sa hovācājātaśatruḥ pratilomaṁ caitadyadbrāhmaṇaḥ kṣatriyamupeyādbrahma me vakṣyatīti vyeva tvā jñapayiṣyāmīti taṁ pāṇāvādāyottasthau tau ha puruṣaṁ suptamājagmatustametairnāmabhirāmantrayāñcakre bṛhanpāṇḍaravāsaḥ soma rājanniti sa nottasthau taṁ pāṇināpeṣaṁ bodhayāñcakāra sa hottasthau ॥ 15 ॥
sa hovāca ajātaśatruḥ — pratilomaṁ viparītaṁ caitat ; kiṁ tat ? yadbrāhmaṇaḥ uttamavarṇaḥ ācāryatve'dhikṛtaḥ san kṣatriyamanācāryasvabhāvam upeyāt upagacchet śiṣyavṛttyā — brahma me vakṣyatīti ; etadācāravidhiśāstreṣu niṣiddham ; tasmāt tiṣṭha tvam ācārya eva san ; vijñapayiṣyāmyeva tvāmaham — yasminvidite brahma viditaṁ bhavati, yattanmukhyaṁ brahma vedyam । taṁ gārgyaṁ salajjamālakṣya visrambhajananāya pāṇau haste ādāya gṛhītvā uttasthau utthitavān । tau ha gārgyājātaśatrū puruṣaṁ suptaṁ rājagṛhapradeśe kvacit ājagmatuḥ āgatau । taṁ ca puruṣaṁ suptaṁ prāpya etairnāmabhiḥ — bṛhan pāṇḍaravāsaḥ soma rājannityetaiḥ — āmantrayāñcakre । evamāmantryamāṇo'pi sa suptaḥ nottasthau । tam apratibuddhyamānaṁ pāṇinā āpeṣam āpiṣya āpiṣya bodhayāñcakāra pratibodhitavān । tena sa hottasthau । tasmādyo gārgyeṇābhipretaḥ, nāsāvasmiñcharīre kartā bhoktā brahmeti ॥
kathaṁ punaridamavagamyate — suptapuruṣagamanatatsambodhanānutthānaiḥ gārgyābhimatasya brahmaṇo'brahmatvaṁ jñāpitamiti ? jāgaritakāle yo gārgyābhipretaḥ puruṣaḥ kartā bhoktā brahma sannihitaḥ karaṇeṣu yathā, tathā ajātaśatrvabhipreto'pi tatsvāmī bhṛtyeṣviva rājā sannihita eva ; kiṁ tu bhṛtyasvāminoḥ gārgyājātaśatrvabhipretayoḥ yadvivekāvadhāraṇakāraṇam , tat saṅkīrṇatvādanavadhāritaviśeṣam ; yat draṣṭṛtvameva bhoktuḥ na dṛśyatvam , yacca abhokturdṛśyatvameva na tu draṣṭṛtvam , tacca ubhayam iha saṅkīrṇatvādvivicya darśayitumaśakyamiti suptapuruṣagamanam । nanu supte'pi puruṣe viśiṣṭairnāmabhirāmantrito bhoktaiva pratipatsyate, na abhoktā — iti naiva nirṇayaḥ syāditi । na, nirdhāritaviśeṣatvādgārgyābhipretasya — yo hi satyena cchannaḥ prāṇa ātmā amṛtaḥ vāgādiṣu anastamitaḥ nimlocatsu, yasya āpaḥ śarīraṁ pāṇḍaravāsāḥ, yaśca asapatnatvāt bṛhan , yaśca somo rājā ṣoḍaśakalaḥ, sa svavyāpārārūḍho yathānirjñāta eva anastamitasvabhāva āste ; na ca anyasya kasyacidvyāpāraḥ tasminkāle gārgyeṇābhipreyate tadvirodhinaḥ ; tasmāt svanāmabhirāmantritena pratiboddhavyam ; na ca pratyabudhyata ; tasmāt pāriśeṣyāt gārgyābhipretasya abhoktṛtvaṁ brahmaṇaḥ । bhoktṛsvabhāvaścet bhuñjītaiva svaṁ viṣayaṁ prāptam ; na hi dagdhṛsvabhāvaḥ prakāśayitṛsvabhāvaḥ san vahniḥ tṛṇolapādi dāhyaṁ svaviṣayaṁ prāptaṁ na dahati, prakāśyaṁ vā na prakāśayati ; na cet dahati prakāśayati vā prāptaṁ svaṁ viṣayam , nāsau vahniḥ dagdhā prakāśayitā veti niścīyate ; tathā asau prāptaśabdādiviṣayopalabdhṛsvabhāvaścet gārgyābhipretaḥ prāṇaḥ, bṛhanpāṇḍaravāsa ityevamādiśabdaṁ svaṁ viṣayamupalabheta — yathā prāptaṁ tṛṇolapādi vahniḥ dahet prakāśayecca avyabhicāreṇa tadvat । tasmāt prāptānāṁ śabdādīnām apratibodhāt abhoktṛsvabhāva iti niścīyate ; na hi yasya yaḥ svabhāvo niścitaḥ, sa taṁ vyabhicarati kadācidapi ; ataḥ siddhaṁ prāṇasyābhoktṛtvam । sambodhanārthanāmaviśeṣeṇa sambandhāgrahaṇāt apratibodha iti cet — syādetat — yathā bahuṣvāsīneṣu svanāmaviśeṣeṇa sambandhāgrahaṇāt māmayaṁ sambodhayatīti, śṛṇvannapi sambodhyamānaḥ viśeṣato na pratipadyate ; tathā imāni bṛhannityevamādīni mama nāmānīti agṛhītasambandhatvāt prāṇo na gṛhṇāti sambodhanārthaṁ śabdam , na tvavijñātṛtvādeva — iti cet — na, devatābhyupagame agrahaṇānupapatteḥ ; yasya hi candrādyabhimāninī devatā adhyātmaṁ prāṇo bhoktā abhyupagamyate, tasya tayā saṁvyavahārāya viśeṣanāmnā sambandho'vaśyaṁ grahītavyaḥ ; anyathā āhvānādiviṣaye saṁvyavahāro'nupapannaḥ syāt । vyatiriktapakṣe'pi apratipatteḥ ayuktamiti cet — yasya ca prāṇavyatirikto bhoktā, tasyāpi bṛhannityādināmabhiḥ sambodhane bṛhattvādināmnāṁ tadā tadviṣayatvāt pratipattiryuktā ; na ca kadācidapi bṛhattvādiśabdaiḥ sambodhitaḥ pratipadyamāno dṛśyate ; tasmāt akāraṇam abhoktṛtve sambodhanāpratipattiriti cet — na, tadvataḥ tāvanmātrābhimānānupapatteḥ ; yasya prāṇavyatirikto bhoktā, saḥ prāṇādikaraṇavān prāṇī ; tasya na prāṇadevatāmātre'bhimānaḥ, yathā haste ; tasmāt prāṇanāmasambodhane kṛtsnābhimānino yuktaiva apratipattiḥ, na tu prāṇasya asādhāraṇanāmasaṁyoge ; devatātmatvānabhimānācca ātmanaḥ । svanāmaprayoge'pyapratipattidarśanādayuktamiti cet — suṣuptasya yallaukikaṁ devadattādi nāma tenāpi sambodhyamānaḥ kadācinna pratipadyate suṣuptaḥ ; tathā bhoktāpi san prāṇo na pratipadyata iti cet — na, ātmaprāṇayoḥ suptāsuptatvaviśeṣopapatteḥ ; suṣuptatvāt prāṇagrastatayā uparatakaraṇa ātmā svaṁ nāma prayujyamānamapi na pratipadyate ; na tu tat asuptasya prāṇasya bhoktṛtve uparatakaraṇatvaṁ sambodhanāgrahaṇaṁ vā yuktam । aprasiddhanāmabhiḥ sambodhanamayuktamiti cet — santi hi prāṇaviṣayāṇi prasiddhāni prāṇādināmāni ; tānyapohya aprasiddhairbṛhattvādināmabhiḥ sambodhanamayuktam , laukikanyāyāpohāt ; tasmāt bhoktureva sataḥ prāṇasyāpratipattiriti cet — na devatāpratyākhyānārthatvāt ; kevalasambodhanamātrāpratipattyaiva asuptasya ādhyātmikasya prāṇasyābhoktṛtve siddhe, yat candradevatāviṣayairnāmabhiḥ sambodhanam , tat candradevatā prāṇaḥ asmiñcharīre bhokteti gārgyasya viśeṣapratipattinirākaraṇārtham ; na hi tat laukikanāmnā sambodhane śakyaṁ kartum । prāṇapratyākhyānenaiva prāṇagrastatvātkaraṇāntarāṇāṁ pravṛttyanupapatteḥ bhoktṛtvāśaṅkānupapattiḥ । devatāntarābhāvācca ; nanu atiṣṭhā ityādyātmanvītyantena granthena guṇavaddevatābhedasya darśitatvāditi cet , na, tasya prāṇa eva ekatvābhyupagamāt sarvaśrutiṣu aranābhinidarśanena,
‘satyena cchannaḥ’ ‘prāṇo vā amṛtam’ (bṛ. u. 1 । 6 । 3) iti ca prāṇabāhyasya anyasya anabhyupagamāt bhoktuḥ ।
‘eṣa u hyeva sarve devāḥ, katama eko deva iti, prāṇaḥ’ (bṛ. u. 3 । 9 । 9) iti ca sarvadevānāṁ prāṇa eva ekatvopapādanācca । tathā karaṇabhedeṣvanāśaṅkā, dehabhedeṣviva smṛtijñānecchādipratisandhānānupapatteḥ ; na hi anyadṛṣṭam anyaḥ smarati jānāti icchati pratisandadhāti vā ; tasmāt na karaṇabhedaviṣayā bhoktṛtvāśaṅkā vijñānamātraviṣayā vā kadācidapyupapadyate । nanu saṅghāta evāstu bhoktā, kiṁ vyatiriktakalpanayeti — na, āpeṣaṇe viśeṣadarśanāt ; yadi hi prāṇaśarīrasaṅghātamātro bhoktā syāt saṅghātamātrāviśeṣāt sadā āpiṣṭasya anāpiṣṭasya ca pratibodhe viśeṣo na syāt ; saṅghātavyatirikte tu punarbhoktari saṅghātasambandhaviśeṣānekatvāt peṣaṇāpeṣaṇakṛtavedanāyāḥ sukhaduḥkhamohamadhyamādhāmottamakarmaphalabhedopapatteśca viśeṣo yuktaḥ ; na tu saṅghātamātre sambandhakarmaphalabhedānupapatteḥ viśeṣo yuktaḥ ; tathā śabdādipaṭumāndyādikṛtaśca । asti cāyaṁ viśeṣaḥ — yasmāt sparśamātreṇa apratibudhyamānaṁ puruṣaṁ suptaṁ pāṇinā āpeṣam āpiṣya āpiṣya bodhayāñcakāra ajātaśatruḥ । tasmāt yaḥ āpeṣaṇena pratibubudhe — jvalanniva sphuranniva kutaścidāgata iva piṇḍaṁ ca pūrvaviparītaṁ bodhaceṣṭākāraviśeṣādimattvena āpādayan , so'nyo'sti gārgyābhimatabrahmabhyo vyatirikta iti siddham । saṁhatatvācca pārārthyopapattiḥ prāṇasya ; gṛhasya stambhādivat śarīrasya antarupaṣṭambhakaḥ prāṇaḥ śarīrādibhiḥ saṁhata ityavocāma — aranemivacca, nābhisthānīya etasminsarvamiti ca ; tasmāt gṛhādivat svāvayavasamudāyajātīyavyatiriktārthaṁ saṁhanyata ityevam avagacchāma । stambhakuḍyatṛṇakāṣṭhādigṛhāvayavānāṁ svātmajanmopacayāpacayavināśanāmākṛtikāryadharmanirapekṣalabdhasattādi — tadviṣayadraṣṭṛśrotṛmantṛvijñātrarthatvaṁ dṛṣṭvā, manyāmahe, tatsaṅghātasya ca — tathā prāṇādyavayavānāṁ tatsaṅghātasya ca svātmajanmopacayāpacayavināśanāmākṛtikāryadharmanirapekṣalabdhasattādi — tadviṣayadraṣṭṛśrotṛmantṛvijñātrarthatvaṁ bhavitumarhatīti । devatācetanāvattve samatvādguṇabhāvānupagama iti cet — prāṇasya viśiṣṭairnāmabhirāmantraṇadarśanāt cetanāvattvamabhyupagatam ; cetanāvattve ca pārārthyopagamaḥ samatvādanupapanna iti cet — na nirupādhikasya kevalasya vijijñāpayiṣitatvāt kriyākārakaphalātmakatā hi ātmano nāmarūpopādhijanitā avidyādhyāropitā ; tannimitto lokasya kriyākārakaphalābhimānalakṣaṇaḥ saṁsāraḥ ; sa nirūpādhikātmasvarūpavidyayā nivartayitavya iti tatsvarūpavijijñāpayiṣayā upaniṣadārambhaḥ —
‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) ‘naitāvatā viditaṁ bhavati’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti ca upakramya
‘etāvadare khalvamṛtatvam’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) iti ca upasaṁhārāt ; na ca ato'nyat antarāle vivakṣitam uktaṁ vā asti ; tasmādanavasaraḥ samatvādguṇabhāvānupagama iti codyasya । viśeṣavato hi sopādhikasya saṁvyavahārārtho guṇaguṇibhāvaḥ, na viparītasya ; nirupākhyo hi vijijñāpayiṣitaḥ sarvasyāmupaniṣadi,
‘sa eṣa neti neti’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ityupasaṁhārāt । tasmāt ādityādibrahmabhya etebhyo'vijñānamayebhyo vilakṣaṇaḥ anyo'sti vijñānamaya ityetatsiddham ॥
sa yatraitatsvapnyayā carati te hāsya lokāstaduteva mahārājo bhavatyuteva mahābrāhmaṇa utevoccāvacaṁ nigacchati sa yathā mahārājo jānapadāngṛhītvā sve janapade yathākāmaṁ parivartetaivamevaiṣa etatprāṇāngṛhītvā sve śarīre yathākāmaṁ parivartate ॥ 18 ॥
nanu darśanalakṣaṇāyāṁ svapnāvasthāyāṁ kāryakaraṇaviyoge'pi saṁsāradharmitvamasya dṛśyate — yathā ca jāgarite sukhī duḥkhī bandhuviyuktaḥ śocati muhyate ca ; tasmāt śokamohadharmavānevāyam ; nāsya śokamohādayaḥ sukhaduḥkhādayaśca kāryakaraṇasaṁyogajanitabhrāntyā adhyāropitā iti । na, mṛṣātvāt — saḥ prakṛta ātmā yatra yasminkāle darśanalakṣaṇayā svapnyayā svapnavṛttyā carati vartate, tadā te ha asya lokāḥ karmaphalāni — ke te ? tat tatra uta api mahārāja iva bhavati ; so'yaṁ mahārājatvamiva asya lokaḥ, na mahārājatvameva jāgarita iva ; tathā mahābrāhmaṇa iva, uta api, uccāvacam — uccaṁ ca devatvādi, avacaṁ ca tiryaktvādi, uccamiva avacamiva ca — nigacchati mṛṣaiva mahārājatvādayo'sya lokāḥ, iva - śabdaprayogāt , vyabhicāradarśanācca ; tasmāt na bandhuviyogādijanitaśokamohādibhiḥ svapne sambadhyata eva ॥
nanu ca yathā jāgarite jāgratkālāvyabhicāriṇo lokāḥ, evaṁ svapne'pi te'sya mahārājatvādayo lokāḥ svapnakālabhāvinaḥ svapnakālāvyabhicāriṇa ātmabhūtā eva, na tu avidyādhyāropitā iti — nanu ca jāgratkāryakaraṇātmatvaṁ devatātmatvaṁ ca avidyādhyāropitaṁ na paramārthata iti vyatiriktavijñānamayātmapradarśanena pradarśitam ; tat kathaṁ dṛṣṭāntatvena svapnalokasya mṛta iva ujjīviṣyan prādurbhaviṣyati — satyam , vijñānamaye vyatirikte kāryakaraṇadevatātmatvapradarśanam avidyādhyāropitam — śuktikāyāmiva rajatatvadarśanam — ityetatsidhyati vyatiriktātmāstitvapradarśananyāyenaiva, na tu tadviśuddhiparatayaiva nyāya uktaḥ iti — asannapi dṛṣṭāntaḥ jāgratkāryakaraṇadevatātmatvadarśanalakṣaṇaḥ punarudbhāvyate ; sarvo hi nyāyaḥ kiñcidviśeṣamapekṣamāṇaḥ apunaruktī bhavati । na tāvatsvapne'nubhūtamahārājatvādayo lokā ātmabhūtāḥ, ātmano'nyasya jāgratpratibimbabhūtasya lokasya darśanāt ; mahārāja eva tāvat vyastasuptāsu prakṛtiṣu paryaṅke śayānaḥ svapnānpaśyan upasaṁhṛtakaraṇaḥ punarupagataprakṛtiṁ mahārājamiva ātmānaṁ jāgarita iva paśyati yātrāgataṁ bhuñjānamiva ca bhogān ; na ca tasya mahārājasya paryaṅke śayānāt dvitīya anyaḥ prakṛtyupeto viṣaye paryaṭannahani loke prasiddho'sti, yamasau suptaḥ paśyati ; na ca upasaṁhṛtakaraṇasya rūpādimato darśanamupapadyate ; na ca dehe dehāntarasya tattulyasya sambhavo'sti ; dehasthasyaiva hi svapnadarśanam । nanu paryaṅke śayānaḥ pathi pravṛttamātmānaṁ paśyati — na bahiḥ svapnānpaśyatītyetadāha — saḥ mahārājaḥ, jānapadān janapade bhavān rājopakaraṇabhūtān bhṛtyānanyāṁśca, gṛhītvā upādāya, sve ātmīya eva jayādinopārjite janapade, yathākāmaṁ yo yaḥ kāmo'sya yathākāmam icchāto yathā parivartetetyarthaḥ ; evameva eṣa vijñānamayaḥ, etaditi kriyāviśeṣaṇam , prāṇāngṛhītvā jāgaritasthānebhya upasaṁhṛtya, sve śarīre sva eva dehe na bahiḥ, yathākāmaṁ parivartate — kāmakarmabhyāmudbhāsitāḥ pūrvānubhūtavastusadṛśīrvāsanā anubhavatītyarthaḥ । tasmāt svapne mṛṣādhyāropitā eva ātmabhūtatvena lokā avidyamānā eva santaḥ ; tathā jāgarite'pi — iti pratyetavyam । tasmāt viśuddhaḥ akriyākārakaphalātmako vijñānamaya ityetatsiddham । yasmāt dṛśyante draṣṭurviṣayabhūtāḥ kriyākārakaphalātmakāḥ kāryakaraṇalakṣaṇā lokāḥ, tathā svapne'pi, tasmāt anyo'sau dṛśyebhyaḥ svapnajāgaritalokebhyo draṣṭā vijñānamayo viśuddhaḥ ॥
darśanavṛttau svapne vāsanārāśerdṛśyatvādataddharmateti viśuddhatā avagatā ātmanaḥ ; tatra yathākāmaṁ parivartata iti kāmavaśātparivartanamuktam ; draṣṭurdṛśyasambandhaśca asya svābhāvika ityaśuddhatā śaṅkyate ; atastadviśuddhyarthamāha —
atha yadā suṣupto bhavati yadā na kasyacana veda hitā nāma nāḍyo dvāsaptatiḥ sahasrāṇi hṛdayātpurītatamabhipratiṣṭhante tābhiḥ pratyavasṛpya purītati śete sa yathā kumāro vā mahārājo vā mahābrāhmaṇo vātighnīmānandasya gatvā śayītaivamevaiṣa etacchete ॥ 19 ॥
atha yadā suṣupto bhavati — yadā svapnyayā carati, tadāpyayaṁ viśuddha eva ; atha punaḥ yadā hitvā darśanavṛttiṁ svapnaṁ yadā yasminkāle suṣuptaḥ suṣṭhu suptaḥ samprasādaṁ svābhāvyaṁ gataḥ bhavati — salilamivānyasambandhakāluṣyaṁ hitvā svābhāvyena prasīdati । kadā suṣupto bhavati ? yadā yasminkāle, na kasyacana na kiñcanetyarthaḥ, veda vijānāti ; kasyacana vā śabdādeḥ sambandhivastvantaraṁ kiñcana na veda — ityadhyāhāryam ; pūrvaṁ tu nyāyyam , supte tu viśeṣavijñānābhāvasya vivakṣitatvāt । evaṁ tāvadviśeṣavijñānābhāve suṣupto bhavatītyuktam ; kena punaḥ krameṇa suṣupto bhavatītyucyate — hitā nāma hitā ityevaṁnāmnyo nāḍyaḥ sirāḥ dehasyānnarasavipariṇāmabhūtāḥ, tāśca, dvāsaptatiḥ sahasrāṇi — dve sahasre adhike saptatiśca sahasrāṇi — tā dvāsaptatiḥ sahasrāṇi, hṛdayāt — hṛdayaṁ nāma māṁsapiṇḍaḥ — tasmānmāṁsapiṇḍātpuṇḍarīkākārāt , purītataṁ hṛdayapariveṣṭanamācakṣate — tadupalakṣitaṁ śarīramiha purītacchabdenābhipretam — purītatamabhipratiṣṭhanta iti — śarīraṁ kṛtsnaṁ vyāpnuvatyaḥ aśvatthaparṇarājaya iva bahirmukhyaḥ pravṛttā ityarthaḥ । tatra buddherantaḥkaraṇasya hṛdayaṁ sthānam ; tatrasthabuddhitantrāṇi ca itarāṇi bāhyāni karaṇāni ; tena buddhiḥ karmavaśāt śrotrādīni tābhirnāḍībhiḥ matsyajālavat karṇaśaṣkulyādisthānebhyaḥ prasārayati ; prasārya ca adhitiṣṭhati jāgaritakāle ; tāṁ vijñānamayo'bhivyaktasvātmacaitanyāvabhāsatayā vyāpnoti ; saṅkocanakāle ca tasyāḥ anusaṅkucati ; so'sya vijñānamayasya svāpaḥ ; jāgradvikāsānubhavo bhogaḥ ; buddhyupādhisvabhāvānuvidhāyī hi saḥ, candrādipratibimba iva jalādyanuvidhāyī । tasmāt tasyā buddheḥ jāgradviṣayāyāḥ tābhiḥ nāḍībhiḥ pratyavasarpaṇamanu pratyavasṛpya purītati śarīre śete tiṣṭhati — taptamiva lohapiṇḍam aviśeṣeṇa saṁvyāpya agnivat śarīraṁ saṁvyāpya vartata ityarthaḥ । svābhāvika eva svātmani vartamāno'pi karmānugatabuddhyanuvṛttitvāt purītati śeta ityucyate । na hi suṣuptikāle śarīrasambandho'sti ।
‘tīrṇo hi tadā sarvāñchokānhṛdayasya’ (bṛ. u. 4 । 3 । 22) iti hi vakṣyati । sarvasaṁsāraduḥkhaviyukteyamavasthetyatra dṛṣṭāntaḥ — sa yathā kumāro vā atyantabālo vā, mahārājo vā atyantavaśyaprakṛtiḥ yathoktakṛt , mahābrāhmaṇo vā atyantaparipakvavidyāvinayasampannaḥ, atighnīm — atiśayena duḥkhaṁ hantītyatighnī ānandasya avasthā sukhāvasthā tām prāpya gatvā, śayīta avatiṣṭheta । eṣāṁ ca kumārādīnāṁ svabhāvasthānāṁ sukhaṁ niratiśayaṁ prasiddhaṁ loke ; vikriyamāṇānāṁ hi teṣāṁ duḥkhaṁ na svabhāvataḥ ; tena teṣāṁ svābhāvikyavasthā dṛṣṭāntatvenopādīyate, prasiddhatvāt ; na teṣāṁ svāpa evābhipretaḥ, svāpasya dārṣṭāntikatvena vivakṣitatvāt viśeṣābhāvācca ; viśeṣe hi sati dṛṣṭāntadārṣṭāntikabhedaḥ syāt ; tasmānna teṣāṁ svāpo dṛṣṭāntaḥ — evameva, yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, eṣa vijñānamaya etat śayanaṁ śete iti — etacchandaḥ kriyāviśeṣaṇārthaḥ — evamayaṁ svābhāvike sva ātmani sarvasaṁsāradharmātīto vartate svāpakāla iti ॥
kvaiṣa tadābhūdityasya praśnasya prativacanamuktam ; anena ca praśnanirṇayena vijñānamayasya svabhāvato viśuddhiḥ asaṁsāritvaṁ ca uktam ; kuta etadāgādityasya praśnasyāpākaraṇārthaḥ ārambhaḥ । nanu yasmingrāme nagare vā yo bhavati, so'nyatra gacchan tata eva grāmānnagarādvā gacchati, nānyataḥ ; tathā sati kvaiṣa tadābhūdityetāvānevāstu praśnaḥ ; yatrābhūt tata eva āgamanaṁ prasiddhaṁ syāt nānyata iti kuta etadāgāditi praśno nirarthaka eva — kiṁ śrutirupālabhyate bhavatā ? na ; kiṁ tarhi dvitīyasya praśnasya arthāntaraṁ śrotumicchāmi, ata ānarthakyaṁ codayāmi । evaṁ tarhi kuta ityapādānārthatā na gṛhyate ; apādānārthatve hi punaruktatā, nānyārthatve ; astu tarhi nimittārthaḥ praśnaḥ — kuta etadāgāt — kinnimittamihāgamanamiti । na nimittārthatāpi, prativacanavairūpyāt ; ātmanaśca sarvasya jagataḥ agnivisphuliṅgādivadutpattiḥ prativacane śrūyate ; na hi visphuliṅgānāṁ vidravaṇe agnirnimittam , apādānameva tu saḥ ; tathā paramātmā vijñānamayasya ātmano'pādānatvena śrūyate — ‘asmādātmanaḥ’ ityetasminvākye ; tasmāt prativacanavailomyāt kuta iti praśnasya nimittārthatā na śakyate varṇayitum । nanvapādānapakṣe'pi punaruktatādoṣaḥ sthita eva ॥
naiṣa doṣaḥ, praśnābhyāmātmani kriyākārakaphalātmatāpohasya vivakṣitatvāt । iha hi vidyāvidyāviṣayāvupanyastau —
‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānamevāvet’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘ātmānameva lokamupāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti vidyāviṣayaḥ, tathā avidyāviṣayaśca pāṅktaṁ karma tatphalaṁ cānnatrayaṁ nāmarūpakarmātmakamiti । tatra avidyāviṣaye vaktavyaṁ sarvamuktam । vidyāviṣayastu ātmā kevala upanyastaḥ na nirṇītaḥ । tannirṇayāya ca
‘brahma te bravāṇi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 1) iti prakrāntam ,
‘jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti ca । ataḥ tadbrahma vidyāviṣayabhūtaṁ jñāpayitavyaṁ yāthātmyataḥ । tasya ca yāthātmyaṁ kriyākārakaphalabhedaśūnyam atyantaviśuddhamadvaitam — ityetadvivakṣitam । atastadanurūpau praśnāvutthāpyete śrutyā — kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāditi । tatra — yatra bhavati tat adhikaraṇam , yadbhavati tadadhikartavyam — tayośca adhikaraṇādhikartavyayorbhedaḥ dṛṣṭo loke । tathā — yata āgacchati tat apādānam — ya āgacchati sa kartā, tasmādanyo dṛṣṭaḥ । tathā ātmā kvāpyabhūdanyasminnanyaḥ, kutaścidāgādanyasmādanyaḥ — kenacidbhinnena sādhanāntareṇa — ityevaṁ lokavatprāptā buddhiḥ ; sā prativacanena nivartayitavyeti । nāyamātmā anyaḥ anyatra abhūt , anyo vā anyasmādāgataḥ, sādhanāntaraṁ vā ātmanyasti ; kiṁ tarhi svātmanyevābhūt —
‘svamātmānamapīto bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ‘satā somya tadā sampanno bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ‘prājñenātmanā sampariṣvaktaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) ‘para ātmani sampratiṣṭhate’ (pra. u. 4 । 9) ityādiśrutibhyaḥ ; ata eva nānyaḥ anyasmādāgacchati ; tat śrutyaiva pradarśyate ‘asmādātmanaḥ’ iti, ātmavyatirekeṇa vastvantarābhāvāt । nanvasti prāṇādyātmavyatiriktaṁ vastvantaram — na, prāṇādestata eva niṣpatteḥ ॥
tatkathamiti ucyate —
sa yathorṇanābhistantunoccaredyathāgneḥ kṣudrā visphuliṅgā vyuccarantyevamevāsmādātmanaḥ sarve prāṇāḥ sarve lokāḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni vyuccaranti tasyopaniṣatsatyasya satyamiti prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam ॥ 20 ॥
tatra dṛṣṭāntaḥ — sa yathā loke ūrṇanābhiḥ lūtākīṭa eka eva prasiddhaḥ san svātmāpravibhaktena tantunā uccaret udgacchet ; na cāsti tasyodgamane svato'tiriktaṁ kārakāntaram — yathā ca ekarūpādekasmādagneḥ kṣudrā alpāḥ visphuliṅgāḥ truṭayaḥ agnyavayavāḥ vyuccaranti vividhaṁ nānā vā uccaranti — yathā imau dṛṣṭāntau kārakabhedābhāve'pi pravṛttiṁ darśayataḥ, prākpravṛtteśca svabhāvata ekatvam — evameva asmāt ātmano vijñānamayasya prākpratibodhāt yatsvarūpaṁ tasmādityarthaḥ, sarve prāṇā vāgādayaḥ, sarve lokā bhūrādayaḥ sarvāṇi karmaphalāni, sarve devāḥ prāṇalokādhiṣṭhātāraḥ agnyādayaḥ sarvāṇi bhūtāni brahmādistambaparyantāni prāṇijātāni, sarva eva ātmāna ityasminpāṭhe upādhisamparkajanitaprabudhyamānaviśeṣātmāna ityarthaḥ, vyuccaranti । yasmādātmanaḥ sthāvarajaṅgamaṁ jagadidam agnivisphuliṅgavat vyuccaratyaniśam , yasminneva ca pralīyate jalabudbudavat , yadātmakaṁ ca vartate sthitikāle, tasya asya ātmano brahmaṇaḥ, upaniṣat — upa samīpaṁ nigamayatīti abhidhāyakaḥ śabda upaniṣadityucyate — śāstraprāmāṇyādetacchabdagato viśeṣo'vasīyate upanigamayitṛtvaṁ nāma ; kāsāvupaniṣadityāha — satyasya satyamiti ; sā hi sarvatra copaniṣat alaukikārthatvāddurvijñeyārtheti tadarthamācaṣṭe — prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyamiti । etasyaiva vākyasya vyākhyānāya uttaraṁ brāhmaṇadvayaṁ bhaviṣyati ॥
bhavatu tāvat upaniṣadvyākhyānāya uttaraṁ brāhmaṇadvayam ; tasyopaniṣadityuktam ; tatra na jānīmaḥ — kiṁ prakṛtasya ātmano vijñānamayasya pāṇipeṣaṇotthitasya saṁsāriṇaḥ śabdādibhuja iyamupaniṣat , āhosvit saṁsāriṇaḥ kasyacit ; kiñcātaḥ ? yadi saṁsāriṇaḥ tadā saṁsāryeva vijñeyaḥ, tadvijñānādeva sarvaprāptiḥ, sa eva brahmaśabdavācyaḥ tadvidyaiva brahmavidyeti ; atha asaṁsāriṇaḥ, tadā tadviṣayā vidyā brahmavidyā, tasmācca brahmavijñānātsarvabhāvāpattiḥ ; sarvametacchāstraprāmāṇyādbhaviṣyati ; kintu asminpakṣe
‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi —’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti parabrahmaikatvapratipādikāḥ śrutayaḥ kupyeran , saṁsāriṇaśca anyasyābhāve upadeśānarthakyāt । yata evaṁ paṇḍitānāmapyetanmahāmohasthānam anuktaprativacanapraśnaviṣayam , ato yathāśakti brahmavidyāpratipādakavākyeṣu brahma vijijñāsūnāṁ buddhivyutpādanāya vicārayiṣyāmaḥ ॥
na tāvat asaṁsārī paraḥ — pāṇipeṣaṇapratibodhitāt śabdādibhujaḥ avasthāntaraviśiṣṭāt utpattiśruteḥ ; na praśāsitā aśanāyādivarjitaḥ paro vidyate ; kasmāt ? yasmāt
‘brahma jñapayiṣyāmi’ (bṛ. u. 2 । 1 । 15) iti pratijñāya, suptaṁ puruṣaṁ pāṇipeṣa bodhayitvā, taṁ śabdādibhoktṛtvaviśiṣṭaṁ darśayitvā, tasyaiva svapnadvāreṇa suṣuptyākhyamavasthāntaramunnīya, tasmādeva ātmanaḥ suṣuptyavasthāviśiṣṭāt agnivisphuliṅgorṇanābhidṛṣṭāntābhyām utpattiṁ darśayati śrutiḥ — ‘evamevāsmāt’ ityādinā ; na cānyo jagadutpattikāraṇamantarāle śruto'sti ; vijñānamayasyaiva hi prakaraṇam । samānaprakaraṇe ca śrutyantare kauṣītakinām ādityādipuruṣānprastutya
‘sa hovāca yo vai bālāka eteṣāṁ puruṣāṇāṁ kartā yasya caitatkarma sa vai veditavyaḥ’ (kau. u. 4 । 19) iti prabuddhasyaiva vijñānamayasya veditavyatāṁ darśayati, nārthāntarasya । tathā ca
‘ātmanastu kāmāya sarvaṁ priyaṁ bhavati’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) ityuktvā, ya eva ātmā priyaḥ prasiddhaḥ tasyaiva draṣṭavyaśrotavyamantavyanididhyāsitavyatāṁ darśayati । tathā ca vidyopanyāsakāle
‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘tadetatpreyaḥ putrātpreyo vittāt’ (bṛ. u. 1 । 4 । 8) ‘tadātmānamevāvedahaṁ brahmāsmi - ’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ityevamādivākyānāmānulomyaṁ syāt parābhāve । vakṣyati ca —
‘ātmānaṁ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 12) iti । sarvavedānteṣu ca pratyagātmavedyataiva pradarśyate — ahamiti, na bahirvedyatā śabdādivat pradarśyate asau brahmeti । tathā kauṣītakināmeva
‘na vācaṁ vijijñāsīta vaktāraṁ vidyāt’ (kau. u. 3 । 8) ityādinā vāgādikaraṇairvyāvṛttasya kartureva veditavyatāṁ darśayati । avasthāntaraviśiṣṭo'saṁsārīti cet — athāpi syāt , yo jāgarite śabdādibhuk vijñānamayaḥ, sa eva suṣuptākhyamavasthāntaraṁ gataḥ asaṁsārī paraḥ praśāsitā anyaḥ syāditi cet — na, adṛṣṭatvāt । na hyevaṁdharmakaḥ padārtho dṛṣṭaḥ anyatra vaināśikasiddhāntāt । na hi loke gauḥ tiṣṭhan gacchanvā gaurbhavati, śayānastu aśvādijātyantaramiti । nyāyācca — yaddharmako yaḥ padārthaḥ pramāṇenāvagato bhavati, sa deśakālāvasthāntareṣvapi taddharmaka eva bhavati ; sa cet taddharmakatvaṁ vyabhicarati, sarvaḥ pramāṇavyavahāro lupyeta । tathā ca nyāyavidaḥ sāṅkhyamīmāṁsakādaya asaṁsāriṇa abhāvaṁ yuktiśataiḥ pratipādayanti । saṁsāriṇo'pi jagadutpattisthitilayakriyākartṛtvavijñānasyābhāvāt ayuktamiti cet — yat mahatā prapañcena sthāpitaṁ bhavatā, śabdādibhuk saṁsāryeva avasthāntaraviśiṣṭo jagata iha karteti — tadasat ; yato jagadutpattisthitilayakriyākartṛtvavijñānaśaktisādhanābhāvaḥ sarvalokapratyakṣaḥ saṁsāriṇaḥ ; sa katham asmadādiḥ saṁsārī manasāpi cintayitumaśakyaṁ pṛthivyādivinyāsaviśiṣṭaṁ jagat nirminuyāt ato'yuktamiti cet — na, śāstrāt ; śāstraṁ saṁsāriṇaḥ ‘evamevāsmādātmanaḥ’ iti jagadutpattyādi darśayati ; tasmāt sarvaṁ śraddheyamiti syādayam ekaḥ pakṣaḥ ॥
yadā evaṁ sthitaḥ śāstrārthaḥ, tadā paramātmanaḥ saṁsāritvam ; tathā ca sati śāstrānarthakyam , asaṁsāritve ca upadeśānarthakyaṁ spaṣṭo doṣaḥ prāptaḥ ; yadi tāvat paramātmā sarvabhūtāntarātmā sarvaśarīrasamparkajanitaduḥkhāni anubhavatīti, spaṣṭaṁ parasya saṁsāritvaṁ prāptam ; tathā ca parasya asaṁsāritvapratipādikāḥ śrutayaḥ kupyeran , smṛtayaśca, sarve ca nyāyāḥ ; atha kathañcit prāṇaśarīrasambandhajairduḥkhairna sambadhyata iti śakyaṁ pratipādayitum , paramātmanaḥ sādhyaparihāryābhāvāt upadeśānarthakyadoṣo na śakyate nivārayitum । atra kecitparihāramācakṣate — paramātmā na sākṣādbhūteṣvanu praviṣṭaḥ svena rūpeṇa ; kiṁ tarhi vikārabhāvamāpanno vijñānātmatvaṁ pratipede ; sa ca vijñānātmā parasmāt anyaḥ ananyaśca ; yenānyaḥ, tena saṁsāritvasambandhī, yena ananyaḥ tena ahaṁ brahmetyavadhāraṇārhaḥ ; evaṁ sarvamaviruddhaṁ bhaviṣyatīti ॥
tatra vijñānātmano vikārapakṣa etā gatayaḥ — pṛthivīdravyavat anekadravyasamāhārasya sāvayavasya paramātmanaḥ, ekadeśavipariṇāmo vijñānātmā ghaṭādivat ; pūrvasaṁsthānāvasthasya vā parasya ekadeśo vikriyate keśoṣarādivat , sarva eva vā paraḥ pariṇamet kṣīrādivat । tatra samānajātīyānekadravyasamūhasya kaściddravyaviśeṣo vijñānātmatvaṁ pratipadyate yadā, tadā samānajātīyatvāt ekatvamupacaritameva na tu paramārthataḥ ; tathā ca sati siddhāntavirodhaḥ । atha nityāyutasiddhāvayavānugataḥ avayavī para ātmā, tasya tadavasthasya ekadeśo vijñānātmā saṁsārī — tadāpi sarvāvayavānugatatvāt avayavina eva avayavagato doṣo guṇo veti, vijñānātmanaḥ saṁsāritvadoṣeṇa para eva ātmā sambadhyata iti, iyamapyaniṣṭā kalpanā । kṣīravat sarvapariṇāmapakṣe sarvaśrutismṛtikopaḥ, sa ca aniṣṭaḥ ।
‘niṣkalaṁ niṣkriyaṁ śāntam’ (śve. 6 । 19) ‘divyo hyamūrtaḥ puruṣaḥ sabāhyābhyantaro hyajaḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) ‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) ‘sa vā eṣa mahānaja ātmājaro'maro'mṛtaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 25) ‘na jāyate mriyate vā kadācit’ (bha. gī. 2 । 20) ‘avyakto'yam’ (bha. gī. 2 । 25) ityādiśrutismṛtinyāyaviruddhā ete sarve pakṣāḥ । acalasya paramātmana ekadeśapakṣe vijñānātmanaḥ karmaphaladeśasaṁsaraṇānupapattiḥ, parasya vā saṁsāritvam — ityuktam । parasyaikadeśaḥ agnivisphuliṅgavat sphuṭitaḥ vijñānātmā saṁsaratīti cet — tathāpi parasyāvayavasphuṭanena kṣataprāptiḥ, tatsaṁsaraṇe ca paramātmanaḥ pradeśāntarāvayavavyūhe chidratāprāptiḥ, avraṇatvavākyavirodhaśca ; ātmāvayavabhūtasya vijñānātmanaḥ saṁsaraṇe paramātmaśūnyapradeśābhāvāt avayavāntaranodanavyūhanābhyāṁ hṛdayaśūleneva paramātmano duḥkhitvaprāptiḥ । agnivisphuliṅgādidṛṣṭāntaśruterna doṣa iti cet , na ; śruterjñāpakatvāt — na śāstraṁ padārthānanyathā kartuṁ pravṛttam , kiṁ tarhi yathābhūtānām ajñātānāṁ jñāpane ; kiñcātaḥ ? śṛṇu, ato yadbhavati ; yathābhūtā mūrtāmūrtādipadārthadharmā loke prasiddhāḥ ; taddṛṣṭāntopādānena tadavirodhyeva vastvantaraṁ jñāpayituṁ pravṛttaṁ śāstraṁ na laukikavastuvirodhajñāpanāya laukikameva dṛṣṭāntamupādatte ; upādīyamāno'pi dṛṣṭāntaḥ anarthakaḥ syāt , dārṣṭāntikāsaṅgateḥ ; na hi agniḥ śītaḥ ādityo na tapatīti vā dṛṣṭāntaśatenāpi pratipādayituṁ śakyam , pramāṇāntareṇa anyathādhigatatvādvastunaḥ ; na ca pramāṇaṁ pramāṇāntareṇa virudhyate ; pramāṇāntarāviṣayameva hi pramāṇāntaraṁ jñāpayati ; na ca laukikapadapadārthāśrayaṇavyatirekeṇa āgamena śakyamajñātaṁ vastvantaram avagamayitum ; tasmāt prasiddhanyāyamanusaratā na śakyā paramātmanaḥ sāvayavāṁśāṁśitvakalpanā paramārthataḥ pratipādayitum ।
‘kṣudrāvisphuliṅgāḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 20) ‘mamaivāṁśaḥ’ (bha. gī. 15 । 7) iti ca śrūyate smaryate ceti cet , na, ekatvapratyayārthaparatvāt ; agnerhi visphuliṅgaḥ agnireva ityekatvapratyayārho dṛṣṭo loke ; tathā ca aṁśaḥ aṁśinā ekatvapratyayārhaḥ ; tatraivaṁ sati vijñānātmanaḥ paramātmavikārāṁśatvavācakāḥ śabdāḥ paramātmaikatvapratyayādhitsavaḥ । upakramopasaṁhārābhyāṁ ca — sarvāsu hi upaniṣatsu pūrvamekatvaṁ pratijñāya, dṛṣṭāntairhetubhiśca paramātmano vikārāṁśāditvaṁ jagataḥ pratipādya, punarekatvamupasaṁharati ; tadyathā ihaiva tāvat
‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) iti pratijñāya, utpattisthitilayahetudṛṣṭāntaiḥ vikāravikāritvādyekatvapratyayahetūn pratipādya
‘anantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ityupasaṁhariṣyati ; tasmāt upakramopasaṁhārābhyāmayamartho niścīyate — paramātmaikatvapratyayadraḍhimne utpattisthitilayapratipādakāni vākyānīti ; anyathā vākyabhedaprasaṅgācca — sarvopaniṣatsu hi vijñānātmanaḥ paramātmanā ekatvapratyayo vidhīyata ityavipratipattiḥ sarveṣāmupaniṣadvādinām ; tadvidhyekavākyayoge ca sambhavati utpattyādivākyānāṁ vākyāntaratvakalpanāyāṁ na pramāṇamasti ; phalāntaraṁ ca kalpayitavyaṁ syāt ; tasmādutpattyādiśrutaya ātmaikatvapratipādanaparāḥ ॥
atra ca sampradāyavida ākhyāyikāṁ sampracakṣate — kaścitkila rājaputraḥ jātamātra eva mātāpitṛbhyāmapaviddhaḥ vyādhagṛhe saṁvardhitaḥ ; saḥ amuṣya vaṁśyatāmajānan vyādhajātipratyayaḥ vyādhajātikarmāṇyevānuvartate, na rājāsmīti rājajātikarmāṇyanuvartate ; yadā punaḥ kaścitparamakāruṇikaḥ rājaputrasya rājaśrīprāptiyogyatāṁ jānan amuṣya putratāṁ bodhayati — ‘na tvaṁ vyādhaḥ, amuṣya rājñaḥ putraḥ ; kathañcidvyādhagṛhamanupraviṣṭaḥ’ iti — sa evaṁ bodhitaḥ tyaktvā vyādhajātipratyayakarmāṇi pitṛpaitāmahīm ātmanaḥ padavīmanuvartate — rājāhamasmīti । tathā kila ayaṁ parasmāt agnivisphuliṅgādivat tajjātireva vibhaktaḥ iha dehendriyādigahane praviṣṭaḥ asaṁsārī san dehendriyādisaṁsāradharmamanuvartate — dehendriyasaṅghāto'smi kṛśaḥ sthūlaḥ sukhī duḥkhīti — paramātmatāmajānannātmanaḥ ; na tvam etadātmakaḥ parameva brahmāsi asaṁsārī — iti pratibodhita ācāryeṇa, hitvā eṣaṇātrayānuvṛttiṁ brahmaivāsmīti pratipadyate । atra rājaputrasya rājapratyayavat brahmapratyayo dṛḍhī bhavati — visphuliṅgavadeva tvaṁ parasmādbrahmaṇo bhraṣṭa ityukte, visphuliṅgasya prāgagnerbhraṁśāt agnyekatvadarśanāt । tasmāt ekatvapratyayadārḍhyāya suvarṇamaṇilohāgnivisphuliṅgadṛṣṭāntāḥ, na utpattyādibhedapratipādanaparāḥ । saindhavaghanavat prajñaptyekarasanairantaryāvadhāraṇāt
‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca — yadi ca brahmaṇaḥ citrapaṭavat vṛkṣasamudrādivacca utpattyādyanekadharmavicitratā vijigrāhayiṣitā, ekarasaṁ saindhavaghanavadanantaramabāhyam — iti nopasamahariṣyat ,
‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca na prāyokṣyata —
‘ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti nindāvacanaṁ ca । tasmāt ekarūpaikatvapratyayadārḍhyāyaiva sarvavedānteṣu utpattisthitilayādikalpanā, na tatpratyayakaraṇāya ॥
na ca niravayavasya paramātmanaḥ asaṁsāriṇaḥ saṁsāryekadeśakalpanā nyāyyā, svato'deśatvāt paramātmanaḥ । adeśasya parasya ekadeśasaṁsāritvakalpanāyāṁ para eva saṁsārīti kalpitaṁ bhavet । atha paropādhikṛta ekadeśaḥ parasya, ghaṭakarakādyākāśavat । na tadā tatra vivekināṁ paramātmaikadeśaḥ pṛthaksaṁvyavahārabhāgiti buddhirutpadyate । avivekināṁ vivekināṁ ca upacaritā buddhirdṛṣṭeti cet , na, avivekināṁ mithyābuddhitvāt , vivekināṁ ca saṁvyavahāramātrālambanārthatvāt — yathā kṛṣṇo raktaśca ākāśa iti vivekināmapi kadācit kṛṣṇatā raktatā ca ākāśasya saṁvyavahāramātrālambanārthatvaṁ pratipadyata iti, na paramārthataḥ kṛṣṇo rakto vā ākāśo bhavitumarhati । ato na paṇḍitairbrahmasvarūpapratipattiviṣaye brahmaṇaḥ aṁśāṁśyekadeśaikadeśivikāravikāritvakalpanā kāryā, sarvakalpanāpanayanārthasāraparatvāt sarvopaniṣadām । ato hitvā sarvakalpanām ākāśasyeva nirviśeṣatā pratipattavyā —
‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) ‘na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 2 । 2 । 11) ityādiśrutiśatebhyaḥ । na ātmānaṁ brahmavilakṣaṇaṁ kalpayet — uṣṇātmaka ivāgnau śītaikadeśam , prakāśātmake vā savitari tamaekadeśam — sarvakalpanāpanayanārthasāraparatvāt sarvopaniṣadām । tasmāt nāmarūpopādhinimittā eva ātmani asaṁsāradharmiṇi sarve vyavahārāḥ —
‘rūpaṁ rūpaṁ pratirūpo babhūva’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘sarvāṇi rūpāṇi vicitya dhīro nāmāni kṛtvābhivadanyadāste’ (tai. ā. 3 । 12 । 7) ityevamādimantravarṇebhyaḥ — na svata ātmanaḥ saṁsāritvam , alaktakādyupādhisaṁyogajanitaraktasphaṭikādibuddhivat bhrāntameva na paramārthataḥ ।
‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) ‘na karmaṇā vardhate no kanīyān’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘na karmaṇā lipyate pāpakena’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ‘samaṁ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantam’ (bha. gī. 13 । 27) ‘śuni caiva śvapāke ca’ (bha. gī. 5 । 10) ityādiśrutismṛtinyāyebhyaḥ paramātmano'saṁsāritaiva । ata ekadeśo vikāraḥ śaktirvā vijñānātmā anyo veti vikalpayituṁ niravayavatvābhyupagame viśeṣato na śakyate । aṁśādiśrutismṛtivādāśca ekatvārthāḥ, na tu bhedapratipādakāḥ, vivakṣitārthaikavākyayogāt — ityavocāma ॥
sarvopaniṣadāṁ paramātmaikatvajñāpanaparatve atha kimarthaṁ tatpratikūlo'rthaḥ vijñānātmabhedaḥ parikalpyata iti । karmakāṇḍaprāmāṇyavirodhaparihārāyetyeke ; karmapratipādakāni hi vākyāni anekakriyākārakaphalabhoktṛkartrāśrayāṇi, vijñānātmabhedābhāve hi asaṁsāriṇa eva paramātmana ekatve, katham iṣṭaphalāsu kriyāsu pravartayeyuḥ, aniṣṭaphalābhyo vā kriyābhyo nivartayeyuḥ ? kasya vā baddhasya mokṣāya upaniṣadārabhyeta ? api ca paramātmaikatvavādipakṣe kathaṁ paramātmaikatvopadeśaḥ ? kathaṁ vā tadupadeśagrahaṇaphalam ? baddhasya hi bandhanāśāya upadeśaḥ ; tadabhāve upaniṣacchāstraṁ nirviṣayameva । evaṁ tarhi upaniṣadvādipakṣasya karmakāṇḍavādipakṣeṇa codyaparihārayoḥ samānaḥ panthāḥ — yena bhedābhāve karmakāṇḍaṁ nirālambanamātmānaṁ na labhate prāmāṇyaṁ prati, tathā upaniṣadapi । evaṁ tarhi yasya prāmāṇye svārthavighāto nāsti, tasyaiva karmakāṇḍasyāstu prāmāṇyam ; upaniṣadāṁ tu prāmāṇyakalpanāyāṁ svārthavighāto bhavediti mā bhūtprāmāṇyam । na hi karmakāṇḍaṁ pramāṇaṁ sat apramāṇaṁ bhavitumarhati ; na hi pradīpaḥ prakāśyaṁ prakāśayati, na prakāśayati ca iti । pratyakṣādipramāṇavipratiṣedhācca — na kevalamupaniṣado brahmaikatvaṁ pratipādayantyaḥ svārthavighātaṁ karmakāṇḍaprāmāṇyavighātaṁ ca kurvanti ; pratyakṣādiniścitabhedapratipattyarthapramāṇaiśca virudhyante । tasmādaprāmāṇyameva upaniṣadām ; anyārthatā vāstu ; na tveva brahmaikatvapratipattyarthatā ॥
na uktottaratvāt । pramāṇasya hi pramāṇatvam apramāṇatvaṁ vā pramotpādanānutpādananimittam , anyathā cet stambhādīnāṁ prāmāṇyaprasaṅgāt śabdādau prameye । kiñcātaḥ ? yadi tāvat upaniṣado brahmaikatvapratipattipramāṁ kurvanti, kathamapramāṇaṁ bhaveyuḥ । na kurvantyeveti cet — yathā agniḥ śītam — iti, sa bhavānevaṁ vadan vaktavyaḥ — upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhārthaṁ bhavato vākyam upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhaṁ kiṁ na karotyeva, agnirvā rūpaprakāśam ; atha karoti — yadi karoti, bhavatu tadā pratiṣedhārthaṁ pramāṇaṁ bhavadvākyam , agniśca rūpaprakāśako bhavet ; pratiṣedhavākyaprāmāṇye bhavatyevopaniṣadāṁ prāmāṇyam । atrabhavanto bruvantu kaḥ parihāra iti । nanu atra pratyakṣā madvākya upaniṣatprāmāṇyapratiṣedhārthapratipattiḥ agnau ca rūpaprakāśanapratipattiḥ pramā ; kastarhi bhavataḥ pradveṣaḥ brahmaikatvapratyaye pramāṁ pratyakṣaṁ kurvatīṣu upaniṣatsu upalabhyamānāsu ? pratiṣedhānupapatteḥ । śokamohādinivṛttiśca pratyakṣaṁ phalaṁ brahmaikatvapratipattipāramparyajanitam ityavocāma । tasmāduktottaratvāt upaniṣadaṁ prati aprāmāṇyaśaṅkā tāvannāsti ॥
yaccoktam svārthavighātakaratvādaprāmāṇyamiti, tadapi na, tadarthapratipatterbādhakābhāvāt । na hi upaniṣadbhyaḥ — brahmaikamevādvitīyam , naiva ca — iti pratipattirasti — yathā agniruṣṇaḥ śītaścetyasmādvākyāt viruddhārthadvayapratipattiḥ । abhyupagamya caitadavocāma ; na tu vākyaprāmāṇyasamaye eṣa nyāyaḥ — yaduta ekasya vākyasya anekārthatvam ; sati ca anekārthatve, svārthaśca syāt , tadvighātakṛcca viruddhaḥ anyo'rthaḥ । na tvetat — vākyapramāṇakānāṁ viruddhamaviruddhaṁ ca, ekaṁ vākyam , anekamarthaṁ pratipādayatītyeṣa samayaḥ ; arthaikatvāddhi ekavākyatā । na ca kānicidupaniṣadvākyāni brahmaikatvapratiṣedhaṁ kurvanti । yattu laukikaṁ vākyam — agniruṣṇaḥ śītaśceti, na tatra ekavākyatā, tadekadeśasya pramāṇāntaraviṣayānuvāditvāt ; agniḥ śīta ityetat ekaṁ vākyam ; agniruṣṇa iti tu pramāṇāntarānubhavasmārakam , na tu svayamarthāvabodhakam ; ato na agniḥ śīta ityanena ekavākyatā, pramāṇāntarānubhavasmāraṇenaivopakṣīṇatvāt । yattu viruddhārthapratipādakamidaṁ vākyamiti manyate, tat śītoṣṇapadābhyām agnipadasāmānādhikaraṇyaprayoganimittā bhrāntiḥ ; na tveva ekasya vākyasya anekārthatvaṁ laukikasya vaidikasya vā ॥
yaccoktam — karmakāṇḍaprāmāṇyavighātakṛt upaniṣadvākyamiti, tanna, anyārthatvāt । brahmaikatvapratipādanaparā hi upaniṣadaḥ na iṣṭārthaprāptau sādhanopadeśaṁ tasminvā puruṣaniyogaṁ vārayanti, anekārthatvānupapattereva । na ca karmakāṇḍavākyānāṁ svārthe pramā notpadyate । asādhāraṇe cetsvārthe pramām utpādayati vākyam , kuto'nyena virodhaḥ syāt । brahmaikatve nirviṣayatvāt pramā notpadyata eveti cet , na, pratyakṣatvātpramāyāḥ ।
‘darśapūrṇamāsābhyāṁ svargakāmo yajeta’ ( ? ) ‘brāhmaṇo na hantavyaḥ’ ( ? ) ityevamādivākyebhyaḥ pratyakṣā pramā jāyamānā ; sā naiva bhaviṣyati, yadyupaniṣado brahmaikatvaṁ bodhayiṣyantītyanumānam ; na ca anumānaṁ pratyakṣavirodhe prāmāṇyaṁ labhate ; tasmādasadevaitadgīyate — pramaiva notpadyata iti । api ca yathāprāptasyaiva avidyāpratyupasthāpitasya kriyākārakaphalasya āśrayaṇena iṣṭāniṣṭaprāptiparihāropāyasāmānye pravṛttasya tadviśeṣamajānataḥ tadācakṣāṇā śrutiḥ kriyākārakaphalabhedasya lokaprasiddhasya satyatām asatyatāṁ vā na ācaṣṭe na ca vārayati, iṣṭāniṣṭaphalaprāptiparihāropāyavidhiparatvāt । yathā kāmyeṣu pravṛttā śrutiḥ kāmānāṁ mithyājñānaprabhavatve satyapi yathāprāptāneva kāmānupādāya tatsādhanānyeva vidhatte, na tu — kāmānāṁ mithyājñānaprabhavatvādanartharūpatvaṁ ceti — na vidadhāti ; tathā nityāgnihotrādiśāstramapi mithyājñānaprabhavaṁ kriyākārakabhedaṁ yathāprāptameva ādāya iṣṭaviśeṣaprāptim aniṣṭaviśeṣaparihāraṁ vā kimapi prayojanaṁ paśyat agnihotrādīni karmāṇi vidhatte, na — avidyāgocarāsadvastuviṣayamiti — na pravartate — yathā kāmyeṣu । na ca puruṣā na pravarteran avidyāvantaḥ, dṛṣṭatvāt — yathā kāminaḥ । vidyāvatāmeva karmādhikāra iti cet , na, brahmaikatvavidyāyāṁ karmādhikāravirodhasyoktatvāt । etena brahmaikatve nirviṣayatvāt upadeśena tadgrahaṇaphalābhāvadoṣaparihāra ukto veditavyaḥ । puruṣecchārāgādivaicitryācca — anekā hi puruṣāṇāmicchā ; rāgādayaśca doṣā vicitrāḥ ; tataśca bāhyaviṣayarāgādyapahṛtacetaso na śāstraṁ nivartayituṁ śaktam ; nāpi svabhāvato bāhyaviṣayaviraktacetaso viṣayeṣu pravartayituṁ śaktam ; kintu śāstrāt etāvadeva bhavati — idamiṣṭasādhanam idamaniṣṭasādhanamiti sādhyasādhanasambandhaviśeṣābhivyaktiḥ — pradīpādivat tamasi rūpādijñānam ; na tu śāstraṁ bhṛtyāniva balāt nivartayati niyojayati vā ; dṛśyante hi puruṣā rāgādigauravāt śāstramapyatikrāmantaḥ । tasmāt puruṣamativaicitryamapekṣya sādhyasādhanasambandhaviśeṣān anekadhā upadiśati । tatra puruṣāḥ svayameva yathāruci sādhanaviśeṣeṣu pravartante ; śāstraṁ tu savitṛpradīpādivat udāsta eva । tathā kasyacitparo'pi puruṣārthaḥ apuruṣārthavadavabhāsate ; yasya yathāvabhāsaḥ, sa tathārūpaṁ puruṣārthaṁ paśyati ; tadanurūpāṇi sādhanānyupāditsate । tathā ca arthavādo'pi —
‘trayāḥ prājāpatyāḥ prajāpatau pitari brahmacaryamūṣuḥ’ (bṛ. u. 5 । 2 । 1) ityādiḥ । tasmāt na brahmaikatvaṁ jñāpayiṣyanto vedāntā vidhiśāstrasya bādhakāḥ । na ca vidhiśāstram etāvatā nirviṣayaṁ syāt । nāpi uktakārakādibhedaṁ vidhiśāstram upaniṣadāṁ brahmaikatvaṁ prati prāmāṇyaṁ nivartayati । svaviṣayaśūrāṇi hi pramāṇāni, śrotrādivat ॥
tatra paṇḍitammanyāḥ kecit svacittavaśāt sarvaṁ pramāṇamitaretaraviruddhaṁ manyante, tathā pratyakṣādivirodhamapi codayanti brahmaikatve — śabdādayaḥ kila śrotrādiviṣayā bhinnāḥ pratyakṣata upalabhyante ; brahmaikatvaṁ bruvatāṁ pratyakṣavirodhaḥ syāt ; tathā śrotrādibhiḥ śabdādyupalabdhāraḥ kartāraśca dharmādharmayoḥ pratiśarīraṁ bhinnā anumīyante saṁsāriṇaḥ ; tatra brahmaikatvaṁ bruvatāmanumānavirodhaśca ; tathā ca āgamavirodhaṁ vadanti —
‘grāmakāmo yajeta’ (tai. ā. 17 । 10 । 4) ‘paśukāmo yajeta’ (tai. ā. 16 । 12 । 8) ‘svargakāmo yajeta’ (tai. ā. 16 । 3 । 3) ityevamādivākyebhyaḥ grāmapaśusvargādikāmāḥ tatsādhanādyanuṣṭhātāraśca bhinnā avagamyante । atrocyate — te tu kutarkadūṣitāntaḥkaraṇāḥ brāhmaṇādivarṇāpaśadāḥ anukampanīyāḥ āgamārthavicchinnasampradāyabuddhaya iti । katham ? śrotrādidvāraiḥ śabdādibhiḥ pratyakṣata upalabhyamānaiḥ brahmaṇa ekatvaṁ virudhyata iti vadanto vaktavyāḥ — kiṁ śabdādīnāṁ bhedena ākāśaikatvaṁ virudhyata iti ; atha na virudhyate, na tarhi pratyakṣavirodhaḥ । yaccoktam — pratiśarīraṁ śabdādyupalabdhāraḥ dharmādharmayośca kartāraḥ bhinnā anumīyante, tathā ca brahmaikatve'numānavirodha iti ; bhinnāḥ kairanumīyanta iti praṣṭavyāḥ ; atha yadi brūyuḥ — sarvairasmābhiranumānakuśalairiti — ke yūyam anumānakuśalā ityevaṁ pṛṣṭānāṁ kimuttaram ; śarīrendriyamanaātmasu ca pratyekamanumānakauśalapratyākhyāne, śarīrendriyamanaḥsādhanā ātmāno vayamanumānakuśalāḥ, anekakārakasādhyatvātkriyāṇāmiti cet — evaṁ tarhi anumānakauśale bhavatāmanekatvaprasaṅgaḥ ; anekakārakasādhyā hi kriyeti bhavadbhirevābhyupagatam ; tatra anumānaṁ ca kriyā ; sā śarīrendriyamanaātmasādhanaiḥ kārakaiḥ ātmakartṛkā nirvartyata ityetatpratijñātam ; tatra vayamanumānakuśalā ityevaṁ vadadbhiḥ śarīrendriyamanaḥsādhanā ātmānaḥ pratyekaṁ vayamaneke — ityabhyupagataṁ syāt ; aho anumānakauśalaṁ darśitam apucchaśṛṅgaiḥ tārkikabalīvardaiḥ । yo hi ātmānameva na jānāti, sa kathaṁ mūḍhaḥ tadgataṁ bhedamabhedaṁ vā jānīyāt ; tatra kimanuminoti ? kena vā liṅgena ? na hi ātmanaḥ svato bhedapratipādakaṁ kiñcilliṅgamasti, yena liṅgena ātmabhedaṁ sādhayet ; yāni liṅgāni ātmabhedasādhanāya nāmarūpavanti upanyasyanti, tāni nāmarūpagatāni upādhaya eva ātmanaḥ — ghaṭakarakāpavarakabhūchidrāṇīva ākāśasya ; yadā ākāśasya bhedaliṅgaṁ paśyati, tadā ātmano'pi bhedaliṅgaṁ labheta saḥ ; na hyātmanaḥ parato viśeṣamabhyupagacchadbhistārkikaśatairapi bhedaliṅgamātmano darśayituṁ śakyate ; svatastu dūrādapanītameva, aviṣayatvādātmanaḥ । yadyat paraḥ ātmadharmatvenābhyupagacchati, tasya tasya nāmarūpātmakatvābhyupagamāt , nāmarūpābhyāṁ ca ātmano'nyatvābhyupagamāt ,
‘ākāśo vai nāma nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahma’ (chā. u. 8 । 14 । 1) iti śruteḥ,
‘nāmarūpe vyākaravāṇi’ (chā. u. 6 । 3 । 2) iti ca — utpattipralayātmake hi nāmarūpe, tadvilakṣaṇaṁ ca brahma — ataḥ anumānasyaivāviṣayatvāt kuto'numānavirodhaḥ । etena āgamavirodhaḥ pratyuktaḥ । yaduktam — brahmaikatve yasmai upadeśaḥ, yasya ca upadeśagrahaṇaphalam , tadabhāvāt ekatvopadeśānarthakyamiti — tadapi na, anekakārakasādhyatvātkriyāṇāṁ kaścodyo bhavati ; ekasminbrahmaṇi nirupādhike nopadeśaḥ, nopadeṣṭā, na ca upadeśagrahaṇaphalam ; tasmādupaniṣadāṁ ca ānarthakyamityetat abhyupagatameva ; atha anekakārakaviṣayānarthakyaṁ codyate — na, svato'bhyupagamavirodhādātmavādinām । tasmāt tārkikacāṭabhaṭarājāpraveśyam abhayaṁ durgamidam alpabuddhyagamyaṁ śāstraguruprasādarahitaiśca —
‘kastaṁ madāmadaṁ devaṁ madanyo jñātumarhati’ (ka. u. 1 । 2 । 21) ‘devairatrāpi vicikitsitaṁ purā’ (ka. u. 1 । 1 । 21) ‘naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā’ (ka. u. 1 । 2 । 9) — varaprasādalabhyatvaśrutismṛtivādebhyaśca’
‘tadejati tannaijati taddūre tadvantike’ (ī. u. 5) ityādiviruddhadharmasamavāyitvaprakāśamantravarṇebhyaśca ; gītāsu ca
‘matsthāni sarvabhūtāni’ (bha. gī. 9 । 4) ityādi । tasmāt parabrahmavyatirekeṇa saṁsārī nāma na anyat vastvantaramasti । tasmātsuṣṭhūcyate
‘brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvet ahaṁ brahmāsmīti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) —’ nānyadato'sti draṣṭṛ nānyadato'sti śrotṛ’ ityādiśrutiśatebhyaḥ । tasmāt parasyaiva brahmaṇaḥ satyasya satyaṁ nāma upaniṣat parā ॥