtam , tatsādhanānāṁ vā, puruṣecchānāṁ vā aniyatadeśakālanimittatvāt puruṣecchāviṣayasādhanānāṁ ca puruṣeṣṭaphalaprayuktatvāt ; pratiprāṇi ca icchāvaicitryāt phalānāṁ tatsādhanānāṁ ca ānantyasiddhiḥ ; tadānantyācca aśakyam etāvattvaṁ puruṣairjñātum ; ajñāte ca sādhanaphalaitāvattve kathaṁ mokṣasya pariśeṣasiddhiriti । karmaphalajātipāriśeṣyamiti cet — satyapi icchāviṣayāṇāṁ tatsādhanānāṁ ca ānantye, karmaphalajātitvaṁ nāma sarveṣāṁ tulyam ; mokṣastu akarmaphalatvāt pariśiṣṭaḥ syāt ; tasmāt pariśeṣāt sa eva yuktaḥ kalpayitumiti cet — na ; tasyāpi nityakarmaphalatvābhyupagame karmaphalasamānajātīyatvopapatteḥ pariśeṣānupapattiḥ । tasmāt anyathāpyupapatteḥ kṣīṇā śrutārthāpattiḥ ; utpattyāptivikārasaṁskārāṇāmanyatamamapi nityānāṁ karmaṇāṁ phalamupapadyata iti kṣīṇā śrutārthāpattiḥ caturṇāmanyatama eva mokṣa iti cet — na tāvat utpādyaḥ, nityatvāt ; ata eva avikāryaḥ ; asaṁskāryaśca ata eva — asādhanadravyātmakatvācca — sādhanātmakaṁ hi dravyaṁ saṁskriyate, yathā pātrājyādi prokṣaṇādinā ; na ca saṁskriyamāṇaḥ, saṁskāranirvartyo vā — yūpādivat ; pāriśeṣyāt āpyaḥ syāt ; na āpyo'pi, ātmasvabhāvatvāt ekatvācca । itaraiḥ karmabhirvailakṣaṇyāt nityānāṁ karmaṇām , tatphalenāpi vilakṣaṇena bhavitavyamiti cet , na — karmatvasālakṣaṇyāt salakṣaṇaṁ kasmāt phalaṁ na bhavati itarakarmaphalaiḥ ? nimittavailakṣaṇyāditi cet , na, kṣāmavatyādibhiḥ samānatvāt ; yathā hi — gṛhadāhādau nimitte kṣāmavatyādīṣṭiḥ, yathā — ‘bhinne juhoti, skanne juhoti’ iti — evamādau naimittikeṣu karmasu na mokṣaḥ phalaṁ kalpyate — taiścāviśeṣānnaimittikatvena, jīvanādinimitte ca śravaṇāt , tathā nityānāmapi na mokṣaḥ phalam । ālokasya sarveṣāṁ rūpadarśanasādhanatve, ulūkādayaḥ ālokena rūpaṁ na paśyantīti ulūkādicakṣuṣo vailakṣaṇyāditaralokacakṣurbhiḥ, na rasādiviṣayatvaṁ parikalpyate, rasādiviṣaye sāmarthyasyādṛṣṭatvāt । sudūramapi gatvā yadviṣayaṁ dṛṣṭaṁ sāmarthyaṁ tatraiva kaścidviśeṣaḥ kalpayitavyaḥ । yatpunaruktam , vidyāmantraśarkarādisaṁyuktaviṣadadhyādivat nityāni kāryāntaramārabhanta iti — ārabhyatāṁ viśiṣṭaṁ kāryam , tat iṣṭatvādavirodhaḥ ; nirabhisandheḥ karmaṇo vidyāsaṁyuktasya viśiṣṭakāryāntarārambhe na kaścidvirodhaḥ, devayājyātmayājinoḥ ātmayājino viśeṣaśravaṇāt — ‘devayājinaḥ śreyānātmayājī’ (śata. brā. 11 । 2 । 6 । 13) ityādau ‘yadeva vidyayā karoti’ (chā. u. 1 । 1 । 10) ityādau ca । yastu paramātmadarśanaviṣaye manunoktaḥ ātmayājiśabdaḥ ‘sampaśyannātmayājī’ (manu. 12 । 91) ityatra — samaṁ paśyan ātmayājī bhavatītyarthaḥ । athavā bhūtapūrvagatyā — ātmayājī ātmasaṁskārārthaṁ nityāni karmāṇi karoti — ‘idaṁ me'nenāṅgaṁ saṁskriyate’ (śata. brā. 11 । 2 । 6 । 13) iti śruteḥ ; tathā ‘gārbhairhomaiḥ’ (manu. 2 । 27) ityādiprakaraṇe kāryakaraṇasaṁskārārthatvaṁ nityānāṁ karmaṇāṁ darśayati ; saṁskṛtaśca ya ātmayājī taiḥ karmabhiḥ samaṁ draṣṭuṁ samartho bhavati, tasya iha janmāntare vā samam ātmadarśanamutpadyate ; samaṁ paśyan svārājyamadhigacchatītyeṣo'rthaḥ ; ātmayājiśabdastu bhūtapūrvagatyā prayujyate jñānayuktānāṁ nityānāṁ karmaṇāṁ jñānotpattisādhanatvapradarśanārtham । kiñcānyat — ‘brahmāviśvasṛjo dharmo mahānavyaktameva ca । uttamāṁ sāttvikīmetāṁ gatimāhurmanīṣiṇaḥ’ (manu. 12 । 50) iti ca devasārṣṭivyatirekeṇa bhūtāpyayaṁ darśayati — ‘bhūtānyapyeti pañca vai’ (manu. 12 । 90) ‘bhūtānyatyeti’ iti pāṭhaṁ ye kurvanti, teṣāṁ vedaviṣaye paricchinnabuddhitvādadoṣaḥ ; na ca arthavādatvam — adhyāyasya brahmāntakarmavipākārthasya tadvyatiriktātmajñānārthasya ca karmakāṇḍopaniṣadbhyāṁ tulyārthatvadarśanāt , vihitākaraṇapratiṣiddhakarmaṇāṁ ca sthāvaraśvasūkarādiphaladarśanāt , vāntāśyādipretadarśanācca । na ca śrutismṛtivihitapratiṣiddhavyatirekeṇa vihitāni vā pratiṣiddhāni vā karmāṇi kenacidavagantuṁ śakyante, yeṣām akaraṇādanuṣṭhānācca pretaśvasūkarasthāvarādīni karmaphalāni pratyakṣānumānābhyāmupalabhyante ; na ca eṣām karmaphalatvaṁ kenacidabhyupagamyate । tasmāt vihitākaraṇapratiṣiddhasevānāṁ yathā ete karmavipākāḥ pretatiryaksthāvarādayaḥ, tathā utkṛṣṭeṣvapi brahmānteṣu karmavipākatvaṁ veditavyam ; tasmāt ‘sa ātmano vapāmudakhidat’ (tai. saṁ. 2 । 1 । 1 । 4) ‘so'rodīt’ (tai. saṁ. 1 । 5 । 1 । 1) ityādivat na abhūtārthavādatvam । tatrāpi abhūtārthavādatvaṁ mā bhūditi cet — bhavatvevam ; na ca etāvatā asya nyāyasya bādho bhavati ; na ca asmatpakṣo vā duṣyati । na ca ‘brahmā viśvasṛjaḥ’ ityādīnāṁ kāmyakarmaphalatvaṁ śakyaṁ vaktum , teṣāṁ devasārṣṭitāyāḥ phalasyoktatvāt । tasmāt sābhisandhīnāṁ nityānāṁ karmaṇāṁ sarvamedhāśvamedhādīnāṁ ca brahmatvādīni phalāni ; yeṣāṁ punaḥ nityāni nirabhisandhīni ātmasaṁskārārthāni, teṣāṁ jñānotpattyarthāni tāni, ‘brāhmīyaṁ kriyate tanuḥ’ (manu. 2 । 28) iti smaraṇāt ; teṣām ārādupakāratvāt mokṣasādhanānyapi karmāṇi bhavantīti na virudhyate ; yathā cāyamarthaḥ, ṣaṣṭhe janakākhyāyikāsamāptau vakṣyāmaḥ । yattu viṣadadhyādivadityuktam , tatra pratyakṣānumānaviṣayatvādavirodhaḥ ; yastu atyantaśabdagamyo'rthaḥ, tatra vākyasyābhāve tadarthapratipādakasya na śakyaṁ kalpayituṁ viṣadadhyādisādharmyam । na ca pramāṇāntaraviruddhārthaviṣaye śruteḥ prāmāṇyaṁ kalpyate, yathā — śīto'gniḥ kledayatīti ; śrute tu tādarthye vākyasya, pramāṇāntarasya ābhāsatvam — yathā ‘khadyoto'gniḥ’ iti ‘talamalinamantarikṣam’ iti bālānāṁ yatpratyakṣamapi, tadviṣayapramāṇāntarasya yathārthatve niścite, niścitārthamapi bālapratyakṣam ābhāsī bhavati ; tasmāt vedaprāmāṇyasyāvyabhicārāt tādarthye sati vākyasya tathātvaṁ syāt , na tu puruṣamatikauśalam ; na hi puruṣamatikauśalāt savitā rūpaṁ na prakāśayati ; tathā vedavākyānyapi na anyārthāni bhavanti । tasmāt na mokṣārthāni karmāṇīti siddham । ataḥ karmaphalānāṁ saṁsāratvapradarśanāyaiva brāhmaṇamārabhyate ॥
atha hainaṁ bhujyurlāhyāyaniḥ papraccha yājñavalkyeti hovāca । madreṣu carakāḥ paryavrajāma te patañjalasya kāpyasya gṛhānaima tasyāsīdduhitā gandharvagṛhītā tamapṛcchāma ko'sīti so'bravītsudhanvāṅgirasa iti taṁ yadā lokānāmantānapṛcchāmāthainamabrūma kva pārikṣitā abhavanniti kva pārikṣitā abhavansa tvā pṛcchāmi yājñavalkya kva pārikṣitā abhavanniti ॥ 1 ॥
atha anantaram uparate jāratkārave, bhujyuriti nāmataḥ, lahyasyāpatyaṁ lāhyaḥ tadapatyaṁ lāhyāyaniḥ, prapaccha ; yājñavalkyeti hovāca । ādāvuktam aśvamedhadarśanam ; samaṣṭivyaṣṭiphalaścāśvamedhakratuḥ, jñānasamuccito vā kevalajñānasampādito vā, sarvakarmaṇāṁ parā kāṣṭhā ; bhrūṇahatyāśvamedhābhyāṁ na paraṁ puṇyapāpayoriti hi smaranti ; tena hi samaṣṭiṁ vyaṣṭīśca prāpnoti ; tatra vyaṣṭayo nirjñātā antaraṇḍaviṣayā aśvamedhayāgaphalabhūtāḥ ; ‘mṛtyurasyātmā bhavatyetāsāṁ devatānāmeko bhavati’ (bṛ. u. 1 । 2 । 7) ityuktam ; mṛtyuśca aśanāyālakṣaṇo buddhyātmā samaṣṭiḥ prathamajaḥ vāyuḥ sūtraṁ satyaṁ hiraṇyagarbhaḥ ; tasya vyākṛto viṣayaḥ — yadātmakaṁ sarvaṁ dvaitakatvam , yaḥ sarvabhūtāntarātmā liṅgam amūrtarasaḥ yadāśritāni sarvabhūtakarmāṇi, yaḥ karmaṇāṁ karmasambaddhānāṁ ca vijñānānāṁ parā gatiḥ paraṁ phalam । tasya kiyān gocaraḥ kiyatī vyāptiḥ sarvataḥ parimaṇḍalībhūtā, sā vaktavyā ; tasyām uktāyām , sarvaḥ saṁsāro bandhagocara ukto bhavati ; tasya ca samaṣṭivyaṣṭyātmadarśanasya alaukikatvapradarśanārtham ākhyāyikāmātmano vṛttāṁ prakurute ; tena ca prativādibuddhiṁ vyāmohayiṣyāmīti manyate ॥
madreṣu — madrā nāma janapadāḥ teṣu, carakāḥ — adhyayanārthaṁ vratacaraṇāccarakāḥ adhvaryavo vā, paryavrajāma paryaṭitavantaḥ ; te patañjalasya — te vayaṁ paryaṭantaḥ, patañjalasya nāmataḥ, kāpyasya kapigotrasya, gṛhān aima gatavantaḥ ; tasyāsīdduhitā gandharvagṛhītā — gandharveṇa amānuṣeṇa sattvena kenacit āviṣṭā ; gandharvo vā dhiṣṇyo'gniḥ ṛtvik devatā viśiṣṭavijñānatvāt avasīyate ; na hi sattvamātrasya īdṛśaṁ vijñānamupapadyate । taṁ sarve vayaṁ parivāritāḥ santaḥ apṛcchāma — ko'sīti — kastvamasi kinnāmā kiṁsatattvaḥ । so'bravīdgandharvaḥ — sudhanvā nāmataḥ, āṅgiraso gotrataḥ । taṁ yadā yasminkāle lokānām antān paryavasānāni apṛcchāma, atha enaṁ gandharvam abrūma — bhuvanakośaparimāṇajñānāya pravṛtteṣu sarveṣu ātmānaṁ ślāghayantaḥ pṛṣṭavanto vayam ; katham ? kva pārikṣitā abhavanniti । sa ca gandharvaḥ sarvamasmabhyamabravīt । tena divyebhyo mayā labdhaṁ jñānam ; tat tava nāsti ; ato nigṛhīto'si’ — ityabhiprāyaḥ । so'haṁ vidyāsampanno labdhāgamo gandharvāt tvā tvām pṛcchāmi yājñavalkya — kva pārikṣitā abhavan — tat tvaṁ kiṁ jānāsi ? he yājñavalkya, kathaya, pṛcchāmi — kva pārikṣitā abhavanniti ॥
sa hovācovāca vai so'gacchanvai te tadyatrāśvamedhayājino gacchantīti kva nvaśvamedhayājino gacchantīti dvātriṁśataṁ vai devarathāhnyānyayaṁ lokastaṁ samantaṁ pṛthivī dvistāvatparyeti tāṁ samantaṁ pṛthivīṁ dvistāvatsamudraḥ paryeti tadyāvatī kṣurasya dhārā yāvadvā pakṣikāyāḥ patraṁ tāvānantareṇākāśastānindraḥ suparṇo bhūtvā vāyave prāyacchattānvāyurātmani dhitvā tatrāgamayadyatrāśvamedhayājino'bhavannityevamiva vai sa vāyumeva praśaśaṁsa tasmādvāyureva vyaṣṭirvāyuḥ samaṣṭirapa punarmṛtyuṁ jayati ya evaṁ veda tato ha bhujyurlāhyāyanirupararāma ॥ 2 ॥
sa hovāca yājñavalkyaḥ ; uvāca vai saḥ — vai - śabdaḥ smaraṇārthaḥ — uvāca vai sa gandharvaḥ tubhyam । agacchanvai te pārikṣitāḥ, tat tatra ; kva ? yatra yasmin aśvamedhayājino gacchanti — iti nirṇīte praśna āha — kva nu kasmin aśvamedhayājino gacchantīti । teṣāṁ gativivakṣayā bhuvanakośāparimāṇamāha — dvātriṁśataṁ vai, dve adhike triṁśat , dvātriṁśataṁ vai, devarathāhnyāni — deva ādityaḥ tasya ratho devarathaḥ tasya rathasya gatyā ahnā yāvatparicchidyate deśaparimāṇaṁ tat devarathāhnyam , taddvātriṁśadguṇitaṁ devarathāhnyāni, tāvatparimāṇo'yaṁ lokaḥ lokālokagiriṇā parikṣiptaḥ — yatra vairājaṁ śarīram , yatra ca karmaphalopabhogaḥ prāṇinām , sa eṣa lokaḥ ; etāvān lokaḥ, ataḥ param alokaḥ, taṁ lokaṁ samantaṁ samantataḥ, lokavistārāt dviguṇaparimāṇavistāreṇa parimāṇena, taṁ lokaṁ parikṣiptā paryeti pṛthivī ; tāṁ pṛthivīṁ tathaiva samantam , dvistāvat — dviguṇena parimāṇena samudraḥ paryeti, yaṁ ghanodamācakṣate paurāṇikāḥ । tatra aṇḍakapālayorvivaraparimāṇamucyate, yena vivareṇa mārgeṇa bahirnirgacchanto vyāpnuvanti aśvamedhayājinaḥ ; tatra yāvatī yāvatparimāṇā kṣurasya dhārā agram , yāvadvā saukṣmyeṇa yuktaṁ makṣikāyāḥ patram , tāvān tāvatparimāṇaḥ, antareṇa madhye'ṇḍakapālayoḥ, ākāśaḥ chidram , tena ākāśenetyetat ; tān pārikṣitānaśvamedhayājinaḥ prāptān indraḥ parameśvaraḥ — yo'śvamedhe'gniścitaḥ, suparṇaḥ — yadviṣayaṁ darśanamuktam ‘tasya prācī dikśiraḥ’ (bṛ. u. 1 । 2 । 4) ityādinā — suparṇaḥ pakṣī bhūtvā, pakṣapucchātmakaḥ suparṇo bhūtvā, vāyave prāyacchat — mūrtatvānnāstyātmano gatistatreti । tān pārikṣitān vāyuḥ ātmani dhitvā sthāpayitvā svātmabhūtānkṛtvā tatra tasmin agamayat ; kva ? yatra pūrve atikrāntāḥ pārikṣitā aśvamedhayājino'bhavanniti । evamiva vai — evameva sa gandharvaḥ vāyumeva praśaśaṁsa pārikṣitānāṁ gatim । samāptā ākhyāyikā ; ākhyāyikānirvṛttaṁ tu artham ākhyāyikāto'pasṛtya svena śrutirūpeṇaiva ācaṣṭe'smabhyam । yasmāt vāyuḥ sthāvarajaṅgamānāṁ bhūtānāmantarātmā, bahiśca sa eva, tasmāt adhyātmādhibhūtādhidaivabhāvena vividhā yā aṣṭiḥ vyāptiḥ sa vāyureva ; tathā samaṣṭiḥ kevalena sūtrātmanā vāyureva । evaṁ vāyumātmānaṁ samaṣṭivyaṣṭirūpātmakatvena upagacchati yaḥ — evaṁ veda, tasya kiṁ phalamityāha — apa punarmṛtyuṁ jayati, sakṛnmṛtvā punarna mriyate । tata ātmanaḥ praśnanirṇayāt bhujyurlāhyāyanirupararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
atha hainamuṣastaścākrāyaṇaḥ papraccha । puṇyapāpaprayuktairgrahātigrahairgṛhītaḥ punaḥ punaḥ grahātigrahān tyajan upādadat saṁsaratītyuktam ; puṇyasya ca para utkarṣo vyākhyātaḥ vyākṛtaviṣayaḥ samaṣṭivyaṣṭirūpaḥ dvaitaikatvātmaprāptiḥ । yastu grahātigrahairgrastaḥ saṁsarati, saḥ asti vā, na asti ; astitve ca kiṁlakṣaṇaḥ — iti ātmana eva vivekādhigamāya uṣastapraśna ārabhyate । tasya ca nirupādhisvarūpasya kriyākārakavinirmuktasvabhāvasya adhigamāt yathoktādbandhanāt vimucyate saprayojakāt ākhyāyikasambandhastu prasiddhaḥ ॥
atha hainamuṣastaścākrāyaṇaḥ papraccha yājñavalkyeti hovāca yatsākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastaṁ me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ katamo yājñavalkya sarvāntaro yaḥ prāṇena prāṇiti sa ta ātmā sarvāntaro yo'pānenāpānīti sa ta ātmā sarvāntaro yo vyānena vyānīti sa ta ātmā sarvāntaro ya udānenodāniti sa ta ātmā sarvāntara eṣa ta ātmā sarvāntaraḥ ॥ 1 ॥
atha ha enaṁ prakṛtaṁ yājñavalkyam , uṣasto nāmataḥ, cakrasyāpatyaṁ cākrāyaṇaḥ, papraccha । yat brahma sākṣāt avyavahitaṁ kenacit draṣṭuḥ aparokṣāt — agauṇam — na śrotrabrahmādivat — kiṁ tat ? ya ātmā — ātmaśabdena pratyagātmocyate, tatra ātmaśabdasya prasiddhatvāt ; sarvasyābhyantaraḥ sarvāntaraḥ ; yadyaḥśabdābhyāṁ prasiddha ātmā brahmeti — tam ātmānam , me mahyam , vyācakṣveti — vispaṣṭaṁ śṛṅge gṛhītvā yathā gāṁ darśayati tathā ācakṣva, so'yamityevaṁ kathayasvetyarthaḥ । evamuktaḥ pratyāha yājñavalkyaḥ — eṣaḥ te tava ātmā sarvāntaraḥ sarvasyābhyantaraḥ ; sarvaviśeṣaṇopalakṣaṇārthaṁ sarvāntaragrahaṇam ; yat sākṣāt avyavahitam aparokṣāt agauṇam brahma bṛhattamam ātmā sarvasya sarvasyābhyantaraḥ, etairguṇaiḥ samastairyuktaḥ eṣaḥ, ko'sau tavātmā ? yo'yaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ tava saḥ yenātmanā ātmavān sa eṣa tava ātmā — tava kāryakaraṇasaṅghātasyetyarthaḥ । tatra piṇḍaḥ, tasyābhyantare liṅgātmā karaṇasaṅghātaḥ, tṛtīyo yaśca sandihyamānaḥ — teṣu katamo mama ātmā sarvāntaraḥ tvayā vivakṣita ityukte itara āha — yaḥ prāṇena mukhanāsikāsañcāriṇā prāṇiti prāṇaceṣṭāṁ karoti, yena prāṇaḥ praṇīyata ityarthaḥ — saḥ te tava kāryakaraṇasaṅghātasya ātmā vijñānamayaḥ ; samānamanyat ; yo'pānenāpānīti yo vyānena vyānītīti — chāndasaṁ dairghyam । sarvāḥ kāryakaraṇasaṅghātagatāḥ prāṇanādiceṣṭā dāruyantrasyeva yena kriyante — na hi cetanāvadanadhiṣṭhitasya dāruyantrasyeva prāṇanādiceṣṭā vidyante ; tasmāt vijñānamayenādhiṣṭhitaṁ vilakṣaṇena dāruyantravat prāṇanādiceṣṭāṁ pratipadyate — tasmāt so'sti kāryakaraṇasaṅghātavilakṣaṇaḥ, yaśceṣṭayati ॥
sa hovācoṣastaścākrāyaṇo yathā vibrūyādasau gaurasāvaśva ityevamevaitadvyapadiṣṭaṁ bhavati yadeva sākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastaṁ me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ katamo yājñavalkya sarvāntaraḥ । na dṛṣṭerdraṣṭāraṁ paśyerna śruteḥ śrotāraṁ śṛṇuyā na matermantāraṁ manvīthā na vijñātervijñātāraṁ vijānīyāḥ । eṣa ta ātmā sarvāntaro'to'nyadārtaṁ tato hoṣastaścākrāyaṇa upararāma ॥ 2 ॥
sa hovācoṣastaścākrāyaṇaḥ ; yathā kaścit anyathā pratijñāya pūrvam , punarvipratipanno brūyādanyathā — asau gauḥ asāvaśvaḥ yaścalati dhāvatīti vā, pūrvaṁ pratyakṣaṁ darśayāmīti pratijñāya, paścāt calanādiliṅgairvyapadiśati — evameva etadbrahma prāṇanādiliṅgairvyapadiṣṭaṁ bhavati tvayā ; kiṁ bahunā ? tyaktvā gotṛṣṇānimittaṁ vyājam , yadeva sākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntaraḥ, taṁ me vyācakṣveti । itara āha — yathā mayā prathamaṁ pratijñātaḥ tava ātmā — evaṅlakṣaṇa iti — tāṁ pratijñāmanuvarta eva ; tat tathaiva, yathoktaṁ mayā । yatpunaruktam , tamātmānaṁ ghaṭādivat viṣayīkurviti — tat aśakyatvānna kriyate । kasmātpunaḥ tadaśakyamityāha — vastusvābhāvyāt ; kiṁ punaḥ tat vastusvābhāvyam ? dṛṣṭyādidraṣṭṛtvam ; dṛṣṭerdraṣṭā hyātmā ; dṛṣṭiriti dvividhā bhavati — laukikī pāramārthikī ceti ; tatra laukikī cakṣuḥsaṁyuktāntaḥkaraṇavṛttiḥ ; sā kriyata iti jāyate vinaśyati ca ; yā tu ātmano dṛṣṭiḥ agnyuṣṇaprakāśādivat , sā ca draṣṭuḥ svarūpatvāt , na jāyate na vinaśyati ca ; sā kriyamāṇayā upādhibhūtayā saṁsṛṣṭeveti, vyapadiśyate — draṣṭeti, bhedavacca — draṣṭā dṛṣṭiriti ca ; yāsau laukikī dṛṣṭiḥ cakṣurdvārā rūpoparaktā jāyamānaiva nityayā ātmadṛṣṭyā saṁsṛṣṭeva, tatpraticchāyā — tayā vyāptaiva jāyate, tathā vinaśyati ca ; tena upacaryate draṣṭā sadā paśyannapi — paśyati na paśyati ceti ; na tu punaḥ draṣṭurdṛṣṭeḥ kadācidapyanyathātvam ; tathā ca vakṣyati ṣaṣṭhe — ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7), ‘na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 23) iti ca । tamimamarthamāha — laukikyā dṛṣṭeḥ karmabhūtāyāḥ, draṣṭāraṁ svakīyayā nityayā dṛṣṭyā vyāptāram , na paśyeḥ ; yāsau laukikī dṛṣṭiḥ karmabhūtā, sā rūpoparaktā rūpābhivyañjikā na ātmānaṁ svātmano vyāptāraṁ pratyañcaṁ vyāpnoti ; tasmāt taṁ pratyagātmānaṁ dṛṣṭerdraṣṭāraṁ na paśyeḥ । tathā śruteḥ śrotāraṁ na śṛṇuyāḥ । tathā mateḥ manovṛtteḥ kevalāyā vyāptāraṁ na manvīthāḥ । tathā vijñāteḥ kevalāyā buddhivṛtteḥ vyāptāraṁ na vijānīyāḥ । eṣa vastunaḥ svabhāvaḥ ; ataḥ naiva darśayituṁ śakyate gavādivat ॥
‘na dṛṣṭerdraṣṭāram’ ityatra akṣarāṇi anyathā vyācakṣate kecit — na dṛṣṭerdraṣṭāram dṛṣṭeḥ kartāram dṛṣṭibhedamakṛtvā dṛṣṭimātrasya kartāram , na paśyeriti ; dṛṣṭeriti karmaṇi ṣaṣṭhī ; sā dṛṣṭiḥ kriyamāṇā ghaṭavat karma bhavati ; draṣṭāramiti tṛjantena draṣṭurdṛṣṭikartṛtvamācaṣṭe ; tena asau dṛṣṭerdraṣṭā dṛṣṭeḥ karteti vyākhyātṝṇāmabhiprāyaḥ । tatra dṛṣṭeriti ṣaṣṭhyantena dṛṣṭigrahaṇaṁ nirarthakamiti doṣaṁ na paśyanti ; paśyatāṁ vā punaruktam asāraḥ pramādapāṭha iti vā na ādaraḥ ; kathaṁ punarādhikyam ? tṛjantenaiva dṛṣṭikartṛtvasya siddhatvāt dṛṣṭeriti nirarthakam ; tadā ‘draṣṭāraṁ na paśyeḥ’ ityetāvadeva vaktavyam ; yasmāddhātoḥ paraḥ tṛc śrūyate, taddhātvarthakartari hi tṛc smaryate ; ‘gantāraṁ bhettāraṁ vā nayati’ ityetāvāneva hi śabdaḥ prayujyate ; na tu ‘gatergantāraṁ bhiderbhettāram’ iti asati arthaviśeṣe prayoktavyaḥ ; na ca arthavādatvena hātavyaṁ satyāṁ gatau ; na ca pramādapāṭhaḥ, sarveṣāmavigānāt ; tasmāt vyākhyātṝṇāmeva buddhidaurbalyam , nādhyetṛpramādaḥ । yathā tu asmābhirvyākhyātam — laukikadṛṣṭervivicya nityadṛṣṭiviśiṣṭa ātmā pradarśayitavyaḥ — tathā kartṛkarmaviśeṣaṇatvena dṛṣṭiśabdasya dviḥ prayoga upapadyate ātmasvarūpanirdhāraṇāya ; ‘na hi draṣṭurdṛṣṭeḥ’ iti ca pradeśāntaravākyena ekavākyatopapannā bhavati ; tathā ca ‘cakṣūṁṣi paśyati’ (ke. u. 1 । 7) ‘śrotramidaṁ śrutam’ (ke. u. 1 । 8) iti śrutyantareṇa ekavākyatā upapannā । nyāyācca — evameva hi ātmano nityatvamupapadyate vikriyābhāve ; vikriyāvacca nityamiti ca vipratiṣiddham । ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ‘na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 23) ‘eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) iti ca śrutyakṣarāṇi anyathā na gacchanti । nanu draṣṭā śrotā mantā vijñātā ityevamādīnyakṣarāṇi ātmano'vikriyatve na gacchantīti — na, yathāprāptalaukikavākyānuvāditvāt teṣām ; na ātmatattvanirdhāraṇārthāni tāni ; ‘na dṛṣṭerdraṣṭāram’ ityevamādīnām anyārthāsambhavāt yathoktārthaparatvamavagamyate । tasmāt anavabodhādeva hi viśeṣaṇaṁ parityaktaṁ dṛṣṭeriti । eṣaḥ te tava ātmā sarvairuktairviśeṣaṇairviśiṣṭaḥ ; ataḥ etasmādātmanaḥ anyadārtam — kāryaṁ vā śarīram , karaṇātmakaṁ vā liṅgam ; etadeva ekam anārtam avināśi kūṭastham । tato ha uṣastaścākrāyaṇa upararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
bandhanaṁ saprayojakamuktam । yaśca baddhaḥ, tasyāpi astitvamadhigatam , vyatiriktatvaṁ ca । tasya idānīṁ bandhamokṣasādhanaṁ sasannyāsamātmajñānaṁ vaktavyamiti kaholapraśna ārabhyate —
atha hainaṁ kaholaḥ kauṣītakeyaḥ papraccha yājñavalkyeti hovāca yadeva sākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastaṁ me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ । katamo yājñavalkya sarvāntaro yo'śanāyāpipāse śokaṁ mohaṁ jarāṁ mṛtyumatyeti । etaṁ vai tamātmānaṁ viditvā brāhmaṇāḥ putraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca lokaiṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṁ caranti yā hyeva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇobhe hyete eṣaṇe eva bhavataḥ । tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍityaṁ nirvidya bālyena tiṣṭhāset । bālyaṁ ca pāṇḍityaṁ ca nirvidyātha muniramaunaṁ ca maunaṁ ca nirvidyātha brāhmaṇaḥ sa brāhmaṇaḥ kena syādyena syāttenedṛśa evāto'nyadārtaṁ tato ha kaholaḥ kauṣītakeya upararāma ॥ 1 ॥
atha ha enaṁ kaholo nāmataḥ, kuṣītakasyāpatyaṁ kauṣītakeyaḥ, papraccha ; yājñavalkyeti hovāceti, pūrvavat — yadeva sākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntaraḥ taṁ me vyācakṣveti — yaṁ viditvā bandhanātpramucyate । yājñavalkya āha — eṣa te tava ātmā ॥
kim uṣastakaholābhyām eka ātmā pṛṣṭaḥ, kiṁ vā bhinnāvātmānau tulyalakṣaṇāviti । bhinnāviti yuktam , praśnayorapunaruktatvopapatteḥ ; yadi hi eka ātmā uṣastakaholapraśnayorvivakṣitaḥ, tatra ekenaiva praśnena adhigatatvāt tadviṣayo dvitīyaḥ praśno'narthakaḥ syāt ; na ca arthavādarūpatvaṁ vākyasya ; tasmāt bhinnāvetāvātmānau kṣetrajñaparamātmākhyāviti kecidvyācakṣate । tanna, ‘te’ iti pratijñānāt ; ‘eṣa ta ātmā’ iti hi prativacane pratijñātam ; na ca ekasya kāryakaraṇasaṅghātasya dvāvātmānau upapadyete ; eko hi kāryakaraṇasaṅghātaḥ ekena ātmanā ātmavān ; na ca uṣastasyānyaḥ kaholasyānyaḥ jātito bhinna ātmā bhavati, dvayoḥ agauṇatvātmatvasarvāntaratvānupapatteḥ ; yadi ekamagauṇaṁ brahma dvayoḥ itareṇa avaśyaṁ gauṇena bhavitavyam ; tathā ātmatvaṁ sarvāntaratvaṁ ca — viruddhatvātpadārthānām ; yadi ekaṁ sarvāntaraṁ brahma ātmā mukhyaḥ, itareṇa asarvāntareṇa anātmanā amukhyena avaśyaṁ bhavitavyam ; tasmāt ekasyaiva dviḥ śravaṇaṁ viśeṣavivakṣayā । yattu pūrvoktena samānaṁ dvitīye praśnāntara uktam , tāvanmātraṁ pūrvasyaivānuvādaḥ — tasyaiva anuktaḥ kaścidviśeṣaḥ vaktavya iti । kaḥ punarasau viśeṣa ityucyate — pūrvasminpraśne — asti vyatirikta ātmā yasyāyaṁ saprayojako bandha ukta iti dvitīye tu — tasyaiva ātmanaḥ aśanāyādisaṁsāradharmātītatvaṁ viśeṣa ucyate — yadviśeṣaparijñānāt sannyāsasahitāt pūrvoktādbandhanāt vimucyate । tasmāt praśnaprativacanayoḥ ‘eṣa ta ātmā’ ityevamantayoḥ tulyārthataiva । nanu katham ekasyaiva ātmanaḥ aśanāyādyatītatvaṁ tadvattvaṁ ceti viruddhadharmasamavāyitvamiti — na, parihṛtatvāt ; nāmarūpavikārakāryakaraṇalakṣaṇasaṅghātopādhibhedasamparkajanitabhrāntimātraṁ hi saṁsāritvamityasakṛdavocāma, viruddhaśrutivyākhyānaprasaṅgena ca ; yathā rajjuśuktikāgaganādayaḥ sarparajatamalinā bhavanti parādhyāropitadharmaviśiṣṭāḥ, svataḥ kevalā eva rajjuśuktikāgaganādayaḥ — na ca evaṁ viruddhadharmasamavāyitve padārthānāṁ kaścana virodhaḥ । nāmarūpopādhyastitve ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘neha nānāsti kiñcana’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti śrutayo virudhyeranniti cet — na, salilaphenadṛṣṭāntena parihṛtatvāt mṛdādidṛṣṭāntaiśca ; yadā tu paramārthadṛṣṭyā paramātmatattvāt śrutyanusāribhiḥ anyatvena nirūpyamāṇe nāmarūpe mṛdādivikāravat vastvantare tattvato na staḥ — salilaphenaghaṭādivikāravadeva, tadā tat apekṣya ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘neha nānāsti kiñcana’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ityādiparamārthadarśanagocaratvaṁ pratipadyate ; rūpavadeva svena rūpeṇa vartamānaṁ kenacidaspṛṣṭasvabhāvamapi sat nāmarūpakṛtakāryakaraṇopādhibhyo vivekena nāvadhāryate, nāmarūpopādhidṛṣṭireva ca bhavati svābhāvikī, tadā sarvo'yaṁ vastvantarāstitvavyavahāraḥ । asti cāyaṁ bhedakṛto mithyāvyavahāraḥ, yeṣāṁ brahmatattvādanyatvena vastu vidyate, yeṣāṁ ca nāsti ; paramārthavādibhistu śrutyanusāreṇa nirūpyamāṇe vastuni — kiṁ tattvato'sti vastu kiṁ vā nāstīti, brahmaikamevādvitīyaṁ sarvasaṁvyavahāraśūnyamiti nirdhāryate ; tena na kaścidvirodhaḥ । na hi paramārthāvadhāraṇaniṣṭhāyāṁ vastvantarāstitvaṁ pratipadyāmahe — ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘anantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19), (bṛ. u. 3 । 8 । 8) iti śruteḥ ; na ca nāmarūpavyavahārakāle tu avivekināṁ kriyākārakaphalādisaṁvyavahāro nāstīti pratiṣidhyate । tasmāt jñānājñāne apekṣya sarvaḥ saṁvyavahāraḥ śāstrīyo laukikaśca ; ato na kācana virodhaśaṅkā । sarvavādināmapyaparihāryaḥ paramārthasaṁvyavahārakṛto vyavahāraḥ ॥
tatra paramārthātmasvarūpamapekṣya praśnaḥ punaḥ — katamo yājñavalkya sarvāntara iti । pratyāha itaraḥ — yo'śanāyāpipāse, aśitumicchā aśanāyā, pātumicchā pipāsā ; te aśanāyāpipāse yo'tyetīti vakṣyamāṇena sambandhaḥ । avivekibhiḥ talamalavadiva gaganaṁ gamyamānameva talamale atyeti — paramārthataḥ — tābhyāmasaṁsṛṣṭasvabhāvatvāt — tathā mūḍhaiḥ aśanāyāpipāsādimadbrahma gamyamānamapi — kṣudhito'haṁ pipāsito'hamiti, te atyetyeva — paramārthataḥ — tābhyāmasaṁsṛṣṭasvabhāvatvāt ; ‘na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 2 । 2 । 11) iti śruteḥ — avidvallokādhyāropitaduḥkhenetyarthaḥ । prāṇaikadharmatvāt samāsakaraṇamaśanāyāpipāsayoḥ । śokaṁ moham — śoka iti kāmaḥ ; iṣṭaṁ vastu uddiśya cintayato yat aramaṇam , tat tṛṣṇābhibhūtasya kāmabījam ; tena hi kāmo dīpyate ; mohastu viparītapratyayaprabhavo'vivekaḥ bhramaḥ ; sa ca avidyā sarvasyānarthasya prasavabījam ; bhinnakāryatvāttayoḥ śokamohayoḥ asamāsakaraṇam । tau mano'dhikaraṇau ; tathā śarīrādhikaraṇau jarāṁ mṛtyuṁ ca atyeti ; jareti kāryakaraṇasaṅghātavipariṇāmaḥ valīpalitādiliṅgaḥ ; mṛtyuriti tadvicchedaḥ vipariṇāmāvasānaḥ ; tau jarāmṛtyū śarīrādhikaraṇau atyeti । ye te aśanāyādayaḥ prāṇamanaḥśarīrādhikaraṇāḥ prāṇiṣu anavarataṁ vartamānāḥ ahorātrādivat samudrormivacca prāṇiṣu saṁsāra ityucyante ; yo'sau dṛṣṭerdraṣṭetyādilakṣaṇaḥ sākṣādavyavahitaḥ aparokṣādagauṇaḥ sarvāntara ātmā brahmādistambaparyantānāṁ bhūtānām aśanāyāpipāsādibhiḥ saṁsāradharmaiḥ sadā na spṛśyate — ākāśa iva ghanādimalaiḥ — tam etaṁ vai ātmānaṁ svaṁ tattvam , viditvā jñātvā — ayamahamasmi paraṁ brahma sadā sarvasaṁsāravinirmuktaṁ nityatṛptamiti, brāhmaṇāḥ — brāhmaṇānāmevādhikāro vyutthāne, ato brāhmaṇagrahaṇam — vyutthāya vaiparītyenotthānaṁ kṛtvā ; kuta ityāha — putraiṣaṇāyāḥ putrārthaiṣaṇā putraiṣaṇā — putreṇemaṁ lokaṁ jayeyamiti lokajayasādhanaṁ putraṁ prati icchā eṣaṇā dārasaṅgrahaḥ ; dārasaṅgrahamakṛtvetyarthaḥ ; vittaiṣaṇāyāśca — karmasādhanasya gavāderupādānam — anena karmakṛtvā pitṛlokaṁ jeṣyāmīti, vidyāsaṁyuktena vā devalokam , kevalayā vā hiraṇyagarbhavidyayā daivena vittena devalokam । daivādvittāt vyutthānameva nāstīti kecit , yasmāt tadbalena hi kila vyutthānamiti — tadasat , ‘etāvānvai kāmaḥ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti paṭhitatvāt eṣaṇāmadhye daivasya vittasya ; hiraṇyagarbhādidevatāviṣayaiva vidyā vittamityucyate, devalokahetutvāt ; nahi nirupādhikaprajñānaghanaviṣayā brahmavidyā devalokaprāptihetuḥ, ‘tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘ātmā hyeṣāṁ sa bhavati’ (bṛ. u. 1 । 4 । 1) iti śruteḥ ; tadbalena hi vyutthānam , ‘etaṁ vai tamātmānaṁ viditvā’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) iti viśeṣavacanāt । tasmāt tribhyo'pyetebhyaḥ anātmalokaprāptisādhanebhyaḥ eṣaṇāviṣayebhyo vyutthāya — eṣaṇā kāmaḥ, ‘etāvānvai kāmaḥ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti śruteḥ — etasmin vividhe anātmalokaprāptisādhane tṛṣṇāmakṛtvetyarthaḥ । sarvā hi sādhanecchā phalecchaiva, ato vyācaṣṭe śrutiḥ — ekaiva eṣaṇeti ; katham ? yā hyeva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā, dṛṣṭaphalasādhanatvatulyatvāt ; yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇā ; phalārthaiva sā ; sarvaḥ phalārthaprayukta eva hi sarvaṁ sādhanamupādatte ; ata ekaiva eṣaṇā yā lokaiṣaṇā sā sādhanamantareṇa sampādayituṁ na śakyata iti, sādhyasādhanabhedena ubhe hi yasmāt ete eṣaṇe eva bhavataḥ । tasmāt brahmavido nāsti karma karmasādhanaṁ vā — ato ye'tikrāntā brāhmaṇāḥ, sarvaṁ karma karmasādhanaṁ ca sarvaṁ devapitṛmānuṣanimittaṁ yajñopavītādi — tena hi daivaṁ pitryaṁ mānuṣaṁ ca karma kriyate, ‘nivītaṁ manuṣyāṇām’ (tai. saṁ. 2 । 5 । 11 । 1) ityādiśruteḥ । tasmāt pūrve brāhmaṇāḥ brahmavidaḥ vyutthāya karmabhyaḥ karmasādhanebhyaśca yajñopavītādibhyaḥ, paramahaṁsapārivrājyaṁ pratipadya, bhikṣācaryaṁ caranti — bhikṣārthaṁ caraṇaṁ bhikṣācaryam , caranti — tyaktvā smārtaṁ liṅgaṁ kevalamāśramamātraśaraṇānāṁ jīvanasādhanaṁ pārivrājyavyañjakam ; vidvān liṅgavarjitaḥ — ‘tasmādaliṅgo dharmajño'vyaktaliṅgo'vyaktācāraḥ’ (aśva. 46 । 51) (va. 10 । 12) ityādismṛtibhyaḥ, ‘atha parivrāḍvivarṇavāsā muṇḍo'parigrahaḥ’ (jā. u. 5) ityādiśruteḥ, ‘saśikhānkeśānnikṛtya visṛjya yajñopavītam’ (ka. ru. 1) iti ca ॥
nanu ‘vyutthāyātha bhikṣācaryaṁ caranti’ iti vartamānāpadeśāt arthavādo'yam ; na vidhāyakaḥ pratyayaḥ kaścicchrūyate liṅloṭtavyānāmanyatamo'pi ; tasmāt arthavādamātreṇa śrutismṛtivihitānāṁ yajñopavītādīnāṁ sādhanānāṁ na śakyate parityāgaḥ kārayitum ; ‘yajñopavītyevādhīyīta yājayedyajeta vā’ (tai. ā. 2 । 1 । 1) । pārivrājye tāvadadhyayanaṁ vihitam — ‘vedasannyasanācchūdrastasmādvedaṁ na sannyaset’ iti ; ‘svādhyāya evotsṛjyamāno vācam’ (ā. dha. 2 । 21 । 10) iti ca āpastambaḥ ; ‘brahmojjhaṁ vedanindā ca kauṭasākṣyaṁ suhṛdvadhaḥ । garhitānnādyayorjagdhiḥ surāpānasamāni ṣaṭ’ (manu. 11 । 56) — iti vedaparityāge doṣaśravaṇāt । ‘upāsane gurūṇāṁ vṛddhānāmatithīnāṁ home japyakarmaṇi bhojana ācamane svādhyāye ca yajñopavītī syāt’ (ā. dha. 1 । 15 । 1) iti parivrājakadharmeṣu ca gurūpāsanasvādhyāya bhojanācamanādīnāṁ karmaṇāṁ śrutismṛtiṣu kartavyatayā coditatvāt gurvādyupāsanāṅgatvena yajñopavītasya vihitatvāt tatparityāgo naivāvagantuṁ śakyate । yadyapi eṣaṇābhyo vyutthānaṁ vidhīyata eva, tathāpi putrādyeṣaṇābhyastisṛbhya eva vyutthānam , na tu sarvasmātkarmaṇaḥ karmasādhanācca vyutthānam ; sarvaparityāge ca aśrutaṁ kṛtaṁ syāt , śrutaṁ ca yajñopavītādi hāpitaṁ syāt ; tathā ca mahānaparādhaḥ vihitākaraṇapratiṣiddhācaraṇanimittaḥ kṛtaḥ syāt ; tasmāt yajñopavītādiliṅgaparityāgo'ndhaparamparaiva ॥
na, ‘yajñopavītaṁ vedāṁśca sarvaṁ tadvarjayedyatiḥ’ (ka. ru. 2) iti śruteḥ । api ca ātmajñānaparatvātsarvasyā upaniṣadaḥ — ātmā draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavya iti hi prastutam ; sa ca ātmaiva sākṣādaparokṣātsarvāntaraḥ aśanāyādisaṁsāradharmavarjita ityevaṁ vijñeya iti tāvat prasiddham ; sarvā hīyamupaniṣat evaṁpareti vidhyantaraśeṣatvaṁ tāvannāsti, ato nārthavādaḥ, ātmajñānasya kartavyatvāt । ātmā ca aśanāyādidharmavānna bhavatīti sādhanaphalavilakṣaṇo jñātavyaḥ ; ato'vyatirekeṇa ātmano jñānamavidyā — ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti’, (bṛ. u. 1 । 4 । 10) na sa veda, ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’, (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’, (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘ekamevādvitīyam’, ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ityādiśrutibhyaḥ । kriyāphalaṁ sādhanaṁ aśanāyādisaṁsāradharmātītādātmano'nyat avidyāviṣayam — ‘yatra hi dvaitamiva bhavati’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti, ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘na sa veda’ ‘atha ye'nyathāto viduḥ’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ityādivākyaśatebhyaḥ । na ca vidyāvidye ekasya puruṣasya saha bhavataḥ, virodhāt — tamaḥprakāśāviva ; tasmāt ātmavidaḥ avidyāviṣayo'dhikāro na draṣṭavyaḥ kriyākārakaphalabhedarūpaḥ, ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ityādininditatvāt , sarvakriyāsādhanaphalānāṁ ca avidyāviṣayāṇāṁ tadviparītātmavidyayā hātavyatveneṣṭatvāt , yajñopavītādisādhanānāṁ ca tadviṣayatvāt । tasmāt asādhanaphalasvabhāvādātmanaḥ anyaviṣayā vilakṣaṇā eṣaṇā ; ubhe hyete sādhanaphale eṣaṇe eva bhavataḥ yajñopavītādestatsādhyakarmaṇāṁ ca sādhanatvāt , ‘ubhe hyete eṣaṇe eva’ iti hetuvacanenāvadhāraṇāt । yajñopavītādisādhanāt tatsādhyebhyaśca karmabhyaḥ avidyāviṣayatvāt eṣaṇārūpatvācca jihāsitavyarūpatvācca vyutthānaṁ vidhitsitameva । nanūpaniṣada ātmajñānaparatvāt vyutthānaśrutiḥ tatstutyarthā, na vidhiḥ — na, vidhitsitavijñānena samānakartṛkatvaśravaṇāt ; na hi akartavyena kartavyasya samānakartṛkatvena vede kadācidapi śravaṇaṁ sambhavati ; kartavyānāmeva hi abhiṣavahomabhakṣāṇāṁ yathā śravaṇam — abhiṣutya hutvā bhakṣayantīti, tadvat ātmajñānaiṣaṇāvyutthānabhikṣācaryāṇāṁ kartavyānāmeva samānakartṛkatvaśravaṇaṁ bhavet । avidyāviṣayatvāt eṣaṇātvācca arthaprāpta ātmajñānavidhereva yajñopavītādiparityāgaḥ, na tu vidhātavya iti cet — na ; sutarāmātmanajñānavidhinaiva vihitasya samānakartṛkatvaśravaṇena dārḍhyopapattiḥ, tathā bhikṣācaryasya ca । yatpunaruktam , vartamānāpadeśādarthavādamātramiti — na, audumbarayūpādividhisamānatvādadoṣaḥ ॥
‘vyutthāya bhikṣācaryaṁ caranti’ ityanena pārivrājyaṁ vidhīyate ; pārivrājyāśrame ca yajñopavītādisādhanāni vihitāni liṅgaṁ ca śrutibhiḥ smṛtibhiśca ; ataḥ tat varjayitvā anyasmādvyutthānam eṣaṇātve'pīti cet — na, vijñānasamānakartṛkātpārivrājyāt eṣaṇāvyutthānalakṣaṇāt pārivrājyāntaropapatteḥ ; yaddhi tat eṣaṇābhyo vyutthānalakṣaṇaṁ pārivrājyam , tat ātmajñānāṅgam , ātmajñānavirodhyeṣaṇāparityāgarūpatvāt , avidyāviṣayatvāccaiṣaṇāyāḥ ; tadvyatirekeṇa ca asti āśramarūpaṁ pārivrājyaṁ brahmalokādiphalaprāptisādhanam , yadviṣayaṁ yajñopavītādisādhanavidhānaṁ liṅgavidhānaṁ ca । na ca eṣaṇārūpasādhanopādānasya āśramadharmamātreṇa pārivrājyāntare viṣaye sambhavati sati, sarvopaniṣadvihitasya ātmajñānasya bādhanaṁ yuktam , yajñopavītādyavidyāviṣayaiṣaṇārūpasādhanopāditsāyāṁ ca avaśyam asādhanaphalarūpasya aśanāyādisaṁsāradharmavarjitasya ahaṁ brahmāsmīti vijñānaṁ bādhyate । na ca tadbādhanaṁ yuktam , sarvopaniṣadāṁ tadarthaparatvāt । ‘bhikṣācaryaṁ caranti’ ityeṣaṇāṁ grāhayantī śrutiḥ svayameva bādhata iti cet — athāpi syādeṣaṇābhyo vyutthānaṁ vidhāya punareṣaṇaikadeśaṁ bhikṣācaryaṁ grāhayantī tatsambaddhamanyadapi grāhayatīti cet — na, bhikṣācaryasyāprayojakatvāt — hutvottarakālabhakṣaṇavat ; śeṣapratipattikarmatvāt aprayojakaṁ hi tat ; asaṁskārakatvācca — bhakṣaṇaṁ puruṣasaṁskārakamapi syāt , na tu bhikṣācaryam ; niyamādṛṣṭasyāpi brahmavidaḥ aniṣṭatvāt । niyamādṛṣṭasyāniṣṭatve kiṁ bhikṣācaryeṇeti cet — na, anyasādhanāt vyutthānasya vihitatvāt । tathāpi kiṁ teneti cet — yadi syāt , bāḍham abhyupagamyate hi tat । yāni pārivrājye'bhihitāni vacanāni ‘yajñopavītyevādhīyīta’ (tai. ā. 2 । 1 । 1) ityādīni, tāni avidvatpārivrājyamātraviṣayāṇīti parihṛtāni ; itarathātmajñānabādhaḥ syāditi hyuktam ; ‘nirāśiṣamanārambhaṁ nirnamaskāramastutim । akṣīṇaṁ kṣīṇakarmāṇaṁ taṁ devā brāhmaṇaṁ viduḥ’ (mo. dha. 263 । 34) iti sarvakarmābhāvaṁ darśayati smṛtiḥ viduṣaḥ — ‘vidvāṁlliṅgavivarjitaḥ’ ( ? ), ‘tasmādaliṅgo dharmajñaḥ’ (aśva. 46 । 51) iti ca । tasmāt paramahaṁsapārivrājyameva vyutthānalakṣaṇaṁ pratipadyeta ātmavit sarvakarmasādhanaparityāgarūpamiti ॥
yasmāt pūrve brāhmaṇā etamātmānam asādhanaphalasvabhāvaṁ viditvā sarvasmāt sādhanaphalasvarūpāt eṣaṇālakṣaṇāt vyutthāya bhikṣācaryaṁ caranti sma, dṛṣṭādṛṣṭārthaṁ karma tatsādhanaṁ ca hitvā — tasmāt adyatve'pi brāhmaṇaḥ brahmavit , pāṇḍityaṁ paṇḍitabhāvam , etadātmavijñānaṁ pāṇḍityam , tat nirvidya niḥśeṣaṁ viditvā, ātmavijñānaṁ niravaśeṣaṁ kṛtvetyarthaḥ — ācāryata āgamataśca eṣaṇābhyo vyutthāya — eṣaṇāvyutthānāvasānameva hi tatpāṇḍityam , eṣaṇātiraskārodbhavatvāt eṣaṇāviruddhatvāt ; eṣaṇāmatiraskṛtya na hyātmaviṣayasya pāṇḍityasyodbhava iti ātmajñānenaiva vihitameṣaṇāvyutthānam ātmajñānasamānakartṛkatvāpratyayopādānaliṅgaśrutyā dṛḍhīkṛtam । tasmāt eṣaṇābhyo vyutthāya jñānabalabhāvena bālyena tiṣṭhāset sthātumicchet ; sādhanaphalāśrayaṇaṁ hi balam itareṣāmanātmavidām ; tadbalaṁ hitvā vidvān asādhanaphalasvarūpātmavijñānameva balaṁ tadbhāvameva kevalam āśrayet , tadāśrayaṇe hi karaṇāni eṣaṇāviṣaye enaṁ hṛtvā sthāpayituṁ notsahante ; jñānabalahīnaṁ hi mūḍhaṁ dṛṣṭādṛṣṭaviṣayāyāmeṣaṇāyāmeva enaṁ karaṇāni niyojayanti ; balaṁ nāma ātmavidyayā aśeṣaviṣayadṛṣṭitiraskaraṇam ; ataḥ tadbhāvena bālyena tiṣṭhāset , tathā ‘ātmanā vindate vīryam’ (ke. u. 2 । 4) iti śrutyantarāt , ‘nāyamātmā balahīnena labhyaḥ’ (mu. u. 3 । 2 । 4) iti ca । bālyaṁ ca pāṇḍityaṁ ca nirvidya niḥśeṣaṁ kṛtvā atha mananānmuniḥ yogī bhavati ; etāvaddhi brāhmaṇena kartavyam , yaduta sarvānātmapratyayatiraskaraṇam ; etatkṛtvā kṛtakṛtyo yogī bhavati । amaunaṁ ca ātmajñānānātmapratyayatiraskārau pāṇḍityabālyasaṁjñakau niḥśeṣaṁ kṛtvā, maunaṁ nāma anātmapratyayatiraskaraṇasya paryavasānaṁ phalam — tacca nirvidya atha brāhmaṇaḥ kṛtakṛtyo bhavati — brahmaiva sarvamiti pratyaya upajāyate । sa brāhmaṇaḥ kṛtakṛtyaḥ, ato brāhmaṇaḥ ; nirupacaritaṁ hi tadā tasya brāhmaṇyaṁ prāptam ; ata āha — sa brāhmaṇaḥ kena syāt kena caraṇena bhavet ? yena syāt — yena caraṇena bhavet , tena īdṛśa evāyam — yena kenacit caraṇena syāt , tena īdṛśa eva uktalakṣaṇa eva brāhmaṇo bhavati ; yena kenaciccaraṇeneti stutyartham — yeyaṁ brāhmaṇyāvasthā seyaṁ stūyate, na tu caraṇe'nādaraḥ । ataḥ etasmādbrāhmaṇyāvasthānāt aśanāyādyatītātmasvarūpāt nityatṛptāt , anyat avidyāviṣayameṣaṇālakṣaṇaṁ vastvantaram , ārtam vināśi ārtiparigṛhītaṁ svapnamāyāmarīcyudakasamam asāram , ātmaiva ekaḥ kevalo nityamukta iti । tato ha kaholaḥ kauṣītakeyaḥ upararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥
atha hainaṁ gārgī vācaknavī papraccha yājñavalkyeti hovāca yadidaṁ sarvamapsvotaṁ ca protaṁ ca kasminnu khalvāpa otāśca protāśceti vāyau gārgīti kasminnu khalu vāyurotaśca protaścetyantarikṣalokeṣu gārgīti kasminnu khalvantarikṣalokā otāśca protāśceti gandharvalokeṣu gārgīti kasminnu khalu gandharvalokā otāśca protāścetyādityalokeṣu gārgīti kasminnu khalvādityalokā otāśca protāśceti candralokeṣu gārgīti kasminnu khalu candralokā otāśca protāśceti nakṣatralokeṣu gārgīti kasminnu khalu nakṣatralokā otāśca protāśceti devalokeṣu gārgīti kasminnu khalu devalokā otāśca protāścetīndralokeṣu gārgīti kasminnu khalvindralokā otāśca protāśceti prajāpatilokeṣu gārgīti kasminnu khalu prajāpatilokā otāśca protāśceti brahmalokeṣu gārgīti kasminnu khalu brahmalokā otāśca protāśceti sa hovāca gārgi mātiprākṣīrmā te mūrdhā vyapaptadanatipraśnyāṁ vai devatāmatipṛcchasi gārgi mātiprākṣīriti tato ha gārgī vācaknavyupararāma ॥ 1 ॥
yatsākṣādaparokṣādbrahma sarvāntara ātmetyuktam , tasya sarvāntarasya svarūpādhigamāya ā śākalyabrāhmaṇāt grantha ārabhyate । pṛthivyādīni hyākāśāntāni bhūtāni antarbahirbhāvena vyavasthitāni ; teṣāṁ yat bāhyaṁ bāhyam , adhigamyādhigamya nirākurvan draṣṭuḥ sākṣātsarvāntaro'gauṇa ātmā sarvasaṁsāradharmavinirmukto darśayitavya ityārambhaḥ — atha hainaṁ gārgī nāmataḥ, vācaknavī vacaknorduhitā, papraccha ; yājñavalkyeti hovāca ; yadidaṁ sarvaṁ pārthivaṁ dhātujātam apsu udake otaṁ ca protaṁ ca — otaṁ dīrghapaṭatantuvat , protaṁ tiryaktantuvat , viparītaṁ vā — adbhiḥ sarvato'ntarbahirbhūtābhirvyāptamityarthaḥ ; anyathā saktumuṣṭivadviśīryeta । idaṁ tāvat anumānamupanyastam — yat kāryaṁ paricchinnaṁ sthūlam , kāraṇena aparicchinnena sūkṣmeṇa vyāptamiti dṛṣṭam — yathā pṛthivī adbhiḥ ; tathā pūrvaṁ pūrvam uttareṇottareṇa vyāpinā bhavitavyam — ityeṣa ā sarvāntarādātmanaḥ praśnārthaḥ । tatra bhūtāni pañca saṁhatānyeva uttaramuttaraṁ sūkṣmabhāvena vyāpakena kāraṇarūpeṇa ca vyavatiṣṭhante ; na ca paramātmano'rvāk tadvyatirekeṇa vastvantaramasti, ‘satyasya satyam’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti śruteḥ ; satyaṁ ca bhūtapañcakam , satyasya satyaṁ ca para ātmā । kasminnu khalvāpa otāśca protāśceti — tāsāmapi kāryatvāt sthūlatvāt paricchinnatvācca kvaciddhi otaprotabhāvena bhavitavyam ; kva tāsām otaprotabhāva iti । evamuttarottarapraśnaprasaṅgo yojayitavyaḥ । vāyau gārgīti ; nanu agnāviti vaktavyam — naiṣa doṣaḥ ; agneḥ pārthivaṁ vā āpyaṁ vā dhātumanāśritya itarabhūtavat svātantryeṇa ātmalābho nāstīti tasmin otaprotabhāvo nopadiśyate । kasminnu khalu vāyurotaśca protaścetyantarikṣalokeṣu gārgīti । tānyeva bhūtāni saṁhatāni antarikṣalokāḥ ; tānyapi — gandharvalokeṣu gandharvalokāḥ, ādityalokeṣu ādityalokāḥ, candralokeṣu candralokāḥ nakṣatralokeṣu nakṣatralokāḥ, devalokeṣu devalokāḥ, indralokeṣu indralokāḥ, virāṭśarīrārambhakeṣu bhūteṣu prajāpatilokeṣu prajāpatilokāḥ, brahmalokeṣu brahmalokā nāma — aṇḍārambhakāṇi bhūtāni ; sarvatra hi sūkṣmatāratamyakrameṇa prāṇyupabhogāśrayākārapariṇatāni bhūtāni saṁhatāni tānyeva pañceti bahuvacanabhāñji । kasminnu khalu brahmalokā otāśca protāśceti — sa hovāca yājñavalkyaḥ — he gārgi mātiprākṣīḥ svaṁ praśnam , nyāyaprakāramatītya āgamena praṣṭavyāṁ devatām anumānena mā prākṣīrityarthaḥ ; pṛcchantyāśca mā te tava mūrdhā śiraḥ vyapaptat vispaṣṭaṁ patet ; devatāyāḥ svapraśna āgamaviṣayaḥ ; taṁ praśnaviṣayamatikrānto gārgyāḥ praśnaḥ, ānumānikatvāt ; sa yasyā devatāyāḥ praśnaḥ sā atipraśnyā, na atipraśnyā anatipraśnyā, svapraśnaviṣayaiva, kevalāgamagamyetyarthaḥ ; tām anatipraśnyāṁ vai devatām atipṛcchasi । ato gārgī mātiprākṣīḥ, martuṁ cennecchasi । tato ha gārgī vācaknavyupararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya ṣaṣṭhaṁ brāhmaṇam ॥
atha hainamuddālaka āruṇiḥ papraccha yājñavalkyeti hovāca madreṣvavasāma patañjalasya kāpyasya gṛheṣu yajñamadhīyānāstasyāsīdbhāryā gandharvagṛhītā tamapṛcchāma ko'sīti so'bravītkabandha ātharvaṇa iti so'bravītpatañjalaṁ kāpyaṁ yājñikāṁśca vettha nu tvaṁ kāpya tatsūtraṁ yenāyaṁ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni sandṛbdhāni bhavantīti so'bravītpatañjalaḥ kāpyo nāhaṁ tadbhagavanvedeti so'bravītpatañjalaṁ kāpyaṁ yājñikāṁśca vettha nu tvaṁ kāpya tamantaryāmiṇaṁ ya imaṁ ca lokaṁ paraṁ ca lokaṁ sarvāṇi ca bhūtāni yo'ntaro yamayatīti so'bravītpatañjalaḥ kāpyo nāhaṁ taṁ bhagavanvedeti so'bravītpatañjalaṁ kāpyaṁ yājñikāṁśca yo vai tatkāpya sūtraṁ vidyāttaṁ cāntaryāmiṇamiti sa brahmavitsa lokavitsa devavitsa vedavitsa bhūtavitsa ātmavitsa sarvaviditi tebhyo'bravīttadahaṁ veda taccettvaṁ yājñavalkya sūtramavidvāṁstaṁ cāntaryāmiṇaṁ brahmagavīrudajase mūrdhā te vipatiṣyatīti veda vā ahaṁ gautama tatsūtraṁ taṁ cāntaryāmiṇamiti yo vā idaṁ kaścidbrūyādveda vedeti yathā vettha tathā brūhīti ॥ 1 ॥
idānīṁ brahmalokānām antaratamaṁ sūtraṁ vaktavyamiti tadartha ārambhaḥ ; tacca āgamenaiva praṣṭavyamiti itihāsena āgamopanyāsaḥ kriyate — atha hainam uddālako nāmataḥ, aruṇasyāpatyam āruṇiḥ papraccha ; yājñavalkyeti hovāca ; madreṣu deśeṣu avasāma uṣitavantaḥ, patañjalasya — patañjalo nāmataḥ — tasyaiva kapigotrasya kāpyasya gṛheṣu yajñamadhīyānāḥ yajñaśāstrādhyayanaṁ kurvāṇāḥ । tasya āsīt bhāryā gandharvagṛhītā ; tamapṛcchāma — ko'sīti । so'bravīt — kabandho nāmataḥ, atharvaṇo'patyam ātharvaṇa iti । so'bravīdgandharvaḥ patañjalaṁ kāpyaṁ yājñikāṁśca tacchiṣyān — vettha nu tvaṁ he kāpya jānīṣe tatsūtram ; kiṁ tat ? yena sūtreṇa ayaṁ ca lokaḥ idaṁ ca janma, paraśca lokaḥ paraṁ ca pratipattavyaṁ janma, sarvāṇi ca bhūtāni brahmādistambaparyantāni, sandṛbdhāni saṅgrathitāni sragiva sūtreṇa viṣṭabdhāni bhavanti yena — tat kiṁ sūtraṁ vettha । so'bravīt evaṁ pṛṣṭaḥ kāpyaḥ — nāhaṁ tadbhagavanvedeti — tat sūtraṁ nāhaṁ jāne he bhagavanniti sampūjayannāha । so'bravīt punargandharvaḥ upādhyāyamasmāṁśca — vettha nu tvaṁ kāpya tamantaryāmiṇam — antaryāmīti viśeṣyate — ya imaṁ ca lokaṁ paraṁ ca lokaṁ sarvāṇi ca bhūtāni yaḥ antaraḥ abhyantaraḥ san yamayati niyamayati, dāruyantramiva bhrāmayati, svaṁ svamucitavyāpāraṁ kārayatīti । so'bravīdevamuktaḥ patañjalaḥ kāpyaḥ — nāhaṁ taṁ jāne bhagavanniti sampūjayannāha । so'bravītpunargandharvaḥ ; sūtratadantargatāntaryāmiṇorvijñānaṁ stūyate — yaḥ kaścidvai tat sūtraṁ he kāpya vidyāt vijānīyāt taṁ ca antaryāmiṇaṁ sūtrāntargataṁ tasyaiva sūtrasya niyantāraṁ vidyāt yaḥ ityevamuktena prakāreṇa — sa hi brahmavit paramātmavit , sa lokāṁśca bhūrādīnantaryāmiṇā niyamyamānān lokān vetti, sa devāṁścāgnyādīn lokinaḥ jānāti, vedāṁśca sarvapramāṇabhūtānvetti, bhūtāni ca brahmādīni sūtreṇa dhriyamāṇāni tadantargatenāntaryāmiṇā niyamyamānāni vetti, sa ātmānaṁ ca kartṛtvabhoktṛtvaviśiṣṭaṁ tenaivāntaryāmiṇā niyamyamānaṁ vetti, sarvaṁ ca jagat tathābhūtaṁ vetti — iti ; evaṁ stute sūtrāntaryāmivijñāne pralubdhaḥ kāpyo'bhimukhībhūtaḥ, vayaṁ ca ; tebhyaśca asmabhyam abhimukhībhūtebhyaḥ abravīdgandharvaḥ sūtramantaryāmiṇaṁ ca ; tadahaṁ sūtrāntaryāmivijñānaṁ veda gandharvāllabdhāgamaḥ san ; taccet yājñavalkya sūtram , taṁ cāntaryāmiṇam avidvāṁścet , abrahmavitsan yadi brahmagavīrudajase brahmavidāṁ svabhūtā gā udajasa unnayasi tvam anyāyena, tato macchāpadagdhasya mūrdhā śiraḥ te tava vispaṣṭaṁ patiṣyati । evamukto yājñavalkya āha — veda jānāmi aham , he gautameti gotrataḥ, tatsūtram — yat gandharvastubhyamuktavān ; yaṁ ca antaryāmiṇaṁ gandharvādviditavanto yūyam , taṁ ca antaryāmiṇaṁ veda aham — iti ; evamukte pratyāha gautamaḥ — yaḥ kaścitprākṛta idaṁ yattvayoktaṁ brūyāt — katham ? veda vedeti — ātmānaṁ ślāghayan , kiṁ tena garjitena ? kāryeṇa darśaya ; yathā vettha, tathā brūhīti ॥
sa hovāca vāyurvai gautama tatsūtraṁ vāyunā vai gautama sūtreṇāyaṁ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni sandṛbdhāni bhavanti tasmādvai gautama puruṣaṁ pretamāhurvyasraṁsiṣatāsyāṅgānīti vāyunā hi gautama sūtreṇa sandṛbdhāni bhavantītyevamevaitadyājñavalkyāntaryāmiṇaṁ brūhīti ॥ 2 ॥
sa hovāca yājñavalkyaḥ । brahmalokā yasminnotāśca protāśca vartamāne kāle, yathā pṛthivī apsu, tat sūtram āgamagamyaṁ vaktavyamiti — tadarthaṁ praśnāntaramutthāpitam ; atastannirṇayāya āha — vāyurvai gautama tatsūtram ; nānyat ; vāyuriti — sūkṣmamākāśavat viṣṭambhakaṁ pṛthivyādīnām , yadātmakaṁ saptadaśavidhaṁ liṅgaṁ karmavāsanāsamavāyi prāṇinām , yattatsamaṣṭivyaṣṭyātmakam , yasya bāhyā bhedāḥ saptasapta marudgaṇāḥ samudrasyevormayaḥ — tadetadvāyavyaṁ tattvaṁ sūtramityabhidhīyate । vāyunā vai gautama sūtreṇa ayaṁ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni sandṛbdhāni bhavanti saṅgrathitāni bhavantīti prasiddhametat ; asti ca loke prasiddhiḥ ; katham ? yasmāt vāyuḥ sūtram , vāyunā vidhṛtaṁ sarvam , tasmādvai gautama puruṣaṁ pretamāhuḥ kathayanti — vyasraṁsiṣata visrastāni asya puruṣasyāṅgānīti ; sūtrāpagame hi maṇyādīnāṁ protānāmavasraṁsanaṁ dṛṣṭam ; evaṁ vāyuḥ sūtram ; tasminmaṇivatprotāni yadi asyāṅgāni syuḥ, tato yuktametat vāyvapagame avasraṁsanamaṅgānām । ato vāyunā hi gautama sūtreṇa sandṛbdhāni bhavantīti nigamayati । evamevaitat yājñavalkya, samyaguktaṁ sūtram ; tadantargataṁ tu idānīṁ tasyaiva sūtrasya niyantāramantaryāmiṇaṁ brūhītyuktaḥ āha ॥
yaḥ pṛthivyāṁ tiṣṭhanpṛthivyā antaro yaṁ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṁ yaḥ pṛthivīmantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 3 ॥
yaḥ pṛthivyāṁ tiṣṭhanbhavati, so'ntaryāmī । sarvaḥ pṛthivyāṁ tiṣṭhatīti sarvatra prasaṅgo mā bhūditi viśinaṣṭi — pṛthivyā antaraḥ abhyantaraḥ । tatraitatsyāt , pṛthivī devataiva antaryāmīti — ata āha — yamantaryāmiṇaṁ pṛthivī devatāpi na veda — mayyanyaḥ kaścidvartata iti । yasya pṛthivī śarīram — yasya ca pṛthivyeva śarīram , nānyat — pṛthivīdevatāyā yaccharīram , tadeva śarīraṁ yasya ; śarīragrahaṇaṁ ca upalakṣaṇārtham ; karaṇaṁ ca pṛthivyāḥ tasya ; svakarmaprayuktaṁ hi kāryaṁ karaṇaṁ ca pṛthivīdevatāyāḥ ; tat asya svakarmābhāvāt antaryāmiṇo nityamuktatvāt , parārthakartavyatāsvabhāvatvāt parasya yatkāryaṁ karaṇaṁ ca — tadevāsya, na svataḥ ; tadāha — yasya pṛthivī śarīramiti । devatākāryakaraṇasya īśvarasākṣimātrasānnidhyena hi niyamena pravṛttinivṛttī syātām ; ya īdṛgīśvaro nārāyaṇākhyaḥ, pṛthivīṁ pṛthivīdevatām , yamayati niyamayati svavyāpāre, antaraḥ abhyantarastiṣṭhan , eṣa ta ātmā, te tava, mama ca sarvabhūtānāṁ ca ityupalakṣaṇārthametat , antaryāmī yastvayā pṛṣṭaḥ, amṛtaḥ sarvasaṁsāradharmavarjita ityetat ॥
yo'psu tiṣṭhannadbhyo'ntaro yamāpo na viduryasyāpaḥ śarīraṁ yo'po'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 4 ॥
yo'gnau tiṣṭhannagnerantaro yamagnirna veda yasyāgniḥ śarīraṁ yo'gnimantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 5 ॥
yo'ntarikṣe tiṣṭhannantarikṣādantaro yamantarikṣaṁ na veda yasyāntarikṣaṁ śarīraṁ yo'ntarikṣamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 6 ॥
yo vāyau tiṣṭhanvāyorantaro yaṁ vāyurna veda yasya vāyuḥ śarīraṁ yo vāyumantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 7 ॥
yo divi tiṣṭhandivo'ntaroyaṁ dyaurna veda yasya dyauḥ śarīraṁ yo divamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 8 ॥
ya āditye tiṣṭhannādityādantaro yamādityo na veda yasyādityaḥ śarīraṁ ya ādityamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 9 ॥
yo dikṣu tiṣṭhandigbhyo'ntaro yaṁ diśo na viduryasya diśaḥ śarīraṁ yo diśo'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 10 ॥
yaścāndratārake tiṣṭhaṁścandratārakādantaro yaṁ candratārakaṁ na veda yasya candratārakaṁ śarīraṁ yaścandratārakamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 11 ॥
ya ākāśe tiṣṭhannākāśādantaro yamākāśo na veda yasyākāśaḥ śarīraṁ ya ākāśamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 12 ॥
yastamasi tiṣṭhaṁstamaso'ntaro yaṁ tamo na veda yasya tamaḥ śarīraṁ yastamo'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 13 ॥
yastejasi tiṣṭhaṁstejaso'ntaro yaṁ tejo na veda yasya tejaḥ śarīraṁ yastejo'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛta ityadhidaivatamathādhibhūtam ॥ 14 ॥
samānamanyat । yo'psu tiṣṭhan , agnau, antarikṣe, vāyau, divi, āditye, dikṣu, candratārake, ākāśe, yastamasyāvaraṇātmake bāhye tamasi, tejasi tadviparīte prakāśasāmānye — ityevamadhidaivatam antaryāmiviṣayaṁ darśanaṁ devatāsu । atha adhibhūtaṁ bhūteṣu brahmādistambaparyanteṣu antaryāmidarśanamadhibhūtam ॥
yaḥ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhansarvebhyo bhūtebhyo'ntaro yaṁ sarvāṇi bhūtāni na viduryasya sarvāṇi bhūtāni śarīraṁ yaḥ sarvāṇi bhūtānyantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛta ityadhibhūtamathādhyātmam ॥ 15 ॥
yaḥ prāṇe tiṣṭhanprāṇādantaro yaṁ prāṇo na veda yasya prāṇaḥ śarīraṁ yaḥ prāṇamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 16 ॥
yo vāci tiṣṭhanvāco'ntaro yaṁ vāṅna veda yasya vākśarīraṁ yo vācamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 17 ॥
yaścakṣuṣi tiṣṭhaṁścakṣuṣo'ntaro yaṁ cakṣurna veda yasya cakṣuḥ śarīraṁ yaścakṣurantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 18 ॥
yaḥ śrotre tiṣṭhañchrotrādantaro yaṁ śrotraṁ na veda yasya śrotraṁ śarīraṁ yaḥ śrotramantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 19 ॥
yo manasi tiṣṭhanmanaso'ntaro yaṁ mano na veda yasya manaḥ śarīraṁ yo mano'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 20 ॥
yastvaci tiṣṭaṁ stvaco'ntaro yaṁ tvaṅna veda yasya tvakśarīraṁ yastvacamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 21 ॥
yo vijñāne tiṣṭhanvijñānādantaro yaṁ vijñānaṁ na veda yasya vijñānaṁ śarīraṁ yo vijñānamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ॥ 22 ॥
yo retasi tiṣṭhanretaso'ntaro yaṁ reto na veda yasya retaḥ śarīraṁ yo reto'ntaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛto'dṛṣṭo draṣṭāśrutaḥ śrotāmato mantāvijñāto vijñātā nānyo'to'sti draṣṭā nānyo'to'sti śrotā nānyo'to'sti mantā nānyo'to'sti vijñātaiṣa ta ātmāntaryāmyamṛto'to'nyadārtaṁ tato hoddālaka āruṇirupararāma ॥ 23 ॥
athādhyātmam — yaḥ prāṇe prāṇavāyusahite ghrāṇe, yo vāci, cakṣuṣi, śrotre, manasi, tvaci, vijñāne, buddhau, retasi prajanane । kasmātpunaḥ kāraṇāt pṛthivyādidevatā mahābhāgāḥ satyaḥ manuṣyādivat ātmani tiṣṭhantam ātmano niyantāramantaryāmiṇaṁ na vidurityata āha — adṛṣṭaḥ na dṛṣṭo na viṣayībhūtaścakṣurdarśanasya kasyacit , svayaṁ tu cakṣuṣi sannihitatvāt dṛśisvarūpa iti draṣṭā । tathā aśrutaḥ śrotragocaratvamanāpannaḥ kasyacit , svayaṁ tu aluptaśravaṇaśaktiḥ sarvaśrotreṣu sannihitatvāt śrotā । tathā amataḥ manassaṅkalpaviṣayatāmanāpannaḥ ; dṛṣṭaśrute eva hi sarvaḥ saṅkalpayati ; adṛṣṭatvāt aśrutatvādeva amataḥ ; aluptamananaśaktitvāt sarvamanaḥsu sannihitatvācca mantā । tathā avijñātaḥ niścayagocaratāmanāpannaḥ rūpādivat sukhādivadvā, svayaṁ tu aluptavijñānaśaktitvāt tatsannidhānācca vijñātā । tatra yaṁ pṛthivī na veda yaṁ sarvāṇi bhūtāni na viduriti ca anye niyantavyā vijñātāraḥ anyo niyantā antaryāmīti prāptam ; tadanyatvāśaṅkānivṛttyarthamucyate — nānyo'taḥ — nānyaḥ — ataḥ asmāt antaryāmiṇaḥ nānyo'sti draṣṭā ; tathā nānyo'to'sti śrotā ; nānyo'to'sti mantā ; nānyo'to'sti vijñātā । yasmātparo nāsti draṣṭā śrotā mantā vijñātā, yaḥ adṛṣṭo draṣṭā, aśrutaḥ śrotā, amato mantā, avijñāto vijñātā, amṛtaḥ sarvasaṁsāradharmavarjitaḥ sarvasaṁsāriṇāṁ karmaphalavibhāgakartā — eṣa te ātmā antaryāmyamṛtaḥ ; asmādīśvarādātmano'nyat ārtam । tato hoddālaka āruṇirupararāma ॥
iti tṛtīyādhyāyasya saptamaṁ brāhmaṇam ॥
ataḥ param aśanāyādivinirmuktaṁ nirupādhikaṁ sākṣādaparokṣātsarvāntaraṁ brahma vaktavyamityata ārambhaḥ —
atha ha vācaknavyuvāca brāhmaṇā bhagavanto hantāhamimaṁ dvau praśnau prakṣyāmi tau cenme vakṣyati na vai jātu yuṣmākamimaṁ kaścidbrahmodyaṁ jeteti pṛccha gārgīti ॥ 1 ॥
atha ha vācaknavyuvāca । pūrvaṁ yājñavalkyena niṣiddhā mūrdhapātabhayāduparatā satī punaḥ praṣṭuṁ brāhmaṇānujñāṁ prārthayate he brāhmaṇāḥ bhagavantaḥ pūjāvantaḥ śṛṇuta mama vacaḥ ; hanta ahamimaṁ yājñavalkyaṁ punardvau praśnau prakṣyāmi, yadyanumatirbhavatāmasti ; tau praśnau cet yadi vakṣyati kathayiṣyati me, kathañcit na vai jātu kadācit , yuṣmākaṁ madhye imaṁ yājñavalkyaṁ kaścit brahmodyaṁ brahmavadanaṁ prati jetā — na vai kaścit bhavet — iti । evamuktā brāhmaṇā anujñāṁ pradaduḥ — pṛccha gārgīti ॥
sā hovācāhaṁ vai tvā yājñavalkya yathā kāśyo vā vaideho vograputra ujjyaṁ dhanuradhijyaṁ kṛtvā dvau bāṇavantau sapatnātivyādhinau haste kṛtvopottiṣṭhedevamevāhaṁ tvā dvābhyāṁ praśnābhyāmupādasthāṁ tau me brūhīti pṛccha gārgīti ॥ 2 ॥
labdhānujñā ha yājñavalkyaṁ sā ha uvāca — ahaṁ vai tvā tvām dvau praśnau prakṣyāmītyanuṣajyate ; kau tāviti jijñāsāyāṁ tayorduruttaratvaṁ dyotayituṁ dṛṣṭāntapūrvakaṁ tāvāha — he yājñavalkya yathā loke kāśyaḥ — kāśiṣu bhavaḥ kāśyaḥ, prasiddhaṁ śauryaṁ kāśye — vaideho vā videhānāṁ vā rājā, ugraputraḥ śūrānvaya ityarthaḥ, ujjyam avatāritajyākam dhanuḥ punaradhijyam āropitajyākaṁ kṛtvā, dvau bāṇavantau — bāṇaśabdena śarāgre yo vaṁśakhaṇḍaḥ sandhīyate, tena vināpi śaro bhavatītyato viśinaṣṭi bāṇavantāviti — dvau bāṇavantau śarau, tayoreva viśeṣaṇam — sapatnātivyādhinau śatroḥ pīḍākarāvatiśayena, haste kṛtvā upa uttiṣṭhet samīpata ātmānaṁ darśayet — evameva ahaṁ tvā tvām śarasthānīyābhyāṁ praśnābhyāṁ dvābhyām upodasthāṁ utthitavatyasmi tvatsamīpe । tau me brūhīti — brahmaviccet । āha itaraḥ — pṛccha gārgīti ॥
sā hovāca yadūrdhvaṁ yājñavalkya divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṁ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣate kasmiṁstadotaṁ ca protaṁ ceti ॥ 3 ॥
sā hovāca — yat ūrdhvam upari divaḥ aṇḍakapālāt , yacca avāk adhaḥ pṛthivyāḥ adho'ṇḍakapālāt , yacca antarā madhye dyāvāpṛthivī dyāvāpṛthivyoḥ aṇḍakapālayoḥ, ime ca dyāvāpṛthivī, yadbhūtaṁ yaccātītam , bhavacca vartamānaṁ svavyāpārastham , bhaviṣyacca vartamānādūrdhvakālabhāvi liṅgagamyam — yatsarvametadācakṣate kathayantyāgamataḥ — tatsarvaṁ dvaitajātaṁ yasminnekībhavatītyarthaḥ — tat sūtrasaṁjñaṁ pūrvoktaṁ kasmin otaṁ ca protaṁ ca pṛthivīdhāturivāpsu ॥
sa hovāca yadūrdhvaṁ gārgi divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṁ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣata ākāśe tadotaṁ ca protaṁ ceti ॥ 4 ॥
sa hovāca itaraḥ — he gārgi, yat tvayoktam ‘ūrdhvaṁ divaḥ’ ityādi, tatsarvam — yatsūtramācakṣate — tat sūtram , ākāśe tat otaṁ ca protaṁ ca — yadetat vyākṛtaṁ sūtrātmakaṁ jagat avyākṛtākāśe, apsviva pṛthivīdhātuḥ, triṣvapi kāleṣu vartate utpattau sthitau laye ca ॥
sā hovāca namaste'stu yājñavalkya yo ma etaṁ vyavoco'parasmai dhārayasveti pṛccha gārgīti ॥ 5 ॥
punaḥ sā hovāca ; namaste'stvityādipraśnasya durvacatvapradarśanārtham ; yaḥ me mama etaṁ praśnaṁ vyavocaḥ viśeṣeṇāpākṛtavānasi ; etasya durvacatve kāraṇam — sūtrameva tāvadagamyam itarairdurvācyam ; kimuta tat , yasminnotaṁ ca protaṁ ceti ; ato namo'stu te tubhyam ; aparasmai dvitīyāya praśnāya dhārayasva dṛḍhīkuru ātmānamityarthaḥ । pṛccha gārgīti itara āha ॥
sā hovāca yadūrdhvaṁ yājñavalkya divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṁ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣate kasmiṁstadotaṁ ca protaṁ ceti ॥ 6 ॥
vyākhyātamanyat । sā hovāca yadūrdhvaṁ yājñavalkyetyādipraśnaḥ prativacanaṁ ca uktasyaivārthasyāvadhāraṇārthaṁ punarucyate ; na kiñcidapūrvamarthāntaramucyate ॥
sa hovāca yadūrdhvaṁ gārgi divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṁ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣata ākāśa eva tadotaṁ ca protaṁ ceti kasminnu khalvākāśa otaśca protaśceti ॥ 7 ॥
sarvaṁ yathoktaṁ gārgyā pratyuccārya tameva pūrvoktamarthamavadhāritavān ākāśa eveti yājñavalkyaḥ । gārgyāha — kasminnu khalvākāśa otaśca protaśceti । ākāśameva tāvatkālatrayātītatvāt durvācyam , tato'pi kaṣṭataram akṣaram , yasminnākāśamotaṁ ca protaṁ ca, ataḥ avācyam — iti kṛtvā, na pratipadyate sā apratipattirnāma nigrahasthānaṁ tārkikasamaye ; atha avācyamapi vakṣyati, tathāpi vipratipattirnāma nigrahasthānam ; viruddhā pratipattirhi sā, yadavācyasya vadanam ; ato durvacanam praśnaṁ manyate gārgī ॥
sa hovācaitadvai tadakṣaraṁ gārgi brāhmaṇā abhivadantyasthūlamanaṇvahrasvamadīrghamalohitamasnehamacchāyamatamo'vāyvanākāśamasaṅgamarasamagandhamacakṣuṣkamaśrotramavāgamano'tejaskamaprāṇamamukhamamātramanantaramabāhyaṁ na tadaśnāti kiñcana na tadaśnāti kaścana ॥ 8 ॥
taddoṣadvayamapi parijihīrṣannāha — sa hovāca yājñavalkyaḥ ; etadvai tat , yatpṛṣṭavatyasi — kasminnu khalvākāśa otaśca protaśceti ; kiṁ tat ? akṣaram — yanna kṣīyate na kṣaratīti vā akṣaram — tadakṣaraṁ he gārgi brāhmaṇā brahmavidaḥ abhivadanti ; brāhmaṇābhivadanakathanena, nāhamavācyaṁ vakṣyāmi na ca na pratipadyeyamityevaṁ doṣadvayaṁ pariharati । evamapākṛte praśne, punargārgyāḥ prativacanaṁ draṣṭavyam — brūhi kiṁ tadakṣaram , yadbrāhmaṇā abhivadanti — ityukta āha — asthūlam tat sthūlādanyat ; evaṁ tarhyaṇu — anaṇu ; astu tarhi hrasvam — ahrasvam ; evaṁ tarhi dīrgham — nāpi dīrgham adīrgham ; evametaiścaturbhiḥ parimāṇapratiṣedhairdravyadharmaḥ pratiṣiddhaḥ, na dravyaṁ tadakṣaramityarthaḥ । astu tarhi lohito guṇaḥ — tato'pyanyat alohitam ; āgneyo guṇo lohitaḥ ; bhavatu tarhyapāṁ snehanam — na asneham ; astu tarhi chāyā — sarvathāpi anirdeśyatvāt chāyāyā apyanyat acchāyam ; astu tarhi tamaḥ — atamaḥ ; bhavatu vāyustarhi — avāyuḥ ; bhavettarhyākāśam — anākāśam ; bhavatu tarhi saṅgātmakaṁ jatuvat — asaṅgam ; raso'stu tarhi — arasam ; tathā gandho'stu — agandham ; astu tarhi cakṣuḥ — acakṣuṣkam , na hi cakṣurasya karaṇaṁ vidyate, ato'cakṣuṣkam , ‘paśyatyacakṣuḥ’ (śve. 3 । 19) iti mantravarṇāt ; tathā aśrotram , ‘sa śṛṇotyakarṇaḥ’ (śe. 3 । 19) iti ; bhavatu tarhi vāk — avāk ; tathā amanaḥ, tathā atejaskam avidyamānaṁ tejo'sya tat atejaskam ; na hi tejaḥ agnyādiprakāśavat asya vidyate ; aprāṇam — ādhyātmiko vāyuḥ pratiṣidhyate'prāṇamiti ; mukhaṁ tarhi dvāraṁ tat — amukham ; amātram — mīyate yena tanmātram , amātram mātrārūpaṁ tanna bhavati, na tena kiñcinmīyate ; astu tarhi cchidravat — anantaram nāsyāntaramasti ; sambhavettarhi bahistasya — abāhyam ; astu tarhi bhakṣayitṛ tat — na tadaśnāti kiñcana ; bhavet tarhi bhakṣyaṁ kasyacit — na tadaśnāti kaścana । sarvaviśeṣaṇarahitamityarthaḥ । ekamevādvitīyaṁ hi tat — kena kiṁ viśiṣyate ॥
etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhata etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi dyāvāpṛthivyau vidhṛte tiṣṭhata etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi nimeṣā muhūrtā ahorātrāṇyardhamāsā māsā ṛtavaḥ saṁvatsarā iti vidhṛtāstiṣṭhantyetasya vā akṣarasya praśāsane gārgi prācyo'nyā nadyaḥ syandante śvetebhyaḥ parvatebhyaḥ pratīcyo'nyā yāṁ yāṁ ca diśamanvetasya vā akṣarasya praśāsane gārgi dadato manuṣyāḥ praśaṁsanti yajamānaṁ devā darvīṁ pitaro'nvāyattāḥ ॥ 9 ॥
anekaviśeṣaṇapratiṣedhaprayāsāt astitvaṁ tāvadakṣarasyopagamitaṁ śrutyā ; tathāpi lokabuddhimapekṣya āśaṅkyate yataḥ, ato'stitvāya anumānaṁ pramāṇamupanyasyati — etasya vā akṣarasya । yadetadadhigatamakṣaraṁ sarvāntaraṁ sākṣādaparokṣādbrahma, ya ātmā aśanāyādidharmātītaḥ, etasya vā akṣarasya praśāsane — yathā rājñaḥ praśāsane rājyamasphuṭitaṁ niyataṁ vartate, evametasyākṣarasya praśāsane — he gārgi sūryācandramasau, sūryaśca candramāśca sūryācandramasau ahorātrayorlokapradīpau, tādarthyena praśāsitrā tābhyāṁ nirvartyamānalokaprayojanavijñānavatā nirmitau ca, syātām — sādhāraṇasarvaprāṇiprakāśopakārakatvāt laukikapradīpavat । tasmādasti tat , yena vidhṛtau īśvarau svatantrau santau nirmitau tiṣṭhataḥ niyatadeśakālanimittodayāstamayavṛddhikṣayābhyāṁ vartete ; tadasti evametayoḥ praśāsitṛ akṣaram , pradīpakartṛvidhārayitṛvat । etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi dyāvāpṛthivyau — dyauśca pṛthivī ca sāvayavatvāt sphuṭanasvabhāve api satyau gurutvātpatanasvabhāve saṁyuktatvādviyogasvabhāve cetanāvadabhimānidevatādhiṣṭhitatvātsvatantre api — etasyākṣarasya praśāsane vartete vidhṛte tiṣṭhataḥ ; etaddhi akṣaraṁ sarvavyavasthāsetuḥ sarvamaryādāvidharaṇam ; ato nāsyākṣarasya praśāsanaṁ dyāvāpṛthivyāvatikrāmataḥ ; tasmāt siddhamasyāstitvamakṣarasya ; avyabhicāri hi talliṅgam , yat dyāvāpṛthivyau niyate vartete ; cetanāvantaṁ praśāsitāramasaṁsāriṇamantareṇa naitadyuktam , ‘yena dyaurugrā pṛthivī ca dṛḍhā’ (ṛ. saṁ. 10 । 121 । 5) iti mantravarṇāt । etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi, nimeṣāḥ muhūrtāḥ ityete kālāvayavāḥ sarvasyātītānāgatavartamānasya janimataḥ kalayitāraḥ — yathā loke prabhuṇā niyato gaṇakaḥ sarvam āyaṁ vyayaṁ ca apramatto gaṇayati, tathā prabhusthānīya eṣāṁ kālāvayavānāṁ niyantā । tathā prācyaḥ prāgañcanāḥ pūrvadiggamanāḥ nadyaḥ syandante sravanti, śvetebhyaḥ himavadādibhyaḥ parvatebhyaḥ giribhyaḥ, gaṅgādyā nadyaḥ — tāśca yathā pravartitā eva niyatāḥ pravartante, anyathāpi pravartitumutsahantyaḥ ; tadetalliṅgaṁ praśāstuḥ । pratīcyo'nyāḥ pratīcīṁ diśamañcanti sindhvādyā nadyaḥ ; anyāśca yāṁ yāṁ diśamanupravṛttāḥ, tāṁ tāṁ na vyabhicaranti ; tacca liṅgam । kiñca dadataḥ hiraṇyādīnprayacchataḥ ātmapīḍāṁ kurvato'pi pramāṇajñā api manuṣyāḥ praśaṁsanti ; tatra yacca dīyate, ye ca dadati, ye ca pratigṛhṇanti, teṣāmihaiva samāgamo vilayaśca anvakṣo dṛśyate ; adṛṣṭastu paraḥ samāgamaḥ ; tathāpi manuṣyā dadatāṁ dānaphalena saṁyogaṁ paśyantaḥ pramāṇajñatayā praśaṁsanti ; tacca, karmaphalena saṁyojayitari kartuḥ — karmaphalavibhāgajñe praśāstari asati, na syāt , dānakriyāyāḥ pratyakṣavināśitvāt ; tasmādasti dānakartṝṇāṁ phalena saṁyojayitā । apūrvamiti cet , na, tatsadbhāve pramāṇānupapatteḥ । praśāsturapīti cet , na, āgamatātparyasya siddhatvāt ; avocāma hi āgamasya vastuparatvam । kiñcānyat — apūrvakalpanāyāṁ ca arthāpatteḥ kṣayaḥ, anyathaivopapatteḥ, sevāphalasya sevyātprāptidarśanāt ; sevāyāśca kriyātvāt tatsāmānyācca yāgadānahomādīnāṁ sevyāt īśvarādeḥ phalaprāptirupapadyate । dṛṣṭakriyādharmasāmarthyamaparityajyaiva phalaprāptikalpanopapattau dṛṣṭakriyādharmasāmarthyaparityāgo na nyāyyaḥ । kalpanādhikyācca — īśvaraḥ kalpyaḥ, apūrvaṁ vā ; tatra kriyāyāśca svabhāvaḥ sevyātphalaprāptiḥ dṛṣṭā, na tvapūrvāt ; na ca apūrvaṁ dṛṣṭam , tatra apūrvamadṛṣṭaṁ kalpayitavyam , tasya ca phaladātṛtve sāmarthyam , sāmarthye ca sati dānaṁ ca abhyadhikamiti ; iha tu īśvarasya sevyasya sadbhāvamātraṁ kalpyam , na tu phaladānasāmarthyaṁ dātṛtvaṁ ca, sevyātphalaprāptidarśanāt । anumānaṁ ca darśitam — ‘dyāvāpṛthivyau vidhṛte tiṣṭhataḥ’ ityādi । tathā ca yajamānaṁ devāḥ īśvarāḥ santo jīvanārthe'nugatāḥ carupuroḍāśādyupajīvanaprayojanena, anyathāpi jīvitumutsahantaḥ kṛpaṇāṁ dīnāṁ vṛttimāśritya sthitāḥ — tacca praśāstuḥ praśāsanātsyāt । tathā pitaro'pi tadartham , darvīm darvīhomam anvāyattā anugatā ityarthaḥ samānaṁ sarvamanyat ॥
yo vā etadakṣaraṁ gārgyaviditvāsmiṅlloke juhoti yajate tapastapyate bahūni varṣasahasrāṇyantavadevāsya tadbhavati yo vā etadakṣaraṁ gārgyaviditvāsmāllokātpraiti sa kṛpaṇo'tha ya etadakṣaraṁ gārgi viditvāsmāllokātpraiti sa brāhmaṇaḥ ॥ 10 ॥
itaścāsti tadakṣaram , yasmāt tadajñāne niyatā saṁsāropapattiḥ ; bhavitavyaṁ tu tena, yadvijñānāt tadvicchedaḥ, nyāyopapatteḥ । nanu kriyāta eva tadvicchittiḥ syāditi cet , na — yo vā etadakṣaraṁ he gārgi aviditvā avijñāya asmin loke juhoti yajate tapastapyate yadyapi bahūni varṣasahasrāṇi, antavadevāsya tatphalaṁ bhavati, tatphalopabhogānte kṣīyanta evāsya karmāṇi । api ca yadvijñānātkārpaṇyātyayaḥ saṁsāravicchedaḥ, yadvijñānābhāvācca karmakṛt kṛpaṇaḥ kṛtaphalasyaivopabhoktā jananamaraṇaprabandhārūḍhaḥ saṁsarati — tadasti akṣaraṁ praśāsitṛ ; tadetaducyate — yo vā etadakṣaraṁ gārgyaviditvāsmāllokātpraiti sa kṛpaṇaḥ, paṇakrīta iva dāsādiḥ । atha ya etadakṣaraṁ gārgi viditvā asmāllokātpraiti sa brāhmaṇaḥ ॥
agnerdahanaprakāśakatvavat svābhāvikamasya praśāstṛtvam acetanasyaivetyata āha —
tadvā etadakṣaraṁ gārgyadṛṣṭaṁ draṣṭraśrutaṁ śrotramataṁ mantravijñātaṁ vijñātṛ nānyadato'sti draṣṭṛ nānyadato'sti śrotṛ nānyadato'sti mantṛ nānyadato'sti vijñātretasminnu khalvakṣare gārgyākāśa otaśca protaśceti ॥ 11 ॥
tadvā etadakṣaraṁ gārgi adṛṣṭam , na kenaciddṛṣṭam , aviṣayatvāt svayaṁ tu draṣṭṛ dṛṣṭisvarūpatvāt । tathā aśrutaṁ śrotrāviṣayatvāt , svayaṁ śrotṛ śrutisvarūpatvāt । tathā amataṁ manaso'viṣayatvāt svayaṁ mantṛ matisvarūpatvāt । tathā avijñātaṁ buddheraviṣayatvāt , svayaṁ vijñātṛ vijñānasvarūpatvāt । kiṁ ca nānyat ataḥ asmādakṣarāt asti — nāsti kiñciddraṣṭṛ darśanakriyākartṛ ; etadevākṣaraṁ darśanakriyākartṛ sarvatra । tathā nānyadato'sti śrotṛ ; tadevākṣaraṁ śrotṛ sarvatra । nānyadato'sti mantṛ ; tadevākṣaraṁ mantṛ sarvatra sarvamanodvāreṇa । nānyadato'sti vijñātṛ vijñānakriyākartṛ, tadevākṣaraṁ sarvabuddhidvāreṇa vijñānakriyākartṛ, nācetanaṁ pradhānam anyadvā । etasminnu khalvakṣare gārgyākāśa otaśca protaśceti । yadeva sākṣādaparokṣādbrahma, ya ātmā sarvāntaraḥ aśanāyādisaṁsāradharmātītaḥ, yasminnākāśa otaśca protaśca — eṣā parā kāṣṭhā, eṣā parā gatiḥ, etatparaṁ brahma, etatpṛthivyāderākāśāntasya satyasya satyam ॥
sā hovāca brāhmaṇā bhagavantastadeva bahumanyedhvaṁ yadasmānnamaskāreṇa mucyedhvaṁ na vai jātu yuṣmākamimaṁ kaścidbrahmodyaṁ jeteti tato ha vācaknavyupararāma ॥ 12 ॥
sā hovāca — he brāhmaṇā bhagavantaḥ śṛṇuta madīyaṁ vacaḥ ; tadeva bahumanyedhvam ; kiṁ tat ? yadasmāt yājñavalkyāt namaskāreṇa mucyedhvam — asmai namaskāraṁ kṛtvā, tadeva bahumanyadhvamityarthaḥ ; jayastvasya manasāpi nāśaṁsanīyaḥ, kimuta kāryataḥ ; kasmāt ? na vai yuṣmākaṁ madhye jātu kadācidapi imaṁ yājñavalkyaṁ brahmodyaṁ prati jetā । praśnau cenmahyaṁ vakṣyati, na vai jetā bhavitā — iti pūrvameva mayā pratijñātam ; adyāpi mamāyameva niścayaḥ — brahmodyaṁ prati etattulyo na kaścidvidyata iti । tato ha vācaknavyupararāma ॥
atra antaryāmibrāhmaṇe etaduktam — yaṁ pṛthivī na veda, yaṁ sarvāṇi bhūtāni na viduriti ca, yamantaryāmiṇaṁ na viduḥ, ye ca na viduḥ, yacca tadakṣaraṁ darśanādikriyākartṛtvena sarveṣāṁ cetanādhāturityuktam — kastu eṣāṁ viśeṣaḥ, kiṁ vā sāmānyamiti । tatra kecidācakṣate — parasya mahāsamudrasthānīyasya brahmaṇaḥ akṣarasya apracalitasvarūpasya īṣatpracalitāvasthā antaryāmī ; atyantapracalitāvasthā kṣetrajñaḥ, yaḥ taṁ na veda antaryāmiṇam ; tathā anyāḥ pañcāvasthāḥ parikalpayanti ; tathā aṣṭāvasthā brahmaṇo bhavantīti vadanti । anye akṣarasya śaktaya etā iti vadanti, anantaśaktimadakṣaramiti ca । anye tu akṣarasya vikārā iti vadanti । avasthāśaktī tāvannopapadyete, akṣarasya aśanāyādisaṁsāradharmātītatvaśruteḥ ; na hi aśanāyādyatītatvam aśanāyādidharmavadavasthāvattvaṁ ca ekasya yugapadupapadyate ; tathā śaktimattvaṁ ca । vikārāvayavatve ca doṣāḥ pradarśitāścaturthe । tasmāt etā asatyāḥ sarvāḥ kalpanāḥ । kastarhi bheda eṣām ? upādhikṛta iti brūmaḥ ; na svata eṣāṁ bhedaḥ abhedo vā, saindhavaghanavat prajñānaghanaikarasasvābhāvyāt , ‘apūrvamanaparamanantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) iti ca śruteḥ — ‘sabāhyābhyantaro hyajaḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) iti ca ātharvaṇe । tasmāt nirupādhikasya ātmano nirupākhyatvāt nirviśeṣatvāt ekatvācca ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti vyapadeśo bhavati ; avidyākāmakarmaviśiṣṭakāryakaraṇopādhirātmā saṁsārī jīva ucyate ; nityaniratiśayajñānaśaktyupādhirātmā antaryāmī īśvara ucyate ; sa eva nirupādhiḥ kevalaḥ śuddhaḥ svena svabhāvena akṣaraṁ para ucyate । tathā hiraṇyagarbhāvyākṛtadevatājātipiṇḍamanuṣyatiryakpretādikāryakaraṇopādhibhirviśiṣṭaḥ tadākhyaḥ tadrūpo bhavati । tathā ‘tadejati tannaijati’ (ī. u. 5) iti vyākhyātam । tathā ‘eṣa ta ātmā’ (bṛ. u. 3 । 4 । 1), (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ‘eṣa sarvabhūtāntarātmā’ (mu. u. 2 । 1 । 4) ‘eṣa sarveṣu bhūteṣu gūḍhaḥ’ (ka. u. 1 । 3 । 12) ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘ahamevedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 1) ‘ātmaivedaṁ sarvam’ ‘nānyo'to'sti draṣṭā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādiśrutayo na virudhyante । kalpanāntareṣu etāḥ śrutayo na gacchanti । tasmāt upādhibhedenaiva eṣāṁ bhedaḥ, nānyathā, ‘ekamevādvitīyam’ ityavadhāraṇātsarvopaniṣatsu ॥
iti tṛtīyādhyāyasya aṣṭamaṁ brāhmaṇam ॥
atha hainaṁ vidagdhaḥ śākalyaḥ papraccha । pṛthivyādīnāṁ sūkṣmatāratamyakrameṇa pūrvasya pūrvasya uttarasminnuttarasmin otaprotabhāvaṁ kathayan sarvāntaraṁ brahma prakāśitavān ; tasya ca brahmaṇo vyākṛtaviṣaye sūtrabhedeṣu niyantṛtvamuktam — vyākṛtaviṣaye vyaktataraṁ liṅgamiti । tasyaiva brahmaṇaḥ sākṣādaparokṣatve niyantavyadevatābhedasaṅkocavikāsadvāreṇādhigantavye iti tadarthaṁ śākalyabrāhmaṇamārabhyate —
atha hainaṁ vidagdhaḥ śākalyaḥ papraccha kati devā yājñavalkyeti sa haitayaiva nividā pratipede yāvanto vaiśvadevasya nividyucyante trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasretyomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti trayastriṁśadityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti ṣaḍityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti traya ityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti dvāvityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyetyadhyardha ityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyetyeka ityomiti hovāca katame te trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasreti ॥ 1 ॥
atha hainaṁ vidagdha iti nāmataḥ, śakalasyāpatyaṁ śākalyaḥ, papraccha — katisaṅkhyākā devāḥ he yājñavalkyeti । sa yājñavalkyaḥ, ha kila, etayaiva vakṣyamāṇayā nividā pratipede saṅkhyām , yāṁ saṅkhyāṁ pṛṣṭavān śākalyaḥ ; yāvantaḥ yāvatsaṅkhyākā devāḥ vaiśvadevasya śastrasya nividi — nivinnāma devatāsaṅkhyāvācakāni mantrapadāni kānicidvaiśvadeve śastre śasyante, tāni nivitsaṁjñakāni ; tasyāṁ nividi yāvanto devāḥ śrūyante, tāvanto devā iti । kā punaḥ sā nividiti tāni nivitpadāni pradarśyante — trayaśca trī ca śatātrayaśca devāḥ, devānāṁ trī ca trīṇi ca śatāni ; punarapyevaṁ trayaśca, trī ca sahasrā sahasrāṇi — etāvanto devā iti । śākalyo'pi omiti hovāca । evameṣāṁ madhyamā saṅkhyā samyaktayā jñātā ; punasteṣāmeva devānāṁ saṅkocaviṣayāṁ saṅkhyāṁ pṛcchati — katyeva devā yājñavalkyeti ; trayastriṁśat , ṣaṭ , trayaḥ, dvau, adhyardhaḥ, ekaḥ — iti । devatāsaṅkocavikāsaviṣayāṁ saṅkhyāṁ pṛṣṭvā punaḥ saṅkhyeyasvarūpaṁ pṛcchati — katame te trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasreti ॥
sa hovāca mahimāna evaiṣāmete trayastriṁśattveva devā iti katame te trayastriṁśadityaṣṭau vasava ekādaśa rudrā dvādaśādityāsta ekatriṁśadindraścaiva prajāpatiśca trayastriṁśāviti ॥ 2 ॥
sa hovāca itaraḥ — mahimānaḥ vibhūtayaḥ, eṣāṁ trayastriṁśataḥ devānām , ete trayaśca trī ca śatetyādayaḥ ; paramārthatastu trayastriṁśattveva devā iti । katame te trayastriṁśadityucyate — aṣṭau vasavaḥ, ekādaśa rudrāḥ, dvādaśa ādityāḥ — te ekatriṁśat — indraścaiva prajāpatiśca trayastriṁśāviti trayastriṁśataḥ pūraṇau ॥
katame vasava ityagniśca pṛthivī ca vāyuścāntarikṣaṁ cādityaśca dyauśca candramāśca nakṣatrāṇi caite vasava eteṣu hīdaṁ sarvaṁ hitamiti tasmādvasava iti ॥ 3 ॥
katame vasava iti teṣāṁ svarūpaṁ pratyekaṁ pṛcchyate ; agniśca pṛthivī ceti — agnyādyā nakṣatrāntā ete vasavaḥ — prāṇināṁ karmaphalāśrayatvena kāryakaraṇasaṅghātarūpeṇa tannivāsatvena ca vipariṇamantaḥ jagadidaṁ sarvaṁ vāsayanti vasanti ca ; te yasmādvāsayanti tasmādvasava iti ॥
katame rudrā iti daśeme puruṣe prāṇā ātmaikādaśaste yadāsmāccharīrānmartyādutkrāmantyatha rodayanti tadyadrodayanti tasmādrudrā iti ॥ 4 ॥
katame rudrā iti । daśa ime puruṣe, karmabuddhīndriyāṇi prāṇāḥ, ātmā manaḥ ekādaśaḥ — ekādaśānāṁ pūraṇaḥ ; te ete prāṇāḥ yadā asmāccharīrāt martyāt prāṇināṁ karmaphalopabhogakṣaye utkrāmanti — atha tadā rodayanti tatsambandhinaḥ । tat tatra yasmādrodayanti te sambandhinaḥ, tasmāt rudrā iti ॥
katama ādityā iti dvādaśa vai māsāḥ saṁvatsarasyaita ādityā ete hīdaṁ sarvamādadānā yanti te yadidaṁ sarvamādadānā yanti tasmādādityā iti ॥ 5 ॥
katama ādityā iti । dvādaśa vai māsāḥ saṁvatsarasya kālasya avayavāḥ prasiddhāḥ, ete ādityāḥ ; katham ? ete hi yasmāt punaḥ punaḥ parivartamānāḥ prāṇināmāyūṁṣi karmaphalaṁ ca ādadānāḥ gṛhṇanta upādadataḥ yanti gacchanti — te yat yasmāt evam idaṁ sarvamādadānā yanti, tasmādādityā iti ॥
katama indraḥ katamaḥ prajāpatiriti stanayitnurevendro yajñaḥ prajāpatiriti katamaḥ stanayitnurityaśaniriti katamo yajña iti paśava iti ॥ 6 ॥
katama indraḥ katamaḥ prajāpatiriti, stanayitnurevendro yajñaḥ prajāpatiriti, katamaḥ stanayitnurityaśaniriti । aśaniḥ vajraṁ vīryaṁ balam , yat prāṇinaḥ pramāpayati, sa indraḥ ; indrasya hi tat karma । katamo yajña iti paśava iti — yajñasya hi sādhanāni paśavaḥ ; yajñasyārūpatvāt paśusādhanāśrayatvācca paśavo yajña ityucyate ॥
katame ṣaḍityagniśca pṛthivī ca vāyuścāntarikṣaṁ ca ādityaśca dyauścaite ṣaḍete hīdaṁ sarvaṁ ṣaḍiti ॥ 7 ॥
katame ṣaḍiti । ta eva agnyādayo vasutvena paṭhitāḥ candramasaṁ nakṣatrāṇi ca varjayitvā ṣaḍbhavanti — ṣaṭsaṅkhyāviśiṣṭāḥ । ete hi yasmāt , trayastriṁśadādi yaduktam idaṁ sarvam , eta eva ṣaḍbhavanti ; sarvo hi vasvādivistara eteṣveva ṣaṭsu antarbhavatītyarthaḥ ॥
katame te trayo devā itīma eva trayo lokā eṣu hīme sarve devā iti katamau tau dvau devāvityannaṁ caiva prāṇaśceti katamo'dhyardha iti yo'yaṁ pavata iti ॥ 8 ॥
katame te trayo devā iti ; ima eva trayo lokā iti — pṛthivīmagniṁ ca ekīkṛtya eko devaḥ, antarikṣaṁ vāyuṁ ca ekīkṛtya dvitīyaḥ, divamādityaṁ ca ekīkṛtya tṛtīyaḥ — te eva trayo devā iti । eṣu, hi yasmāt , triṣu deveṣu sarve devā antarbhavanti, tena eta eva devāstrayaḥ — ityeṣa nairuktānāṁ keṣāñcitpakṣaḥ । katamau tau dvau devāviti — annaṁ caiva prāṇaśca etau dvau devau ; anayoḥ sarveṣāmuktānāmantarbhāvaḥ । katamo'dhyardha iti — yo'yaṁ pavate vāyuḥ ॥
tadāhuryadayameka ivaiva pavate'tha kathamadhyardha iti yadasminnidaṁ sarvamadhyārdhnottenādhyardha iti katama eko deva iti prāṇa iti sa brahma tyadityācakṣate ॥ 9 ॥
tat tatra āhuḥ codayanti — yadayaṁ vāyuḥ eka ivaiva eka eva pavate ; atha kathamadhyardha iti । yat asmin idaṁ sarvamadhyārdhnot — asminvāyau sati idaṁ sarvamadhyārdhnot — adhi ṛddhiṁ prāpnoti — tenādhyardha iti । katama eko deva iti, prāṇa iti । sa prāṇo brahma — sarvadevātmakatvānmahadbrahma, tena sa brahma tyadityācakṣate — tyaditi tadbrahmācakṣate parokṣābhidhāyakena śabdena । devānāmetat ekatvaṁ nānātvaṁ ca — anantānāṁ devānāṁ nivitsaṅkhyāviśiṣṭeṣvantarbhāvaḥ ; teṣāmapi trayastriṁśadādiṣūttarottareṣu yāvadekasminprāṇe ; prāṇasyaiva caikasya sarvaḥ anantasaṅkhyāto vistaraḥ । evamekaśca anantaśca avāntarasaṅkhyāviśiṣṭaśca prāṇa eva । tatra ca devasyaikasya nāmarūpakarmaguṇaśaktibhedaḥ adhikārabhedāt ॥
idānīṁ tasyaiva prāṇasya brahmaṇaḥ punaraṣṭadhā bheda upadiśyate —
pṛthivyeva yasyāyatanamagnirloko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyaṁ śārīraḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devatetyamṛtamiti hovāca ॥ 10 ॥
pṛthivyeva yasya devasya āyatanam āśrayaḥ ; agnirloko yasya — lokayatyaneneti lokaḥ, paśyatīti — agninā paśyatītyarthaḥ ; manojyotiḥ — manasā jyotiṣā saṅkalpavikalpādikāryaṁ karoti yaḥ, so'yaṁ manojyotiḥ ; pṛthivīśarīraḥ agnidarśanaḥ manasā saṅkalpayitā pṛthivyabhimānī kāryakaraṇasaṅghātavāndeva ityarthaḥ । ya evaṁ viśiṣṭaṁ vai taṁ puruṣaṁ vidyāt vijānīyāt , sarvasya ātmanaḥ ādhyātmikasya kāryakaraṇasaṅghātasya ātmanaḥ paramayanam para āśrayaḥ taṁ parāyaṇam — mātṛjena tvaṅmāṁsarudhirarūpeṇa kṣetrasthānīyena bījasthānīyasya pitṛjasya asthimajjāśukrarūpasya param ayanam , karaṇātmanaśca — sa vai veditā syāt ; ya etadevaṁ vetti sa vai veditā paṇḍitaḥ syādityabhiprāyaḥ । yājñavalkya tvaṁ tamajānanneva paṇḍitābhimānītyabhiprāyaḥ । yadi tadvijñāne pāṇḍityaṁ labhyate, veda vai ahaṁ taṁ puruṣam — sarvasya ātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha yaṁ kathayasi — tamahaṁ veda । tatra śākalyasya vacanaṁ draṣṭavyam — yadi tvaṁ vettha taṁ puruṣam , brūhi kiṁviśeṣaṇo'sau । śṛṇu, yadviśeṣaṇaḥ saḥ — ya evāyaṁ śārīraḥ pārthivāṁśe śarīre bhavaḥ śārīraḥ mātṛjakośatrayarūpa ityarthaḥ ; sa eṣa devaḥ, yastvayā pṛṣṭaḥ, he śākalya ; kintu asti tatra vaktavyaṁ viśeṣaṇāntaram ; tat vadaiva pṛcchaivetyarthaḥ, he śākalya । sa evaṁ prakṣobhito'marṣavaśaga āha, totrārdita iva gajaḥ — tasya devasya śārīrasya kā devatā — yasmānniṣpadyate, yaḥ ‘sā tasya devatā’ ityasminprakaraṇe vivakṣitaḥ ; amṛtamiti hovāca — amṛtamiti yo bhuktasyānnasya rasaḥ mātṛjasya lohitasya niṣpattihetuḥ ; tasmāddhi annarasāllohitaṁ niṣpadyate striyāṁ śritam ; tataśca lohitamayaṁ śarīraṁ bījāśrayam । samānamanyat ॥
kāma eva yasyāyatanaṁ hṛdayaṁ loko mano jyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyaṁ kāmamayaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti striya iti hovāca ॥ 11 ॥
kāma eva yasyāyatanam । strīvyatikarābhilāṣaḥ kāmaḥ kāmaśarīra ityarthaḥ । hṛdayaṁ lokaḥ, hṛdayena buddhyā paśyati । ya evāyaṁ kāmamayaḥ puruṣaḥ adhyātmamapi kāmamaya eva, tasya kā devateti — striya iti hovāca ; strīto hi kāmasya dīptirjāyate ॥
rūpāṇyeva yasyāyatanaṁ cakṣurloko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāsāvāditye puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti satyamiti hovāca ॥ 12 ॥
rūpāṇyeva yasyāyatanam । rūpāṇi śuklakṛṣṇādīni । ya evāsāvāditye puruṣaḥ — sarveṣāṁ hi rūpāṇāṁ viśiṣṭaṁ kāryamāditye puruṣaḥ, tasya kā devateti — satyamiti hovāca ; satyamiti cakṣurucyate ; cakṣuṣo hi adhyātmata ādityasyādhidaivatasya niṣpattiḥ ॥
ākāśa eva yasyāyatanaṁ śrotraṁ loko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puraṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyaṁ śrautraḥ prātiśrutkaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti diśa iti hovāca ॥ 13 ॥
ākāśa eva yasyāyatanam । ya evāyaṁ śrotre bhavaḥ śrautraḥ, tatrāpi pratiśravaṇavelāyāṁ viśeṣato bhavatīti prātiśrutkaḥ, tasya kā devateti — diśa iti hovāca ; digbhyo hyasau ādhyātmiko niṣpadyate ॥
tama eva yasyāyatanaṁ hṛdayaṁ loko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyaṁ chāyāmayaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti mṛtyuriti hovāca ॥ 14 ॥
tama eva yasyāyatanam । tama iti śārvarādyandhakāraḥ parigṛhyate ; adhyātmaṁ chāyāmayaḥ ajñānamayaḥ puruṣaḥ ; tasya kā devateti — mṛtyuriti hovāca ; mṛtyuradhidaivataṁ tasya niṣpattikāraṇam ॥
rūpāṇyeva yasyāyatanaṁ cakṣurloko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkyasya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyamādarśe puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devatetyasuriti hovāca ॥ 15 ॥
rūpāṇyeva yasyāyatanam । pūrvaṁ sādhāraṇāni rūpāṇyuktāni iha tu prakāśakāni viśiṣṭāni rūpāṇi gṛhyante ; rūpāyatanasya devasya viśeṣāyatanaṁ pratibimbādhāramādarśādi ; tasya kā devateti — asuriti hovāca ; tasya pratibimbākhyasya puruṣasya niṣpattiḥ asoḥ prāṇāt ॥
āpa eva yasyāyatanaṁ hṛdayaṁ loko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyamapsu puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti varuṇa iti hovāca ॥ 16 ॥
āpa eva yasya āyatanam । sādhāraṇāḥ sarvā āpa āyatanam ; vāpīkūpataḍāgādyāśrayāsu apsu viśeṣāvasthānam ; tasya kā devateti, varuṇa iti — varuṇāt saṅghātakartryaḥ adhyātmam āpa eva vāpyādyapāṁ niṣpattikāraṇam ॥
reta eva yasyāyatanaṁ hṛdayaṁ loko manojyotiryo vai taṁ puruṣaṁ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ sa vai veditā syāt । yājñavalkya veda vā ahaṁ taṁ puruṣaṁ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṁ yamāttha ya evāyaṁ putramayaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti prajāpatiriti hovāca ॥ 17 ॥
reta eva yasyāyatanam ; ya evāyaṁ putramayaḥ viśeṣāyatanaṁ retaāyatanasya — putramaya iti ca asthimajjāśukrāṇi piturjātāni ; tasya kā devateti, prajāpatiriti hovāca — prajāpatiḥ pitocyate, pitṛto hi putrasyotpattiḥ ॥
śākalyeti hovāca yājñavalkyastvāṁ svidime brāhmaṇā aṅgārāvakṣayaṇamakratā3 iti ॥ 18 ॥
aṣṭadhā devalokapuruṣabhedena tridhā tridhā ātmānaṁ pravibhajya avasthita ekaiko devaḥ prāṇabheda eva upāsanārthaṁ vyapadiṣṭaḥ ; adhunā digvibhāgena pañcadhā pravibhaktasya ātmanyupasaṁhārārtham āha ; tūṣṇīmbhūtaṁ śākalyaṁ yājñavalkyo graheṇeva āveśayannāha — śākalyeti hovāca yājñavalkyaḥ ; tvāṁ sviditi vitarke, ime nūnaṁ brāhmaṇāḥ, aṅgārāvakṣayaṇam — aṅgārāḥ avakṣīyante yasmin sandaṁśādau tat aṅgārāvakṣayaṇam — tat nūnaṁ tvām akrata kṛtavantaḥ brāhmaṇāḥ, tvaṁ tu tanna budhyase ātmānaṁ mayā dahyamānamityabhiprāyaḥ ॥
yājñavalkyeti hovāca śākalyo yadidaṁ kurupañcālānāṁ brāhmaṇānatyavādīḥ kiṁ brahma vidvāniti diśo veda sadevāḥ sapratiṣṭhā iti yaddiśo vettha sadevāḥ sapratiṣṭhāḥ ॥ 19 ॥
yājñavalkyeti hovāca śākalyaḥ — yadidaṁ kurupañcālānāṁ brāhmaṇān atyavādīḥ atyuktavānasi — svayaṁ bhītāstvāmaṅgārāvakṣayaṇaṁ kṛtavanta iti — kiṁ brahma vidvānsan evamadhikṣipasi brāhmaṇān । yājñavalkya āha — brahmavijñānaṁ tāvadidaṁ mama ; kiṁ tat ? diśo veda digviṣayaṁ vijñānaṁ jāne ; tacca na kevalaṁ diśa eva, sadevāḥ devaiḥ saha digadhiṣṭhātṛbhiḥ, kiñca sapratiṣṭhāḥ pratiṣṭhābhiśca saha । itara āha — yat yadi diśo vettha sadevāḥ sapratiṣṭā iti, saphalaṁ yadi vijñānaṁ tvayā pratijñātam ॥
kindevato'syāṁ prācyāṁ diśyasītyādityadevata iti sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣīti kasminnu cakṣuḥ pratiṣṭhitamiti rūpeṣviti cakṣuṣā hi rūpāṇi paśyati kasminnu rūpāṇi pratiṣṭhitānīti hṛdaya iti hovāca hṛdayena hi rūpāṇi jānāti hṛdaye hyeva rūpāṇi pratiṣṭhitāni bhavantītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 20 ॥
kindevataḥ kā devatā asya tava digbhūtasya । asau hi yājñavalkyaḥ hṛdayamātmānaṁ dikṣu pañcadhā vibhaktaṁ digātmabhūtam , taddvāreṇa sarvaṁ jagat ātmatvenopagamya, ahamasmi digātmeti vyavasthitaḥ, pūrvābhimukhaḥ — sapratiṣṭhāvacanāt ; yathā yājñavalkyasya pratijñā tathaiva pṛcchati — kindevatastvamasyāṁ diśyasīti । sarvatra hi vede yāṁ yāṁ devatāmupāste ihaiva tadbhūtaḥ tāṁ tāṁ pratipadyata iti ; tathā ca vakṣyati — ‘devo bhūtvā devānapyeti’ (bṛ. u. 4 । 1 । 2) iti । asyāṁ prācyāṁ kā devatā digātmanastava adhiṣṭhātrī, kayā devatayā tvaṁ prācīdigrūpeṇa sampanna ityarthaḥ । itara āha — ādityadevata iti ; prācyāṁ diśi mama ādityo devatā, so'hamādityadevataḥ । sadevā ityetat uktam , sapratiṣṭhā iti tu vaktavyamityāha — sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti, cakṣuṣīti ; adhyātmataścakṣuṣa ādityo niṣpanna iti hi mantrabrāhmaṇavādāḥ — ‘cakṣoḥ sūryo ajāyata’ (ṛ. saṁ. 10 । 90 । 13) ‘cakṣuṣa ādityaḥ’ (ai. u. 1 । 1 । 4) ityādayaḥ ; kāryaṁ hi kāraṇe pratiṣṭhitaṁ bhavati । kasminnu cakṣuḥ pratiṣṭhitamiti, rūpeṣviti ; rūpagrahaṇāya hi rūpātmakaṁ cakṣuḥ rūpeṇa prayuktam ; yairhi rūpaiḥ prayuktaṁ tairātmagrahaṇāya ārabdhaṁ cakṣuḥ ; tasmāt sādityaṁ cakṣuḥ saha prācyā diśā saha tatsthaiḥ sarvaiḥ rūpeṣu pratiṣṭhitam । cakṣuṣā saha prācī diksarvā rūpabhūtā ; tāni ca kasminnu rūpāṇi pratiṣṭhitānīti ; hṛdaya iti hovāca ; hṛdayārabdhāni rūpāṇi ; rūpākāreṇa hi hṛdayaṁ pariṇatam ; yasmāt hṛdayena hi rūpāṇi sarvo loko jānāti ; hṛdayamiti buddhimanasī ekīkṛtya nirdeśaḥ ; tasmāt hṛdaye hyeva rūpāṇi pratiṣṭhitāni ; hṛdayena hi smaraṇaṁ bhavati rūpāṇāṁ vāsanātmanām ; tasmāt hṛdaye rūpāṇi pratiṣṭhitānītyarthaḥ । evamevaitadyājñavalkya ॥
kindevato'syāṁ dakṣiṇāyāṁ diśyasīti yamadevata iti sa yamaḥ kasminpratiṣṭhita iti yajña iti kasminnu yajñaḥ pratiṣṭhita iti dakṣiṇāyāmiti kasminnu dakṣiṇā pratiṣṭhiteti śraddhāyāmiti yadā hyeva śraddhatte'tha dakṣiṇāṁ dadāti śraddhāyāṁ hyeva dakṣiṇā pratiṣṭhiteti kasminnu śraddhā pratiṣṭhiteti hṛdaya iti hovāca hṛdayena hi śraddhāṁ jānāti hṛdaye hyeva śraddhā pratiṣṭhitā bhavatītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 21 ॥
kindevato'syāṁ dakṣiṇāyāṁ diśyasīti pūrvavat — dakṣiṇāyāṁ diśi kā devatā tava । yamadevata iti — yamo devatā mama dakṣiṇādigbhūtasya । sa yamaḥ kasminpratiṣṭhita iti, yajña iti — yajñe kāraṇe pratiṣṭhito yamaḥ saha diśā । kathaṁ punaryajñasya kāryaṁ yama ityucyate — ṛtvigbhirniṣpādito yajñaḥ ; dakṣiṇayā yajamānastebhyo yajñaṁ niṣkrīya tena yajñena dakṣiṇāṁ diśaṁ saha yamenābhijāyati ; tena yajñe yamaḥ kāryatvātpratiṣṭhitaḥ saha dakṣiṇayā diśā । kasminnu yajñaḥ pratiṣṭhita iti, dakṣiṇāyāmiti — dakṣiṇayā sa niṣkrīyate ; tena dakṣiṇākāryaṁ yajñaḥ । kasminnu dakṣiṇā pratiṣṭhiteti, śraddhāyāmiti — śraddhā nāma ditsutvam āstikyabuddhirbhaktisahitā । kathaṁ tasyāṁ pratiṣṭhitā dakṣiṇā ? yasmāt yadā hyeva śraddhatte atha dakṣiṇāṁ dadāti, na aśraddadhat dakṣiṇāṁ dadāti ; tasmāt śraddhāyāṁ hyeva dakṣiṇā pratiṣṭhiteti । kasminnu śraddhā pratiṣṭhiteti, hṛdaya iti hovāca — hṛdayasya hi vṛttiḥ śraddhā yasmāt , hṛdayena hi śraddhāṁ jānāti ; vṛttiśca vṛttimati pratiṣṭhitā bhavati ; tasmāddhṛdaye hyeva śraddhā pratiṣṭhitā bhavatīti । evamevaitadyājñavalkya ॥
kindevato'syāṁ pratīcyāṁ diśyasīti varuṇadevata iti sa varuṇaḥ kasminpratiṣṭhita ityapsviti kasminnvāpaḥ pratiṣṭhitā iti retasīti kasminnu retaḥ pratiṣṭhitamiti hṛdaya iti tasmādapi pratirūpaṁ jātamāhurhṛdayādiva sṛpto hṛdayādiva nirmita iti hṛdaye hyeva retaḥ pratiṣṭhitaṁ bhavatītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 22 ॥
kiṁ devato'syāṁ pratīcyāṁ diśyasīti । tasyāṁ varuṇo'dhidevatā mama । sa varuṇaḥ kasminpratiṣṭhita iti, apsviti — apāṁ hi varuṇaḥ kāryam , ‘śraddhā vā āpaḥ’ (tai. saṁ. 1 । 6 । 8 । 1) ‘śraddhāto varuṇamasṛjata’ ( ? ) iti śruteḥ । kasminnvāpaḥ pratiṣṭhitā iti, retasīti — ‘retaso hyāpaḥ sṛṣṭāḥ’ ( ? ) iti śruteḥ । kasminnu retaḥ pratiṣṭhitamiti, hṛdaya iti — yasmāt hṛdayasya kāryaṁ retaḥ ; kāmo hṛdayasya vṛttiḥ ; kāmino hi hṛdayāt reto'dhiskandati ; tasmādapi pratirūpam anurūpaṁ putraṁ jātamāhurlaukikāḥ — asya piturhṛdayādiva ayaṁ putraḥ sṛptaḥ viniḥsṛtaḥ, hṛdayādiva nirmito yathā suvarṇena nirmitaḥ kuṇḍalaḥ । tasmāt hṛdaye hyeva retaḥ pratiṣṭhitaṁ bhavatīti । evamevaitadyājñavalkya ॥
kindevato'syāmudīcyāṁ diśyasīti somadevata iti sa somaḥ kasminpratiṣṭhita iti dīkṣāyāmiti kasminnu dīkṣā pratiṣṭhiteti satya iti tasmādapi dīkṣitamāhuḥ satyaṁ vadeti satye hyeva dīkṣā pratiṣṭhiteti kasminnu satyaṁ pratiṣṭhitamiti hṛdaya iti hovāca hṛdayena hi satyaṁ jānāti hṛdaye hyeva satyaṁ pratiṣṭhitaṁ bhavatītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 23 ॥
kindevato'syāmudīcyāṁ diśyasīti, somadevata iti — soma iti latāṁ somaṁ devatāṁ caikīkṛtya nirdeśaḥ । sa somaḥ kasminpratiṣṭhita iti, dīkṣāyāmiti — dīkṣito hi yajamānaḥ somaṁ krīṇāti ; krītena somena iṣṭvā jñānavānuttarāṁ diśaṁ pratipadyate somadevatādhiṣṭhitāṁ saumyām । kasminnu dīkṣā pratiṣṭhiteti, satya iti — katham ? yasmātsatye dīkṣā pratiṣṭhitā, tasmādapi dīkṣitamāhuḥ — satyaṁ vadeti — kāraṇabhreṣe kāryabhreṣo mā bhūditi । satye hyeva dīkṣā pratiṣṭhiteti । kasminnu satyaṁ pratiṣṭhitamiti ; hṛdaya iti hovāca ; hṛdayena hi satyaṁ jānāti ; tasmāt hṛdaye hyeva satyaṁ pratiṣṭhitaṁ bhavatīti । evamevaitadyājñavalkya ॥
kindevato'syāṁ dhruvāyāṁ diśyasītyagnidevata iti so'gniḥ kasminpratiṣṭhita iti vācīti kasminnu vākpratiṣṭhiteti hṛdaya iti kasminnu hṛdayaṁ pratiṣṭhitamiti ॥ 24 ॥
kindevato'syāṁ dhruvāyāṁ diśyasīti । meroḥ samantato vasatāmavyabhicārāt ūrdhvā dik dhruvetyucyate । agnidevata iti — ūrdhvāyāṁ hi prakāśabhūyastvam , prakāśaśca agniḥ so'gniḥ kasminpratiṣṭhita iti, vācīti । kasminnu vākpratiṣṭhiteti, hṛdaya iti । tatra yājñavalkyaḥ sarvāsu dikṣu viprasṛtena hṛdayena sarvā diśa ātmatvenābhisampannaḥ ; sadevāḥ sapratiṣṭhā diśa ātmabhūtāstasya nāmarūpakarmātmabhūtasya yājñavalkyasya ; yat rūpaṁ tat prācyādiśā saha hṛdayabhūtaṁ yājñavalkyasya ; yatkevalaṁ karma putrotpādanalakṣaṇaṁ ca jñānasahitaṁ ca saha phalena adhiṣṭhātrībhiśca devatābhiḥ dakṣiṇāpratīcyudīcyaḥ karmaphalātmikāḥ hṛdayameva āpannāstasya ; dhruvayā diśā saha nāma sarvaṁ vāgdvāreṇa hṛdayameva āpannam ; etāvaddhīdaṁ sarvam ; yaduta rūpaṁ vā karma vā nāma veti tatsarvaṁ hṛdayameva ; tat sarvātmakaṁ hṛdayaṁ pṛcchyate — kasminnu hṛdayaṁ pratiṣṭhitamiti ॥
ahalliketi hovāca yājñavalkyo yatraitadanyatrāsmanmanyāsai yaddhyetadanyatrāsmatsyācchvāno vainadadyurvayāṁsi vainadvimathnīranniti ॥ 25 ॥
ahalliketi hovāca yājñavalkyaḥ — nāmāntareṇa sambodhanaṁ kṛtavān । yatra yasminkāle, etat hṛdayaṁ ātmā asya śarīrasya anyatra kvaciddeśāntare, asmat asmattaḥ, vartata iti manyāsai manyase — yaddhi yadi hi etaddhṛdayam anyatrāsmat syāt bhavet , śvāno vā enat śarīram tadā adyuḥ, vayāṁsi vā pakṣiṇo vā enat vimathnīran viloḍayeyuḥ vikarṣeranniti । tasmāt mayi śarīre hṛdayaṁ pratiṣṭhitamityarthaḥ । śarīrasyāpi nāmarūpakarmātmakatvāddhṛdaye pratiṣṭhitatvam ॥
kasminnu tvaṁ cātmā ca pratiṣṭhitau stha iti prāṇa iti kasminnu prāṇaḥ pratiṣṭhita ityapāna iti kasminnvapānaḥ pratiṣṭhita iti vyāna iti kasminnu vyānaḥ pratiṣṭhita ityudāna iti kasminnūdānaḥ pratiṣṭhita iti samāna iti sa eṣa neti netyātmāgṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo na hi sajyate'sito na vyathate na riṣyati । etānyaṣṭāvāyatanānyaṣṭau lokā aṣṭau devā aṣṭau puruṣāḥ sa yastānpuruṣānniruhya pratyuhyātyakrāmattaṁ tvaupaniṣadaṁ puruṣaṁ pṛcchāmi taṁ cenme na vivakṣyati mūrdhā te vipatiṣyatīti । taṁ ha na mene śākalyastasya ha mūrdhā vipapātāpi hāsya parimoṣiṇo'sthīnyapajahruranyanmanyamānāḥ ॥ 26 ॥
hṛdayaśarīrayorevamanyonyapratiṣṭhā uktā kāryakaraṇayoḥ ; atastvāṁ pṛcchāmi — kasminnu tvaṁ ca śarīram ātmā ca tava hṛdayaṁ pratiṣṭhitau stha iti ; prāṇa iti ; dehātmānau prāṇe pratiṣṭhitau syātāṁ prāṇavṛttau । kasminnu prāṇaḥ pratiṣṭhita iti, apāna iti — sāpi prāṇavṛttiḥ prāgeva preyāt , apānavṛttyā cenna nigṛhyeta । kasminnvapānaḥ pratiṣṭhita iti, vyāna iti — sāpyapānavṛttiḥ adha eva yāyāt prāṇavṛttiśca prāgeva, madhyasthayā cet vyānavṛttyā na nigṛhyeta । kasminnu vyānaḥ pratiṣṭhita iti, udāna iti — sarvāstisro'pi vṛttaya udāne kīlasthānīye cenna nibaddhāḥ, viṣvageveyuḥ । kasminnūdānaḥ pratiṣṭhita iti, samāna iti — samānapratiṣṭhā hyetāḥ sarvā vṛttayaḥ । etaduktaṁ bhavati — śarīrahṛdayavāyavo'nyonyapratiṣṭhāḥ । saṅghātena niyatā vartante vijñānamayārthaprayuktā iti । sarvametat yena niyatam yasminpratiṣṭhitam ākāśāntam otaṁ ca protaṁ ca, tasya nirupādhikasya sākṣādaparokṣādbrahmaṇo nirdeśaḥ kartavya ityayamārambhaḥ । sa eṣaḥ — sa yo ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti nirdiṣṭo madhukāṇḍe eṣa saḥ, so'yamātmā agṛhyaḥ na gṛhyaḥ ; katham ? yasmātsarvakāryadharmātītaḥ, tasmādagṛhyaḥ ; kutaḥ ? yasmānna hi gṛhyate ; yaddhi karaṇagocaraṁ vyākṛtaṁ vastu, tadgrahaṇagocaram ; idaṁ tu tadviparītamātmatattvam । tathā aśīryaḥ — yaddhi mūrtaṁ saṁhataṁ śarīrādi tacchīryate ; ayaṁ tu tadviparītaḥ ; ato na hi śīryate । tathā asaṅgaḥ — mūrto mūrtāntareṇa sambadhyamānaḥ sajyate ; ayaṁ ca tadviparītaḥ ; ato na hi sajyate । tathā asitaḥ abaddhaḥ — yaddhi mūrtaṁ tat badhyate ; ayaṁ tu tadviparītatvāt asitaḥ ; abaddhatvānna vyathate ; ato na riṣyati — grahaṇaviśaraṇasaṅgabandhakāryadharmarahitatvānna riṣyati na hiṁsāmāpadyate na vinaśyatītyarthaḥ । kramamatikramya aupaniṣadasya puruṣasya ākhyāyikāto'pasṛtya śrutyā svena rūpeṇa tvarayā nirdeśaḥ kṛtaḥ ; tataḥ punaḥ ākhyāyikāmevāśrityāha — etāni yānyuktāni aṣṭāvāyatanāni ‘pṛthivyeva yasyāyatanam’ ityevamādīni, aṣṭau lokāḥ agnilokādayaḥ, aṣṭau devāḥ ‘amṛtamiti hovāca’ (bṛ. u. 3 । 9 । 10) ityevamādayaḥ, aṣṭau puruṣāḥ ‘śarīraḥ puruṣaḥ’ ityādayaḥ — sa yaḥ kaścit tānpuruṣān śārīraprabhṛtīn niruhya niścayenohya gamayitvā aṣṭacatuṣkabhedena lokasthitimupapādya, punaḥ prācīdigādidvāreṇa pratyuhya upasaṁhṛtya svātmani hṛdaye atyakrāmat atikrāntavānupādhidharmaṁ hṛdayādyātmatvam ; svenaivātmanā vyavasthito ya aupaniṣadaḥ puruṣaḥ aśanāyādivarjita upaniṣatsveva vijñeyaḥ nānyapramāṇagamyaḥ, taṁ tvā tvāṁ vidyābhimāninaṁ puruṣaṁ pṛcchāmi । taṁ cet yadi me na vivakṣyasi vispaṣṭaṁ na kathayiṣyasi, mūrdhā te vipatiṣyatītyāha yājñavalkyaḥ । taṁ tvaupaniṣadaṁ puruṣaṁ śākalyo na mene ha na vijñātavānkila । tasya ha mūrdhā vipapāta vipatitaḥ । samāptā ākhyāyikā । śrutervacanam , ‘taṁ ha na mene’ ityādi । kiṁ ca api ha asya parimoṣiṇaḥ taskarāḥ asthīnyapi saṁskārārthaṁ śiṣyairnīyamānāni gṛhānpratyapajahruḥ apahṛtavantaḥ — kiṁ nimittam — anyat dhanaṁ nīyamānaṁ manyamānāḥ । pūrvavṛttā hyākhyāyikeha sūcitā । aṣṭādhyāyyāṁ kila śākalyena yājñavalkyasya samānānta eva saṁvādo nirvṛttaḥ ; tatra yājñavalkyena śāpo dattaḥ — ‘pure'tithye mariṣyasi na te'sthīnicana gṛhānprāpsyanti’ (śata. brā. 11 । 6 । 3 । 11) iti ‘sa ha tathaiva mamāra ; tasya hāpyanyanmanyamānāḥ parimoṣiṇo'sthīnyapajahruḥ ; tasmānnopavādī syāduta hyevaṁvitparo bhavatīti’ (śata. brā. 11 । 6 । 3 । 11) । saiṣā ākhyāyikā ācārārthaṁ sūcitā vidyāstutaye ca iha ॥
yasya neti netītyanyapratiṣedhadvāreṇa brahmaṇo nirdeśaḥ kṛtaḥ tasya vidhimukhena kathaṁ nirdeśaḥ kartavya iti punarākhyāyikāmevāśrityāha mūlaṁ ca jagato vaktavyamiti । ākhyāyikāsambandhastvabrahmavido brāhmaṇāñjitvā godhanaṁ hartavyamiti । nyāyaṁ matvāha —
atha hovāca brāhmaṇā bhagavanto yo vaḥ kāmayate sa mā pṛcchatu sarve vā mā pṛcchata yo vaḥ kāmayate taṁ vaḥ pṛcchāmi sarvānvā vaḥ pṛcchāmīti te ha brāhmaṇā na dadhṛṣuḥ ॥ 27 ॥
atha hovāca । atha anantaraṁ tūṣṇīmbhūteṣu brāhmaṇeṣu ha uvāca, he brāhmaṇā bhagavanta ityevaṁ sambodhya — yo vaḥ yuṣmākaṁ madhye kāmayate icchati — yājñavalkyaṁ pṛcchāmīti, sa mā mām āgatya pṛcchatu ; sarve vā mā pṛcchata — sarve vā yūyaṁ mā māṁ pṛcchata ; yo vaḥ kāmayate — yājñavalkyo māṁ pṛcchatviti, taṁ vaḥ pṛcchāmi ; sarvānvā vaḥ yuṣmān ahaṁ pṛcchāmi । te ha brāhmaṇā na dadhṛṣuḥ — te brāhmaṇā evamuktā api na pragalbhāḥ saṁvṛttāḥ kiñcidapi pratyuttaraṁ vaktum ॥
tānhaitaiḥ ślokaiḥ papraccha —
yathā vṛkṣo vanaspatistathaiva puruṣo'mṛṣā । tasya lomāni parṇāni tvagasyotpāṭikā bahiḥ ॥ 1 ॥
teṣvapragalbhabhūteṣu brāhmaṇeṣu tān ha etaiḥ vakṣyamāṇaiḥ ślokaiḥ papraccha pṛṣṭavān । yathā loke vṛkṣo vanaspatiḥ, vṛkṣasya viśeṣaṇaṁ vanaspatiriti, tathaiva puruṣo'mṛṣā — amṛṣā satyametat ; tasya lomāni — tasya puruṣasya lomāni itarasya vanaspateḥ parṇāni ; tvagasyotpāṭikā bahiḥ — tvak asya puruṣasya itarasyotpāṭikā vanaspateḥ ॥
tvaca evāsya rudhiraṁ prasyandi tvaca utpaṭaḥ । tasmāttadātṛṇṇātpraiti raso vṛkṣādivāhatāt ॥ 2 ॥
tvaca eva sakāśāt asya puruṣasya rudhiraṁ prasyandi, vanaspatestvacaḥ utpaṭaḥ — tvaca eva utsphuṭati yasmāt ; evaṁ sarvaṁ samānameva vanaspateḥ puruṣasya ca ; tasmāt ātṛṇṇāt hiṁsitāt praiti tat rudhiraṁ nirgacchati, vṛkṣādiva āhatāt chinnāt rasaḥ ॥
māṁsānyasya śakarāṇi kināṭaṁ snāva tatsthiram । asthīnyantarato dārūṇi majjā majjopamā kṛtā ॥ 3 ॥
evaṁ māṁsānyasya puruṣasya, vanaspateḥ tāni śakarāṇi śakalānītyarthaḥ । kināṭam , vṛkṣasya kināṭaṁ nāma śakalebhyo'bhyantaraṁ valkalarūpaṁ kāṣṭhasaṅlagnam , tat snāva puruṣasya ; tatsthiram — tacca kināṭaṁ snāvavat dṛḍhaṁ hi tat ; asthīni puruṣasya, snāvno'ntarataḥ asthīni bhavanti ; tathā kināṭasyābhyantarato dārūṇi kāṣṭhāni ; majjā, majjaiva vanaspateḥ puruṣasya ca majjopamā kṛtā, majjāyā upamā majjopamā, nānyo viśeṣo'stītyarthaḥ ; yathā vanaspatermajjā tathā puruṣasya, yathā puruṣasya tathā vanaspateḥ ॥
yadvṛkṣo vṛkṇo rohati mūlānnavataraḥ punaḥ । martyaḥ svinmṛtyunā vṛkṇaḥ kasmānmūlātprarohati ॥ 4 ॥
yat yadi vṛkṣo vṛkṇaḥ chinnaḥ rohati punaḥ punaḥ prarohati prādurbhavati mūlāt punarnavataraḥ pūrvasmādabhinavataraḥ ; yadetasmādviśeṣaṇātprāk vanaspateḥ puruṣasya ca, sarvaṁ sāmānyamavagatam ; ayaṁ tu vanaspatau viśeṣo dṛśyate — yat chinnasya prarohaṇam ; na tu puruṣe mṛtyunā vṛkṇe punaḥ prarohaṇaṁ dṛśyate ; bhavitavyaṁ ca kutaścitprarohaṇena ; tasmāt vaḥ pṛcchāmi — martyaḥ manuṣyaḥ svit mṛtyunā vṛkṇaḥ kasmāt mūlāt prarohati, mṛtasya puruṣasya kutaḥ prarohaṇamityarthaḥ ॥
retasa iti mā vocata jīvatastatprajāyate । dhānāruha iva vai vṛkṣo'ñjasā pretya sambhavaḥ ॥ 5 ॥
yadi cedevaṁ vadatha — retasaḥ prarohatīti, mā vocata maivaṁ vaktumarhatha ; kasmāt ? yasmāt jīvataḥ puruṣāt tat retaḥ prajāyate, na mṛtāt । api ca dhānāruhaḥ dhānā bījam , bījaruho'pi vṛkṣo bhavati, na kevalaṁ kāṇḍaruha eva ; iva - śabdo'narthakaḥ ; vai vṛkṣaḥ añjasā sākṣāt pretya mṛtvā sambhavaḥ dhānāto'pi pretya sambhavo bhavet añjasā punarvanaspateḥ ॥
yatsamūlamāvṛheyurvṛkṣaṁ na punarābhavet । martyaḥ svinmṛtyunā vṛkṇaḥ kasmānmūlātprarohati ॥ 6 ॥
yat yadi saha mūlena dhānayā vā āvṛheyuḥ udyaccheyuḥ utpāṭayeyuḥ vṛkṣam , na punarābhavet punarāgatya na bhavet । tasmādvaḥ pṛcchāmi — sarvasyaiva jagato mūlaṁ martyaḥ svit mṛtyunā vṛkṇaḥ kasmāt mūlāt prarohati ॥
jāta eva na jāyate ko nvenaṁ janayetpunaḥ । vijñānamānandaṁ brahma rātirdātuḥ parāyaṇaṁ tiṣṭhamānasya tadvida iti ॥ 7 ॥
jāta eveti, manyadhvaṁ yadi, kimatra praṣṭavyamiti — janiṣyamāṇasya hi sambhavaḥ praṣṭavyaḥ, na jātasya ; ayaṁ tu jāta eva ato'sminviṣaye praśna eva nopapadyata iti cet — na ; kiṁ tarhi ? mṛtaḥ punarapi jāyata eva anyathā akṛtābhyāgamakṛtanāśaprasaṅgāt ; ato vaḥ pṛcchāmi — ko nvenaṁ mṛtaṁ punarjanayet । tat na vijajñurbrāhmaṇāḥ — yato mṛtaḥ punaḥ prarohati jagato mūlaṁ na vijñātaṁ brāhmaṇaiḥ ; ato brahmiṣṭhatvāt hṛtā gāvaḥ ; yājñavalkyena jitā brāhmaṇāḥ । samāptā ākhyāyikā । yajjagato mūlam , yena ca śabdena sākṣādvyapadiśyate brahma, yat yājñavalkyo brāhmaṇānpṛṣṭavān , tat svena rūpeṇa śrutirasmabhyamāha — vijñānaṁ vijñaptiḥ vijñānam , tacca ānandam , na viṣayavijñānavadduḥkhānuviddham , kiṁ tarhi prasannaṁ śivamatulamanāyāsaṁ nityatṛptamekarasamityarthaḥ । kiṁ tat brahma ubhayaviśeṣaṇavadrātiḥ rāteḥ ṣaṣṭhyarthe prathamā, dhanasyetyarthaḥ ; dhanasya dātuḥ karmakṛto yajamānasya parāyaṇaṁ parā gatiḥ karmaphalasya pradātṛ । kiñca vyutthāyaiṣaṇābhyaḥ tasminneva brahmaṇi tiṣṭhati akarmakṛt , tat brahma vettīti tadvicca, tasya — tiṣṭhamānasya ca tadvidaḥ, brahmavida ityarthaḥ, parāyaṇamiti ॥
atredaṁ vicāryate — ānandaśabdo loke sukhavācī prasiddhaḥ ; atra ca brahmaṇo viśeṣaṇatvena ānandaśabdaḥ śrūyate ānandaṁ brahmeti ; śrutyantare ca — ‘ānando brahmeti vyajānāt’ (tai. u. 3 । 6 । 9) ‘ānandaṁ brahmaṇo vidvān’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ‘yadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ‘yo vai bhūmā tatsukham’ (chā. u. 7 । 23 । 1) iti ca ; ‘eṣa parama ānandaḥ’ ityevamādyāḥ ; saṁvedye ca sukhe ānandaśabdaḥ prasiddhaḥ ; brahmānandaśca yadi saṁvedyaḥ syāt , yuktā ete brahmaṇi ānandaśabdāḥ । nanu ca śrutiprāmāṇyāt saṁvedyānandasvarūpameva brahma, kiṁ tatra vicāryamiti — na, viruddhaśrutivākyadarśanāt — satyam , ānandaśabdo brahmaṇi śrūyate ; vijñānapratiṣedhaśca ekatve — ‘yatra tvasya sarvamātmaivābhūt , tatkena kaṁ paśyet , tatkena kiṁ vijānīyāt’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘yatra nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti nānyadvijānāti sa bhūmā’ (chā. u. 7 । 24 । 1) ‘prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṁ kiñcana veda’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) ityādi ; viruddhaśrutivākyadarśanāt tena kartavyo vicāraḥ । tasmāt yuktaṁ vedavākyārthanirṇayāya vicārayitum । mokṣavādivipratipatteśca — sāṅkhyā vaiśeṣikāśca mokṣavādino nāsti mokṣe sukhaṁ saṁvedyamityevaṁ vipratipannāḥ ; anye niratiśayaṁ sukhaṁ svasaṁvedyamiti ॥
kiṁ tāvadyuktam ? ānandādiśravaṇāt ‘jakṣatkrīḍanramamāṇaḥ’ (chā. u. 8 । 12 । 3) ‘sa yadi pitṛlokakāmo bhavati’ (chā. u. 8 । 2 । 1) ‘yaḥ sarvajñaḥ sarvavit’ (mu. u. 1 । 1 । 9) ‘sarvānkāmānsamaśnute’ (tai. u. 2 । 5 । 1) ityādiśrutibhyaḥ mokṣe sukhaṁ saṁvedyamiti । nanu ekatve kārakavibhāgābhāvāt vijñānānupapattiḥ, kriyāyāścānekakārakasādhyatvāt vijñānasya ca kriyātvāt — naiṣa doṣaḥ ; śabdaprāmāṇyāt bhavet vijñānamānandaviṣaye ; ‘vijñānamānandam’ ityādīni ānandasvarūpasyāsaṁvedyatve'nupapannāni vacanānītyavocāma । nanu vacanenāpi agneḥ śaityam udakasya ca auṣṇyaṁ na kriyata eva, jñāpakatvādvacanānām ; na ca deśāntare'gniḥ śīta iti śakyate jñāpayitum ; agamye vā deśāntare uṣṇamudakamiti — na, pratyagātmanyānandavijñānadarśanāt ; na ‘vijñānamānandam’ ityevamādīnāṁ vacanānāṁ śīto'gnirityādivākyavat pratyakṣādiviruddhārthapratipādakatvam । anubhūyate tu aviruddhārthatā ; sukhī aham iti sukhātmakamātmānaṁ svayameva vedayate ; tasmāt sutarāṁ pratyakṣāviruddhārthatā ; tasmāt ānandaṁ brahma vijñānātmakaṁ sat svayameva vedayate । tathā ānandapratipādikāḥ śrutayaḥ samañjasāḥ syuḥ ‘jakṣatkrīḍanramamāṇaḥ’ ityevamādyāḥ pūrvoktāḥ ॥
na, kāryakaraṇābhāve anupapattervijñānasya — śarīraviyogo hi mokṣa ātyantikaḥ ; śarīrābhāve ca karaṇānupapattiḥ, āśrayābhāvāt ; tataśca vijñānānupapattiḥ akāryakaraṇatvāt ; dehādyabhāve ca vijñānotpattau sarveṣāṁ kāryakaraṇopādānānarthakyaprasaṅgaḥ । ekatvavirodhācca — paraṁ cedbrahma ānandātmakam ātmānaṁ nityavijñānatvāt nityameva vijānīyāt , tanna ; saṁsāryapi saṁsāravinirmuktaḥ svābhāvyaṁ pratipadyeta ; jalāśaya ivodakāñjaliḥ kṣiptaḥ na pṛthaktvena vyavatiṣṭhate ānandātmakabrahmavijñānāya ; tadā mukta ānandātmakamātmānaṁ vedayata ityetadanarthakaṁ vākyam । atha brahmānandam anyaḥ san mukto vedayate, pratyagātmānaṁ ca, ahamasmyānandasvarūpa iti ; tadā ekatvavirodhaḥ ; tathā ca sati sarvaśrutivirodhaḥ । tṛtīyā ca kalpanā nopapadyate । kiñcānyat , brahmaṇaśca nirantarātmānandavijñāne vijñānāvijñānakalpanānarthakyam ; nirantaraṁ cet ātmānandaviṣayaṁ brahmaṇo vijñānam , tadeva tasya svabhāva iti ātmānandaṁ vijānātīti kalpanā anupapannā ; atadvijñānaprasaṅge hi kalpanāyā arthavattvam , yathā ātmānaṁ paraṁ ca vettīti ; na hi iṣvādyāsaktamanaso nairantaryeṇa iṣujñānājñānakalpanāyā arthavattvam । atha vicchinnamātmānandaṁ vijānāti — vijñānasya ātmavijñānacchidre anyaviṣayatvaprasaṅgaḥ ; ātmanaśca vikriyāvattvam , tataścānityatvaprasaṅgaḥ । tasmāt ‘vijñānamānandam’ iti svarūpānvākhyānaparaiva śrutiḥ, nātmānandasaṁvedyatvārthā । ‘jakṣatkrīḍan’ (chā. u. 8 । 12 । 3) ityādiśrutivirodho'saṁvedyatva iti cenna, sarvātmaikatve yathāprāptānuvāditvāt — muktasya sarvātmabhāve sati yatra kvacit yogiṣu deveṣu vā jakṣaṇādi prāptam ; tat yathāprāptamevānūdyate — tat tasyaiva sarvātmabhāvāditi sarvātmabhāvamokṣastutaye । yathāprāptānuvāditve duḥkhitvamapīti cet — yogyādiṣu yathāprāptajakṣaṇādivat sthāvarādiṣu yathāprāptaduḥkhitvamapīti cet — na, nāmarūpakṛtakāryakaraṇopādhisamparkajanitabhrāntyadhyāropitatvāt sukhitvaduḥkhitvādiviśeṣasyeti parihṛtametatsarvam । viruddhaśrutīnāṁ ca viṣayamavocāma । tasmāt ‘eṣo'sya parama ānandaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 32) itivat sarvāṇyānandavākyāni draṣṭavyāni ॥
iti tṛtīyādhyāyasya navamaṁ brāhmaṇam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣye tṛtīyo'dhyāyaḥ ॥
janako ha vaideha āsāñcakre । asya sambandhaḥ — śārīrādyānaṣṭau puruṣānniruhya, pratyuhya punarhṛdaye, digbhedena ca punaḥ pañcadhā vyūhya, hṛdaye pratyuhya, hṛdayaṁ śarīraṁ ca punaranyonyapratiṣṭhaṁ prāṇādipañcavṛttyātmake samānākhye jagadātmani sūtra upasaṁhṛtya, jagadātmānaṁ śarīrahṛdayasūtrāvasthamatikrāntavān ya aupaniṣadaḥ puruṣaḥ neti netīti vyapadiṣṭaḥ, sa sākṣācca upādānakāraṇasvarūpeṇa ca nirdiṣṭaḥ ‘vijñānamānandam’ iti । tasyaiva vāgādidevatādvāreṇa punaradhigamaḥ kartavya iti adhigamanopāyāntarārtho'yamārambho brāhmaṇadvayasya । ākhyāyikā tu ācārapradarśanārthā —
oṁ janako ha vaideha āsāñcakre'tha ha yājñavalkya āvavrāja । taṁhovāca yājñavalkya kimarthamacārīḥ paśūnicchannaṇvantāniti । ubhayameva samrāḍiti hovāca ॥ 1 ॥
janako ha vaideha āsāñcakre āsanaṁ kṛtavān āsthāyikāṁ dattavānityarthaḥ, darśanakāmebhyo rājñaḥ । atha ha tasminnavasare yājñavalkya āvavrāja āgatavān ātmano yogakṣemārtham , rājño vā vividiṣāṁ dṛṣṭvā anugrahārtham । tamāgataṁ yājñavalkyaṁ yathāvatpūjāṁ kṛtvā uvāca ha uktavān janakaḥ — he yājñavalkya kimarthamacārīḥ āgato'si ; kiṁ paśūnicchanpunarapi āhosvit aṇvantān sūkṣmāntān sūkṣmavastunirṇayāntān praśnān mattaḥ śrotumicchanniti । ubhayameva paśūnpraśnāṁśca, he samrāṭ — samrāḍiti vājapeyayājino liṅgam ; yaścājñayā rājyaṁ praśāsti, sa samrāṭ ; tasyāmantraṇaṁ he samrāḍiti ; samastasya vā bhāratasya varṣasya rājā ॥
yatte kaścidabravīttachṛṇavāmetyabravīnme jitvā śailinirvāgvai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacchailinirabravīdvāgvai brahmetyavadato hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya । vāgevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā prajñetyenadupāsīta । kā prajñatā yājñavalkya । vāgeva samrāḍiti hovāca । vācā vai samrāḍbandhuḥ prajñāyata ṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasa itihāsaḥ purāṇaṁ vidyā upaniṣadaḥ ślokāḥ sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānānīṣṭaṁ hutamāśitaṁ pāyitamayaṁ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni vācaiva samrāṭprajñāyante vāgvai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ vāgjahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste । hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ । sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 2 ॥
kiṁ tu yat te tubhyam , kaścit abravīt ācāryaḥ ; anekācāryasevī hi bhavān ; tacchṛṇavāmeti । itara āha — abravīt uktavān me mama ācāryaḥ, jitvā nāmataḥ, śilinasyāpatyaṁ śailiniḥ — vāgvai brahmeti vāgdevatā brahmeti । āhetaraḥ — yathā mātṛmān mātā yasya vidyate putrasya samyaganuśāstrī anuśāsanakartrī sa mātṛmān ; ata ūrdhvaṁ pitā yasyānuśāstā sa pitṛmān ; upanayanādūrdhvam ā samāvartanāt ācāryo yasyānuśāstā sa ācāryavān ; evaṁ śuddhitrayahetusaṁyuktaḥ sa sākṣādācāryaḥ svayaṁ na kadācidapi prāmāṇyādvyabhicarati ; sa yathā brūyācchiṣyāya tathāsau jitvā śailiniruktavān — vāgvai brahmeti ; avadato hi kiṁ syāditi — na hi mūkasya ihārtham amutrārthaṁ vā kiñcana syāt । kiṁ tu abravīt uktavān te tubhyam tasya brahmaṇaḥ āyatanaṁ pratiṣṭhāṁ ca — āyatanaṁ nāma śarīram ; pratiṣṭhā triṣvapi kāleṣu ya āśrayaḥ । āhetaraḥ — na me'bravīditi । itara āha — yadyevam ekapāt vai etat , ekaḥ pādo yasya brahmaṇaḥ tadidamekapādbrahma tribhiḥ pādaiḥ śūnyam upāsyamānamiti na phalāya bhavatītyarthaḥ । yadyevam , sa tvaṁ vidvānsan naḥ asmabhyaṁ brūhi he yājñavalkyeti । sa ca āha — vāgeva āyatanam , vāgdevasya brahmaṇaḥ vāgeva karaṇam āyatanaṁ śarīram , ākāśaḥ avyākṛtākhyaḥ pratiṣṭhā utpattisthitilayakāleṣu । prajñetyenadupāsīta — prajñetīyamupaniṣat brahmaṇaścaturthaḥ pādaḥ — prajñeti kṛtvā enat brahma upāsīta । kā prajñatā yājñavalkya, kiṁ svayameva prajñā, uta prajñānimittā — yathā āyatanapratiṣṭhe brahmaṇo vyatirikte, tadvatkim । na ; kathaṁ tarhi ? vāgeva, samrāṭ , iti hovāca ; vāgeva prajñeti ha uvāca uktavān , na vyatiriktā prajñeti । kathaṁ punarvāgeva prajñeti ucyate — vācā vai, samrāṭ , bandhuḥ prajñāyate — asmākaṁ bandhurityukte prajñāyate bandhuḥ ; tathā ṛgvedādi, iṣṭaṁ yāganimittaṁ dharmajātam , hutaṁ homanimittaṁ ca, āśitam annadānanimittam , pāyitaṁ pānadānanimittam , ayaṁ ca lokaḥ, idaṁ ca janma, paraśca lokaḥ, pratipattavyaṁ ca janma, sarvāṇi ca bhūtāni — vācaiva, samrāṭ , prajñāyante ; ato vāgvai, samrāṭ , paramaṁ brahma । nainaṁ yathoktabrahmavidaṁ vāgjahāti ; sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti balidānādibhiḥ ; iha devo bhūtvā punaḥ śarīrapātottarakālaṁ devānapyeti apigacchati, ya evaṁ vidvānetadupāste । vidyāniṣkrayārthaṁ hastitulya ṛṣabho hastyṛṣabhaḥ yasmingosahasre tat hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ । sa hovāca yājñavalkyaḥ — ananuśiṣya śiṣyaṁ kṛtārthamakṛtvā śiṣyāt dhanaṁ na hareteti me mama pitā — amanyata ; mamāpyayamevābhiprāyaḥ ॥
yadeva te kaścidabravīttacchṛṇavāmetyabravīnma udaṅkaḥ śaulbāyanaḥ prāṇo vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacchaulbāyano'bravītprāṇo vai brahmetyaprāṇato hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya prāṇa evāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā priyamityenadupāsīta kā priyatā yājñavalkya prāṇa eva samrāḍiti hovāca prāṇasya vai samrāṭkāmāyāyājyaṁ yājayatyapratigṛhyasya pratigṛhṇātyapi tatra vadhāśaṅkaṁ bhavati yāṁ diśameti prāṇasyaiva samrāṭkāmāya prāṇo vai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ prāṇo jahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 3 ॥
yadeva te kaścidabravīt udaṅko nāmataḥ śulbasyāpatyaṁ śaulbāyanaḥ abravīt ; prāṇo vai brahmeti, prāṇo vāyurdevatā — pūrvavat । prāṇa eva āyatanam ākāśaḥ pratiṣṭhā ; upaniṣat — priyamityenadupāsīta । kathaṁ punaḥ priyatvam ? prāṇasya vai, he samrāṭ , kāmāya prāṇasyārthāya ayājyaṁ yājayati patitādikamapi ; apratigṛhyasyāpyugrādeḥ pratigṛhṇātyapi ; tatra tasyāṁ diśi vadhanimittamāśaṅkam — vadhāśaṅketyarthaḥ — yāṁ diśameti taskarādyākīrṇāṁ ca, tasyāṁ diśi vadhāśaṅkā ; taccaitatsarvaṁ prāṇasya priyatve bhavati, prāṇasyaiva, samrāṭ , kāmāya । tasmātprāṇo vai, samrāṭ , paramaṁ brahma ; nainaṁ prāṇo jahāti ; samānamanyat ॥
yadeva te kaścidabravīttacchṛṇavāmetyabravīnme barkurvārṣṇaścakṣurvai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tadvārṣṇo'bravīccakṣurvai brahmetyapaśyato hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya cakṣurevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā satyamityenadupāsīta kā satyatā yājñavalkya cakṣureva samrāḍiti hovāca cakṣuṣā vai samrāṭpaśyantamāhuradrākṣīriti sa āhādrākṣamiti tatsatyaṁ bhavati cakṣurvai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ cakṣurjahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 4 ॥
yadeva te kaścit barkuriti nāmataḥ vṛṣṇasyāpatyaṁ vārṣṇaḥ ; cakṣurvai brahmeti — ādityo devatā cakṣuṣi । upaniṣat — satyam ; yasmāt śrotreṇa śrutamanṛtamapi syāt , na tu cakṣuṣā dṛṣṭam , tasmādvai, samrāṭ , paśyantamāhuḥ — adrākṣīstvaṁ hastinamiti, sa cet adrākṣamityāha, tatsatyameva bhavati ; yastvanyo brūyāt — ahamaśrauṣamiti, tadvyabhicarati ; yattu cakṣuṣā dṛṣṭaṁ tat avyabhicāritvāt satyameva bhavati ॥
yadeva te kaścidabravīttacchṛṇavāmetyabravīnme gardabhīvipīto bhāradvājaḥ śrotraṁ vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tadbhāradvājo'bravīcchrotraṁ vai brahmetyaśṛṇvato hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya śrotramevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhānanta ityenadupāsīta kānantatā yājñavalkya diśa eva samrāḍiti hovāca tasmādvai samrāḍapi yāṁ kāṁ ca diśaṁ gacchati naivāsyā antaṁ gacchatyanantā hi diśo diśo vai samrāṭ śrotraṁ śrotraṁ vai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ śrotraṁ jahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 5 ॥
yadeva te gardabhīvipīta iti nāmataḥ bhāradvājo gotrataḥ ; śrotraṁ vai brahmeti — śrotre dik devatā । ananta ityenadupāsīta ; kā anantatā śrotrasya ? diśa eva śrotrasya ānantyaṁ yasmāt , tasmādvai, samrāṭ , prācīmudīcīṁ vā yāṁ kāñcidapi diśaṁ gacchati, naivāsya antaṁ gacchati kaścidapi ; ato'nantā hi diśaḥ ; diśo vai samrāṭ , śrotram ; tasmāt digānantyameva śrotrasya ānantyam ॥
yadeva te kaścidabravīttacchṛṇavāmetyabravīnme satyakāmo jābālo mano vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tajjābālo'bravīnmano vai brahmetyamanaso hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya mana evāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhānanda ityenadupāsīta kānandatā yājñavalkya mana eva samrāḍiti hovāca manasā vai samrāṭstriyamabhihāryate tasyāṁ pratirūpaḥ putro jāyate sa ānando mano vai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ mano jahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 6 ॥
satyakāma iti nāmataḥ jabālāyā apatyaṁ jābālaḥ । candramā manasi devatā । ānanda ityupaniṣat ; yasmānmana eva ānandaḥ, tasmāt manasā vai, samrāṭ , striyamabhikāmayamānaḥ abhihāryate prārthayata ityarthaḥ ; tasmāt yāṁ striyamabhikāmayamāno'bhihāryate, tasyāṁ pratirūpaḥ anurūpaḥ putro jāyate ; sa ānandahetuḥ putraḥ ; sa yena manasā nirvartyate, tanmanaḥ ānandaḥ ॥
yadeva te kaścidabravīttacchṛṇavāmetyabravīnme vidagdhaḥ śākalyo hṛdayaṁ vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacchākalyo'bravīddhṛdayaṁ vai brahmetyahṛdayasya hi kiṁ syādityabravīttu te tasyāyatanaṁ pratiṣṭhāṁ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti sa vai no brūhi yājñavalkya hṛdayamevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā sthitirityenadupāsīta kā sthitatā yājñavalkya hṛdayameva samrāḍiti hovāca hṛdayaṁ vai samrāṭsarveṣāṁ bhūtānāmāyatanaṁ hṛdayaṁ vai samrāṭsarveṣāṁ bhūtānāṁ pratiṣṭhā hṛdaye hyeva samrāṭsarvāṇi bhūtāni pratiṣṭhitāni bhavanti hṛdayaṁ vai samrāṭparamaṁ brahma nainaṁ hṛdayaṁ jahāti sarvāṇyenaṁ bhūtānyabhikṣaranti devo bhūtvā devānapyeti ya evaṁ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṁ sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ॥ 7 ॥
vidagdhaḥ śākalyaḥ — hṛdayaṁ vai brahmeti । hṛdayaṁ vai, samrāṭ , sarveṣāṁ bhūtānāmāyatanam । nāmarūpakarmātmakāni hi bhūtāni hṛdayāśrayāṇītyavocāma śākalyabrāhmaṇe hṛdayapratiṣṭhāni ceti । tasmāt hṛdaye hyeva, samrāṭ , sarvāṇi bhūtāni pratiṣṭhitāni bhavanti । tasmāt hṛdayaṁ sthitirityupāsīta ; hṛdaye ca prajāpatirdevatā ॥
iti caturthādhyāyasya prathanaṁ brāhmaṇam ॥
janako ha vaidehaḥ kūrcādupāvasarpannuvāca namaste'stu yājñavalkyānu mā śādhīti sa hovāca yathā vai samrāṇmahāntamadhvānameṣyanrathaṁ vā nāvaṁ vā samādadītaivamevaitābhirupaniṣadbhiḥ samāhitātmāsyevaṁ vṛndāraka āḍhyaḥ sannadhītaveda uktopaniṣatka ito vimucyamānaḥ kva gamiṣyasīti nāhaṁ tadbhagavanveda yatra gamiṣyāmītyatha vai te'haṁ tadvakṣyāmi yatra gamiṣyasīti bravītu bhagavāniti ॥ 1 ॥
janako ha vaidehaḥ । yasmātsaviśeṣaṇāni sarvāṇi brahmāṇi jānāti yājñavalkyaḥ, tasmāt ācāryakatvaṁ hitvā janakaḥ kūrcāt āsanaviśeṣāt utthāya upa samīpam avasarpan , pādayornipatannityarthaḥ, uvāca uktavān — namaḥ te tubhyam astu he yājñavalkya ; anu mā śādhi anuśādhi māmityarthaḥ ; iti - śabdo vākyaparisamāptyarthaḥ । sa hovāca yājñavalkyaḥ — yathā vai loke, he samrāṭ , mahāntaṁ dīrgham adhvānam eṣyan gamiṣyan , rathaṁ vā sthalena gamiṣyan , nāvaṁ vā jalena gamiṣyan samādadīta — evameva etāni brahmāṇi etābhirupaniṣadbhiryuktāni upāsīnaḥ samāhitātmā asi, atyantametābhirupaniṣadbhiḥ saṁyuktātmā asi ; na kevalamupaniṣatsamāhitaḥ ; evaṁ vṛndārakaḥ pūjyaśca āḍhyaśca īśvaraḥ na daridra ityarthaḥ, adhītavedaḥ adhīto vedo yena sa tvamadhītavedaḥ, uktāścopaniṣada ācāryaistubhyaṁ sa tvamuktopaniṣatkaḥ ; evaṁ sarvavibhūtisampanno'pi san bhayamadhyastha eva paramātmajñānena vinā akṛtārtha eva tāvadityarthaḥ — yāvatparaṁ brahma na vetsi ; itaḥ asmāddehāt vimucyamānaḥ etābhirnaurathasthānīyābhiḥ samāhitaḥ kva kasmin gamiṣyasi, kiṁ vastu prāpsyasīti । nāhaṁ tadvastu, bhagavan pūjāvan , veda jāne, yatra gamiṣyāmīti । atha yadyevaṁ na jānīṣe yatra gataḥ kṛtārthaḥ syāḥ, ahaṁ vai te tubhyaṁ tadvakṣyāmi yatra gamiṣyasīti । bravītu bhagavāniti, yadi prasanno māṁ prati ॥
śṛṇu —
indho ha vai nāmaiṣa yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastaṁ vā etamindhaṁ santamindra ityācakṣate parokṣeṇaiva parokṣapriyā iva hi devāḥ pratyakṣadviṣaḥ ॥ 2 ॥
indho ha vai nāma । indha ityevaṁnāmā, yaḥ cakṣurvai brahmeti purokta ādityāntargataḥ puruṣaḥ sa eṣaḥ, yo'yaṁ dakṣiṇe akṣan akṣaṇi viśeṣeṇa vyavasthitaḥ — sa ca satyanāmā ; taṁ vai etaṁ puruṣam , dīptiguṇatvāt pratyakṣaṁ nāma asya indha iti, tam indhaṁ santam indra ityācakṣate parokṣeṇa । yasmātparokṣapriyā iva hi devāḥ pratyakṣadviṣaḥ pratyakṣanāmagrahaṇaṁ dviṣanti । eṣa tvaṁ vaiśvānaramātmānaṁ sampanno'si ॥
athaitadvāme'kṣaṇi puruṣarūpameṣāsya patnī virāṭtayoreṣa saṁstāvo ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśo'thainayoretadannaṁ ya eṣo'ntarhṛdaya lohitapiṇḍo'thainayoretatprāvaraṇaṁ yadetadantarhṛdaye jālakamivāthainayoreṣā sṛtiḥ sañcaraṇī yaiṣā hṛdayādūrdhvā nāḍyuccarati yathā keśaḥ sahasradhā bhinna evamasyaitā hitā nāma nāḍyo'ntarhṛdaye pratiṣṭhitā bhavantyetābhirvā etadāsravadāsravati tasmādeṣa praviviktāhāratara ivaiva bhavatyasmācchārīrādātmanaḥ ॥ 3 ॥
athaitat vāme'kṣaṇi puruṣarūpam , eṣā asya patnī — yaṁ tvaṁ vaiśvānaramātmānaṁ sampanno'si tasyāsya indrasya bhoktuḥ bhogyā eṣā patnī, virāṭ annaṁ bhogyatvādeva ; tadetat annaṁ ca attā ca ekaṁ mithunaṁ svapne । katham ? tayoreṣaḥ — indrāṇyāḥ indrasya ca eṣaḥ saṁstāvaḥ, sambhūya yatra saṁstavaṁ kurvāte anyonyaṁ sa eṣa saṁstāvaḥ ; ko'sau ? ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ — antarhṛdaye hṛdayasya māṁsapiṇḍasya madhye ; athainayoḥ etat vakṣyamāṇam annaṁ bhojyaṁ sthitihetuḥ ; kiṁ tat ? ya eṣo'ntarhṛdaye lohitapiṇḍaḥ — lohita eva piṇḍākārāpanno lohitapiṇḍaḥ ; annaṁ jagdhaṁ dvedhā pariṇamate ; yatsthūlaṁ tadadho gacchati ; yadanyat tatpunaragninā pacyamānaṁ dvedhā pariṇamate — yo madhyamo rasaḥ sa lohitādikrameṇa pāñcabhautikaṁ piṇḍaṁ śarīramupacinoti ; yo'ṇiṣṭho rasaḥ sa eṣa lohitapiṇḍa indrasya liṅgātmano hṛdaye mithunībhūtasya, yaṁ taijasamācakṣate ; sa tayorindrendrāṇyorhṛdaye mithunībhūtayoḥ sūkṣmāsu nāḍīṣvanupraviṣṭaḥ sthitiheturbhavati — tadetaducyate — athainayoretadannamityādi । kiñcānyat ; athainayoretatprāvaraṇam — bhuktavatoḥ svapatośca prāvaraṇaṁ bhavati loke, tatsāmānyaṁ hi kalpayati śrutiḥ ; kiṁ tadiha prāvaraṇam ? yadetadantarhṛdaye jālakamiva anekanāḍīchidrabahulatvāt jālakamiva । athainayoreṣā sṛtiḥ mārgaḥ, sañcarato'nayeti sañcaraṇī, svapnājjāgaritadeśāgamanamārgaḥ ; kā sā sṛtiḥ ? yaiṣā hṛdayāt hṛdayadeśāt ūrdhvābhimukhī satī uccarati nāḍī ; tasyāḥ parimāṇamidamucyate — yathā loke keśaḥ sahasradhā bhinnaḥ atyantasūkṣmo bhavati evaṁ sūkṣmā asya dehasya sambandhinyaḥ hitā nāma hitā ityevaṁ khyātāḥ nāḍyaḥ, tāścāntarhṛdaye māṁsapiṇḍe pratiṣṭhitā bhavanti ; hṛdayādviprarūḍhāstāḥ sarvatra kadambakesaravat ; etābhirnāḍībhiratyantasūkṣmābhiḥ etadannam āsravat gacchat āsravati gacchati ; tadetaddevatāśarīram anenānnena dāmabhūtenopacīyamānaṁ tiṣṭhati । tasmāt — yasmāt sthūlenānnena upacitaḥ piṇḍaḥ, idaṁ tu devatāśarīraṁ liṅgaṁ sūkṣmeṇānnenopacitaṁ tiṣṭhati, piṇḍopacayakaramapyannaṁ praviviktameva mūtrapurīṣādisthūlamapekṣya, liṅgasthitikaraṁ tu annaṁ tato'pi sūkṣmataram — ataḥ praviviktāhāraḥ piṇḍaḥ, tasmātpraviviktāhārādapi praviviktāhāratara eṣa liṅgātmā ivaiva bhavati, asmāccharīrāt śarīrameva śārīraṁ tasmācchārīrāt , ātmanaḥ vaiśvānarāt — taijasaḥ sūkṣmānnopacito bhavati ॥
tasya prācī dikprāñcaḥ prāṇā dakṣiṇā digdakṣiṇe prāṇāḥ pratīcī dikpratyañcaḥ prāṇā udīcī digudañcaḥ prāṇā ūrdhvā digūrdhvāḥ prāṇā avācī digavāñcaḥ prāṇāḥ sarvā diśaḥ sarve prāṇāḥ sa eṣa neti netyātmāgṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo na hi sajyate'sito na vyathate na riṣyatyabhayaṁ vai janaka prāpto'sīti hovāca yājñavalkyaḥ । sa hovāca janako vaideho'bhayaṁ tvā gacchatādyājñavalkya yo no bhagavannabhayaṁ vedayase namaste'stvime videhā ayamahamasmi ॥ 4 ॥
sa eṣa hṛdayabhūtaḥ taijasaḥ sūkṣmabhūtena prāṇena vidhriyamāṇaḥ prāṇa eva bhavati ; tasyāsya viduṣaḥ krameṇa vaiśvānarāt taijasaṁ prāptasya hṛdayātmānamāpannasya hṛdayātmanaśca prāṇātmānamāpannasya prācī dik prāñcaḥ prāggatāḥ prāṇāḥ ; tathā dakṣiṇā dik dakṣiṇe prāṇāḥ ; tathā pratīcī dik pratyañcaḥ prāṇāḥ ; udīcī dik udañcaḥ prāṇāḥ ; ūrdhvā dik ūrdhvāḥ prāṇāḥ ; avācī dik avāñcaḥ prāṇāḥ ; sarvā diśaḥ sarve prāṇāḥ । evaṁ vidvān krameṇa sarvātmakaṁ prāṇamātmatvenopagato bhavati ; taṁ sarvātmānaṁ pratyagātmanyupasaṁhṛtya draṣṭurhi draṣṭṛbhāvaṁ neti netītyātmānaṁ turīyaṁ pratipadyate ; yam eṣa vidvān anena krameṇa pratipadyate, sa eṣa neti netyātmetyādi na riṣyatītyantaṁ vyākhyātametat । abhayaṁ vai janmamaraṇādinimittabhayaśūnyam , he janaka, prāpto'si — iti ha evaṁ kila uvāca uktavān yājñavalkyaḥ । tadetaduktam — atha vai te'haṁ tadvakṣyāmi yatra gamiṣyasīti । sa hovāca janako vaidehaḥ — abhayameva tvā tvāmapi gacchatāt gacchatu, yastvaṁ naḥ asmān he yājñavalkya bhagavan pūjāvan abhayaṁ brahma vedayase jñāpayasi prāpitavān upādhikṛtājñānavyavadhānāpanayanenetyarthaḥ ; kimanyadahaṁ vidyāniṣkrayārthaṁ prayacchāmi, sākṣādātmānameva dattavate ; ato namaste'stu ; ime videhāḥ tava yatheṣṭaṁ bhujyantām ; ayaṁ cāhamasmi dāsabhāve sthitaḥ ; yatheṣṭaṁ māṁ rājyaṁ ca pratipadyasvetyarthaḥ ॥
iti caturthādhyāyasya dvitīyaṁ brāhmaṇam ॥
janakaṁ ha vaidehaṁ yājñavalkyo jagāmetyasyābhisambandhaḥ । vijñānamaya ātmā sākṣādaparokṣādbrahma sarvāntaraḥ para eva — ‘nānyo'to'sti draṣṭā nānyadato'sti draṣṭṛ’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādiśrutibhyaḥ । sa eṣa iha praviṣṭaḥ vadanādiliṅgaḥ asti vyatirikta iti madhukāṇḍe ajātaśatrusaṁvāde prāṇādikartṛtvabhoktṛtvapratyākhyānenādhigato'pi san , punaḥ prāṇanādiliṅgamupanyasya auṣastapraśne prāṇanādiliṅgo yaḥ sāmānyenādhigataḥ ‘prāṇena prāṇiti’ ityādinā, ‘dṛṣṭerdraṣṭā’ ityādinā aluptaśaktisvabhāvo'dhigataḥ । tasya ca paropādhinimittaḥ saṁsāraḥ — yathā rajjūṣaraśuktikāgaganādiṣu sarpodakarajatamalinatvādi paropādhyāropaṇanimittameva, na svataḥ, tathā ; nirupādhiko nirupākhyaḥ neti netīti vyapadeśyaḥ sākṣādaparokṣātsarvāntaraḥ ātmā brahma akṣaram antaryāmī praśāstā aupaniṣadaḥ puruṣaḥ vijñānamānandaṁ brahmetyadhigatam । tadeva punarindhasaṁjñaḥ praviviktāhāraḥ ; tato'ntarhṛdaye liṅgātmā praviviktāhārataraḥ ; tataḥ pareṇa jagadātmā prāṇopādhiḥ ; tato'pi pravilāpya jagadātmānamupādhibhūtaṁ rajjvādāviva sarpādikaṁ vidyayā, ‘sa eṣa neti neti —’ iti sākṣātsarvāntaraṁ brahma adhigatam । evam abhayaṁ pariprāpito janakaḥ yājñavalkyena āgamataḥ saṅkṣepataḥ । atra ca jāgratsvapnasuṣuptaturīyāṇyupanyastāni anyaprasaṅgena — indhaḥ, praviviktāhārataraḥ, sarve prāṇāḥ, sa eṣa neti netīti । idānīṁ jāgratsvapnādidvāreṇaiva mahatā tarkeṇa vistarato'dhigamaḥ kartavyaḥ ; abhayaṁ prāpayitavyam ; sadbhāvaśca ātmanaḥ vipratipattyāśaṅkānirākaraṇadvāreṇa — vyatiriktatvaṁ śuddhatvaṁ svayañjyotiṣṭvam aluptaśaktisvarūpatvaṁ niratiśayānandasvābhāvyam advaitatvaṁ ca adhigantavyamiti — idamārabhyate । ākhyāyikā tu vidyāsampradānagrahaṇavidhiprakāśanārthā, vidyāstutaye ca viśeṣataḥ, varadānādisūcanāt ॥
janakaṁ ha vaidehaṁ yājñavalkyo jagāma sa mene na vadiṣya ityatha ha yajjanakaśca vaideho yājñavalkyaścāgnihotre samūdāte tasmai ha yājñavalkyo varaṁ dadau sa ha kāmapraśnameva vavre taṁ hāsmai dadau taṁ ha samrāḍeva pūrvaṁ papraccha ॥ 1 ॥
janakaṁ ha vaidehaṁ yājñavalkyo jagāma । sa ca gacchan evaṁ mene cintitavān — na vadiṣye kiñcidapi rājñe ; gamanaprayojanaṁ tu yogakṣemārtham । na vadiṣya ityevaṁsaṅkalpo'pi yājñavalkyaḥ yadyat janakaḥ pṛṣṭavān tattat pratipede ; tatra ko hetuḥ saṅkalpitasyānyathākaraṇe — ityatra ākhyāyikāmācaṣṭe । pūrvatra kila janakayājñavalkyayoḥ saṁvāda āsīt agnihotre nimitte ; tatra janakasyāgnihotraviṣayaṁ vijñānamupalabhya parituṣṭo yājñavalkyaḥ tasmai janakāya ha kila varaṁ dadau ; sa ca janakaḥ ha kāmapraśnameva varaṁ vavre vṛtavān ; taṁ ca varaṁ ha asmai dadau yājñavalkyaḥ ; tena varapradānasāmarthyena avyācikhyāsumapi yājñavalkyaṁ tūṣṇīṁ sthitamapi samrāḍeva janakaḥ pūrvaṁ papraccha । tatraiva anuktiḥ, brahmavidyāyāḥ karmaṇā viruddhatvāt ; vidyāyāśca svātantryāt — svatantrā hi brahmavidyā sahakārisādhanāntaranirapekṣā puruṣārthasādhaneti ca ॥
yājñavalkya kiñjyotirayaṁ puruṣa iti । ādityajyotiḥ samrāḍiti hovācādityenaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate karma kurute vipalyetītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 2 ॥
he yājñavalkyetyevaṁ sambodhya abhimukhīkaraṇāya, kiñjyotirayaṁ puruṣa iti — kimasya puruṣasya jyotiḥ, yena jyotiṣā vyavaharati ? so'yaṁ kiñjyotiḥ ? ayaṁ prākṛtaḥ kāryakaraṇasaṅghātarūpaḥ śiraḥpāṇyādimān puruṣaḥ pṛcchyate — kimayaṁ svāvayavasaṅghātabāhyena jyotirantareṇa vyavaharati, āhosvit svāvayavasaṅghātamadhyapātinā jyotiṣā jyotiṣkāryam ayaṁ puruṣo nirvartayati — ityetadabhipretya — pṛcchati । kiñcātaḥ, yadi vyatiriktena yadi vā avyatiriktena jyotiṣā jyotiṣkāryaṁ nirvartayati ? śṛṇu tatra kāraṇam — yadi vyatiriktenaiva jyotiṣā jyotiṣkāryanirvartakatvam asya svabhāvo nirdhārito bhavati, tataḥ adṛṣṭajyotiṣkāryaviṣaye'pyanumāsyāmahe vyatiriktajyotirnimittamevedaṁ kāryamiti ; athāvyatiriktenaiva svātmanā jyotiṣā vyavaharati, tataḥ apratyakṣe'pi jyotiṣi jyotiṣkāryadarśane avyatiriktameva jyotiḥ anumeyam ; athāniyama eva — vyatiriktam avyatiriktaṁ vā jyotiḥ puruṣasya vyavahārahetuḥ, tataḥ anadhyavasāya eva jyotirviṣaye — ityevaṁ manvānaḥ pṛcchati janako yājñavalkyam — kiñjyotirayaṁ puruṣa iti । nanu evamanumānakauśale janakasya kiṁ praśnena, svayameva kasmānna pratipadyata iti — satyametat ; tathāpi liṅgaliṅgisambandhaviśeṣāṇāmatyantasaukṣmyāt duravabodhatāṁ manyate bahūnāmapi paṇḍitānām , kimutaikasya ; ata eva hi dharmasūkṣmanirṇaye pariṣadvyāpāra iṣyate, puruṣaviśeṣaścāpekṣyate — daśāvarā pariṣat , trayo vā eko veti ; tasmāt yadyapi anumānakauśalaṁ rājñaḥ, tathāpi tu yukto yājñavalkyaḥ praṣṭum , vijñānakauśalatāratamyopapatteḥ puruṣāṇām । athavā śrutiḥ svayameva ākhyāyikāvyājena anumānamārgamupanyasya asmānbodhayati puruṣamatimanusarantī । yājñavalkyo'pi janakābhiprāyābhijñatayā vyatiriktamātmajyotirbodhayiṣyan janakaṁ vyatiriktapratipādakameva liṅgaṁ pratipede, yathā — prasiddhamādityajyotiḥ samrāṭ iti hovāca । katham ? ādityenaiva svāvayavasaṅghātavyatiriktena cakṣuṣo'nugrāhakeṇa jyotiṣā ayaṁ prākṛtaḥ puruṣaḥ āste upaviśati, palyayate paryeti kṣetramaraṇyaṁ vā, tatra gatvā karma kurute, vipalyeti viparyeti ca yathāgatam । atyantavyatiriktajyotiṣṭvaprasiddhatāpradarśanārtham anekaviśeṣaṇam ; bāhyānekajyotiḥpradarśanaṁ ca liṅgasyāvyabhicāritvapradarśanārtham । evamevaitadyājñavalkya ॥
astamita āditye yājñavalkya kiñjyotirevāyaṁ puruṣa iti candramā evāsya jyotirbhavatīti candramasaivāyaṁ jyetiṣāste palyayate karma kurute vipalyetītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 3 ॥
tathā astamite āditye, yājñavalkya, kiñjyotirevāyaṁ puruṣa iti — candramā evāsya jyotiḥ ॥
astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite kiñjyotirevāyaṁ puruṣa ityagnirevāsya jyotirbhavatītyagninaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate karma kurute vipalyetītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 4 ॥
astamita āditye, candramasyastamite agnirjyotiḥ ॥
astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite śānte'gnau kiñjyotirevāyaṁ puruṣa iti vāgevāsya jyotirbhavatīti vācaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate karma kurute vipalyetīti tasmādvai samrāḍapi yatra svaḥ pāṇirna vinirjñāyate'tha yatra vāguccaratyupaiva tatra nyetītyevamevaitadyājñavalkya ॥ 5 ॥
śānte'gnau vāk jyotiḥ ; vāgiti śabdaḥ parigṛhyate ; śabdena viṣayeṇa śrotramindriyaṁ dīpyate ; śrotrendriye sampradīpte, manasi viveka upajāyate ; tena manasā bāhyāṁ ceṣṭāṁ pratipadyate — ‘manasā hyeva paśyati manasā śṛṇoti’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) iti brāhmaṇam । kathaṁ punaḥ vāgjyotiriti, vāco jyotiṣṭvamaprasiddhamityata āha — tasmādvai samrāṭ , yasmāt vācā jyotiṣā anugṛhīto'yaṁ puruṣo vyavaharati, tasmāt prasiddhametadvāco jyotiṣṭvam ; katham ? api — yatra yasminkāle prāvṛṣi prāyeṇa meghāndhakāre sarvajyotiḥpratyastamaye svo'pi pāṇiḥ hastaḥ na vispaṣṭaṁ nirjñāyate — atha tasminkāle sarvaceṣṭānirodhe prāpte bāhyajyotiṣo'bhāvāt yatra vāguccarati, śvā vā bhaṣati, gardabho vā rauti, upaiva tatra nyeti — tena śabdena jyotiṣā śrotramanasornairantaryaṁ bhavati, tena jyotiṣkāryatvaṁ vāk pratipadyate, tena vācā jyotiṣā upanyetyeva upagacchatyeva tatra sannihito bhavatītyarthaḥ ; tatra ca karma kurute, vipalyeti । tatra vāgjyotiṣo grahaṇaṁ gandhādīnāmupalakṣaṇārtham ; gandhādibhirapi hi ghrāṇādiṣvanugṛhīteṣu pravṛttinivṛttyādayo bhavanti ; tena tairapyanugraho bhavati kāryakaraṇasaṅghātasya । evamevaitadyājñavalkya ॥
astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite śānte'gnau śāntāyāṁ vāci kiñjyotirevāyaṁ puruṣa ityātmaivāsya jyotirbhavatītyātmanaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate karma kurute vipalyetīti ॥ 6 ॥
śāntāyāṁ punarvāci, gandhādiṣvapi ca śānteṣu bāhyeṣvanugrāhakeṣu, sarvapravṛttinirodhaḥ prāpto'sya puruṣasya । etaduktaṁ bhavati — jāgradviṣaye bahirmukhāni karaṇāni cakṣurādīni ādityādijyotirbhiranugṛhyamāṇāni yadā, tadā sphuṭataraḥ saṁvyavahāro'sya puruṣasya bhavatīti ; evaṁ tāvat jāgarite svāvayavasaṅghātavyatiriktenaiva jyotiṣā jyotiṣkāryasiddhirasya puruṣasya dṛṣṭā ; tasmāt te vayaṁ manyāmahe — sarvabāhyajyotiḥpratyastamaye'pi svapnasuṣuptakāle jāgarite ca tādṛgavasthāyāṁ svāvayavasaṅghātavyatiriktenaiva jyotiṣā jyotiṣkāryasiddhirasyeti ; dṛśyate ca svapne jyotiṣkāryasiddhiḥ — bandhusaṅgamanaviyogadarśanaṁ deśāntaragamanādi ca ; suṣuptācca utthānam — sukhamahamasvāpsaṁ na kiñcidavediṣamiti ; tasmādasti vyatiriktaṁ kimapi jyotiḥ ; kiṁ punastat śāntāyāṁ vāci jyotiḥ bhavatīti । ucyate — ātmaivāsya jyotirbhavatīti । ātmeti kāryakaraṇasvāvayavasaṅghātavyatiriktaṁ kāryakaraṇāvabhāsakam ādityādibāhyajyotirvat svayamanyenānavabhāsyamānam abhidhīyate jyotiḥ ; antaḥsthaṁ ca tat pāriśeṣyāt — kāryakaraṇavyatiriktaṁ taditi tāvatsiddham ; yacca kāryakaraṇavyatiriktaṁ kāryakaraṇasaṅghātānugrāhakaṁ ca jyotiḥ tat bāhyaiścakṣurādikaraṇairupalabhyamānaṁ dṛṣṭam ; na tu tathā tat cakṣurādibhirupalabhyate, ādityādijyotiṣṣu uparateṣu ; kāryaṁ tu jyotiṣo dṛśyate yasmāt , tasmāt ātmanaivāyaṁ jyotiṣā āste palyayate karma kurute vipalyetīti ; tasmāt nūnam antaḥsthaṁ jyotirityavagamyate । kiñca ādityādijyotirvilakṣaṇaṁ tat abhautikaṁ ca ; sa eva hetuḥ yat cakṣurādyagrāhyatvam , ādityādivat ॥
na, samānajātīyenaivopakāradarśanāt — yat ādityādivilakṣaṇaṁ jyotirāntaraṁ siddhamiti, etadasat ; kasmāt ? upakriyamāṇasamānajātīyenaiva ādityādijyotiṣā kāryakaraṇasaṅghātasya bhautikasya bhautikenaiva upakāraḥ kriyamāṇo dṛśyate ; yathādṛṣṭaṁ cedam anumeyam ; yadi nāma kāryakaraṇādarthāntaraṁ tadupakārakam ādityādivat jyotiḥ, tathāpi kāryakaraṇasaṅghātasamānajātīyamevānumeyam , kāryakaraṇasaṅghātopakārakatvāt , ādityādijyotirvat । yatpunaḥ antaḥsthatvādapratyakṣatvācca vailakṣaṇyamucyate, tat cakṣurādijyotirbhiḥ anaikāntikam ; yataḥ apratyakṣāṇi antaḥsthāni ca cakṣurādijyotīṁṣi bhautikānyeva । tasmāt tava manorathamātram — vilakṣaṇamātmajyotiḥ siddhamiti । kāryakaraṇasaṅghātabhāvabhāvitvācca saṅghātadharmatvamanumīyate jyotiṣaḥ । sāmānyato dṛṣṭasya ca anumānasya vyabhicāritvādaprāmāṇyam ; sāmānyato dṛṣṭabalena hi bhavān ādityādivat vyatiriktaṁ jyotiḥ sādhayati kāryakaraṇebhyaḥ ; na ca pratyakṣam anumānena bādhituṁ śakyate ; ayameva tu kāryakaraṇasaṅghātaḥ pratyakṣaṁ paśyati śṛṇoti manute vijānāti ca ; yadi nāma jyotirantaramasya upakārakaṁ syāt ādityādivat , na tat ātmā syāt jyotirantaram ādityādivadeva ; ya eva tu pratyakṣaṁ darśanādikriyāṁ karoti, sa eva ātmā syāt kāryakaraṇasaṅghātaḥ, nānyaḥ, pratyakṣavirodhe anumānasyāprāmāṇyāt । nanu ayameva cet darśanādikriyākartā ātmā saṅghātaḥ, katham avikalasyaivāsya darśanādikriyākartṛtvaṁ kadācidbhavati, kadācinneti — naiṣa doṣaḥ, dṛṣṭatvāt ; na hi dṛṣṭe'nupapannaṁ nāma ; na hi khadyote prakāśāprakāśakatvena dṛśyamāne kāraṇāntaramanumeyam ; anumeyatve ca kenacitsāmānyāt sarva sarvatrānumeyaṁ syāt ; taccāniṣṭam ; na ca padārthasvabhāvo nāsti ; na hi agne uṣṇasvābhāvyam anyanimittam , udakasya vā śaityam ; prāṇidharmādharmādyapekṣamiti cet , dharmādharmādernimittāntarāpekṣasvabhāvaprasaṅgaḥ ; astviti cet , na, tadanavasthāprasaṅgaḥ ; sa cāniṣṭaḥ ॥
na, svapnasmṛtyordṛṣṭasyaiva darśanāt — yaduktaṁ svabhāvavādinā, dehasyaiva darśanādikriyā na vyatiriktasyeti, tanna ; yadi hi dehasyaiva darśanādikriyā, svapne dṛṣṭasyaiva darśanaṁ na syāt ; andhaḥ svapnaṁ paśyan dṛṣṭapūrvameva paśyati, na śākadvīpādigatamadṛṣṭarūpam ; tataśca etatsiddhaṁ bhavati — yaḥ svapne paśyati dṛṣṭapūrvaṁ vastu, sa eva pūrvaṁ vidyamāne cakṣuṣi adrākṣīt , na deha iti ; dehaścet draṣṭā, sa yenādrākṣīt tasminnuddhṛte cakṣuṣi svapne tadeva dṛṣṭapūrvaṁ na paśyet ; asti ca loke prasiddhiḥ — pūrvaṁ dṛṣṭaṁ mayā himavataḥ śṛṅgam adyāhaṁ svapne'drākṣamiti uddhṛtacakṣuṣāmandhānāmapi ; tasmāt anuddhṛte'pi cakṣuṣi, yaḥ svapnadṛk sa eva draṣṭā, na deha ityavagamyate । tathā smṛtau draṣṭṛsmartroḥ ekatve sati, ya eva draṣṭā sa eva smartā ; yadā caivaṁ tadā nimīlitākṣo'pi smaran dṛṣṭapūrvaṁ yadrūpaṁ tat dṛṣṭavadeva paśyatīti ; tasmāt yat nimīlitaṁ tanna draṣṭṛ ; yat nimīlite cakṣuṣi smarat rūpaṁ paśyati, tadeva animīlite'pi cakṣuṣi draṣṭṛ āsīdityavagamyate । mṛte ca dehe avikalasyaiva ca rūpādidarśanābhāvāt — dehasyaiva draṣṭṛtve mṛte'pi darśanādikriyā syāt । tasmāt yadapāye dehe darśanaṁ na bhavati, yadbhāve ca bhavati, tat darśanādikriyākartṛ, na deha ityavagamyate । cakṣurādīnyeva darśanādikriyākartṝṇīti cet , na, yadahamadrākṣaṁ tatspṛśāmīti bhinnakartṛkatve pratisandhānānupapatteḥ । manastarhīti cet , na, manaso'pi viṣayatvāt rūpādivat draṣṭṛtvādyanupapattiḥ । tasmāt antaḥsthaṁ vyatiriktam ādityādivaditi siddham । yaduktam — kāryakaraṇasaṅghātasamānajātīyameva jyotirantaramanumeyam , ādityādibhiḥ tatsamānajātīyaireva upakriyamāṇatvāditi — tadasat , upakāryopakārakabhāvasyāniyamadarśanāt ; katham ? pārthivairindhanaiḥ pārthivatvasamānajātīyaistṛṇolapādibhiragneḥ prajvalanopakāraḥ kriyamāṇo dṛśyate ; na ca tāvatā tatsamānajātīyaireva agneḥ prajvalanopakāraḥ sarvatrānumeyaḥ syāt , yena udakenāpi prajvalanopakāraḥ bhinnajātīyena vaidyutasyāgneḥ jāṭharasya ca kriyamāṇo dṛśyate ; tasmāt upakāryopakārakabhāve samānajātīyāsamānajātīyaniyamo nāsti ; kadācit samānajātīyā manuṣyā manuṣyairevopakriyante, kadācit sthāvarapaśvādibhiśca bhinnajātīyaiḥ ; tasmāt ahetuḥ kāryakaraṇasaṅghātasamānajātīyaireva ādityādijyotirbhirupakriyamāṇatvāditi । yatpunarāttha — cakṣurādibhiḥ ādityādijyotirvat adṛśyatvāt ityayaṁ hetuḥ jyotirantarasya antaḥsthatvaṁ vailakṣaṇyaṁ ca na sādhayati, cakṣurādibhiranaikāntikatvāditi — tadasat , cakṣurādikaraṇebhyo'nyatve satīti hetorviśeṣaṇatvopapatteḥ । kāryakaraṇasaṅghātadharmatvaṁ jyotiṣa iti yaduktam , tanna, anumānavirodhāt ; ādityādijyotirvat kāryakaraṇasaṅghātādarthāntaraṁ jyotiriti hi anumānamuktam ; tena virudhyate iyaṁ pratijñā — kāryakaraṇasaṅghātadharmatvaṁ jyotiṣa iti । tadbhāvabhāvitvaṁ tu asiddham , mṛte dehe jyotiṣaḥ adarśanāt । sāmānyato dṛṣṭasyānumānasya aprāmāṇye sati pānabhojanādisarvavyavahāralopaprasaṅgaḥ ; sa cāniṣṭaḥ ; pānabhojanādiṣu hi kṣutpipāsādinivṛttimupalabdhavataḥ tatsāmānyāt pānabhojanādyupādānaṁ dṛśyamānaṁ loke na prāpnoti ; dṛśyante hi upalabdhapānabhojanāḥ sāmānyataḥ punaḥ pānabhojanāntaraiḥ kṣutpipāsādinivṛttimanuminvantaḥ tādarthyena pravartamānāḥ । yaduktam — ayameva tu deho darśanādikriyākarteti, tat prathamameva parihṛtam — svapnasmṛtyoḥ dehādarthāntarabhūto draṣṭeti । anenaiva jyotirantarasya anātmatvamapi pratyuktam । yatpunaḥ khadyotādeḥ kādācitkaṁ prakāśāprakāśakatvam , tadasat , pakṣādyavayavasaṅkocavikāsanimittatvāt prakāśāprakāśakatvasya । yatpunaruktam , dharmādharmayoravaśyaṁ phaladātṛtvaṁ svabhāvo'bhyupagantavya iti — tadabhyupagame bhavataḥ siddhāntahānāt । etena anavasthādoṣaḥ pratyuktaḥ । tasmāt asti vyatiriktaṁ ca antaḥsthaṁ jyotiḥ ātmeti ॥
katama ātmeti yo'yaṁ vijñānamayaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ puruṣaḥ sa samānaḥ sannubhau lokāvanusañcarati dhyāyatīva lelāyatīva sa hi svapno bhūtvemaṁ lokamatikrāmati mṛtyo rūpāṇi ॥ 7 ॥
yadyapi vyatiriktatvādi siddham , tathāpi samānajātīyānugrāhakatvadarśananimittabhrāntyā karaṇānāmevānyatamaḥ vyatirikto vā ityavivekataḥ pṛcchati — katama iti ; nyāyasūkṣmatāyā durvijñeyatvāt upapadyate bhrāntiḥ । athavā śarīravyatirikte siddhe'pi karaṇāni sarvāṇi vijñānavantīva, vivekata ātmanaḥ anupalabdhatvāt ; ato'haṁ pṛcchāmi — katama ātmeti ; katamo'sau dehendriyaprāṇamanaḥsu, yaḥ tvayoktaḥ ātmā, yena jyotiṣāsta ityuktam । athavā yo'yamātmā tvayā abhipreto vijñānamayaḥ, sarva ime prāṇā vijñānamayā iva, eṣu prāṇeṣu katamaḥ — yathā samuditeṣu brāhmaṇeṣu, sarva ime tejasvinaḥ katama eṣu ṣaḍaṅgaviditi । pūrvasminvyākhyāne katama ātmetyetāvadeva praśnavākyam , yo'yaṁ vijñānamaya iti prativacanam ; dvitīye tu vyākhyāne prāṇeṣvityevamantaṁ praśnavākyam । athavā sarvameva praśnavākyam — vijñānamayo hṛdyantarjyotiḥ puruṣaḥ katama ityetadantam । yo'yaṁ vijñānamaya ityetasya śabdasya nirdhāritārthaviśeṣaviṣayatvam , katama ātmetītiśabdasya praśnavākyaparisamāptyarthatvam — vyavahitasambandhamantareṇa yuktamiti kṛtvā, katama ātmetītyevamantameva praśnavākyam , yo'yamityādi paraṁ sarvameva prativacanamiti niścīyate ॥
yo'yamiti ātmanaḥ pratyakṣatvānnirdeśaḥ ; vijñānamayaḥ vijñānaprāyaḥ buddhivijñānopādhisamparkāvivekādvijñānamaya ityucyate — buddhivijñānasampṛkta eva hi yasmādupalabhyate, rāhuriva candrādityasampṛktaḥ ; buddhirhi sarvārthakaraṇam , tamasīva pradīpaḥ purovasthitaḥ ; ‘manasā hyeva paśyati manasā śṛṇoti’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) iti hyuktam ; buddhivijñānālokaviśiṣṭameva hi sarvaṁ viṣayajātamupalabhyate, purovasthitapradīpālokaviśiṣṭamiva tamasi ; dvāramātrāṇi tu anyāni karaṇāni buddheḥ ; tasmāt tenaiva viśeṣyate — vijñānamaya iti । yeṣāṁ paramātmavijñaptivikāra iti vyākhyānam , teṣām ‘vijñānamayaḥ’, ‘vamanomayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) ityādau vijñānamayaśabdasya anyārthadarśanāt aśrautārthatā avasīyate ; sandigdhaśca padārthaḥ anyatra niścitaprayogadarśanāt nirdhārayituṁ śakyaḥ, vākyaśeṣāt , niścitanyāyabalādvā ; sadhīriti cottaratra pāṭhāt । ‘hṛdyantaḥ’ iti vacanāt yuktaṁ vijñānaprāyatvameva । prāṇeṣviti vyatirekapradarśanārthā saptamī — yathā vṛkṣeṣu pāṣāṇa iti sāmīpyalakṣaṇā ; prāṇeṣu hi vyatirekāvyatirekatā sandihyata ātmanaḥ ; prāṇeṣu prāṇebhyo vyatirikta ityarthaḥ ; yo hi yeṣu bhavati, sa tadvyatirikto bhavatyeva — yathā pāṣāṇeṣu vṛkṣaḥ । hṛdi — tatraitatsyāt , prāṇeṣu prāṇajātīyaiva buddhiḥ syāditi, ata āha — hṛdyantariti । hṛcchabdena puṇḍarīkākāro māṁsapiṇḍaḥ, tātsthyāt buddhiḥ hṛt , tasyām , hṛdi buddhau । antariti buddhivṛttivyatirekapradarśanārtham । jyotiḥ avabhāsātmakatvāt ātmā ucyate । tena hi avabhāsakena ātmanā jyotiṣā āste palyayate karma kurute, cetanāvāniva hi ayaṁ kāryakaraṇapiṇḍaḥ — yathā ādityaprakāśastho ghaṭaḥ ; yathā vā marakatādirmaṇiḥ kṣīrādidravye prakṣiptaḥ parīkṣaṇāya, ātmacchāyāmeva tat kṣīrādidravyaṁ karoti, tādṛgetat ātmajyotiḥ buddherapi hṛdayāt sūkṣmatvāt hṛdyantaḥsthamapi hṛdayādikaṁ kāryakaraṇasaṅghātaṁ ca ekīkṛtya ātmajyotiśchāyāṁ karoti, pāramparyeṇa sūkṣmasthūlatāratamyāt , sarvāntaratamatvāt । buddhistāvat svacchatvāt ānantaryācca ātmacaitanyajyotiḥpraticchāyā bhavati ; tena hi vivekināmapi tatra ātmābhimānabuddhiḥ prathamā ; tato'pyānantaryāt manasi caitanyāvabhāsatā, buddhisamparkāt ; tata indriyeṣu, manassaṁyogāt ; tato'nantaraṁ śarīre, indriyasamparkāt । evaṁ pāramparyeṇa kṛtsnaṁ kāryakaraṇasaṅghātam ātmā caitanyasvarūpajyotiṣā avabhāsayati । tena hi sarvasya lokasya kāryakaraṇasaṅghāte tadvṛttiṣu ca aniyatātmābhimānabuddhiḥ yathāvivekaṁ jāyate । tathā ca bhagavatoktaṁ gītāsu — ‘yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṁ lokamimaṁ raviḥ । kṣetraṁ kṣetrī tathā kṛtsnaṁ prakāśayati bhārata’ (bha. gī. 13 । 33) ‘yadādityagataṁ tejaḥ - ’ (bha. gī. 15 । 12) ityādi ca । ‘nityo'nityānāṁ cetanaścetanānām’ (ka. u. 2 । 2 । 13) iti ca kāṭhake, ‘tameva bhāntamanubhāti sarvaṁ tasya bhāsā sarvamidaṁ vibhāti’ (ka. u. 2 । 2 । 15) iti ca । ‘yena sūryastapati tejaseddhaḥ’ (tai. brā. 3 । 12 । 9 । 7) iti ca mantravarṇaḥ । tenāyaṁ hṛdyantarjyotiḥ । puruṣaḥ — ākāśavatsarvagatatvāt pūrṇa iti puruṣaḥ ; niratiśayaṁ ca asya svayañjyotiṣṭvam , sarvāvabhāsakatvāt svayamanyānavabhāsyatvācca ; sa eṣa puruṣaḥ svayameva jyotiḥsvabhāvaḥ, yaṁ tvaṁ pṛcchasi — katama ātmeti ॥
bāhyānāṁ jyotiṣāṁ sarvakaraṇānugrāhakāṇāṁ pratyastamaye antaḥkaraṇadvāreṇa hṛdyantarjyotiḥ puruṣa ātmā anugrāhakaḥ karaṇānāmityuktam । yadāpi bāhyakaraṇānugrāhakāṇām ādityādijyotiṣāṁ bhāvaḥ, tadāpi ādityādijyotiṣāṁ parārthatvāt kāryakaraṇasaṅghātasyācaitanye svārthānupapatteḥ svārthajyotiṣa ātmanaḥ anugrahābhāve ayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ na vyavahārāya kalpate ; ātmajyotiranugraheṇaiva hi sarvadā sarvaḥ saṁvyavahāraḥ, ‘yadetaddhṛdayaṁ manaścaitatsaṁjñānam’ (ai. u. 3 । 1 । 2) ityādiśrutyantarāt ; sābhimāno hi sarvaprāṇisaṁvyavahāraḥ ; abhimānahetuṁ ca marakatamaṇidṛṣṭhāntenāvocāma । yadyapyevametat , tathāpi jāgradviṣaye sarvakaraṇāgocaratvāt ātmajyotiṣaḥ buddhyādibāhyābhyantarakāryakaraṇavyavahārasannipātavyākulatvāt na śakyate tajjyotiḥ ātmākhyaṁ muñjeṣīkāvat niṣkṛṣya darśayitumityataḥ svapne didarśayiṣuḥ prakramate — sa samānaḥ sannubhau lokāvanusañcarati । yaḥ puruṣaḥ svayameva jyotirātmā, sa samānaḥ sadṛśaḥ san — kena ? prakṛtatvāt sannihitatvācca hṛdayena ; ‘hṛdi’ iti ca hṛcchabdavācyā buddhiḥ prakṛtā sannihitā ca ; tasmāt tayaiva sāmānyam । kiṁ punaḥ sāmānyam ? aśvamahiṣavat vivekato'nupalabdhiḥ ; avabhāsyā buddhiḥ, avabhāsakaṁ tat ātmajyotiḥ, ālokavat ; avabhāsyāvabhāsakayoḥ vivekato'nupalabdhiḥ prasiddhā ; viśuddhatvāddhi ālokaḥ avabhāsyena sadṛśo bhavati ; yathā raktamavabhāsayan raktasadṛśo raktākāro bhavati, yathā haritaṁ nīlaṁ lohitaṁ ca avabhāsayan ālokaḥ tatsamāno bhavati, tathā buddhimavabhāsayan buddhidvāreṇa kṛtsnaṁ kṣetramavabhāsayati — ityuktaṁ marakatamaṇinidarśanena । tena sarveṇa samānaḥ buddhisāmānyadvāreṇa ; ‘sarvamayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) iti ca ata eva vakṣyati । tena asau kutaścitpravibhajya muñjeṣīkāvat svena jyotīrūpeṇa darśayituṁ na śakyata iti, sarvavyāpāraṁ tatrādhyāropya nāmarūpagatam , jyotirdharmaṁ ca nāmarūpayoḥ, nāmarūpe ca ātmajyotiṣi, sarvo lokaḥ momuhyate — ayamātmā nāyamātmā, evaṁdharmā naivandharmā, kartā akartā, śuddhaḥ aśuddhaḥ, baddhaḥ muktaḥ, sthitaḥ gataḥ āgataḥ, asti nāsti — ityādivikalpaiḥ । ataḥ samānaḥ san ubhau lokau pratipannapratipattavyau ihalokaparalokau upāttadehendriyādisaṅghātatyāgānyopādānasantānaprabandhaśatasannipātaiḥ anukrameṇa sañcarati । dhīsādṛśyamevobhayalokasañcaraṇahetuḥ, na svata iti — tatra nāmarūpopādhisādṛśyaṁ bhrāntinimittaṁ yat tadeva hetuḥ, na svataḥ — ityetaducyate — yasmāt saḥ samānaḥ san ubhau lokāvanukrameṇa sañcarati — tadetat pratyakṣam ityetat darśayati — yataḥ dhyāyatīva dhyānavyāpāraṁ karotīva, cintayatīva, dhyānavyāpāravatīṁ buddhiṁ saḥ tatsthena citsvabhāvajyotīrūpeṇa avabhāsayan tatsadṛśaḥ tatsamānaḥ san dhyāyati iva, ālokavadeva — ataḥ bhavati cintayatīti bhrāntirlokasya ; na tu paramārthato dhyāyati । tathā lelāyatīva atyarthaṁ calatīva, teṣveva karaṇeṣu buddhyādiṣu vāyuṣu ca calatsu tadavabhāsakatvāt tatsadṛśaṁ taditi — lelāyati iva, na tu paramārthataḥ calanadharmakaṁ tat ātmajyotiḥ । kathaṁ punaḥ etadavagamyate, tatsamānatvabhrāntireva ubhayalokasañcaraṇādihetuḥ na svataḥ — ityasyārthasya pradarśanāya heturupadiśyate — saḥ ātmā, hi yasmāt svapno bhūtvā — saḥ yayā dhiyā samānaḥ, sā dhīḥ yadyat bhavati, tattat asāvapi bhavatīva ; tasmāt yadā asau svapno bhavati svāpavṛttiṁ pratipadyate dhīḥ, tadā so'pi svapnavṛttiṁ pratipadyate ; yadā dhīḥ jijāgariṣati, tadā asāvapi ; ata āha — svapno bhūtvā svapnavṛttimavabhāsayan dhiyaḥ svāpavṛttyākāro bhūtvā imaṁ lokam jāgaritavyavahāralakṣaṇaṁ kāryakaraṇasaṅghātātmakaṁ laukikaśāstrīyavyavahārāspadam , atikrāmati atītya krāmati viviktena svena ātmajyotiṣā svapnātmikāṁ dhīvṛttimavabhāsayannavatiṣṭhate yasmāt — tasmāt svayañjyotiḥsvabhāva evāsau, viśuddhaḥ sa kartṛkriyākārakaphalaśūnyaḥ paramārthataḥ, dhīsādṛśyameva tu ubhayalokasañcārādisaṁvyavahārabhrāntihetuḥ । mṛtyo rūpāṇi — mṛtyuḥ karmāvidyādiḥ, na tasya anyadrūpaṁ svataḥ, kāryakaraṇānyeva asya rūpāṇi, ataḥ tāni mṛtyo rūpāṇi atikrāmati kriyāphalāśrayāṇi ॥
nanu nāstyeva dhiyā samānam anyat dhiyo'vabhāsakam ātmajyotiḥ, dhīvyatirekeṇa pratyakṣeṇa vā anumānena vā anupalambhāt — yathā anyā tatkāla eva dvitīyā dhīḥ । yattu avabhāsyāvabhāsakayoḥ anyatve'pi vivekānupalambhāt sādṛśyamiti ghaṭādyālokayoḥ — tatra bhavatu, anyatvena ālokasyopalambhāt ghaṭādeḥ, saṁśliṣṭayoḥ sādṛśyaṁ bhinnayoreva ; na ca tathā iha ghaṭāderiva dhiyo'vabhāsakaṁ jyotirantaraṁ pratyakṣeṇa vā anumānena vā upalabhāmahe ; dhīreva hi citsvarūpāvabhāsakatvena svākārā viṣayākārā ca ; tasmāt nānumānataḥ nāpi pratyakṣataḥ dhiyo'vabhāsakaṁ jyotiḥ śakyate pratipādayituṁ vyatiriktam । yadapi dṛṣṭāntarūpamabhihitam — avabhāsyāvabhāsakayorbhinnayoreva ghaṭādyālokayoḥ saṁyuktayoḥ sādṛśyamiti — tatra abhyupagamamātramasmābhiruktam ; na tu tatra ghaṭādyavabhāsyāvabhāsakau bhinnau ; paramārthatastu ghaṭādireva avabhāsātmakaḥ sālokaḥ ; anyaḥ anyaḥ hi ghaṭādirutpadyate ; vijñānamātrameva sālokaghaṭādiviṣayākāramavabhāsate ; yadā evam , tadā na bāhyo dṛṣṭānto'sti, vijñānasvalakṣaṇamātratvātsarvasya । evaṁ tasyaiva vijñānasya grāhyagrāhakākāratām alaṁ parikalpya, tasyaiva punarviśuddhiṁ parikalpayanti । tat grāhyagrāhakavinirmuktaṁ vijñānaṁ svacchībhūtaṁ kṣaṇikaṁ vyavatiṣṭhata iti kecit । tasyāpi śāntiṁ kecidicchanti ; tadapi vijñānaṁ saṁvṛtaṁ grāhyagrāhakāṁśavinirmuktaṁ śūnyameva ghaṭādibāhyavastuvat ityapare mādhyamikā ācakṣate ॥
sarvā etāḥ kalpanāḥ buddhivijñānāvabhāsakasya vyatiriktasya ātmajyotiṣo'pahnavāt asya śreyomārgasya pratipakṣabhūtā vaidikasya । tatra yeṣāṁ bāhyo'rthaḥ asti, tānpratyucyate — na tāvat svātmāvabhāsakatvaṁ ghaṭādeḥ ; tamasi avasthitaḥ ghaṭādistāvat na kadācidapi svātmanā avabhāsyate, pradīpādyālokasaṁyogena tu niyamenaivāvabhāsyamāno dṛṣṭaḥ sāloko ghaṭa iti — saṁśliṣṭayorapi ghaṭālokayoḥ anyatvameva, punaḥ punaḥ saṁśleṣe viśleṣe ca viśeṣadarśanāt , rajjughaṭayoriva ; anyatve ca vyatiriktāvabhāsakatvam ; na svātmanaiva svamātmānamavabhāsayati । nanu pradīpaḥ svātmānameva avabhāsayan dṛṣṭa iti — na hi ghaṭādivat pradīpadarśanāya prakāśāntaram upādadate laukikāḥ ; tasmāt pradīpaḥ svātmānaṁ prakāśayati — na, avabhāsyatvāviśeṣāt — yadyapi pradīpaḥ anyasyāvabhāsakaḥ svayamavabhāsātmakatvāt , tathāpi vyatiriktacaitanyāvabhāsyatvaṁ na vyabhicarati, ghaṭādivadeva ; yadā caivam , tadā vyatiriktāvabhāsyatvaṁ tāvat avaśyaṁbhāvi । nanu yathā ghaṭaḥ caitanyāvabhāsyatve'pi vyatiriktamālokāntaramapekṣate, na tvevaṁ pradīpaḥ anyamālokāntaramapekṣate ; tasmāt pradīpaḥ anyāvabhāsyo'pi san ātmānaṁ ghaṭaṁ ca avabhāsayati — na, svataḥ parato vā viśeṣābhāvāt — yathā caitanyāvabhāsyatvaṁ ghaṭasya, tathā pradīpasyāpi caitanyāvabhāsyatvamaviśiṣṭam । yattūcyate, pradīpa ātmānaṁ ghaṭaṁ cāvabhāsayatīti, tadasat ; kasmāt ? yadā ātmānaṁ nāvabhāsayati, tadā kīdṛśaḥ syāt ; na hi tadā pradīpasya svato vā parato vā viśeṣaḥ kaścidupalabhyate ; sa hi avabhāsyo bhavati, yasyāvabhāsakasannidhau asannidhau ca viśeṣa upalabhyate ; na hi pradīpasya svātmasannidhiḥ asannidhirvā śakyaḥ kalpayitum ; asati ca kādācitke viśeṣe, ātmānaṁ pradīpaḥ prakāśayatīti mṛṣaivocyate । caitanyagrāhyatvaṁ tu ghaṭādibhiraviśiṣṭaṁ pradīpasya । tasmād vijñānasya ātmagrāhyagrāhakatve na pradīpo dṛṣṭāntaḥ । caitanyagrāhyatvaṁ ca vijñānasya bāhyaviṣayaiḥ aviśiṣṭam ; caitanyagrāhyatve ca vijñānasya, kiṁ grāhyavijñānagrāhyataiva kiṁ vā grāhakavijñānagrāhyateti tatra sandihyamāne vastuni, yo'nyatra dṛṣṭo nyāyaḥ, sa kalpayituṁ yuktaḥ, na tu dṛṣṭaviparītaḥ ; tathā ca sati yathā vyatiriktenaiva grāhakeṇa bāhyānāṁ pradīpānāṁ grāhyatvaṁ dṛṣṭam , tathā vijñānasyāpi caitanyagrāhyatvāt prakāśakatve satyapi pradīpavat vyatiriktacaitanyagrāhyatvaṁ yuktaṁ kalpayitum , na tu ananyagrāhyatvam ; yaścānyaḥ vijñānasya grahītā, sa ātmā jyotirantaraṁ vijñānāt । tadā anavastheti cet , na ; grāhyatvamātraṁ hi tadgrāhakasya vastvantaratve liṅgamuktaṁ nyāyataḥ ; na tu ekāntato grāhakatve tadgrāhakāntarāstitve vā kadācidapi liṅgaṁ sambhavati ; tasmāt na tadanavasthāprasaṅgaḥ । vijñānasya vyatiriktagrāhyatve karaṇāntarāpekṣāyām anavastheti cet , na, niyamābhāvāt — na hi sarvatra ayaṁ niyamo bhavati ; yatra vastvantareṇa gṛhyate vastvantaram , tatra grāhyagrāhakavyatiriktaṁ karaṇāntaraṁ syāditi naikāntena niyantuṁ śakyate, vaicitryadarśanāt ; katham ? ghaṭastāvat svātmavyatiriktena ātmanā gṛhyate ; tatra pradīpādirālokaḥ grāhyagrāhakavyatiriktaṁ karaṇam ; na hi pradīpādyālokaḥ ghaṭāṁśaḥ cakṣuraṁśo vā ; ghaṭavat cakṣurgrāhyatve'pi pradīpasya, cakṣuḥ pradīpavyatirekeṇa na bāhyamālokasthānīyaṁ kiñcitkaraṇāntaramapekṣate ; tasmāt naiva niyantuṁ śakyate — yatra yatra vyatiriktagrāhyatvaṁ tatra tatra karaṇāntaraṁ syādeveti । tasmāt vijñānasya vyatiriktagrāhakagrāhyatve na karaṇadvārā anavasthā, nāpi grāhakatvadvārā kadācidapi upapādayituṁ śakyate । tasmāt siddhaṁ vijñānavyatiriktamātmajyotirantaramiti । nanu nāstyeva bāhyo'rthaḥ ghaṭādiḥ pradīpo vā vijñānavyatiriktaḥ ; yaddhi yadvyatirekeṇa nopalabhyate, tat tāvanmātraṁ vastu dṛṣṭam — yathā svapnavijñānagrāhyaṁ ghaṭapaṭādivastu ; svapnavijñānavyatirekeṇānupalambhāt svapnaghaṭapradīpādeḥ svapnavijñānamātratā avagamyate, tathā jāgarite'pi ghaṭapradīpādeḥ jāgradvijñānavyatirekeṇa anupalambhāt jāgradvijñānamātrataiva yuktā bhavitum ; tasmāt nāsti bāhyo'rthaḥ ghaṭapradīpādiḥ, vijñānamātrameva tu sarvam ; tatra yaduktam , vijñānasya vyatiriktāvabhāsyatvāt vijñānavyatiriktamasti jyotirantaraṁ ghaṭāderiveti, tanmithyā, sarvasya vijñānamātratve dṛṣṭāntābhāvāt । na, yāvat tāvadabhyupagamāt — na tu bāhyo'rthaḥ bhavatā ekāntenaiva nābhyupagamyate ; nanu mayā nābhyupagamyata eva — na, vijñānaṁ ghaṭaḥ pradīpa iti ca śabdārthapṛthaktvāt yāvat , tāvadapi bāhyamarthāntaram avaśyamabhyupagantavyam ; vijñānādarthāntaraṁ vastu na cedabhyupagamyate, vijñānaṁ ghaṭaḥ paṭa ityevamādīnāṁ śabdānām ekārthatve paryāyaśabdatvaṁ prāpnoti ; tathā sādhanānāṁ phalasya ca ekatve, sādhyasādhanabhedopadeśaśāstrānarthakyaprasaṅgaḥ ; tatkartuḥ ajñānaprasaṅgo vā । kiñcānyat — vijñānavyatirekeṇa vādiprativādivādadoṣābhyupagamāt ; na hi ātmavijñānamātrameva vādiprativādivādaḥ taddoṣo vā abhyupagamyate, nirākartavyatvāt , prativādyādīnām ; na hi ātmīyaṁ vijñānaṁ nirākartavyamabhyupagamyate, svayaṁ vā ātmā kasyacit ; tathā ca sati sarvasaṁvyavahāralopaprasaṅgaḥ ; na ca prativādyādayaḥ svātmanaiva gṛhyanta ityabhyupagamaḥ ; vyatiriktagrāhyā hi te abhyupagamyante ; tasmāt tadvat sarvameva vyatiriktagrāhyaṁ vastu, jāgradviṣayatvāt , jāgradvastuprativādyādivat — iti sulabho dṛṣṭāntaḥ — santatyantaravat , vijñānāntaravacceti । tasmāt vijñānavādināpi na śakyaṁ vijñānavyatiriktaṁ jyotirantaraṁ nirākartum । svapne vijñānavyatirekābhāvāt ayuktamiti cet , na, abhāvādapi bhāvasya vastvantaratvopapatteḥ — bhavataiva tāvat svapne ghaṭādivijñānasya bhāvabhūtatvamabhyupagatam ; tat abhyupagamya tadvyatirekeṇa ghaṭādyabhāva ucyate ; sa vijñānaviṣayo ghaṭādiḥ yadyabhāvaḥ yadi vā bhāvaḥ syāt , ubhayathāpi ghaṭādivijñānasya bhāvabhūtatvamabhyupagatameva ; na tu tat nivartayituṁ śakyate, tannivartakanyāyābhāvāt । etena sarvasya śūnyatā pratyuktā । pratyagātmagrāhyatā ca ātmanaḥ ahamiti mīmāṁsakapakṣaḥ pratyuktaḥ ॥
yattūktam , sālokaḥ anyaśca anyaśca ghaṭo jāyata iti, tadasat , kṣaṇāntare'pi sa evāyaṁ ghaṭa iti pratyabhijñānāt । sādṛśyāt pratyabhijñānaṁ kṛttotthitakeśanakhādiṣviveti cet , na, tatrāpi kṣaṇikatvasya asiddhatvāt , jātyekatvācca । kṛtteṣu punarutthiteṣu ca keśanakhādiṣu keśanakhatvajāterekatvāt keśanakhatvapratyayaḥ tannimittaḥ abhrānta eva ; na hi dṛśyamānalūnotthitakeśanakhādiṣu vyaktinimittaḥ sa eveti pratyayo bhavati ; kasyacit dīrghakālavyavahitadṛṣṭeṣu ca tulyaparimāṇeṣu, tatkālīnavālāditulyā ime keśanakhādyā iti pratyayo bhavati, na tu ta eveti ; ghaṭādiṣu punarbhavati sa eveti pratyayaḥ ; tasmāt na samo dṛṣṭāntaḥ । pratyakṣeṇa hi pratyabhijñāyamāne vastuni tadeveti, na ca anyatvam anumātuṁ yuktam , pratyakṣavirodhe liṅgasya ābhāsatvopapatteḥ । sādṛśyapratyayānupapatteśca, jñānasya kṣaṇikatvāt ; ekasya hi vastudarśinaḥ vastvantaradarśane sādṛśyapratyayaḥ syāt ; na tu vastudarśī ekaḥ vastvantaradarśanāya kṣaṇāntaramavatiṣṭhate, vijñānasya kṣaṇikatvāt sakṛdvastudarśanenaiva kṣayopapatteḥ । tena idaṁ sadṛśamiti hi sādṛśyapratyayo bhavati ; teneti dṛṣṭasmaraṇam , idamiti vartamānapratyayaḥ ; teneti dṛṣṭaṁ smṛtvā, yāvat idamiti vartamānakṣaṇakālam avatiṣṭheta, tataḥ kṣaṇikavādahāniḥ ; atha tenetyeva upakṣīṇaḥ smārtaḥ pratyayaḥ, idamiti ca anya eva vārtamānikaḥ pratyayaḥ kṣīyate, tataḥ sādṛśyapratyayānupapatteḥ — tenedaṁ sadṛśamiti, anekadarśinaḥ ekasya abhāvāt ; vyapadeśānupapattiśca — draṣṭavyadarśanenaiva upakṣayādvijñānasya, idaṁ paśyāmi ado'drākṣamiti vyapadeśānupapattiḥ, dṛṣṭavato vyapadeśakṣaṇānavasthānāt ; atha avatiṣṭheta, kṣaṇikavādahāniḥ ; atha adṛṣṭavato vyapadeśaḥ sādṛśyapratyayaśca, tadānīṁ jātyandhasyeva rūpaviśeṣavyapadeśaḥ tatsādṛśyapratyayaśca sarvamandhaparampareti prasajyeta sarvajñaśāstrapraṇayanādi ; na caitadiṣyate । akṛtābhyāgamakṛtavipraṇāśadoṣau tu prasiddhatarau kṣaṇavāde । dṛṣṭavyapadeśahetuḥ pūrvottarasahita eka eva hi śṛṅkhalāvat pratyayo jāyata iti cet , tenedaṁ sadṛśamiti ca — na, vartamānātītayoḥ bhinnakālatvāt — tatra vartamānapratyaya ekaḥ śṛṅkhalāvayavasthānīyaḥ, atītaścāparaḥ, tau pratyayau bhinnakālau ; tadubhayapratyayaviṣayaspṛk cet śṛṅkhalāpratyayaḥ, tataḥ kṣaṇadvayavyāpitvādekasya vijñānasya punaḥ kṣaṇavādahāniḥ । mamatavatādiviśeṣānupapatteśca sarvasaṁvyavahāralopaprasaṅgaḥ ॥
sarvasya ca svasaṁvedyavijñānamātratve, vijñānasya ca svacchāvabodhāvabhāsamātrasvābhāvyābhyupagamāt , taddarśinaścānyasyābhāve, anityaduḥkhaśūnyānātmatvādyanekakalpanānupapattiḥ । na ca dāḍimāderiva viruddhānekāṁśavattvaṁ vijñānasya, svacchāvabhāsasvābhāvyādvijñānasya । anityaduḥkhādīnāṁ vijñānāṁśatve ca sati anubhūyamānatvāt vyatiriktaviṣayatvaprasaṅgaḥ । atha anityaduḥkhādyātmaikatvameva vijñānasya, tadā tadviyogāt viśuddhikalpanānupapattiḥ ; saṁyogimalaviyogāddhi viśuddhirbhavati, yathā ādarśaprabhṛtīnām ; na tu svābhāvikena dharmeṇa kasyacidviyogo dṛṣṭaḥ ; na hi agneḥ svābhāvikena prakāśena auṣṇyena vā viyogo dṛṣṭaḥ ; yadapi puṣpaguṇānāṁ raktatvādīnāṁ dravyāntarayogena viyojanaṁ dṛśyate, tatrāpi saṁyogapūrvatvamanumīyate — bījabhāvanayā puṣpaphalādīnāṁ guṇāntarotpattidarśanāt ; ataḥ vijñānasya viśuddhikalpanānupapattiḥ । viṣayaviṣayyābhāsatvaṁ ca yat malaṁ parikalpyate vijñānasya, tadapi anyasaṁsargābhāvāt anupapannam ; na hi avidyamānena vidyamānasya saṁsargaḥ syāt ; asati ca anyasaṁsarge, yo dharmo yasya dṛṣṭaḥ, sa tatsvabhāvatvāt na tena viyogamarhati — yathā agnerauṣṇyam , saviturvā prabhā ; tasmāt anityasaṁsargeṇa malinatvaṁ tadviśuddhiśca vijñānasyeti iyaṁ kalpanā andhaparamparaiva pramāṇaśūnyetyavagamyate । yadapi tasya vijñānasya nirvāṇaṁ puruṣārthaṁ kalpayanti, tatrāpi phalāśrayānupapattiḥ ; kaṇṭakaviddhasya hi kaṇṭakavedhajanitaduḥkhanivṛttiḥ phalam ; na tu kaṇṭakaviddhamaraṇe tadduḥkhanivṛttiphalasya āśraya upapadyate ; tadvat sarvanirvāṇe, asati ca phalāśraye, puruṣārthakalpanā vyarthaiva ; yasya hi puruṣaśabdavācyasya sattvasya ātmano vijñānasya ca arthaḥ parikalpyate, tasya punaḥ puruṣasya nirvāṇe, kasyārthaḥ puruṣārtha iti syāt । yasya punaḥ asti anekārthadarśī vijñānavyatirikta ātmā, tasya dṛṣṭasmaraṇaduḥkhasaṁyogaviyogādi sarvameva upapannam , anyasaṁyoganimittaṁ kāluṣyam , tadviyoganimittā ca viśuddhiriti । śūnyavādipakṣastu sarvapramāṇavipratiṣiddha iti tannirākaraṇāya na ādaraḥ kriyate ॥
sa vā ayaṁ puruṣo jāyamānaḥ śarīramabhisampadyamānaḥ pāpmabhiḥ saṁsṛjyate sa utkrāmanmriyamāṇaḥ pāpmano vijahāti ॥ 8 ॥
yathaiva iha ekasmindehe svapno bhūtvā mṛtyo rūpāṇi kāryakaraṇāni atikramya svapne sve ātmajyotiṣi āste, evaṁ sa vai prakṛtaḥ puruṣaḥ ayaṁ jāyamānaḥ — kathaṁ jāyamāna ityucyate — śarīraṁ dehendriyasaṅghātamabhisampadyamānaḥ, śarīre ātmabhāvamāpadyamāna ityarthaḥ, pāpmabhiḥ pāpmasamavāyibhirdharmādharmāśrayaiḥ kāryakaraṇairityarthaḥ, saṁsṛjyate saṁyujyate ; sa eva utkrāman śarīrāntaram ūrdhvaṁ krāman gacchan mriyamāṇa ityetasya vyākhyānamutkrāmanniti, tāneva saṁśliṣṭān pāpmarūpān kāryakaraṇalakṣaṇān , vijahāti tairviyujyate, tānparityajati । yathā ayaṁ svapnajāgradvṛttyoḥ vartamāne eva ekasmindehe pāpmarūpakāryakaraṇopādānaparityāgābhyām anavarataṁ sañcarati dhiyā samānaḥ san , tathā so'yaṁ puruṣaḥ ubhāvihalokaparalokau, janmamaraṇābhyāṁ kāryakaraṇopādānaparityāgau anavarataṁ pratipadyamānaḥ, ā saṁsāramokṣāt sañcarati । tasmāt siddham asya ātmajyotiṣaḥ anyatvaṁ kāryakaraṇarūpebhyaḥ pāpmabhyaḥ, saṁyogaviyogābhyām ; na hi taddharmatve sati, taireva saṁyogaḥ viyogo vā yuktaḥ ॥
nanu na staḥ, asya ubhau lokau, yau janmamaraṇābhyāmanukrameṇa sañcarati svapnajāgarite iva ; svapnajāgarite tu pratyakṣamavagamyete, na tvihalokaparalokau kenacitpramāṇena ; tasmāt ete eva svapnajāgarite ihalokaparalokāviti । ucyate —
tasya vā etasya puruṣasya dve eva sthāne bhavata idaṁ ca paralokasthānaṁ ca sandhyaṁ tṛtīyaṁ svapnasthānaṁ tasminsandhye sthāne tiṣṭhannete ubhe sthāne paśyatīdaṁ ca paralokasthānaṁ ca । atha yathākramo'yaṁ paralokasthāne bhavati tamākramamākramyobhayānpāpmana ānandāṁśca paśyati sa yatra prasvapityasya lokasya sarvāvato mātrāmapādāya svayaṁ vihatya svayaṁ nirmāya svena bhāsā svena jyotiṣā prasvapityatrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavati ॥ 9 ॥
tasya etasya puruṣasya vai dve eva sthāne bhavataḥ, na tṛtīyaṁ caturthaṁ vā ; ke te ? idaṁ ca yat pratipannaṁ vartamānaṁ janma śarīrendriyaviṣayavedanāviśiṣṭaṁ sthānaṁ pratyakṣato'nubhūyamānam , paraloka eva sthānam paralokasthānam — tacca śarīrādiviyogottarakālānubhāvyam । nanu svapno'pi paralokaḥ ; tathā ca sati dve evetyavadhāraṇamayuktam — na ; kathaṁ tarhi ? sandhyaṁ tat — ihalokaparalokayoryaḥ sandhiḥ tasminbhavaṁ sandhyam , yat tṛtīyaṁ tat svapnasthānam ; tena sthānadvitvāvadhāraṇam ; na hi grāmayoḥ sandhiḥ tāveva grāmāvapekṣya tṛtīyatvaparigaṇanamarhati । kathaṁ punaḥ tasya paralokasthānasya astitvamavagamyate, yadapekṣya svapnasthānaṁ sandhyaṁ bhavet — yataḥ tasminsandhye svapnasthānetiṣṭhan bhavan vartamānaḥ ete ubhe sthāne paśyati ; ke te ubhe ? idaṁ ca paralokasthānaṁ ca । tasmāt staḥ svapnajāgaritavyatirekeṇa ubhau lokau, yau dhiyā samānaḥ san anusañcarati janmamaraṇasantānaprabandhena । kathaṁ punaḥ svapne sthitaḥ san ubhau lokau paśyati, kimāśrayaḥ kena vidhinā — ityucyate — atha kathaṁ paśyatīti śṛṇu — yathākramaḥ ākrāmati anena ityākramaḥ āśrayaḥ avaṣṭambha ityarthaḥ ; yādṛśaḥ ākramo'sya, so'yaṁ yathākramaḥ ; ayaṁ puruṣaḥ, paralokasthāne pratipattavye nimitte, yathākramo bhavati yādṛśena paralokapratipattisādhanena vidyākarmapūrvaprajñālakṣaṇena yukto bhavatītyarthaḥ ; tam ākramam paralokasthānāyonmukhībhūtaṁ prāptāṅkurībhāvamiva bījaṁ tamākramam ākramya avaṣṭabhya āśritya ubhayānpaśyati — bahuvacanaṁ dharmādharmaphalānekatvāt — ubhayān ubhayaprakārānityarthaḥ ; kāṁstān ? pāpmanaḥ pāpaphalāni — na tu punaḥ sākṣādeva pāpmanāṁ darśanaṁ sambhavati, tasmāt pāpaphalāni duḥkhānītyarthaḥ — ānandāṁśca dharmaphalāni sukhānītyetat — tānubhayān pāpmanaḥ ānandāṁśca paśyati janmāntaradṛṣṭavāsanāmayān ; yāni ca pratipattavyajanmaviṣayāṇi kṣudradharmādharmaphalāni, dharmādharmaprayukto devatānugrahādvā paśyati । tatkathamavagamyate paralokasthānabhāvitatpāpmānandadarśanaṁ svapne — ityucyate — yasmāt iha janmani ananubhāvyamapi paśyati bahu ; na ca svapno nāma apūrvaṁ darśanam ; pūrvadṛṣṭasmṛtirhi svapnaḥ prāyeṇa ; tena svapnajāgaritasthānavyatirekeṇa staḥ ubhau lokau । yat ādityādibāhyajyotiṣāmabhāve ayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ puruṣaḥ yena vyatiriktena ātmanā jyotiṣā vyavaharatītyuktam — tadeva nāsti, yat ādityādijyotiṣāmabhāvagamanam , yatra idaṁ viviktaṁ svayañjyotiḥ upalabhyeta ; yena sarvadaiva ayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaḥ saṁsṛṣṭa evopalabhyate ; tasmāt asatsamaḥ asanneva vā svena viviktasvabhāvena jyotīrūpeṇa ātmeti । atha kvacit viviktaḥ svena jyotīrūpeṇa upalabhyeta bāhyādhyātmikabhūtabhautikasaṁsargaśūnyaḥ, tataḥ yathoktaṁ sarvaṁ bhaviṣyatītyetadarthamāha — saḥ yaḥ prakṛta ātmā, yatra yasminkāle, prasvapiti prakarṣeṇa svāpamanubhavati ; tadā kimupādānaḥ kena vidhinā svapiti sandhyaṁ sthānaṁ pratipadyata ityucyate — asya dṛṣṭasya lokasya jāgaritalakṣaṇasya, sarvāvataḥ sarvamavatīti sarvāvān ayaṁ lokaḥ kāryakaraṇasaṅghātaḥ viṣayavedanāsaṁyuktaḥ ; sarvāvattvam asya vyākhyātam annatrayaprakaraṇe ‘atho ayaṁ vā ātmā’ (bṛ. u. 1 । 4 । 16) ityādinā — sarvā vā bhūtabhautikamātrāḥ asya saṁsargakāraṇabhūtā vidyanta iti sarvavān , sarvavāneva sarvāvān , tasya sarvāvataḥ mātrām ekadeśam avayavam , apādāya apacchidya ādāya gṛhītvā — dṛṣṭajanmavāsanāvāsitaḥ sannityarthaḥ, svayam ātmanaiva vihatya dehaṁ pātayitvā niḥsambodhamāpādya — jāgarite hi ādityādīnāṁ cakṣurādiṣvanugraho dehavyavahārārthaḥ, dehavyavahāraśca ātmano dharmādharmaphalopabhogaprayuktaḥ, taddharmādharmaphalopabhogoparamaṇam asmindehe ātmakarmoparamakṛtamiti ātmā asya vihantetyucyate — svayaṁ nirmāya nirmāṇaṁ kṛtvā vāsanāmayaṁ svapnadehaṁ māyāmayamiva, nirmāṇamapi tatkarmāpekṣatvāt svayaṅkartṛkamucyate — svena ātmīyena, bhāsā mātropādānalakṣaṇena bhāsā dīptyā prakāśena, sarvavāsanātmakena antaḥkaraṇavṛttiprakāśenetyarthaḥ — sā hi tatra viṣayabhūtā sarvavāsanāmayī prakāśate, sā tatra svayaṁ bhā ucyate — tena svena bhāsā viṣayabhūtena, svena ca jyotiṣā tadviṣayiṇā viviktarūpeṇa aluptadṛksvabhāvena tadbhārūpaṁ vāsanātmakaṁ viṣayīkurvan prasvapiti । yat evaṁ vartanam , tat prasvapitītyucyate । atra etasyāmavasthāyām etasminkāle, ayaṁ puruṣaḥ ātmā, svayameva viviktajyotirbhavati bāhyādhyātmikabhūtabhautikasaṁsargarahitaṁ jyotiḥ bhavati । nanu asya lokasya mātropādānaṁ kṛtam , kathaṁ tasmin sati atrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavatītyucyate ? naiṣa doṣaḥ ; viṣayabhūtameva hi tat ; tenaiva ca atra ayaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotiḥ darśayituṁ śakyaḥ ; na tu anyathā asati viṣaye kasmiṁścit suṣuptakāla iva ; yadā punaḥ sā bhā vāsanātmikā viṣayabhūtā upalabhyamānā bhavati, tadā asiḥ kośādiva niṣkṛṣṭaḥ sarvasaṁsargarahitaṁ cakṣurādikāryakaraṇavyāvṛttasvarūpam aluptadṛk ātmajyotiḥ svena rūpeṇa avabhāsayat gṛhyate । tena atrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavatīti siddham ॥
nanu atra kathaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotiḥ ? yena jāgarita iva grāhyagrāhakādilakṣaṇaḥ sarvo vyavahāro dṛśyate, cakṣurādyanugrāhakāśca ādityādyālokāḥ tathaiva dṛśyante yathā jāgarite — tatra kathaṁ viśeṣāvadhāraṇaṁ kriyate — atra ayaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavatīti । ucyate — vailakṣaṇyāt svapnadarśanasya ; jāgarite hi indriyabuddhimanaālokādivyāpārasaṅkīrṇamātmajyotiḥ ; iha tu svapne indriyābhāvāt tadanugrāhakādityādyālokābhāvācca viviktaṁ kevalaṁ bhavati tasmādvilakṣaṇam । nanu tathaiva viṣayā upalabhyante svapne'pi, yathā jāgarite ; tatra katham indriyābhāvāt vailakṣaṇyamucyata iti । śṛṇu —
na tatra rathā na rathayogā na panthāno bhavantyatha rathānrathayogānpathaḥ sṛjate na tatrānandā mudaḥ pramudo bhavantyathānandānmudaḥ pramudaḥ sṛjate na tatra veśāntāḥ puṣkariṇyaḥ sravantyo bhavantyatha veśāntānpuṣkariṇīḥ sravantīḥ sṛjate sa hi kartā ॥ 10 ॥
na tatra viṣayāḥ svapne rathādilakṣaṇāḥ ; tathā na rathayogāḥ, ratheṣu yujyanta iti rathayogāḥ aśvādayaḥ tatra na vidyante ; na ca panthānaḥ rathamārgāḥ bhavanti । atha rathān rathayogān pathaśca sṛjate svayam । kathaṁ punaḥ sṛjate rathādisādhanānāṁ vṛkṣādīnāmabhāve । ucyate — nanu uktam ‘asya lokasya sarvāvato mātrāmapādāya svayaṁ vihatya svayaṁ nirmāya’ iti ; antaḥkaraṇavṛttiḥ asya lokasya vāsanā mātrā, tāmapādāya, rathādivāsanārūpāntaḥkaraṇavṛttiḥ tadupalabdhinimittena karmaṇā codyamānā dṛśyatvena vyavatiṣṭhate ; taducyate — svayaṁ nirmāyeti ; tadeva āha — rathādīnsṛjata iti ; na tu tatra karaṇaṁ vā, karaṇānugrāhakāṇi vā ādityādijyotīṁṣi, tadavabhāsyā vā rathādayo viṣayāḥ vidyante ; tadvāsanāmātraṁ tu kevalaṁ tadupalabdhikarmanimittacoditodbhūtāntaḥkaraṇavṛttyāśraya dṛśyate । tat yasya jyotiṣo dṛśyate aluptadṛśaḥ, tat ātmajyotiḥ atra kevalam asiriva kośāt viviktam । tathā na tatra ānandāḥ sukhaviśeṣāḥ, mudaḥ harṣāḥ putrādilābhanimittāḥ, pramudaḥ te eva prakarṣopetāḥ ; atha ca ānandādīn sṛjate । tathā na tatra veśāntāḥ palvalāḥ, puṣkariṇyaḥ taḍāgāḥ, sravantyaḥ nadyaḥ bhavanti ; atha veśāntādīnsṛjate vāsanāmātrarūpān । yasmāt saḥ hi kartā ; tadvāsanāśrayacittavṛttyudbhavanimittakarmahetutveneti avocāma tasya kartṛtvam ; na tu sākṣādeva tatra kriyā sambhavati, sādhanābhāvāt ; na hi kārakamantareṇa kriyā sambhavati ; na ca tatra hastapādādīni kriyākārakāṇi sambhavanti ; yatra tu tāni vidyante jāgarite, tatra ātmajyotiravabhāsitaiḥ kāryakaraṇaiḥ rathādivāsanāśrayāntaḥkaraṇavṛttyudbhavanimittaṁ karma nirvartyate ; tenocyate — sa hi karteti ; taduktam ‘ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate karma kurute’ (bṛ. u. 4 । 3 । 6) iti ; tatrāpi na paramārthataḥ svataḥ kartṛtvaṁ caitanyajyotiṣaḥ avabhāsakatvavyatirekeṇa — yat caitanyātmajyotiṣā antaḥkaraṇadvāreṇa avabhāsayati kāryakaraṇāni, tadavabhāsitāni karmasu vyāpriyante kāryakaraṇāni, tatra kartṛtvamupacaryate ātmanaḥ । yaduktam ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti, tadeva anūdyate — sa hi karteti iha hetvartham ॥
tadete ślokā bhavanti । svapnena śārīramabhiprahatyāsuptaḥ suptānabhicākaśīti । śukramādāya punaraiti sthānaṁ hiraṇmayaḥ puruṣa ekahaṁsaḥ ॥ 11 ॥
tadete — etasmin ukte'rthe ete ślokāḥ mantrāḥ bhavanti । svapnena svapnabhāvena, śārīram śarīram , abhiprahatya niśceṣṭamāpādya asuptaḥ svayam aluptadṛgādiśaktisvābhāvyāt , suptān vāsanākārodbhūtān antaḥkaraṇavṛttyāśrayān bāhyādhyātmikān sarvāneva bhāvān svena rūpeṇa pratyastamitān suptān , abhicākaśīti aluptayā ātmadṛṣṭyā paśyati avabhāsayatītyarthaḥ । śukram śuddhaṁ jyotiṣmadindriyamātrārūpam , ādāya gṛhītvā, punaḥ karmaṇe jāgaritasthānam aiti āgacchati, hiraṇmayaḥ hiraṇmaya iva caitanyajyotiḥsvabhāvaḥ, puruṣaḥ, ekahaṁsaḥ eka eva hantītyekahaṁsaḥ — ekaḥ jāgratsvapnehalokaparalokādīn gacchatītyekahaṁsaḥ ॥
prāṇena rakṣannavaraṁ kulāyaṁ bahiṣkulāyādamṛtaścaritvā । sa īyate'mṛto yatra kāmaṁ hiraṇmayaḥ puruṣa ekahaṁsaḥ ॥ 12 ॥
tathā prāṇena pañcavṛttinā, rakṣan paripālayan — anyathā mṛtabhrāntiḥ syāt , avaram nikṛṣṭam anekāśucisaṅghātatvādatyantabībhatsam , kulāyaṁ nīḍaṁ śarīram , svayaṁ tu bahistasmātkulāyāt , caritvā — yadyapi śarīrastha eva svapnaṁ paśyati tathāpi tatsambandhābhāvāt tatstha iva ākāśaḥ bahiścaritvetyucyate, amṛtaḥ svayamamaraṇadharmā, īyate gacchati, yatra kāmam — yatra yatra kāmaḥ viṣayeṣu udbhūtavṛttirbhavati taṁ taṁ kāmaṁ vāsanārūpeṇa udbhūtaṁ gacchati ॥
svapnānta uccāvacamīyamāno rūpāṇi devaḥ kurute bahūni । uteva strībhiḥ saha modamāno jakṣadutevāpi bhayāni paśyan ॥ 13 ॥
kiñca svapnānte svapnasthāne, uccāvacam — uccaṁ devādibhāvam avacaṁ tiryagādibhāvaṁ nikṛṣṭam taduccāvacam , īyamānaḥ gamyamānaḥ prāpnuvan , rūpāṇi, devaḥ dyotanāvān , kurute nirvartayati vāsanārūpāṇi bahūni asaṅkhyeyāni । uta api, strībhiḥ saha modamāna iva, jakṣadiva hasanniva vayasyaiḥ, uta iva api bhayāni — bibheti ebhya iti bhayāni siṁhavyāghrādīni, paśyanniva ॥
ārāmamasya paśyanti na taṁ paśyati kaścaneti । taṁ nāyataṁ bodhayedityāhuḥ । durbhiṣajyaṁ hāsmai bhavati yameṣa na pratipadyate । atho khalvāhurjāgaritadeśa evāsyaiṣa iti yāni hyeva jāgratpaśyati tāni supta ityatrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavati so'haṁ bhagavate sahasraṁ dadāmyata ūrdhvaṁ vimokṣāya brūhīti ॥ 14 ॥
ārāmam āramaṇam ākrīḍām anena nirmitāṁ vāsanārūpām asya ātmanaḥ, paśyanti sarve janāḥ — grāmaṁ nagaraṁ striyam annādyamityādivāsanānirmitam ākrīḍanarūpam ; na taṁ paśyati taṁ na paśyati kaścana । kaṣṭaṁ bhoḥ! vartate atyantaviviktaṁ dṛṣṭigocarāpannamapi — aho bhāgyahīnatā lokasya! yat śakyadarśanamapi ātmānaṁ na paśyati — iti lokaṁ prati anukrośaṁ darśayati śrutiḥ । atyantaviviktaḥ svayaṁ jyotirātmā svapne bhavatītyabhiprāyaḥ । taṁ nāyataṁ bodhayedityāhuḥ — prasiddhirapi loke vidyate, svapne ātmajyotiṣo vyatiriktatve ; kā asau ? tam ātmānaṁ suptam , āyatam sahasā bhṛśam , na bodhayet — ityāhuḥ evaṁ kathayanti cikitsakādayo janā loke ; nūnaṁ te paśyanti — jāgraddehāt indriyadvārataḥ apasṛtya kevalo bahirvartata iti, yata āhuḥ — taṁ nāyataṁ bodhayediti । tatra ca doṣaṁ paśyanti — bhṛśaṁ hi asau bodhyamānaḥ tāni indriyadvārāṇi sahasā pratibodhyamānaḥ na pratipadyata iti ; tadetadāha — durbhiṣajyaṁ hāsmai bhavati yameṣa na pratipadyate ; yam indriyadvāradeśam — yasmāddeśāt śukramādāya apasṛtaḥ tam indriyadeśam — eṣaḥ ātmā punarna pratipadyate, kadācit vyatyāsena indriyamātrāḥ praveśayati, tataḥ āndhyabādhiryādidoṣaprāptau durbhiṣajyam duḥkhabhiṣakkarmatā ha asmai dehāya bhavati, duḥkhena cikitsanīyo'sau deho bhavatītyarthaḥ । tasmāt prasiddhyāpi svapne svayañjyotiṣṭvam asya gamyate । svapno bhūtvā atikrānto mṛtyo rūpāṇīti tasmāt svapne svayaṁ jyotirātmā । atho api khalu anye āhuḥ — jāgaritadeśa evāsya eṣaḥ, yaḥ svapnaḥ — na sandhyaṁ sthānāntaram ihalokaparalokābhyāṁ vyatiriktam , kiṁ tarhi ihaloka eva jāgaritadeśaḥ । yadyevam , kiñca ataḥ ? śṛṇu ato yadbhavati — yadā jāgaritadeśa evāyaṁ svapnaḥ, tadā ayamātmā kāryakaraṇebhyo na vyāvṛttaḥ tairmiśrībhūtaḥ, ato na svayaṁ jyotirātmā — ityataḥ svayañjyotiṣṭvabādhanāya anye āhuḥ — jāgaritadeśa evāsyaiṣa iti । tatra ca hetumācakṣate — jāgaritadeśatve yāni hi yasmāt hastyādīni padārthajātāni, jāgrat jāgaritadeśe, paśyati laukikaḥ, tānyeva supto'pi paśyatīti । tadasat , indriyoparamāt ; uparateṣu hi indriyeṣu svapnānpaśyati ; tasmāt nānyasya jyotiṣaḥ tatra sambhavo'sti ; taduktam ‘na tatra rathā na rathayogāḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 10) ityādi ; tasmāt atrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavatyeva । svayaṁ jyotiḥ ātmā astīti svapnanidarśanena pradarśitam , atikrāmati mṛtyo rūpāṇīti ca ; krameṇa sañcaran ihalokaparalokādīn ihalokaparalokādivyatiriktaḥ, tathā jāgratsvapnakulāyābhyāṁ vyatiriktaḥ, tatra ca kramasañcārānnityaśca — ityetat pratipāditaṁ yājñavalkyena । ataḥ vidyāniṣkrayārthaṁ sahasraṁ dadāmītyāha janakaḥ ; so'ham evaṁ bodhitaḥ tvayā bhagavate tubhyam sahasraṁ dadāmi ; vimokṣaśca kāmapraśno mayā abhipretaḥ ; tadupayogī ayaṁ tādarthyāt tadekadeśa eva ; ataḥ tvāṁ niyokṣyāmi samastakāmapraśnanirṇayaśravaṇena — vimokṣāya ata ūrdhvaṁ brūhīti, yena saṁsārāt vipramucyeyaṁ tvatprasādāt । vimokṣapadārthaikadeśanirṇayahetoḥ sahasradānam ॥
yat prastutam — ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste iti, tat pratyakṣataḥ pratipāditam — ‘atrāyaṁ puruṣaḥ svayaṁ jyotirbhavati’ iti svapne । yattu uktam — ‘svapno bhūtvemaṁ lokamatikrāmati mṛtyo rūpāṇi’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti, tatra etat āśaṅkyate — mṛtyo rūpāṇyeva atikrāmati, na mṛtyum ; pratyakṣaṁ hyetat svapne kāryakaraṇavyāvṛttasyāpi modatrāsādidarśanam ; tasmāt nūnaṁ naivāyaṁ mṛtyumatikrāmati ; karmaṇo hi mṛtyoḥ kāryaṁ modatrāsādi dṛśyate ; yadi ca mṛtyunā baddha eva ayaṁ svabhāvataḥ, tataḥ vimokṣo nopapadyate ; na hi svabhāvātkaścit vimucyate ; atha svabhāvo na bhavati mṛtyuḥ, tataḥ tasmāt mokṣa upapatsyate ; yathā asau mṛtyuḥ ātmīyo dharmo na bhavati, tathā pradarśanāya — ata ūrdhvaṁ vimokṣāya brūhītyevaṁ janakena paryanuyuktaḥ yājñavalkyaḥ taddidarśayiṣayā pravavṛte —
sa vā eṣa etasminsamprasāde ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca । punaḥ pratinyāyaṁ pratiyonyādravati svapnāyaiva sa yattatra kiñcitpaśyatyananvāgatastena bhavatyasaṅgo hyayaṁ puruṣa ityevamevaitadyājñavalkya so'haṁ bhagavate sahasraṁ dadāmyata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhīti ॥ 15 ॥
sa vai prakṛtaḥ svayaṁ jyotiḥ puruṣaḥ, eṣaḥ yaḥ svapne pradarśitaḥ, etasminsamprasāde — samyak prasīdati asminniti samprasādaḥ ; jāgarite dehendriyavyāpāraśatasannipātajaṁ hitvā kāluṣyaṁ tebhyo vipramuktaḥ īṣat prasīdati svapne, iha tu suṣupte samyak prasīdati — ityataḥ suṣuptaṁ samprasāda ucyate ; ‘tīrṇo hi tadā sarvāñśokān’ (bṛ. u. 4 । 3 । 22) iti ‘salila eko draṣṭā’ (bṛ. u. 4 । 3 । 31) iti hi vakṣyati suṣuptastham ātmānam — sa vai eṣaḥ etasmin samprasāde krameṇa samprasannaḥ san suṣupte sthitvā ; kathaṁ samprasannaḥ ? svapnāt suṣuptaṁ pravivikṣuḥ svapnāvastha eva ratvā ratimanubhūya mitrabandhujanadarśanādinā, caritvā vihṛtya anekadhā caraṇaphalaṁ śramamupalabhyetyarthaḥ, dṛṣṭvaiva na kṛtvetyarthaḥ, puṇyaṁ ca puṇyaphalam , pāpaṁ ca pāpaphalam ; na tu puṇyapāpayoḥ sākṣāddarśanamastītyavocāma ; tasmāt na puṇyapāpābhyāmanubaddhaḥ ; yo hi karoti puṇyapāpe, sa tābhyāmanubadhyate ; na hi darśanamātreṇa tadanubaddhaḥ syāt । tasmāt svapno bhūtvā mṛtyumatikrāmatyeva, na mṛtyurūpāṇyeva kevalam । ataḥ na mṛtyoḥ ātmasvabhāvatvāśaṅkā ; mṛtyuścet svabhāvo'sya, svapne'pi kuryāt ; na tu karoti ; svabhāvaścet kriyā syāt ; anirmokṣataiva syāt ; na tu svabhāvaḥ, svapne abhāvāt , ataḥ vimokṣaḥ asya upapadyate mṛtyoḥ puṇyapāpābhyām । nanu jāgarite asya svabhāva eva — na ; buddhyādyupādhikṛtaṁ hi tat ; tacca pratipāditaṁ sādṛśyāt ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti । tasmāt ekāntenaiva svapne mṛtyurūpātikramaṇāt na svābhāvikatvāśaṅkā anirmokṣatā vā । tatra ‘caritvā’ iti — caraṇaphalaṁ śramamupalabhyetyarthaḥ, tataḥ samprasādānubhavottarakālaṁ punaḥ pratinyāyam yathānyāyaṁ yathāgatam — niścita āyaḥ nyāyaḥ, ayanam āyaḥ nirgamanam , punaḥ pūrvagamanavaiparītyena yat āgamanaṁ sa pratinyāyaḥ — yathāgataṁ punarāgacchatītyarthaḥ । pratiyoni yathāsthānam ; svapnasthānāddhi suṣuptaṁ pratipannaḥ san yathāsthānameva punarāgacchati — pratiyoni ādravati, svapnāyaiva svapnasthānāyaiva । nanu svapne na karoti puṇyapāpe tayoḥ phalameva paśyatīti kathamavagamyate ? yathā jāgarite tathā karotyeva svapne'pi, tulyatvāddarśanasya — ityata āha — saḥ ātmā, yat kiñcit tatra svapne paśyati puṇyapāpaphalam , ananvāgataḥ ananubaddhaḥ tena dṛṣṭena bhavati, naiva anubaddho bhavati ; yadi hi svapne kṛtameva tena syāt , tena anubadhyeta ; svapnādutthito'pi samanvāgataḥ syāt ; na ca tat loke — svapnakṛtakarmaṇā anvāgatatvaprasiddhiḥ ; na hi svapnakṛtena āgasā āgaskāriṇamātmānaṁ manyate kaścit ; na ca svapnadṛśa āgaḥ śrutvā lokaḥ taṁ garhati pariharati vā ; ataḥ ananvāgata eva tena bhavati ; tasmāt svapne kurvanniva upalabhyate, na tu kriyā asti paramārthataḥ ; ‘uteva strībhiḥ saha modamānaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 13) iti śloka uktaḥ ; ākhyātāraśca svapnasya saha iva - śabdena ācakṣate — hastino'dya ghaṭīkṛtāḥ dhāvantīva mayā dṛṣṭā iti । ato na tasya kartṛtvamiti । kathaṁ punarasyākartṛtvamiti — kāryakaraṇairmūrtaiḥ saṁśleṣaḥ mūrtasya, sa tu kriyāheturdṛṣṭaḥ ; na hyamūrtaḥ kaścit kriyāvān dṛśyate ; amūrtaśca ātmā, ato'saṅgaḥ ; yasmācca asaṅgo'yaṁ puruṣaḥ, tasmāt ananvāgataḥ tena svapnadṛṣṭena ; ata eva na kriyākartṛtvamasya kathañcidupapadyate ; kāryakaraṇasaṁśleṣeṇa hi kartṛtvaṁ syāt ; sa ca saṁśleṣaḥ saṅgaḥ asya nāsti, yataḥ asaṅgo hyayaṁ puruṣaḥ ; tasmāt amṛtaḥ । evameva etat yājñavalkya ; so'haṁ bhagavate sahasraṁ dadāmi ; ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhi ; mokṣapadārthaikadeśasya karmapravivekasya samyagdarśitatvāt ; ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhīti ॥
sa vā eṣa etasminsvapne ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca punaḥ pratinyāyaṁ pratiyonyādravati buddhāntāyaiva sa yattatra kiñcitpaśyatyananvāgatastena bhavatyasaṅgo hyayaṁ puruṣa ityevamevaitadyājñavalkya so'haṁ bhagavate sahasraṁ dadāmyata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhīti ॥ 16 ॥
tatra ‘asaṅgo hyayaṁ puruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 15) iti asaṅgatā akartṛtve heturuktaḥ ; uktaṁ ca pūrvam — karmavaśāt sa īyate yatra kāmamiti ; kāmaśca saṅgaḥ ; ataḥ asiddho heturuktaḥ — ‘asaṅgo hyayaṁ puruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 15) iti । na tu etat asti ; kathaṁ tarhi ? asaṅga eva ityetaducyate — sa vā eṣa etasminsvapne, sa vai eṣa puruṣaḥ samprasādātpratyāgataḥ svapne ratvā caritvā yathākāmam , dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca — iti sarvaṁ pūrvavat ; buddhāntāyaiva jāgaritasthānāya । tasmāt asaṅga evāyaṁ puruṣaḥ ; yadi svapne saṅgavān syāt kāmī, tataḥ tatsaṅgajairdoṣaiḥ buddhāntāya pratyāgato lipyeta ॥
yathā asau svapne asaṅgatvāt svapnaprasaṅgajairdoṣaiḥ jāgarite pratyāgato na lipyate, evaṁ jāgaritasaṅgajairapi doṣaiḥ na lipyata eva buddhānte ; tadetaducyate —
sa vā eṣa etasminbuddhānte ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca punaḥ pratinyāyaṁ pratiyonyādravati svapnāntāyaiva ॥ 17 ॥
sa vai eṣaḥ etasmin buddhānte jāgarite ratvā caritvetyādi pūrvavat । sa yat tatra buddhānte kiñcitpaśyati, ananvāgataḥ tena bhavati — asaṅgo hyayaṁ puruṣa iti । nanu dṛṣṭvaiveti kathamavadhāryate ? karoti ca tatra puṇyapāpe ; tatphalaṁ ca paśyati — na, kārakāvabhāsakatvena kartṛtvopapatteḥ ; ‘ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste’ (bṛ. u. 4 । 3 । 6) ityādinā ātmajyotiṣā avabhāsitaḥ kāryakaraṇasaṅghātaḥ vyavaharati ; tena asya kartṛtvamupacaryate, na svataḥ kartṛtvam ; tathā coktam ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti — buddhyādyupādhikṛtameva na svataḥ ; iha tu paramārthāpekṣayā upādhinirapekṣa ucyate — dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca na kṛtveti ; tena na pūrvāparavyāghātāśaṅkā, yasmāt nirupādhikaḥ paramārthato na karoti, na lipyate kriyāphalena ; tathā ca bhagavatoktam — ‘anāditvānnirguṇatvātparamātmāyamavyayaḥ । śarīrastho'pi kaunteya na karoti na lipyate’ (bha. gī. 13 । 11) iti । tathā sahasradānaṁ tu kāmapravivekasya darśitatvāt । tathā ‘sa vā eṣa etasminsvapne’ ‘sa vā eṣa etasminbuddhānte’ ityetābhyāṁ kaṇḍikābhyām asaṅgataiva pratipāditā ; yasmāt buddhānte kṛtena svapnāntaṁ gataḥ samprasannaḥ asambaddho bhavati stainyādikāryādarśanāt , tasmāt triṣvapi sthāneṣu svataḥ asaṅga eva ayam ; ataḥ amṛtaḥ sthānatrayadharmavilakṣaṇaḥ । pratiyonyādravati svapnāntāyaiva, samprasādāyetyarthaḥ — darśanavṛtteḥ svapnasya svapnaśabdena abhidhānadarśanāt , antaśabdena ca viśeṣaṇopapatteḥ ; ‘etasmā antāya dhāvati’ (bṛ. u. 4 । 3 । 19) iti ca suṣuptaṁ darśayiṣyati । yadi punaḥ evamucyate — ‘svapnānte ratvā caritvā’ (bṛ. u. 4 । 3 । 34) ‘etāvubhāvantāvanusañcarati svapnāntaṁ ca buddhāntaṁ ca’ (bṛ. u. 4 । 3 । 18) iti darśanāt , ‘svapnāntāyaiva’ ityatrāpi darśanavṛttireva svapna ucyata iti — tathāpi na kiñcidduṣyati ; asaṅgatā hi siṣādhayiṣitā sidhyatyeva ; yasmāt jāgarite dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca ratvā caritvā ca svapnāntamāgataḥ, na jāgaritadoṣeṇānugato bhavati ॥
evam ayaṁ puruṣa ātmā svayaṁ jyotiḥ kāryakaraṇavilakṣaṇaḥ tatprayojakābhyāṁ kāmakarmabhyāṁ vilakṣaṇaḥ — yasmāt asaṅgo hyayaṁ puruṣaḥ, asaṅgatvāt — ityayamarthaḥ ‘sa vā eṣa etasminsamprasāde’ (bṛ. u. 4 । 3 । 15) ityādyābhistisṛbhiḥ kaṇḍikābhiḥ pratipāditaḥ ; tatra asaṅgataiva ātmanaḥ kutaḥ — yasmāt , jāgaritāt svapnam , svapnācca samprasādam , samprasādācca punaḥ svapnam , krameṇa buddhāntaṁ jāgaritam , buddhāntācca punaḥ svapnāntam — ityevam anukramasañcāreṇa sthānatrayasya vyatirekaḥ sādhitaḥ । pūrvamapyupanyasto'yamarthaḥ ‘svapno bhūtvemaṁ lokamatikrāmati mṛtyo rūpāṇi’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti — taṁ vistareṇa pratipādya, kevalaṁ dṛṣṭāntamātramavaśiṣṭam , tadvakṣyāmītyārabhyate —
tadyathā mahāmatsya ubhe kūle anusañcarati pūrvaṁ cāparaṁ caivamevāyaṁ puruṣa etāvubhāvantāvanusañcarati svapnāntaṁ ca buddhāntaṁ ca ॥ 18 ॥
tat tatra etasmin , yathā — pradarśite'rthe dṛṣṭānto'yamupādīyate — yathā loke mahāmatsyaḥ, mahāṁścāsau matsyaśca, nādeyena srotasā ahārya ityarthaḥ, srotaśca viṣṭambhayati, svacchandacārī, ubhe kūle nadyāḥ pūrvaṁ ca aparaṁ ca anukrameṇa sañcarati ; sañcarannapi kūladvayaṁ tanmadhyavartinā udakasrotovegena na paravaśī kriyate — evameva ayaṁ puruṣaḥ etau ubhau antau anusañcarati ; kau tau ? svapnāntaṁ ca buddhāntaṁ ca । dṛṣṭāntapradarśanaphalaṁ tu — mṛtyurūpaḥ kāryakaraṇasaṅghātaḥ saha tatprayojakābhyāṁ kāmakarmabhyām anātmadharmaḥ ; ayaṁ ca ātmā etasmādvilakṣaṇaḥ — iti vistarato vyākhyātam ॥
atra ca sthānatrayānusañcāreṇa svayañjyotiṣa ātmanaḥ kāryakaraṇasaṅghātavyatiriktasya kāmakarmabhyāṁ viviktatā uktā ; svataḥ nāyaṁ saṁsāradharmavān , upādhinimittameva tu asya saṁsāritvam avidyādhyāropitam — ityeṣa samudāyārtha uktaḥ । tatra ca jāgratsvapnasuṣuptasthānānāṁ trayāṇāṁ viprakīrṇarūpaḥ uktaḥ, na puñjīkṛtya ekatra darśitaḥ — yasmāt jāgarite sasaṅgaḥ samṛtyuḥ sakāryakaraṇasaṅghātaḥ upalakṣyate avidyayā ; svapne tu kāmasaṁyuktaḥ mṛtyurūpavinirmukta upalabhyate ; suṣupte punaḥ samprasannaḥ asaṅgo bhavatīti asaṅgatāpi dṛśyate ; ekavākyatayā tu upasaṁhriyamāṇaṁ phalaṁ nityamuktabuddhaśuddhasvabhāvatā asya na ekatra puñjīkṛtya pradarśiteti, tatpradarśanāya kaṇḍikā ārabhyate । suṣupte hi evaṁrūpatā asya vakṣyamāṇā ‘tadvā asyaitadaticchandā apahatapāpmābhayaṁ rūpam’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti ; yasmāt evaṁrūpaṁ vilakṣaṇam , suṣuptaṁ pravivikṣati ; tat kathamiti āha — dṛṣṭāntena asya arthasya prakaṭībhāvo bhavatīti tatra dṛṣṭānta upādīyate —
tadyathāsminnākāśe śyeno vā suparṇo vā viparipatya śrāntaḥ saṁhatya pakṣau saṁlayāyaiva dhriyata evamevāyaṁ puruṣa etasmā antāya dhāvati yatra supto na kañcana kāmaṁ kāmayate na kañcana svapnaṁ paśyati ॥ 19 ॥
tat yathā — asminnākāśe bhautike śyeno vā suparṇo vā, suparṇaśabdena kṣipraḥ śyena ucyate, yathā ākāśe'smin vihṛtya viparipatya śrāntaḥ nānāparipatanalakṣaṇena karmaṇā parikhinnaḥ, saṁhatya pakṣau saṅgamayya samprasārya pakṣau, samyak līyate asminniti saṁlayaḥ, nīḍaḥ nīḍāyaiva, dhriyate svātmanaiva dhāryate svayameva ; yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, evameva ayaṁ puruṣaḥ, etasmā etasmai, antāya dhāvati । antaśabdavācyasya viśeṣaṇam — yatra yasmin ante suptaḥ, na kañcana na kañcidapi, kāmaṁ kāmayate ; tathā na kañcana svapnaṁ paśyati । ‘na kañcana kāmam’ iti svapnabuddhāntayoḥ aviśeṣeṇa sarvaḥ kāmaḥ pratiṣidhyate, ‘kañcana’ ityaviśeṣitābhidhānāt ; tathā ‘na kañcana svapnam’ iti — jāgarite'pi yat darśanam , tadapi svapnaṁ manyate śrutiḥ, ata āha — na kañcana svapnaṁ paśyatīti ; tathā ca śrutyantaram ‘tasya traya āvasathāstrayaḥ svapnāḥ’ (ai. u. 1 । 3 । 12) iti । yathā dṛṣṭānte pakṣiṇaḥ paripatanajaśramāpanuttaye svanīḍopasarpaṇam , evaṁ jāgratsvapnayoḥ kāryakaraṇasaṁyogajakriyāphalaiḥ saṁyujyamānasya, pakṣiṇaḥ paripatanaja iva, śramo bhavati ; tacchramāpanuttaye svātmano nīḍam āyatanaṁ sarvasaṁsāradharmavilakṣaṇaṁ sarvakriyākārakaphalāyāsaśūnyaṁ svamātmānaṁ praviśati ॥
yadi asya ayaṁ svabhāvaḥ — sarvasaṁsāradharmaśūnyatā, paropādhinimittaṁ ca asya saṁsāradharmitvam ; yannimittaṁ ca asya paropādhikṛtaṁ saṁsāradharmitvam , sā ca avidyā — tasyā avidyāyāḥ kiṁ svābhāvikatvam , āhosvit kāmakarmādivat āgantukatvam ; yadi ca āgantukatvam , tato vimokṣa upapadyate ; tasyāśca āgantukatve kā upapattiḥ, kathaṁ vā na ātmadharmaḥ avidyeti — sarvānarthabījabhūtāyā avidyāyāḥ satattvāvadhāraṇārthaṁ parā kaṇḍikā ārabhyate —
tā vā asyaitā hitā nāma nāḍyo yathā keśaḥ sahasradhā bhinnastāvatāṇimnā tiṣṭhanti śuklasya nīlasya piṅgalasya haritasya lohitasya pūrṇā atha yatrainaṁ ghnantīva jinantīva hastīva vicchāyayati gartamivapatati yadeva jāgradbhayaṁ paśyati tadatrāvidyayā manyate'tha yatra deva iva rājevāhamevedaṁ sarvo'smīti manyate so'sya paramo lokaḥ ॥ 20 ॥
tāḥ vai, asya śiraḥpāṇyādilakṣaṇasya puruṣasya, etāḥ hitā nāma nāḍyaḥ, yathā keśaḥ sahasradhā bhinnaḥ, tāvatā tāvatparimāṇena aṇimnā aṇutvena tiṣṭhanti ; tāśca śuklasya rasasya nīlasya piṅgalasya haritasya lohitasya pūrṇāḥ, etaiḥ śuklatvādibhiḥ rasaviśeṣaiḥ pūrṇā ityarthaḥ ; ete ca rasānāṁ varṇaviśeṣāḥ vātapittaśleṣmaṇāmitaretarasaṁyogavaiṣamyaviśeṣāt vicitrā bahavaśca bhavanti । tāsu evaṁvidhāsu nāḍīṣu sūkṣmāsu vālāgrasahasrabhedaparimāṇāsu śuklādirasapūrṇāsu sakaladehavyāpinīṣu saptadaśakaṁ liṅgaṁ vartate ; tadāśritāḥ sarvā vāsanā uccāvacasaṁsāradharmānubhavajanitāḥ ; tat liṅgaṁ vāsanāśrayaṁ sūkṣmatvāt svacchaṁ sphaṭikamaṇikalpaṁ nāḍīgatarasopādhisaṁsargavaśāt dharmādharmapreritodbhūtavṛttiviśeṣaṁ strīrathahastyādyākāraviśeṣairvāsanābhiḥ pratyavabhāsate ; atha evaṁ sati, yatra yasminkāle, kecana śatravaḥ anye vā taskarāḥ māmāgatya ghnanti — iti mṛṣaiva vāsanānimittaḥ pratyayaḥ avidyākhyaḥ jāyate, tadetaducyate — enaṁ svapnadṛśaṁ ghnantīveti ; tathā jinantīva vaśīkurvantīva ; na kecana ghnanti, nāpi vaśīkurvanti, kevalaṁ tu avidyāvāsanodbhavanimittaṁ bhrāntimātram ; tathā hastīvainaṁ vicchāyayati vicchādayati vidrāvayati dhāvayatīvetyarthaḥ ; gartamiva patati — gartaṁ jīrṇakūpādikamiva patantam ātmānamupalakṣayati ; tādṛśī hi asya mṛṣā vāsanā udbhavati atyantanikṛṣṭā adharmodbhāsitāntaḥkaraṇavṛttyāśrayā, duḥkharūpatvāt । kiṁ bahunā, yadeva jāgrat bhayaṁ paśyati hastyādilakṣaṇam , tadeva bhayarūpam atra asminsvapne vinaiva hastyādirūpaṁ bhayam avidyāvāsanayā mṛṣaiva udbhūtayā manyate । atha punaḥ yatra avidyā apakṛṣyamāṇā vidyā cotkṛṣyamāṇā — kiṁviṣayā kiṁlakṣaṇā cetyucyate — atha punaḥ yatra yasminkāle, deva iva svayaṁ bhavati, devatāviṣayā vidyā yadā udbhūtā jāgaritakāle, tadā udbhūtayā vāsanayā devamiva ātmānaṁ manyate ; svapne'pi taducyate — deva iva, rājeva rājyasthaḥ abhiṣiktaḥ, svapne'pi rājā ahamiti manyate rājavāsanāvāsitaḥ । evam atyantaprakṣīyamāṇā avidyā udbhūtā ca vidyā sarvātmaviṣayā yadā, tadā svapne'pi tadbhāvabhāvitaḥ — ahamevedaṁ sarvo'smīti manyate ; sa yaḥ sarvātmabhāvaḥ, so'sya ātmanaḥ paramo lokaḥ parama ātmabhāvaḥ svābhāvikaḥ । yattu sarvātmabhāvādarvāk vālāgramātramapi anyatvena dṛśyate — nāhamasmīti, tadavasthā avidyā ; tayā avidyayā ye pratyupasthāpitāḥ anātmabhāvā lokāḥ, te aparamāḥ sthāvarāntāḥ ; tān saṁvyavahāraviṣayān lokānapekṣya ayaṁ sarvātmabhāvaḥ samasto'nantaro'bāhyaḥ, so'sya paramo lokaḥ । tasmāt apakṛṣyamāṇāyām avidyayām , vidyāyāṁ ca kāṣṭhaṁ gatāyām , sarvātmabhāvo mokṣaḥ, yathā svayañjyotiṣṭvaṁ svapne pratyakṣata upalabhyate tadvat , vidyāphalam upalabhyata ityarthaḥ । tathā avidyāyāmapyutkṛṣyamāṇāyām , tirodhīyamānāyāṁ ca vidyāyām , avidyāyāḥ phalaṁ pratyakṣata evopalabhyate — ‘atha yatrainaṁ ghnantīva jinantīva’ iti । te ete vidyāvidyākārye, sarvātmabhāvaḥ paricchinnātmabhāvaśca ; vidyayā śuddhayā sarvātmā bhavati ; avidyayā ca asarvo bhavati ; anyataḥ kutaścitpravibhakto bhavati ; yataḥ pravibhakto bhavati, tena virudhyate ; viruddhatvāt hanyate jīyate vicchādyate ca ; asarvaviṣayatve ca bhinnatvāt etadbhavati ; samastastu san kuto bhidyate, yena virudhyeta ; virodhābhāve, kena hanyate jīyate vicchādyate ca । ata idam avidyāyāḥ satattvamuktaṁ bhavati — sarvātmānaṁ santam asarvātmatvena grāhayati, ātmanaḥ anyat vastvantaram avidyamānaṁ pratyupasthāpayati, ātmānam asarvamāpādayati ; tatastadviṣayaḥ kāmo bhavati ; yato bhidyate kāmataḥ, kriyāmupādatte, tataḥ phalam — tadetaduktam । vakṣyamāṇaṁ ca ‘yatra hi dvaitamiva bhavati taditara itaraṁ paśyati’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14), (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ityādi । idam avidyāyāḥ satattvaṁ saha kāryeṇa pradarśitam ; vidyāyāśca kāryaṁ sarvātmabhāvaḥ pradarśitaḥ avidyāyā viparyayeṇa । sā cāvidyā na ātmanaḥ svābhāviko dharmaḥ — yasmāt vidyāyāmutkṛṣyamāṇāyāṁ svayamapacīyamānā satī, kāṣṭhāṁ gatāyāṁ vidyāyāṁ pariniṣṭhite sarvātmabhāve sarvātmanā nivartate, rajjvāmiva sarpajñānaṁ rajjuniścaye ; taccoktam — ‘yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) ityādi ; tasmāt na ātmadharmaḥ avidyā ; na hi svābhāvikasyocchittiḥ kadācidapyupapadyate, savituriva auṣṇyaprakāśayoḥ । tasmāt tasyā mokṣa upapadyate ॥
tadvā asyaitadaticchandā apahatapāpmābhayaṁ rūpam । tadyathā priyayā striyā sampariṣvakto na bāhyaṁ kiñcana veda nāntaramevamevāyaṁ puruṣaḥ prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṁ kiñcana veda nāntaraṁ tadvā asyaitadāptakāmamātmakāmamakāmaṁ rūpaṁ śokāntaram ॥ 21 ॥
idānīṁ yo'sau sarvātmabhāvo mokṣaḥ vidyāphalaṁ kriyākārakaphalaśūnyam , sa pratyakṣato nirdiśyate, yatra avidyākāmakarmāṇi na santi । tat etat prastutam — ‘yatra supto na kañcana kāmaṁ kāmayate na kañcana svapnaṁ paśyati’ (bṛ. u. 4 । 3 । 19) iti, tadetat vai asya rūpam — yaḥ sarvātmabhāvaḥ ‘so'sya paramo lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) ityuktaḥ — tat ; aticchandā aticchandamityarthaḥ, rūpaparatvāt ; chandaḥ kāmaḥ, atigataḥ chandaḥ yasmādrūpāt tat aticchandaṁ rūpam ; anyo'sau sāntaḥ chandaḥśabdaḥ gāyatryādicchandovācī ; ayaṁ tu kāmavacanaḥ, ataḥ svarānta eva ; tathāpi ‘aticchandā’ iti pāṭhaḥ svādhyāyadharmo draṣṭavyaḥ ; asti ca loke kāmavacanaprayuktaḥ chandaśabdaḥ ‘svacchandaḥ’ ‘paracchandaḥ’ ityādau ; ataḥ ‘aticchandam’ ityevam upaneyam , kāmavarjitametadrūpamityasmin arthe tathā apahatapāpma — pāpmaśabdena dharmādharmāvucyete, ‘pāpmabhiḥ saṁsṛjyate’‘pāpmano vijahāti’ (bṛ. u. 4 । 3 । 8) ityuktatvāt ; apahatapāpma dharmādharmavarjitamityetat । kiñca, abhayam — bhayaṁ hi nāma avidyākāryam , ‘avidyayā bhayaṁ manyate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) iti hyuktam ; tat kāryadvāreṇa kāraṇapratiṣedho'yam ; abhayaṁ rūpamiti avidyāvarjitamityetat । yadetat vidyāphalaṁ sarvātmabhāvaḥ, tadetat aticchandāpahatapāpmābhayaṁ rūpam — sarvasaṁsāradharmavarjitam , ataḥ abhayaṁ rūpam etat । idaṁ ca pūrvamevopanyastam atītānantarabrāhmaṇasamāptau ‘abhayaṁ vai janaka prāpto'si’ (bṛ. u. 4 । 2 । 4) ityāgamataḥ ; iha tu tarkataḥ prapañcitaṁ darśitāgamārthapratyayadārḍhyāya । ayamātmā svayaṁ caitanyajyotiḥsvabhāvaḥ sarvaṁ svena caitanyajyotiṣā avabhāsayati — sa yattatra kiñcitpaśyati, ramate, carati, jānāti cetyuktam ; sthitaṁ caitat nyāyataḥ nityaṁ svarūpaṁ caitanyajyotiṣṭvamātmanaḥ । saḥ yadyātmā atra avinaṣṭaḥ svenaiva rūpeṇa vartate, kasmāt ayam — ahamasmītyātmānaṁ vā, bahirvā — imāni bhūtānīti, jāgratsvapnayoriva, na jānāti — ityatra ucyate ; śṛṇu atra ajñānahetum ; ekatvameva ajñānahetuḥ ; tatkathamiti ucyate ; dṛṣṭāntena hi pratyakṣī bhavati vivakṣito'rtha ityāha — tat tatra yathā loke priyayā iṣṭayā striyā sampariṣvaktaḥ samyakpariṣvaktaḥ kāmayantyā kāmukaḥ san , na bāhyamātmanaḥ kiñcana kiñcidapi veda — matto'nyadvastviti, na ca āntaram — ayamahamasmi sukhī duḥkhī veti ; apariṣvaktastu tayā pravibhakto jānāti sarvameva bāhyam ābhyāntaraṁ ca ; pariṣvaṅgottarakālaṁ tu ekatvāpatteḥ na jānāti — evameva, yathā dṛṣṭāntaḥ ayaṁ puruṣaḥ kṣetrajñaḥ bhūtamātrāsaṁsargataḥ saindhavakhilyavat pravibhaktaḥ, jalādau candrādipratibimbavat kāryakaraṇa iha praviṣṭaḥ, so'yaṁ puruṣaḥ, prājñena paramārthena svābhāvikena svena ātmanā pareṇa jyotiṣā, sampariṣvaktaḥ samyakpariṣvaktaḥ ekībhūtaḥ nirantaraḥ sarvātmā, na bāhyaṁ kiñcana vastvantaram , nāpi āntaram ātmani — ayamahamasmi sukhī duḥkhī veti veda । tatra caitanyajyotiḥsvabhāvatve kasmādiha na jānātīti yadaprākṣīḥ, tatra ayaṁ hetuḥ mayoktaḥ ekatvam , yathā strīpuṁsayoḥ sampariṣvaktayoḥ । tatra arthāt nānātvaṁ viśeṣavijñānaheturityuktaṁ bhavati ; nānātve ca kāraṇam — ātmano vastvantarasya pratyupasthāpikā avidyetyuktam । tatra ca avidyāyā yadā pravivikto bhavati, tadā sarveṇa ekatvameva asya bhavati ; tataśca jñānajñeyādikārakavibhāge asati, kuto viśeṣavijñānaprādurbhāvaḥ kāmo vā sambhavati svābhāvike svarūpastha ātmajyotiṣi । yasmāt evaṁ sarvaikatvameva asya rūpam , ataḥ tat vai asya ātmanaḥ svayañjyotiḥsvabhāvasya etat rūpam āptakāmam — yasmāt samastametat tasmāt āptāḥ kāmā asmin rūpe tadidam āptakāmam ; yasya hi anyatvena pravibhaktaḥ kāmaḥ, tat anāptakāmaṁ bhavati, yathā jāgaritāvasthāyāṁ devadattādirūpam ; na tvidaṁ tathā kutaścitpravibhajyate ; ataḥ tat āptakāmaṁ bhavati । kim anyasmāt vastvantarāt na pravibhajyate, āhosvit ātmaiva tat vastvantaram , ata āha — nānyadasti ātmanaḥ ; katham ? yata ātmakāmam — ātmaiva kāmāḥ yasmin rūpe, anyatra pravibhaktā iva anyatvena kāmyamānāḥ yathā jāgratsvapnayoḥ, tasya ātmaiva anyatvapratyupasthāpakahetoravidyāyā abhāvāt — ātmakāmam ; ata eva akāmametadrūpam kāmyaviṣayābhāvāt ; śokāntaram śokacchidraṁ śokaśūnyamityetat , śokamadhyamiti vā, sarvathāpi aśokametadrūpam śokavarjitamityarthaḥ ॥
atra pitāpitā bhavati mātāmātā lokā alokā devā adevā vedā avedāḥ । atra steno'steno bhavati bhrūṇahābhrūṇahā cāṇḍālo'cāṇḍālaḥ paulkaso'paulkasaḥ śramaṇo'śramaṇastāpaso'tāpaso'nanvāgataṁ puṇyenānanvāgataṁ pāpena tīrṇo hi tadā sarvāñchokānhṛdayasya bhavati ॥ 22 ॥
prakṛtaḥ svayañjyotirātmā avidyākāmakarmavinirmukta ityuktam , asaṅgatvādātmanaḥ, āgantukatvācca teṣām । tatra evamāśaṅkā jāyate ; caitanyasvabhāvatve satyapi ekībhāvāt na jānāti strīpuṁsayoriva sampariṣvaktayorityuktam ; tatra prāsaṅgikam etat uktam — kāmakarmādivat svayañjyotiṣṭvamapi asya ātmanā na svabhāvaḥ, yasmāt samprasāde nopalabhyate — ityāśaṅkāyāṁ prāptāyām , tannirākaraṇāya, strīpuṁsayordṛṣṭāntopādānena, vidyamānasyaiva svayañjyotiṣṭvasya suṣupte agrahaṇam ekībhāvāddhetoḥ, na tu kāmakarmādivat āgantukam — ityetat prāsaṅgikamabhidhāya, yatprakṛtaṁ tadevānupravartayati । atra ca etat prakṛtam — avidyākāmakarmavinirmuktameva tadrūpam , yat suṣupte ātmano gṛhyate pratyakṣata iti ; tadetat yathābhūtamevābhihitam — sarvasambandhātītam etadrūpamiti ; yasmāt atra etasmin suṣuptasthāne aticchandāpahatapāpmābhayam etadrūpam , tasmāt atra pitā janakaḥ — tasya ca janayitṛtvāt yat pitṛtvaṁ putraṁ prati, tat karmanimittam ; tena ca karmaṇā ayamasambaddhaḥ asminkāle ; tasmāt pitā putrasambandhanimittātkarmaṇo vinirmuktatvāt pitāpi apitā bhavati ; tathā putro'pi pituraputro bhavatīti sāmarthyādgamyate ; ubhayorhi sambandhanimittaṁ karma, tat ayam atikrānto vartate ; ‘apahatapāpma’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti hi uktam । tathā mātā amātā ; lokāḥ karmaṇā jetavyāḥ jitāśca — tatkarmasambandhābhāvāt lokāḥ alokāḥ ; tathā devāḥ karmāṅgabhūtāḥ — tatkarmasambandhātyayāt devā adevāḥ ; tathā vedāḥ — sādhyasādhanasambandhābhidhāyakāḥ, mantralakṣaṇāśca abhidhāyakatvena karmāṅgabhūtāḥ, adhītāḥ adhyetavyāśca — karmanimittameva sambadhyante puruṣeṇa ; tatkarmātikramaṇāt etasminkāle vedā api avedāḥ sampadyante । na kevalaṁ śubhakarmasambandhātītaḥ, kiṁ tarhi, aśubhairapi atyantaghoraiḥ karmabhiḥ asambaddha evāyaṁ vartate ityetamarthamāha — atra stenaḥ brāhmaṇasuvarṇahartā, bhrūṇaghnā saha pāṭhādavagamyate — saḥ tena ghoreṇa karmaṇā etasminkāle vinirmukto bhavati, yena ayaṁ karmaṇā mahāpātakī stena ucyate । tathā bhrūṇahā abhrūṇahā । tathā cāṇḍālaḥ na kevalaṁ pratyutpannenaiva karmaṇā vinirmuktaḥ, kiṁ tarhi sahajenāpi atyantanikṛṣṭajātiprāpakeṇāpi vinirmukta eva ayam ; cāṇḍālo nāma śūdreṇa brāhmaṇyāmutpannaḥ, caṇḍāla eva cāṇḍālaḥ ; saḥ jātinimittena karmaṇā asambaddhatvāt acāṇḍālo bhavati । paulkasaḥ, pulkasa eva paulkasaḥ, śūdreṇaiva kṣattriyāyāmutpannaḥ ; so'pi apulkaso bhavati । tathā āśramalakṣaṇaiśca karmabhiḥ asambaddho bhavatītyucyate ; śramaṇaḥ parivrāṭ — yatkarmanimitto bhavati, saḥ tena vinirmuktatvāt aśramaṇaḥ ; tathā tāpasaḥ vānaprasthaḥ atāpasaḥ ; sarveṣāṁ varṇāśramādīnāmupalakṣaṇārtham ubhayorgrahaṇam । kiṁ bahunā ? ananvāgatam — na anvāgatam ananvāgatam asambaddhamityetat , puṇyena śāstravihitena karmaṇā, tathā pāpena vihitākaraṇapratiṣiddhakriyālakṣaṇena ; rūpaparatvāt napuṁsakaliṅgam ; ‘abhayaṁ rūpam’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti hi anuvartate । kiṁ punaḥ asambaddhatve kāraṇamiti taddheturucyate — tīrṇaḥ atikrāntaḥ, hi yasmāt , evaṁrūpaḥ, tadā tasminkāle, sarvān śokān — śokāḥ kāmāḥ ; iṣṭaviṣayaprārthanā hi tadviṣayaviyoge śokatvamāpadyate ; iṣṭaṁ hi viṣayam aprāptaṁ viyuktaṁ ca uddiśya cintayānastadguṇān santapyate puruṣaḥ ; ataḥ śoko ratiḥ kāma iti paryāyāḥ । yasmāt sarvakāmātīto hi atra ayaṁ bhavati — ‘na kañcana kāmaṁ kāmayate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 19) ‘aticchandā’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) iti hyuktam , tatprakriyāpatito'yaṁ śokaśabdaḥ kāmavacana eva bhavitumarhati ; kāmaśca karmahetuḥ ; vakṣyati hi ‘sa yathākāmo bhavati tatkraturbhavati yatkraturbhavati tatkarma kurute’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5) iti — ataḥ sarvakāmātitīrṇatvāt yuktamuktam ‘ananvāgataṁ puṇyena’ ityādi । hṛdayasya — hṛdayamiti puṇḍarīkākāro māṁsapiṇḍaḥ, tatstham antaḥkaraṇaṁ buddhiḥ hṛdayamityucyate, tātsthyāt , mañcakrośanavat , hṛdayasya buddheḥ ye śokāḥ ; buddhisaṁśrayā hi te, ‘kāmaḥ saṅkalpo vicikitsetyādi — sarvaṁ mana eva’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ityuktatvāt ; vakṣyati ca ‘kāmā ye'sya hṛdi śritāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) iti ; ātmasaṁśrayabhrāntyapanodāya hi idaṁ vacanam ‘hṛdi śritāḥ’ ‘hṛdayasya śokāḥ’ iti ca । hṛdayakaraṇasambandhātītaśca ayam asminkāle ‘atikrāmati mṛtyo rūpāṇi’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti hi uktam ; hṛdayakaraṇasambandhātītatvāt , tatsaṁśrayakāmasambandhātīto bhavatīti yuktataraṁ vacanam ॥
ye tu vādinaḥ — hṛdi śritāḥ kāmā vāsanāśca hṛdayasambandhinamātmānamupasṛpya upaśliṣyanti, hṛdayaviyoge'pi ca atmani avatiṣṭhante puṭatailastha iva puṣpādigandhaḥ — ityācakṣate ; teṣām ‘kāmaḥ saṅkalpaḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ‘hṛdaye hyeva rūpāṇi’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) ‘hṛdayasya śokāḥ’ ityādīnāṁ vacanānāmānarthakyameva । hṛdayakaraṇotpādyatvāditi cet , na, ‘hṛdi śritāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) iti viśeṣaṇāt ; na hi hṛdayasya karaṇamātratve ‘hṛdi śritāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) iti vacanaṁ samañjasam , ‘hṛdaye hyeva rūpāṇi pratiṣṭhitāni’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) iti ca । ātmaviśuddheśca vivakṣitatvāt hṛcchrayaṇavacanaṁ yathārthameva yuktam ; ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti ca śruteḥ anyārthāsambhavāt । ‘kāmā ye'sya hṛdi śritāḥ’ iti viśeṣaṇāt ātmāśrayā api santīti cet , na, anāśritāpekṣatvāt । na atra āśrayāntaramapekṣya ‘ye hṛdi’ iti viśeṣaṇam , kiṁ tarhi ye hṛdi anāśritāḥ kāmāḥ tānapekṣya viśeṣaṇam ; ye tu aprarūḍhā bhaviṣyantaḥ bhūtāśca pratipakṣato nivṛttāḥ, te naiva hṛdi śritāḥ ; sambhāvyante ca te ; ato yuktaṁ tānapekṣya viśeṣaṇam — ye prarūḍhā vartamānā viṣaye te sarve pramucyante iti । tathāpi viśeṣaṇānarthakyamiti cet , na, teṣu yatnādhikyāt , heyārthatvāt ; itarathā aśrutamaniṣṭaṁ ca kalpitaṁ syāt ātmāśrayatvaṁ kāmānām । ‘na kañcana kāmaṁ kāmayate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 19) iti prāptapratiṣedhāt ātmāśrayatvaṁ kāmānāṁ śrutameveti cet , na, ‘sadhīḥ svapno bhūtvā’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti paranimittatvāt kāmāśrayatvaprāpteḥ ; asaṅgavacanācca ; na hi kāmāsrayatve asaṅgavacanamupapadyate ; saṅgaśca kāma ityavocāma । ‘ātmakāmaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti śruteḥ ātmaviṣayo'sya kāmo bhavatīti cet , na, vyatiriktakāmābhāvārthatvāt tasyāḥ । vaiśeṣikāditantranyāyopapannam ātmanaḥ kāmādyāśrayatvamiti cet , na, ‘hṛdi śritāḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) ityādiviśeṣaśrutivirodhāt anapekṣyāḥ tāḥ vaiśeṣikāditantropapattayaḥ ; śrutivirodhe nyāyābhāsatvopagamāt । svayañjyotiṣṭvabādhanācca ; kāmādīnāṁ ca svapne kevaladṛśimātraviṣayatvāt svayañjyotiṣṭvaṁ siddhaṁ sthitaṁ ca bādhyeta — ātmasamavāyitve dṛśyatvānupapatteḥ, cakṣurgataviśeṣavat ; draṣṭurhi dṛśyam arthāntarabhūtamiti, draṣṭuḥ svayañjyotiṣṭvaṁ siddham ; tat bādhitaṁ syāt , yadi kāmādyāśrayatvaṁ parikalpyeta । sarvaśāstrārthavipratiṣedhācca — parasya ekadeśakalpanāyāṁ kāmādyāśrayatve ca sarvaśāstrārthajātaṁ kupyeta ; etacca vistareṇa caturthe'vocāma ; mahatā hi prayatnena kāmādyāśrayatvakalpanāḥ pratiṣeddhavyāḥ, ātmanaḥ pareṇaikatvaśāstrārthasiddhaye ; tatkalpanāyāṁ punaḥ kriyamāṇāyāṁ śāstrārtha eva bādhitaḥ syāt । yathā icchādīnāmātmadharmatvaṁ kalpayantaḥ vaiśeṣikā naiyāyikāśca upaniṣacchāstrārthena na saṅgacchante, tathā iyamapi kalpanā upaniṣacchāstrārthabādhanāt na ādaraṇīyā ॥
strīpuṁsayoriva ekatvāt na paśyatītyuktam , svayañjyotiriti ca ; svayañjyotiṣṭvaṁ nāma caitanyātmasvabhāvatā ; yadi hi agnyuṣṇatvādivat caitanyātmasvabhāva ātmā, saḥ katham ekatve'pi hi svabhāvaṁ jahyāt , na jānīyāt ? atha na jahāti, kathamiha suṣupte na paśyati ? vipratiṣiddhametat — caitanyamātmasvabhāvaḥ, na jānāti ceti । na vipratiṣiddham , ubhayamapyetat upapadyata eva ; katham —
yadvai tanna paśyati paśyanvai tanna paśyati na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate'vināśitvāt । na tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yatpaśyet ॥ 23 ॥
yadvai suṣupte tat na paśyati, paśyanvai tat tatra paśyanneva na paśyati । yat tatra suṣupte na paśyatīti jānīṣe, tat na tathā gṛhṇīyāḥ ; kasmāt ? paśyanvai bhavati tatra । nanu evaṁ na paśyatīti suṣupte jānīmaḥ, yataḥ na cakṣurvā mano vā darśane karaṇaṁ vyāpṛtamasti ; vyāpṛteṣu hi darśanaśravaṇādiṣu, paśyatīti vyavahāro bhavati, śṛṇotīti vā ; na ca vyāpṛtāni karaṇāni paśyāmaḥ ; tasmāt na paśyatyeva ayam । na hi ; kiṁ tarhi paśyanneva bhavati ; katham ? na — hi yasmāt draṣṭuḥ dṛṣṭikartuḥ yā dṛṣṭiḥ, tasyā dṛṣṭeḥ viparilopaḥ vināśaḥ, saḥ na vidyate । yathā agnerauṣṇyaṁ yāvadagnibhāvi, tathā ayaṁ ca ātmā draṣṭā avināśī, ataḥ avināśitvāt ātmano dṛṣṭirapi avināśinī, yāvaddraṣṭṛbhāvinī hi sā । nanu vipratiṣiddhamidamabhidhīyate — draṣṭuḥ sā dṛṣṭiḥ na viparilupyate iti ca ; dṛṣṭiśca draṣṭrā kriyate ; dṛṣṭikartṛtvāt hi draṣṭetyucyate ; kriyamāṇā ca draṣṭrā dṛṣṭiḥ na viparilupyata iti ca aśakyaṁ vaktum ; nanu na viparilupyate iti vacanāt avināśinī syāt , na, vacanasya jñāpakatvāt ; na hi nyāyaprāpto vināśaḥ kṛtakasya vacanaśatenāpi vārayituṁ śakyate, vacanasya yathāprāptārthajñāpakatvāt । naiṣa doṣaḥ, ādityādiprakāśakatvavat darśanopapatteḥ ; yathā ādityādayaḥ nityaprakāśasvabhāvā eva santaḥ svābhāvikena nityenaiva prakāśena prakāśayanti ; na hi aprakāśātmānaḥ santaḥ prakāśaṁ kurvantaḥ prakāśayantītyucyante, kiṁ tarhi svabhāvenaiva nityena prakāśena — tathā ayamapi ātmā avipariluptasvabhāvayā dṛṣṭyā nityayā draṣṭetyucyate । gauṇaṁ tarhi draṣṭṛtvam , na, evameva mukhyatvopapatteḥ ; yadi hi anyathāpi ātmano draṣṭṛtvaṁ dṛṣṭam , tadā asya draṣṭṛtvasya gauṇatvam ; na tu ātmanaḥ anyo darśanaprakāro'sti ; tat evameva mukhyaṁ draṣṭṛtvamupapadyate, nānyathā — yathā ādityādīnāṁ prakāśayitṛtvaṁ nityenaiva svābhāvikena akriyamāṇena prakāśena, tadeva ca prakāśayitṛtvaṁ mukhyam , prakāśayitṛtvāntarānupapatteḥ । tasmāt na draṣṭuḥ dṛṣṭiḥ viparilupyate iti na vipratiṣedhagandho'pyasti । nanu anityakriyākartṛviṣaya eva tṛcpratyayāntasya śabdasya prayogo dṛṣṭaḥ — yathā chettā bhettā ganteti, tathā draṣṭetyatrāpīti cet — na, prakāśayiteti dṛṣṭatvāt । bhavatu prakāśakeṣu, anyathā asambhavāt , na tvātmanīti cet — na, dṛṣṭyaviparilopaśruteḥ । paśyāmi — na paśyāmi — ityanubhavadarśanāt neti cet , na, karaṇavyāpāraviśeṣāpekṣatvāt ; uddhṛtacakṣuṣāṁ ca svapne ātmadṛṣṭeraviparilopadarśanāt । tasmāt avipariluptasvabhāvaiva ātmano dṛṣṭiḥ ; ataḥ tayā avipariluptayā dṛṣṭyā svayañjyotiḥsvabhāvayā paśyanneva bhavati suṣupte ॥
kathaṁ tarhi na paśyatīti ucyate — na tu tadasti ; kiṁ tat ? dvitīyaṁ viṣayabhūtam ; kiṁviśiṣṭam ? tataḥ draṣṭuḥ anyat anyatvena vibhaktam yatpaśyet yadupalabheta । yaddhi tadviśeṣadarśanakāraṇamantaḥkaraṇam cakṣū rūpaṁ ca, tat avidyayā anyatvena pratyupasthāpitamāsīt ; tat etasminkāle ekībhūtam , ātmanaḥ pareṇa pariṣvaṅgāt ; draṣṭurhi paricchinnasya viśeṣadarśanāya karaṇam anyatvena vyavatiṣṭhate ; ayaṁ tu svena sarvātmanā sampariṣvaktaḥ — svena pareṇa prājñena ātmanā, priyayeva puruṣaḥ ; tena na pṛthaktvena vyavasthitāni karaṇāni, viṣayāśca ; tadabhāvāt viśeṣadarśanaṁ nāsti ; karaṇādikṛtaṁ hi tat , na ātmakṛtam ; ātmakṛtamiva pratyavabhāsate । tasmāt tatkṛtā iyaṁ bhrāntiḥ — ātmano dṛṣṭiḥ parilupyate iti ॥
yadvai tanna jighrati jighranvai tanna jighrati na hi ghrāturghrāterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yajjighret ॥ 24 ॥
yadvai tanna rasayate rasayanvai tanna rasayate na hi rasayitū rasayaterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yadrasayet ॥ 25 ॥
yadvai tanna vadati vadanvai tanna vadati na hi vakturvakterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yadvadet ॥ 26 ॥
yadvai tanna śṛṇoti śṛṇvanvai tanna śṛṇoti na hi śrotuḥ śruterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yacchṛṇuyāt ॥ 27 ॥
yadvai tanna manute manvāno vai tanna manute na hi manturmaterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yanmanvīta ॥ 28 ॥
yadvai tanna spṛśati spṛśanvai tanna spṛśati na hi spraṣṭuḥ spṛṣṭerviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yatspṛśet ॥ 29 ॥
yadvai tanna vijānāti vijānanvai tanna vijānāti na hi vijñāturvijñāterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṁ yadvijānīyāt ॥ 30 ॥
samānamanyat — yadvai tanna jighrati, yadvai tanna rasayate, yadvai tanna vadati, yadvai tanna śṛṇoti, yadvai tanna manute, yadvai tanna spṛśati, yadvai tanna vijānātīti । mananavijñānayoḥ dṛṣṭyādisahakāritve'pi sati cakṣurādinirapekṣo bhūtabhaviṣyadvartamānaviṣayavyāpāro vidyata iti pṛthaggrahaṇam ॥
kiṁ punaḥ dṛṣṭyādīnām agneroṣṇyaprakāśanajvalanādivat dharmabhedaḥ, āhosvit abhinnasyaiva dharmasya paropādhinimittaṁ dharmānyatvamiti । atra kecidvyācakṣate — ātmavastunaḥ svata eva ekatvaṁ nānātvaṁ ca — yathā goḥ godravyatayā ekatvam , sāsnādīnāṁ dharmāṇāṁ parasparato bhedaḥ ; yathā sthūleṣu ekatvaṁ nānātvaṁ ca, tathā niravayaveṣu amūrtavastuṣu ekatvaṁ nānātvaṁ ca anumeyam ; sarvatra avyabhicāradarśanāt ātmano'pi tadvadeva dṛṣṭyādīnāṁ parasparaṁ nānātvam , ātmanā caikatvamiti । na, anyaparatvāt — na hi dṛṣṭyādidharmabhedapradarśanaparam idaṁ vākyam ‘yadvai tat’ ityādi ; kiṁ tarhi, yadi caitanyātmajyotiḥ, kathaṁ na jānāti suṣupte ? nūnam ato na caitanyātmajyotiḥ ityevamāśaṅkāprāptau, tannirākaraṇāya etadārabdham ‘yadvai tat’ ityādi । yat asya jāgratsvapnayoḥ cakṣurādyanekopādhidvāraṁ caitanyātmajyotiḥsvābhāvyam upalakṣitaṁ dṛṣṭyādyabhidheyavyavahārāpannam , suṣupte upādhibhedavyāpāranivṛttau anudbhāsyamānatvāt anupalakṣyamāṇasvabhāvamapi upādhibhedena bhinnamiva — yathāprāptānuvādenaiva vidyamānatvamucyate ; tatra dṛṣṭyādidharmabhedakalpanā vivakṣitārthānabhijñatayā ; saindhavaghanavat prajñānaikarasaghanaśrutivirodhācca ; ‘vijñānamānandam’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) ‘satyaṁ jñānam’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘prajñānaṁ brahma’ (ai. u. 3 । 1 । 3) ityādiśrutibhyaśca । śabdapravṛtteśca — laukikī ca śabdapravṛttiḥ — ‘cakṣuṣā rūpaṁ vijānāti’ ‘śrotreṇa śabdaṁ vijānāti’ ‘rasanenānnasya rasaṁ vijānāti’ iti ca sarvatraiva ca dṛṣṭyādiśabdābhidheyānāṁ vijñānaśabdavācyatāmeva darśayati ; śabdapravṛttiśca pramāṇam । dṛṣṭāntopapatteśca — yathā hi loke svacchasvābhāvyayuktaḥ sphaṭikaḥ tannimittameva kevalaṁ haritanīlalohitādyupādhibhedasaṁyogāt tadākāratvaṁ bhajate, na ca svacchasvābhāvyavyatirekeṇa haritanīlalohitādilakṣaṇā dharmabhedāḥ sphaṭikasya kalpayituṁ śakyante — tathā cakṣurādyupādhibhedasaṁyogāt prajñānaghanasvabhāvasyaiva ātmajyotiṣaḥ dṛṣṭyādiśaktibheda upalakṣyate, prajñānaghanasya svacchasvābhāvyāt sphaṭikasvacchasvābhāvyavat । svayañjyotiṣṭvācca — yathā ca ādityajyotiḥ avabhāsyabhedaiḥ saṁyujyamānaṁ haritanīlapītalohitādibhedairavibhājyaṁ tadākārābhāsaṁ bhavati, tathā ca kṛtsnaṁ jagat avabhāsayat cakṣurādīni ca tadākāraṁ bhavati ; tathā coktam — ‘ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste’ (bṛ. u. 4 । 3 । 6) ityādi । na ca niravayaveṣu anekātmatā śakyate kalpayitum , dṛṣṭāntābhāvāt । yadapi ākāśasya sarvagatatvādidharmabhedaḥ parikalpyate, paramāṇvādīnāṁ ca gandharasādyanekaguṇatvam , tadapi nirūpyamāṇaṁ paropādhinimittameva bhavati ; ākāśasya tāvat sarvagatatvaṁ nāma na svato dharmo'sti ; sarvopādhisaṁśrayāddhi sarvatra svena rūpeṇa sattvamapekṣya sarvagatatvavyavahāraḥ ; na tu ākāśaḥ kvacidgato vā, agato vā svataḥ ; gamanaṁ hi nāma deśāntarasthasya deśāntareṇa saṁyogakāraṇam ; sā ca kriyā naiva aviśeṣe sambhavati ; evaṁ dharmabhedā naiva santyākāśe । tathā paramāṇvādāvapi । paramāṇurnāma pṛthivyā gandhaghanāyāḥ paramasūkṣmaḥ avayavaḥ gandhātmaka eva ; na tasya punaḥ gandhavattvaṁ nāma śakyate kalpayitum ; atha tasyaiva rasādimattvaṁ syāditi cet , na, tatrāpi abādisaṁsarganimittatvāt । tasmāt na niravayavasya anekadharmavattve dṛṣṭānto'sti । etena dṛgādiśaktibhedānāṁ pṛthak cakṣūrūpādibhedena pariṇāmabhedakalpanā paramātmani pratyuktā ॥
yatra vā anyadiva syāttatrānyo'nyatpaśyedanyo'nyajjighredanyo'nyadrasayedanyo'nyadvadedanyo'nyacchṛṇuyādanyo'nyanmanvītānyo'nyatspṛśedanyo'nyadvijānīyāt ॥ 31 ॥
jāgratsvapnayoriva yadvijānīyāt , tat dvitīyaṁ pravibhaktamanyatvena nāstītyuktam ; ataḥ suṣupte na vijānāti viśeṣam । nanu yadi asya ayameva svabhāvaḥ, kinnimittam asya viśeṣavijñānaṁ svabhāvaparityāgena ; atha viśeṣavijñānameva asya svabhāvaḥ, kasmādeṣa viśeṣaṁ na vijānātīti । ucyate, śṛṇu — yatra yasmin jāgarite svapne vā anyadiva ātmano vastvantaramiva avidyayā pratyupasthāpitaṁ bhavati, tatra tasmādavidyāpratyupasthāpitāt anyaḥ anyamiva ātmānaṁ manyamānaḥ — asati ātmanaḥ pravibhakte vastvantare asati ca ātmani tataḥ pravibhakteḥ, anyaḥ anyat paśyet upalabheta ; tacca darśitaṁ svapne pratyakṣataḥ — ‘ghnantīva jinantīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) iti । tathā anyaḥ anyat jighret rasayet vadet śṛṇuyāt manvīta spṛśet vijānīyāditi ॥
salila eko draṣṭādvaito bhavatyeṣa brahmalokaḥ samrāḍiti hainamanuśaśāsa yājñavalkya eṣāsya paramā gatireṣāsya paramā sampadeṣo'sya paramo loka eṣo'sya parama ānanda etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvanti ॥ 32 ॥
yatra punaḥ sā avidyā suṣupte vastvantarapratyupasthāpikā śāntā, tena anyatvena avidyāpravibhaktasya vastunaḥ abhāvāt , tat kena kaṁ paśyet jighret vijānīyādvā । ataḥ svenaiva hi prājñena ātmanā svayañjyotiḥsvabhāvena sampariṣvaktaḥ samastaḥ samprasannaḥ āptakāmaḥ ātmakāmaḥ, salilavat svacchībhūtaḥ — salila iva salilaḥ, ekaḥ dvitīyasyābhāvāt ; avidyayā hi dvitīyaḥ pravibhajyate ; sā ca śāntā atra, ataḥ ekaḥ ; draṣṭā dṛṣṭeravipariluptatvāt ātmajyotiḥsvabhāvāyāḥ advaitaḥ draṣṭavyasya dvitīyasyābhāvāt । etat amṛtam abhayam ; eṣa brahmalokaḥ, brahmaiva lokaḥ brahmalokaḥ ; para eva ayam asminkāle vyāvṛttakāryakaraṇopādhibhedaḥ sve ātmajyotiṣi śāntasarvasambandho vartate, he samrāṭ — iti ha evaṁ ha, enaṁ janakam anuśaśāsa anuśiṣṭavān yājñavalkyaḥ iti śrutivacanametat । kathaṁ vā anuśaśāsa ? eṣā asya vijñānamayasya paramā gatiḥ ; yāstu anyāḥ dehagrahaṇalakṣaṇāḥ brahmādistambaparyantāḥ avidyākalpitāḥ, tā gatayaḥ ataḥ aparamāḥ, avidyāviṣayatvāt ; iyaṁ tu devatvādigatīnāṁ karmavidyāsādhyānāṁ paramā uttamā — yaḥ samastātmabhāvaḥ, yatra nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti nānyadvijānātīti । eṣaiva ca paramā sampat — sarvāsāṁ sampadāṁ vibhūtīnām iyaṁ paramā, svābhāvikatvāt asyāḥ ; kṛtakā hi anyāḥ sampadaḥ । tathā eṣo'sya paramo lokaḥ ; ye anye karmaphalāśrayā lokāḥ, te asmāt aparamāḥ ; ayaṁ tu na kenacana karmaṇā mīyate, svābhāvikatvāt ; eṣo'sya paramo lokaḥ । tathā eṣo'sya parama ānandaḥ ; yāni anyāni viṣayendriyasambandhajanitāni ānandajātāni, tānyapekṣya eṣo'sya parama ānandaḥ, nityatvāt ; ‘yo vai bhūmā tatsukham’ (chā. u. 7 । 23 । 1) iti śrutyantarāt ; yatra anyatpaśyati anyadvijānāti, tat alpaṁ martyam amukhyaṁ sukham ; idaṁ tu tadviparītam ; ata eva eṣo'sya parama ānandaḥ । etasyaiva ānandasya mātrāṁ kalām avidyāpratyupasthāpitāṁ viṣayendriyasambandhakālavibhāvyām anyāni bhūtāni upajīvanti ; kāni tāni ? tata eva ānandāt avidyayā pravibhajyamānasvarūpāṇi, anyatvena tāni brahmaṇaḥ parikalpyamānāni anyāni santi upajīvanti bhūtāni, viṣayendriyasamparkadvāreṇa vibhāvyamānām ॥
sa yo manuṣyāṇāṁ rāddhaḥ samṛddho bhavatyanyeṣāmadhipatiḥ sarvairmānuṣyakairbhogaiḥ sampannatamaḥ sa manuṣyāṇāṁ parama ānando'tha ye śataṁ manuṣyāṇāmānandāḥ sa ekaḥ pitṛṇāṁ jitalokānāmānando'tha ye śataṁ pitṛṇāṁ jitalokānāmānandāḥ sa eko gandharvaloka ānando'tha ye śataṁ gandharvaloka ānandāḥ sa ekaḥ karmadevānāmānando ye karmaṇā devatvamabhisampadyante'tha ye śataṁ karmadevānāmānandāḥ sa eka ājānadevānāmānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahato'tha ye śatamājānadevānāmānandāḥ sa ekaḥ prajāpatiloka ānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahato'tha ye śataṁ prajāpatiloka ānandāḥ sa eko brahmaloka ānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahato'thaiṣa eva parama ānanda eṣa brahmalokaḥ samrāḍiti hovāca yājñavalkyaḥ sohaṁ bhagavate sahasraṁ dadāmyata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhītyatra ha yājñavalkyo bibhayāñcakāra medhāvī rājā sarvebhyo māntebhya udarautsīditi ॥ 33 ॥
yasya paramānandasya mātrā avayavāḥ brahmādibhirmanuṣyaparyantaiḥ bhūtaiḥ upajīvyante, tadānandamātrādvāreṇa mātriṇaṁ paramānandam adhijigamayiṣan āha, saindhavalavaṇaśakalairiva lavaṇaśailam । saḥ yaḥ kaścit manuṣyāṇāṁ madhye, rāddhaḥ saṁsiddhaḥ avikalaḥ samagrāvayava ityarthaḥ, samṛddhaḥ upabhogopakaraṇasampannaḥ bhavati ; kiṁ ca anyeṣāṁ samānajātīyānām adhipatiḥ svatantraḥ patiḥ, na māṇḍalikaḥ ; sarvaiḥ samastaiḥ, mānuṣyakairiti divyabhogopakaraṇanivṛttyartham , manuṣyāṇāmeva yāni bhogopakaraṇāni taiḥ — sampannānāmapi atiśayena sampannaḥ sampannatamaḥ — sa manuṣyāṇāṁ parama ānandaḥ । tatra ānandānandinoḥ abhedanirdeśāt na arthāntarabhūtatvamityetat ; paramānandasyaiva iyaṁ viṣayaviṣayyākāreṇa mātrā prasṛteti hi uktam ‘yatra vā anyadiva syāt’ (bṛ. u. 4 । 3 । 31) ityādivākyena ; tasmāt yukto'yam — ‘parama ānandaḥ’ ityabhedanirdeśaḥ । yudhiṣṭhirāditulyo rājā atra udāharaṇam । dṛṣṭaṁ manuṣyānandam ādiṁ kṛtvā śataguṇottarottarakrameṇa unnīya paramānandam , yatra bhedo nivartate tamadhigamayati ; atra ayamānandaḥ śataguṇottarottarakrameṇa vardhamānaḥ yatra vṛddhikāṣṭhāmanubhavati, yatra gaṇitabhedo nivartate, anyadarśanaśravaṇamananābhāvāt , taṁ paramānandaṁ vivakṣan āha — atha ye manuṣyāṇām evaṁprakārāḥ śatamānandabhedāḥ, sa ekaḥ pitṛṇām ; teṣāṁ viśeṣaṇam —jitalokānāmiti ; śrāddhādikarmabhiḥ pitṝn toṣayitvā tena karmaṇā jito loko yeṣām , te jitalokāḥ pitaraḥ ; teṣāṁ pitṛṇāṁ jitalokānāṁ manuṣyānandaśataguṇīkṛtaparimāṇa eka ānando bhavati । so'pi śataguṇīkṛtaḥ gandharvaloke eka ānando bhavati । sa ca śataguṇīkṛtaḥ karmadevānām eka ānandaḥ ; agnihotrādiśrautakarmaṇā ye devatvaṁ prāpnuvanti, te karmadevāḥ । tathaiva ājānadevānām eka ānandaḥ ; ājānata eva utpattita eva ye devāḥ, te ājānadevāḥ ; yaśca śrotriyaḥ adhītavedaḥ, avṛjinaḥ vṛjinaṁ pāpam tadrahitaḥ yathoktakārītyarthaḥ, akāmahataḥ vītatṛṣṇaḥ ājānadevebhyo'rvāk yāvanto viṣayāḥ teṣu —tasya ca evaṁbhūtasya ājānadevaiḥ samāna ānanda ityetadanvākṛṣyate ca - śabdāt । tacchataguṇīkṛtaparimāṇaḥ prajāpatiloke eka ānando virāṭśarīre ; tathā tadvijñānavān śrotriyaḥ adhītavedaśca avṛjina ityādi pūrvavat । tacchataguṇīkṛtaparimāṇa eka ānando brahmaloke hiraṇyagarbhātmani ; yaścetyādi pūrvavadeva । ataḥ paraṁ gaṇitanivṛttiḥ ; eṣa parama ānanda ityuktaḥ, yasya ca paramānandasya brahmalokādyānandā mātrāḥ, udadheriva vipruṣaḥ । evaṁ śataguṇottarottaravṛddhyupetā ānandāḥ yatra ekatāṁ yānti, yaśca śrotriyapratyakṣaḥ, atha eṣa eva samprasādalakṣaṇaḥ parama ānandaḥ ; tatra hi nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti ; ato bhūmā, bhūmatvādamṛtaḥ ; itare tadviparītāḥ । atra ca śrotriyatvāvṛjinatve tulye ; akāmahatatvakṛto viśeṣaḥ ānandaśataguṇavṛddhihetuḥ ; atra etāni sādhanāni śrotriyatvāvṛjinatvākāmahatatvāni tasya tasya ānandasya prāptau arthādabhihitāni, yathā karmāṇi agnihotrādīni devānāṁ devatvaprāptau ; tatra ca śrotriyatvāvṛjinatvalakṣaṇe karmaṇī adharabhūmiṣvapi samāne iti na uttarānandaprāptisādhane abhyupeyete ; akāmahatatvaṁ tu vairāgyatāratamyopapatteḥ uttarottarabhūmyānandaprāptisādhanamityavagamyate । sa eṣa paramaḥ ānandaḥ vitṛṣṇaśrotriyapratyakṣaḥ adhigataḥ । tathā ca vedavyāsaḥ — ‘yacca kāmasukhaṁ loke yacca divyaṁ mahatsukham । tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṁ kalām’ (mo. dha. 177 । 50) iti । eṣa brahmalokaḥ, he samrāṭ — iti ha uvāca yājñavalkyaḥ । so'ham evam anuśiṣṭaḥ bhagavate tubhyam sahasraṁ dadāmi gavām ; ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhi — iti vyākhyātametat । atra ha vimokṣāyetyasminvākye, yājñavalkyaḥ bibhayāñcakāra bhītavān ; yājñavalkyasya bhayakāraṇamāha śrutiḥ — na yājñavalkyo vaktṛtvasāmarthyābhāvādbhītavān , ajñānādvā ; kiṁ tarhi medhāvī rājā sarvebhyaḥ, mā mām , antebhyaḥ praśnanirṇayāvasānebhyaḥ, udarautsīt āvṛṇot avarodhaṁ kṛtavānityarthaḥ ; yadyat mayā nirṇītaṁ praśnarūpaṁ vimokṣārtham , tattat ekadeśatvenaiva kāmapraśnasya gṛhītvā punaḥ punaḥ māṁ paryanuyuṅkta eva, medhāvitvāt — ityetadbhayakāraṇam — sarvaṁ madīyaṁ vijñānaṁ kāmapraśnavyājena upāditsatīti ॥
sa vā eṣa etasminsvapnānte ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṁ ca pāpaṁ ca punaḥ pratinyāyaṁ pratiyonyādravati buddhāntāyaiva ॥ 34 ॥
atra vijñānamayaḥ svayañjyotiḥ ātmā svapne pradarśitaḥ, svapnāntabuddhāntasañcāreṇa kāryakaraṇavyatiriktatā, kāmakarmapravivekaśca asaṅgatayā mahāmatsyadṛṣṭāntena pradarśitaḥ ; punaśca avidyākāryaṁ svapna eva ‘ghnantīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) ityādinā pradarśitam ; arthāt avidyāyāḥ satattvaṁ nirdhāritam ataddharmādhyāropaṇarūpatvam anātmadharmatvaṁ ca ; tathā vidyāyāśca kāryaṁ pradarśitam , sarvātmabhāvaḥ, svapne eva pratyakṣataḥ — ‘sarvo'smīti manyate so'sya paramo lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 20) iti ; tatra ca sarvātmabhāvaḥ svabhāvo'sya, evam avidyākāmakarmādisarvasaṁsāradharmasambandhātītaṁ rūpamasya, sākṣāt suṣupte gṛhyate — ityetadvijñāpitam ; svayañjyotirātmā eṣaḥ parama ānandaḥ, eṣa vidyāyā viṣayaḥ, sa eṣa paramaḥ samprasādaḥ, sukhasya ca parā kāṣṭhā — ityetat evamantena granthena vyākhyātam । tacca etat sarvaṁ vimokṣapadārthasya dṛṣṭāntabhūtam , bandhanasya ca ; te ca ete mokṣabandhane sahetuke saprapañce nirdiṣṭe vidyāvidyākārye, tatsarvaṁ dṛṣṭāntabhūtameva — iti, taddārṣṭāntikasthānīye mokṣabandhane sahetuke kāmapraśnārthabhūte tvayā vaktavye iti punaḥ paryanuyuṅkte janakaḥ — ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva brūhīti । tatra mahāmatsyavat svapnabuddhāntau asaṅgaḥ sañcarati eka ātmā svayañjyotirityuktam ; yathā ca asau kāryakaraṇāni mṛtyurūpāṇi parityajan upādadānaśca mahāmatsyavat svapnabuddhāntāvanusañcarati, tathā jāyamāno mriyamāṇaśca taireva mṛtyurūpaiḥ saṁyujyate viyujyate ca — ‘ubhau lokāvanusañcarati’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti sañcaraṇaṁ svapnabuddhāntānusañcārasya dārṣṭāntikatvena sūcitam । tadiha vistareṇa sanimittaṁ sañcaraṇaṁ varṇayitavyamiti tadartho'yamārambhaḥ । tatra ca buddhāntāt svapnāntaram ayamātmā anupraveśitaḥ ; tasmāt samprasādasthānaṁ mokṣadṛṣṭāntabhūtam ; tataḥ prācyavya buddhānte saṁsāravyavahāraḥ pradarśayitavya iti tena asya sambandhaḥ । sa vai buddhāntāt svapnāntakrameṇa samprasannaḥ eṣaḥ etasmin samprasāde sthitvā, tataḥ punaḥ īṣatpracyutaḥ — svapnānte ratvā caritvetyādi pūrvavat — buddhāntāyaiva ādravati ॥
tadyathānaḥ susamāhitamutsarjadyāyādevamevāyaṁ śārīra ātmā prājñenātmanānvārūḍha utsarjanyāti yatraitadūrdhvocchvāsī bhavati ॥ 35 ॥
ita ārabhya asya saṁsāro varṇyate । yathā ayamātmā svapnāntāt buddhāntamāgataḥ ; evam ayam asmāddehāt dehāntaraṁ pratipatsyata iti āha atra dṛṣṭāntam — tat tatra yathā loke anaḥ śakaṭam , susamāhitaṁ suṣṭhu bhṛśaṁ vā samāhitam bhāṇḍopaskaraṇena ulūkhalamusalaśūrpapiṭharādinā annādyena ca sampannam sambhāreṇa ākrāntamityarthaḥ ; tathā bhārākrāntaṁ sat , utsarjat śabdaṁ kurvat , yathā yāyāt gacchet śākaṭikenādhiṣṭhitaṁ sat ; evameva yathā ukto dṛṣṭāntaḥ, ayaṁ śārīraḥ śarīre bhavaḥ — ko'sau ? ātmā liṅgopādhiḥ, yaḥ svapnabuddhāntāviva janmamaraṇābhyāṁ pāpmasaṁsargaviyogalakṣaṇābhyām ihalokaparalokāvanusañcarati, yasyotkramaṇamanu prāṇādyutkramaṇam — saḥ prājñena pareṇa ātmanā svayañjyotiḥsvabhāvena anvārūḍhaḥ adhiṣṭhitaḥ avabhāsyamānaḥ — tathā coktam ‘ātmanaivāyaṁ jyotiṣāste palyayate’ (bṛ. u. 4 । 3 । 6) iti — utsarjanyāti । tatra caitanyātmajyotiṣā bhāsye liṅge prāṇapradhāne gacchati, tadupādhirapyātmā gacchatīva ; tathā śrutyantaram — ‘kasminnvaham’ (pra. u. 6 । 3) ityādi, ‘dhyāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti ca ; ata evoktam — prājñenātmanānvārūḍha iti ; anyathā prājñena ekībhūtaḥ śakaṭavat katham utsarjayan yāti । tena liṅgopādhirātmā utsarjan marmasu nikṛtyamāneṣu duḥkhavedanayā ārtaḥ śabdaṁ kurvan yāti gacchati । tat kasminkāle ityucyate — yatra etadbhavati, etaditi kriyāviśeṣaṇam , ūrdhvocchvāsī, yatra ūrdhvocchvāsitvamasya bhavatītyarthaḥ । dṛśyamānasyāpyanuvadanaṁ vairāgyahetoḥ ; īdṛśaḥ kaṣṭaḥ khalu ayaṁ saṁsāraḥ — yena utkrāntikāle marmasu utkṛtyamāneṣu smṛtilopaḥ duḥkhavedanārtasya puruṣārthasādhanapratipattau ca asāmarthyaṁ paravaśīkṛtacittasya ; tasmāt yāvat iyamavasthā na āgamiṣyati, tāvadeva puruṣārthasādhanakartavyatāyām apramatto bhavet — ityāha kāruṇyāt śrutiḥ ॥
sa yatrāyamaṇimānaṁ nyeti jarayā vopatapatā vāṇimānaṁ nigacchati tadyathāmraṁ vodumbaraṁ vā pippalaṁ vā bandhanātpramucyata evamevāyaṁ puruṣa ebhyo'ṅgebhyaḥ sampramucya punaḥ pratinyāyaṁ pratiyonyādravati prāṇāyaiva ॥ 36 ॥
tadasya ūrdhvocchvāsitvaṁ kasminkāle kinnimittaṁ kathaṁ kimarthaṁ vā syādityetaducyate — so'yaṁ prākṛtaḥ śiraḥpāṇyādimān piṇḍaḥ, yatra yasminkāle ayam aṇimānam aṇorbhāvam aṇutvam kārśyamityarthaḥ, nyeti nigacchati ; kinnimittam ? jarayā vā svayameva kālapakvaphalavat jīrṇaḥ kārśyaṁ gacchati ; upatapatīti upatapan jvarādirogaḥ tena upatapatā vā ; upatapyamāno hi rogeṇa viṣamāgnitayā annaṁ bhuktaṁ na jarayati, tataḥ annarasena anupacīyamānaḥ piṇḍaḥ kārśyamāpadyate, taducyate — upatapatā veti ; aṇimānaṁ nigacchati । yadā atyantakārśyaṁ pratipannaḥ jarādinimittaiḥ, tadā ūrdhvocchvāsī bhavati ; yadā ūrdhvocchvāsī, tadā bhṛśāhitasambhāraśakaṭavat utsarjanyāti । jarābhibhavaḥ rogādipīḍanaṁ kārśyāpattiśca śarīravataḥ avaśyaṁbhāvina ete'narthā iti vairāgyāya idamucyate । yadā asau utsarjanyāti, tadā kathaṁ śarīraṁ vimuñcatīti dṛṣṭānta ucyate — tat tatra yathā āmraṁ vā phalam , udumbaraṁ vā phalam , pippalaṁ vā phalam ; viṣamānekadṛṣṭāntopādānaṁ maraṇasyāniyatanimittatvakhyāpanārtham ; aniyatāni hi maraṇasya nimittāni asaṅkhyātāni ca ; etadapi vairāgyārthameva — yasmāt ayam anekamaraṇanimittavān tasmāt sarvadā mṛtyorāsye vartate iti । bandhanāt — badhyate yena vṛntena saha, sa bandhanakāraṇo rasaḥ, yasminvā badhyata iti vṛntameva ucyate bandhanam — tasmāt rasāt vṛntādvā bandhanāt pramucyate vātādyanekanimittam ; evameva ayaṁ puruṣaḥ liṅgātmā liṅgopādhiḥ ebhyo'ṅgebhyaḥ cakṣurādidehāvayavebhyaḥ, sampramucya samyaṅnirlepena pramucya — na suṣuptagamanakāla iva prāṇena rakṣan , kiṁ tarhi saha vāyunā upasaṁhṛtya, punaḥ pratinyāyam — punaḥśabdāt pūrvamapi ayaṁ dehāt dehāntaram asakṛt gatavān yathā svapnabuddhāntau punaḥ punargacchati tathā, punaḥ pratinyāyam pratigamanaṁ yathāgatamityarthaḥ, pratiyoniṁ yoniṁ yoniṁ prati karmaśrutādivaśāt ādravati ; kimartham ? prāṇāyaiva prāṇavyūhāyaivetyarthaḥ ; saprāṇa eva hi gacchati, tataḥ ‘prāṇāyaiva’ iti viśeṣaṇamanarthakam ; prāṇavyūhāya hi gamanaṁ dehāt dehāntaraṁ prati ; tena hi asya karmaphalopabhogārthasiddhiḥ, na prāṇasattāmātreṇa । tasmāt tādarthyārthaṁ yuktaṁ viśeṣaṇam — prāṇavyūhāyeti ॥
tatra asya idaṁ śarīraṁ parityajya gacchataḥ na anyasya dehāntarasyopādāne sāmarthyamasti, dehendriyaviyogāt ; na ca anye asya bhṛtyasthānīyāḥ, gṛhamiva rājñe, śarīrāntaraṁ kṛtvā pratīkṣamāṇā vidyante ; athaivaṁ sati, katham asya śarīrāntaropādānamiti । ucyate — sarvaṁ hyasya jagat svakarmaphalopabhogasādhanatvāya upāttam ; svakarmaphalopabhogāya ca ayaṁ pravṛttaḥ dehāddehāntaraṁ pratipitsuḥ ; tasmāt sarvameva jagat svakarmaṇā prayuktaṁ tatkarmaphalopabhogayogyaṁ sādhanaṁ kṛtvā pratīkṣata eva, ‘kṛtaṁ lokaṁ puruṣo'bhijāyate’ (śata. brā. 6 । 2 । 2 । 27) iti śruteḥ — yathā svapnāt jāgaritaṁ pratipitsoḥ । tatkathamiti lokaprasiddho dṛṣṭānta ucyate —
tadyathā rājānamāyāntamugrāḥ pratyenasaḥ sūtagrāmaṇyo'nnaiḥ pānairāvasathaiḥ pratikalpante'yamāyātyayamāgacchatītyevaṁ haivaṁvidaṁ sarvāṇi bhūtāni pratikalpanta idaṁ brahmāyātīdamāgacchatīti ॥ 37 ॥
tat tatra yathā rājānaṁ rājyābhiṣiktam āyāntaṁ svarāṣṭre, ugrāḥ jātiviśeṣāḥ krūrakarmāṇo vā, pratyenasaḥ — prati prati enasi pāpakarmaṇi niyuktāḥ pratyenasaḥ, taskarādidaṇḍanādau niyuktāḥ, sūtāśca grāmaṇyaśca sūtagrāmaṇyaḥ — sūtāḥ varṇasaṅkarajātiviśeṣāḥ, grāmaṇyaḥ grāmanetāraḥ, te pūrvameva rājña āgamanaṁ buddhvā, annaiḥ bhojyabhakṣyādiprakāraiḥ, pānaiḥ madirādibhiḥ, āvasathaiśca prāsādādibhiḥ, pratikalpante niṣpannaireva pratīkṣante — ayaṁ rājā āyāti ayamāgacchatītyevaṁ vadantaḥ । yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, evaṁ ha evaṁvidaṁ karmaphalasya veditāraṁ saṁsāriṇamityarthaḥ ; karmaphalaṁ hi prastutam , tat evaṁśabdena parāmṛśyate ; sarvāṇi bhūtāni śarīrakartṝṇi, karaṇānugrahītṝṇi ca ādityādīni, tatkarmaprayuktāni kṛtaireva karmaphalopabhogasādhanaiḥ pratīkṣante — idaṁ brahma bhoktṛ kartṛ ca asmākam āyāti, tathā idamāgacchatīti evameva ca kṛtvā pratīkṣanta ityarthaḥ ॥
tadyathā rājānaṁ prayiyāsantamugrāḥ pratyenasaḥ sūtagrāmaṇyo'bhisamāyantyevamevemamātmānamantakāle sarve prāṇā abhisamāyanti yatraitadūrdhvocchvāsī bhavati ॥ 38 ॥
tamevaṁ jigamiṣuṁ ke saha gacchanti ; ye vā gacchanti, te kiṁ tatkriyāpraṇunnāḥ, āhosvit tatkarmavaśāt svayameva gacchanti — paralokaśarīrakartṝṇi ca bhūtānīti । atrocyate dṛṣṭāntaḥ — tadyathā rājānaṁ prayiyāsantam prakarṣeṇa yātumicchantam , ugrāḥ pratyenasaḥ sūtagrāmaṇyaḥ taṁ yathā abhisamāyanti ābhimukhyena samāyanti, ekībhāvena tamabhimukhā āyanti anājñaptā eva rājñā kevalaṁ tajjigamiṣābhijñāḥ, evameva imamātmānaṁ bhoktāram antakāle maraṇakāle sarve prāṇāḥ vāgādayaḥ abhisamāyanti । yatraitadūrdhvocchvāsī bhavatīti vyākhyātam ॥
iti caturthādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
sa yatrāyamātmā । saṁsāropavarṇanaṁ prastutam ; ‘tatrāyaṁ puruṣa ebhyo'ṅgebhyaḥ sampramucya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 36) ityuktam । tatsampramokṣaṇaṁ kasminkāle kathaṁ veti savistaraṁ saṁsaraṇaṁ varṇayitavyamityārabhyate —
sa yatrāyamātmābalyaṁ nyetya sammohamiva nyetyathainamete prāṇā abhisamāyanti sa etāstejomātrāḥ samabhyādadāno hṛdayamevānvavakrāmati sa yatraiṣa cākṣuṣaḥ puruṣaḥ parāṅparyāvartate'thārūpajño bhavati ॥ 1 ॥
so'yam ātmā prastutaḥ, yatra yasminkāle, abalyam abalabhāvam , ni etya gatvā — yat dehasya daurbalyam , tat ātmana eva daurbalyamityupacaryate ‘abalyaṁ nyetya’ iti ; na hyasau svataḥ amūrtatvāt abalabhāvaṁ gacchati — tathā sammohamiva sammūḍhatā sammohaḥ vivekābhāvaḥ sammūḍhatāmiva nyeti nigacchati ; na cāsya svataḥ sammohaḥ asammoho vā asti, nityacaitanyajyotiḥsvabhāvatvāt ; tena ivaśabdaḥ — sammohamiva nyetīti ; utkrāntikāle hi karaṇopasaṁhāranimitto vyākulībhāvaḥ ātmana iva lakṣyate laukikaiḥ ; tathā ca vaktāro bhavanti — sammūḍhaḥ sammūḍho'yamiti । atha vā ubhayatra ivaśabdaprayogo yojyaḥ — abalyamiva nyetya sammohamiva nyetīti, ubhayasya paropādhinimittatvāviśeṣāt , samānakartṛkanirdeśācca । atha asminkāle ete prāṇāḥ vāgādayaḥ enamātmānamabhisamāyanti ; tadā asya śārīrasyātmanaḥ aṅgebhyaḥ sampramokṣaṇam । kathaṁ punaḥ sampramokṣaṇam , kena vā prakāreṇa ātmānamabhisamāyantītyucyate — saḥ ātmā, etāstejomātrāḥ tejaso mātrāḥ tejomātrāḥ tejovayavāḥ rūpādiprakāśakatvāt , cakṣurādīni karaṇānītyarthaḥ, tā etāḥ samabhyādadānaḥ samyak nirlepena abhyādadānaḥ ābhimukhyena ādadānaḥ saṁharamāṇaḥ ; tat svapnāpekṣayā viśeṣaṇaṁ ‘sam’ iti ; na tu svapne nirlepena samyagādānam ; asti tu ādānamātram ; ‘gṛhītā vāk gṛhītaṁ cakṣuḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 17) ‘asya lokasya sarvāvato mātrāmapādāya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 9) ‘śukramādāya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 11) ityādivākyebhyaḥ । hṛdayameva puṇḍarīkākāśam anvavakrāmati anvāgacchati, hṛdaye'bhivyaktavijñāno bhavatītyarthaḥ — buddhyādivikṣepopasaṁhāre sati ; na hi tasya svataścalanaṁ vikṣepopasaṁhārādivikriyā vā, ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 2) ityuktatvāt ; buddhyādyupādhidvāraiva hi sarvavikriyā adhyāropyate tasmin । kadā punaḥ tasya tejomātrābhyādānamityucyate — saḥ yatra eṣaḥ, cakṣuṣi bhavaḥ cākṣuṣaḥ puruṣaḥ ādityāṁśaḥ bhoktuḥ karmaṇā prayuktaḥ yāvaddehadhāraṇaṁ tāvat cakṣuṣo'nugrahaṁ kurvan vartate ; maraṇakāle tu asya cakṣuranugrahaṁ parityajati, svam ādityātmānaṁ pratipadyate ; tadetaduktam — ‘yatrāsya puruṣasya mṛtasyāgniṁ vāgapyeti vātaṁ prāṇaścakṣurādityam’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) ityādi ; punaḥ dehagrahaṇakāle saṁśrayiṣyanti ; tathā svapsyataḥ prabudhyataśca ; tadetadāha — cākṣuṣaḥ puruṣaḥ yatra yasminkāle, parāṅ paryāvartate — pari samantāt parāṅ vyāvartate iti ; atha atra asminkāle arūpajño bhavati, mumūrṣuḥ rūpaṁ na jānāti ; tadā ayamātmā cakṣurāditejomātrāḥ samabhyādadāno bhavati, svapnakāla iva ॥
ekī bhavati na paśyatītyāhurekī bhavati na jighratītyāhurekī bhavati na rasayata ityāhurekī bhavati na vadatītyāhurekī bhavati na śṛṇotītyāhurekī bhavati na manuta ityāhurekī bhavati na spṛśatītyāhurekī bhavati na vijānātītyāhustasya haitasya hṛdayasyāgraṁ pradyotate tena pradyotenaiṣa ātmā niṣkrāmati cakṣuṣṭo vā mūrdhno vānyebhyo vā śarīradeśebhyastamutkrāmantaṁ prāṇo'nūtkrāmati prāṇamanūtkrāmantaṁ sarve prāṇā anūtkrāmanti savijñāno bhavati savijñānamevānvavakrāmati । taṁ vidyākarmaṇī samanvārabhete pūrvaprajñā ca ॥ 2 ॥
ekī bhavati karaṇajātaṁ svena liṅgātmanā, tadā enaṁ pārśvasthā āhuḥ — paśyatīti ; tathā ghrāṇadevatānivṛttau ghrāṇamekī bhavati liṅgātmanā, tadā na jighratītyāhuḥ । samānamanyat । jihvāyāṁ somo varuṇo vā devatā, tannivṛttyapekṣayā na rasayate ityāhuḥ । tathā na vadati na śṛṇoti na manute na spṛśati na vijānātītyāhuḥ । tadā upalakṣyate devatānivṛttiḥ, karaṇānāṁ ca hṛdaya ekībhāvaḥ । tatra hṛdaye upasaṁhṛteṣu karaṇeṣu yo'ntarvyāpāraḥ sa kathyate — tasya ha etasya prakṛtasya hṛdayasya hṛdayacchidrasyetyetat , agram nāḍīmukhaṁ nirgamanadvāram , pradyotate, svapnakāla iva, svena bhāsā tejomātrādānakṛtena, svenaiva jyotiṣā ātmanaiva ca ; tena ātmajyotiṣā pradyotena hṛdayāgreṇa eṣa ātmā vijñānamayo liṅgopādhiḥ nirgacchati niṣkrāmati । tathā ātharvaṇe ‘kasminnvahamutkrānta utkrānto bhaviṣyāmi kasminvā pratiṣṭhite pratiṣṭhāsyāmīti sa prāṇamasṛjata’ (pra. u. 6 । 3) iti । tatra ca ātmacaitanyajyotiḥ sarvadā abhivyaktataram ; tadupādhidvārā hi ātmani janmamaraṇagamanāgamanādisarvavikriyālakṣaṇaḥ saṁvyavahāraḥ ; tadātmakaṁ hi dvādaśavidhaṁ karaṇaṁ buddhyādi, tat sūtram , tat jīvanam , so'ntarātmā jagataḥ tasthuṣaśca । tena pradyotena hṛdayāgraprakāśena niṣkramamāṇaḥ kena mārgeṇa niṣkrāmatītyucyate — cakṣuṣṭo vā, ādityalokaprāptinimittaṁ jñānaṁ karma vā yadi syāt ; mūrdhno vā brahmalokaprāptinimittaṁ cet ; anyebhyo vā śarīradeśebhyaḥ śarīrāvayavebhyaḥ yathākarma yathāśrutam । taṁ vijñānātmānam , utkrāmantam paralokāya prasthitam , paralokāya udbhūtākūtamityarthaḥ, prāṇaḥ sarvādhikāristhānīyaḥ rājña iva anūtkrāmati ; taṁ ca prāṇamanūtkrāmantaṁ vāgādayaḥ sarve prāṇā anūtkrāmanti । yathāpradhānānvācikhyāsā iyam , na tu krameṇa sārthavat gamanam iha vivakṣitam । tadā eṣa ātmā savijñāno bhavati svapna iva viśeṣavijñānavān bhavati karmavaśāt , na svatantraḥ ; svātantryeṇa hi savijñānatve sarvaḥ kṛtakṛtyaḥ syāt ; naiva tu tat labhyate ; ata evāha vyāsaḥ — ‘sadā tadbhāvabhāvitaḥ’ (bha. gī. 8 । 6) iti ; karmaṇā tu udbhāvyamānena antaḥkaraṇavṛttiviśeṣāśritavāsanātmakaviśeṣavijñānena sarvo lokaḥ etasminkāle savijñāno bhavati ; savijñānameva ca gantavyam anvavakrāmati anugacchati viśeṣavijñānodbhāsitamevetyarthaḥ । tasmāt tatkāle svātantryārthaṁ yogadharmānusevanam parisaṅkhyānābhyāsaśca viśiṣṭapuṇyopacayaśca śraddadhānaiḥ paralokārthibhiḥ apramattaiḥ kartavya iti । sarvaśāstrāṇāṁ yatnato vidheyo'rthaḥ — duścaritācca uparamaṇam । na hi tatkāle śakyate kiñcitsampādayitum , karmaṇā nīyamānasya svātantryābhāvāt । ‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena’ (bṛ. u. 3 । 2 । 13) ityuktam । etasya hyanarthasya upaśamopāyavidhānāya sarvaśākhopaniṣadaḥ pravṛttāḥ । na hi tadvihitopāyānusevanaṁ muktvā ātyantikaḥ asya anarthasya upaśamopāyaḥ asti । tasmāt atraiva upaniṣadvihitopāye yatnaparairbhavitavyam — ityeṣa prakaraṇārthaḥ ॥
śakaṭavatsambhṛtasambhāra utsarjanyātītyuktam , kiṁ punaḥ tasya paralokāya pravṛttasya pathyadanaṁ śākaṭikasambhārasthānīyam , gatvā vā paralokaṁ yat bhuṅkte, śarīrādyārambhakaṁ ca yat tatkim ityucyate — taṁ paralokāya gacchantamātmānam , vidyākarmaṇī — vidyā ca karma ca vidyākarmaṇī vidyā sarvaprakārā vihitā pratiṣiddhā ca avihitā apratiṣiddhā ca, tathā karma vihitaṁ pratiṣiddhaṁ ca avihitamapratiṣiddhaṁ ca, samanvārabhete samyaganvārabhete anvālabhete anugacchataḥ ; pūrvaprajñā ca — pūrvānubhūtaviṣayā prajñā pūrvaprajñā atītakarmaphalānubhavavāsanetyarthaḥ ; sā ca vāsanā apūrvakarmārambhe karmavipāke ca aṅgaṁ bhavati ; tena asāvapi anvārabhate ; na hi tayā vāsanayā vinā karma kartuṁ phalaṁ ca upabhoktuṁ śakyate ; na hi anabhyaste viṣaye kauśalam indriyāṇāṁ bhavati ; pūrvānubhavavāsanāpravṛttānāṁ tu indriyāṇām iha abhyāsamantareṇa kauśalamupapadyate ; dṛśyate ca keṣāñcit kāsucitkriyāsu citrakarmādilakṣaṇāsu vinaiva iha abhyāsena janmata eva kauśalam , kāsucit atyantasaukaryayuktāsvapi akauśalaṁ keṣāñcit ; tathā viṣayopabhogeṣu svabhāvata eva keṣāñcit kauśalākauśale dṛśyete ; tacca etatsarvaṁ pūrvaprajñodbhavānudbhavanimittam ; tena pūrvaprajñayā vinā karmaṇi vā phalopabhoge vā na kasyacit pravṛttirupapadyate । tasmāt etat trayaṁ śākaṭikasambhārasthānīyaṁ paralokapathyadanaṁ vidyākarmapūrvaprajñākhyam । yasmāt vidyākarmaṇī pūrvaprajñā ca dehāntarapratipattyupabhogasādhanam , tasmāt vidyākarmādi śubhameva samācaret , yathā iṣṭadehasaṁyogopabhogau syātām — iti prakaraṇārthaḥ ॥
evaṁ vidyādisambhārasambhṛto dehāntaraṁ pratipadyamānaḥ, muktvā pūrvaṁ deham , pakṣīva vṛkṣāntaram , dehāntaraṁ pratipadyate ; athavā ātivāhikena śarīrāntareṇa karmaphalajanmadeśaṁ nīyate । kiñcātrasthasyaiva sarvagatānāṁ karaṇānāṁ vṛttilābho bhavati, āhosvit śarīrasthasya saṅkucitāni karaṇāni mṛtasya bhinnaghaṭapradīpaprakāśavat sarvato vyāpya punaḥ dehāntarārambhe saṅkocamupagacchanti — kiñca manomātraṁ vaiśeṣikasamaya iva dehāntarārambhadeśaṁ prati gacchati, kiṁ vā kalpanāntarameva vedāntasamaye — ityucyate — ‘ta ete sarva eva samāḥ sarve'nantāḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 13) iti śrutaḥ sarvātmakāni tāvatkaraṇāni, sarvātmakaprāṇasaṁśrayācca ; teṣām ādhyātmikādhibhautikaparicchedaḥ prāṇikarmajñānabhāvanānimittaḥ ; ataḥ tadvaśāt svabhāvataḥ sarvagatānāmanantānāmapi prāṇānāṁ karmajñānavāsanānurūpeṇaiva dehāntarārambhavaśāt prāṇānāṁ vṛttiḥ saṅkucati vikasati ca ; tathā coktam ‘samaḥ pluṣiṇā samo maśakena samo nāgena sama ebhistribhirlokaiḥ samo'nena sarveṇa’ (bṛ. u. 1 । 3 । 22) iti ; tathā ca idaṁ vacanamanukūlam — ‘sa yo haitānanantānupāste’ (bṛ. u. 1 । 5 । 13) ityādi, ‘taṁ yathā yathopāsate’ iti ca । tatra vāsanā pūrvaprajñākhyā vidyākarmatantrā jalūkāvat santataiva svapnakāla iva karmakṛtaṁ dehāddehāntaram ārabhate hṛdayasthaiva ; punardehāntarārambhe dehāntaraṁ pūrvāśrayaṁ vimuñcati — ityetasminnarthe dṛṣṭānta upādīyate —
tadyathā tṛṇajalāyukā tṛṇasyāntaṁ gatvānyamākramamākramyātmānamupasaṁ haratyevamevāyamātmedaṁ śarīraṁ nihatyāvidyāṁ gamayitvānyamākramamākramyātmānamupasaṁ harati ॥ 3 ॥
tat tatra dehāntarasañcāre idaṁ nidarśanam — yathā yena prakāreṇa tṛṇajalāyukā tṛṇajalūkā tṛṇasya antam avasānam , gatvā prāpya, anyaṁ tṛṇāntaram , ākramam — ākramyata ityākramaḥ — tamākramam , ākramya āśritya, ātmānam ātmanaḥ pūrvāvayavam upasaṁharati antyāvayavasthāne ; evameva ayamātmā yaḥ prakṛtaḥ saṁsārī idaṁ śarīraṁ pūrvopāttam , nihatya svapnaṁ pratipitsuriva pātayitvā avidyāṁ gamayitvā acetanaṁ kṛtvā svātmopasaṁhāreṇa, anyam ākramam tṛṇāntaramiva tṛṇajalūkā śarīrāntaram , gṛhītvā prasāritayā vāsanayā, ātmānamupasaṁharati, tatra ātmabhāvamārabhate — yathā svapne dehāntarastha eva śarīrārambhadeśe — ārabhyamāṇe dehe jaṅgame sthāvare vā । tatra ca karmavaśāt karaṇāni labdhavṛttīni saṁhanyante ; bāhyaṁ ca kuśamṛttikāsthānīyaṁ śarīramārabhyate ; tatra ca karaṇavyūhamapekṣya vāgādyanugrahāya agnyādidevatāḥ saṁśrayante । eṣa dehāntarārambhavidhiḥ ॥
tatra dehāntarārambhe nityopāttameva upādānam upamṛdya upamṛdya dehāntaramārabhate, āhosvit apūrvameva punaḥ punarādatte — ityatra ucyate dṛṣṭhāntaḥ —
tadyathā peśaskārī peśaso mātrāmapādāyānyannavataraṁ kalyāṇataraṁ rūpaṁ tanuta evamevāyamātmedaṁ śarīraṁ nihatyāvidyāṁ gamayitvānyannavataraṁ kalyāṇataraṁ rūpaṁ kurute pitryaṁ vā gāndharvaṁ vā daivaṁ vā prājāpatyaṁ vā brāhmaṁ vānyeṣāṁ vā bhūtānām ॥ 4 ॥
tat tatra etasminnarthe, yathā peśaskārī — peśaḥ suvarṇam tat karotīti peśaskārī suvarṇakāraḥ, peśasaḥ suvarṇasya mātrām , apa ādāya apacchidya gṛhītvā, anyat pūrvasmāt racanāviśeṣāt navataram abhinavataram , kalyāṇāt kalyāṇataram , rūpaṁ tanute nirminoti ; evamevāyamātmetyādi pūrvavat । nityopāttānyeva pṛthivyādīni ākāśāntāni pañca bhūtāni yāni ‘dve vāva brahmaṇo rūpe’ (bṛ. u. 2 । 3 । 1) iti caturthe vyākhyātāni, peśaḥsthānīyāni tānyeva upamṛdya, upamṛdya, anyadanyacca dehāntaraṁ navataraṁ kalyāṇataraṁ rūpaṁ saṁsthānaviśeṣam , dehāntaramityarthaḥ, kurute — pitryaṁ vā pitṛbhyo hitam , pitṛlokopabhogayogyamityarthaḥ, gāndharvaṁ gandharvāṇāmupabhogayogyam , tathā devānāṁ daivam , prajāpateḥ prājāpatyam , brahmaṇa idaṁ brāhmaṁ vā, yathākarma yathāśrutam , anyeṣāṁ vā bhūtānāṁ sambandhi — śarīrāntaraṁ kurute ityabhisambadhyate ॥
ye asya bandhanasaṁjñakāḥ upādhibhūtāḥ, yaiḥ saṁyuktaḥ tanmayo'yamiti vibhāvyate, te padārthāḥ puñjīkṛtya iha ekatra pratinirdiśyante —
sa vā ayamātmā brahma vijñānamayo manomayaḥ prāṇamayaścakṣurmayaḥ śrotramayaḥ pṛthivīmaya āpomayo vāyumaya ākāśamayastejomayo'tejomayaḥ kāmamayo'kāmamayaḥ krodhamayo'krodhamayo dharmamayo'dharmamayaḥ sarvamayastadyadetadidammayo'domaya iti yathākārī yathācārī tathā bhavati sādhukārī sādhurbhavati pāpakārī pāpo bhavati puṇyaḥ puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpena । atho khalvāhuḥ kāmamaya evāyaṁ puruṣa iti sa yathākāmo bhavati tatkraturbhavati yatkraturbhavati tatkarma kurute yatkarma kurute tadabhisampadyate ॥ 5 ॥
saḥ vai ayam yaḥ evaṁ saṁsarati ātmā — brahmaiva para eva, yaḥ aśanāyādyatītaḥ ; vijñānamayaḥ — vijñānaṁ buddhiḥ, tena upalakṣyamāṇaḥ, tanmayaḥ ; ‘katama ātmeti yo'yaṁ vijñānamayaḥ prāṇeṣu’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti hi uktam ; vijñānamayaḥ vijñānaprāyaḥ, yasmāt taddharmatvamasya vibhāvyate — ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti ; tathā manomayaḥ manaḥsannikarṣānmanomayaḥ ; tathā prāṇamayaḥ, prāṇaḥ pañcavṛttiḥ tanmayaḥ, yena cetanaḥ calatīva lakṣyate ; tathā cakṣurmayaḥ rūpadarśanakāle ; evaṁ śrotramayaḥ śabdaśravaṇakāle । evaṁ tasya tasya indriyasya vyāpārodbhave tattanmayo bhavati । evaṁ buddhiprāṇadvāreṇa cakṣurādikaraṇamayaḥ san śarīrārambhakapṛthivyādibhūtamayo bhavati ; tatra pārthivaśarīrārambhe pṛthivīmayo bhavati ; tathā varuṇādilokeṣu āpyaśarīrārambhe āpomayo bhavati ; tathā vāyavyaśarīrārambhe vāyumayo bhavati ; tathā ākāśaśarīrārambhe ākāśamayo bhavati ; evam etāni taijasāni devaśarīrāṇi ; teṣvārabhyamāṇeṣu tanmayaḥ tejomayo bhavati । ato vyatiriktāni paśvādiśarīrāṇi narakapretādiśarīrāṇi ca atejomayāni ; tānyapekṣya āha — atejomaya iti । evaṁ kāryakaraṇasaṅghātamayaḥ san ātmā prāptavyaṁ vastvantaraṁ paśyan — idaṁ mayā prāptam , ado mayā prāptavyam — ityevaṁ viparītapratyayaḥ tadabhilāṣaḥ kāmamayo bhavati । tasminkāme doṣaṁ paśyataḥ tadviṣayābhilāṣapraśame cittaṁ prasannam akaluṣaṁ śāntaṁ bhavati, tanmayaḥ akāmamayaḥ । evaṁ tasminvihate kāme kenacit , sakāmaḥ krodhatvena pariṇamate, tena tanmayo bhavan krodhamayaḥ । sa krodhaḥ kenacidupāyena nivartito yadā bhavati, tadā prasannam anākulaṁ cittaṁ sat akrodha ucyate, tena tanmayaḥ । evaṁ kāmakrodhābhyām akāmakrodhābhyāṁ ca tanmayo bhūtvā, dharmamayaḥ adharmamayaśca bhavati ; na hi kāmakrodhādibhirvinā dharmādipravṛttirupapadyate, ‘yadyaddhi kurute karma tattatkāmasya ceṣṭitam’ (manu. 2 । 4) iti smaraṇāt । dharmamayaḥ adharmamayaśca bhūtvā sarvamayo bhavati — samastaṁ dharmādharmayoḥ kāryam , yāvatkiñcidvyākṛtam , tatsarvaṁ dharmādharmayoḥ phalam , tat pratipadyamānaḥ tanmayo bhavati । kiṁ bahunā, tadetat siddhamasya — yat ayam idammayaḥ gṛhyamāṇaviṣayādimayaḥ, tasmāt ayam adomayaḥ ; ada iti parokṣaṁ kāryeṇa gṛhyamāṇena nirdiśyate ; anantā hi antaḥkaraṇe bhāvanāviśeṣāḥ ; naiva te viśeṣato nirdeṣṭuṁ śakyante ; tasmintasmin kṣaṇe kāryato'vagamyante — idamasya hṛdi vartate, adaḥ asyeti ; tena gṛhyamāṇakāryeṇa idammayatayā nirdiśyate parokṣaḥ antaḥstho vyavahāraḥ — ayamidānīmadomaya iti । saṅkṣepatastu yathā kartuṁ yathā vā carituṁ śīlamasya so'yaṁ yathākārī yathācārī, saḥ tathā bhavati ; karaṇaṁ nāma niyatā kriyā vidhipratiṣedhādigamyā, caraṇaṁ nāma aniyatamiti viśeṣaḥ । sādhukārī sādhurbhavatīti yathākārītyasya viśeṣaṇam ; pāpakārī pāpo bhavatīti ca yathācārītyasya । tācchīlyapratyayopādānāt atyantatātparyataiva tanmayatvam , na tu tatkarmamātreṇa — ityāśaṅkyāha — puṇyaḥ puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpeneti ; puṇyapāpakarmamātreṇaiva tanmayatā syāt , na tu tācchīlyamapekṣate ; tācchīlye tu tanmayatvātiśaya ityayaṁ viśeṣaḥ । tatra kāmakrodhādipūrvakapuṇyāpuṇyakāritā sarvamayatve hetuḥ, saṁsārasya kāraṇam , dehāt dehāntarasañcārasya ca ; etatprayukto hi anyadanyaddehāntaramupādatte ; tasmāt puṇyāpuṇye saṁsārasya kāraṇam ; etadviṣayau hi vidhipratiṣedhau ; atra śāstrasya sāphalyamiti ॥
atho api anye bandhamokṣakuśalāḥ khalu āhuḥ — satyaṁ kāmādipūrvake puṇyāpuṇye śarīragrahaṇakāraṇam ; tathāpi kāmaprayukto hi puruṣaḥ puṇyāpuṇye karmaṇī upacinoti ; kāmaprahāṇe tu karma vidyamānamapi puṇyāpuṇyopacayakaraṁ na bhavati ; upacite api puṇyāpuṇye karmaṇī kāmaśūnye phalārambhake na bhavataḥ ; tasmāt kāma eva saṁsārasya mūlam । tathā coktamātharvaṇe — ‘kāmānyaḥ kāmayate manyamānaḥ sa kāmabhirjāyate tatra tatra’ (mu. u. 3 । 2 । 2) iti । tasmāt kāmamaya evāyaṁ puruṣaḥ, yat anyamayatvaṁ tat akāraṇaṁ vidyamānamapi — ityataḥ avadhārayati ‘kāmamaya eva’ iti । yasmāt sa ca kāmamayaḥ san yādṛśena kāmena yathākāmo bhavati, tatkraturbhavati — sa kāma īṣadabhilāṣamātreṇābhivyakto yasminviṣaye bhavati, saḥ avihanyamānaḥ sphuṭībhavan kratutvamāpadyate ; kraturnāma adhyavasāyaḥ niścayaḥ, yadanantarā kriyā pravartate । yatkraturbhavati — yādṛkkāmakāryeṇa kratunā yathārūpaḥ kratuḥ asya so'yaṁ yatkratuḥ bhavati — tatkarma kurute — yadviṣayaḥ kratuḥ, tatphalanirvṛttaye yat yogyaṁ karma, tat kurute nirvartayati । yat karma kurute, tat abhisampadyate — tadīyaṁ phalamabhisampadyate । tasmāt sarvamayatve asya saṁsāritve ca kāma eva heturiti ॥
tadeṣa śloko bhavati । tadeva saktaḥ saha karmaṇaiti liṅgaṁ mano yatra niṣaktamasya । prāpyāntaṁ karmaṇastasya yatkiñceha karotyayam । tasmāllokātpunaraityasmai lokāya karmaṇa iti nu kāmayamāno'thākāmayamāno yo'kāmo niṣkāma āptakāma ātmakāmo na tasya prāṇā utkrāmanti brahmaiva sanbrahmāpyeti ॥ 6 ॥
tat tasminnarthe eṣa ślokaḥ mantro'pi bhavati । tadeva eti tadeva gacchati, sakta āsaktaḥ tatra udbhūtābhilāṣaḥ sannityarthaḥ ; kathameti ? saha karmaṇā — yat karmaphalāsaktaḥ san akarot , tena karmaṇā sahaiva tat eti tatphalameti ; kiṁ tat ? liṅgaṁ manaḥ — manaḥpradhānatvālliṅgasya mano liṅgamityucyate ; athavā liṅgyate avagamyate — avagacchati — yena, tat liṅgam , tat manaḥ — yatra yasmin niṣaktaṁ niścayena saktam udbhūtābhilāṣam asya saṁsāriṇaḥ ; tadabhilāṣo hi tatkarma kṛtavān ; tasmāttanmano'bhiṣaṅgavaśādeva asya tena karmaṇā tatphalaprāptiḥ । tena etatsiddhaṁ bhavati, kāmo mūlaṁ saṁsārasyeti । ataḥ ucchinnakāmasya vidyamānānyapi karmāṇi brahmavidaḥ vandhyāprasavāni bhavanti, ‘paryāptakāmasya kṛtātmanaśca ihaiva sarve pravilīyanti kāmāḥ’ (mu. u. 3 । 2 । 2) iti śruteḥ । kiñca prāpyāntaṁ karmaṇaḥ — prāpya bhuktvā antam avasānaṁ yāvat , karmaṇaḥ phalaparisamāptiṁ kṛtvetyarthaḥ ; kasya karmaṇo'ntaṁ prāpyetyucyate — tasya, yatkiñca karma iha asmin loke karoti nirvartayati ayam , tasya karmaṇaḥ phalaṁ bhuktvā antaṁ prāpya, tasmāt lokāt punaḥ aiti āgacchati, asmai lokāya karmaṇe — ayaṁ hi lokaḥ karmapradhānaḥ, tenāha ‘karmaṇe’ iti — punaḥ karmakaraṇāya ; punaḥ karma kṛtvā phalāsaṅgavaśāt punaramuṁ lokaṁ yāti — ityevam । iti nu evaṁ nu, kāmayamānaḥ saṁsarati । yasmāt kāmayamāna eva evaṁ saṁsarati, atha tasmāt , akāmayamāno na kvacitsaṁsarati । phalāsaktasya hi gatiruktā ; akāmasya hi kriyānupapatteḥ akāmayamāno mucyata eva । kathaṁ punaḥ akāmayamāno bhavati ? yaḥ akāmo bhavati, asau akāmayamānaḥ । kathamakāmatetyucyate — yo niṣkāmaḥ yasmānnirgatāḥ kāmāḥ so'yaṁ niṣkāmaḥ । kathaṁ kāmā nirgacchanti ? ya āptakāmaḥ bhavati āptāḥ kāmā yena sa āptakāmaḥ । kathamāpyante kāmāḥ ? ātmakāmatvena, yasya ātmaiva nānyaḥ kāmayitavyo vastvantarabhūtaḥ padārtho bhavati ; ātmaiva anantaro'bāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghana ekarasaḥ nordhvaṁ na tiryak nādhaḥ ātmano'nyat kāmayitavyaṁ vasvantaram — yasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyet , śṛṇuyāt , manvīta, vijānīyādvā — evaṁ vijānankaṁ kāmayeta । jñāyamāno hyanyatvena padārthaḥ kāmayitavyo bhavati ; na cāsāvanyaḥ brahmavida āptakāmasyāsti । ya evātmakāmatayā āptakāmaḥ, sa niṣkāmaḥ akāmaḥ akāmayamānaśceti mucyate । na hi yasya ātmaiva sarvaṁ bhavati, tasya anātmā kāmayitavyo'sti । anātmā cānyaḥ kāmayitavyaḥ, sarvaṁ ca ātmaivābhūditi vipratiṣiddham । sarvātmadarśinaḥ kāmayitavyābhāvātkarmānupapattiḥ । ye tu pratyavāyaparihārārthaṁ karma kalpayanti brahmavido'pi, teṣāṁ na ātmaiva sarvaṁ bhavati, pratyavāyasya jihāsitavyasya ātmano'nyasya abhipretatvāt । yena ca aśanāyādyatītaḥ nityaṁ pratyavāyāsambaddhaḥ vidita ātmā, taṁ vayaṁ brahmavidaṁ brūmaḥ ; nityameva aśanāyādyatītamātmānaṁ paśyati ; yasmācca jihāsitavyamanyam upādeyaṁ vā yo na paśyati, tasya karma na śakyata eva sambandhum । yastu abrahmavit , tasya bhavatyeva pratyavāyaparihārārthaṁ karmeti na virodhaḥ । ataḥ kāmābhāvāt akāmayamāno na jāyate, mucyata eva ॥
tasya evamakāmayamānasya karmābhāve gamanakāraṇābhāvāt prāṇā vāgādayaḥ, notkrāmanti nordhvaṁ krāmanti dehāt । sa ca vidvān āptakāmaḥ ātmakāmatayā ihaiva brahmabhūtaḥ । sarvātmano hi brahmaṇaḥ dṛṣṭāntatvena pradarśitam etadrūpam — ‘tadvā asyaitadāptakāmamakāmaṁ rūpam’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti ; tasya hi dārṣṭāntikabhūto'yamartha upasaṁhriyate — athākāmayamāna ityādinā । sa kathamevaṁbhūto mucyata ityucyate — yo hi suṣuptāvasthamiva nirviśeṣamadvaitam aluptacidrūpajyotiḥsvabhāvam ātmānaṁ paśyati, tasyaiva akāmayamānasya karmābhāve gamanakāraṇābhāvāt prāṇā vāgādayo notkrāmanti । kintu vidvān saḥ ihaiva brahma, yadyapi dehavāniva lakṣyate ; sa brahmaiva san brahma apyeti । yasmāt na hi tasya abrahmatvaparicchedahetavaḥ kāmāḥ santi, tasmāt ihaiva brahmaiva san brahma apyeti na śarīrapātottarakālam । na hi viduṣo mṛtasya bhāvāntarāpattiḥ jīvato'nyaḥ bhāvaḥ, dehāntarapratisandhānābhāvamātreṇaiva tu brahmāpyetītyucyate । bhāvāntarāpattau hi mokṣasya sarvopaniṣadvivakṣito'rthaḥ ātmaikatvākhyaḥ sa bādhito bhavet ; karmahetukaśca mokṣaḥ prāpnoti, na jñānanimitta iti ; sa cāniṣṭaḥ ; anityatvaṁ ca mokṣasya prāpnoti ; na hi kriyānirvṛttaḥ arthaḥ nityo dṛṣṭaḥ ; nityaśca mokṣo'bhyupagamyate, ‘eṣa nityo mahimā’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) iti mantravarṇāt । na ca svābhāvikāt svabhāvāt anyat nityaṁ kalpayituṁ śakyam । svābhāvikaścet agnyuṣṇavat ātmanaḥ svabhāvaḥ, sa na śakyate puruṣavyāpārānubhāvīti vaktum ; na hi agnerauṣṇyaṁ prakāśo vā agnivyāpārānantarānubhāvī ; agnivyāpārānubhāvī svābhāvikaśceti vipratiṣiddham । jvalanavyāpārānubhāvitvam uṣṇaprakāśayoriti cet , na, anyopalabdhivyavadhānāpagamābhivyaktyapekṣatvāt ; jvalanādipūrvakam agniḥ uṣṇaprakāśaguṇābhyāmabhivyajyate, tat na agnyapekṣayā ; kiṁ tarhi anyadṛṣṭeḥ agnerauṣṇyaprakāśau dharmau vyavahitau, kasyaciddṛṣṭyā tu asambadhyamānau, jvalanāpekṣayā vyavadhānāpagame dṛṣṭerabhivyajyete ; tadapekṣayā bhrāntirupajāyate — jvalanapūrvakau etau uṣṇaprakāśau dharmau jātāviti । yadi uṣṇaprakāśayorapi svābhāvikatvaṁ na syāt — yaḥ svābhāviko'gnerdharmaḥ, tamudāhariṣyāmaḥ ; na ca svābhāviko dharma eva nāsti padārthānāmiti śakyaṁ vaktum ॥
na ca nigaḍabhaṅga iva abhāvabhūto mokṣaḥ bandhananivṛttirupapadyate, paramātmaikatvābhyupagamāt , ‘ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) iti śruteḥ ; na cānyo baddho'sti, yasya nigaḍanivṛttivat bandhananivṛttiḥ mokṣaḥ syāt ; paramātmavyatirekeṇa anyasyābhāvaṁ vistareṇa avādiṣma । tasmāt avidyānivṛttimātre mokṣavyavahāra iti ca avocāma, yathā rajjvādau sarpādyajñānanivṛttau sarpādinivṛttiḥ ॥
ye'pyācakṣate — mokṣe vijñānāntaram ānandāntaraṁ ca abhivyajyata iti, tairvaktavyaḥ abhivyaktiśabdārthaḥ । yadi tāvat laukikyeva upalabdhiviṣayavyāptiḥ abhivyaktiśabdārthaḥ, tato vaktavyam — kiṁ vidyamānamabhivyajyate, avidyamānamiti vā । vidyamānaṁ cet , yasya muktasya tadabhivyajyate tasya ātmabhūtameva tat iti, upalabdhivyavadhānānupapatteḥ nityābhivyaktatvāt , muktasya abhivyajyata iti viśeṣavacanamanarthakam । atha kadācideva abhivyajyate, upalabdhivyavadhānāt anātmabhūtaṁ taditi, anyato'bhivyaktiprasaṅgaḥ ; tathā ca abhivyaktisādhanāpekṣatā । upalabdhisamānāśrayatve tu vyavadhānakalpanānupapatteḥ sarvadā abhivyaktiḥ, anabhivyaktirvā ; na tu antarālakalpanāyāṁ pramāṇamasti । na ca samānāśrayāṇām ekasya ātmabhūtānāṁ dharmāṇām itaretaraviṣayaviṣayitvaṁ sambhavati । vijñānasukhayośca prāgabhivyakteḥ saṁsāritvam , abhivyaktyuttarakālaṁ ca muktatvaṁ yasya — so'nyaḥ parasmāt nityābhivyaktajñānasvarūpāt atyantavailakṣaṇyāt , śaityamiva auṣṇyāt ; paramātmabhedakalpanāyāṁ ca vaidikaḥ kṛtāntaḥ parityaktaḥ syāt । mokṣasya idānīmiva nirviśeṣatve tadarthādhikayatnānupapattiḥ śāstravaiyarthyaṁ ca prāpnotīti cet , na, avidyābhramāpohārthatvāt ; na hi vastuto muktāmuktatvaviśeṣo'sti, ātmano nityaikarūpatvāt ; kintu tadviṣayā avidyā apohyate śāstropadeśajanitavijñānena ; prāktadupadeśaprāpteḥ tadarthaśca prayatna upapadyata eva । avidyāvataḥ avidyānivṛttyanivṛttikṛtaḥ viśeṣaḥ ātmanaḥ syāditi cet , na, avidyākalpanāviṣayatvābhyupagamāt , rajjūṣaraśuktikāgaganānāṁ sarpodakarajatamalinatvādivat , adoṣa ityavocāma । timirātimiradṛṣṭivat avidyākartṛtvākartṛtvakṛta ātmano viśeṣaḥ syāditi cet , na, ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti svataḥ avidyākartṛtvasya pratiṣiddhatvāt ; anekavyāpārasannipātajanitatvācca avidyābhramasya ; viṣayatvopapatteśca ; yasya ca avidyābhramo ghaṭādivat vivikto gṛhyate, saḥ na avidyābhramavān । ahaṁ na jāne mugdho'smīti pratyayadarśanāt ; avidyābhramavattvameveti cet , na, tasyāpi vivekagrahaṇāt ; na hi yo yasya vivekena grahītā, sa tasminbhrānta ityucyate ; tasya ca vivekagrahaṇam , tasminneva ca bhramaḥ — iti vipratiṣiddham ; na jāne mugdho'smīti dṛśyate iti bravīṣi — taddarśinaśca ajñānaṁ mugdharūpatā dṛśyata iti ca — taddarśanasya viṣayo bhavati, karmatāmāpadyata iti ; tat kathaṁ karmabhūtaṁ sat kartṛsvarūpadṛśiviśeṣaṇam ajñānamugdhate syātām ? atha dṛśiviśeṣaṇatvaṁ tayoḥ, kathaṁ karma syātām — dṛśinā vyāpyete ? karma hi kartṛkriyayā vyāpyamānaṁ bhavati ; anyaśca vyāpyam , anyam vyāpakam ; na tenaiva tat vyāpyate ; vada, katham evaṁ sati, ajñānamugdhate dṛśiviśeṣaṇe syātām ? na ca ajñānavivekadarśī ajñānam ātmanaḥ karmabhūtamupalabhamānaḥ upalabdhṛdharmatvena gṛhṇāti, śarīre kārśyarūpādivat tathā । sukhaduḥkhecchāprayatnādīn sarvo lokaḥ gṛhṇātīti cet , tathāpi grahīturlokasya viviktataiva abhyupagatā syāt । na jāne'haṁ tvaduktaṁ mugdha eva iti cet — bhavatu ajño mugdhaḥ, yastu evaṁdarśī, taṁ jñam amugdhaṁ pratijānīmahe vayam । tathā vyāsenoktam — ‘icchādi kṛtsnaṁ kṣetraṁ kṣetrī prakāśayatīti’(bha.gī.13/33), ‘samaṁ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṁ parameśvaram । vinaśyatsvavinaśyantam —’ (bha. gī. 13 । 27) ityādi śataśa uktam । tasmāt na ātmanaḥ svataḥ baddhamuktajñānājñānakṛto viśeṣaḥ asti, sarvadā samaikarasasvābhāvyābhyupagamāt । ye tu ato'nyathā ātmavastu parikalpya bandhamokṣādiśāstraṁ ca arthavādamāpādayanti, te utsahante — khe'pi śākunaṁ padaṁ draṣṭum , khaṁ vā muṣṭinā ākraṣṭum , carmavadveṣṭitum ; vayaṁ tu tat kartumaśaktāḥ ; sarvadā samaikarasam advaitam avikriyam ajam ajaram amaram amṛtam abhayam ātmatattvaṁ brahmaiva smaḥ — ityeṣa sarvavedāntaniścito'rtha ityevaṁ pratipadyāmahe । tasmāt brahmātyetīti upacāramātrametat , viparītagrahavaddehasantateḥ vicchedamātraṁ vijñānaphalamapekṣya ॥
svapnabuddhāntagamanadṛṣṭāntasya dārṣṭāntikaḥ saṁsāro varṇitaḥ । saṁsārahetuśca vidyākarmapūrvaprajñā varṇitā । yaiśca upādhibhūtaiḥ kāryakaraṇalakṣaṇabhūtaiḥ pariveṣṭitaḥ saṁsāritvamanubhavati, tāni coktāni । teṣāṁ sākṣātprayojakau dharmādharmāviti pūrvapakṣaṁ kṛtvā, kāma evetyavadhāritam । yathā ca brāhmaṇena ayam arthaḥ avadhāritaḥ, evaṁ mantreṇāpīti bandhaṁ bandhakāraṇaṁ ca uktvā upasaṁhṛtaṁ prakaraṇam — ‘iti nu kāmayamānaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) iti । ‘athākāmayamānaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) ityārabhya suṣuptadṛṣṭāntasya dārṣṭāntikabhūtaḥ sarvātmabhāvo mokṣa uktaḥ । mokṣakāraṇaṁ ca ātmakāmatayā yat āptakāmatvamuktam , tacca sāmarthyāt na ātmajñānamantareṇa ātmakāmatayā āptakāmatvamiti — sāmarthyāt brahmavidyaiva mokṣakāraṇamityuktam । ataḥ yadyapi kāmo mūlamityuktam , tathāpi mokṣakāraṇaviparyayeṇa bandhakāraṇam avidyā ityetadapi uktameva bhavati । atrāpi mokṣaḥ mokṣasādhanaṁ ca brāhmaṇenoktam ; tasyaiva dṛḍhīkaraṇāya mantra udāhriyate ślokaśabdavācyaḥ —
tadeṣa śloko bhavati । yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi śritāḥ । atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnuta iti । tadyathāhinirlvayanī valmīke mṛtā pratyastā śayītaivamevedaṁ śarīraṁ śete'thāyamaśarīro'mṛtaḥ prāṇo brahmaiva teja eva so'haṁ bhagavate sahasraṁ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ ॥ 7 ॥
tat tasminnevārthe eṣa ślokaḥ mantro bhavati । yadā yasminkāle sarve samastāḥ kāmāḥ tṛṣṇāprabhedāḥ pramucyante, ātmakāmasya brahmavidaḥ samūlato viśīryante, ye prasiddhā loke ihāmutrārthāḥ putravittalokaiṣaṇālakṣaṇāḥ asya prasiddhasya puruṣasya hṛdi buddhau śritāḥ āśritāḥ — atha tadā, martyaḥ maraṇadharmā san , kāmaviyogātsamūlataḥ, amṛto bhavati ; arthāt anātmaviṣayāḥ kāmā avidyālakṣaṇāḥ mṛtyavaḥ ityetaduktaṁ bhavati ; ataḥ mṛtyuviyoge vidvān jīvanneva amṛto bhavati । atra asminneva śarīre vartamānaḥ brahma samaśnute, brahmabhāvaṁ mokṣaṁ pratipadyata ityarthaḥ । ataḥ mokṣaḥ na deśāntaragamanādi apekṣate । tasmāt viduṣo notkrāmanti prāṇāḥ, yathāvasthitā eva svakāraṇe puruṣe samavanīyante ; nāmamātraṁ hi avaśiṣyate — ityuktam । kathaṁ punaḥ samavanīteṣu prāṇeṣu, dehe ca svakāraṇe pralīne, vidvān muktaḥ atraiva sarvātmā san vartamānaḥ punaḥ pūrvavat dehitvaṁ saṁsāritvalakṣaṇaṁ na pratipadyate — ityatrocyate — tat tatra ayaṁ dṛṣṭāntaḥ ; yathā loke ahiḥ sarpaḥ, tasya nirlvayanī, nirmokaḥ, sā ahinirlvayanī, valmīke sarpāśraye valmīkādāvityarthaḥ, mṛtā pratyastā prakṣiptā anātmabhāvena sarpeṇa parityaktā, śayīta varteta — evameva, yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, idaṁ śarīraṁ sarpasthānīyena muktena anātmabhāvena parityaktaṁ mṛtamiva śete । atha itaraḥ sarpasthānīyo muktaḥ sarvātmabhūtaḥ sarpavat tatraiva vartamāno'pi aśarīra eva, na pūrvavat punaḥ saśarīro bhavati । kāmakarmaprayuktaśarīrātmabhāvena hi pūrvaṁ saśarīraḥ martyaśca ; tadviyogāt atha idānīm aśarīraḥ, ata eva ca amṛtaḥ ; prāṇaḥ, prāṇitīti prāṇaḥ — ‘prāṇasya prāṇam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 18) iti hi vakṣyamāṇe śloke, ‘prāṇabandhanaṁ hi somya manaḥ’ (chā. u. 6 । 8 । 2) iti ca śrutyantare ; prakaraṇavākyasāmarthyācca para eva ātmā atra prāṇaśabdavācyaḥ ; brahmaiva paramātmaiva । kiṁ punastat ? teja eva vijñānam jyotiḥ, yena ātmajyotiṣā jagat avabhāsyamānaṁ prajñānetraṁ vijñānajyotiṣmat sat avibhraṁśat vartate । yaḥ kāmapraśno vimokṣārthaḥ yājñavalkyena varo datto janakāya, sahetukaḥ bandhamokṣārthalakṣaṇaḥ dṛṣṭāntadārṣṭāntikabhūtaḥ sa eṣa nirṇītaḥ savistaraḥ janakayājñavalkyākhyāyikārūpadhāriṇyā śrutyā ; saṁsāravimokṣopāya uktaḥ prāṇibhyaḥ । idānīṁ śrutiḥ svayamevāha — vidyāniṣkrayārthaṁ janakenaivamuktamiti ; katham ? so'ham evaṁ vimokṣitastvayā bhagavate tubhyaṁ vidyāniṣkrayārthaṁ sahasraṁ dadāmi — iti ha evaṁ kila uvāca uktavān janako vaidehaḥ । atra kasmādvimokṣapadārthe nirṇīte, videharājyam ātmānameva ca na nivedayati, ekadeśoktāviva sahasrameva dadāti ? tatra ko'bhiprāya iti । atra kecidvarṇayanti — adhyātmavidyārasiko janakaḥ śrutamapyarthaṁ punarmantraiḥ śuśrūṣati ; ato na sarvameva nivedayati ; śrutvābhipretaṁ yājñavalkyāt punarante nivedayiṣyāmīti hi manyate ; yadi cātraiva sarvaṁ nivedayāmi, nivṛttābhilāṣo'yaṁ śravaṇāditi matvā, ślokān na vakṣyati — iti ca bhayāt sahasradānaṁ śuśrūṣāliṅgajñāpanāyeti । sarvamapyetat asat , puruṣasyeva pramāṇabhūtāyāḥ śruteḥ vyājānupapatteḥ ; arthaśeṣopapatteśca — vimokṣapadārthe ukte'pi ātmajñānasādhane, ātmajñānaśeṣabhūtaḥ sarvaiṣaṇāparityāgaḥ sannyāsākhyaḥ vaktavyo'rthaśeṣaḥ vidyate ; tasmāt ślokamātraśuśrūṣākalpanā anṛjvī ; agatikā hi gatiḥ punaruktārthakalpanā ; sā ca ayuktā satyāṁ gatau । na ca tat stutimātramityavocāma । nanu evaṁ sati ‘ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva’ iti vaktavyam — naiṣa doṣaḥ ; ātmajñānavat aprayojakaḥ sannyāsaḥ pakṣe, pratipattikarmavat — iti hi manyate ; ‘sannyāsena tanuṁ tyajet’ iti smṛteḥ । sādhanatvapakṣe'pi na ‘ata ūrdhvaṁ vimokṣāyaiva’ iti praśnamarhati, mokṣasādhanabhūtātmajñānaparipākārthatvāt ॥
tadete ślokā bhavanti । aṇuḥ panthā vitataḥ purāṇo māṁ spṛṣṭo'nuvitto mayaiva । tena dhīrā apiyanti brahmavidaḥ svargaṁ lokamita ūrdhvaṁ vimuktāḥ ॥ 8 ॥
ātmakāmasya brahmavido mokṣa ityetasminnarthe mantrabrāhmaṇokte, vistarapratipādakā ete ślokā bhavanti । aṇuḥ sūkṣmaḥ panthāḥ durvijñeyatvāt , vitataḥ vistīrṇaḥ, vispaṣṭataraṇahetutvādvā ‘vitaraḥ’ iti pāṭhāntarāt , mokṣasādhano jñānamārgaḥ purāṇaḥ cirantanaḥ nityaśrutiprakāśitatvāt , na tārkikabuddhiprabhavakudṛṣṭimārgavat arvākkālikaḥ, māṁ spṛṣṭaḥ mayā labdha ityarthaḥ ; yo hi yena labhyate, sa taṁ spṛśatīva sambadhyate ; tena ayaṁ brahmavidyālakṣaṇo mokṣamārgaḥ mayā labdhatvāt ‘māṁ spṛṣṭaḥ’ ityucyate । na kevalaṁ mayā labdhaḥ, kiṁ tu anuvitto mayaiva ; anuvedanaṁ nāma vidyāyāḥ paripākāpekṣayā phalāvasānatāniṣṭhā prāptiḥ, bhujeriva tṛptyavasānatā ; pūrvaṁ tu jñānaprāptisambandhamātrameveti viśeṣaḥ । kim asāveva mantradṛk ekaḥ brahmavidyāphalaṁ prāptaḥ, nānyaḥ prāptavān , yena ‘anuvitto mayaiva’ ityavadhārayati — naiṣa doṣaḥ, asyāḥ phalam ātmasākṣikamanuttamamiti brahmavidyāyāḥ stutiparatvāt ; evaṁ hi kṛtārthātmābhimānakaram ātmapratyayasākṣikam ātmajñānam , kimataḥ param anyatsyāt — iti brahmavidyāṁ stauti ; na tu punaḥ anyo brahmavit tatphalaṁ na prāpnotīti, ‘tadyo yo devānām’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti sarvārthaśruteḥ ; tadevāha — tena brahmavidyāmārgeṇa dhīrāḥ prajñāvantaḥ anye'pi brahmavida ityarthaḥ, apiyanti apigacchanti, brahmavidyāphalaṁ mokṣaṁ svargaṁ lokam ; svargalokaśabdaḥ triviṣṭapavācyapi san iha prakaraṇāt mokṣābhidhāyakaḥ ; itaḥ asmāccharīrapātāt ūrdhvaṁ jīvanta eva vimuktāḥ santaḥ ॥
tasmiñchuklamuta nīlamāhuḥ piṅgalaṁ haritaṁ lohitaṁ ca । eṣa panthā brahmaṇā hānuvittastenaiti brahmavitpuṇyakṛttaijasaśca ॥ 9 ॥
tasmin mokṣasādhanamārge vipratipattirmumukṣūṇām ; katham ? tasmin śuklaṁ śuddhaṁ vimalam āhuḥ kecit mumukṣavaḥ ; nīlam anye, piṅgalam anye, haritaṁ lohitaṁ ca — yathādarśanam । nāḍyastu etāḥ suṣumnādyāḥ śleṣmādirasasampūrṇāḥ — śuklasya nīlasya piṅgalasyetyādyuktatvāt । ādityaṁ vā mokṣamārgam evaṁvidhaṁ manyante — ‘eṣa śukla eṣa nīlaḥ’ (chā. u. 8 । 6 । 1) ityādiśrutyantarāt । darśanamārgasya ca śuklādivarṇāsambhavāt । sarvathāpi tu prakṛtāt brahmavidyāmārgāt anye ete śuklādayaḥ । nanu śuklaḥ śuddhaḥ advaitamārgaḥ — na, nīlapītādiśabdaiḥ varṇavācakaiḥ saha anudravaṇāt ; yān śuklādīn yogino mokṣapathān āhuḥ, na te mokṣamārgāḥ ; saṁsāraviṣayā eva hi te — ‘cakṣuṣṭo vā mūrdhno vānyebhyo vā śarīradeśebhyaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti śarīradeśānniḥsaraṇasambandhāt , brahmādilokaprāpakā hi te । tasmāt ayameva mokṣamārgaḥ — yaḥ ātmakāmatvena āptakāmatayā sarvakāmakṣaye gamanānupapattau pradīpanirvāṇavat cakṣurādīnāṁ kāryakaraṇānām atraiva samavanayaḥ — iti eṣaḥ jñānamārgaḥ panthāḥ, brahmaṇā paramātmasvarūpeṇaiva brāhmaṇena tyaktasarvaiṣaṇena, anuvittaḥ । tena brahmavidyāmārgeṇa brahmavit anyaḥ api eti । kīdṛśo brahmavit tena etītyucyate — pūrvaṁ puṇyakṛdbhūtvā punastyaktaputrādyeṣaṇaḥ, paramātmatejasyātmānaṁ saṁyojya tasminnabhinirvṛttaḥ taijasaśca — ātmabhūtaḥ ihaiva ityarthaḥ ; īdṛśo brahmavit tena mārgeṇa eti । na punaḥ puṇyādisamuccayakāriṇo grahaṇam , virodhādityavocāma ; ‘apuṇyapuṇyoparame yaṁ punarbhavanirbhayāḥ । śāntāḥ sannyāsino yānti tasmai mokṣātmane namaḥ’ (mahā. bhā. rā. dha. 47 । 55) iti ca smṛteḥ ; ‘tyaja dharmamadharmaṁ ca’ (mo. dha. 329 । 40) ityādi puṇyāpuṇyatyāgopadeśāt ; ‘nirāśiṣamanārambhaṁ nirnamaskāramastutim । akṣīṇaṁ kṣīṇakarmāṇaṁ taṁ devā brāhmaṇaṁ viduḥ’ (mo. dha. 263 । 34) ‘naitādṛśaṁ brāhmaṇasyāsti vittaṁ yathaikatā samatā satyatā ca । śīlaṁ sthitirdaṇḍanidhānamārjavaṁ tatastataścoparamaḥ kriyābhyaḥ’ (mo. dha. 175 । 37) ityādismṛtibhyaśca । upadekṣyati ca ihāpi tu — ‘eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya na vardhate karmaṇā no kanīyān’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) iti karmaprayojanābhāve hetumuktvā, ‘tasmādevaṁvicchānto dāntaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ityādinā sarvakriyoparamam । tasmāt yathāvyākhyātameva puṇyakṛttvam । athavā yo brahmavit tena eti, sa puṇyakṛt taijasaśca — iti brahmavitstutireṣā ; puṇyakṛti taijase ca yogini mahābhāgyaṁ prasiddhaṁ loke, tābhyām ataḥ brahmavit stūyate prakhyātamahābhāgyatvālloke ॥
andhaṁ tamaḥ praviśanti ye'vidyāmupāsate । tato bhūya iva te tamo ya u vidyāyāṁ ratāḥ ॥ 10 ॥
andham adarśanātmakaṁ tamaḥ saṁsāraniyāmakaṁ praviśanti pratipadyante ; ke ? ye avidyāṁ vidyāto'nyāṁ sādhyasādhanalakṣaṇām , upāsate, karma anuvartanta ityarthaḥ ; tataḥ tasmādapi bhūya iva bahutaramiva tamaḥ praviśanti ; ke ? ye u vidyāyām avidyāvastupratipādikāyāṁ karmārthāyāṁ trayyāmeva vidyāyām , ratā abhiratāḥ ; vidhipratiṣedhapara eva vedaḥ, nānyo'sti — iti, upaniṣadarthānapekṣiṇa ityarthaḥ ॥
anandā nāma te lokā andhena tamasāvṛtāḥ । tāṁste pretyābhigacchantyavidvāṁso'budho janāḥ ॥ 11 ॥
yadi te adarśanalakṣaṇaṁ tamaḥ praviśanti, ko doṣa ityucyate — anandāḥ anānandāḥ asukhā nāma te lokāḥ, tena andhenādarśanalakṣaṇena tamasā āvṛtāḥ vyāptāḥ, — te tasya ajñānatamaso gocarāḥ ; tān te pretya mṛtvā abhigacchanti abhiyānti ; ke ? ye avidvāṁsa ; kiṁ sāmānyena avidvattāmātreṇa ? netyucyate — abudhaḥ, budheḥ avagamanārthasya dhātoḥ kvippratyayāntasya rūpam , ātmāvagamavarjitā ityarthaḥ ; janāḥ prākṛtā eva jananadharmāṇo vā ityetat ॥
ātmānaṁ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ । kimicchankasya kāmāya śarīramanusañjvaret ॥ 12 ॥
ātmānaṁ svaṁ paraṁ sarvaprāṇimanīṣitajñaṁ hṛtstham aśanāyādidharmātītam , cet yadi, vijānīyāt sahasreṣu kaścit ; cediti ātmavidyāyā durlabhatvaṁ darśayati ; katham ? ayam para ātmā sarvaprāṇipratyayasākṣī, yaḥ neti netītyādyuktaḥ, yasmānnānyo'sti draṣṭā śrotā mantā vijñātā, samaḥ sarvabhūtastho nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaḥ — asmi bhavāmi — iti ; pūruṣaḥ puruṣaḥ ; saḥ kimicchan — tatsvarūpavyatiriktam anyadvastu phalabhūtaṁ kimicchan kasya vā anyasya ātmano vyatiriktasya kāmāya prayojanāya ; na hi tasya ātmana eṣṭavyaṁ phalam , na cāpyātmano'nyaḥ asti, yasya kāmāya icchati, sarvasya ātmabhūtatvāt ; ataḥ kimicchan kasya kāmāya śarīramanusañjvaret , bhraṁśet , śarīropādhikṛtaduḥkhamanu duḥkhī syāt , śarīratāpamanutapyeta । anātmadarśino hi tadvyatiriktavastvantarepsoḥ ; ‘mamedaṁ syāt , putrasya idam , bhāryāyā idam’ ityevamīhamānaḥ punaḥpunarjananamaraṇaprabandharūḍhaḥ śarīrarogamanurujyate ; sarvātmadarśinastu tadasambhava ityetadāha ॥
yasyānuvittaḥ pratibuddha ātmāsminsandehye gahane praviṣṭaḥ । sa viśvakṛtsa hi sarvasya kartā tasya lokaḥ sa u loka eva ॥ 13 ॥
kiṁ ca yasya brāhmaṇasya, anuvittaḥ anulabdhaḥ, pratibuddhaḥ sākṣātkṛtaḥ, katham ? ahamasmi paraṁ brahmetyevaṁ pratyagātmatvenāvagataḥ, ātmā asminsandehye sandehe anekānarthasaṅkaṭopacaye, gahane viṣame anekaśatasahasravivekavijñānapratipakṣe viṣame, praviṣṭaḥ ; sa yasya brāhmaṇasyānuvittaḥ pratibodhenetyarthaḥ ; sa viśvakṛt viśvasya kartā ; kathaṁ viśvakṛttvam , tasya kiṁ viśvakṛditi nāma ityāśaṅkyāha — saḥ hi yasmāt sarvasya kartā, na nāmamātram ; na kevalaṁ viśvakṛt paraprayuktaḥ san , kiṁ tarhi tasya lokaḥ sarvaḥ ; kimanyo lokaḥ anyo'sāvityucyate — sa u loka eva ; lokaśabdena ātmā ucyate ; tasya sarva ātmā, sa ca sarvasyātmetyarthaḥ । ya eṣa brāhmaṇena pratyagātmā pratibuddhatayā anuvittaḥ ātmā anarthasaṅkaṭe gahane praviṣṭaḥ, sa na saṁsārī, kiṁ tu para eva ; yasmāt viśvasya kartā sarvasya ātmā, tasya ca sarva ātmā । eka evādvitīyaḥ para evāsmītyanusandhātavya iti ślokārthaḥ ॥
ihaiva santo'tha vidmastadvayaṁ na cedavedirmahatī vinaṣṭiḥ । ye tadviduramṛtāste bhavantyathetare duḥkhamevāpiyanti ॥ 14 ॥
kiṁ ca ihaiva anekānarthasaṅkule, santaḥ bhavantaḥ ajñānadīrghanidrāmohitāḥ santaḥ, kathañcidiva brahmatattvam ātmatvena atha vidmaḥ vijānīmaḥ, tat etadbrahma prakṛtam ; aho vayaṁ kṛtārthā ityabhiprāyaḥ । yadetadbrahma vijānīmaḥ, tat na cet viditavanto vayam — vedanaṁ vedaḥ, vedo'syāstīti vedī, vedyeva vediḥ, na vediḥ avediḥ, tataḥ aham avediḥ syām । yadi avediḥ syām , ko doṣaḥ syāt ? mahatī anantaparimāṇā janmamaraṇādilakṣaṇā vinaṣṭiḥ vinaśanam । aho vayam asmānmahato vināśāt nirmuktāḥ, yat advayaṁ brahma viditavanta ityarthaḥ । yathā ca vayaṁ brahma viditvā asmādvinaśanādvipramuktāḥ, evaṁ ye tadviduḥ amṛtāste bhavanti ; ye punaḥ naivaṁ brahma viduḥ, te itare brahmavidbhyo'nye abrahmavida ityarthaḥ, duḥkhameva janmamaraṇādilakṣaṇameva apiyanti pratipadyante, na kadācidapi aviduṣāṁ tato vinivṛttirityarthaḥ ; duḥkhameva hi te ātmatvenopagacchanti ॥
yadaitamanupaśyatyātmānaṁ devamañjasā । īśānaṁ bhūtabhavyasya na tato vijugupsate ॥ 15 ॥
yadā punaḥ etam ātmānam , kathañcit paramakāruṇikaṁ kañcidācāryaṁ prāpya tato labdhaprasādaḥ san , anu paścāt paśyati sākṣātkaroti svamātmānam , devaṁ dyotanavantam dātāraṁ vā sarvaprāṇikarmaphalānāṁ yathākarmānurūpam , añjasā sākṣāt , īśānaṁ svāminam bhūtabhavyasya kālatrayasyetyetat — na tataḥ tasmādīśānāddevāt ātmānaṁ viśeṣeṇa jugupsate gopāyitumicchati । sarvo hi loka īśvarādguptimicchati bhedadarśī ; ayaṁ tu ekatvadarśī na bibheti kutaścana ; ato na tadā vijugupsate, yadā īśānaṁ devam añjasā ātmatvena paśyati । na tadā nindati vā kañcit , sarvam ātmānaṁ hi paśyati, sa evaṁ paśyan kam asau nindyāt ॥
yasmādarvāksaṁvatsaro'hobhiḥ parivartate । taddevā jyotiṣāṁ jyotirāyurhopāsate'mṛtam ॥ 16 ॥
kiṁ ca yasmāt īśānāt arvāk , yasmādanyaviṣaya evetyarthaḥ, saṁvatsaraḥ kālātmā sarvasya janimataḥ paricchettā, yam aparicchindan arvāgeva vartate, ahobhiḥ svāvayavaiḥ ahorātrairityarthaḥ ; tat jyotiṣāṁ jyotiḥ ādityādijyotiṣāmapyavabhāsakatvāt , āyurityupāsate devāḥ, amṛtaṁ jyotiḥ — ato'nyanmriyate, na hi jyotiḥ ; sarvasya hi etajjyotiḥ āyuḥ । āyurguṇena yasmāt devāḥ tat jyotirupāsate, tasmāt āyuṣmantaste । tasmāt āyuṣkāmena āyurguṇena upāsyaṁ brahmetyarthaḥ ॥
yasminpañca pañcajanā ākāśaśca pratiṣṭhitaḥ । tameva manya ātmānaṁ vidvānbrahmāmṛto'mṛtam ॥ 17 ॥
kiṁ ca yasmin yatra brahmaṇi, pañca pañcajanāḥ — gandharvādayaḥ pañcaiva saṅkhyātāḥ gandharvāḥ pitaro devā asurā rakṣāṁsi — niṣādapañcamā vā varṇāḥ, ākāśaśca avyākṛtākhyaḥ — yasmin sūtram otaṁ ca protaṁ ca — yasminpratiṣṭhitaḥ ; ‘etasminnu khalvakṣare gārgyākāśaḥ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityuktam ; tameva ātmānam amṛtaṁ brahma manye aham , na cāhamātmānaṁ tato'nyatvena jāne । kiṁ tarhi ? amṛto'ham brahma vidvānsan ; ajñānamātreṇa tu martyo'ham āsam ; tadapagamāt vidvānaham amṛta eva ॥
prāṇasya prāṇamuta cakṣuṣaścakṣuruta śrotrasya śrotraṁ manaso ye mano viduḥ । te nicikyurbrahma purāṇamagryam ॥ 18 ॥
kiṁ ca tena hi caitanyātmajyotiṣā avabhāsyamānaḥ prāṇaḥ ātmabhūtena prāṇiti, tena prāṇasyāpi prāṇaḥ saḥ, taṁ prāṇasya prāṇam ; tathā cakṣuṣo'pi cakṣuḥ ; uta śrotrasyāpi śrotram ; brahmaśaktyādhiṣṭhitānāṁ hi cakṣurādīnāṁ darśanādisāmarthyam ; svataḥ kāṣṭhaloṣṭasamāni hi tāni caitanyātmajyotiḥśūnyāni ; manaso'pi manaḥ — iti ye viduḥ — cakṣurādivyāpārānumitāstitvaṁ pratyagātmānam , na viṣayabhūtam ye viduḥ — te nicikyuḥ niścayena jñātavantaḥ brahma, purāṇaṁ cirantanam , agryam agre bhavam । ‘tadyadātmavido viduḥ’ (mu. u. 2 । 2 । 10) iti hyātharvaṇe ॥
manasaivānudraṣṭavyaṁ neha nānāsti kiñcana । mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati ॥ 19 ॥
tadbrahmadarśane sādhanamucyate — manasaiva paramārthajñānasaṁskṛtena ācāryopadeśapūrvakaṁ ca anudraṣṭavyam । tatra ca darśanaviṣaye brahmaṇi na iha nānā asti kiñcana kiñcidapi ; asati nānātve, nānātvamadhyāropayati avidyayā । saḥ mṛtyoḥ maraṇāt , mṛtyuṁ maraṇam āpnoti ; ko'sau ? ya iha nāneva paśyati । avidyādhyāropaṇavyatirekeṇa nāsti paramārthato dvaitamityarthaḥ ॥
ekadhaivānudraṣṭavyametadapramayaṁ dhruvam । virajaḥ para ākāśādaja ātmā mahāndhruvaḥ ॥ 20 ॥
yasmādevam tasmāt , ekadhaiva ekenaiva prakāreṇa vijñānaghanaikarasaprakāreṇa ākāśavannirantareṇa anudraṣṭavyam ; yasmāt etadbrahma apramayam aprameyam , sarvaikatvāt ; anyena hi anyat pramīyate ; idaṁ tu ekameva, ataḥ aprameyam ; dhruvaṁ nityaṁ kūṭastham avicālītyarthaḥ । nanu viruddhamidamucyate — aprameyaṁ jñāyata iti ca ; ‘jñāyate’ iti pramāṇairmīyata ityarthaḥ, ‘aprameyam’ iti ca tatpratiṣedhaḥ — naiṣa doṣaḥ, anyavastuvat anāgamapramāṇaprameyatvapratiṣedhārthatvāt ; yathā anyāni vastūni āgamanirapekṣaiḥ pramāṇaiḥ viṣayīkriyante, na tathā etat ātmatattvaṁ pramāṇāntareṇa viṣayīkartuṁ śakyate ; sarvasyātmatve kena kaṁ paśyet vijānīyāt — iti pramātṛpramāṇādivyāpārapratiṣedhenaiva āgamo'pi vijñāpayati, na tu abhidhānābhidheyalakṣaṇavākyadharmāṅgīkaraṇena ; tasmāt na āgamenāpi svargamervādivat tat pratipādyate ; pratipādayitrātmabhūtaṁ hi tat ; pratipādayituḥ pratipādanasya pratipādyaviṣayatvāt , bhede hi sati tat bhavati । jñānaṁ ca tasmin parātmabhāvanivṛttireva ; na tasmin sākṣāt ātmabhāvaḥ kartavyaḥ, vidyamānatvādātmabhāvasya ; nityo hi ātmabhāvaḥ sarvasya atadviṣaya iva pratyavabhāsate ; tasmāt atadviṣayābhāsanivṛttivyatirekeṇa na tasminnātmabhāvo vidhīyate ; anyātmabhāvanivṛttau, ātmabhāvaḥ svātmani svābhāviko yaḥ, sa kevalo bhavatīti — ātmā jñāyata ityucyate ; svataścāprameyaḥ pramāṇāntareṇa na viṣayīkriyate iti ubhayamapyaviruddhameva । virajaḥ vigatarajaḥ, rajo nāma dharmādharmādimalam tadrahita ityetat । paraḥ — paro vyatiriktaḥ sūkṣmo vyāpī vā ākāśādapi avyākṛtākhyāt । ajaḥ na jāyate ; janmapratiṣedhāt uttare'pi bhāvavikārāḥ pratiṣiddhāḥ, sarveṣāṁ janmāditvāt । ātmā, mahānparimāṇataḥ, mahattaraḥ sarvasmāt । dhruvaḥ avināśī ॥
tameva dhīro vijñāya prajñāṁ kurvīta brāhmaṇaḥ । nānudhyāyādbahūñchabdānvāco viglāpanaṁ hi taditi ॥ 21 ॥
tam īdṛśamātmānameva, dhīraḥ dhīmān vijñāya upadeśataḥ śāstrataśca, prajñāṁ śāstrācaryopadiṣṭaviṣayāṁ jijñāsāparisamāptikarīm , kurvīta brāhmaṇaḥ — evaṁ prajñākaraṇasādhanāni sannyāsaśamadamoparamatitikṣāsamādhānāni kuryādityarthaḥ । na anudhyāyāt nānucintayet , bahūn prabhūtān śabdān ; tatra bahutvapratiṣedhāt kevalātmaikatvapratipādakāḥ svalpāḥ śabdā anujñāyante ; ‘omityevaṁ dhyāyatha ātmānam’ (mu. u. 2 । 2 । 6) ‘anyā vāco vimuñcatha’ (mu. u. 2 । 2 । 5) iti ca ātharvaṇe । vāco viglāpanaṁ viśeṣeṇa glānikaraṁ śramakaram , hi yasmāt , tat bahuśabdābhidhyānamiti ॥
sa vā eṣa mahānaja ātmā yo'yaṁ vijñānamayaḥ prāṇeṣu ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmiñchete sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ sarvasyādhipatiḥ sa na sādhunā karmaṇā bhūyānno evāsādhunā kanīyāneṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapāla eṣa seturvidharaṇa eṣāṁ lokānāmasambhedāya tametaṁ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena tapasānāśakenaitameva viditvā munirbhavati । etameva pravrājino lokamicchantaḥ pravrajanti । etaddha sma vai tatpūrve vidvāṁsaḥ prajāṁ na kāmayante kiṁ prajayā kariṣyāmo yeṣāṁ no'yamātmāyaṁ loka iti te ha sma putraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca lokaiṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṁ caranti yā hyeva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇobhe hyete eṣaṇe eva bhavataḥ । sa eṣa neti netyātmāgṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo na hi sajyate'sito na vyathate na riṣyatyetamu haivaite na tarata ityataḥ pāpamakaravamityataḥ kalyāṇamakaravamityubhe u haivaiṣa ete tarati nainaṁ kṛtākṛte tapataḥ ॥ 22 ॥
sahetukau bandhamokṣau abhihitau mantrabrāhmaṇābhyām ; ślokaiśca punaḥ mokṣasvarūpaṁ vistareṇa pratipāditam ; evam etasmin ātmaviṣaye sarvo vedaḥ yathā upayukto bhavati, tat tathā vaktavyamiti tadartheyaṁ kaṇḍikā ārabhyate । tacca yathā asminprapāṭhake abhihitaṁ saprayojanam anūdya atraiva upayogaḥ kṛtsnasya vedasya kāmyarāśivarjitasya — ityevamartha uktārthānuvādaḥ ‘sa vā eṣaḥ’ ityādiḥ । sa iti uktaparāmarśārthaḥ ; ko'sau uktaḥ parāmṛśyate ? taṁ pratinirdiśati — ya eṣa vijñānamaya iti — atītānantaravākyoktasaṁpratyayo mā bhūditi, yaḥ eṣaḥ ; katamaḥ eṣaḥ ityucyate — vijñānamayaḥ prāṇeṣviti ; uktavākyolliṅganaṁ saṁśayanivṛttyartham ; uktaṁ hi pūrvaṁ janakapraśnārambhe ‘katama ātmeti yo'yaṁ vijñānamayaḥ prāṇeṣu’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ityādi । etaduktaṁ bhavati — yo'yam ‘vijñānamayaḥ prāṇeṣu’ ityādinā vākyena pratipāditaḥ svayaṁ jyotirātmā, sa eṣaḥ kāmakarmāvidyānāmanātmadharmatvapratipādanadvāreṇa mokṣitaḥ paramātmabhāvamāpāditaḥ — para evāyaṁ nānya iti ; eṣa saḥ sākṣānmahānaja ātmetyuktaḥ । yo'yaṁ vijñānamayaḥ prāṇeṣviti yathāvyākhyātārtha eva । ya eṣaḥ antarhṛdaye hṛdayapuṇḍarīkamadhye ya eṣa ākāśo buddhivijñānasaṁśrayaḥ, tasminnākāśe buddhivijñānasahite śete tiṣṭhati ; athavā samprasādakāle antarhṛdaye ya eṣa ākāśaḥ para eva ātmā nirupādhikaḥ vijñānamayasya svasvabhāvaḥ, tasmin svasvabhāve paramātmani ākāśākhye śete ; caturthe etadvyākhyātam ‘kvaiṣa tadābhūt’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) ityasya prativacanatvena । sa ca sarvasya brahmendrādeḥ vaśī ; sarvo hi asya vaśe vartate ; uktaṁ ca ‘etasya vā akṣarasya praśāsane’ (bṛ. u. 3 । 8 । 9) iti । na kevalaṁ vaśī, sarvasya īśānaḥ īśitā ca brahmendraprabhṛtīnām । īśitṛtvaṁ ca kadācit jātikṛtam , yathā rājakumārasya balavattarānapi bhṛtyānprati, tadvanmā bhūdityāha — sarvasyādhipatiḥ adhiṣṭhāya pālayitā, svatantra ityarthaḥ ; na rājaputravat amātyādibhṛtyatantraḥ । trayamapyetat vaśitvādi hetuhetumadrūpam — yasmāt sarvasyādhipatiḥ, tato'sau sarvasyeśānaḥ ; yo hi yamadhiṣṭhāya pālayati, sa taṁ pratīṣṭa eveti prasiddham , yasmācca sarvasyeśānaḥ, tasmāt sarvasya vaśīti । kiñcānyat sa evaṁbhūto hṛdyantarjyotiḥ puruṣo vijñānamayaḥ na sādhunā śāstravihitena karmaṇā bhūyānbhavati, na vardhate pūrvāvasthātaḥ kenaciddharmeṇa ; no eva śāstrapratiṣiddhena asādhunā karmaṇā kanīyān alpataro bhavati, pūrvāvasthāto na hīyata ityarthaḥ । kiṁ ca sarvo hi adhiṣṭhānapālanādi kurvan parānugrahapīḍākṛtena dharmādharmākhyena yujyate ; asyaiva tu kathaṁ tadabhāva ityucyate — yasmāt eṣa sarveśvaraḥ san karmaṇo'pīśituṁ bhavatyeva śīlamasya, tasmāt na karmaṇā sambadhyate । kiṁ ca eṣa bhūtādhipatiḥ brahmādistambaparyantānāṁ bhūtānāmadhipatirityuktārthaṁ padam । eṣa bhūtānāṁ teṣāmeva pālayitā rakṣitā । eṣa setuḥ ; kiṁviśiṣṭa ityāha — vidharaṇaḥ varṇāśramādivyavasthāyā vidhārayitā ; tadāha — eṣāṁ bhūrādīnāṁ brahmalokāntānāṁ lokānām asambhedāya asambhinnamaryādāyai ; parameśvareṇa setuvadavidhāryamāṇā lokāḥ sambhinnamaryādāḥ syuḥ ; ato lokānāmasambhedāya setubhūto'yaṁ parameśvaraḥ, yaḥ svayaṁ jyotirātmaiva evaṁvit sarvasya vaśī — ityādi brahmavidyāyāḥ phalametannirdiṣṭam । ‘kiñjyotirayaṁ puruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 2) ityevamādiṣaṣṭhaprapāṭhakavihitāyāmetasyāṁ brahmavidyāyām evaṁphalāyām kāmyaikadeśavarjitaṁ kṛtsnaṁ karmakāṇḍaṁ tādarthyena viniyujyate ; tat kathamityucyate — tametam evaṁbhūtamaupaniṣadaṁ puruṣam , vedānuvacanena mantrabrāhmaṇādhyayanena nityasvādhyāyalakṣaṇena, vividiṣanti veditumicchanti ; ke ? brāhmaṇāḥ ; brāhmaṇagrahaṇamupalakṣaṇārtham ; aviśiṣṭo hi adhikāraḥ trayāṇāṁ varṇānām ; athavā karmakāṇḍena mantrabrāhmaṇena vedānuvacanena vividiṣanti ; kathaṁ vividiṣantītyucyate — yajñenetyādi ॥
ye punaḥ mantrabrāhmaṇalakṣaṇena vedānuvacanena prakāśyamānaṁ vividiṣanti — iti vyācakṣate, teṣām āraṇyakamātrameva vedānuvacanaṁ syāt ; na hi karmakāṇḍena para ātmā prakāśyate ; ‘taṁ tvaupaniṣadam’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) iti viśeṣaśruteḥ । vedānuvacaneneti ca aviśeṣitatvāt samastagrāhi idaṁ vacanam ; na ca tadekadeśotsargaḥ yuktaḥ । nanu tvatpakṣe'pi upaniṣadvarjamiti ekadeśatvaṁ syāt — na, ādyavyākhyāne avirodhāt asmatpakṣe naiṣa doṣo bhavati ; yadā vedānuvacanaśabdena nityaḥ svādhyāyo vidhīyate, tadā upaniṣadapi gṛhītaiveti, vedānuvacanaśabdārthaikadeśo na parityakto bhavati । yajñādisahapāṭhācca — yajñādīni karmāṇyeva anukramiṣyan vedānuvacanaśabdaṁ prayuṅkte ; tasmāt karmaiva vedānuvacanaśabdenocyata iti gamyate ; karma hi nityasvādhyāyaḥ ॥
kathaṁ punaḥ nityasvādhyāyādibhiḥ karmabhiḥ ātmānaṁ vividiṣanti ? naiva hi tāni ātmānaṁ prakāśayanti, yathā upaniṣadaḥ — naiṣa doṣaḥ, karmaṇāṁ viśuddhihetutvāt ; karmabhiḥ saṁskṛtā hi viśuddhātmānaḥ śaknuvanti ātmānamupaniṣatprakāśitam apratibandhena veditum ; tathā hyātharvaṇe — ‘viśuddhasattvastatastu taṁ paśyate niṣkalaṁ dhyāyamānaḥ’ (mu. u. 3 । 1 । 8) iti ; smṛtiśca ‘jñānamutpadyate puṁsāṁ kṣayātpāpasya karmaṇaḥ’ (mo. dha. 204 । 8) ityādiḥ । kathaṁ punaḥ nityāni karmāṇi saṁskārārthānītyavagamyate ? ‘sa ha vā ātmayājī yo vededaṁ me'nenāṅgaṁ saṁskriyata idaṁ me'nenāṅgamupadhīyate’ (śata. brā. 11 । 2 । 6 । 13) ityādiśruteḥ ; sarveṣu ca smṛtiśāstreṣu karmāṇi saṁskārārthānyeva ācakṣate ‘aṣṭācatvāriṁśatsaṁskārāḥ’ (gau. dha. 1 । 8 । 8 taḥ 22, 24, 25) ityādiṣu । gītāsu ca — ‘yajño dānaṁ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām । ’ (bha. gī. 18 । 5) ‘sarve'pyete yajñavido yajñakṣapitakalmaṣāḥ’ (bha. gī. 4 । 30) iti । yajñeneti — dravyayajñā jñānayajñāśca saṁskārārthāḥ ; saṁskṛtasya ca viśuddhasattvasya jñānotpattirapratibandhena bhaviṣyati ; ato yajñena vividiṣanti । dānena — dānamapi pāpakṣayahetutvāt dharmavṛddhihetutvācca । tapasā, tapa iti aviśeṣeṇa kṛcchracāndrāyaṇādiprāptau viśeṣaṇam — anāśakeneti ; kāmānaśanam anāśakam , na tu bhojananivṛttiḥ ; bhojananivṛttau mriyata eva, na ātmavedanam । vedānuvacanayajñadānatapaḥśabdena sarvameva nityaṁ karma upalakṣyate ; evaṁ kāmyavarjitaṁ nityaṁ karmajātaṁ sarvam ātmajñānotpattidvāreṇa mokṣasādhanatvaṁ pratipadyate ; evaṁ karmakāṇḍena asya ekavākyatāvagatiḥ । evaṁ yathoktena nyāyena etameva ātmānaṁ viditvā yathāprakāśitam , munirbhavati, mananānmuniḥ, yogī bhavatītyarthaḥ ; etameva viditvā munirbhavati, nānyam । nanu anyavedane'pi munitvaṁ syāt ; kathamavadhāryate — etameveti — bāḍham , anyavedane'pi munirbhavet ; kiṁ tu anyavedane na munireva syāt , kiṁ tarhi karmyapi bhavet saḥ ; etaṁ tu aupaniṣadaṁ puruṣaṁ viditvā, munireva syāt , na tu karmī ; ataḥ asādhāraṇaṁ munitvaṁ vivakṣitamasyeti avadhārayati — etameveti ; etasminhi vidite, kena kaṁ paśyedityevaṁ kriyāsambhavāt mananameva syāt । kiṁ ca etameva ātmānaṁ svaṁ lokam icchantaḥ prārthayantaḥ pravrājinaḥ pravrajanaśīlāḥ pravrajanti prakarṣeṇa vrajanti, sarvāṇi karmāṇi sannyasyantītyarthaḥ । ‘etameva lokamicchantaḥ’ ityavadhāraṇāt na bāhyalokatrayepsūnāṁ pārivrājye adhikāra iti gamyate ; na hi gaṅgādvāraṁ pratipitsuḥ kāśīdeśanivāsī pūrvābhimukhaḥ praiti । tasmāt bāhyalokatrayārthināṁ putrakarmāparabrahmavidyāḥ sādhanam , ‘putreṇāyaṁ loko jayyo nānyena karmaṇā’ (bṛ. u. 1 । 5 । 16) ityādiśruteḥ ; ataḥ tadarthibhiḥ putrādisādhanaṁ pratyākhyāya, na pārivrājyaṁ pratipattuṁ yuktam , atatsādhanatvātpārivrājyasya । tasmāt ‘etameva lokamicchantaḥ pravrajanti’ iti yuktamavadhāraṇam । ātmalokaprāptirhi avidyānivṛttau svātmanyavasthānameva । tasmāt ātmānaṁ cet lokamicchati yaḥ, tasya sarvakriyoparama eva ātmalokasādhanaṁ mukhyam antaraṅgam , yathā putrādireva bāhyalokatrayasya, putrādikarmaṇa ātmalokaṁ prati asādhanatvāt । asambhavena ca viruddhatvamavocāma । tasmāt ātmānaṁ lokamicchantaḥ pravrajantyeva, sarvakriyābhyo nivarterannevetyarthaḥ । yathā ca bāhyalokatrayārthinaḥ pratiniyatāni putrādīni sādhanāni vihitāni, evamātmalokārthinaḥ sarvaiṣaṇānivṛttiḥ pārivrājyaṁ brahmavido vidhīyata eva । kutaḥ punaḥ te ātmalokārthinaḥ pravrajantyevetyucyate ; tatra arthavādavākyarūpeṇa hetuṁ darśayati — etaddha sma vai tat । tadetat pārivrājye kāraṇamucyate — ha sma vai kila pūrve atikrāntakālīnā vidvāṁsaḥ ātmajñāḥ, prajāṁ karma aparabrahmavidyāṁ ca ; prajopalakṣitaṁ hi trayametat bāhyalokatrayasādhanaṁ nirdiśyate ‘prajām’ iti । prajāṁ kim ? na kāmayante, putrādilokatrayasādhanaṁ na anutiṣṭhantītyarthaḥ । nanu aparabrahmadarśanamanutiṣṭhantyeva, tadbalāddhi vyutthānam — na apavādāt ; ‘brahma taṁ parādādyo'nyatrātmano brahma veda’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) ‘sarvaṁ taṁ parādāt —’ iti aparabrahmadarśanamapi apavadatyeva, aparabrahmaṇo'pi sarvamadhyāntarbhāvāt ; ‘yatra nānyatpaśyati’ (chā. u. 7 । 24 । 1) iti ca ; pūrvāparabāhyāntaradarśanapratiṣedhācca apūrvamanaparamanantaramabāhyamiti ; ‘tatkena kaṁ paśyedvijānīyāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) iti ca ; tasmāt na ātmadarśanavyatirekeṇa anyat vyutthānakāraṇamapekṣate । kaḥ punaḥ teṣāmabhiprāya ityucyate — kiṁ prayojanaṁ phalaṁ sādhyaṁ kariṣyāmaḥ prajayā sādhanena ; prajā hi bāhyalokasādhanaṁ nirjñātā ; sa ca bāhyaloko nāsti asmākam ātmavyatiriktaḥ ; sarvaṁ hi asmākam ātmabhūtameva, sarvasya ca vayam ātmabhūtāḥ ; ātmā ca naḥ ātmatvādeva na kenacit sādhanena utpādyaḥ āpyaḥ vikāryaḥ saṁskāryo vā । yadapi ātmayājinaḥ saṁskārārthaṁ karmeti, tadapi kāryakaraṇātmadarśanaviṣayameva, idaṁ me anena aṅgaṁ saṁskriyate — iti aṅgāṅgitvādiśravaṇāt ; na hi vijñānaghanaikarasanairantaryadarśinaḥ aṅgāṅgisaṁskāropadhānadarśanaṁ sambhavati । tasmāt na kiñcit prajādisādhanaiḥ kariṣyāmaḥ ; aviduṣāṁ hi tat prajādisādhanaiḥ kartavyaṁ phalam ; na hi mṛgatṛṣṇikāyāmudakapānāya tadudakadarśī pravṛtta iti, tatra ūṣaramātramudakābhāvaṁ paśyato'pi pravṛttiryuktā ; evam asmākamapi paramārthātmalokadarśināṁ prajādisādhanasādhye mṛgatṛṣṇikādisame avidvaddarśanaviṣaye na pravṛttiryuktetyabhiprāyaḥ । tadetaducyate — yeṣām asmākaṁ paramārthadarśināṁ naḥ, ayamātmā aśanāyādivinirmuktaḥ sādhvasādhubhyāmavikāryaḥ ayaṁ lokaḥ phalamabhipretam ; na cāsya ātmanaḥ sādhyasādhanādisarvasaṁsāradharmavinirmuktasya sādhanaṁ kiñcit eṣitavyam ; sādhyasya hi sādhanānveṣaṇā kriyate ; asādhyasya sādhanānveṣaṇāyāṁ hi, jalabuddhyā sthala iva taraṇaṁ kṛtaṁ syāt , khe vā śākunapadānveṣaṇam । tasmāt etamātmānaṁ viditvā pravrajeyureva brāhmaṇāḥ, na karma ārabherannityarthaḥ, yasmāt pūrve brāhmaṇā evaṁ vidvāṁsaḥ prajāmakāmayamānāḥ । te evaṁ sādhyasādhanasaṁvyavahāraṁ nindantaḥ avidvadviṣayo'yamiti kṛtvā, kiṁ kṛtavanta ityucyate — te ha sma kila putraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca lokaiṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṁ carantītyādi vyākhyātam ॥
tasmāt ātmānaṁ lokamicchantaḥ pravrajanti pravrajeyuḥ — ityeṣa vidhiḥ arthavādena saṅgacchate ; na hi sārthavādasya asya lokastutyābhimukhyam upapadyate ; pravrajantītyasyārthavādarūpo hi ‘etaddha sma’ ityādiruttaro granthaḥ ; arthavādaścet , nārthavādāntaramapekṣeta ; apekṣate tu ‘etaddha sma’ ityādyarthavādaṁ ‘pravrajanti’ ityetat । yasmāt pūrve vidvāṁsaḥ prajādikarmabhyo nivṛttāḥ pravrajitavanta eva, tasmāt adhunātanā api pravrajanti pravrajeyuḥ — ityevaṁ sambadhyamānaṁ na lokastutyabhimukhaṁ bhavitumarhati ; vijñānasamānakartṛkatvopadeśādityādinā avocāma । vedānuvacanādisahapāṭhācca ; yathā ātmavedanasādhanatvena vihitānāṁ vedānuvacanādīnāṁ yathārthatvameva, nārthavādatvam , tathā taireva saha paṭhitasya pārivrājyasya ātmalokaprāptisādhanatvena arthavādatvamayuktam । phalavibhāgopadeśācca ; ‘etamevātmānaṁ lokaṁ viditvā’ iti anyasmāt bāhyāt lokāt ātmānaṁ phalāntaratvena pravibhajati, yathā — putreṇaivāyaṁ loko jayyaḥ nānyena karmaṇā, karmaṇā pitṛlokaḥ — iti । na ca pravrajantītyetat prāptavat lokastutiparam , pradhānavacca arthavādāpekṣam — sakṛcchrutaṁ syāt । tasmāt bhrāntireva eṣā — lokastutiparamiti । na ca anuṣṭheyena pārivrājyena stutirupapadyate ; yadi pārivrājyam anuṣṭheyamapi sat anyastutyarthaṁ syāt , darśapūrṇamāsādīnāmapi anuṣṭheyānāṁ stutyarthatā syāt । na ca anyatra kartavyatā etasmādviṣayāt nirjñātā, yata iha stutyartho bhavet । yadi punaḥ kvacidvidhiḥ parikalpyeta pārivrājyasya, sa ihaiva mukhyaḥ nānyatra sambhavati । yadapi anadhikṛtaviṣaye pārivrājyaṁ parikalpyate, tatra vṛkṣādyārohaṇādyapi pārivrājyavat kalpyeta, kartavyatvena anirjñātatvāviśeṣāt । tasmāt stutitvagandho'pi atra na śakyaḥ kalpayitum ॥
yadi ayamātmā loka iṣyate, kimarthaṁ tatprāptisādhanatvena karmāṇyeva na ārabheran , kiṁ pārivrājyena — ityatrocyate — asya ātmalokasya karmabhirasambandhāt ; yamātmānamicchantaḥ pravrajeyuḥ, sa ātmā sādhanatvena phalatvena ca utpādyatvādiprakārāṇāmanyatamatvenāpi karmabhiḥ na sambadhyate ; tasmāt — sa eṣa neti netyātmāgṛhyo na hi gṛhyate — ityādilakṣaṇaḥ ; yasmāt evaṁlakṣaṇa ātmā karmaphalasādhanāsambandhī sarvasaṁsāradharmavilakṣaṇaḥ aśanāyādyatītaḥ asthūlādidharmavān ajo'jaro'maro'mṛto'bhayaḥ saindhavaghanavadvijñānaikarasasvabhāvaḥ svayaṁ jyotiḥ eka evādvayaḥ apūrvo'naparo'nantaro'bāhyaḥ — ityetat āgamatastarkataśca sthāpitam , viśeṣataśceha janakayājñavalkyasaṁvāde asmin ; tasmāt evaṁlakṣaṇe ātmani vidite ātmatvena naiva karmārambha upapadyate । tasmādātmā nirviśeṣaḥ । na hi cakṣuṣmān pathi pravṛttaḥ ahani kūpe kaṇṭake vā patati ; kṛtsnasya ca karmaphalasya vidyāphale'ntarbhāvāt ; na ca ayatnaprāpye vastuni vidvān yatnamātiṣṭhati ; ‘atke cenmadhu vindeta kimarthaṁ parvataṁ vrajet । iṣṭasyārthasya samprāptau ko vidvānyatnamācaret’ ‘sarvaṁ karmākhilaṁ pārtha jñāne parisamāpyate —’ (bha. gī. 4 । 33) iti gītāsu । ihāpi ca etasyaiva paramānandasya brahmavitprāpyasya anyāni bhūtāni mātrāmupajīvantītyuktam । ato brahmavidāṁ na karmārambhaḥ ॥
yasmāt sarvaiṣaṇāvinivṛttaḥ sa eṣa neti netyātmānamātmatvenopagamya tadrūpeṇaiva vartate, tasmāt etam evaṁvidaṁ neti netyātmabhūtam , u ha eva ete vakṣyamāṇe na tarataḥ na prāpnutaḥ — iti yuktameveti vākyaśeṣaḥ । ke te ityucyate — ataḥ asmānnimittāt śarīradhāraṇādihetoḥ, pāpam apuṇyaṁ karma akaravaṁ kṛtavānasmi — kaṣṭaṁ khalu mama vṛttam , anena pāpena karmaṇā ahaṁ narakaṁ pratipatsye — iti yo'yaṁ paścāt pāpaṁ karma kṛtavataḥ — paritāpaḥ sa evaṁ neti netyātmabhūtaṁ na tarati ; tathā ataḥ kalyāṇaṁ phalaviṣayakāmānnimittāt yajñadānādilakṣaṇaṁ puṇyaṁ śobhanaṁ karma kṛtavānasmi, ato'ham asya phalaṁ sukhamupabhokṣye dehāntare — ityeṣo'pi harṣaḥ taṁ na tarati । ubhe u ha eva eṣaḥ brahmavit ete karmaṇī tarati puṇyapāpalakṣaṇe । evaṁ brahmavidaḥ sannyāsina ubhe api karmaṇī kṣīyete — pūrvajanmani kṛte ye te, iha janmani kṛte ye te ca ; apūrve ca na ārabhyete । kiṁ ca nainaṁ kṛtākṛte, kṛtaṁ nityānuṣṭhānam , akṛtaṁ tasyaiva akriyā, te api kṛtākṛte enaṁ na tapataḥ ; anātmajñaṁ hi, kṛtaṁ phaladānena, akṛtaṁ pratyavāyotpādanena, tapataḥ ; ayaṁ tu brahmavit ātmavidyāgninā sarvāṇi karmāṇi bhasmīkaroti, ‘yathaidhāṁsi samiddho'gniḥ’ (bha. gī. 4 । 37) ityādismṛteḥ ; śarīrārambhakayostu upabhogenaiva kṣayaḥ । ato brahmavit akarmasambandhī ॥
tadetadṛcābhyuktam । eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya na vardhate karmaṇā no kanīyān । tasyaiva syātpadavittaṁ viditvā na lipyate karmaṇā pāpakeneti । tasmādevaṁvicchānto dānta uparatastitikṣuḥ samāhito bhūtvātmanyevātmānaṁ paśyati sarvamātmānaṁ paśyati nainaṁ pāpmā tarati sarvaṁ pāpmānaṁ tarati nainaṁ pāpmā tapati sarvaṁ pāpmānaṁ tapati vipāpo virajo'vicikitso brāhmaṇo bhavatyeṣa brahmalokaḥ samrāḍenaṁ prāpito'sīti hovāca yājñavalkyaḥ so'haṁ bhagavate videhāndadāmi māṁ cāpi saha dāsyāyeti ॥ 23 ॥
tadetadvastu brāhmaṇenoktam ṛcā mantreṇa abhyuktam prakāśitam । eṣaḥ neti netyādilakṣaṇaḥ nityo mahimā ; anye tu mahimānaḥ karmakṛtā ityanityāḥ ; ayaṁ tu tadvilakṣaṇo mahimā svābhāvikatvānnityaḥ brahmavidaḥ brāhmaṇasya tyaktasarvaiṣaṇasya । kuto'sya nityatvamiti hetumāha — karmaṇā na vardhate śubhalakṣaṇena kṛtena vṛddhilakṣaṇāṁ vikriyāṁ na prāpnoti ; aśubhena karmaṇā no kanīyān nāpyapakṣayalakṣaṇāṁ vikriyāṁ prāpnoti ; upacayāpacayahetubhūtā eva hi sarvā vikriyā iti etābhyāṁ pratiṣidhyante ; ataḥ avikriyātvāt nitya eṣa mahimā । tasmāt tasyaiva mahimnaḥ, syāt bhavet , padavit — padasya vettā, padyate gamyate jñāyata iti mahimnaḥ svarūpameva padam , tasya padasya veditā । kiṁ tatpadavedanena syādityucyate — taṁ viditvā mahimānam , na lipyate na sambadhyate karmaṇā pāpakena dharmādharmalakṣaṇena, ubhayamapi pāpakameva viduṣaḥ । yasmādevam akarmasambandhī eṣa brāhmaṇasya mahimā neti netyādilakṣaṇaḥ, tasmāt evaṁvit śāntaḥ bāhyendriyavyāpārata upaśāntaḥ, tathā dāntaḥ antaḥkaraṇatṛṣṇāto nivṛttaḥ, uparataḥ sarvaiṣaṇāvinirmuktaḥ sannyāsī, titikṣuḥ dvandvasahiṣṇuḥ, samāhitaḥ indriyāntaḥkaraṇacalanarūpādvyāvṛttyā aikāgryarūpeṇa samāhito bhūtvā ; tadetaduktaṁ purastāt ‘bālyaṁ ca pāṇḍityaṁ ca nirvidya’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) iti ; ātmanyeva sve kāryakaraṇasaṅghāte ātmānaṁ pratyakcetayitāraṁ paśyati । tatra kiṁ tāvanmātraṁ paricchinnam ? netyucyate — sarvaṁ samastam ātmānameva paśyati, nānyat ātmavyatiriktaṁ vālāgramātramapyastītyevaṁ paśyati ; mananāt munirbhavati jāgratsvapnasuṣuptākhyaṁ sthānatrayaṁ hitvā । evaṁ paśyantaṁ brāhmaṇaṁ nainaṁ pāpmā puṇyapāpalakṣaṇaḥ tarati, na prāpnoti ; ayaṁ tu brahmavit sarvaṁ pāpmānaṁ tarati ātmabhāvenaiva vyāpnoti atikrāmati । nainaṁ pāpmā kṛtākṛtalakṣaṇaḥ tapati iṣṭaphalapratyavāyotpādanābhyām ; sarvaṁ pāpmānam ayaṁ tapati brahmavit sarvātmadarśanavahninā bhasmīkaroti । sa eṣa evaṁvit vipāpaḥ vigatadharmādharmaḥ, virajaḥ vigatarajaḥ, rajaḥ kāmaḥ, vigatakāmaḥ, avicikitsaḥ chinnasaṁśayaḥ, ahamasmi sarvātmā paraṁ brahmeti niścitamatiḥ brāhmaṇo bhavati — ayaṁ tu evaṁbhūtaḥ etasyāmavasthāyāṁ mukhyo brāhmaṇaḥ, prāgetasmāt brahmasvarūpāvasthānāt gauṇamasya brāhmaṇyam । eṣa brahmalokaḥ — brahmaiva loko brahmalokaḥ mukhyo nirupacaritaḥ sarvātmabhāvalakṣaṇaḥ, he samrāṭ । enaṁ brahmalokaṁ pariprāpito'si abhayaṁ neti netyādilakṣaṇam — iti hovāca yājñavalkyaḥ । evaṁ brahmabhūto janakaḥ yājñavalkyena brahmabhāvamāpāditaḥ pratyāha — so'haṁ tvayā brahmabhāvamāpāditaḥ san bhagavate tubhyam videhān deśān mama rājyaṁ samastaṁ dadāmi, māṁ ca saha videhaiḥ dāsyāya dāsakarmaṇe — dadāmīti ca - śabdātsambadhyate । parisamāpitā brahmavidyā saha sannyāsena sāṅgā setikartavyatākā ; parisamāptaḥ paramapuruṣārthaḥ ; etāvat puruṣeṇa kartavyam , eṣa niṣṭhā, eṣā parā gatiḥ, etanniḥśreyasam , etatprāpya kṛtakṛtyo brāhmaṇo bhavati, etat sarvavedānuśāsanamiti ॥
sa vā eṣa mahānaja ātmānnādo vasudāno vindate vasu ya evaṁ veda ॥ 24 ॥
yo'yaṁ janakayājñavalkyākhyāyikāyāṁ vyākhyāta ātmā sa vai eṣaḥ mahān ajaḥ ātmā annādaḥ sarvabhūtasthaḥ sarvānnānāmattā, vasudānaḥ — vasu dhanaṁ sarvaprāṇikarmaphalam — tasya dātā, prāṇināṁ yathākarma phalena yojayitetyarthaḥ ; tametat ajamannādaṁ vasudānamātmānam annādavasudānaguṇābhyāṁ yuktam yo veda, saḥ sarvabhūteṣvātmabhūtaḥ annamatti, vindate ca vasu sarvaṁ karmaphalajātaṁ labhate sarvātmatvādeva, ya evaṁ yathoktaṁ veda । athavā dṛṣṭaphalārthibhirapi evaṁguṇa upāsyaḥ ; tena annādaḥ vasośca labdhā, dṛṣṭenaiva phalena annāttṛtvena gośvādinā ca asya yogo bhavatītyarthaḥ ॥
sa vā eṣa mahānaja ātmājaro'maro'mṛto'bhayo brahmābhayaṁ vai brahmābhayaṁ hi vai brahma bhavati ya evaṁ veda ॥ 25 ॥
idānīṁ samastasyaiva āraṇyakasya yo'rtha uktaḥ, sa samuccitya asyāṁ kaṇḍikāyāṁ nirdiśyate, etāvānsamastāraṇyakārtha iti । sa vā eṣa mahānaja ātmā ajaraḥ na jīryata iti, na vipariṇamata ityarthaḥ ; amaraḥ — yasmācca ajaraḥ, tasmāt amaraḥ, na mriyata ityamaraḥ ; yo hi jāyate jīryate ca, sa vinaśyati mriyate vā ; ayaṁ tu ajatvāt ajaratvācca avināśī yataḥ, ata eva amṛtaḥ । yasmāt janiprabhṛtibhiḥ tribhirbhāvavikāraiḥ varjitaḥ, tasmāt itarairapi bhāvavikāraistribhiḥ tatkṛtaiśca kāmakarmamohādibhirmṛtyurūpairvarjita ityetat । abhayaḥ ata eva ; yasmācca evaṁ pūrvoktaviśeṣaṇaḥ, tasmādbhayavarjitaḥ ; bhayaṁ ca hi nāma avidyākāryam ; tatkāryapratiṣedhena bhāvavikārapratiṣedhena ca avidyāyāḥ pratiṣedhaḥ siddho veditavyaḥ । abhaya ātmā evaṁguṇaviśiṣṭaḥ kimasau ? brahma parivṛḍhaṁ niratiśayaṁ mahadityarthaḥ । abhayaṁ vai brahma ; prasiddhametat loke — abhayaṁ brahmeti । tasmādyuktam evaṁguṇaviśiṣṭa ātmā brahmeti । ya evaṁ yathoktamātmānamabhayaṁ brahma veda, saḥ abhayaṁ hi vai brahma bhavati । eṣa sarvasyā upaniṣadaḥ saṅkṣipto'rtha uktaḥ । etasyaivārthasya samyakprabodhāya utpattisthitipralayādikalpanā kriyākārakaphalādhyāropaṇā ca ātmani kṛtā ; tadapohena ca neti netītyadhyāropitaviśeṣāpanayadvāreṇa punaḥ tattvamāveditam । yathā ekaprabhṛtyāparārdhasaṅkhyāsvarūpaparijñānāya rekhādhyāropaṇaṁ kṛtvā — ekeyaṁ rekhā, daśeyam , śateyam , sahasreyam — iti grāhayati, avagamayati saṅkhyāsvarūpaṁ kevalam , na tu saṅkhyāyā rekhātmatvameva ; yathā ca akārādīnyakṣarāṇi vijigrāhayiṣuḥ patramaṣīrekhādisaṁyogopāyamāsthāya varṇānāṁ satattvamāvedayati, na patramaṣyādyātmatāmakṣarāṇāṁ grāhayati — tathā ceha utpattyādyanekopāyamāsthāya ekaṁ brahmatattvamāveditam , punaḥ tatkalpitopāyajanitaviśeṣapariśodhanārthaṁ neti netīti tattvopasaṁhāraḥ kṛtaḥ । tadupasaṁhṛtaṁ punaḥ pariśuddhaṁ kevalameva saphalaṁ jñānam ante'syāṁ kaṇḍikāyāmiti ॥
iti caturthādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
āgamapradhānena madhukāṇḍena brahmatattvaṁ nirdhāritam । punaḥ tasyaiva upapattipradhānena yājñavalkīyena kāṇḍena pakṣapratipakṣaparigrahaṁ kṛtvā vigṛhyavādena vicāritam । śiṣyācāryasambandhena ca ṣaṣṭhe praśnaprativacananyāyena savistaraṁ vicāryopasaṁhṛtam । athedānīṁ nigamanasthānīyaṁ maitreyībrāhmaṇamārabhyate ; ayaṁ ca nyāyaḥ vākyakovidaiḥ parigṛhītaḥ — ‘hetvapadeśātpratijñāyāḥ punarvacanaṁ nigamanam’ (nyā. sū. 1 । 1 । 39) iti । athavā āgamapradhānena madhukāṇḍena yat amṛtatvasādhanaṁ sasannyāsamātmajñānamabhihitam , tadeva tarkeṇāpi amṛtatvasādhanaṁ sasannyāsamātmajñānamadhigamyate ; tarkapradhānaṁ hi yājñavalkīyaṁ kāṇḍam ; tasmāt śāstratarkābhyāṁ niścitametat — yadetat ātmajñānaṁ sasannyāsam amṛtatvasādhanamiti ; tasmāt śāstraśraddhāvadbhiḥ amṛtatvapratipitsubhiḥ etat pratipattavyamiti ; āgamopapattibhyāṁ hi niścito'rthaḥ śraddheyo bhavati avyabhicārāditi । akṣarāṇāṁ tu caturthe yathā vyākhyāto'rthaḥ, tathā pratipattavyo'trāpi ; yānyakṣarāṇi avyākhyātāni tāni vyākhyāsyāmaḥ ॥
atha ha yājñavalkyasya dve bhārye babhūvaturmaitreyī ca kātyāyanī ca tayorha maitreyī brahmavādinī babhūva strīprajñaiva tarhi kātyāyanyatha ha yājñavalkyo'nyadvṛttamupākariṣyan ॥ 1 ॥
atheti hetūpadeśānantaryapradarśanārthaḥ । hetupradhānāni hi vākyāni atītāni । tadanantaram āgamapradhānena pratijñāto'rthaḥ nigamyate maitreyībrāhmaṇena । ha - śabdaḥ vṛttāvadyotakaḥ । yājñavalkyasya ṛṣeḥ kila dve bhārye patnyau babhūvatuḥ āstām — maitreyī ca nāmata ekā, aparā kātyāyanī nāmataḥ । tayorbhāryayoḥ maitreyī ha kila brahmavādinī brahmavadanaśīlā babhūva āsīt ; strīprajñā - striyāṁ yā ucitā sā strīprajñā — saiva yasyāḥ prajñā gṛhaprayojanānveṣaṇālakṣaṇā, sā strīprajñaiva tarhi tasminkāle āsīt kātyāyanī । atha evaṁ sati ha kila yājñavalkyaḥ anyat pūrvasmādgārhasthyalakṣaṇādvṛttāt pārivrājyalakṣaṇaṁ vṛttam upākariṣyan upācikīrṣuḥ san ॥
maitreyīti hovāca yājñavalkyaḥ pravrajiṣyanvā are'hamasmātsthānādasmi hanta te'nayā kātyāyanyāntaṁ karavāṇīti ॥ 2 ॥
he maitreyīti jyeṣṭhāṁ bhāryāmāmantrayāmāsa ; āmantrya covāca ha — pravrajiṣyan pārivrājyaṁ kariṣyan vai are maitreyi asmāt sthānāt gārhasthyāt aham asmi bhavāmi । maitreyi anujānīhi mām ; hanta icchasi yadi, te anayā kātyāyanyā antam karavāṇi — ityādi vyākhyātam ॥
sā hovāca maitreyī yannu ma iyaṁ bhagoḥ sarvā pṛthivī vittena pūrṇā syātsyāṁ nvahaṁ tenāmṛtāho3 neti neti hovāca yājñavalkyo yathaivopakaraṇavatāṁ jīvitaṁ tathaiva te jīvitaṁ syādamṛtatvasya tu nāśāsti vitteneti ॥ 3 ॥
sā hovāca maitreyī yenāhaṁ nāmṛtā syāṁ kimahaṁ tena kuryāṁ yadeva bhagavānveda tadeva me brūhīti ॥ 4 ॥
sā evamuktā uvāca maitreyī — sarveyaṁ pṛthivī vittena pūrṇā syāt , nu kim syām , kimahaṁ vittasādhyena karmaṇā amṛtā, āho na syāmiti । neti hovāca yājñavalkya ityādi samānamanyat ॥
sa hovāca yājñavalkyaḥ priyā vai khalu no bhavatī satī priyamavṛdhaddhanta tarhi bhavatyetadvyākhyāsyāmi te vyācakṣāṇasya tu me nididhyāsasveti ॥ 5 ॥
saḥ ha uvāca — priyaiva pūrvaṁ khalu naḥ asmabhyam bhavatī, bhavantī satī, priyameva avṛdhat vardhitavatī nirdhāritavatī asi ; ataḥ tuṣṭo'ham ; hanta icchasi cet amṛtatvasādhanaṁ jñātum , he bhavati, te tubhyaṁ tat amṛtvasādhanaṁ vyākhyāsyāmi ॥
sa hovāca na vā are patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavatyātmanastu kāmāya patiḥ priyo bhavati । na vā are jāyāyai kāmāya jāyā priyā bhavatyātmanastu kāmāya jāyā priyā bhavati । na vā are putrāṇāṁ kāmāya putrāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya putrāḥ priyā bhavanti । na vā are vittasya kāmāya vittaṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya vittaṁ priyaṁ bhavati । na vā are paśūnāṁ kāmāya paśavaḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya paśavaḥ priyā bhavanti । na vā are brahmaṇaḥ kāmāya brahma priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya brahma priyaṁ bhavati । na vā are kṣattrasya kāmāya kṣattraṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya kṣattraṁ priyaṁ bhavati । na vā are lokānāṁ kāmāya lokāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya lokāḥ priyā bhavanti । na vā are devānāṁ kāmāya devāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya devāḥ priyā bhavanti । na vā are vedānāṁ kāmāya vedāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya vedāḥ priyā bhavanti । na vā are bhūtānāṁ kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavantyātmanastu kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavanti । na vā are sarvasya kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavatyātmanastu kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavati । ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyo maitreyyātmani khalvare dṛṣṭe śrute mate vijñāta idaṁ sarvaṁ viditam ॥ 6 ॥
ātmani khalu are maitreyi dṛṣṭe ; kathaṁ dṛṣṭa ātmanīti, ucyate — pūrvam ācāryāgamābhyāṁ śrute, punaḥ tarkeṇopapattyā mate vicārite, śravaṇaṁ tu āgamamātreṇa, mate upapattyā, paścāt vijñāte — evametat nānyatheti nirdhārite ; kiṁ bhavatītyucyate — idaṁ viditaṁ bhavati ; idaṁ sarvamiti yat ātmano'nyat , ātmavyatirekeṇābhāvāt ॥
brahma taṁ parādādyo'nyatrātmano brahma veda kṣattraṁ taṁ parādādyo'nyatrātmanaḥ kṣattraṁ veda lokāstaṁ parāduryo'nyatrātmano lokānveda devāstaṁ parāduryo'nyatrātmano devānveda vedāstaṁ parāduryo'nyatrātmano vedānveda bhūtāni taṁ parāduryo'nyatrātmano bhūtāni veda sarvaṁ taṁ parādādyo'nyatrātmanaḥ sarvaṁ vededaṁ brahmedaṁ kṣattramime lokā ime devā ime vedā imāni bhūtānīdaṁ sarvaṁ yadayamātmā ॥ 7 ॥
sa yathā dundubherhanyamānasya na bāhyāñchabdāñchaknuyādgrahaṇāya dundubhestu grahaṇena dundubhyāghātasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 8 ॥
sa yathā śaṅkhasya dhmāyamānasya na bāhyāñchabdāñchaknuyādgrahaṇāya śaṅkhasya tu grahaṇena śaṅkhadhmasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 9 ॥
sa yathā vīṇāyai vādyamānāyai na bāhyāñchabdāñchaknuyādgrahaṇāya vīṇāyai tu grahaṇena vīṇāvādasya vā śabdo gṛhītaḥ ॥ 10 ॥
tam ayathārthadarśinaṁ parādāt parākuryāt , kaivalyāsambandhinaṁ kuryāt — ayamanātmasvarūpeṇa māṁ paśyatītyaparādhāditi bhāvaḥ ॥
sa yathārdraidhāgnerabhyāhitasya pṛthagdhūmā viniścarantyevaṁ vā are'sya mahato bhūtasya niśvasitametadyadṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasa itihāsaḥ purāṇaṁ vidyā upaniṣadaḥ ślokāḥ sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānānīṣṭaṁ hutamāśitaṁ pāyitamayaṁ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtānyasyaivaitāni sarvāṇi niśvasitāni ॥ 11 ॥
sa yathā sarvāsāmapāṁ samudra ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ sparśānāṁ tvagekāyanamevaṁ sarveṣāṁ gandhānāṁ nāsike ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ rasānāṁ jihvaikāyanamevaṁ sarveṣāṁ rūpāṇāṁ cakṣurekāyanamevaṁ sarveṣāṁ śabdānāṁ śrotramekāyanamevaṁ sarveṣāṁ saṅkalpānāṁ mana ekāyanamevaṁ sarvāsāṁ vidyānāṁ hṛdayamekāyanamevaṁ sarveṣāṁ karmaṇā hastāvekāyanamevaṁ sarveṣāmānandānāmupastha ekāyanamevaṁ sarveṣāṁ visargāṇāṁ pāyurekāyanamevaṁ sarveṣāmadhvanāṁ pādāvekāyanamevaṁ sarveṣāṁ vedānāṁ vāgekāyanam ॥ 12 ॥
caturthe śabdaniśvāsenaiva lokādyarthaniśvāsaḥ sāmarthyāt ukto bhavatīti pṛthak noktaḥ । iha tu sarvaśāstrārthopasaṁhāra iti kṛtvā arthaprāpto'pyarthaḥ spaṣṭīkartavya iti pṛthagucyate ॥
sa yathā saindhavaghano'nantaro'bāhyaḥ kṛtsno rasaghana evaivaṁ vā are'yamātmānantaro'bāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghana evaitebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānuvinaśyati na pretya saṁjñāstītyare bravīmīti hovāca yājñavalkyaḥ ॥ 13 ॥
sarvakāryapralaye vidyānimitte, saindhavaghanavat anantaraḥ abāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghana eka ātmā avatiṣṭhate ; pūrvaṁ tu bhūtamātrāsaṁsargaviśeṣāt labdhaviśeṣavijñānaḥ san ; tasmin pravilāpite vidyayā viśeṣavijñāne tannimitte ca bhūtasaṁsarge na pretya saṁjñā asti — ityevaṁ yājñavalkyenoktā ॥
sā hovāca maitreyyatraiva mā bhagavānmohāntamāpīpipanna vā ahamimaṁ vijānāmīti sa hovāca na vā are'haṁ mohaṁ bravīmyavināśī vā are'yamātmānucchittidharmā ॥ 14 ॥
sā hovāca — atraiva mā bhagavān etasminneva vastuni prajñānaghana eva, na pretya saṁjñāstīti, mohāntaṁ mohamadhyam , āpīpipat āpīpadat avagamitavānasi, sammohitavānasītyarthaḥ ; ataḥ na vā aham imamātmānam uktalakṣaṇaṁ vijānāmi vivekata iti । sa hovāca — nāhaṁ mohaṁ bravīmi, avināśī vā are'yamātmā yataḥ ; vinanaṁ śīlamasyeti vināśī, na vināśī avināśī, vināśaśabdena vikriyā, avināśīti avikriya ātmetyarthaḥ ; are maitreyi, ayamātmā prakṛtaḥ anucchittadharmā ; ucchittirucchedaḥ, ucchedaḥ antaḥ vināśaḥ, ucchittiḥ dharmaḥ asya iti ucchittidharmā, na ucchittidharmā anucchittidharmā, nāpi vikriyālakṣaṇaḥ, nāpyucchedalakṣaṇaḥ vināśaḥ asya vidyata ityarthaḥ ॥
yatra hi dvaitamiva bhavati taditara itaraṁ paśyati taditara itaraṁ jighrati taditara itaraṁ rasayate taditara itaramabhivadati taditara itaraṁ śṛṇoti taditara itaraṁ manute taditara itaraṁ spṛśati taditara itaraṁ vijānāti yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyettatkena kaṁ jighrettatkena kaṁ rasayettatkena kamabhivadettatkena kaṁ śṛṇuyāttatkena kaṁ manvīta tatkena kaṁ spṛśettatkena kaṁ vijānīyādyenedaṁ sarvaṁ vijānāti taṁ kena vijānīyātsa eṣa neti netyātmāgṛhyo na gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo na hi sajyate'sito na vyathate na riṣyati vijñātāramare kena vijānīyādityuktānuśāsanāsi maitreyyetāvadare khalvamṛtatvamiti hoktvā yājñavalkyo vijahāra ॥ 15 ॥
caturṣvapi prapāṭhakeṣu eka ātmā tulyo nirdhāritaḥ paraṁ brahma ; upāyaviśeṣastu tasyādhigame anyaścānyaśca ; upeyastu sa eva ātmā, yaḥ caturthe — ‘athāta ādeśo neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti nirdiṣṭaḥ ; sa eva pañcame prāṇapaṇopanyāsena śākalyayājñavalkyasaṁvāde nirdhāritaḥ, punaḥ pañcamasamāptau, punarjanakayājñavalkyasaṁvāde, punaḥ iha upaniṣatsamāptau । caturṇāmapi prapāṭhakānām etadātmaniṣṭhatā, nānyo'ntarāle kaścidapi vivakṣito'rthaḥ — ityetatpradarśanāya ante upasaṁhāraḥ — sa eṣa neti netyādiḥ । yasmāt prakāraśatenāpi nirūpyamāṇe tattve, neti netyātmaiva niṣṭhā, na anyā upalabhyate tarkeṇa vā āgamena vā ; tasmāt etadevāmṛtatvasādhanam , yadetat neti netyātmaparijñānaṁ sarvasannyāsaśca ityetamarthamupasañjihīrṣannāha — etāvat etāvanmātram yadetat neti netyadvaitātmadarśanam ; idaṁ ca anyasahakārikāraṇanirapekṣameva are maitreyi amṛtatvasādhanam । yatpṛṣṭavatyasi — yadeva bhagavānveda tadeva me brūhyamṛtatvasādhanamiti, tat etāvadeveti vijñeyaṁ tvayā — iti ha evaṁ kila amṛtatvasādhanamātmajñānaṁ priyāyai bhāryāyai uktvā yājñavalkyaḥ — kiṁ kṛtavān ? yatpūrvaṁ pratijñātam ‘pravrajiṣyannasmi’ (bṛ. u. 4 । 5 । 2) iti, taccakāra, vijahāra pravrajitavānityarthaḥ । parisamāptā brahmavidyā sannyāsaparyavasānā । etāvān upadeśaḥ, etat vedānuśāsanam , eṣā paramaniṣṭhā, eṣa puruṣārthakartavyatānta iti ॥
idānīṁ vicāryate śāstrārthavivekapratipattaye । yata ākulāni hi vākyāni dṛśyante — ‘yāvajjīvamagnihotraṁ juhuyāt’ ( ? ) ‘yāvajjīvaṁ darśapūrṇamāsābhyāṁ yajeta’ ( ? ) ‘kurvanneveha karmāṇi jijīviṣecchataṁ samāḥ’ (ī. u. 2) ‘etadvai jarāmaryaṁ satraṁ yadagnihotram’ (śata. brā. 12 । 4 । 1 । 1) ityādīni aikāśramyajñāpakāni ; anyāni ca āśramāntarapratipādakāni vākyāni ‘viditvā vyutthāya pravrajanti’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) ‘brahmacaryaṁ samāpya gṛhī bhavedgṛhādvanī bhūtvā pravrajet yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajedgṛhādvā vanādvā’ (jā. u. 4) iti, ‘dvāveva panthānāvanuniṣkrāntatarau bhavataḥ, kriyāpathaścaiva purastātsannyāsaśca, tayoḥ sannyāsa evātirecayati’ ( ? ) iti, ‘na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike'mṛtatvamānaśuḥ’ (tai. nā. 10 । 5) ityādīni । tathā smṛtayaśca — ‘brahmacaryavānpravrajati’ (ā. dha. 2 । 21 । 8 । 10) ‘aviśīrṇabrahmacaryo yamicchettamāvaset’ (va. 8 । 2 ? ) ‘tasyāśramavikalpameke bruvate’ (gau. dha. 3 । 1) ; tathā ‘vedānadhītya brahmacaryeṇa putrapautrānicchetpāvanārthaṁ pitṝṇām । agnīnādhāya vidhivacceṣṭayajño vanaṁ praviśyātha munirbubhūṣet’ (mo. dha. 175 । 6) । ‘prājāpatyāṁ nirūpyeṣṭiṁ sarvavedasadakṣiṇām । ātmanyagnīnsamāropya brāhmaṇaḥ pravrajedgṛhāt’ (manu. 6 । 38) ityādyāḥ । evaṁ vyutthānavikalpakramayatheṣṭāśramapratipattipratipādakāni hi śrutismṛtivākyāni śataśa upalabhyanta itaretaraviruddhāni । ācāraśca tadvidām । vipratipattiśca śāstrārthapratipattṝṇāṁ bahuvidāmapi । ato na śakyate śāstrārtho mandabuddhibhirvivekena pratipattum । pariniṣṭhitaśāstranyāyabuddhibhireva hi eṣāṁ vākyānāṁ viṣayavibhāgaḥ śakyate avadhārayitum । tasmāt eṣāṁ viṣayavibhāgajñāpanāya yathābuddhisāmarthyaṁ vicārayiṣyāmaḥ ॥
yāvajjīvaśrutyādivākyānāmanyārthāsambhavāt kriyāvasāna eva vedārthaḥ ; ‘taṁ yajñapātrairdahanti’ ( ? ) ityantyakarmaśravaṇāt ; jarāmaryaśravaṇācca ; liṅgācca ‘bhasmāntaṁ śarīram’ (ī. u. 17) iti ; na hi pārivrājyapakṣe bhasmāntatā śarīrasya syāt । smṛtiśca — ‘niṣekādiśmaśānānto mantrairyasyodito vidhiḥ । tasya śāstre'dhikāro'smiṁjñeyo nānyasya kasyacit’ (manu. 2 । 16) iti ; sa mantrakaṁ hi yatkarma vedena iha vidhīyate, tasya śmaśānāntatāṁ darśayati smṛtiḥ ; adhikārābhāvapradarśanācca — atyantameva śrutyadhikārābhāvaḥ akarmiṇo gamyate । agnyudvāsanāpavādācca, ‘vīrahā vā eṣa devānāṁ yo'gnimudvāsayate’ (tai. saṁ. 1 । 5 । 2 । 1) iti । nanu vyutthānādividhānāt vaikalpikaṁ kriyāvasānatvaṁ vedārthasya — na, anyārthatvāt vyutthānādiśrutīnām ; ‘yāvajjīvamagnihotraṁ juhoti’ ( ? ) ‘yāvajjīvaṁ darśapūrṇamāsābhyāṁ yajeta’ ( ? ) ityevamādīnāṁ śrutīnāṁ jīvanamātranimittatvāt yadā na śakyate anyārthatā kalpayitum , tadā vyutthānādivākyānāṁ karmānadhikṛtaviṣayatvasambhavāt ; ‘kurvanneveha karmāṇi jijīviṣecchataṁ samāḥ’ (ī. u. 2) iti ca mantravarṇāt , jarayā vā hyevāsmānmucyate mṛtyunā vā — iti ca jarāmṛtyubhyāmanyatra karmaviyogacchidrāsambhavāt karmiṇāṁ śmaśānāntatvaṁ na vaikalpikam ; kāṇakubjādayo'pi karmaṇyanadhikṛtā anugrāhyā eva śrutyeti vyutthānādyāśramāntaravidhānaṁ nānupapannam । pārivrājyakramavidhānasya anavakāśatvamiti cet , na, viśvajitsarvamedhayoḥ yāvajjīvavidhyapavādatvāt ; yāvajjīvāgnihotrādividheḥ viśvajitsarvamedhayoreva apavādaḥ, tatra ca kramapratipattisambhavaḥ — ‘brahmacaryaṁ samāpya gṛhī bhavedgṛhādvanī bhūtvā pravrajet’ (jā. u. 4) iti । virodhānupapatteḥ ; na hi evaṁviṣayatve pārivrājyakramavidhānavākyasya, kaścidvirodhaḥ kramapratipatteḥ ; anyaviṣayaparikalpanāyāṁ tu yāvajjīvavidhānaśrutiḥ svaviṣayātsaṅkocitā syāt ; kramapratipattestu viśvajitsarvamedhaviṣayatvāt na kaścidbādhaḥ ॥
na, ātmajñānasya amṛtatvahetutvābhyupagamāt । yattāvat ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityārabhya sa eṣa neti netyetadantena granthena yadupasaṁhṛtam ātmajñānam , tat amṛtatvasādhanamityabhyupagataṁ bhavatā ; tatra etāvadevāmṛtatvasādhanam anyanirapekṣamityetat na mṛṣyate । tatra bhavantaṁ pṛcchāmi, kimarthamātmajñānaṁ marṣayati bhavāniti । śṛṇu tatra kāraṇam — yathā svargakāmasya svargaprāptyupāyamajānataḥ agnihotrādi svargaprāptisādhanaṁ jñāpayati, tathā ihāpyamṛtatvapratipitsoḥ amṛtatvaprāptyupāyamajānataḥ ‘yadeva bhagavānveda tadeva me brūhi’ (bṛ. u. 4 । 5 । 4) ityevamākāṅkṣitam amṛtatvasādhanam ‘etāvadare’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ityevamādau vedena jñāpyata iti । evaṁ tarhi, yathā jñāpitamagnihotrādi svargasādhanamabhyupagamyate, tathā ihāpi ātmajñānam — yathā jñāpyate tathābhūtameva amṛtatvasādhanamātmajñānamabhyupagantuṁ yuktam ; tulyaprāmāṇyādubhayatra । yadyevaṁ kiṁ syāt ? sarvakarmahetūpamardakatvādātmajñānasya vidyodbhave karmanivṛttiḥ syāt ; dārāgnisambaddhānāṁ tāvat agnihotrādikarmaṇāṁ bhedabuddhiviṣayasampradānakārakasādhyatvam ; anyabuddhiparicchedyāṁ hi anyādidevatāṁ sampradānakārakabhūtāmantareṇa, na hi tatkarma nirvartyate ; yayā hi sampradānakārakabuddhyā sampradānakārakaṁ karmasādhanatvenopadiśyate, sā iha vidyayā nivartyate — ‘anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘devāstaṁ parāduryo'nyatrātmano devānveda’ (bṛ. u. 4 । 5 । 12) ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) ‘ekadhaivānudraṣṭavyaṁ sarvamātmānaṁ paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) ityādiśrutibhyaḥ । na ca deśakālanimittādyapekṣatvam , vyavasthitātmavastuviṣayatvāt ātmajñānasya । kriyāyāstu puruṣatantratvāt syāt deśakālanimittādyapekṣatvam ; jñānaṁ tu vastutantratvāt na deśakālanimittādi apekṣate ; yathā agniḥ uṣṇaḥ, ākāśaḥ amūrtaḥ — iti, tathā ātmavijñānamapi । nanu evaṁ sati pramāṇabhūtasya karmavidheḥ nirodhaḥ syāt ; na ca tulyapramāṇayoḥ itaretaranirodho yuktaḥ — na, svābhāvikabhedabuddhimātranirodhakatvāt ; na hi vidhyantaranirodhakam ātmajñānam , svābhāvikabhedabuddhimātraṁ niruṇaddhi । tathāpi hetvapahārāt karmānupapatteḥ vidhinirodha eva syāditi cet — na, kāmapratiṣedhāt kāmyapravṛttinirodhavat adoṣāt ; yathā ‘svargakāmo yajeta’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) iti svargasādhane yāge pravṛttasya kāmapratiṣedhavidheḥ kāme vihate kāmyayāgānuṣṭhānapravṛttiḥ nirudhyate ; na ca etāvatā kāmyavidhirniruddho bhavati । kāmapratiṣedhavidhinā kāmyavidheḥ anarthakatvajñānāt pravṛttyanupapatteḥ niruddha eva syāditi cet — bhavatu evaṁ karmavidhinirodho'pi । yathā kāmapratiṣedhe kāmyavidheḥ, evaṁ prāmāṇyānupapattiriti cet — ananuṣṭheyatve anuṣṭhāturabhāvāt anuṣṭhānavidhyānarthakyāt aprāmāṇyameva karmavidhīnāmiti cet — na, prāgātmajñānāt pravṛttyupapatteḥ ; svābhāvikasya kriyākārakaphalabhedavijñānasya prāgātmajñānāt karmahetutvamupapadyata eva ; yathā kāmaviṣaye doṣavijñānotpatteḥ prāk kāmyakarmapravṛttihetutvaṁ syādeva svargādīcchāyāḥ svābhāvikyāḥ, tadvat । tathā sati anarthārtho veda iti cet — na, arthānarthayoḥ abhiprāyatantratvāt ; mokṣamekaṁ varjayitvā anyasyāvidyāviṣayatvāt ; puruṣābhiprāyatantrau hi arthānarthau, maraṇādikāmyeṣṭidarśanāt । tasmāt yāvadātmajñānavidherābhimukhyam , tāvadeva karmavidhayaḥ ; tasmāt na ātmajñānasahabhāvitvaṁ karmaṇāmityataḥ siddham ātmajñānameva amṛtatvasādhanam ‘etāvadare khalvamṛtatvam’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) iti, karmanirapekṣatvāt jñānasya । ato viduṣastāvat pārivrājyaṁ siddham , sampradānādikarmakārakajātyādiśūnyāvikriyabrahmātmadṛḍhapratipattimātreṇa vacanamantareṇāpi uktanyāyataḥ । tathā ca vyākhyātametat — ‘yeṣāṁ no'yamātmā'yaṁ lokaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) iti hetuvacanena, pūrvevidvāṁsaḥ prajāmakāmayamānā vyuttiṣṭhantīti — pārivrājyam viduṣām ātmalokāvabodhādeva । tathā ca vividiṣorapi siddhaṁ pārivrājyam , ‘etamevātmānaṁ lokamicchantaḥ pravrajanti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) iti vacanāt ; karmaṇāṁ ca avidvadviṣayatvamavocāma ; avidyāviṣaye ca utpattyādivikārasaṁskārārthāni karmāṇītyataḥ — ātmasaṁskāradvāreṇa ātmajñānasādhanatvamapi karmaṇāmavocāma — yajñādibhirvividiṣantīti । atha evaṁ sati avidvadviṣayāṇām āśramakarmaṇāṁ balābalavicāraṇāyām , ātmajñānotpādanaṁ prati yamapradhānānām amānitvādīnām mānasānāṁ ca dhyānajñānavairāgyādīnām sannipatyopakārakatvam ; hiṁsārāgadveṣādibāhulyāt bahukliṣṭakarmavimiśritā itare — iti ; ataḥ pārivrājyaṁ mumukṣūṇāṁ praśaṁsanti — ‘tyāga eva hi sarveṣāmuktānāmapi karmaṇām । vairāgyaṁ punaretasya mokṣasya paramo'vadhiḥ’ ( ? ) ‘kiṁ te dhanena kimu bandhubhiste kiṁ te dārairbrāhmaṇa yo mariṣyasi । ātmānamanviccha guhāṁ praviṣṭaṁ pitāmahāste kva gatāḥ pitā ca’ (mo. dha. 175 । 38, 277 । 38) । evaṁ sāṅkhyayogaśāstreṣu ca sannyāsaḥ jñānaṁ prati pratyāsanna ucyate ; kāmapravṛttyabhāvācca ; kāmapravṛtterhi jñānapratikūlatā sarvaśāstreṣu prasiddhā । tasmāt viraktasya mumukṣoḥ vināpi jñānena ‘brahmacaryādeva pravrajet’ (jā. u. 4) ityādi upapannam । nanu sāvakāśatvāt anadhikṛtaviṣayametadityuktam , yāvajjīvaśrutyuparodhāt — naiṣa doṣaḥ, nitarāṁ sāvakāśatvāt yāvajjīvaśrutīnām ; avidvatkāmikartavyatāṁ hi avocāma sarvakarmaṇām ; na tu nirapekṣameva jīvananimittameva kartavyaṁ karma ; prāyeṇa hi puruṣāḥ kāmabahulāḥ ; kāmaśca anekaviṣayaḥ anekakarmasādhanasādhyaśca ; anekaphalasādhanāni ca vaidikāni karmāṇi dārāgnisambandhapuruṣakartavyāni, punaḥ punaśca anuṣṭhīyamānāni bahuphalāni kṛṣyādivat , varṣaśatasamāptīni ca gārhasthye vā araṇye vā ; ataḥ tadapekṣayā yāvajjīvaśrutayaḥ ; ‘kurvanneveha karmāṇi’ (ī. u. 2) iti ca mantravarṇaḥ । tasmiṁśca pakṣe viśvajitsarvamedhayoḥ karmaparityāgaḥ, yasmiṁśca pakṣe yāvajjīvānuṣṭhānam , tadā śmaśānāntatvam bhasmāntatā ca śarīrasya । itaravarṇāpekṣayā vā yāvajjīvaśrutiḥ ; na hi kṣattriyavaiśyayoḥ pārivrājyapratipattirasti ; tathā ‘mantrairyasyodito vidhiḥ’ (manu. 2 । 16) ‘aikāśramyaṁ tvācāryāḥ’ (gau. dha. 1 । 3 । 35) ityevamādīnāṁ kṣattriyavaiśyāpekṣatvam । tasmāt puruṣasāmarthyajñānavairāgyakāmādyapekṣayā vyutthānavikalpakramapārivrājyapratipattiprakārāḥ na virudhyante ; anadhikṛtānāṁ ca pṛthagvidhānāt pārivrājyasya ‘snātako vāsnātako votsannāgniranagniko vā’ (jā. u. 4) ityādinā ; tasmāt siddhāni āśramāntarāṇi adhikṛtānāmeva ॥
iti caturthādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥
atha vaṁśaḥ pautimāṣyo gaupavanādgaupavanaḥ pautimāṣyātpautimāṣyo gaupavanādgaupavanaḥ kauśikātkauśikaḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ śāṇḍilyācchāṇḍilyaḥ kauśikācca gautamācca gautamaḥ ॥ 1 ॥
āgniveśyādāgniveśyo gārgyādgārgyo gārgyādgārgyo gautamādgautamaḥ saitavātsaitavaḥ pārāśaryāyaṇātpārāśaryāyaṇo gārgyāyaṇādgārgyāyaṇa uddālakāyanāduddālakāyano jābālāyanājjābālāyano mādhyandināyanānmādhyandināyanaḥ saukarāyaṇātsaukarāyaṇaḥ kāṣāyaṇātkāṣāyaṇaḥ sāyakāyanātsāyakāyanaḥ kauśikāyaneḥ kauśikāyaniḥ ॥ 2 ॥
ghṛtakauśikādghṛtakauśikaḥ pārāśaryāyaṇātpārāśaryāyaṇaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkarṇyājjātūkarṇya āsurāyaṇāccayāskāccāsurāyaṇastraivaṇestraivaṇiraupajandhaneraupajandhanirāsurerāsurirbhāradvājādbhāradvāja ātreyādātreyo māṇṭermāṇṭirgautamādgautamo gautamādgautamo vātsyādvātsyaḥ śāṇḍilyācchāṇḍilyaḥ kaiśoryātkāpyātkaiśoryaḥ kāpyaḥkumārahāritātkumārahārito gālavādgālavo vidarbhīkauṇḍinyādvidarbhīkauṇḍinyo vatsanapāto bābhravādvatsanapādbābhravaḥ pathaḥ saubharātpanthāḥ saubharo'yāsyādāṅgirasādayāsya āṅgirasa ābhūtestvāṣṭrādābhūtistvāṣṭro viśvarūpāttvāṣṭrādviśvarūpastvāṣṭro'śvibhyāmaśvinau dadhīca ātharvaṇāddadhyaṅṅātharvaṇo'tharvaṇordaivādatharvā daivo mṛtyoḥ prādhvaṁsanānmṛtyuḥ prādhvaṁsanaḥ pradhvaṁsanātpradhvaṁsana ekarṣerekarṣirvipracittervipracittirvyaṣṭervyaṣṭiḥ sanāroḥ sanāruḥ sanātanātsanātanaḥ sanagātsanagaḥ parameṣṭhinaḥ parameṣṭhī brahmaṇo brahma svayambhu brahmaṇe namaḥ ॥ 3 ॥
atha anantaraṁ yājñavalkīyasya kāṇḍasya vaṁśa ārabhyate, yathā madhukāṇḍasya vaṁśaḥ । vyākhyānaṁ tu pūrvavat । brahma svayambhu brahmaṇe nama omiti ॥
iti caturthādhyāyasya ṣaṣṭhaṁ brāhmaṇam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣye caturtho'dhyāyaḥ ॥
oṁ khaṁ brahma । khaṁ purāṇaṁ vāyuraṁ khamiti ha smāha kauravyāyaṇīputro vedo'yaṁ brāhmaṇā vidurvedainena yadveditavyam ॥ 1 ॥
pūrṇamada ityādi khilakāṇḍamārabhyate । adhyāyacatuṣṭayena yadeva sākṣādaparokṣādbrahma, ya ātmā sarvāntaraḥ nirupādhikaḥ aśanāyādyatītaḥ neti netīti vyapadeśyaḥ nirdhāritaḥ, yadvijñānaṁ kevalamamṛtatvasādhanam — adhunā tasyaiva ātmanaḥ sopādhikasya śabdārthādivyavahāraviṣayāpannasya purastādanuktāni upāsanāni karmabhiraviruddhāni prakṛṣṭābhyudayasādhanāni kramamuktibhāñji ca ; tāni vaktavyānīti paraḥ sandarbhaḥ ; sarvopāsanaśeṣatvena oṅkāro damaṁ dānaṁ dayām ityetāni ca vidhitsitāni । pūrṇamadaḥ — pūrṇam na kutaścit vyāvṛttaṁ vyāpītyetat ; niṣṭhā ca kartari draṣṭavyā ; ada iti parokṣābhidhāyi sarvanāma, tat paraṁ brahmetyarthaḥ ; tat sampūrṇam ākāśavadvyāpi nirantaraṁ nirupādhikaṁ ca ; tadeva idaṁ sopādhikaṁ nāmarūpasthaṁ vyavahārāpannaṁ pūrṇaṁ svena rūpeṇa paramātmanā vyāpyeva, na upādhiparicchinnena viśeṣātmanā ; tadidaṁ viśeṣāpannaṁ kāryātmakaṁ brahma pūrṇātkāraṇātmanaḥ udacyate udricyate, udgacchatītyetat । yadyapi kāryātmanā udricyate tathāpi yatsvarūpaṁ pūrṇatvam paramātmabhāvaṁ tanna jahāti, pūrṇameva udricyate । pūrṇasya kāryātmano brahmaṇaḥ, pūrṇaṁ pūrṇatvam , ādāya gṛhītvā ātmasvarūpaikarasatvamāpadya vidyayā, avidyākṛtaṁ bhūtamātropādhisaṁsargajam anyatvāvabhāsaṁ tiraskṛtya, pūrṇameva anantaramabāhyaṁ prajñānaghanaikarasasvabhāvaṁ kevalaṁ brahma avaśiṣyate । yaduktam — ‘brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvet tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti — eṣaḥ asya mantrasyārthaḥ ; tatra ‘brahma’ ityasyārthaḥ ‘pūrṇamadaḥ’ iti ; idaṁ pūrṇam iti ‘brahma vā idamagra āsīt’ ityasyārthaḥ ; tathā ca śrutyantaram — ‘yadeveha tadamutra yadamutra tadanviha’ (ka. u. 2 । 1 । 10) iti ; ataḥ adaḥśabdavācyaṁ pūrṇaṁ brahma, tadeva idaṁ pūrṇaṁ kāryasthaṁ nāmarūpopādhisaṁyuktam avidyayā udriktam tasmādeva paramārthasvarūpāt anyadiva pratyavabhāsamānam — tat , yat ātmānameva paraṁ pūrṇaṁ brahma viditvā — aham adaḥ pūrṇaṁ brahmāsmi ityevam , pūrṇamādāya, tiraskṛtya apūrṇasvarūpatām avidyākṛtāṁ nāmarūpopādhisamparkajām etayā brahmavidyayā pūrṇameva kevalam avaśiṣyate ; tathā coktam ‘tasmāttatsarvamabhavat’ iti । yaḥ sarvopaniṣadartho brahma, sa eṣaḥ anena mantreṇa anūdyate, uttarasambandhārtham । brahmavidyāsādhanatvena hi vakṣyamāṇāni sādhanāni oṅkāradamadānadayākhyāni vidhitsitāni, khilaprakaraṇasambandhāt sarvopāsanāṅgabhūtāni ca ॥
atraike varṇayanti — pūrṇāt kāraṇāt pūrṇaṁ kāryam udricyate ; udriktaṁ kāryaṁ vartamānakāle'pi pūrṇameva paramārthavastubhūtaṁ dvaitarūpeṇa ; punaḥ pralayakāle pūrṇasya kāryasya pūrṇatām ādāya ātmani dhitvā pūrṇameva avaśiṣyate kāraṇarūpam ; evam utpattisthitipralayeṣu triṣvapi kāleṣu kāryakāraṇayoḥ pūrṇataiva ; sā ca ekaiva pūrṇatā kāryakāraṇayorbhedena vyapadiśyate ; evaṁ ca dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma । yathā kila samudro jalataraṅgaphenabudbudādyātmaka eva, yathā ca jalaṁ satyaṁ tadudbhavāśca taraṅgaphenabudbudādayaḥ samudrātmabhūtā eva āvirbhāvatirobhāvadharmāṇaḥ paramārthasatyā eva — evaṁ sarvamidaṁ dvaitaṁ paramārthasatyameva jalataraṅgādisthānīyam , samudrajalasthānīyaṁ tu paraṁ brahma । evaṁ ca kila dvaitasya satyatve karmakāṇḍasya prāmāṇyam , yadā punardvaitaṁ dvaitamivāvidyākṛtaṁ mṛgatṛṣṇikāvadanṛtam , advaitameva paramārthataḥ, tadā kila karmakāṇḍaṁ viṣayābhāvāt apramāṇaṁ bhavati ; tathā ca virodha eva syāt । vedaikadeśabhūtā upaniṣat pramāṇam , paramārthādvaitavastupratipādakatvāt ; apramāṇaṁ karmakāṇḍam , asaddvaitaviṣayatvāt । tadvirodhaparijihīrṣayā śrutyā etaduktaṁ kāryakāraṇayoḥ satyatvaṁ samudravat ‘pūrṇamadaḥ’ ityādinā iti । tadasat , viśiṣṭaviṣayāpavādavikalpayorasambhavāt । na hi iyaṁ suvivakṣitā kalpanā । kasmāt ? yathā kriyāviṣaye utsargaprāptasya ekadeśe apavādaḥ kriyate, yathā ‘ahiṁsansarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti hiṁsā sarvabhūtaviṣayā utsargeṇa nivāritā tīrthe viśiṣṭaviṣaye jyotiṣṭomādāvanujñāyate, na ca tathā vastuviṣaye iha advaitaṁ brahma utsargeṇa pratipādya punaḥ tadekadeśe apavadituṁ śakyate, brahmaṇaḥ advaitatvādeva ekadeśānupapatteḥ । tathā vikalpānupapatteśca ; yathā ‘atirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) ‘nātirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) iti grahaṇāgrahaṇayoḥ puruṣādhīnatvāt vikalpo bhavati ; na tviha tathā vastuviṣaye dvaitaṁ vā syāt advaitaṁ veti vikalpaḥ sambhavati, apuruṣatantratvādātmavastunaḥ, virodhācca dvaitādvaitatvayorekasya । tasmāt na suvivakṣitā iyaṁ kalpanā । śrutinyāyavirodhācca । saindhavaghanavat prajñānaikarasaghanaṁ nirantaraṁ pūrvāparabāhyābhyantarabhedavivarjitaṁ sabāhyābhyantaram ajaṁ neti neti asthūlamanaṇvahrasvamajaramabhayamamṛtam — ityevamādyāḥ śrutayaḥ niścitārthāḥ saṁśayaviparyāsāśaṅkārahitāḥ sarvāḥ samudre prakṣiptāḥ syuḥ, akiñcitkaratvāt । tathā nyāyavirodho'pi, sāvayavasyānekātmakasya kriyāvato nityatvānupapatteḥ ; nityatvaṁ ca ātmanaḥ smṛtyādidarśanāt anumīyate ; tadvirodhaśca prāpnoti anityatve ; bhavatkalpanānarthakyaṁ ca ; sphuṭameva ca asminpakṣe karmakāṇḍānarthakyam , akṛtābhyāgamakṛtavipraṇāśaprasaṅgāt । nanu brahmaṇo dvaitādvaitātmakatve samudrādidṛṣṭāntā vidyante ; kathamucyate bhavatā ekasya dvaitādvaitatvaṁ viruddhamiti ? na, anyaviṣayatvāt ; nityaniravayavavastuviṣayaṁ hi viruddhatvam avocāma dvaitādvaitatvasya, na kāryaviṣaye sāvayave । tasmāt śrutismṛtinyāyavirodhāt anupapanneyaṁ kalpanā । asyāḥ kalpanāyāḥ varam upaniṣatparityāga eva । adhyeyatvācca na śāstrārthā iyaṁ kalpanā ; na hi jananamaraṇādyanarthaśatasahasrabhedasamākulaṁ samudravanādivat sāvayavam anekarasaṁ brahma dhyeyatvena vijñeyatvena vā śrutyā upadiśyate ; prajñānaghanatāṁ ca upadiśati ; ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca ; anekadhādarśanāpavādācca ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti ; yacca śrutyā ninditam , tanna kartavyam ; yacca na kriyate, na sa śāstrārthaḥ ; brahmaṇo'nekarasatvam anekadhātvaṁ ca dvaitarūpaṁ ninditatvāt na draṣṭavyam ; ato na śāstrārthaḥ ; yattu ekarasatvaṁ brahmaṇaḥ tat draṣṭavyatvāt praśastam , praśastatvācca śāstrārtho bhavitumarhati । yattūktaṁ vedaikadeśasya aprāmāṇyaṁ karmaviṣaye dvaitābhāvāt , advaite ca prāmāṇyamiti — tanna, yathāprāptopadeśārthatvāt ; na hi dvaitam advaitaṁ vā vastu jātamātrameva puruṣaṁ jñāpayitvā paścātkarma vā brahmavidyāṁ vā upadiśati śāstram ; na ca upadeśārhaṁ dvaitam , jātamātraprāṇibuddhigamyatvāt ; na ca dvaitasya anṛtatvabuddhiḥ prathamameva kasyacit syāt , yena dvaitasya satyatvamupadiśya paścāt ātmanaḥ prāmāṇyaṁ pratipādayet śāstram । nāpi pāṣaṇḍibhirapi prasthāpitāḥ śāstrasya prāmāṇyaṁ na gṛhṇīyuḥ । tasmāt yathāprāptameva dvaitam avidyākṛtaṁ svābhāvikam upādāya svābhāvikyaiva avidyayā yuktāya rāgadveṣādidoṣavate yathābhimatapuruṣārthasādhanaṁ karma upadiśatyagre ; paścāt prasiddhakriyākārakaphalasvarūpadoṣadarśanavate tadviparītaudāsīnyasvarūpāvasthānaphalārthine tadupāyabhūtām ātmaikatvadarśanātmikāṁ brahmavidyām upadiśati । athaivaṁ sati tadaudāsīnyasvarūpāvasthāne phale prāpte śāstrasya prāmāṇyaṁ prati arthitvaṁ nivartate ; tadabhāvāt śāstrasyāpi śāstratvaṁ taṁ prati nivartata eva । tathā pratipuruṣaṁ parisamāptaṁ śāstram iti na śāstravirodhagandho'pi asti, advaitajñānāvasānatvāt śāstraśiṣyaśāsanādidvaitabhedasya ; anyatamāvasthāne hi virodhaḥ syāt avasthitasya ; itaretarāpekṣatvāttu śāstraśiṣyaśāsanānāṁ nānyatamo'pi avatiṣṭhate ; sarvasamāptau tu kasya virodha āśaṅkyeta advaite kevale śive siddhe ; nāpyavirodhatā, ata eva । athāpi abhyupagamya brūmaḥ — dvaitādvaitātmakatve'pi śāstravirodhasya tulyatvāt ; yadāpi samudrādivat dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma abhyupagacchāmaḥ nānyadvastvantaram , tadāpi bhavaduktāt śāstravirodhāt na mucyāmahe ; katham ? ekaṁ hi paraṁ brahma dvaitādvaitātmakam ; tat śokamohādyatītatvāt upadeśaṁ na kāṅkṣati ; na ca upadeṣṭā anyaḥ brahmaṇaḥ ; dvaitādvaitarūpasya brahmaṇaḥ ekasyaiva abhyupagamāt । atha dvaitaviṣayasya anekatvāt anyonyopadeśaḥ, na brahmaviṣaya upadeśa iti cet — tadā dvaitādvaitātmakam ekameva brahma, nānyadasti iti virudhyate । yasmindvaitaviṣaye anyonyopadeśaḥ, saḥ anyaḥ dvaitaṁ ca anyadeva iti samudradṛṣṭānto viruddhaḥ । na ca samudrodakaikatvavat vijñānaikatve brahmaṇaḥ anyatra upadeśagrahaṇādikalpanā sambhavati ; na hi hastādidvaitādvaitātmake devadatte vākkarṇayoḥ devadattaikadeśabhūtayoḥ vāk upadeṣṭrī karṇaḥ kevala upadeśasya grahītā, devadattastu na upadeṣṭā nāpyupadeśasya grahītā — iti kalpayituṁ śakyate, samudraikodakātmatvavat ekavijñānavattvāt devadattasya । tasmāt śrutinyāyavirodhaśca abhipretārthāsiddhiśca evaṁkalpanāyāṁ syāt । tasmāt yathāvyākhyāta eva asmābhiḥ pūrṇamadaḥ ityasya mantrasya arthaḥ ॥
oṁ khaṁ brahma iti mantraḥ ; ayaṁ ca anyatra aviniyuktaḥ iha brāhmaṇena dhyānakarmaṇi viniyujyate । atra ca brahmeti viśeṣyābhidhānam , khamiti viśeṣaṇam । viśeṣaṇaviśeṣyayośca sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ nīlotpalavat — khaṁ brahmeti brahmaśabdo bṛhadvastumātrāspadaḥ aviśeṣitaḥ, ataḥ viśeṣyate — khaṁ brahmeti ; yattat khaṁ brahma, tat oṁśabdavācyam , oṁśabdasvarūpameva vā ; ubhayathāpi sāmānādhikaraṇyam aviruddham । iha ca brahmopāsanasādhanatvārtham oṁśabdaḥ prayuktaḥ, tathā ca śrutyantarāt ‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param’ (ka. u. 1 । 2 । 17) ‘omityātmānaṁ yuñjīta’ (tai. nā. 24 । 1) ‘omityetenaivākṣareṇa paraṁ puruṣamabhidhyāyīta’ (pra. u. 5 । 5) ‘omityevaṁ dhyāyatha ātmānam’ (mu. u. 2 । 2 । 6) ityādeḥ । anyārthāsambhavācca upadeśasya । yathā anyatra ‘omiti śaṁsati omityudgāyati’ (chā. u. 1 । 1 । 9) ityevamādau svādhyāyārambhāpavargayośca oṅkāraprayogaḥ viniyogādavagamyate, na ca tathā arthāntaram iha avagamyate । tasmāt dhyānasādhanatvenaiva iha oṅkāraśabdasya upadeśaḥ । yadyapi brahmātmādiśabdā brahmaṇo vācakāḥ, tathāpi śrutiprāmāṇyāt brahmaṇo nediṣṭhamabhidhānam oṅkāraḥ । ata eva brahmapratipattau idaṁ paraṁ sādhanam । tacca dviprakāreṇa, pratīkatvena abhidhānatvena ca । pratīkatvena — yathā viṣṇvādipratimā abhedena, evam oṅkāraḥ brahmeti pratipattavyaḥ । tathā hyoṅkārālambanasya brahma prasīdati, ‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param । etadālambanaṁ jñātvā brahmaloke mahīyate’ (ka. u. 1 । 2 । 17) iti śruteḥ ॥
tatra khamiti bhautike khe pratītirmā bhūt ityāha — khaṁ purāṇaṁ cirantanaṁ khaṁ paramātmākāśamityarthaḥ । yattatparamātmākāśaṁ purāṇaṁ kham , tat cakṣurādyaviṣayatvāt nirālambanam aśakyaṁ grahītumiti śraddhābhaktibhyāṁ bhāvaviśeṣeṇa ca oṅkāre āveśayati — yathā viṣṇvaṅgāṅkitāyāṁ śilādipratimāyāṁ viṣṇuṁ lokaḥ, evam । vāyuraṁ kham , vāyuḥ asminvidyata iti vāyuram , khaṁ khamātraṁ khamityucyate, na purāṇaṁ kham — ityevam āha sma । ko'sau ? kauravyāyaṇīputraḥ । vāyure hi khe mukhyaḥ khaśabdavyavahāraḥ ; tasmānmukhye saṁpratyayo yukta iti manyate । tatra yadi purāṇaṁ khaṁ brahma nirupādhisvarūpam , yadi vā vāyuraṁ khaṁ sopādhikaṁ brahma, sarvathāpi oṅkāraḥ pratīkatvenaiva pratimāvat sādhanatvaṁ pratipadyate, ‘etadvai satyakāma paraṁ cāparaṁ ca brahma yadoṅkāraḥ’ (pra. u. 5 । 2) iti śrutyantarāt । kevalaṁ khaśabdārthe vipratipattiḥ । vedo'yam oṅkāraḥ, veda vijānāti anena yadveditavyam tasmādvedaḥ oṅkāraḥ vācakaḥ abhidhānam ; tenābhidhānena yadveditavyaṁ brahma prakāśyamānam abhidhīyamānaṁ veda sādhako vijānāti upalabhate, tasmāt vedo'yamiti brāhmaṇā viduḥ ; tasmāt brāhmaṇānāmabhidhānatvena sādhanatvamabhipretam oṅkārasya । athavā vedo'yamityādi arthavādaḥ ; katham oṅkāraḥ brahmaṇaḥ pratīkatvena vihitaḥ ; oṁ khaṁ brahma iti sāmānādhikaraṇyāt tasya stutiḥ idānīṁ vedatvena ; sarvo hi ayaṁ veda oṅkāra eva ; etatprabhavaḥ etadātmakaḥ sarvaḥ ṛgyajuḥsāmādibhedabhinnaḥ eṣa oṅkāraḥ, ‘tadyathā śaṅkunā sarvāṇi parṇāni’ (chā. u. 2 । 23 । 3) ityādiśrutyantarāt ; itaścāyaṁ vedaḥ oṅkāraḥ, yadveditavyam , tatsarvaṁ veditavyam oṅkāreṇaiva veda enena ; ataḥ ayamoṅkāro vedaḥ ; itarasyāpi vedasya vedatvam ata eva ; tasmāt viśiṣṭo'yamoṅkāraḥ sādhanatvena pratipattavya iti । athavā vedaḥ saḥ ; ko'sau ? yaṁ brāhmaṇā viduḥ oṅkāram ; brāhmaṇānāṁ hi asau praṇavodgīthādivikalpairvijñeyaḥ ; tasminhi prayujyamāne sādhanatvena sarvo vedaḥ prayukto bhavatīti ॥
iti pañcamādhyāyasya prathamaṁ brāhmaṇam ॥
trayāḥ prājāpatyāḥ prajāpatau pitari brahmacaryamūṣurdevā manuṣyā asurā uṣitvā brahmacaryaṁ devā ūcurbravītu no bhavāniti tebhyo haitadakṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdāmyateti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti ॥ 1 ॥
adhunā damādisādhanatrayavidhānārtho'yamārambhaḥ — trayāḥ, trisaṅkhyākāḥ prājāpatyāḥ prajāpaterapatyāni prājāpatyāḥ, te kim ? prajāpatau pitari brahmacaryaṁ śiṣyatvavṛtterbrahmacaryasya prādhānyāt śiṣyāḥ santo brahmacaryam ūṣuḥ uṣitavanta ityarthaḥ । ke te ? viśeṣataḥ devā manuṣyā asurāśca । te ca uṣitvā brahmacaryaṁ kimakurvannityucyate — teṣāṁ devā ūcuḥ pitaraṁ prajāpatim । kimiti ? bravītu kathayatu, naḥ asmabhyam yadanuśāsanaṁ bhavāniti । tebhyaḥ evamarthibhyaḥ ha etadakṣaraṁ varṇamātram uvāca — da iti । uktvā ca tān papraccha pitā — kiṁ vyajñāsiṣṭā3 iti, mayā upadeśārthamabhihitasyākṣarasya arthaṁ vijñātavantaḥ āhosvinneti । devā ūcuḥ — vyajñāsiṣmeti, vijñātavanto vayam । yadyevam , ucyatāṁ kiṁ mayoktamiti । devā ūcuḥ — dāmyata, adāntā yūyaṁ svabhāvataḥ ato dāntā bhavateti naḥ asmān āttha kathayasi । itara āha — omiti samyagvyajñāsiṣṭeti ॥
atha hainaṁ manuṣyā ūcurbravītu no bhavāniti tebhyo haitadevākṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdatteti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti ॥ 2 ॥
samānamanyat । svabhāvato lubdhā yūyam , ato yathāśakti saṁvibhajata datteti naḥ asmān āttha, kimanyadbrūyāt no hitamiti manuṣyāḥ ॥
atha hainamasurā ūcurbravītu no bhavāniti tebhyo haitadevākṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdayadhvamiti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti tadetadevaiṣā daivī vāganuvadati stanayitnurda da da iti dāmyata datta dayadhvamiti tadetattrayaṁ śikṣeddamaṁ dānaṁ dayāmiti ॥ 3 ॥
tathā asurāḥ dayadhvamiti ; krūrā yūyaṁ hiṁsādiparāḥ, ato dayadhvaṁ prāṇiṣu dayāṁ kuruteti । tadetatprajāpateranuśāsanam adyāpyanuvartata eva । yaḥ pūrvaṁ prajāpatirdevādīnanuśaśāsa so'dyāpi anuśāstyeva daivyā stanayitnulakṣaṇayā vācā । kathameṣā śrūyate daivī vāk ? kāsau stanayitnuḥ ? da da da iti, dāmyata datta dayadhvamiti — eṣāṁ vākyānāmupalakṣaṇāya trirdakāra uccāryate anukṛtiḥ ; na tu stanayitnuśabdaḥ trireva, saṅkhyāniyamasya loke aprasiddhatvāt । yasmāt adyāpi prajāpatiḥ dāmyata datta dayadhvamityanuśāstyeva, tasmātkāraṇāt etattrayam ; kiṁ tat trayamityucyate — damaṁ dānaṁ dayāmiti śikṣet upādadyāt prajāpateranuśāsanamasmābhiḥ kartavyamityevaṁ matiṁ kuryāt । tathā ca smṛtiḥ — ‘trividhaṁ narakasyedaṁ dvāraṁ nāśanamātmanaḥ । kāmaḥ krodhastathā lobhastasmādetattrayaṁ tyajet’ (bha. gī. 16 । 21) iti । asya hi vidheḥ śeṣaḥ pūrvaḥ । tathāpi devādīnuddiśya kimarthaṁ dakāratrayamuccāritavān prajāpatiḥ pṛthaganuśāsanārthibhyaḥ ; te vā kathaṁ vivekena pratipannāḥ prajāpatermanogataṁ samānenaiva dakāravarṇamātreṇeti parābhiprāyajñā vikalpayanti । atraike āhuḥ — adāntatvādātṛtvādayālutvaiḥ aparādhitvamātmano manyamānāḥ śaṅkitā eva prajāpatāvūṣuḥ, kiṁ no vakṣyatīti ; teṣāṁ ca dakāraśravaṇamātrādeva ātmāśaṅkāvaśena tadarthapratipattirabhūt ; loke'pi hi prasiddham — putrāḥ śiṣyāścānuśāsyāḥ santo doṣāt nivartayitavyā iti ; ato yuktaṁ prajāpaterdakāramātroccāraṇam ; damāditraye ca dakārānvayāt ātmano doṣānurūpyeṇa devādīnāṁ vivekena pratipattuṁ ceti ; phalaṁ tu etat ātmadoṣajñāne sati doṣāt nivartayituṁ śakyate alpenāpyupadeśena, yathā devādayo dakāramātreṇeti । nanu etat trayāṇāṁ devādīnāmanuśāsanaṁ devādibhirapi ekaikameva upādeyam , adyatve'pi na tu trayaṁ manuṣyaiḥ śikṣitavyamiti । atrocyate — pūrvairdevādibhirviśiṣṭairanuṣṭhitam etattrayam , tasmāt manuṣyaireva śikṣitavyamiti । tatra dayālutvasyānanuṣṭheyatvaṁ syāt , katham ? asurairapraśastairanuṣṭhitatvāditi cet — na, tulyatvāt trayāṇām ; ataḥ anyo'trābhiprāyaḥ — prajāpateḥ putrā devādayastrayaḥ ; putrebhyaśca hitameva pitrā upadeṣṭavyam ; prajāpatiśca hitajñaḥ nānyathā upadiśati ; tasmāt putrānuśāsanaṁ prajāpateḥ paramam etat hitam ; ato manuṣyaireva etat trayaṁ śikṣitavyamiti । athavā na devāḥ asurā vā anye kecana vidyante manuṣyebhyaḥ ; manuṣyāṇāmeva adāntāḥ ye anyairuttamairguṇaiḥ sampannāḥ ; te devāḥ ; lobhapradhānā manuṣyāḥ ; tathā hiṁsāparāḥ krūrā asurāḥ ; te eva manuṣyāḥ adāntatvādidoṣatrayamapekṣya devādiśabdabhājo bhavanti, itarāṁśca guṇān sattvarajastamāṁsi apekṣya ; ataḥ manuṣyaireva śikṣitavyam etattrayamiti, tadapekṣayaiva prajāpatinopadiṣṭatvāt ; tathā hi manuṣyā adāntā lubdhāḥ krūrāśca dṛśyante ; tathā ca smṛtiḥ — ‘kāmaḥ krodhastathā lobhastasmādetattrayaṁ tyajet’ (bha. gī. 16 । 21) iti ॥
iti pañcamādhyāyasya dvitīyaṁ brāhmaṇam ॥
damādisādhanatrayaṁ sarvopāsanaśeṣaṁ vihitam ; dāntaḥ alubdhaḥ dayāluḥ san sarvopāsaneṣvadhikriyate । tatra nirupādhikasya brahmaṇo darśanam atikrāntam ; atha adhunā sopādhikasya tasyaiva abhyudayaphalāni vaktavyānītyevamartho'yamārambhaḥ —
eṣa prajāpatiryaddhṛdayametadbrahmaitatsarvaṁ tadetattryakṣaraṁ hṛdayamiti hṛ ityekamakṣaramabhiharantyasmai svāścānye ca ya evaṁ veda da ityekamakṣaraṁ dadatyasmai svāścānye ca ya evaṁ veda yamityekamakṣarameti svargaṁ lokaṁ ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
eṣa prajāpatiḥ yaddhṛdayaṁ prajāpatiḥ anuśāstītyanantaramevābhihitam । kaḥ punarasau anuśāstā prajāpatirityucyate — eṣa prajāpatiḥ ; kosau ? yaddhṛdayam , hṛdayamiti hṛdayasthā buddhirucyate ; yasmin śākalyabrāhmaṇānte nāmarūpakarmaṇāmupasaṁhāra ukto digvibhāgadvāreṇa, tadetat sarvabhūtapratiṣṭhaṁ sarvabhūtātmabhūtaṁ hṛdayaṁ prajāpatiḥ prajānāṁ sraṣṭā ; etat brahma, bṛhattvāt sarvātmatvācca brahma ; etatsarvam ; uktaṁ pañcamādhyāye hṛdayasya sarvatvam ; tatsarvaṁ yasmāt tasmādupāsyaṁ hṛdayaṁ brahma । tatra hṛdayanāmākṣaraviṣayameva tāvat upāsanamucyate ; tadetat hṛdayamiti nāma tryakṣaram , trīṇi akṣarāṇi asyeti tryakṣaram ; kāni punastāni trīṇyakṣarāṇyucyante ; hṛ ityekamakṣaram ; abhiharanti, hṛterāhṛtikarmaṇaḥ hṛ ityetadrūpamiti yo veda, yasmāt hṛdayāya brahmaṇe svāśca indriyāṇi anye ca viṣayāḥ śabdādayaḥ svaṁ svaṁ kāryamabhiharanti, hṛdayaṁ ca bhoktrarthamabhiharati — ataḥ hṛdayanāmnaḥ hṛ ityetadakṣaramiti yo veda — asmai viduṣe abhiharanti svāśca jñātayaḥ anye cāsambaddhāḥ, balimiti vākyaśeṣaḥ । vijñānānurūpyeṇa etatphalam । tathā da ityetadapyekamakṣaram ; etadapi dānārthasya dadāteḥ da ityetadrūpaṁ hṛdayanāmākṣaratvena nibaddham । atrāpi — hṛdayāya brahmaṇe svāśca karaṇāni anye ca viṣayāḥ svaṁ svaṁ vīryaṁ dadati, hṛdayaṁ bhoktre dadāti svaṁ vīryam , ato dakāra ityevaṁ yo veda, asmai dadati svāśca anye ca । tathā yamityetadapyekamakṣaram ; iṇo gatyarthasya yamityetadrūpam asminnāmni nibaddhamiti yo veda, sa svargaṁ lokameti । evaṁ nāmākṣarādapi īdṛśaṁ viśiṣṭaṁ phalaṁ prāpnoti, kimu vaktavyaṁ hṛdayasvarūpopāsanāt — iti hṛdayastutaye nāmākṣaropanyāsaḥ ॥
iti pañcamādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
tadvai tadetadeva tadāsa satyameva sa yo haitaṁ mahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda satyaṁ brahmeti jayatīmāṁllokāñjita innvasāvasadya evametanmahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda satyaṁ brahmeti satyaṁ hyeva brahma ॥ 1 ॥
tasyaiva hṛdayākhyasya brahmaṇaḥ satyamityupāsanaṁ vidhitsannāha — tat , taditi hṛdayaṁ brahma parāmṛṣṭam ; vai iti smaraṇārtham ; tat yat hṛdayaṁ brahma smaryata ityekaḥ tacchabdaḥ ; tadetaducyate prakārāntareṇeti dvitīyaḥ tacchabdaḥ । kiṁ punaḥ tatprakārāntaram ? etadeva taditi etacchabdena sambadhyate tṛtīyastacchabdaḥ ; etaditi vakṣyamāṇaṁ buddhau sannidhīkṛtya āha ; āsa babhūva ; kiṁ punaḥ etadeva āsa ? yaduktaṁ hṛdayaṁ brahmeti, tat iti, tṛtīyaḥ tacchabdo viniyuktaḥ । kiṁ taditi viśeṣato nirdiśati ; satyameva, sacca tyacca mūrtaṁ cāmūrtaṁ ca satyaṁ brahma, pañcabhūtātmakamityetat । sa yaḥ kaścit satyātmānam etam , mahat mahattvāt , yakṣaṁ pūjyam , prathamajaṁ prathamajātam , sarvasmātsaṁsāriṇa etadevāgre jātaṁ brahma ataḥ prathamajam , veda vijānāti satyaṁ brahmeti ; tasyedaṁ phalamucyate — yathā satyena brahmaṇā ime lokā ātmasātkṛtā jitāḥ, evaṁ satyātmānaṁ brahma mahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda, sa jayati imān lokān ; kiṁ ca jito vaśīkṛtaḥ, innu ittham , yathā brahmaṇā asau śatruriti vākyaśeṣaḥ । asacca asadbhavet asau śatruḥ jito bhavedityarthaḥ । kasya etatphalamiti punarnigamayati — ya evametanmahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda satyaṁ brahmeti । ato vidyānurūpaṁ phalaṁ yuktam , satyaṁ hyeva yasmādbrahma ॥
iti pañcamādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
āpa evedamagra āsustā āpaḥ satyamasṛjanta satyaṁ brahma brahma prajāpatiṁ prajāpatirdevāṁste devāḥ satyamevopāsate tadetattryakṣaraṁ satyamiti sa ityekamakṣaraṁ tītyekamakṣaraṁ yamityekamakṣaraṁ prathamottame akṣare satyaṁ madhyato'nṛtaṁ tadetadanṛtamubhayataḥ satyena parigṛhītaṁ satyabhūyameva bhavati naivaṁ vidvāṁsamanṛtaṁ hinasti ॥ 1 ॥
satyasya brahmaṇaḥ stutyarthamidamāha । mahadyakṣaṁ prathamajamityuktam , tatkathaṁ prathamajatvamityucyate — āpa evedamagra āsuḥ ; āpa iti karmasamavāyinyaḥ agnihotrādyāhutayaḥ ; agnihotrādyāhuteḥ dravātmakatvāt aptvam ; tāśca āpaḥ agnihotrādikarmāpavargottarakālaṁ kenacidadṛṣṭena sūkṣmeṇa ātmanā karmasamavāyitvamaparityajantyaḥ itarabhūtasahitā eva na kevalāḥ, karmasamavāyitvāttu prādhānyamapām — iti sarvāṇyeva bhūtāni prāgutpatteḥ avyākṛtāvasthāni kartṛsahitāni nirdiśyante ‘āpaḥ’ iti ; tā āpaḥ bījabhūtā jagataḥ avyākṛtātmanā avasthitāḥ ; tā eva idaṁ sarvaṁ nāmarūpavikṛtaṁ jagat agre āsuḥ, nānyatkiñcidvikārajātamāsīt ; tāḥ punaḥ āpaḥ satyamasṛjanta ; tasmātsatyaṁ brahma prathamajam ; tadetat hiraṇyagarbhasya sūtrātmano janma, yadavyākṛtasya jagato vyākaraṇam , tat satyaṁ brahma kutaḥ ? mahattvāt ; kathaṁ mahattvamityāha — yasmāt sarvasya sraṣṭṛ ; katham ? yatsatyaṁ brahma, tat prajāpatiṁ prajānāṁ patiṁ virājaṁ sūryādikaraṇam asṛjatetyanuṣaṅgaḥ ; prajāpatiḥ devān , sa virāṭ prajāpatiḥ devānasṛjata ; yasmāt sarvamevaṁ krameṇa satyādbrahmaṇo jātam , tasmānmahatsatyaṁ brahma । kathaṁ punaryakṣamityucyate — te evaṁ sṛṣṭā devāḥ pitaramapi virājamatītya, tadeva satyaṁ brahma upāsate ; ata etat prathamajaṁ mahat yakṣam ; tasmāt sarvātmanā upāsyaṁ tat ; tasyāpi satyasya brahmaṇo nāma satyamiti ; tadetat tryakṣaram ; kāni tānyakṣarāṇītyāha — sa ityekamakṣaram ; tītyekamakṣaram , tīti īkārānubandho nirdeśārthaḥ ; yamityekamakṣaram ; tatra teṣāṁ prathamottame akṣare sakārayakārau satyam , mṛtyurūpābhāvāt ; madhyataḥ madhye anṛtam ; anṛtaṁ hi mṛtyuḥ mṛtyvanṛtayoḥ takārasāmānyāt । tadetat anṛtaṁ takārākṣaraṁ mṛtyurūpam ubhayataḥ satyena sakārayakāralakṣaṇena parigṛhītaṁ vyāptam antarbhāvitaṁ satyarūpābhyām , ataḥ akiñcitkaraṁ tat , satyabhūyameva satyabāhulyameva bhavati ; evaṁ satyabāhulyaṁ sarvasya mṛtyoranṛtasya akiñcitkaratvaṁ ca yo vidvān , tamevaṁ vidvāṁsam anṛtaṁ kadācit pramādoktaṁ na hinasti ॥
tadyattatsatyamasau sa ādityo ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣo yaścāyaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastāvetāvanyonyasminpratiṣṭhitau raśmibhireṣo'sminpratiṣṭhitaḥ prāṇairayamamuṣminsa yadotkramiṣyanbhavati śuddhamevaitanmaṇḍalaṁ paśyati nainamete raśmayaḥ pratyāyanti ॥ 2 ॥
asyādhunā satyasya brahmaṇaḥ saṁsthānaviśeṣe upāsanamucyate — tadyat ; kiṁ tat ? satyaṁ brahma prathamajam ; kim ? asau saḥ ; ko'sau ? ādityaḥ ; kaḥ punarasāvādityaḥ ? ya eṣaḥ ; ka eṣaḥ ? yaḥ etasmin ādityamaṇḍale puruṣaḥ abhimānī, so'sau satyaṁ brahma । yaścāyam adhyātmam yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣan akṣaṇi puruṣaḥ ; ca - śabdāt sa ca satyaṁ brahmeti sambandhaḥ । tāvetau ādityākṣisthau puruṣau ekasya satyasya brahmaṇaḥ saṁsthānaviśeṣau yasmāt , tasmāt anyonyasmin itaretarasmin ādityaścākṣuṣe cākṣuṣaśca āditye pratiṣṭhitau, adhyātmādhidaivatayoḥ anyonyopakāryopakārakatvāt ; kathaṁ pratiṣṭhitāvityucyate — raśmibhiḥ prakāśena anugrahaṁ kurvan eṣa ādityaḥ asmiṁścākṣuṣe adhyātme pratiṣṭhitaḥ ; ayaṁ ca cākṣuṣaḥ prāṇairādityamanugṛhṇan amuṣmin āditye adhidaive pratiṣṭhitaḥ ; saḥ asmin śarīre vijñānamayo bhoktā yadā yasminkāle utkramiṣyanbhavati, tadā asau cākṣuṣa ādityapuruṣaḥ raśmīnupasaṁhṛtya kevalena audāsīnyena rūpeṇa vyavatiṣṭhate ; tadā ayaṁ vijñānamayaḥ paśyati śuddhameva kevalaṁ viraśmi etanmaṇḍalaṁ candramaṇḍalamiva ; tadetat ariṣṭadarśanam prāsaṅgikaṁ pradarśyate, kathaṁ nāma puruṣaḥ karaṇīye yatnavānsyāditi ; na — evaṁ cākṣuṣaṁ puruṣamurarīkṛtya taṁ pratyanugrahāya ete raśmayaḥ svāmikartavyavaśātpūrvamāgacchanto'pi, punaḥ tatkarmakṣayamanurudhyamānā iva nopayanti na pratyāgacchanti enam । ato'vagamyate parasparopakāryopakārakabhāvāt satyasyaiva ekasya ātmanaḥ aṁśau etāviti ॥
ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣastasya bhūriti śira ekaṁ śira ekametadakṣaraṁ bhuva iti bāhū dvau bāhū dve ete akṣare svariti pratiṣṭhā dve pratiṣṭhe dve ete akṣare tasyopaniṣadahariti hanti pāpmānaṁ jahāti ca ya evaṁ veda ॥ 3 ॥
tatra yaḥ, asau kaḥ ? yaḥ eṣaḥ etasminmaṇḍale puruṣaḥ satyanāmā ; tasya vyāhṛtayaḥ avayavāḥ ; katham ? bhūriti yeyaṁ vyāhṛtiḥ, sā tasya śiraḥ, prāthamyāt ; tatra sāmānyaṁ svayamevāha śrutiḥ — ekam ekasaṅkhyāyuktaṁ śiraḥ, tathā etat akṣaram ekaṁ bhūriti । bhuva iti bāhū, dvitvasāmānyāt ; dvau bāhū, dve ete akṣare । tathā svariti pratiṣṭhā ; dve pratiṣṭhe dve ete akṣare ; pratiṣṭhe pādau pratitiṣṭhatyābhyāmiti । tasyāsya vyāhṛtyavayavasya satyasya brahmaṇa upaniṣat rahasyam abhidhānam , yenābhidhānena abhidhīyamānaṁ tadbrahma abhimukhī bhavati lokavat ; kāsāvityāha — ahariti ; ahariti caitat rūpaṁ hanterjahāteśceti yo veda, sa hanti jahāti ca pāpmānaṁ ya evaṁ veda ॥
yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastasya bhūriti śira ekaṁ śira ekametadakṣaraṁ bhuva iti bāhū dvau bāhū dve ete akṣare svariti pratiṣṭhā dve pratiṣṭhe dve ete akṣare tasyopaniṣadahamiti hanti pāpmānaṁ jahāti ca ya evaṁ veda ॥ 4 ॥
evaṁ yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣaḥ, tasya bhūriti śira ityādi sarvaṁ samānam । tasyopaniṣat — ahamiti, pratyagātmabhūtatvāt । pūrvavat hanteḥ jahāteśceti ॥
iti pañcamādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥
upādhīnāmanekatvādanekaviśeṣaṇatvācca tasyaiva prakṛtasya brahmaṇo manaupādhiviśiṣṭasyopāsanaṁ vidhitsannāha —
manomayo'yaṁ puruṣo bhāḥ satyastasminnantarhṛdaye yathā vrīhirvā yavo vā sa eṣa sarvasyeśānaḥ sarvasyādhipatiḥ sarvamidaṁ praśāsti yadidaṁ kiṁ ca ॥ 1 ॥
manomayaḥ manaḥprāyaḥ, manasi upalabhyamānatvāt ; manasā copalabhata iti manomayo'yaṁ puruṣaḥ ; bhāḥsatyaḥ, bhā eva satyaṁ sadbhāvaḥ svarūpaṁ yasya so'yaṁ bhāḥsatyaḥ, bhāsvara ityetat ; manasaḥ sarvārthāvabhāsakatvāt manomayatvācca asya bhāsvaratvam ; tasmin antarhṛdaye hṛdayasyāntaḥ tasminnityetat ; yathā vrīhirvā yavo vā parimāṇataḥ, evaṁparimāṇaḥ tasminnantarhṛdaye yogibhirdṛśyata ityarthaḥ । sa eṣaḥ sarvasyeśānaḥ sarvasya svabhedajātasya īśānaḥ svāmī ; svāmitve'pi sati kaścidamātyāditantraḥ, ayaṁ tu na tathā ; kiṁ tarhi adhipatiḥ adhiṣṭhāya pālayitā ; sarvamidaṁ praśāsti, yadidaṁ kiñca yatkiñcitsarvaṁ jagat , tatsarvaṁ praśāsti । evaṁ manomayasyopāsanāt tathārūpāpattireva phalam । ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavati’ (śata. brā. 10 । 5 । 2 । 20) iti brāhmaṇam ॥
iti pañcamādhyāyasya ṣaṣṭhaṁ brāhmaṇam ॥
vidyudbrahmetyāhurvidānādvidyudvidyatyenaṁ pāpmano ya evaṁ veda vidyudbrahmeti vidyuddhyeva brahma ॥ 1 ॥
tathaiva upāsanāntaraṁ satyasya brahmaṇo viśiṣṭaphalamārabhyate — vidyudbrahmetyāhuḥ । vidyuto brahmaṇo nirvacanamucyate — vidānāt avakhaṇḍanāt tamaso meghāndhakāraṁ vidārya hi avabhāsate, ato vidyut ; evaṁguṇaṁ vidyut brahmeti yo veda, asau vidyati avakhaṇḍayati vināśayati pāpmanaḥ, enamātmānaṁ prati pratikūlabhūtāḥ pāpmāno ye tān sarvān pāpmanaḥ avakhaṇḍayatītyarthaḥ । ya evaṁ veda vidyudbrahmeti tasyānurūpaṁ phalam , vidyut hi yasmāt brahma ॥
iti pañcamādhyāyasya saptamaṁ brāhmaṇam ॥
vācaṁ dhenumupāsīta tasyāścatvāraḥ stanāḥ svāhākāro vaṣaṭkāro hantakāraḥ svadhākārastasyai dvau stanau devā upajīvanti svāhākāraṁ ca vaṣaṭkāraṁ ca hantakāraṁ manuṣyāḥ svadhākāraṁ pitarastasyāḥ prāṇa ṛṣabho mano vatsaḥ ॥ 1 ॥
punaḥ upāsanāntaram tasyaiva brahmaṇaḥ vāgvai brahmeti ; vāgiti śabdaḥ trayī ; tāṁ vācaṁ dhenum , dhenuriva dhenuḥ, yathā dhenuḥ caturbhiḥ stanaiḥ stanyaṁ payaḥ kṣarati vatsāya evaṁ vāgdhenuḥ vakṣyamāṇaiḥ stanaiḥ paya iva annaṁ kṣarati devādibhyaḥ । ke punaḥ te stanāḥ ? ke vā te, yebhyaḥ kṣarati ? tasyāḥ etasyā vāco dhenvāḥ, dvau stanau devā upajīvanti vatsasthānīyāḥ ; kau tau ? svāhākāraṁ ca vaṣaṭkāraṁ ca ; ābhyāṁ hi haviḥ dīyate devebhyaḥ । hantakāraṁ manuṣyāḥ ; hanteti manuṣyebhyaḥ annaṁ prayacchanti । svadhākāraṁ pitaraḥ ; svadhākāreṇa hi pitṛbhyaḥ svadhāṁ prayacchanti । tasyā dhenvā vācaḥ prāṇaḥ ṛṣabhaḥ ; prāṇena hi vākprasūyate ; mano vatsaḥ ; manasā hi prasrāvyate ; manasā hyālocite viṣaye vāk pravartate ; tasmāt manaḥ vatsasthānīyam । evaṁ vāgdhenūpāsakaḥ tādbhāvyameva pratipadyate ॥
iti pañcamādhyāyasya aṣṭamaṁ brāhmaṇam ॥
ayamagnirvaiśvānaro yo'yamantaḥ puruṣe yenedamannaṁ pacyate yadidamadyate tasyaiṣa ghoṣo bhavati yametatkarṇāvapidhāya śṛṇoti sa yadotkramiṣyanbhavati nainaṁ ghoṣaṁ śṛṇoti ॥ 1 ॥
ayamagnirvaiśvānaraḥ, pūrvavadupāsanāntaram ; ayam agniḥ vaiśvānaraḥ ; ko'yamagnirityāha — yo'yamantaḥ puruṣe । kiṁ śarīrārambhakaḥ ? netyucyate — yena agninā vaiśvānarākhyena idamannaṁ pacyate । kiṁ tadannam ? yadidam adyate bhujyate annaṁ prajābhiḥ, jāṭharo'gnirityarthaḥ । tasya sākṣādupalakṣaṇārthamidamāha — tasyāgneḥ annaṁ pacataḥ jāṭharasya eṣa ghoṣo bhavati ; ko'sau ? yaṁ ghoṣam , etaditi kriyāviśeṣaṇam , karṇāvapidhāya aṅgulībhyāmapidhānaṁ kṛtvā śṛṇoti । taṁ prajāpatimupāsīta vaiśvānaramagnim । atrāpi tādbhāvyaṁ phalam । tatra prāsaṅgikamidamariṣṭalakṣaṇamucyate — so'tra śarīre bhoktā yadā utkramiṣyanbhavati, nainaṁ ghoṣaṁ śṛṇoti ॥
iti pañcamādhyāyasya navamaṁ brāhmaṇam ॥
yadā vai puruṣo'smāllokātpraiti sa vāyumāgacchati tasmai sa tatra vijihite yathā rathacakrasya khaṁ tena sa ūrdhva ākramate sa ādityamāgacchati tasmai sa tatra vijihīte yathā lambarasya khaṁ tena sa ūrdhva ākramate sa candramasamāgacchati tasmai sa tatra vijihīte yathā dundubheḥ khaṁ tena sa ūrdhva ākramate sa lokamāgacchatyaśokamahimaṁ tasminvasati śāśvatīḥ samāḥ ॥ 1 ॥
sarveṣāmasminprakaraṇe upāsanānāṁ gatiriyaṁ phalaṁ cocyate — yadā vai puruṣaḥ vidvān asmāt lokāt praiti śarīraṁ parityajati, saḥ tadā vāyum āgacchati, antarikṣe tiryagbhūto vāyuḥ stimitaḥ abhedyastiṣṭhati ; sa vāyuḥ tatra svātmani tasmai samprāptāya vijihīte svātmāvayavān vigamayati chidrīkarotyātmānamityarthaḥ । kimparimāṇaṁ chidramityucyate — yathā rathacakrasya khaṁ chidraṁ prasiddhaparimāṇam ; tena chidreṇa sa vidvān ūrdhvaḥ ākramate ūrdhvaḥ san gacchati । sa ādityamāgacchati ; ādityaḥ brahmalokaṁ jigamiṣormārganirodhaṁ kṛtvā sthitaḥ ; so'pi evaṁvide upāsakāya dvāraṁ prayacchati ; tasmai sa tatra vijihīte ; yathā lambarasya khaṁ vāditraviśeṣasya chidraparimāṇam ; tena sa ūrdhva ākramate । sa candramasam āgacchati ; so'pi tasmai tatra vijihīte ; yathā dundubheḥ khaṁ prasiddham ; tena sa ūrdhva ākramate । sa lokaṁ prajāpatilokam āgacchati ; kiṁviśiṣṭam ? aśokaṁ mānasena duḥkhena vivarjitamityetat ; ahimaṁ himavarjitaṁ śārīraduḥkhavarjitamityarthaḥ ; taṁ prāpya tasmin vasati śāśvatīḥ nityāḥ samāḥ saṁvatsarānityarthaḥ ; brahmaṇo bahūnkalpān vasatītyetat ॥
iti pañcamādhyāyasya daśamaṁ brāhmaṇam ॥
etadvai paramaṁ tapo yadvyāhitastapyate paramaṁ haiva lokaṁ jayati ya evaṁ vedaitadvai paramaṁ tapo yaṁ pretamaraṇyaṁ haranti paramaṁ haiva lokaṁ jayati ya evaṁ vedaitadvai paramaṁ tapo yaṁ pretamagnāvabhyādadhati paramaṁ haiva lokaṁ jayati ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
etadvai paramaṁ tapaḥ ; kiṁ tat ? yat vyāhitaḥ vyādhitaḥ jvarādiparigṛhītaḥ san yat tapyate tadetat paramaṁ tapa ityevaṁ cintayet , duḥkhasāmānyāt । tasya evaṁ cintayato viduṣaḥ karmakṣayahetuḥ tadeva tapo bhavati anindataḥ aviṣīdataḥ । sa eva ca tena vijñānatapasā dagdhakilbiṣaḥ paramaṁ haiva lokaṁ jayati, ya evaṁ veda । tathā mumūrṣuḥ ādāveva kalpayati ; kim ? etadvai paramaṁ tapaḥ, yaṁ pretaṁ māṁ grāmādaraṇyaṁ haranti ṛtvijaḥ antyakarmaṇe, tat grāmādaraṇyagamanasāmānyāt paramaṁ mama tat tapo bhaviṣyati ; grāmādaraṇyagamanaṁ paramaṁ tapa iti hi prasiddham । paramaṁ haiva lokaṁ jayati, ya evaṁ veda । tathā etadvai paramaṁ tapaḥ yaṁ pretamagnāvabhyādadhati, agnipraveśasāmānyāt । paramaṁ haiva lokaṁ jayati ya evaṁ veda ॥
iti pañcamādhyāyasya ekādaśaṁ brāhmaṇam ॥
annaṁ brahmetyeka āhustanna tathā pūyati vā annamṛte prāṇātprāṇo brahmetyeka āhustanna tathā śuṣyati vai prāṇa ṛte'nnādete ha tveva devate ekadhābhūyaṁ bhūtvā paramatāṁ gacchatastaddha smāha prātṛdaḥ pitaraṁ kiṁsvidevaivaṁ viduṣe sādhu kuryāṁ kimevāsmā asādhu kuryāmiti sa ha smāha pāṇinā mā prātṛda kastvenayorekadhābhūyaṁ bhūtvā paramatāṁ gacchatīti tasmā u haitaduvāca vītyannaṁ vai vyanne hīmāni sarvāṇi bhūtāni viṣṭāni ramiti prāṇo vai raṁ prāṇe hīmāni sarvāṇi bhūtāni ramante sarvāṇi ha vā asminbhūtāni viśanti sarvāṇi bhūtāni ramante ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
annaṁ brahmeti, tathā etat upāsanāntaraṁ vidhitsannāha — annaṁ brahma, annam adyate yat tat brahmetyeka ācāryā āhuḥ ; tat na tathā grahītavyam annaṁ brahmeti । anye cāhuḥ — prāṇo brahmeti ; tacca tathā na grahītavyam । kimarthaṁ punaḥ annaṁ brahmeti na grāhyam ? yasmāt pūyati klidyate pūtibhāvamāpadyate ṛte prāṇāt , tatkathaṁ brahma bhavitumarhati ; brahma hi nāma tat , yadavināśi । astu tarhi prāṇo brahma ; naivam ; yasmāt śuṣyati vai prāṇaḥ śoṣamupaiti ṛte annāt ; attā hi prāṇaḥ ; ataḥ annena ādyena vinā na śaknoti ātmānaṁ dhārayitum ; tasmāt śuṣyati vai prāṇaḥ ṛte'nnāt ; ataḥ ekaikasya brahmatā nopapadyate yasmāt , tasmāt ete ha tu eva annaprāṇadevate ekadhābhūyam ekadhābhāvaṁ bhūtvā gatvā paramatāṁ paramatvaṁ gacchataḥ brahmatvaṁ prāpnutaḥ । tadetat evamadhyavasya ha sma āha — sma prātṛdo nāma pitaramātmanaḥ ; kiṁsvit sviditi vitarke ; yathā mayā brahma parikalpitam , evaṁ viduṣe kiṁsvit sādhu kuryām , sādhu śobhanaṁ pūjām , kāṁ tu asmai pūjāṁ kuryāmityabhiprāyaḥ ; kimeva asmai viduṣe asādhu kuryām , kṛtakṛtyo'sau ityabhiprāyaḥ । annaprāṇau sahabhūtau brahmeti vidvān nāsau asādhukaraṇena khaṇḍito bhavati, nāpi sādhukaraṇena mahīkṛtaḥ । tam evaṁvādinaṁ sa pitā ha sma āha pāṇinā hastena nivārayan , mā prātṛda maivaṁ vocaḥ । kastu enayoḥ annaprāṇayoḥ ekadhābhūyaṁ bhūtvā paramatāṁ kastu gacchati ? na kaścidapi vidvān anena brahmadarśanena paramatāṁ gacchati ; tasmāt naivaṁ vaktumarhasi kṛtakṛtyo'sāviti ; yadyevam , bravītu bhavān kathaṁ paramatāṁ gacchatīti । tasmai u ha etat vakṣyamāṇaṁ vaca uvāca । kiṁ tat ? vīti ; kiṁ tat vi ityucyate — annaṁ vai vi ; anne hi yasmāt imāni sarvāṇi bhūtāni viṣṭāni āśritāni, ataḥ annaṁ vi ityucyate । kiñca ram iti ; ramiti ca uktavānpitā ; kiṁ punastat ram ? prāṇo vai ram ; kuta ityāha ; prāṇe hi yasmāt balāśraye sati sarvāṇi bhūtāni ramante, ato raṁ prāṇaḥ । sarvabhūtāśrayaguṇamannam , sarvabhūtaratiguṇaśca prāṇaḥ । na hi kaścidanāyatanaḥ nirāśrayaḥ ramate ; nāpi satyapyāyatane aprāṇo durbalo ramate ; yadā tu āyatanavānprāṇī balavāṁśca tadā kṛtārthamātmānaṁ manyamāno ramate lokaḥ ; ‘yuvā syātsādhuyuvādhyāyakaḥ’ (tai. u. 2 । 8 । 3) ityādiśruteḥ । idānīm evaṁvidaḥ phalamāha — sarvāṇi ha vai asmin bhūtāni viśanti annaguṇajñānāt , sarvāṇi bhūtāni ramante prāṇaguṇajñānāt , ya evaṁ veda ॥
iti pañcamādhyāyasya dvādaśaṁ brāhmaṇam ॥
ukthaṁ prāṇo vā ukthaṁ prāṇo hīdaṁ sarvamutthāpayatyuddhāsmādukthavidvīrastiṣṭhatyukthasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
uktham — tathā upāsanāntaram ; ukthaṁ śastram ; taddhi pradhānaṁ mahāvrate kratau ; kiṁ punastaduktham ; prāṇo vai uktham ; prāṇaśca pradhāna indriyāṇām , ukthaṁ ca śastrāṇām , ata ukthamityupāsīta । kathaṁ prāṇa ukthamityāha — prāṇaḥ hi yasmāt idaṁ sarvam utthāpayati ; utthāpanāt ukthaṁ prāṇaḥ ; na hi aprāṇaḥ kaściduttiṣṭhati ; tadupāsanaphalamāha — ut ha asmāt evaṁvidaḥ ukthavit prāṇavit vīraḥ putraḥ uttiṣṭhati ha — dṛṣṭam etatphalam ; adṛṣṭaṁ tu ukthasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati, ya evaṁ veda ॥
yajuḥ prāṇo vai yajuḥ prāṇe hīmāni sarvāṇi bhūtāni yujyante yujyante hāsmai sarvāṇi bhūtāni śraiṣṭhyāya yajuṣaḥ sāyujyaṁ salokatāṁ jayati ya evaṁ veda ॥ 2 ॥
yajuriti copāsīta prāṇam ; prāṇo vai yajuḥ ; kathaṁ yajuḥ prāṇaḥ ? prāṇe hi yasmāt sarvāṇi bhūtāni yujyante ; na hi asati prāṇe kenacit kasyacit yogasāmarthyam ; ato yunaktīti prāṇo yajuḥ । evaṁvidaḥ phalamāha — yujyante udyacchante ityarthaḥ, ha asmai evaṁvide, sarvāṇi bhūtāni, śraiṣṭhyaṁ śreṣṭhabhāvaḥ tasmai śraiṣṭhyāya śreṣṭhabhāvāya, ayaṁ naḥ śreṣṭho bhavediti ; yajuṣaḥ prāṇasya sāyujyamityādi sarvaṁ samānam ॥
sāma prāṇo vai sāma prāṇe hīmāni sarvāṇi bhūtāni samyañci samyañci hāsmai sarvāṇi bhūtāni śraiṣṭhyāya kalpante sāmnaḥ sāyujyaṁ salokatāṁ jayati ya evaṁ veda ॥ 3 ॥
sāmeti copāsīta prāṇam । prāṇo vai sāma ; kathaṁ prāṇaḥ sāma ? prāṇe hi yasmāt sarvāṇi bhūtāni samyañci saṅgacchante, saṅgamanāt sāmyāpattihetutvāt sāma prāṇaḥ ; samyañci saṅgacchante ha asmai sarvāṇi bhūtāni ; na kevalaṁ saṅgacchanta eva, śreṣṭhabhāvāya ca asmai kalpante samarthyante ; sāmnaḥ sāyujyamityādi pūrvavat ॥
kṣattraṁ prāṇo vai kṣattraṁ prāṇo hi vai kṣattraṁ trāyate hainaṁ prāṇaḥ kṣaṇitoḥ pra kṣattramatramāpnoti kṣattrasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati ya evaṁ veda ॥ 4 ॥
taṁ prāṇaṁ kṣattramityupāsīta । prāṇo vai kṣattram ; prasiddham etat — prāṇo hi vai kṣattram । kathaṁ prasiddhatetyāha — trāyate pālayati evaṁ piṇḍaṁ dehaṁ prāṇaḥ, kṣaṇitoḥ śastrādihiṁsitāt punaḥ māṁsena āpūrayati yasmāt , tasmāt kṣatatrāṇāt prasiddhaṁ kṣattratvaṁ prāṇasya । vidvatphalamāha — pra kṣattramatram , na trāyate anyena kenacidityatram , kṣattraṁ prāṇaḥ, tam atraṁ kṣattraṁ prāṇaṁ prāpnotītyarthaḥ । śākhāntare vā pāṭhāt kṣattramātraṁ prāpnoti, prāṇo bhavatītyarthaḥ । kṣattrasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati, ya evaṁ veda ॥
iti pañcamādhyāyasya trayodaśaṁ brāhmaṇam ॥
bhūmirantarikṣaṁ dyaurityaṣṭāvakṣarāṇyaṣṭākṣaraṁ ha vā ekaṁ gāyatryai padametadu haivāsyā etatsa yāvadeṣu triṣu lokeṣu tāvaddhajayati yo'syā etadevaṁ padaṁ veda ॥ 1 ॥
brahmaṇo hṛdayādyanekopādhiviśiṣṭasya upāsanamuktam ; atha idānīṁ gāyatryupādhiviśiṣṭasya upāsanaṁ vaktavyamityārabhyate । sarvacchandasāṁ hi gāyatrīchandaḥ pradhānabhūtam ; tatprayoktṛgayatrāṇāt gāyatrīti vakṣyati ; na ca anyeṣāṁ chandasāṁ prayoktṛprāṇatrāṇasāmarthyam ; prāṇātmabhūtā ca sā ; sarvacchandasāṁ ca ātmā prāṇaḥ ; prāṇaśca kṣatatrāṇāt kṣattramityuktam ; prāṇaśca gāyatrī ; tasmāt tadupāsanameva vidhitsyate ; dvijottamajanmahetutvācca — ‘gāyatryā brāhmaṇamasṛjata triṣṭubhā rājanyaṁ jagatyā vaiśyam’ ( ? ) iti dvijottamasya dvitīyaṁ janma gāyatrīnimittam ; tasmāt pradhānā gāyatrī ; ‘brahmaṇā vyutthāya brāhmaṇā abhivadanti, sa brāhmaṇo vipāpo virajo'vicikitso brāhmaṇo bhavati’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1), (bṛ. u. 3 । 8 । 8), (bṛ. u. 3 । 8 । 10), (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ityuttamapuruṣārthasambandhaṁ brāhmaṇasya darśayati ; tacca brāhmaṇatvaṁ gāyatrījanmamūlam ; ato vaktavyaṁ gāyatryāḥ satattvam । gāyatryā hi yaḥ sṛṣṭo dvijottamaḥ niraṅkuśa eva uttamapuruṣārthasādhane adhikriyate ; ataḥ tanmūlaḥ paramapuruṣārthasambandhaḥ । tasmāt tadupāsanavidhānāya āha — bhūmirantarikṣaṁ dyaurityetāni aṣṭāvakṣarāṇi ; aṣṭākṣaram aṣṭhāvakṣarāṇi yasya tat idamaṣṭākṣaram ; ha vai prasiddhāvadyotakau ; ekaṁ prathamam , gāyatryai gāyatryāḥ, padam ; yakāreṇaiva aṣṭatvapūraṇam । etat u ha eva etadeva asyā gāyatryāḥ padaṁ pādaḥ prathamaḥ bhūmyādilakṣaṇaḥ trailokyātmā, aṣṭākṣaratvasāmānyāt । evam etat trailokyātmakaṁ gāyatryāḥ prathamaṁ padaṁ yo veda, tasyaitatphalam — sa vidvān yāvatkiñcit eṣu triṣu lokeṣu jetavyam , tāvatsarvaṁ ha jayati, yaḥ asyai etadevaṁ padaṁ veda ॥
ṛco yajūṁṣi sāmānītyaṣṭāvakṣarāṇyaṣṭākṣaraṁ ha vā ekaṁ gāyatryai padametadu haivāsyā etatsa yāvatīyaṁ trayī vidyā tāvaddha jayati yo'syā etadevaṁ padaṁ veda ॥ 2 ॥
tathā ṛcaḥ yajūṁṣi sāmānīti trayīvidyānāmākṣarāṇi etānyapi aṣṭāveva ; tathaiva aṣṭākṣaraṁ ha vai ekaṁ gāyatryai padaṁ dvitīyam , etat u ha eva asyā etat ṛgyajuḥsāmalakṣaṇam aṣṭākṣaratvasāmānyādeva । saḥ yāvatī iyaṁ trayī vidyā trayyā vidyayā yāvatphalajātam āpyate, tāvat ha jayati, yo'syā etat gāyatryāḥ traividyalakṣaṇaṁ padaṁ veda ॥
prāṇo'pāno vyāna ityaṣṭāvakṣarāṇyaṣṭākṣaraṁ ha vā ekaṁ gāyatryai padametadu haivāsyā etatsa yāvadidaṁ prāṇi tāvaddha jayati yo'syā etadevaṁ padaṁ vedāthāsyā etadeva turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣatapati yadvai caturthaṁ tatturīyaṁ darśataṁ padamiti dadṛśa iva hyeṣa parorajā iti sarvamu hyevaiṣa raja uparyupari tapatyevaṁ haiva śriyā yaśasā tapati yo'syā etadevaṁ padaṁ veda ॥ 3 ॥
tathā prāṇaḥ apānaḥ vyānaḥ etānyapi prāṇādyabhidhānākṣarāṇi aṣṭau ; tacca gāyatryāstṛtīyaṁ padam ; yāvadidaṁ prāṇijātam , tāvat ha jayati, yo'syā etadevaṁ gāyatryāstṛtīyaṁ padaṁ veda । atha anantaraṁ gāyatryāstripadāyāḥ śabdātmikāyāsturīyaṁ padamucyate abhidheyabhūtam , asyāḥ prakṛtāyā gāyatryāḥ etadeva vakṣyamāṇaṁ turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣa tapati ; turīyamityādivākyapadārthaṁ svayameva vyācaṣṭe śrutiḥ — yadvai caturthaṁ prasiddhaṁ loke, tadiha turīyaśabdenābhidhīyate ; darśataṁ padamityasya ko'rtha ityucyate — dadṛśe iva dṛśyate iva hi eṣaḥ maṇḍalāntargataḥ puruṣaḥ ; ato darśataṁ padamucyate ; parorajā ityasya padasya ko'rtha ityucyate — sarvaṁ samastam u hi eva eṣaḥ maṇḍalasthaḥ puruṣaḥ rajaḥ rajojātaṁ samastaṁ lokamityarthaḥ, uparyupari ādhipatyabhāvena sarvaṁ lokaṁ rajojātaṁ tapati ; uparyuparīti vīpsā sarvalokādhipatyakhyāpanārthā ; nanu sarvaśabdenaiva siddhatvāt vīpsā anarthikā — naiṣa doṣaḥ ; yeṣām upariṣṭāt savitā dṛśyate tadviṣaya eva sarvaśabdaḥ syādityāśaṅkānivṛttyarthā vīpsā, ‘ye cāmuṣmātparāñco lokāsteṣāṁ ceṣṭe devakāmānāṁ ca’ (chā. u. 1 । 6 । 8) iti śrutyantarāt ; tasmāt sarvāvarodhārthā vīpsā ; yathā asau savitā sarvādhipatyalakṣaṇayā śriyā yaśasā ca khyātyā tapati, evaṁ haiva śriyā yaśasā ca tapati, yo'syā etadevaṁ turīyaṁ darśataṁ padaṁ veda ॥
saiṣā gāyatryetasmiṁsturīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā tadvai tatsatye pratiṣṭhitaṁ cakṣurvai satyaṁ cakṣurhi vai satyaṁ tasmādyadidānīṁ dvau vivadamānāveyātāmahamadarśamahamaśrauṣamiti ya evaṁ brūyādahamadarśamiti tasmā eva śraddadhyāma tadvai tatsatyaṁ bale pratiṣṭhitaṁ prāṇo vai balaṁ tatprāṇe pratiṣṭhitaṁ tasmādāhurbalaṁ satyādogīya ityevaṁveṣā gāyatryadhyātmaṁ pratiṣṭhitā sā haiṣā gayāṁstatre prāṇā vai gayāstatprāṇāṁstatre tadyadgayāṁstatre tasmādgāyatrī nāma sa yāmevāmūṁ sāvitrīmanvāhaiṣaiva sā sa yasmā anvāha tasya prāṇāṁstrāyate ॥ 4 ॥
saiṣā tripadā uktā yā trailokyatraividyaprāṇalakṣaṇā gāyatrī etasmin caturthe turīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā, mūrtāmūrtarasatvāt ādityasya ; rasāpāye hi vastu nīrasam apratiṣṭhitaṁ bhavati, yathā kāṣṭhādi dagdhasāram , tadvat ; tathā mūrtāmūrtātmakaṁ jagat tripadā gāyatrī āditye pratiṣṭhitā tadrasatvāt saha tribhiḥ pādaiḥ ; tadvai turīyaṁ padaṁ satye pratiṣṭhitam ; kiṁ punaḥ tat satyamityucyate — cakṣurvai satyam । kathaṁ cakṣuḥ satyamityāha — prasiddhametat , cakṣurhi vai satyam । kathaṁ prasiddhatetyāha — tasmāt — yat yadi idānīmeva dvau vivadamānau viruddhaṁ vadamānau eyātām āgaccheyātām ; aham adarśaṁ dṛṣṭavānasmīti anya āha ; aham aśrauṣam — tvayā dṛṣṭaṁ na tathā tadvastviti ; tayoḥ ya evaṁ brūyāt — ahamadrākṣamiti, tasmai eva śraddadhyāma ; na punaḥ yaḥ brūyāt ahamaśrauṣamiti ; śrotuḥ mṛṣā śravaṇamapi sambhavati ; na tu cakṣuṣo mṛṣā darśanam ; tasmāt na aśrauṣamityuktavate śraddadhyāma ; tasmāt satyapratipattihetutvāt satyaṁ cakṣuḥ ; tasmin satye cakṣuṣi saha tribhiḥ itaraiḥ pādaiḥ turīyaṁ padaṁ pratiṣṭhitamityarthaḥ । uktaṁ ca ‘sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣīti’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) । tadvai turīyapadāśrayaṁ satyaṁ bale pratiṣṭhitam ; kiṁ punaḥ tat balamityāha — prāṇo vai balam ; tasminprāṇe bale pratiṣṭhitaṁ satyam । tathā coktam — ‘sūtre tadotaṁ ca protaṁ ca’ (bṛ. u. 3 । 7 । 2) iti । yasmāt bale satyaṁ pratiṣṭhitam , tasmādāhuḥ — balaṁ satyādogīyaḥ ojīyaḥ ojastaramityarthaḥ ; loke'pi yasminhi yadāśritaṁ bhavati, tasmādāśritāt āśrayasya balavattaratvaṁ prasiddham ; na hi durbalaṁ balavataḥ kvacit āśrayabhūtaṁ dṛṣṭam ; evaṁ uktanyāyena u eṣā gāyatrī adhyātmam adhyātme prāṇe pratiṣṭhitā ; saiṣā gāyatrī prāṇaḥ ; ato gāyatryāṁ jagatpratiṣṭhitam ; yasminprāṇe sarve devā ekaṁ bhavanti, sarve vedāḥ, karmāṇi phalaṁ ca ; saivaṁ gāyatrī prāṇarūpā satī jagata ātmā । sā ha eṣā gayān tatre trātavatī ; ke punargayāḥ ? prāṇāḥ vāgādayaḥ vai gayāḥ, śabdakaraṇāt ; tān tatre saiṣā gāyatrī । tat tatra yat yasmāt gayān tatre, tasmāt gāyatrī nāma ; gayatrāṇāt gāyatrīti prathitā । saḥ ācāryaḥ upanīyamāṇavakamaṣṭavarṣaṁ yāmeva amūṁ gāyatrīṁ sāvitrīṁ savitṛdevatākām anvāha pacchaḥ ardharcaśaḥ samastāṁ ca, eṣaiva sa sākṣāt prāṇaḥ jagata ātmā māṇavakāya samarpitā iha idānīṁ vyākhyātā, nānyā ; sa ācāryaḥ yasmai māṇavakāya anvāha anuvakti, tasya māṇavakasya gayān prāṇān trāyate narakādipatanāt ॥
tāṁ haitāmeke sāvitrīmanuṣṭhubhamanvāhurvāganuṣṭubetadvācamanubrūma iti na tathā kuryādgāyatrīmeva sāvitrīmanubrūyādyadi ha vā apyevaṁvidbahviva pratigṛhṇāti na haiva tadgāyatryā ekañcana padaṁ prati ॥ 5 ॥
tāmetāṁ sāvitrīṁ ha eke śākhinaḥ anuṣṭubham anuṣṭupprabhavām anuṣṭupchandaskām anvāhurupanītāya । tadabhiprāyamāha — vāk anuṣṭup , vākca śarīre sarasvatī, tāmeva hi vācaṁ sarasvatīṁ māṇavakāyānubrūma ityetadvadantaḥ । na tathā kuryāt na tathā vidyāt , yat te āhuḥ mṛṣaiva tat ; kiṁ tarhi gāyatrīmeva sāvitrīmanubrūyāt ; kasmāt ? yasmāt prāṇo gāyatrītyuktam ; prāṇe ukte, vākca sarasvatī ca anye ca prāṇāḥ sarvaṁ māṇavakāya samarpitaṁ bhavati । kiñcedaṁ prāsaṅgikamuktvā gāyatrīvidaṁ stauti — yadi ha vai api evaṁvit bahviva — na hi tasya sarvātmano bahu nāmāsti kiñcit , sarvātmakatvādviduṣaḥ — pratigṛhṇāti, na haiva tat pratigrahajātaṁ gāyatryā ekañcana ekamapi padaṁ prati paryāptam ॥
sa ya imāṁstrīṁllokānpūrṇānpratigṛhṇīyātso'syā etatprathamaṁ padamāpnuyādatha yāvatīyaṁ trayī vidyā yastāvatpratigṛhṇīyātso'syā etaddvitīyaṁ padamāpnuyādatha yāvadidaṁ prāṇi yastāvatpratigṛhṇīyātso'syā etattṛtīyaṁ padamāpnuyādathāsyā etadeva turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣa tapati naiva kenacanāpyaṁ kuta u etāvatpratigṛhṇīyāt ॥ 6 ॥
sa ya imāṁstrīn — sa yaḥ gāyatrīvit imān bhūrādīn trīn gośvādidhanapūrṇān lokān pratigṛhṇīyāt , sa pratigrahaḥ, asyā gāyatryā etatprathamaṁ padaṁ yadvyākhyātam āpnuyāt prathamapadavijñānaphalam , tena bhuktaṁ syāt , na tvadhikadoṣotpādakaḥ sa pratigrahaḥ । atha punaḥ yāvatī iyaṁ trayī vidyā, yastāvat pratigṛhṇīyāt , so'syā etaddvitīyaṁ padamāpnuyāt , dvitīyapada vijñānaphalaṁ tena bhuktaṁ syāt । tathā yāvadidaṁ prāṇi, yastāvatpratigṛhṇīyāt , so'syā etattṛtīyaṁ padamāpnuyāt , tena tṛtīyapadavijñānaphalaṁ bhuktaṁ syāt । kalpayitvedamucyate ; pādatrayasamamapi yadi kaścitpratigṛhṇīyāt , tatpādatrayavijñānaphalasyaiva kṣayakāraṇam , na tvanyasya doṣasya kartṛtve kṣamam ; na caivaṁ dātā pratigrahītā vā ; gāyatrīvijñānastutaye kalpyate ; dātā pratigrahītā ca yadyapyevaṁ sambhāvyate, nāsau pratigrahaḥ aparādhakṣamaḥ ; kasmāt ? yataḥ abhyadhikamapi puruṣārthavijñānam avaśiṣṭameva caturthapādaviṣayaṁ gāyatryāḥ ; taddarśayati — atha asyāḥ etadeva turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣa tapati ; yadyaitat naiva kenacana kenacidapi pratigraheṇa āpyaṁ naiva prāpyamityarthaḥ, yathā pūrvoktāni trīṇi padāni ; etānyapi naiva āpyāni kenacit ; kalpayitvā evamuktam ; paramārthataḥ kuta u etāvat pratigṛhṇīyāt trailokyādisamam । tasmāt gāyatrī evaṁprakārā upāsyetyarthaḥ ॥
tasyā upasthānaṁ gāyatryasyekapadī dvipadī tripadī catuṣpadyapadasi na hi padyase । namaste turīyāya darśatāya padāya parorajase'sāvado mā prāpaditi yaṁ dviṣyādasāvasmai kāmo mā samṛddhīti vā na haivāsmai sa kāmaḥ samṛdhyate yasmā evamupatiṣṭhate'hamadaḥ prāpamiti vā ॥ 7 ॥
tasyā upasthānam — tasyā gāyatryāḥ upasthānam upetya sthānaṁ namaskaraṇam anena mantreṇa । ko'sau mantra ityāha — he gāyatri asi bhavasi trailokyapādena ekapadī, trayīvidyārūpeṇa dvitīyena dvipadī, prāṇādinā tṛtīyena tripadyasi, caturthena turīyeṇa catuṣpadyasi ; evaṁ caturbhiḥ pādaiḥ upāsakaiḥ padyase jñāyase ; ataḥ paraṁ pareṇa nirupādhikena svena ātmanā apadasi — avidyamānaṁ padaṁ yasyāstava, yena padyase — sā tvaṁ apat asi, yasmāt na hi padyase, neti netyātmatvāt । ato vyavahāraviṣayāya namaste turīyāya darśatāya padāya parorajase । asau śatruḥ pāpmā tvatprāptivighnakaraḥ, adaḥ tat ātmanaḥ kāryaṁ yat tvatprāptivighnakartṛtvam , mā prāpat maiva prāpnotu ; iti - śabdo mantraparisamāptyarthaḥ ; yaṁ dviṣyāt yaṁ prati dveṣaṁ kuryāt svayaṁ vidvān , taṁ prati anenopasthānam ; asau śatruḥ amukanāmeti nāma gṛhṇīyāt ; asmai yajñadattāya abhipretaḥ kāmaḥ mā samṛddhi samṛddhiṁ mā prāpnotviti vā upatiṣṭhate ; na haivāsmai devadattāya sa kāmaḥ samṛdhyate ; kasmai ? yasmai evamupatiṣṭhate । ahaṁ adaḥ devadattābhipretaṁ prāpamiti vā upatiṣṭhate । asāvado mā prāpadityāditrayāṇāṁ mantrapadānāṁ yathākāmaṁ vikalpaḥ ॥
etaddha vai tajjanako vaideho buḍilamāśvatarāśvimuvāca yannu ho tadgāyatrīvidabrūthā atha kathaṁ hastībhūto vahasīti mukhaṁ hyasyāḥ samrāṇna vidāñcakāreti hovāca tasyā agnireva mukhaṁ yadi ha vā api bahvivāgnāvabhyādadhati sarvameva tatsandahatyevaṁ haivaivaṁvidyadyapi bahviva pāpaṁ kurute sarvameva tatsampsāya śuddhaḥ pūto'jaro'mṛtaḥ sambhavati ॥ 8 ॥
gāyatryā mukhavidhānāya arthavāda ucyate — etat ha kila vai smaryate, tat tatra gāyatrīvijñānaviṣaye ; janako vaidehaḥ, buḍilo nāmataḥ, aśvatarāśvasyāpatyam āśvatarāśviḥ, taṁ kila uktavān ; yat nu iti vitarke, ho aho ityetat , tat yat tvaṁ gāyatrīvidabrūthāḥ, gāyatrīvidasmīti yadabrūthāḥ, kimidaṁ tasya vacaso'nanurūpam ; atha katham , yadi gāyatrīvit , pratigrahadoṣeṇa hastībhūto vahasīti । sa pratyāha rājñā smāritaḥ — mukhaṁ gāyatryāḥ hi yasmāt asyāḥ, he samrāṭ , na vidāñcakāra na vijñātavānasmi — iti hovāca ; ekāṅgavikalatvāt gāyatrīvijñānaṁ mama aphalaṁ jātam ।
śṛṇu tarhi ; tasyā gāyatryā agnireva mukham ; yadi ha vai api bahvivendhanam agnāvabhyādadhati laukikāḥ, sarvameva tatsandahatyevendhanam agniḥ — evaṁ haiva evaṁvit gāyatryā agnirmukhamityevaṁ vettītyevaṁvit syāt svayaṁ gāyatryātmā agnimukhaḥ san । yadyapi bahviva pāpaṁ kurute pratigrahādidoṣam , tatsarvaṁ pāpajātaṁ sampsāya bhakṣayitvā śuddhaḥ agnivat pūtaśca tasmātpratigrahadoṣāt gāyatryātmā ajaro'mṛtaśca sambhavati ॥
iti pañcamādhyāyasya caturdaśaṁ brāhmaṇam ॥
hiraṇmayena pātreṇa satyasyāpihitaṁ mukham । tattvaṁ pūṣannapāvṛṇu satyadharmāya dṛṣṭaye । pūṣannekarṣe yama sūrya prājāpatya vyūha raśmīn । samūha tejo yatte rūpaṁ kalyāṇatamaṁ tatte paśyāmi । yo'sāvasau puruṣaḥ so'hamasmi । vāyuranilamamṛtamathedaṁ bhasmāntaṁ śarīram । oṁ krato smara kṛtaṁ smara krato smara kṛtaṁ smara । agne naya supathā rāye asmānviśvāni deva vayunāni vidvān । yuyodhyasmajjuhurāṇameno bhūyiṣṭhāṁ te namauktiṁ vidhema ॥ 1 ॥
yo jñānakarmasamuccayakārī saḥ antakāle ādityaṁ prārthayati ; asti ca prasaṅgaḥ ; gāyatryāsturīyaḥ pādo hi saḥ ; tadupasthānaṁ prakṛtam ; ataḥ sa eva prārthyate । hiraṇmayena jyotirmayena pātreṇa, yathā pātreṇa iṣṭaṁ vastu apidhīyate, evamidaṁ satyākhyaṁ brahma jyotirmayena maṇḍalenāpihitamiva asamāhitacetasāmadṛśyatvāt ; taducyate — satyasyāpihitaṁ mukhaṁ mukhyaṁ svarūpam ; tat apidhānaṁ pātramapidhānamiva darśanapratibandhakāraṇam , tat tvam , he pūṣan , jagataḥ poṣaṇātpūṣā savitā, apāvṛṇu apāvṛtaṁ kuru darśanapratibandhakāraṇamapanayetyarthaḥ ; satyadharmāya satyaṁ dharmo'sya mama so'haṁ satyadharmā, tasmai tvadātmabhūtāyetyarthaḥ ; dṛṣṭaye darśanāya ; pūṣannityādīni nāmāni āmantraṇārthāni savituḥ ; ekarṣe, ekaścāsāvṛṣiśca ekarṣiḥ, darśanādṛṣiḥ ; sa hi sarvasya jagata ātmā cakṣuśca san sarvaṁ paśyati ; eko vā gacchatītyekarṣiḥ, ‘sūrya ekākī carati’ (tai. saṁ. 8 । 4 । 18) iti mantravarṇāt ; yama, sarvaṁ hi jagataḥ saṁyamanaṁ tvatkṛtam ; sūrya, suṣṭhu īrayate rasān raśmīn prāṇān dhiyo vā jagata iti ; prājāpatya, prajāpaterīśvarasyāpatyaṁ hiraṇyagarbhasya vā, he prājāpatya ; vyūha vigamaya raśmīn ; samūha saṅkṣipa ātmanastejaḥ, yenāhaṁ śaknuyāṁ draṣṭum ; tejasā hyapahatadṛṣṭiḥ na śaknuyāṁ tvatsvarūpamañjasā draṣṭum , vidyotana iva rūpāṇām ; ata upasaṁhara tejaḥ ; yat te tava rūpaṁ sarvakalyāṇānāmatiśayena kalyāṇaṁ kalyāṇatamam ; tat te tava paśyāmi paśyāmo vayam , vacanavyatyayena । yo'sau bhūrbhuvaḥsvarvyāhṛtyavayavaḥ puruṣaḥ, puruṣākṛtitvātpuruṣaḥ, so'hamasmi bhavāmi ; ‘aharaham’ iti ca upaniṣada uktatvādādityacākṣuṣayoḥ tadevedaṁ parāmṛśyate ; so'hamasmyamṛtamiti sambandhaḥ ; mamāmṛtasya satyasya śarīrapāte, śarīrastho yaḥ prāṇo vāyuḥ sa anilaṁ bāhyaṁ vāyumeva pratigacchatu ; tathā anyā devatāḥ svāṁ svāṁ prakṛtiṁ gacchantu ; atha idamapi bhasmāntaṁ sat pṛthivīṁ yātu śarīram । athedānīm ātmanaḥ saṅkalpabhūtāṁ manasi vyavasthitām agnidevatāṁ prārthayate — oṁ krato ; omiti krato iti ca sambodhanārthāveva ; oṅkārapratīkatvāt oṁ ; manomayatvācca kratuḥ ; he oṁ, he krato, smara smartavyam ; antakāle hi tvatsmaraṇavaśāt iṣṭā gatiḥ prāpyate ; ataḥ prārthyate — yat mayā kṛtam , tat smara ; punaruktiḥ ādarārthā । kiñca he agne, naya prāpaya, supathā śobhanena mārgeṇa, rāye dhanāya karmaphalaprāptaye ityarthaḥ ; na dakṣiṇena kṛṣṇena punarāvṛttiyuktena, kiṁ tarhi śuklenaiva supathā ; asmān viśvāni sarvāṇi, he deva, vayunāni prajñānāni sarvaprāṇināṁ vidvān ; kiñca yuyodhi apanaya viyojaya asmat asmattaḥ, juhurāṇaṁ kuṭilam , enaḥ pāpaṁ pāpajātaṁ sarvam ; tena pāpena viyuktā vayam eṣyāma uttareṇa pathā tvatprasādāt ; kiṁ tu vayaṁ tubhyam paricaryāṁ kartuṁ na śaknumaḥ ; bhūyiṣṭhāṁ bahutamāṁ te tubhyaṁ namauktiṁ namaskāravacanaṁ vidhema namaskāroktyā paricaremetyarthaḥ, anyatkartumaśaktāḥ santa iti ॥
iti pañcamādhyāyasya pañcadaśaṁ brāhmaṇam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣye pañcamo'dhyāyaḥ ॥
oṁ yo ha vai jyeṣṭhaṁ ca śreṣṭhaṁ ca veda jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca svānāṁ bhavati prāṇo vai jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca svānāṁ bhavatyapi ca yeṣāṁ bubhūṣati ya evaṁ veda ॥ 1 ॥
oṁ prāṇo gāyatrītyuktam । kasmātpunaḥ kāraṇāt prāṇabhāvaḥ gāyatryāḥ, na punarvāgādibhāva iti, yasmāt jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca prāṇaḥ, na vāgādayo jyaiṣṭhyaśraiṣṭhyabhājaḥ ; kathaṁ jyeṣṭhatvaṁ śreṣṭhatvaṁ ca prāṇasyeti tannirdidhārayiṣayā idamārabhyate । athavā ukthayajuḥsāmakṣattrādibhāvaiḥ prāṇasyaiva upāsanamabhihitam , satsvapi anyeṣu cakṣurādiṣu ; tatra hetumātramiha ānantaryeṇa sambadhyate ; na punaḥ pūrvaśeṣatā । vivakṣitaṁ tu khilatvādasya kāṇḍasya pūrvatra yadanuktaṁ viśiṣṭaphalaṁ prāṇaviṣayamupāsanaṁ tadvaktavyamiti । yaḥ kaścit , ha vai ityavadhāraṇārthau ; yo jyeṣṭhaśreṣṭhaguṇaṁ vakṣyamāṇaṁ yo veda asau bhavatyeva jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca ; evaṁ phalena pralobhitaḥ san praśnāya abhimukhībhūtaḥ ; tasmai cāha — prāṇo vai jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca । kathaṁ punaravagamyate prāṇo jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśceti, yasmāt niṣekakāla eva śukraśoṇitasambandhaḥ prāṇādikalāpasyāviśiṣṭaḥ ? tathāpi na aprāṇaṁ śukraṁ virohatīti prathamo vṛttilābhaḥ prāṇasya cakṣurādibhyaḥ ; ato jyeṣṭho vayasā prāṇaḥ ; niṣekakālādārabhya garbhaṁ puṣyati prāṇaḥ ; prāṇe hi labdhavṛttau paścāccakṣurādīnāṁ vṛttilābhaḥ ; ato yuktaṁ prāṇasya jyeṣṭhatvaṁ cakṣurādiṣu ; bhavati tu kaścitkule jyeṣṭhaḥ, guṇahīnatvāttu na śreṣṭhaḥ ; madhyamaḥ kaniṣṭho vā guṇāḍhyatvāt bhavet śreṣṭhaḥ, na jyeṣṭhaḥ ; na tu tathā ihetyāha — prāṇa eva tu jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca । kathaṁ punaḥ śraiṣṭhyamavagamyate prāṇasya ? tadiha saṁvādena darśayiṣyāmaḥ । sarvathāpi tu prāṇaṁ jyeṣṭhaśreṣṭhaguṇaṁ yo veda upāste, sa svānāṁ jñātīnāṁ jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca bhavati, jyeṣṭhaśreṣṭhaguṇopāsanasāmarthyāt ; svavyatirekeṇāpi ca yeṣāṁ madhye jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca bhaviṣyāmīti bubhūṣati bhavitumicchati, teṣāmapi jyeṣṭhaśreṣṭhaprāṇadarśī jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca bhavati । nanu vayonimittaṁ jyeṣṭhatvam , tat icchātaḥ kathaṁ bhavatītyucyate — naiṣa doṣaḥ, prāṇavat vṛttilābhasyaiva jyeṣṭhatvasya vivakṣitatvāt ॥
yo ha vai vasiṣṭhāṁ veda vasiṣṭhaḥ svānāṁ bhavati vāgvai vasiṣṭhā vasiṣṭhaḥ svānāṁ bhavatyapi ca yeṣāṁ bubhūṣati ya evaṁ veda ॥ 2 ॥
yo ha vai vasiṣṭhāṁ veda vasiṣṭhaḥ svānāṁ bhavati । taddarśanānurūpyeṇa phalam । yeṣāṁ ca jñātivyatirekeṇa vasiṣṭho bhavitumicchati, teṣāṁ ca vasiṣṭho bhavati । ucyatāṁ tarhi, kāsau vasiṣṭheti ; vāgvai vasiṣṭhā ; vāsayatyatiśayena vaste veti vasiṣṭhā ; vāggmino hi dhanavanto vasantyatiśayena ; ācchādanārthasya vā vaservasiṣṭhā ; abhibhavanti hi vācā vāggminaḥ anyān । tena vasiṣṭhaguṇavatparijñānāt vasiṣṭhaguṇo bhavatīti darśanānurūpaṁ phalam ॥
yo ha vai pratiṣṭhāṁ veda pratitiṣṭhati same pratitiṣṭhati durge cakṣurvai pratiṣṭhā cakṣuṣā hi same ca durge ca pratitiṣṭhati pratitiṣṭhati same pratitiṣṭhati durge ya evaṁ veda ॥ 3 ॥
yo ha vai pratiṣṭhāṁ veda, pratitiṣṭhatyanayeti pratiṣṭhā, tāṁ pratiṣṭhāṁ pratiṣṭhāguṇavatīṁ yo veda, tasya etatphalam ; pratitiṣṭhati same deśe kāle ca ; tathā durge viṣame ca durgamane ca deśe durbhikṣādau vā kāle viṣame । yadyevamucyatām , kāsau pratiṣṭhā ; cakṣurvai pratiṣṭhā ; kathaṁ cakṣuṣaḥ pratiṣṭhātvamityāha — cakṣuṣā hi same ca durge ca dṛṣṭvā pratitiṣṭhati । ato'nurūpaṁ phalam , pratitiṣṭhati same, pratitiṣṭhati durge, ya evaṁ vedeti ॥
yo ha vai sampadaṁ veda saṁ hāsmai padyate yaṁ kāmaṁ kāmayate śrotraṁ vai sampacchrotre hīme sarve vedā abhisampannāḥ saṁ hāsmai padyate yaṁ kāmaṁ kāmayate ya evaṁ veda ॥ 4 ॥
yo ha vai sampadaṁ veda, sampadguṇayuktaṁ yo veda, tasya etatphalam ; asmai viduṣe sampadyate ha ; kim ? yaṁ kāmaṁ kāmayate, sa kāmaḥ । kiṁ punaḥ sampadguṇakam ? śrotraṁ vai sampat । kathaṁ punaḥ śrotrasya sampadguṇatvamityucyate — śrotre sati hi yasmāt sarve vedā abhisampannāḥ, śrotrendriyavato'dhyeyatvāt ; vedavihitakarmāyattāśca kāmāḥ ; tasmāt śrotraṁ sampat । ato vijñānānurūpaṁ phalam , saṁ hāsmai padyate, yaṁ kāmaṁ kāmayate, ya evaṁ veda ॥
yo ha vā āyatanaṁ vedāyatanaṁ svānāṁ bhavatyāyatanaṁ janānāṁ mano vā āyatanamāyatanaṁ svānāṁ bhavatyāyatanaṁ janānāṁ ya evaṁ veda ॥ 5 ॥
yo ha vā āyatanaṁ veda ; āyatanam āśrayaḥ, tat yo veda, āyatanaṁ svānāṁ bhavati, āyatanaṁ janānāmanyeṣāmapi । kiṁ punaḥ tat āyatanamityucyate — mano vai āyatanam āśrayaḥ indriyāṇāṁ viṣayāṇāṁ ca ; manaāśritā hi viṣayā ātmano bhogyatvaṁ pratipadyante ; manaḥsaṅkalpavaśāni ca indriyāṇi pravartante nivartante ca ; ato mana āyatanam indriyāṇām । ato darśanānurūpyeṇa phalam , āyatanaṁ svānāṁ bhavati, āyatanaṁ janānām , ya evaṁ veda ॥
yo ha vai prajātiṁ veda prajāyate ha prajayā paśubhī reto vai prajātiḥ prajāyate ha prajayā paśubhirya evaṁ veda ॥ 6 ॥
yo ha vai prajātiṁ veda, prajāyate ha prajayā paśubhiśca sampanno bhavati । reto vai prajātiḥ ; retasā prajananendriyamupalakṣyate । tadvijñānānurūpaṁ phalam , prajāyate ha prajayā paśubhiḥ, ya evaṁ veda ॥
te heme prāṇā ahaṁśreyase vivadamānā brahma jagmustaddhocuḥ ko no vasiṣṭha iti taddhovāca yasminva utkrānta idaṁ śarīraṁ pāpīyo manyate sa vo vasiṣṭha iti ॥ 7 ॥
te heme prāṇā vāgādayaḥ, ahaṁśreyase ahaṁ śreyānityetasmai prayojanāya, vivadamānāḥ viruddhaṁ vadamānāḥ, brahma jagmuḥ brahma gatavantaḥ, brahmaśabdavācyaṁ prajāpatim ; gatvā ca tadbrahma ha ūcuḥ uktavantaḥ — kaḥ naḥ asmākaṁ madhye, vasiṣṭhaḥ, ko'smākaṁ madhye vasati ca vāsayati ca । tadbrahma taiḥ pṛṣṭaṁ sat ha uvāca uktavat — yasmin vaḥ yuṣmākaṁ madhye utkrānte nirgate śarīrāt , idaṁ śarīraṁ pūrvasmādatiśayena pāpīyaḥ pāpataraṁ manyate lokaḥ ; śarīraṁ hi nāma anekāśucisaṅghātatvāt jīvato'pi pāpameva, tato'pi kaṣṭataraṁ yasmin utkrānte bhavati ; vairāgyārthamidamucyate — pāpīya iti ; sa vaḥ yuṣmākaṁ madhye vasiṣṭho bhaviṣyati । jānannapi vasiṣṭhaṁ prajāpatiḥ novāca ayaṁ vasiṣṭha iti itareṣām apriyaparihārāya ॥
vāgghoccakrāma sā saṁvatsaraṁ proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathākalā avadanto vācā prāṇantaḥ prāṇena paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṁso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha vāk ॥ 8 ॥
te evamuktā brahmaṇā prāṇāḥ ātmano vīryaparīkṣaṇāya krameṇa uccakramuḥ । tatra vāgeva prathamaṁ ha asmāt śarīrāt uccakrāma utkrāntavatī ; sā cotkramya, saṁvatsaraṁ proṣya proṣitā bhūtvā, punarāgatyovāca — katham aśakata śaktavantaḥ yūyam , madṛte māṁ vinā, jīvitumiti । te evamuktāḥ ūcuḥ — yathā loke akalāḥ mūkāḥ, avadantaḥ vācā, prāṇantaḥ prāṇanavyāpāraṁ kurvantaḥ prāṇena, paśyantaḥ darśanavyāpāraṁ cakṣuṣā kurvantaḥ, tathā śṛṇvantaḥ śrotreṇa, vidvāṁsaḥ manasā kāryākāryādiviṣayam , prajāyamānāḥ retasā putrān utpādayantaḥ, evamajīviṣma vayam — ityevaṁ prāṇaiḥ dattottarā vāk ātmanaḥ asmin avasiṣṭhatvaṁ buddhvā, praviveśa ha vāk ॥
cakṣurhoccakrāma tatsaṁvatsaraṁ proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathāndhā apaśyantaścakṣuṣā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṁso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha cakṣuḥ ॥ 9 ॥
śrotraṁ hoccakrāma tatsaṁvatsaraṁ proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā badhirā aśṛṇvantaḥ śrotreṇa prāṇāntaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā vidvāṁso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha śrotram ॥ 10 ॥
mano hoccakrāma tatsaṁvatsaraṁ proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā mugdhā avidvāṁso manasā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha manaḥ ॥ 11 ॥
reto hoccakrāma tatsaṁvatsaraṁ proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā klībā aprajāyamānā retasā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṁso manasaivamajīviṣmeti praviveśa ha retaḥ ॥ 12 ॥
tathā cakṣurhoccakrāmetyādi pūrvavat । śrotraṁ manaḥ prajātiriti ॥
atha ha prāṇa utkramiṣyanyathā mahāsuhayaḥ saindhavaḥ paḍvīśaśaṅkūnsaṁvṛhedevaṁ haivemānprāṇānsaṁvavarha te hocurmā bhagava utkramīrna vai śakṣyāmastvadṛte jīvitumiti tasyo me baliṁ kuruteti tatheti ॥ 13 ॥
atha ha prāṇa utkramiṣyan utkramaṇaṁ kariṣyan ; tadānīmeva svasthānātpracalitā vāgādayaḥ । kimivetyāha — yathā loke, mahāṁścāsau suhayaśca mahāsuhayaḥ, śobhano hayaḥ lakṣaṇopetaḥ, mahān parimāṇataḥ, sindhudeśe bhavaḥ saindhavaḥ abhijanataḥ, paḍvīśaśaṅkūn pādabandhanaśaṅkūn , paḍvīśāśca te śaṅkavaśca tān , saṁvṛhet udyacchet yugapadutkhanet aśvārohe ārūḍhe parīkṣaṇāya ; evaṁ ha eva imān vāgādīn prāṇān saṁvavarha udyatavān svasthānāt bhraṁśitavān । te vāgādayaḥ ha ūcuḥ — he bhagavaḥ bhagavan mā utkramīḥ ; yasmāt na vai śakṣyāmaḥ tvadṛte tvāṁ vinā jīvitumiti । yadyevaṁ mama śreṣṭhatā vijñātā bhavadbhiḥ, ahamatra śreṣṭhaḥ, tasya u me mama baliṁ karaṁ kuruta karaṁ prayacchateti । ayaṁ ca prāṇasaṁvādaḥ kalpitaḥ viduṣaḥ śreṣṭhaparīkṣaṇaprakāropadeśaḥ ; anena hi prakāreṇa vidvān ko nu khalu atra śreṣṭha iti parīkṣaṇaṁ karoti ; sa eṣa parīkṣaṇaprakāraḥ saṁvādabhūtaḥ kathyate ; na hi anyathā saṁhatyakāriṇāṁ satām eṣām añjasaiva saṁvatsaramātrameva ekaikasya nirgamanādi upapadyate ; tasmāt vidvāneva anena prakāreṇa vicārayati vāgādīnāṁ pradhānabubhutsuḥ upāsanāya ; baliṁ prārthitāḥ santaḥ prāṇāḥ, tatheti pratijñātavantaḥ ॥
sā ha vāguvāca yadvā ahaṁ vasiṣṭhāsmi tvaṁ tadvasiṣṭho'sīti yadvā ahaṁ pratiṣṭhāsmi tvaṁ tatpratiṣṭho'sīti cakṣuryadvā ahaṁ sampadasmi tvaṁ tatsampadasīti śrotraṁ yadvā ahamāyatanamasmi tvaṁ tadāyatanamasīti mano yadvā ahaṁ prajātirasmi tvaṁ tatprajātirasīti retastasyo me kimannaṁ kiṁ vāsa iti yadidaṁ kiñcāśvabhya ā kṛmibhya ā kīṭapataṅgebhyastatte'nnamāpo vāsa iti na ha vā asyānannaṁ jagdhaṁ bhavati nānannaṁ pratigṛhītaṁ ya evametadanasyānnaṁ veda tadvidvāṁsaḥ śrotriyā aśiṣyanta ācāmantyaśitvācāmantyetameva tadanamanagnaṁ kurvanto manyante ॥ 14 ॥
sā ha vāk prathamaṁ balidānāya pravṛttā ha kila uvāca uktavatī — yat vai ahaṁ vasiṣṭhāsmi, yat mama vasiṣṭhatvam , tat tavaiva ; tena vasiṣṭhaguṇena tvaṁ tadvasiṣṭho'sīti । yat vai ahaṁ pratiṣṭhāsmi, tvaṁ tatpratiṣṭho'si, yā mama pratiṣṭhā sā tvamasīti cakṣuḥ । samānam anyat । sampadāyatanaprajātitvaguṇān krameṇa samarpitavantaḥ । yadyevam , sādhu baliṁ dattavanto bhavantaḥ ; brūta — tasya u me evaṁguṇaviśiṣṭasya kimannam , kiṁ vāsa iti ; āhuritare — yadidaṁ loke kiñca kiñcit annaṁ nāma ā śvabhyaḥ ā kṛmibhyaḥ ā kīṭapataṅgebhyaḥ, yacca śvānnaṁ kṛmyannaṁ kīṭapataṅgānnaṁ ca, tena saha sarvameva yatkiñcit prāṇibhiradyamānam annam , tatsarvaṁ tavānnam । sarvaṁ prāṇasyānnamiti dṛṣṭiḥ atra vidhīyate ॥
kecittu sarvabhakṣaṇe doṣābhāvaṁ vadanti prāṇānnavidaḥ ; tat asat , śāstrāntareṇa pratiṣiddhatvāt । tenāsya vikalpa iti cet , na, avidhāyakatvāt । na ha vā asyānannaṁ jagdhaṁ bhavatīti — sarvaṁ prāṇasyānnamityetasya vijñānasya vihitasya stutyarthametat ; tenaikavākyatāpatteḥ ; na tu śāstrāntaravihitasya bādhane sāmarthyam , anyaparatvādasya । prāṇamātrasya sarvamannam ityetadṛrśanam iha vidhitsitam , na tu sarvaṁ bhakṣayediti । yattu sarvabhakṣaṇe doṣābhāvajñānam , tat mithyaiva, pramāṇābhāvāt । viduṣaḥ prāṇatvāt sarvānnopapatteḥ sāmarthyāt adoṣa eveti cet , na, aśeṣānnatvānupapatteḥ ; satyaṁ yadyapi vidvān prāṇaḥ, yena kāryakaraṇasaṅghātena viśiṣṭasya vidvattā tena kāryakaraṇasaṅghātena kṛmikīṭadevādyaśeṣānnabhakṣaṇaṁ nopapadyate ; tena tatra aśeṣānnabhakṣaṇe doṣābhāvajñāpanamanarthakam , aprāptatvādaśeṣānnabhakṣaṇadoṣasya । nanu prāṇaḥ san bhakṣayatyeva kṛmikīṭādyannamapi ; bāḍham , kintu na tadviṣayaḥ pratiṣedho'sti ; tasmāt — daivaraktaṁ kiṁśukam — tatra doṣābhāvaḥ ; ataḥ tadrūpeṇa doṣābhāvajñāpanamanarthakam , aprāptatvāt aśeṣānnabhakṣaṇadoṣasya । yena tu kāryakaraṇasaṅghātasambandhena pratiṣedhaḥ kriyate, tatsambandhena tu iha naiva pratiprasavo'sti । tasmāt tatpratiṣedhātikrame doṣa eva syāt , anyaviṣayatvāt ‘na ha vai’ ityādeḥ । na ca brāhmaṇādiśarīrasya sarvānnatvadarśanamiha vidhīyate, kintu prāṇamātrasyaiva । yathā ca sāmānyena sarvānnasya prāṇasya kiñcit annajātaṁ kasyacit jīvanahetuḥ, yathā viṣaṁ viṣajasya krimeḥ, tadeva anyasya prāṇānnamapi sat dṛṣṭameva doṣamutpādayati maraṇādilakṣaṇam — tathā sarvānnasyāpi prāṇasya pratiṣiddhānnabhakṣaṇe brāhmaṇatvādidehasambandhāt doṣa eva syāt । tasmāt mithyājñānameva abhakṣyabhakṣaṇe doṣābhāvajñānam ॥
āpo vāsa iti ; āpaḥ bhakṣyamāṇāḥ vāsaḥsthānīyāstava । atra ca prāṇasya āpo vāsa ityetaddarśanaṁ vidhīyate ; na tu vāsaḥkārye āpo viniyoktuṁ śakyāḥ ; tasmāt yathāprāpte abbhakṣaṇe darśanamātraṁ kartavyam । na ha vai asya sarvaṁ prāṇasyānnamityevaṁvidaḥ anannam anadanīyaṁ jagdhaṁ bhuktaṁ na bhavati ha ; yadyapi anena anadanīyaṁ bhuktam , adanīyameva bhuktaṁ syāt , na tu tatkṛtadoṣeṇa lipyate — ityetat vidyāstutirityavocāma । tathā na anannaṁ pratigṛhītam ; yadyapi apratigrāhyaṁ hastyādi pratigṛhītaṁ syāt tadapi annameva pratigrāhyaṁ pratigṛhītaṁ syāt , tatrāpi apratigrāhyapratigrahadoṣeṇa na lipyata iti stutyarthameva ; ya evam etat anasya prāṇasya annaṁ veda ; phalaṁ tu prāṇātmabhāva eva ; na tvetat phalābhiprāyeṇa, kiṁ tarhi stutyabhiprāyeṇeti । nanu etadeva phalaṁ kasmānna bhavati ? na, prāṇātmadarśinaḥ prāṇātmabhāva eva phalam ; tatra ca prāṇātmabhūtasya sarvātmanaḥ anadanīyamapi ādyameva, tathā apratigrāhyamapi pratigrāhyameva — iti yathāprāptameva upādāya vidyā stūyate ; ato naiva phalavidhisarūpatā vākyasya । yasmāt āpo vāsaḥ prāṇasya, tasmāt vidvāṁsaḥ brāhmaṇāḥ śrotriyā adhītavedāḥ, aśiṣyantaḥ bhokṣyamāṇāḥ, ācāmanti apaḥ ; aśitvā ācāmanti bhuktvā ca uttarakālam apaḥ bhakṣayanti ; tatra teṣāmācāmatāṁ ko'bhiprāya ityāha — etamevānaṁ prāṇam anagnaṁ kurvanto manyante ; asti caitat — yo yasmai vāso dadāti, sa tam anagnaṁ karomīti hi manyate ; prāṇasya ca āpo vāsa iti hyuktam । yadapaḥ pibāmi tatprāṇasya vāso dadāmi iti vijñānaṁ kartavyamityevamarthametat । nanu bhokṣyamāṇaḥ bhuktavāṁśca prayato bhaviṣyāmītyācāmati ; tatra ca prāṇasyānagnatākaraṇārthatve ca dvikāryatā ācamanasya syāt ; na ca kāryadvayam ācamanasya ekasya yuktam ; yadi prāyatyārtham , na anagnatārtham ; atha anagnatārtham , na prāyatyārtham ; yasmādevam , tasmāt dvitīyam ācamanāntaraṁ prāṇasyānagnatākaraṇāya bhavatu — na, kriyādvitvopapatteḥ ; dve hyete kriye ; bhokṣyamāṇasya bhuktavataśca yat ācamanaṁ smṛtivihitam , tat prāyatyārthaṁ bhavati kriyāmātrameva ; na tu tatra prāyatyaṁ darśanādi apekṣate ; tatra ca ācamanāṅgabhūtāsvapsu vāsovijñānaṁ prāṇasya itikartavyatayā codyate ; na tu tasminkriyamāṇe ācamanasya prāyatyārthatā bādhyate, kriyāntaratvādācamanasya । tasmāt bhokṣyamāṇasya bhuktavataśca yat ācamanam , tatra āpo vāsaḥ prāṇasyeti darśanamātraṁ vidhīyate, aprāptatvādanyataḥ ॥
iti ṣaṣṭhādhyāyasya prathamaṁ brāhmaṇam ॥
śvetaketurha vā āruṇeya ityasya sambandhaḥ । khilādhikāro'yam ; tatra yadanuktaṁ taducyate । saptamādhyāyānte jñānakarmasamuccayakāriṇā agnermārgayācanaṁ kṛtam — agne naya supatheti । tatra anekeṣāṁ pathāṁ sadbhāvaḥ mantreṇa sāmarthyātpradarśitaḥ, supatheti viśeṣaṇāt । panthānaśca kṛtavipākapratipattimārgāḥ ; vakṣyati ca ‘yatkṛtvā’ (bṛ. u. 6 । 2 । 2) ityādi । tatra ca kati karmavipākapratipattimārgā iti sarvasaṁsāragatyupasaṁhārārtho'yamārambhaḥ — etāvatī hi saṁsāragatiḥ, etāvān karmaṇo vipākaḥ svābhāvikasya śāstrīyasya ca savijñānasyeti । yadyapi ‘dvayā ha prājāpatyāḥ’ (bṛ. u. 1 । 3 । 1) ityatra svābhāvikaḥ pāpmā sūcitaḥ, na ca tasyedaṁ kāryamiti vipākaḥ pradarśitaḥ ; śāstrīyasyaiva tu vipākaḥ pradarśitaḥ tryannātmapratipattyantena, brahmavidyārambhe tadvairāgyasya vivakṣitatvāt । tatrāpi kevalena karmaṇā pitṛlokaḥ, vidyayā vidyāsaṁyuktena ca karmaṇā devaloka ityuktam । tatra kena mārgeṇa pitṛlokaṁ pratipadyate, kena vā devalokamiti noktam । tacca iha khilaprakaraṇe aśeṣato vaktavyamityata ārabhyate । ante ca sarvopasaṁhāraḥ śāstrasyeṣṭaḥ । api ca etāvadamṛtatvamityuktam , na karmaṇaḥ amṛtatvāśā astīti ca ; tatra hetuḥ noktaḥ ; tadarthaścāyamārambhaḥ । yasmāt iyaṁ karmaṇo gatiḥ, na nitye'mṛtatve vyāpāro'sti, tasmāt etāvadevāmṛtatvasādhanamiti sāmarthyāt hetutvaṁ sampadyate । api ca uktamagnihotre — na tvevaitayostvamutkrāntiṁ na gatiṁ na pratiṣṭhāṁ na tṛptiṁ na punarāvṛttiṁ na lokaṁ pratyutthāyinaṁ vettheti ; tatra prativacane ‘te vā ete āhutī hute utkrāmataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 4) ityādinā āhuteḥ kāryamuktam ; taccaitat kartuḥ āhutilakṣaṇasya karmaṇaḥ phalam ; na hi kartāramanāśritya āhutilakṣaṇasya karmaṇaḥ svātantryeṇa utkrāntyādikāryārambha upapadyate, kartrarthatvātkarmaṇaḥ kāryārambhasya, sādhanāśrayatvācca karmaṇaḥ ; tatra agnihotrastutyarthatvāt agnihotrasyaiva kāryamityuktaṁ ṣaṭprakāramapi ; iha tu tadeva kartuḥ phalamityupadiśyate ṣaṭprakāramapi, karmaphalavijñānasya vivakṣitatvāt । taddvāreṇa ca pañcāgnidarśanam iha uttaramārgapratipattisādhānaṁ vidhitsitam । evam , aśeṣasaṁsāragatyupasaṁhāraḥ, karmakāṇḍasya eṣā niṣṭhā — ityetaddvayaṁ didarśayiṣuḥ ākhyāyikāṁ praṇayati ॥
śvetaketurha vā āruṇeyaḥ pañcālānāṁ pariṣadamājagāma sa ājagāma jaivaliṁ pravāhaṇaṁ paricārayamāṇaṁ tamudīkṣyābhyuvāda kumārā3 iti sa bho3 iti pratiśuśrāvānuśiṣṭo'nvasi pitretyomiti hovāca ॥ 1 ॥
śvetaketuḥ nāmataḥ, aruṇasyāpatyam āruṇiḥ, tasyāpatyam āruṇeyaḥ ; ha - śabdaḥ aitihyārthaḥ ; vai niścayārthaḥ ; pitrā anuśiṣṭaḥ san ātmano yaśaḥprathanāya pañcālānāṁ pariṣadamājagāma ; pañcālāḥ prasiddhāḥ ; teṣāṁ pariṣadamāgatya, jitvā, rājño'pi pariṣadaṁ jeṣyāmīti garveṇa sa ājagāma ; jīvalasyāpatyaṁ jaivaliṁ pañcālarājaṁ pravāhaṇanāmānaṁ svabhṛtyaiḥ paricārayamāṇam ātmanaḥ paricaraṇaṁ kārayantamityetat ; sa rājā pūrvameva tasya vidyābhimānagarvaṁ śrutvā, vinetavyo'yamiti matvā, tamudīkṣya utprekṣya āgatamātrameva abhyuvāda abhyuktavān , kumārā3 iti sambodhya ; bhartsanārthā plutiḥ । evamuktaḥ saḥ pratiśuśrāva — bho3 iti । bho3 iti apratirūpamapi kṣattriyaṁ prati uktavān kruddhaḥ san । anuśiṣṭaḥ anuśāsito'si bhavasi kiṁ pitrā — ityuvāca rājā । pratyāha itaraḥ — omiti, bāḍhamanuśiṣṭo'smi, pṛccha yadi saṁśayaste ॥
vettha yathemāḥ prajāḥ prayatyo vipratipadyantā3 iti neti hovāca vettho yathemaṁ lokaṁ punarāpadyantā3 iti neti haivovāca vettho yathāsau loka evaṁ bahubhiḥ punaḥ punaḥ prayadbhirna sampūryatā3 iti neti haivovāca vettho yatithyāmāhutyāṁ hutāyāmāpaḥ puruṣavāco bhūtvā samutthāya vadantī3 iti neti haivovāca vettho devayānasya vā pathaḥ pratipadaṁ pitṛyāṇasya vā yatkṛtvā devayānaṁ vā panthānaṁ pratipadyante pitṛyāṇaṁ vāpi hi na ṛṣervacaḥ śrutaṁ dve sṛtī aśṛṇavaṁ pitṛṇāmahaṁ devānāmuta martyānāṁ tābhyāmidaṁ viśvamejatsameti yadantarā pitaraṁ mātaraṁ ceti nāhamata ekañcana vedeti hovāca ॥ 2 ॥
yadyevam , vettha vijānāsi kim , yathā yena prakāreṇa imāḥ prajāḥ prasiddhāḥ, prayatyaḥ mriyamāṇāḥ, vipratipadyantā3 iti vipratipadyante ; vicāraṇārthā plutiḥ ; samānena mārgeṇa gacchantīnāṁ mārgadvaividhyaṁ yatra bhavati, tatra kāścitprajā anyena mārgeṇa gacchanti kāścidanyeneti vipratipattiḥ ; yathā tāḥ prajā vipratipadyante, tat kiṁ vetthetyarthaḥ । neti hovāca itaraḥ । tarhi vettha u yathā imaṁ lokaṁ punaḥ āpadyantā3 iti, punarāpadyante, yathā punarāgacchanti imaṁ lokam । neti haivovāca śvetaketuḥ । vettha u yathā asau loka evaṁ prasiddhena nyāyena punaḥ punarasakṛt prayadbhiḥ mriyamāṇaiḥ yathā yena prakāreṇa na sampūryatā3 iti, na sampūryate'sau lokaḥ, tatkiṁ vettha । neti haivovāca । vettha u yatithyāṁ yatsaṅkhyākāyām āhutyām āhutau hutāyam āpaḥ puruṣavācaḥ, puruṣasya yā vāk saiva yāsāṁ vāk , tāḥ puruṣavāco bhūtvā puruṣaśabdavācyā vā bhūtvā ; yadā puruṣākārapariṇatāḥ, tadā puruṣavāco bhavanti ; samutthāya samyagutthāya udbhūtāḥ satyaḥ vadantī3 iti । neti haivovāca । yadyevaṁ vettha u devayānasya patho mārgasya pratipadam , pratipadyate yena sā pratipat tāṁ pratipadam , pitṛyāṇasya vā pratipadam ; pratipacchabdavācyamarthamāha — yatkarma kṛtvā yathāviśiṣṭaṁ karma kṛtvetyarthaḥ, devayānaṁ vā panthānaṁ mārgaṁ pratipadyante, pitṛyāṇaṁ vā yatkarma kṛtvā pratipadyante, tatkarma pratipaducyate ; tāṁ pratipadaṁ kiṁ vettha, devalokapitṛlokapratipattisādhanaṁ kiṁ vetthetyarthaḥ । apyatra asyārthasya prakāśakam ṛṣeḥ mantrasya vacaḥ vākyam naḥ śrutamasti, mantro'pi asyārthasya prakāśako vidyata ityarthaḥ । ko'sau mantra ityucyate — dve sṛtī dvau mārgāvaśṛṇavaṁ śrutavānasmi ; tayoḥ ekā pitṛṇāṁ prāpikā pitṛlokasambaddhā, tayā sṛtyā pitṛlokaṁ prāpnotītyarthaḥ ; ahamaśṛṇavamiti vyavahitena sambandhaḥ ; devānām uta api devānāṁ sambandhinī anyā, devānprāpayati sā । ke punaḥ ubhābhyāṁ sṛtibhyāṁ pitṝn devāṁśca gacchantītyucyate — uta api martyānāṁ manuṣyāṇāṁ sambandhinyau ; manuṣyā eva hi sṛtibhyāṁ gacchantītyarthaḥ । tābhyāṁ sṛtibhyām idaṁ viśvaṁ samastam ejat gacchat sameti saṅgacchate । te ca dve sṛtī yadantarā yayorantarā yadantarā, pitaraṁ mātaraṁ ca, mātāpitroḥ antarā madhye ityarthaḥ । kau tau mātāpitarau ? dyāvāpṛthivyau aṇḍakapāle ; ‘iyaṁ vai mātā asau pitā’ (śata. brā. 13 । 3 । 9 । 7) iti hi vyākhyātaṁ brāhmaṇena । aṇḍakapālayormadhye saṁsāraviṣaye eva ete sṛtī, na ātyantikāmṛtatvagamanāya । itara āha — na aham ataḥ asmāt praśnasamudāyāt ekañcana ekamapi praśnam , na veda, nāhaṁ vedeti hovāca śvetaketuḥ ॥
athainaṁ vasatyopamantrayāñcakre'nādṛtya vasatiṁ kumāraḥ pradudrāva sa ājagāma pitaraṁ taṁ hovāceti vāva kila no bhavānpurānuśiṣṭānavoca iti kathaṁ sumedha iti pañca mā praśnānrājanyabandhuraprākṣīttato naikañcana vedeti katame ta itīma iti ha pratīkānyudājahāra ॥ 3 ॥
atha anantaram apanīya vidyābhimānagarvam enaṁ prakṛtaṁ śvetaketum , vasatyā vasatiprayojanena upamantrayāñcakre ; iha vasantu bhavantaḥ, pādyamarghyaṁ ca ānīyatām — ityupamantraṇaṁ kṛtavānrājā । anādṛtya tāṁ vasatiṁ kumāraḥ śvetaketuḥ pradudrāva pratigatavān pitaraṁ prati । sa ca ājagāma pitaram , āgatya ca uvāca tam , kathamiti — vāva kila evaṁ kila, naḥ asmān bhavān purā samāvartanakāle anuśiṣṭān sarvābhirvidyābhiḥ avocaḥ avocaditi । sopālambhaṁ putrasya vacaḥ śrutvā āha pitā — kathaṁ kena prakāreṇa tava duḥkhamupajātam , he sumedhaḥ, śobhanā medhā yasyeti sumedhāḥ । śṛṇu, mama yathā vṛttam ; pañca pañcasaṅkhyākān praśnān mā māṁ rājanyabandhuḥ rājanyā bandhavo yasyeti ; paribhavavacanametat rājanyabandhuriti ; aprākṣīt pṛṣṭavān ; tataḥ tasmāt na ekañcana ekamapi na veda na vijñātavānasmi । katame te rājñā pṛṣṭāḥ praśnā iti pitrā uktaḥ putraḥ ‘ime te’ iti ha pratīkāni mukhāni praśnānām udājahāra udāhṛtavān ॥
sa hovāca tathā nastvaṁ tāta jānīthā yathā yadahaṁ kiñca veda sarvamahaṁ tattubhyamavocaṁ prehi tu tatra pratītya brahmacaryaṁ vatsyāva iti bhavāneva gacchatviti sa ājagāma gautamo yatra pravāhaṇasya jaivalerāsa tasmā āsanamāhṛtyodakamāhārayāñcakārātha hāsmā arghyaṁ cakāra taṁ hovāca varaṁ bhagavate gautamāya dadma iti ॥ 4 ॥
sa hovāca pitā putraṁ kruddhamupaśamayan — tathā tena prakāreṇa naḥ asmān tvam , he tāta vatsa, jānīthā gṛhṇīthāḥ, yathā yadahaṁ kiñca vijñānajātaṁ veda sarvaṁ tat tubhyam avocam ityeva jānīthāḥ ; ko'nyo mama priyataro'sti tvattaḥ, yadarthaṁ rakṣiṣye ; ahamapi etat na jānāmi, yat rājñā pṛṣṭam ; tasmāt prehi āgaccha ; tatra pratītya gatvā rājñi brahmacaryaṁ vatsyāvo vidyārthamiti । sa āha — bhavāneva gacchatviti, nāhaṁ tasya mukhaṁ nirīkṣitumutsahe । sa ājagāma, gautamaḥ gotrato gautamaḥ, āruṇiḥ, yatra pravāhaṇasya jaivalerāsa āsanam āsthāyikā ; ṣaṣṭhīdvayaṁ prathamāsthāne ; tasmai gautamāya āgatāya āsanam anurūpam āhṛtya udakaṁ bhṛtyairāhārayāñcakāra ; atha ha asmai arghyaṁ purodhasā kṛtavān mantravat , madhuparkaṁ ca । kṛtvā caivaṁ pūjāṁ taṁ hovāca — varaṁ bhagavate gautamāya tubhyaṁ dadma iti gośvādilakṣaṇam ॥
sa hovāca pratijñāto ma eṣa varo yāṁ tu kumārasyānte vācamabhāṣathāstāṁ me brūhīti ॥ 5 ॥
sa hovāca gautamaḥ — pratijñātaḥ me mama eṣa varaḥ tvayā ; asyāṁ pratijñāyāṁ dṛḍhīkuru ātmānam ; yāṁ tu vācaṁ kumārasya mama putrasya ante samīpe vācamabhāṣathāḥ praśnarūpām , tāmeva me brūhi ; sa eva no vara iti ॥
sa hovāca daiveṣu vai gautama tadvareṣu mānuṣāṇāṁ brūhīti ॥ 6 ॥
sa hovāca rājā — daiveṣu vareṣu tadvai gautama, yat tvaṁ prārthayase ; mānuṣāṇāmanyatamaṁ prārthaya varam ॥
sa hovāca vijñāyate hāsti hiraṇyasyāpāttaṁ goaśvānāṁ dāsīnāṁ pravārāṇāṁ paridānasya mā no bhavānbahoranantasyāparyantasyābhyavadānyo bhūditi sa vai gautama tīrthenecchāsā ityupaimyahaṁ bhavantamiti vācā ha smaiva pūrva upayanti sa hopāyanakīrtyovāsa ॥ 7 ॥
sa hovāca gautamaḥ — bhavatāpi vijñāyate ha mamāsti saḥ ; na tena prārthitena kṛtyaṁ mama, yaṁ tvaṁ ditsasi mānuṣaṁ varam ; yasmāt mamāpyasti hiraṇyasya prabhūtasya apāttaṁ prāptam ; goaśvānām apāttamastīti sarvatrānuṣaṅgaḥ ; dāsīnām , pravārāṇāṁ parivārāṇām , paridhānasya ca ; na ca yat mama vidyamānam , tat tvattaḥ prārthanīyam , tvayā vā deyam ; pratijñātaśca varaḥ tvayā ; tvameva jānīṣe, yadatra yuktam , pratijñā rakṣaṇīyā taveti ; mama punaḥ ayamabhiprāyaḥ — mā bhūt naḥ asmān abhi, asmāneva kevalānprati, bhavān sarvatra vadānyo bhūtvā, avadānyo mā bhūt kadaryo mā bhūdityarthaḥ ; bahoḥ prabhūtasya, anantasya anantaphalasyetyetat , aparyantasya aparisamāptikasya putrapautrādigāmikasyetyetat , īdṛśasya vittasya, māṁ pratyeva kevalam adātā mā bhūdbhavān ; na ca anyatra adeyamasti bhavataḥ । evamukta āha — sa tvaṁ vai he gautama tīrthena nyāyena śāstravihitena vidyāṁ mattaḥ icchāsai iccha anvāptum ; ityukto gautama āha — upaimi upagacchāmi śiṣyatvena ahaṁ bhavantamiti । vācā ha smaiva kila pūrve brāhmaṇāḥ kṣattriyān vidyārthinaḥ santaḥ vaiśyānvā, kṣattriyā vā vaiśyān āpadi upayanti śiṣyavṛttyā hi upagacchanti, na upāyanaśuśrūṣādibhiḥ ; ataḥ sa gautamaḥ ha upāyanakīrtyā upagamanakīrtanamātreṇaiva uvāsa uṣitavān , na upāyanaṁ cakāra ॥
sa hovāca tathā nastvaṁ gautama māparādhāstava ca pitāmahā yatheyaṁ vidyetaḥ pūrvaṁ na kasmiṁścana brāhmaṇa uvāsa tāṁ tvahaṁ tubhyaṁ vakṣyāmi ko hi tvaivaṁ bruvantamarhati pratyākhyātumiti ॥ 8 ॥
evaṁ gautamena āpadantare ukte, sa hovāca rājā pīḍita matvā kṣāmayan — tathā naḥ asmān prati, mā aparādhāḥ aparādhaṁ mā kārṣīḥ, asmadīyo'parādhaḥ na grahītavya ityarthaḥ ; tava ca pitāmahāḥ asmātpitāmaheṣu yathā aparādhaṁ na jagṛhuḥ, tathā pitāmahānāṁ vṛttam asmāsvapi bhavatā rakṣaṇīyamityarthaḥ । yathā iyaṁ vidyā tvayā prārthitā itaḥ tvatsampradānātpūrvam prāk na kasminnapi brāhmaṇe uvāsa uṣitavatī, tathā tvamapi jānīṣe ; sarvadā kṣattriyaparamparayā iyaṁ vidyā āgatā ; sā sthitiḥ mayāpi rakṣaṇīyā, yadi śakyate iti — uktam ‘daiveṣu gautama tadvareṣu mānuṣāṇāṁ brūhi’ iti ; na punaḥ tava adeyo vara iti ; itaḥ paraṁ na śakyate rakṣitum ; tāmapi vidyām ahaṁ tubhyaṁ vakṣyāmi । ko hi anyo'pi hi yasmāt evaṁ brūvantaṁ tvām arhati pratyākhyātum — na vakṣyāmīti ; ahaṁ punaḥ kathaṁ na vakṣye tubhyamiti ॥
asau vai loko'gnirgautama tasyāditya eva samidraśmayo dhūmo'hararcirdiśo'ṅgārā avāntaradiśo visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ śraddhāṁ juhvati tasyā āhutyai somo rājā sambhavati ॥ 9 ॥
asau vai loko'gnirgautametyādi — caturthaḥ praśnaḥ prāthamyena nirṇīyate ; kramabhaṅgastu etannirṇayāyattatvāditarapraśnanirṇayasya । asau dyaurlokaḥ agniḥ he, gautama ; dyuloke agnidṛṣṭiḥ anagnau vidhīyate, yathā yoṣitpuruṣayoḥ ; tasya dyulokāgneḥ āditya eva samit , samindhanāt ; ādityena hi samidhyate asau lokaḥ ; raśmayo dhūmaḥ, samidha utthānasāmānyāt ; ādityāddhi raśmayo nirgatāḥ, samidhaśca dhūmo loke uttiṣṭhati ; ahaḥ arciḥ, prakāśasāmānyāt ; diśaḥ aṅgārāḥ, upaśamasāmānyāt ; avāntaradiśo visphuliṅgāḥ, visphuliṅgavadvikṣepāt ; tasmin etasmin evaṁguṇaviśiṣṭe dyulokāgnau, devāḥ indrādayaḥ, śraddhāṁ juhvati āhutidravyasthānīyāṁ prakṣipanti ; tasyā āhutyāḥ āhuteḥ somo rājā pitṛṇāṁ brāhmaṇānāṁ ca sambhavati । tatra ke devāḥ kathaṁ juhvati kiṁ vā śraddhākhyaṁ havirityataḥ uktamasmābhiḥ sambandhe ; ‘natvevainayostvamutkrāntim’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 4) ityādipadārthaṣaṭkanirṇayārtham agnihotre uktam ; ‘te vā ete agnihotrāhutī hute satyāvutkrāmataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 6, 7), ‘te antarikṣamāviśataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 6), ‘te antarikṣamāhavanīyaṁ kurvāte vāyuṁ samidhaṁ marīcīreva śukrāmāhutim’, ‘te antarikṣaṁ tarpayataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 6), ‘te tata utkrāmataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 6), ‘te divamāviśataḥ’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 7), ‘te divamāhavanīyaṁ kurvāte ādityaṁ samidham’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 7) ityevamādi uktam । tatra agnihotrāhutī sasādhane eva utkrāmataḥ । yathā iha yaiḥ sādhanairviśiṣṭe ye jñāyete āhavanīyāgnisamiddhūmāṅgāravisphuliṅgāhutidravyaiḥ, te tathaiva utkrāmataḥ asmāllokāt amuṁ lokam । tatra agniḥ agnitvena, samit samittvena, dhūmo dhūmatvena, aṅgārāḥ aṅgāratvena, visphuliṅgā visphuliṅgatvena, āhutidravyamapi payaādyāhutidravyatvenaiva sargādau avyākṛtāvasthāyāmapi pareṇa sūkṣmeṇa ātmanā vyavatiṣṭhate । tat vidyamānameva sasādhanam agnihotralakṣaṇaṁ karma apūrveṇātmanā vyavasthitaṁ sat , tatpunaḥ vyākaraṇakāle tathaiva antarikṣādīnām āhavanīyādyagnyādibhāvaṁ kurvat vipariṇamate । tathaiva idānīmapi agnihotrākhyaṁ karma । evam agnihotrāhutyapūrvapariṇāmātmakaṁ jagat sarvamiti āhutyoreva stutyarthatvena utkrāntyādyāḥ lokaṁ pratyutthāyitāntāḥ ṣaṭ padārthāḥ karmaprakaraṇe adhastānnirṇītāḥ । iha tu kartuḥ karmavipākavivakṣāyāṁ dyulokāgnyādyārabhya pañcāgnidarśanam uttaramārgapratipattisādhanaṁ viśiṣṭakarmaphalopabhogāya vidhitsitamiti dyulokāgnyādidarśanaṁ prastūyate । tatra ye ādhyātmikāḥ prāṇāḥ iha agnihotrasya hotāraḥ, te eva ādhidaivikatvena pariṇatāḥ santaḥ indrādayo bhavanti ; ta eva tatra hotāro dyulokāgnau ; te ca iha agnihotrasya phalabhogāya agnihotraṁ hutavantaḥ ; te eva phalapariṇāmakāle'pi tatphalabhoktṛtvāt tatra tatra hotṛtvaṁ pratipadyante, tathā tathā vipariṇamamānā devaśabdavācyāḥ santaḥ । atra ca yat payodravyam agnihotrakarmāśrayabhūtam iha āhavanīye prakṣiptam agninā bhakṣitam adṛṣṭena sūkṣmeṇa rūpeṇa vipariṇatam saha kartrā yajamānena amuṁ lokam dhūmādikrameṇa antarikṣam antarikṣāt dyulokam āviśati ; tāḥ sūkṣmā āpaḥ āhutikāryabhūtā agnihotrasamavāyinyaḥ kartṛsahitāḥ śraddhāśabdavācyāḥ somaloke kartuḥ śarīrāntarārambhāya dyulokaṁ praviśantyaḥ hūyanta ityucyante ; tāḥ tatra dyulokaṁ praviśya somamaṇḍale kartuḥ śarīramārabhante । tadetaducyate — ‘devāḥ śraddhāṁ juhvati, tasyā āhutyai somo rājā sambhavati’ iti, ‘śraddhā vā āpaḥ’ (tai. saṁ. 1 । 6 । 8) iti śruteḥ । ‘vettha yatithyāmāhutyāṁ hutāyāmāpaḥ puruṣavāco bhūtvā samutthāya vadanti’ (bṛ. u. 6 । 2 । 2) iti praśnaḥ ; tasya ca nirṇayaviṣaye ‘asau vai loko'gniḥ’ iti prastutam ; tasmāt āpaḥ karmasamavāyinyaḥ kartuḥ śarīrārambhikāḥ śraddhāśabdavācyā iti niścīyate । bhūyastvāt ‘āpaḥ puruṣavācaḥ’ iti vyapadeśaḥ, na tu itarāṇi bhūtāni na santīti ; karmaprayuktaśca śarīrārambhaḥ ; karma ca apsamavāyi ; tataśca apāṁ prādhānyaṁ śarīrakartṛtve ; tena ca ‘āpaḥ puruṣavācaḥ’ iti vyapadeśaḥ ; karmakṛto hi janmārambhaḥ sarvatra । tatra yadyapi agnihotrāhutistutidvāreṇa utkrāntyādayaḥ prastutāḥ ṣaṭpadārthā agnihotre, tathāpi vaidikāni sarvāṇyeva karmāṇi agnihotraprabhṛtīni lakṣyante ; dārāgnisambaddhaṁ hi pāṅktaṁ karma prastutyoktam — ‘karmaṇā pitṛlokaḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 16) iti ; vakṣyati ca — ‘atha ye yajñena dānena tapasā lokāñjayanti’ (bṛ. u. 6 । 2 । 15) iti ॥
parjanyo vā agnirgautama tasya saṁvatsara eva samidabhrāṇi dhūmo vidyudarciraśaniraṅgārā hrādunayo visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ somaṁ rājānaṁ juhvati tasyā āhutyai vṛṣṭiḥ sambhavati ॥ 10 ॥
parjanyo vā agnirgautama, dvitīya āhutyādhāraḥ āhutyorāvṛttikrameṇa । parjanyo nāma vṛṣṭyupakaraṇābhimānī devatātmā । tasya saṁvatsara eva samit ; saṁvatsareṇa hi śaradādibhirgrīṣmāntaiḥ svāvayavairviparivartamānena parjanyo'gnirdīpyate । abhrāṇi dhūmaḥ, dhūmaprabhavatvāt dhūmavadupalakṣyatvādvā । vidyut arciḥ, prakāśasāmānyāt । aśaniḥ aṅgārāḥ, upaśāntakāṭhinyasāmānyābhyām । hrādunayaḥ hlādunayaḥ stanayitnuśabdāḥ visphuliṅgāḥ, vikṣepānekatvasāmānyāt । tasminnetasminniti āhutyadhikaraṇanirdeśaḥ । devā iti, te eva hotāraḥ somaṁ rājānaṁ juhvati ; yo'sau dyulokāgnau śraddhāyāṁ hutāyāmabhinirvṛttaḥ somaḥ, sa dvitīye parjanyāgnau hūyate ; tasyāśca somāhutervṛṣṭiḥ sambhavati ॥
ayaṁ vai loko'gnirgautama tasya pṛthivyeva samidagnirdhūmo rātrirarciścandramā aṅgārā nakṣatrāṇi visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā vṛṣṭiṁ juhvati tasyā āhutyā annaṁ sambhavati ॥ 11 ॥
ayaṁ vai loko'gnirgautama । ayaṁ loka iti prāṇijanmopabhogāśrayaḥ kriyākārakaphalaviśiṣṭaḥ, sa tṛtīyo'gniḥ । tasyāgneḥ pṛthivyeva samit ; pṛthivyā hi ayaṁ lokaḥ anekaprāṇyupabhogasampannayā samidhyate । agniḥ dhūmaḥ, pṛthivyāśrayotthānasāmānyāt ; pārthivaṁ hi indhanadravyam āśritya agniḥ uttiṣṭhati, yathā samidāśrayeṇa dhūmaḥ । rātriḥ arciḥ, samitsambandhaprabhavasāmānyāt ; agneḥ samitsambandhena hi arciḥ sambhavati, tathā pṛthivīsamitsambandhena śarvarī ; pṛthivīchāyāṁ hi śārvaraṁ tama ācakṣate । candramā aṅgārāḥ, tatprabhavatvasāmānyāt ; arciṣo hi aṅgārāḥ prabhavanti, tathā rātrau candramāḥ ; upaśāntatvasāmānyādvā । nakṣatrāṇi visphuliṅgāḥ, visphuliṅgavadvikṣepasāmānyāt । tasminnetasminnityādi pūrvavat । vṛṣṭiṁ juhvati, tasyā āhuteḥ annaṁ sambhavati, vṛṣṭiprabhavatvasya prasiddhatvāt vrīhiyavāderannasya ॥
puruṣo vā agnirgautama tasya vyāttameva samitprāṇo dhūmo vāgarciścakṣuraṅgārāḥ śrotraṁ visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā annaṁ juhvati tasyā āhutyai retaḥ sambhavati ॥ 12 ॥
puruṣo vā agnirgautama ; prasiddhaḥ śiraḥpāṇyādimān puruṣaḥ caturtho'gniḥ tasya vyāttaṁ vivṛtaṁ mukhaṁ samit ; vivṛtena hi mukhena dīpyate puruṣaḥ vacanasvādhyāyādau, yathā samidhā agniḥ । prāṇo dhūmaḥ tadutthānasāmānyāt ; mukhāddhi prāṇa uttiṣṭhati । vāk śabdaḥ arciḥ vyañjakatvasāmānyāt ; arciśca vyañjakam , tathā vāk śabdaḥ abhidheyavyañjakaḥ । cakṣuḥ aṅgārāḥ, upaśamasāmānyāt prakāśāśrayatvādvā । śrotraṁ visphuliṅgāḥ, vikṣepasāmānyāt । tasmin annaṁ juhvati । nanu naiva devā annamiha juhvato dṛśyante — naiṣa doṣaḥ, prāṇānāṁ devatvopapatteḥ ; adhidaivam indrādayo devāḥ ; te eva adhyātmaṁ prāṇāḥ ; te ca annasya puruṣe prakṣeptāraḥ ; tasyā āhuteḥ retaḥ sambhavati ; annapariṇāmo hi retaḥ ॥
yoṣā vā agnirgautama tasyā upastha eva samillomāni dhūmo yonirarciryadantaḥ karoti te'ṅgārā abhinandā visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā reto juhvati tasyā āhutyai puruṣaḥ sambhavati sa jīvati yāvajjīvatyatha yadā mriyate ॥ 13 ॥
yoṣā vā agnirgautama । yoṣeti strī pañcamo homādhikaraṇam agniḥ tasyāḥ upastha eva samit ; tena hi sā samidhyate । lomāni dhūmaḥ, tadutthānasāmānyāt । yoniḥ arciḥ, varṇasāmānyāt । yadantaḥ karoti, te'ṅgārāḥ ; antaḥkaraṇaṁ maithunavyāpāraḥ, te'ṅgārāḥ, vīryopaśamahetutvasāmānyāt ; vīryādyupaśamakāraṇaṁ maithunam , tathā aṅgārabhāvaḥ agnerupaśamakāraṇam । abhinandāḥ sukhalavāḥ kṣudratvasāmānyāt visphuliṅgāḥ । tasmin reto juhvati । tasyā āhuteḥ puruṣaḥ sambhavati । evaṁ dyuparjanyāyaṁlokapuruṣayoṣāgniṣu krameṇa hūyamānāḥ śraddhāsomavṛṣṭyannaretobhāvena sthūlatāratamyakramamāpadyamānāḥ śraddhāśabdavācyā āpaḥ puruṣaśabdamārabhante । yaḥ praśnaḥ caturthaḥ ‘vettha yatithyāmāhutyāṁ hutāyāmāpaḥ puruṣavāco bhūtvā samutthāya vadantī3’ (bṛ. u. 6 । 2 । 2) iti, sa eṣa nirṇītaḥ — pañcamyāmāhutau yoṣāgnau hutāyāṁ retobhūtā āpaḥ puruṣavāco bhavantīti । sa puruṣaḥ evaṁ krameṇa jāto jīvati ; kiyantaṁ kālamityucyate — yāvajjīvati yāvadasmin śarīre sthitinimittaṁ karma vidyate, tāvadityarthaḥ । atha tatkṣaye yadā yasminkāle mriyate ॥
athainamagnaye haranti tasyāgnirevāgnirbhavati samitsamiddhūmo dhūmo'rcirarciraṅgārā visphuliṅgā visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ puruṣaṁ juhvati tasyā āhutyai puruṣo bhāsvaravarṇaḥ sambhavati ॥ 14 ॥
atha tadā enaṁ mṛtam agnaye agnyarthameva antyāhutyai haranti ṛtvijaḥ ; tasya āhutibhūtasya prasiddhaḥ agnireva homādhikaraṇam , na parikalpyo'gniḥ ; prasiddhaiva samit samit ; dhūmo dhūmaḥ ; arciḥ arciḥ ; aṅgārā aṅgārāḥ ; visphuliṅgā visphuliṅgāḥ ; yathāprasiddhameva sarvamityarthaḥ । tasmin puruṣam antyāhutiṁ juhvati ; tasyai āhutyai āhuteḥ, puruṣaḥ bhāsvaravarṇaḥ atiśayadīptimān , niṣekādibhirantyāhutyantaiḥ karmabhiḥ saṁskṛtatvāt , sambhavati niṣpadyate ॥
te ya evametadvidurye cāmī araṇye śraddhāṁ satyamupāsate te'rcirabhisambhavantyarciṣo'harahna āpūryamāṇapakṣamāpūryamāṇapakṣādyānṣaṇmāsānudaṅṅāditya eti māsebhyo devalokaṁ devalokādādityamādityādvaidyutaṁ tānvaidyutānpuruṣo mānasa etya brahmalokāngamayati te teṣu brahmalokeṣu parāḥ parāvato vasanti teṣāṁ na punarāvṛttiḥ ॥ 15 ॥
idānīṁ prathamapraśnanirākaraṇārthamāha — te ; ke ? ye evaṁ yathoktaṁ pañcāgnidarśanametat viduḥ ; evaṁśabdāt agnisamiddhūmārciraṅgāravisphuliṅgaśraddhādiviśiṣṭāḥ pañcāgnayo nirdiṣṭāḥ ; tān evam etān pañcāgnīn vidurityarthaḥ ॥
nanu agnihotrāhutidarśanaviṣayameva etaddarśanam ; tatra hi uktam utkrāntyādipadārthaṣaṭkanirṇaye ‘divamevāhavanīyaṁ kurvāte’ (śata. brā. 11 । 6 । 2 । 7) ityādi ; ihāpi amuṣya lokasyāgnitvam , ādityasya ca samittvamityādi bahu sāmyam ; tasmāt taccheṣameva etaddarśanamiti — na, yatithyāmiti praśnaprativacanaparigrahāt ; yatithyāmityasya praśnasya prativacanasya yāvadeva parigrahaḥ, tāvadeva evaṁśabdena parāmraṣṭuṁ yuktam , anyathā praśnānarthakyāt ; nirjñātatvācca saṅkhyāyāḥ agnaya eva vaktavyāḥ ; atha nirjñātamapyanūdyate, yathāprāptasyaiva anuvadanaṁ yuktam , na tu ‘asau loko'gniḥ’ iti ; atha upalakṣaṇārthaḥ, tathāpi ādyena antyena ca upalakṣaṇaṁ yuktam । śrutyantarācca ; samāne hi prakaraṇe chāndogyaśrutau ‘pañcāgnīnveda’ (chā. u. 5 । 10 । 10) iti pañcasaṅkhyāyā evopādānāt anagnihotraśeṣam etat pañcāgnidarśanam । yattu agnisamidādisāmānyam , tat agnihotrastutyarthamityavocāma ; tasmāt na utkrāntyādipadārthaṣaṭkaparijñānāt arcirādipratipattiḥ, evamiti prakṛtopādānena arcirādipratipattividhānāt ॥
ke punaste, ye evaṁ viduḥ ? gṛhasthā eva । nanu teṣāṁ yajñādisādhanena dhūmādipratipattiḥ vidhitsitā — na, anevaṁvidāmapi gṛhasthānāṁ yajñādisādhanopapatteḥ, bhikṣuvānaprasthayośca araṇyasambandhena grahaṇāt , gṛhasthakarmasambaddhatvācca pañcāgnidarśanasya । ataḥ nāpi brahmacāriṇaḥ ‘evaṁ viduḥ’ iti gṛhyante ; teṣāṁ tu uttare pathi praveśaḥ smṛtiprāmāṇyāt — ‘aṣṭāśītisahasrāṇāmṛṣīṇāmūrdhvaretasām । uttareṇāryamṇaḥ panthāste'mṛtatvaṁ hi bhejire’ ( ? )iti । tasmāt ye gṛhasthāḥ evam — agnijo'ham , agnyapatyam — iti, evam krameṇa agnibhyo jātaḥ agnirūpaḥ ityevam , ye viduḥ, te ca, ye ca amī araṇye vānaprasthāḥ parivrājakāścāraṇyanityāḥ, śraddhāṁ śraddhāyuktāḥ santaḥ, satyaṁ brahma hiraṇyagarbhātmānamupāsate, na punaḥ śraddhāṁ ca upāsate, te sarve'rcirabhisambhavanti । yāvat gṛhasthāḥ pañcāgnividyāṁ satyaṁ vā brahma na viduḥ, tāvat śraddhādyāhutikrameṇa pañcamyāmāhutau hutāyāṁ tato yoṣāgnerjātāḥ, punarlokaṁ pratyutthāyinaḥ agnihotrādikarmānuṣṭhātāro bhavanti ; tena karmaṇā dhūmādikrameṇa punaḥ pitṛlokam , punaḥ parjanyādikrameṇa imam āvartante । tataḥ punaryoṣāgnerjātāḥ punaḥ karma kṛtvā — ityevameva ghaṭīyantravat gatyāgatibhyāṁ punaḥ punaḥ āvartante । yadā tu evaṁ viduḥ, tato ghaṭīyantrabhramaṇādvinirmuktāḥ santaḥ arcirabhisambhavanti ; arciriti na agnijvālāmātram , kiṁ tarhi arcirabhimāninī arciḥśabdavācyā devatā uttaramārgalakṣaṇā vyavasthitaiva ; tāmabhisambhavanti ; na hi parivrājakānām agnyarciṣaiva sākṣātsambandho'sti ; tena devataiva parigṛhyate arciḥśabdavācyā । ataḥ ahardevatām ; maraṇakālaniyamānupapatteḥ ahaḥśabdo'pi devataiva ; āyuṣaḥ kṣaye hi maraṇam ; na hi evaṁvidā ahanyeva martavyamiti ahaḥ maraṇakālo niyantuṁ śakyate ; na ca rātrau pretāḥ santaḥ ahaḥ pratīkṣante, ‘sa yāvatkṣipyetmanastāvadādityaṁ gacchati’ (chā. u. 8 । 6 । 5) iti śrutyantarāt । ahna āpūryamāṇapakṣam , ahardevatayā ativāhitā āpūryamāṇapakṣadevatāṁ pratipadyante, śuklapakṣadevatāmityetat । āpūryamāṇapakṣāt yān ṣaṇmāsān udaṅ uttarāṁ diśam ādityaḥ savitā eti, tānmāsānpratipadyante śuklapakṣadevatayā ativāhitāḥ santaḥ ; māsāniti bahuvacanāt saṅghacāriṇyaḥ ṣaṭ uttarāyaṇadevatāḥ ; tebhyo māsebhyaḥ ṣaṇmāsadevatābhirativāhitāḥ devalokābhimāninīṁ devatāṁ pratipadyante । devalokāt ādityam ; ādityāt vaidyutaṁ vidyudabhimāninīṁ devatāṁ pratipadyante । vidyuddevatāṁ prāptān brahmalokavāsī puruṣaḥ brahmaṇā manasā sṛṣṭo mānasaḥ kaścit etya āgatya brahmalokāngamayati ; brahmalokāniti adharottarabhūmibhedena bhinnā iti gamyante, bahuvacanaprayogāt , upāsanatāratamyopapatteśca । te tena puruṣeṇa gamitāḥ santaḥ, teṣu brahmalokeṣu parāḥ prakṛṣṭāḥ santaḥ, svayaṁ parāvataḥ prakṛṣṭāḥ samāḥ saṁvatsarānanekān vasanti, brahmaṇo'nekānkalpānvasantītyarthaḥ । teṣāṁ brahmalokaṁ gatānāṁ nāsti punarāvṛttiḥ asminsaṁsāre na punarāgamanam , ‘iha’ iti śākhāntarapāṭhāt ; iheti ākṛtimātragrahaṇamiti cet , ‘śvobhūte paurṇamāsīm’ ( ? ) iti yadvat — na, ihetiviśeṣaṇānarthakyāt , yadi hi nāvartanta eva ihagrahaṇamanarthakameva syāt ; ‘śvobhūte paurṇamāsīm’ ( ? ) ityatra paurṇamāsyāḥ śvobhūtatvamanuktaṁ na jñāyata iti yuktaṁ viśeṣayitum ; na hi tatra śvaākṛtiḥ śabdārtho vidyata iti śvaḥśabdo nirarthaka eva prayujyate ; yatra tu viśeṣaṇaśabde prayukte anviṣyamāṇe viśeṣaṇaphalaṁ cenna gamyate, tatra yukto nirarthakatvena utsraṣṭuṁ viśeṣaṇaśabdaḥ ; na tu satyāṁ viśeṣaṇaphalāgatau । tasmāt asmātkalpādūrdhvam āvṛttirgamyate ॥
atha ye yajñena dānena tapasā lokāñjayanti te dhūmamabhisambhavanti dhūmādrātriṁ rātrerapakṣīyamāṇapakṣamapakṣīyamāṇapakṣādyānṣaṇmāsāndakṣiṇāditya eti māsebhyaḥ pitṛlokaṁ pitṛlokāccandraṁ te candraṁ prāpyānnaṁ bhavanti tāṁstatra devā yathā somaṁ rājānamāpyāyasvāpakṣīyasvetyevamenāṁstatra bhakṣayanti teṣāṁ yadā tatparyavaityathemamevākāśamabhiniṣpadyanta ākāśādvāyuṁ vāyorvṛṣṭiṁ vṛṣṭeḥ pṛthivīṁ te pṛthivīṁ prāpyānnaṁ bhavanti te punaḥ puruṣāgnau hūyante tato yoṣāgnau jāyante lokānpratyutthāyinasya evamevānuparivartante'tha ya etau panthānau na viduste kīṭāḥ pataṅgā yadidaṁ dandaśūkam ॥ 16 ॥
atha punaḥ ye naivaṁ viduḥ, utkrāntyādyagnihotrasambaddhapadārthaṣaṭkasyaiva veditāraḥ kevalakarmiṇaḥ, yajñenāgnihotrādinā, dānena bahirvedi bhikṣamāṇeṣu dravyasaṁvibhāgalakṣaṇena, tapasā bahirvedyeva dīkṣādivyatiriktena kṛcchracāndrāyaṇādinā, lokān jayanti ; lokāniti bahuvacanāt tatrāpi phalatāratamyamabhipretam । te dhūmamabhisambhavanti ; uttaramārga iva ihāpi devatā eva dhūmādiśabdavācyāḥ, dhūmadevatāṁ pratipadyanta ityarthaḥ ; ātivāhikatvaṁ ca devatānāṁ tadvadeva । dhūmāt rātriṁ rātridevatām , tataḥ apakṣīyamāṇapakṣam apakṣīyamāṇapakṣadevatām , tato yānṣaṇmāsān dakṣiṇāṁ diśamāditya eti tān māsadevatāviśeṣān pratipadyante । māsebhyaḥ pitṛlokam , pitṛlokāccandram । te candraṁ prāpya annaṁ bhavanti ; tān tatrānnabhūtān , yathā somaṁ rājānamiha yajñe ṛtvijaḥ āpyāyasva apakṣīyasveti bhakṣayanti, evam enān candraṁ prāptān karmiṇaḥ bhṛtyāniva svāminaḥ bhakṣayanti upabhuñjate devāḥ ; ‘āpyāyasvāpakṣīyasva’ iti na mantraḥ ; kiṁ tarhi āpyāyya āpyāyya camasastham , bhakṣaṇena apakṣayaṁ ca kṛtvā, punaḥ punarbhakṣayantītyarthaḥ ; evaṁ devā api somaloke labdhaśarīrān karmiṇaḥ upakaraṇabhūtān punaḥ punaḥ viśrāmayantaḥ karmānurūpaṁ phalaṁ prayacchantaḥ — taddhi teṣāmāpyāyanaṁ somasya āpyāyanamiva upabhuñjate upakaraṇabhūtān devāḥ । teṣāṁ karmiṇām yadā yasminkāle, tat yajñadānādilakṣaṇaṁ somalokaprāpakaṁ karma, paryavaiti parigacchati parikṣīyata ityarthaḥ, atha tadā imameva prasiddhamākāśamabhiniṣpadyante ; yāstāḥ śraddhāśabdavācyā dyulokāgnau hutā āpaḥ somākārapariṇatāḥ, yābhiḥ somaloke karmiṇāmupabhogāya śarīramārabdham ammayam , tāḥ karmakṣayāt himapiṇḍa ivātapasamparkāt pravilīyante ; pravilīnāḥ sūkṣmā ākāśabhūtā iva bhavanti ; tadidamucyate — ‘imamevākāśamabhiniṣpadyante’ iti । te punarapi karmiṇaḥ taccharīrāḥ santaḥ purovātādinā itaśca amutaśca nīyante antarikṣagāḥ ; tadāha — ākāśādvāyumiti । vāyorvṛṣṭiṁ pratipadyante ; taduktam — parjanyāgnau somaṁ rājānaṁ juhvatīti । tato vṛṣṭibhūtā imāṁ pṛthivīṁ patanti । te pṛthivīṁ prāpya vrīhiyavādi annaṁ bhavanti ; taduktam — asmiṁlloke'gnau vṛṣṭiṁ juhvati tasyā āhutyā annaṁ sambhavatīti । te punaḥ puruṣāgnau hūyante annabhūtā retaḥsici ; tato retobhūtā yoṣāgnau hūyante ; tato jāyante ; lokaṁ pratyutthāyinaḥ te lokaṁ pratyuttiṣṭhantaḥ agnihotrādikarma anutiṣṭhanti । tato dhūmādinā punaḥ punaḥ somalokam , punarimaṁ lokamiti — te evaṁ karmiṇaḥ anuparivartante ghaṭīyantravat cakrībhūtā bambhramatītyarthaḥ, uttaramārgāya sadyomuktaye vā yāvadbrahma na viduḥ ; ‘iti nu kāmayamānaḥ saṁsarati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) ityuktam । atha punaḥ ye uttaraṁ dakṣiṇaṁ ca etau panthānau na viduḥ, uttarasya dakṣiṇasya vā pathaḥ pratipattaye jñānaṁ karma vā nānutiṣṭhantītyarthaḥ ; te kiṁ bhavantītyucyate — te kīṭāḥ pataṅgāḥ, yadidaṁ yaccedaṁ dandaśūkaṁ daṁśamaśakamityetat , bhavanti । evaṁ hi iyaṁ saṁsāragatiḥ kaṣṭā, asyāṁ nimagnasya punaruddhāra eva durlabhaḥ । tathā ca śrutyantaram — ‘tānīmāni kṣudrāṇyasakṛdāvartīni bhūtāni bhavanti jāyasva mriyasva’ (chā. u. 5 । 1 । 8) iti । tasmātsarvotsāhena yathāśakti svābhāvikakarmajñānahānena dakṣiṇottaramārgapratipattisādhanaṁ śāstrīyaṁ karma jñānaṁ vā anutiṣṭhediti vākyārthaḥ ; tathā coktam — ‘ato vai khalu durniṣprapataraṁ tasmājjugupseta’ (chā. u. 5 । 10 । 6) iti śrutyantarāt mokṣāya prayatetetyarthaḥ । atrāpi uttaramārgapratipattisādhana eva mahān yatnaḥ kartavya iti gamyate, ‘evamevānuparivartante’ ityuktatvāt । evaṁ praśnāḥ sarve nirṇītāḥ ; ‘asau vai lokaḥ’ (bṛ. u. 6 । 2 । 9) ityārabhya ‘puruṣaḥ sambhavati’ (bṛ. u. 6 । 2 । 13) iti caturthaḥ praśnaḥ ‘yatithyāmāhutyām’ (bṛ. u. 6 । 2 । 2) ityādiḥ prāthamyena ; pañcamastu dvitīyatvena devayānasya vā pathaḥ pratipadaṁ pitṛyāṇasya veti dakṣiṇottaramārgapratipattisādhanakathanena ; tenaiva ca prathamo'pi — agnerārabhya kecidarciḥ pratipadyante keciddhūmamiti vipratipattiḥ ; punarāvṛttiśca dvitīyaḥ praśnaḥ — ākāśādikrameṇemaṁ lokamāgacchantīti ; tenaiva — asau loko na sampūryate kīṭapataṅgādipratipatteśca keṣāñciditi, tṛtīyo'pi praśno nirṇītaḥ ॥
iti ṣaṣṭhādhyāyasya dvitīyaṁ brāhmaṇam ॥
sa yaḥ kāmayeta mahatprāpnuyāmityudagayana āpūryamāṇapakṣasya puṇyāhe dvādaśāhamupasadvratī bhūtvaudumbare kaṁse camase vā sarvauṣadhaṁ phalānīti sambhṛtya parisamuhya parilipyāgnimupasamādhāya paristīryāvṛtājyaṁ saṁskṛtya puṁsā nakṣatreṇa manthaṁ sannīya juhoti । yāvanto devāstvayi jātavedastiryañco ghnanti puruṣasya kāmān । tebhyo'haṁ bhāgadheyaṁ juhomi te mā tṛptāḥ sarvaiḥ kāmaistarpayantu svāhā । yā tiraścī nipadyate'haṁ vidharaṇī iti tāṁ tvā ghṛtasya dhārayā yaje saṁrādhanīmahaṁ svāhā ॥ 1 ॥
sa yaḥ kāmayeta । jñānakarmaṇorgatiruktā ; tatra jñānaṁ svatantram ; karma tu daivamānuṣavittadvayāyattam ; tena karmārthaṁ vittamupārjanīyam ; tac ca apratyavāyakāriṇopāyeneti tadarthaṁ manthākhyaṁ karma ārabhyate mahattvaprāptaye ; mahattve ca sati arthasiddhaṁ hi vittam । taducyate — sa yaḥ kāmayeta, sa yo vittārthī karmaṇyadhikṛtaḥ yaḥ kāmayeta ; kim ? mahat mahattvam prāpnuyām , mahānsyāmitītyarthaḥ । tatra manthakarmaṇo vidhitsitasya kālo'bhidhīyate — udagayane ādityasya ; tatra sarvatra prāptau āpūryamāṇapakṣasya śuklapakṣasya ; tatrāpi sarvatra prāptau, puṇyāhe anukūle ātmanaḥ karmasiddhikara ityarthaḥ ; dvādaśāham , yasminpuṇye'nukūle karma cikīrṣati tataḥ prāk puṇyāhamevārabhya dvādaśāham , upasadvratī, upasatsu vratam , upasadaḥ prasiddhā jyotiṣṭome, tatra ca stanopacayāpacayadvāreṇa payobhakṣaṇaṁ tadvratam ; atra ca tatkarmānupasaṁhārāt kevalamitikartavyatāśūnyaṁ payobhakṣaṇamātramupādīyate ; nanu upasado vratamiti yadā vigrahaḥ, tadā sarvamitikartavyatārūpaṁ grāhyaṁ bhavati, tat kasmāt na parigṛhyata ityucyate — smārtatvātkarmaṇaḥ ; smārtaṁ hīdaṁ manthakarma । nanu śrutivihitaṁ sat kathaṁ smārtaṁ bhavitumarhati — smṛtyanuvādinī hi śrutiriyam ; śrautatve hi prakṛtivikārabhāvaḥ ; tataśca prākṛtadharmagrāhitvaṁ vikārakarmaṇaḥ ; na tu iha śrautatvam ; ata eva ca āvasathyāgnau etatkarma vidhīyate, sarvā ca āvṛt smārtaiveti । upasadvratī bhūtvā payovratī sannityarthaḥ audumbare udumbaravṛkṣamaye, kaṁse camase vā, tasyaiva viśeṣaṇam — kaṁsākāre camasākare vā audumbara eva ; ākāre tu vikalpaḥ, na audumbaratve । atra sarvauṣadhaṁ sarvāsāmoṣadhīnāṁ samūhaṁ yathāsambhavaṁ yathāśakti ca sarvā oṣadhīḥ samāhṛtya ; tatra grāmyāṇāṁ tu daśa niyamena grāhyā vrīhiyavādyā vakṣyamāṇāḥ ; adhikagrahaṇe tu na doṣaḥ ; grāmyāṇāṁ phalāni ca yathāsambhavaṁ yathāśakti ca ; itiśabdaḥ samastasambhāropacayapradarśanārthaḥ ; anyadapi yatsambharaṇīyaṁ tatsarvaṁ sambhṛtyetyarthaḥ ; kramastatra gṛhyokto draṣṭavyaḥ । parisamūhanaparilepane bhūmisaṁskāraḥ । agnimupasamādhāyeti vacanāt āvasathye'gnāviti gamyate, ekavacanāt upasamādhānaśravaṇācca ; vidyamānasyaiva upasamādhānam ; paristīrya darbhān ; āvṛtā — smārtatvātkarmaṇaḥ sthālīpākāvṛt parigṛhyate — tayā ājyaṁ saṁskṛtya ; puṁsā nakṣatreṇa punnāmnā nakṣatreṇa puṇyāhasaṁyuktena, manthaṁ sarvauṣadhaphalapiṣṭaṁ tatraudumbare camase dadhani madhuni ghṛte ca upasicya ekayā upamanthanyā upasammathya, sannīya madhye saṁsthāpya, audumbareṇa sruveṇa āvāpasthāne ājyasya juhoti etairmantraiḥ ‘yāvanto devāḥ’ ityādyaiḥ ॥
jyeṣṭhāya svāhā śreṣṭhāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati prāṇāya svāhā vasiṣṭhāyai svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati vāce svāhā pratiṣṭhāyai svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati cakṣuṣe svāhā sampade svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati śrotrāya svāhāyatanāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati manase svāhā prajātyai svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati retase svāhetyagnau hutvā saṁsravamavanayati ॥ 2 ॥
agnaye svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati somāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati bhūḥ svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati bhuvaḥ svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati svaḥ svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati bhūrbhuvaḥsvaḥ svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati brahmaṇe svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati kṣattrāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati bhūtāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati bhaviṣyate svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati viśvāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati sarvāya svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati prajāpataye svāhetyagnau hutvā manthe saṁsravamavanayati ॥ 3 ॥
jyeṣṭhāya svāhā śreṣṭhāya svāhetyārabhya dve dve āhutī hutvā manthe saṁsravamavanayati, sruvāvalepanamājyaṁ manthe saṁsrāvayati । etasmādeva jyeṣṭhāya śreṣṭhāyetyādiprāṇaliṅgāt jyeṣṭhaśreṣṭhādiprāṇavida eva asmin karmaṇyadhikāraḥ । ‘retase’ ityārabhya ekaikāmāhutiṁ hutvā manthe saṁsravamavanayati, aparayā upamanthanyā punarmathnāti ॥
athainamabhimṛśati bhramadasi jvaladasi pūrṇamasi prastabdhamasyekasabhamasi hiṅkṛtamasi hiṅkriyamāṇamasyudgīthamasyudgīyamānamasi śrāvitamasi pratyāśrāvitamasyārdre sandīptamasi vibhūrasi prabhūrasyannamasi jyotirasi nidhanamasi saṁvargo'sīti ॥ 4 ॥
athainamabhimṛśati ‘bhramadasi’ ityanena mantreṇa ॥
athainamudyacchatyāmaṁ syāmaṁ hi te mahi sa hi rājeśāno'dhipatiḥ sa māṁ rājeśāno'dhipatiṁ karotviti ॥ 5 ॥
athainamudyacchati saha pātreṇa haste gṛhṇāti ‘āmaṁsyāmaṁhi te mahi’ ityanena ॥
athainamācāmati tatsaviturvareṇyam । madhu vātā ṛtāyate madhu kṣaranti sindhavaḥ । mādhvīrnaḥ santvoṣadhīḥ । bhūḥ svāhā । bhargo devasya dhīmahi । madhu naktamutoṣaso madhumatpārthivaṁ rajaḥ । madhu dyaurastu naḥ pitā । bhuvaḥ svāhā । dhiyo yo naḥ pracodayāt । madhumānno vanaspatirmadhumāṁ astu sūryaḥ । mādhvīrgāvo bhavantu naḥ । svaḥ svāheti । sarvāṁ ca sāvitrīmanvāha sarvāśca madhumatīrahamevedaṁ sarvaṁ bhūyāsaṁ bhūrbhuvaḥ svaḥ svāhetyantata ācamya pāṇī prakṣālya jaghanenāgniṁ prākśirāḥ saṁviśati prātarādityamupatiṣṭhate diśāmekapuṇḍarīkamasyahaṁ manuṣyāṇāmekapuṇḍarīkaṁ bhūyāsamiti yathetametya jaghanenāgnimāsīno vaṁśaṁ japati ॥ 6 ॥
athainam ācāmati bhakṣayati, gāyatryāḥ prathamapādena madhumatyā ekayā vyāhṛtyā ca prathamayā prathamagrāsamācāmati ; tathā gāyatrīdvitīyapādena madhumatyā dvitīyayā dvitīyayā ca vyāhṛtyā dvitīyaṁ grāsam ; tathā tṛtīyena gāyatrīpādena tṛtīyayā madhumatyā tṛtīyayā ca vyāhṛtyā tṛtīyaṁ grāsam । sarvāṁ sāvitrīṁ sarvāśca madhumatīruktvā ‘ahamevedaṁ sarvaṁ bhūyāsam’ iti ca ante ‘bhūrbhuvaḥsvaḥ svāhā’ iti samastaṁ bhakṣayati । yathā caturbhirgrāsaiḥ taddravyaṁ sarvaṁ parisamāpyate, tathā pūrvameva nirūpayet । yat pātrāvaliptam , tat pātraṁ sarvaṁ nirṇijya tūṣṇīṁ pibet । pāṇī prakṣālya āpa ācamya jaghanenāgniṁ paścādagneḥ prākśirāḥ saṁviśati । prātaḥsandhyāmupāsya ādityamupatiṣṭhate ‘diśāmekapuṇḍarīkam’ ityanena mantreṇa । yathetaṁ yathāgatam , etya āgatya jaghanenāgnim āsīno vaṁśaṁ japati ॥
taṁ haitamuddālaka āruṇirvājasaneyāya yājñavalkyāyāntevāsina uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti ॥ 7 ॥
etamu haiva vājasaneyo yājñavalkyo madhukāya paiṅgyāyāntevāsina uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti ॥ 8 ॥
etamu haiva madhukaḥ paiṅgyaścūlāya bhāgavittaye'ntevāsina uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti ॥ 9 ॥
etamu haiva cūlo bhāgavittirjānakāya āyasthūṇāyāntevāsina uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti ॥ 10 ॥
etamu haiva jānakirāyasthūṇaḥ satyakāmāya jābālāyāntevāsina uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti ॥ 11 ॥
etamu haiva satyakāmo jābālo'ntevāsibhya uktvovācāpi ya enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañchākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti tametaṁ nāputrāya vāntevāsine vā brūyāt ॥ 12 ॥
‘taṁ haitamuddālakaḥ’ ityādi satyakāmo jābālontevāsibhya uktvā uvāca — api yaḥ enaṁ śuṣke sthāṇau niṣiñcet , jāyeranneva asmin śākhāḥ praroheyuḥ palāśāni — ityevamantam enaṁ mantham uddālakātprabhṛti ekaikācāryakramāgataṁ satyakāma ācāryo bahubhyo'ntevāsibhya uktvovāca । kimanyaduvācetyucyate — api yaḥ enaṁ śaṣke sthāṇau gataprāṇe'pi enaṁ manthaṁ bhakṣaṇāya saṁskṛtaṁ niṣiñcet prakṣipet , jāyeran utpadyeranneva asmin sthāṇau śākhā avayavā vṛkṣasya, praroheyuśca palāśāni parṇāni, yathā jīvataḥ sthāṇoḥ ; kimuta anena karmaṇā kāmaḥ sidhyediti ; dhruvaphalamidaṁ karmeti karmastutyarthametat । vidyādhigame ṣaṭ tīrthāni ; teṣāmiha saprāṇadarśanasya manthavijñānasyādhigame dve eva tīrthe anujñāyete, putraścāntevāsī ca ॥
caturaudumbaro bhavatyaudumbaraḥ sruva audumbaraścamasa audumbara idhma audumbaryā upamanthanyau daśa grāmyāṇi dhānyāni bhavanti vrīhiyavāstilamāṣā aṇupriyaṅgavo godhūmāśca masūrāśca khalvāśca khalakulāśca tānpiṣṭāndadhani madhuni ghṛta upasiñcatyājyasya juhoti ॥ 13 ॥
caturaudumbaro bhavatīti vyākhyātam । daśa grāmyāṇi dhānyāni bhavanti, grāmyāṇāṁ tu dhānyānāṁ daśa niyamena grāhyā ityavocāma । ke ta iti nirdiśyante — vrīhiyavāḥ, tilamāṣāḥ, aṇupriyaṅgavaḥ aṇavaśca aṇuśabdavācyāḥ, kvaciddeśe priyaṅgavaḥ prasiddhāḥ kaṅguśabdena, khalvā niṣpāvāḥ vallaśabdavācyā loke, khalakulāḥ kulatthāḥ । etadvyatirekeṇa yathāśakti sarvauṣadhayo.. grāhyāḥ phalāni ca — ityavocāma, ayājñikāni varjayitvā ॥
iti ṣaṣṭhādhyāyasya tṛtīyaṁ brāhmaṇam ॥
eṣāṁ vai bhūtānāṁ pṛthivī rasaḥ pṛthivyā āpo'pāmoṣadhaya oṣadhīnāṁ puṣpāṇi puṣpāṇāṁ phalāni phalānāṁ puruṣaḥ puruṣasya retaḥ ॥ 1 ॥
yādṛgjanmā yathotpāditaḥ yairvā guṇairviśiṣṭaḥ putra ātmanaḥ pituśca lokyo bhavatīti, tatsampādanāya brāhmaṇamārabhyate । prāṇadarśinaḥ śrīmanthaṁ karma kṛtavataḥ putramanthe'dhikāraḥ । yadā putramanthaṁ cikīrṣati tadā śrīmanthaṁ kṛtvā ṛtukālaṁ patnyāḥ pratīkṣata ityetat retasa oṣadhyādirasatamatvastutyā avagamyate । eṣāṁ vai carācarāṇāṁ bhūtānāṁ pṛthivī rasaḥ sārabhūtaḥ, sarvabhūtānāṁ madhviti hyuktam । pṛthivyā āpo rasaḥ, apsu hi pṛthivyotā ca protā ca apāmoṣadhayo rasaḥ, kāryatvāt rasatvamoṣadhyādīnāṁ । oṣadhīnāṁ puṣpāṇi । puṣpāṇāṁ phalāni । phalānāṁ puruṣaḥ । puruṣasya retaḥ, ‘sarvebhyo'ṅgebhyastejaḥ sambhūtam’ (ai. u. 2 । 1 । 1) iti śrutyantarāt ॥
sa ha prajāpatirīkṣāñcakre hantāsmai pratiṣṭhāṁ kalpayānīti sa striyaṁ sasṛje tāṁ sṛṣṭvādha upāsta tasmātstriyamadha upāsīta sa etaṁ prāñcaṁ grāvāṇamātmana eva samudapārayattenaināmabhyasṛjat ॥ 2 ॥
yata evaṁ sarvabhūtānāṁ sāratamam etat retaḥ, ataḥ kānu khalvasya yogyā pratiṣṭeti sa ha sraṣṭā prajāpatirīkṣāñcakre । īkṣāṁ kṛtvā sa striyaṁ sasṛje । tāṁ ca sṛṣṭvā adha upāsta maithunākhyaṁ karma adhaupāsanaṁ nāma kṛtavān । tasmātstriyamadha upāsīta ; śreṣṭhānuśrayaṇā hi prajāḥ । atra vājapeyasāmānyaklṛptimāha — sa enaṁ prāñcaṁ prakṛṣṭagatiyuktam ātmano grāvāṇaṁ somābhiṣavopalasthānīyaṁ kāṭhinyasāmānyāt prajananendriyam , udapārayat utpūritavān strīvyañjanaṁ prati ; tena enāṁ striyam abhyasṛjat abhisaṁsargaṁ kṛtavān ॥
tasyā vedirupastho lomāni barhiścarmādhiṣavaṇe samiddho madhyatastau muṣkau sa yāvānha vai vājapeyena yajamānasya loko bhavati tāvānasya loko bhavati ya evaṁ vidvānadhopahāsaṁ caratyāsāṁ strīṇāṁ sukṛtaṁ vṛṅkte'tha ya idamavidvānadhopahāsaṁ caratyāsya striyaḥ sukṛtaṁ vṛñjate ॥ 3 ॥
tasyā vedirityādi sarvaṁ sāmānyaṁ prasiddham । samiddho'gniḥ madhyataḥ strīvyañjanasya ; tau muṣkau adhiṣavaṇaphalake iti vyavahitena sambadhyate । vājapeyayājino yāvān lokaḥ prasiddhaḥ, tāvān viduṣaḥ maithunakarmaṇo lokaḥ phalamiti stūyate । tasmāt bībhatsā no kāryeti । ya evaṁ vidvānadhopahāsaṁ carati āsāṁ strīṇāṁ sukṛtaṁ vṛṅkte āvarjayati । atha punaḥ yaḥ vājapeyasampattiṁ na jānāti avidvān retaso rasatamatvaṁ ca adhopahāsaṁ carati, ā asya striyaḥ sukṛtam āvṛñjate aviduṣaḥ ॥
etadaddha sma vai tadvidvānuddālaka āruṇirāhaitaddha sma vai tadvidvānnāko maudgalya āhaitaddha sma vai tadvidvānkumārahārita āha bahavo maryā brāhmaṇāyanā nirindriyā visukṛto'smāllokātprayanti ya idamavidvāṁso'dhopahāsaṁ carantīti bahu vā idaṁ suptasya vā jāgrato vā retaḥ skandati ॥ 4 ॥
etaddha sma vai tat vidvān uddālaka āruṇiḥ āha adhopahāsākhyaṁ maithunakarma vājapeyasampannaṁ vidvānityarthaḥ । tathā nāko maudgalyaḥ kumārahāritaśca । kiṁ ta āhurityucyate — bahavo maryā maraṇadharmiṇo manuṣyāḥ, brāhmaṇā ayanaṁ yeṣāṁ te brāhmaṇāyanāḥ brahmabandhavaḥ jātimātropajīvina ityetat , nirindriyāḥ viśliṣṭendriyāḥ, visukṛtaḥ vigatasukṛtakarmāṇaḥ, avidvāṁsaḥ maithunakarmāsaktā ityarthaḥ ; te kim ? asmāt lokāt prayanti paralokāt paribhraṣṭā iti । maithunakarmaṇo'tyantapāpahetutvaṁ darśayati — ya idamavidvāṁso'dhopahāsaṁ carantīti । śrīmanthaṁ kṛtvā patnyā ṛtukālaṁ brahmacaryeṇa pratīkṣate ; yadi idaṁ retaḥ skandati, bahu vā alpaṁ vā, suptasya vā jāgrato vā, rāgaprābalyāt ॥4॥
tadabhimṛśedanu vā mantrayeta yanme'dya retaḥ pṛthivīmaskāntsīdyadoṣadhīrapyasaradyadapaḥ । idamahaṁ tadreta ādade punarmāmaitvindriyaṁ punastejaḥ punarbhagaḥ । punaragnirdhiṣṇyā yathāsthānaṁ kalpantāmityanāmikāṅguṣṭhābhyāmādāyāntareṇa stanau vā bhruvau vā nimṛjyāt ॥ 5 ॥
tadabhimṛśet , anumantrayeta vā anujapedityarthaḥ । yadā abhimṛśati, tadā anāmikāṅguṣṭhābhyāṁ tadreta ādatte ‘ādade’ ityevamantena mantreṇa ; ‘punarmām’ ityetena nimṛjyāt antareṇa madhye bhruvau bhruvorvā, stanau stanayorvā ॥
atha yadyudaka ātmānaṁ paśyettadabhimantrayeta mayi teja indriyaṁ yaśo draviṇaṁ sukṛtamiti śrīrha vā eṣā strīṇāṁ yanmalodvāsāstasmānmalodvāsasaṁ yaśasvinīmabhikramyopamantrayeta ॥ 6 ॥
atha yadi kadācit udake ātmānam ātmacchāyāṁ paśyet , tatrāpi abhimantrayeta anena mantreṇa ‘mayi tejaḥ’ iti । śrīrha vā eṣā patnī strīṇāṁ madhye yat yasmāt malodvāsāḥ udgatamalavadvāsāḥ, tasmāt tāṁ malodvāsasaṁ yaśasvinīṁ śrīmatīmabhikramya abhigatya upamantrayeta idam — adya āvābhyāṁ kāryaṁ yatputrotpādanamiti, trirātrānte āplutām ॥
sā cedasmai na dadyātkāmamenāmavakrīṇīyātsā cedasmai naiva dadyātkāmamenāṁ yaṣṭyā vā pāṇinā vopahatyātikrāmedindriyeṇa te yaśasā yaśa ādada ityayaśā eva bhavati ॥ 7 ॥
sā cedasmai na dadyāt maithunaṁ kartum , kāmam enām avakrīṇīyāt ābharaṇādinā jñāpayet । tathāpi sā naiva dadyāt , kāmamenāṁ yaṣṭyā vā pāṇinā vā upahatya atikrāmet maithunāya । śapsyāmi tvāṁ durbhagāṁ kariṣyāmīti prakhyāpya, tāmanena mantreṇopagacchet — ‘indriyeṇa te yaśasā yaśa ādade’ iti । sā tasmāt tadabhiśāpāt vandhyā durbhageti khyātā ayaśā eva bhavati ॥
sā cedasmai dadyādindriyeṇa te yaśasā yaśa ādadhāmīti yaśasvināveva bhavataḥ ॥ 8 ॥
sā cedasmai dadyāt , anuguṇaiva syādbhartuḥ, tadā anena mantreṇa upagacchet ‘indriyeṇa te yaśasā yaśa ādadhāmi’ iti ; tadā yaśasvināveva ubhāvapi bhavataḥ ॥
sa yāmicchetkāmayeta meti tasyāmarthaṁ niṣṭhāya mukhena mukhaṁ sandhāyopasthamasyā abhimṛśya japedaṅgādaṅgātsambhavasi hṛdayādadhijāyase । sa tvamaṅgakaṣāyo'si digdhaviddhamiva mādayemāmamūṁ mayīti ॥ 9 ॥
sa yāṁ svabhāryāmicchet — iyaṁ māṁ kāmayeteti, tasyām arthaṁ prajananendriyam niṣṭhāya nikṣipya, mukhena mukhaṁ sandhāya, upasthamasyā abhimṛśya, japedimaṁ mantram — ‘aṅgādaṅgāt’ iti ॥
atha yāmicchenna garbhaṁ dadhīteti tasyāmarthaṁ niṣṭhāya mukhena mukhaṁ sandhāyābhiprāṇyāpānyādindriyeṇa te retasā reta ādada ityaretā eva bhavati ॥ 10 ॥
atha yāmicchet — na garbhaṁ dadhīta na dhārayet garbhiṇī mā bhūditi, tasyām arthamiti pūrvavat । abhiprāṇya abhiprāṇanaṁ prathamaṁ kṛtvā, paścāt apānyāt — ‘indriyeṇa te retasā reta ādade’ ityanena mantreṇa ; aretā eva bhavati, na garbhiṇī bhavatītyarthaḥ ॥
atha yāmiccheddadhīteti tasyāmarthaṁ niṣṭhāya mukhena mukhaṁ sandhāyāpānyābhiprāṇyādindriyeṇa te retasā reta ādadhāmīti garbhiṇyeva bhavati ॥ 11 ॥
atha yāmicchet — dadhīta garbhamiti, tasyāmarthamityādi pūrvavat । pūrvaviparyayeṇa apānya abhiprāṇyāt ‘indriyeṇa te retasā reta ādadhāmi’ iti ; garbhiṇyeva bhavati ॥
atha yasya jāyāyai jāraḥ syāttaṁ ceddviṣyādāmapātre'gnimupasamādhāya pratilomaṁ śarabarhistīrtvā tasminnetāḥ śarabhṛṣṭīḥ pratilomāḥ sarpiṣāktā juhuyānmama samiddhe'hauṣīḥ prāṇāpānau ta ādade'sāviti mama samiddhe'hauṣīḥ putrapaśūṁsta ādade'sāviti mama samiddhe'hauṣīriṣṭāsukṛte ta ādade'sāviti mama samiddhe'hauṣīrāśāparākāśau ta ādade'sāviti sa vā eṣa nirindriyo visukṛto'smāllokātpraiti yamevaṁvidbrāhmaṇaḥ śapati tasmādevaṁvicchrotriyasya dāreṇa nopahāsamiccheduta hyevaṁvitparo bhavati ॥ 12 ॥
atha punaryasya jāyāyai jāraḥ upapatiḥ syāt , taṁ cet dviṣyāt , abhicariṣyāmyenamiti manyeta, tasyedaṁ karma । āmapātre agnimupasamādhāya sarvaṁ pratilomaṁ kuryāt ; tasmin agnau etāḥ śarabhṛṣṭīḥ śareṣīkāḥ pratilomāḥ sarpiṣā aktāḥ ghṛtābhyaktāḥ juhuyāt ‘mama samiddhe'hauṣīḥ’ ityādyā āhutīḥ ; ante sarvāsām asāviti nāmagrahaṇaṁ pratyekam ; sa eṣaḥ evaṁvit , yaṁ brāhmaṇaḥ śapati, saḥ visukṛtaḥ vigatapuṇyakarmā praiti । tasmāt evaṁvit śrotriyasya dāreṇa nopahāsamicchet narmāpi na kuryāt , kimuta adhopahāsam ; hi yasmāt evaṁvidapi tāvat paro bhavati śatrurbhavatītyarthaḥ ॥
atha yasya jāyāmārtavaṁ vindettryahaṁ kaṁsena pibedahatavāsā naināṁ vṛṣalo na vṛṣalyupahanyāttrirātrānta āplutya vrīhīnavaghātayet ॥ 13 ॥
atha yasya jāyām ārtavaṁ vindet ṛtubhāvaṁ prāpnuyāt — ityevamādigranthaḥ ‘śrīrha vā eṣā strīṇām’ ityataḥ pūrvaṁ draṣṭavyaḥ, sāmarthyāt । tryahaṁ kaṁsena pibet , ahatavāsāśca syāt ; naināṁ snātām asnātāṁ ca vṛṣalo vṛṣalī vā nopahanyāt nopaspṛśet । trirātrānte trirātravratasamāptau āplutya snātvā ahatavāsāḥ syāditi vyavahitena sambandhaḥ ; tām āplutāṁ vrīhan avaghātayet vrīhyavaghātāya tāmeva viniyuñjyāt ॥
sa ya icchetputro me śuklo jāyeta vedamanubruvīta sarvamāyuriyāditi kṣīraudanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavai ॥ 14 ॥
sa ya icchet — putro me śuklo varṇato jāyeta, vedamekamanubruvīta, sarvamāyuriyāt — varṣaśataṁ kṣīraudanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātām īśvarau samarthau janayitavai janayitum ॥
atha ya icchetputro me kapilaḥ piṅgalo jāyate dvau vedāvanubruvīt sarvamāyuriyāditi dadhyodanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavai ॥ 15 ॥
dadhyodanaṁ dadhnā caruṁ pācayitvā ; dvivedaṁ cedicchati putram , tadā evamaśananiyamaḥ ॥
atha ya icchetputro me śyāmo lohitākṣo jāyeta trīnvedānanubruvīta sarvamāyuriyādityudaudanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavai ॥ 16 ॥
kevalameva svābhāvikamodanam । udagrahaṇam anyaprasaṅganivṛttyartham ॥
atha ya icchedduhitā me paṇḍitā jāyeta sarvamāyuriyāditi tilaudanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavai ॥ 17 ॥
duhituḥ pāṇḍityaṁ gṛhatantraviṣayameva, vede'nadhikārāt । tilaudanaṁ kṛśaram ॥
atha ya icchetputro me paṇḍito vigītaḥ samitiṅgamaḥ śuśrūṣitāṁ vācaṁ bhāṣitā jāyeta sarvānvedānanubruvīta sarvamāyuriyāditi māṁsaudanaṁ pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavā aukṣeṇa vārṣabheṇa vā ॥ 18 ॥
vividhaṁ gīto vigītaḥ prakhyāta ityarthaḥ ; samitiṅgamaḥ sabhāṁ gacchatīti pragalbha ityarthaḥ, pāṇḍityasya pṛthaggrahaṇāt ; śuśrūṣitāṁ śrotumiṣṭāṁ ramaṇīyāṁ vācaṁ bhāṣitā saṁskṛtāyā arthavatyā vāco bhāṣitetyarthaḥ । māṁsamiśramodanaṁ māṁsaudanam । tanmāṁsaniyamārthamāha — aukṣeṇa vā māṁsena ; ukṣā secanasamarthaḥ puṅgavaḥ, tadīyaṁ māṁsam ; ṛṣabhaḥ tato'pyadhikavayāḥ, tadīyam ārṣabhaṁ māṁsam ॥
athābhiprātareva sthālīpākāvṛtājyaṁ ceṣṭitvā sthālīpākasyopaghātaṁ juhotyagnaye svāhānumataye svāhā devāya savitre satyaprasavāya svāheti hutvoddhṛtya prāśnāti prāśyetarasyāḥ prayacchati prakṣālya pāṇī udapātraṁ pūrayitvā tenaināṁ trirabhyukṣatyuttiṣṭhāto viśvāvaso'nyāmiccha prapūrvyāṁ saṁ jāyāṁ patyā saheti ॥ 19 ॥
athābhiprātareva kāle avaghātanirvṛttān taṇḍulānādāya sthālīpākāvṛtā sthālīpākavidhinā, ājyaṁ ceṣṭitvā, ājyasaṁskāraṁ kṛtvā, caruṁ śrapayitvā, sthālīpākasya āhutīḥ juhoti, upaghātam upahatyopahatya ‘agnaye svāhā’ ityādyāḥ । gārhyaḥ sarvo vidhiḥ draṣṭavyaḥ atra ; hutvā uddhṛtya caruśeṣaṁ prāśnāti ; svayaṁ prāśya itarasyāḥ patnyai prayacchati ucchiṣṭam । prakṣālya pāṇī ācamya udapātraṁ pūrayitvā tenodakena enāṁ trirabhyukṣati anena mantreṇa ‘uttiṣṭhātaḥ’ iti, sakṛnmantroccāraṇam ॥
athaināmabhipadyate'mo'hamasmi sā tvaṁ sā tvamasyamo'haṁ sāmāhamasmi ṛktvaṁ dyaurahaṁ pṛthivī tvaṁ tāvehi saṁrabhāvahai saha reto dadhāvahai puṁse putrāya vittaya iti ॥ 20 ॥
athaināmabhimantrya kṣīraudanādi yathāpatyakāmaṁ bhuktveti kramo draṣṭavyaḥ । saṁveśanakāle — ‘amo'hamasmi’ ityādimantreṇābhipadyate ॥
athāsyā ūrū vihāpayati vijihīthāṁ dyāvāpṛthivī iti tasyāmarthaṁ niṣṭhāya mukhena mukhaṁ sandhāya trirenāmanulomāmanumārṣṭi viṣṇuryoniṁ kalpayatu tvaṣṭā rūpāṇi piṁśatu । āsiñcatu prajāpatirdhātā garbhaṁ dadhātu te । garbhaṁ dhehi sinīvāli garbhaṁ dhehi pṛthuṣṭuke । garbhaṁ te aśvinau devāvādhattāṁ puṣkarasrajau ॥ 21 ॥
athāsyā ūrū vihāpayati ‘vijihīthāṁ dyāvāpṛthivī’ ityanena । tasyāmarthamityādi pūrvavat । triḥ enāṁ śiraḥprabhṛti anulomāmanumārṣṭi ‘viṣṇuryonim’ ityādi pratimantram ॥
hiraṇmayī araṇī yābhyāṁ nirmanthatāmaśvinau । taṁ te garbhaṁ havāmahe daśame māsi sūtaye । yathāgnigarbhā pṛthivī yathā dyaurindreṇa garbhiṇī । vāyurdiśāṁ yathā garbha evaṁ garbhaṁ dadhāmi te'sāviti ॥ 22 ॥
ante nāma gṛhṇāti — asāviti tasyāḥ ॥
soṣyantīmadbhirabhyukṣati । yathā vāyuḥ puṣkariṇīṁ samiṅgayati sarvataḥ । evā te garbha ejatu sahāvaitu jarāyuṇā । indrasyāyaṁ vrajaḥ kṛtaḥ sārgalaḥ sapariśrayaḥ । tamindra nirjahi garbheṇa sāvarāṁ saheti ॥ 23 ॥
soṣyantīm adbhirabhyukṣati prasavakāle sukhaprasavanārtham anena mantreṇa — ‘yathā vāyuḥ puṣkariṇīṁ samiṅgayati sarvataḥ । evā te garbha ejatu’ iti ॥
jāte'gnimupasamādhāyāṅka ādhāya kaṁse pṛṣadājyaṁ sannīya pṛṣadājyasyopaghātaṁ juhotyasminsahasraṁ puṣyāsamedhamānaḥ sve gṛhe । asyopasandyāṁ mā cchaitsītprajayā ca paśubhiśca svāhā । mayi prāṇāṁstvayi manasā juhomi svāhā । yatkarmaṇātyarīricaṁ yadvā nyūnamihākaram । agniṣṭatsviṣṭakṛdvidvānsviṣṭaṁ suhutaṁ karotu naḥ svāheti ॥ 24 ॥
atha jātakarma । jāte'gnimupasamādhāya aṅke ādhāya putram , kaṁse pṛṣadājyaṁ sannīya saṁyojya dadhighṛte, pṛṣadājyasya upaghātaṁ juhoti ‘asminsahasram’ ityādyāvāpasthāne ॥
athāsya dakṣiṇaṁ karṇamabhinidhāya vāgvāgiti triratha dadhi madhu ghṛtaṁ sannīyānantarhitena jātarūpeṇa prāśayati । bhūste dadhāmi bhuvaste dadhāmi svaste dadhāmi bhūrbhuvaḥsvaḥ sarvaṁ tvayi dadhāmīti ॥ 25 ॥
athāsya dakṣiṇaṁ karṇamabhinidhāya svaṁ mukham ‘vāgvāk’ iti trirjapet । atha dadhi madhu ghṛtaṁ sannīya anantarhitena avyavahitena jātarūpeṇa hiraṇyena prāśayati etairmantraiḥ pratyekam ॥
athāsya nāma karoti vedo'sīti tadasya tadguhyameva nāma bhavati ॥ 26 ॥
athāsya nāmadheyaṁ karoti ‘vedo'si’ iti । tadasya tadguhyaṁ nāma bhavati — veda iti ॥
athainaṁ mātre pradāya stanaṁ prayacchati yaste stanaḥ śaśayo yo mayobhūryo ratnadhā vasuvidyaḥ sudatraḥ । yena viśvā puṣyasi vāryāṇi sarasvati tamiha dhātave kariti ॥ 27 ॥
athainaṁ mātre pradāya svāṅkastham , stanaṁ prayacchati ‘yaste stanaḥ’ ityādimantreṇa ॥
athāsya mātaramabhimantrayate । ilāsi maitrāvaruṇī vīre vīramajījanat । sā tvaṁ vīravatī bhava yāsmānvīravato'karaditi । taṁ vā etamāhuratipitā batābhūratipitāmaho batābhūḥ paramāṁ bata kāṣṭhāṁ prāpacchriyā yaśasā brahmavarcasena ya evaṁvido brāhmaṇasya putro jāyata iti ॥ 28 ॥
athāsya mātaramabhimantrayate ‘ilāsi’ ityanena । taṁ vā etamāhuriti — anena vidhinā jātaḥ putraḥ pitaraṁ pitāmahaṁ ca atiśete iti śriyā yaśasā brahmavarcasena paramāṁ niṣṭhāṁ prāpat — ityevaṁ stutyo bhavatītyarthaḥ । yasya ca evaṁvido brāhmaṇasya putro jāyate, sa ca evaṁ stutyo bhavatītyadhyāhāryam ॥
iti ṣaṣṭhādhyāyasya caturthaṁ brāhmaṇam ॥
atha vaṁśaḥ । pautimāṣīputraḥ kātyāyanīputrātkātyāyanīputro gautamīputrādgautamīputro bhāradvājīputrādbhāradvājīputraḥ pārāśarīputrātpārāśarīputra aupasvastīputrādaupasvastīputraḥ pārāśarīputrātpārāśarīputraḥ kātyāyanīputrātkātyāyanīputraḥ kauśikīputrātkauśikīputra ālambīputrācca vaiyāghrapadīputrācca vaiyāghrapadīputraḥ kāṇvīputrācca kāpīputrācca kāpīputraḥ ॥ 1 ॥
athedānīṁ samastapravacanavaṁśaḥ strīprādhānyāt । guṇavānputro bhavatīti prastutam ; ataḥ strīviśeṣaṇenaiva putraviśeṣaṇāt ācāryaparamparā kīrtyate । tānīmāni śuklānīti avyāmiśrāṇi brāhmaṇena । athavā yānīmāni yajūṁṣi tāni śuklāni śuddhānītyetat । prajāpatimārabhya yāvatpautimāṣīputraḥ tāvat adhomukho niyatācāryapūrvakramo vaṁśaḥ samānam ā sāñjīvīputrāt ; brahmaṇaḥ pravacanākhyasya ; taccaitat brahma prajāpatiprabandhaparamparayā āgatya asmāsvanekadhā viprasṛtam anādyanantaṁ svayambhu brahma nityam ; tasmai brahmaṇe namaḥ । namastadanuvartibhyo gurubhyaḥ ॥1-2-3-4॥
ātreyīputrādātreyīputro gautamīputrādgautamīputro bhāradvājīputrādbhāradvājīputraḥ pārāśarīputrātparāśarīputro vātsīputrādvātsīputraḥ pārāśarīputrātpārāśarīputro vārkāruṇīputrādvārkāruṇīputro vārkāruṇīputrādvārkāruṇīputra ārtabhāgīputrādārtabhāgīputraḥ śauṅgīputrācchauṅgīputraḥ sāṅkṛtīputrātsāṅkṛtīputra ālambāyanīputrādālambāyanīputra ālambīputrādālambīputro jāyantīputrājjāyantīputro māṇḍūkāyanīputrānmāṇḍūkāyanīputro māṇḍūkīputrānmāṇḍūkī putraḥ śāṇḍalīputrācchāṇḍalīputro rāthītarīputrādrāthītarīputro bhālukīputrādbhālukīputraḥ krauñcikīputrābhyāṁ krauñcikīputrau vaidabhṛtīputrādvaidabhṛtīputraḥ kārśakeyīputrātkārśakeyīputraḥ prācīnayogīputrātprācīnayogīputraḥ sāñjīvīputrātsāñjīvīputraḥ prāśnīputrādāsurivāsinaḥ prāśnīputra āsurāyaṇādāsurāyaṇa āsurerāsuriḥ ॥ 2 ॥
yājñavalkyādyājñavalkya uddālakāduddālako'ruṇādaruṇa upaveśerupaveśiḥ kuśreḥ kuśrirvājaśravaso vājaśravā jihvāvato bādhyogājjihvāvānbādhyogo'sitādvārṣagaṇādasito vārṣagaṇo haritātkaśyapāddharitaḥ kaśyapaḥ śilpātkaśyapācchilpaḥ kaśyapaḥ kaśyapānnaidhruveḥ kaśyapo naidhruvirvāco vāgambhiṇyā ambhiṇyādityādādityānīmāni śuklāni yajūṁṣi vājasaneyena yājñavalkyenākhyāyante ॥ 3 ॥
samānamā sāñjīvīputrātsāñjīvīputro māṇḍūkāyanermāṇḍūkāyanirmāṇḍavyānmāṇḍavyaḥ kautsātkautso māhitthermāhitthirvāmakakṣāyaṇādvāmakakṣāyaṇaḥ śāṇḍilyācchaṇḍilyo vātsyādvātsyaḥ kuśreḥ kuśriryajñavacaso rājastambāyanādyajñavacā rājastambāyanasturātkāvaṣeyātturaḥ kāvaṣeyaḥ prajāpateḥ prajāpatirbrahmaṇo brahma svayambhu brahmaṇe namaḥ ॥ 4 ॥
iti ṣaṣṭhādhyāyasya pañcamaṁ brāhmaṇam ॥