bṛhadāraṇyakopaniṣadbhāṣyam

pūrṇamada ityādi khilakāṇḍamārabhyate । adhyāyacatuṣṭayena yadeva sākṣādaparokṣādbrahma, ya ātmā sarvāntaraḥ nirupādhikaḥ aśanāyādyatītaḥ neti netīti vyapadeśyaḥ nirdhāritaḥ, yadvijñānaṁ kevalamamṛtatvasādhanam — adhunā tasyaiva ātmanaḥ sopādhikasya śabdārthādivyavahāraviṣayāpannasya purastādanuktāni upāsanāni karmabhiraviruddhāni prakṛṣṭābhyudayasādhanāni kramamuktibhāñji ca ; tāni vaktavyānīti paraḥ sandarbhaḥ ; sarvopāsanaśeṣatvena oṅkāro damaṁ dānaṁ dayām ityetāni ca vidhitsitāni । pūrṇamadaḥ — pūrṇam na kutaścit vyāvṛttaṁ vyāpītyetat ; niṣṭhā ca kartari draṣṭavyā ; ada iti parokṣābhidhāyi sarvanāma, tat paraṁ brahmetyarthaḥ ; tat sampūrṇam ākāśavadvyāpi nirantaraṁ nirupādhikaṁ ca ; tadeva idaṁ sopādhikaṁ nāmarūpasthaṁ vyavahārāpannaṁ pūrṇaṁ svena rūpeṇa paramātmanā vyāpyeva, na upādhiparicchinnena viśeṣātmanā ; tadidaṁ viśeṣāpannaṁ kāryātmakaṁ brahma pūrṇātkāraṇātmanaḥ udacyate udricyate, udgacchatītyetat । yadyapi kāryātmanā udricyate tathāpi yatsvarūpaṁ pūrṇatvam paramātmabhāvaṁ tanna jahāti, pūrṇameva udricyate । pūrṇasya kāryātmano brahmaṇaḥ, pūrṇaṁ pūrṇatvam , ādāya gṛhītvā ātmasvarūpaikarasatvamāpadya vidyayā, avidyākṛtaṁ bhūtamātropādhisaṁsargajam anyatvāvabhāsaṁ tiraskṛtya, pūrṇameva anantaramabāhyaṁ prajñānaghanaikarasasvabhāvaṁ kevalaṁ brahma avaśiṣyate । yaduktam — ‘brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvet tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti — eṣaḥ asya mantrasyārthaḥ ; tatra ‘brahma’ ityasyārthaḥ ‘pūrṇamadaḥ’ iti ; idaṁ pūrṇam iti ‘brahma vā idamagra āsīt’ ityasyārthaḥ ; tathā ca śrutyantaram — ‘yadeveha tadamutra yadamutra tadanviha’ (ka. u. 2 । 1 । 10) iti ; ataḥ adaḥśabdavācyaṁ pūrṇaṁ brahma, tadeva idaṁ pūrṇaṁ kāryasthaṁ nāmarūpopādhisaṁyuktam avidyayā udriktam tasmādeva paramārthasvarūpāt anyadiva pratyavabhāsamānam — tat , yat ātmānameva paraṁ pūrṇaṁ brahma viditvā — aham adaḥ pūrṇaṁ brahmāsmi ityevam , pūrṇamādāya, tiraskṛtya apūrṇasvarūpatām avidyākṛtāṁ nāmarūpopādhisamparkajām etayā brahmavidyayā pūrṇameva kevalam avaśiṣyate ; tathā coktam ‘tasmāttatsarvamabhavat’ iti । yaḥ sarvopaniṣadartho brahma, sa eṣaḥ anena mantreṇa anūdyate, uttarasambandhārtham । brahmavidyāsādhanatvena hi vakṣyamāṇāni sādhanāni oṅkāradamadānadayākhyāni vidhitsitāni, khilaprakaraṇasambandhāt sarvopāsanāṅgabhūtāni ca ॥

atraike varṇayanti — pūrṇāt kāraṇāt pūrṇaṁ kāryam udricyate ; udriktaṁ kāryaṁ vartamānakāle'pi pūrṇameva paramārthavastubhūtaṁ dvaitarūpeṇa ; punaḥ pralayakāle pūrṇasya kāryasya pūrṇatām ādāya ātmani dhitvā pūrṇameva avaśiṣyate kāraṇarūpam ; evam utpattisthitipralayeṣu triṣvapi kāleṣu kāryakāraṇayoḥ pūrṇataiva ; sā ca ekaiva pūrṇatā kāryakāraṇayorbhedena vyapadiśyate ; evaṁ ca dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma । yathā kila samudro jalataraṅgaphenabudbudādyātmaka eva, yathā ca jalaṁ satyaṁ tadudbhavāśca taraṅgaphenabudbudādayaḥ samudrātmabhūtā eva āvirbhāvatirobhāvadharmāṇaḥ paramārthasatyā eva — evaṁ sarvamidaṁ dvaitaṁ paramārthasatyameva jalataraṅgādisthānīyam , samudrajalasthānīyaṁ tu paraṁ brahma । evaṁ ca kila dvaitasya satyatve karmakāṇḍasya prāmāṇyam , yadā punardvaitaṁ dvaitamivāvidyākṛtaṁ mṛgatṛṣṇikāvadanṛtam , advaitameva paramārthataḥ, tadā kila karmakāṇḍaṁ viṣayābhāvāt apramāṇaṁ bhavati ; tathā ca virodha eva syāt । vedaikadeśabhūtā upaniṣat pramāṇam , paramārthādvaitavastupratipādakatvāt ; apramāṇaṁ karmakāṇḍam , asaddvaitaviṣayatvāt । tadvirodhaparijihīrṣayā śrutyā etaduktaṁ kāryakāraṇayoḥ satyatvaṁ samudravat ‘pūrṇamadaḥ’ ityādinā iti । tadasat , viśiṣṭaviṣayāpavādavikalpayorasambhavāt । na hi iyaṁ suvivakṣitā kalpanā । kasmāt ? yathā kriyāviṣaye utsargaprāptasya ekadeśe apavādaḥ kriyate, yathā ‘ahiṁsansarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti hiṁsā sarvabhūtaviṣayā utsargeṇa nivāritā tīrthe viśiṣṭaviṣaye jyotiṣṭomādāvanujñāyate, na ca tathā vastuviṣaye iha advaitaṁ brahma utsargeṇa pratipādya punaḥ tadekadeśe apavadituṁ śakyate, brahmaṇaḥ advaitatvādeva ekadeśānupapatteḥ । tathā vikalpānupapatteśca ; yathā ‘atirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) ‘nātirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ( ? ) iti grahaṇāgrahaṇayoḥ puruṣādhīnatvāt vikalpo bhavati ; na tviha tathā vastuviṣaye dvaitaṁ vā syāt advaitaṁ veti vikalpaḥ sambhavati, apuruṣatantratvādātmavastunaḥ, virodhācca dvaitādvaitatvayorekasya । tasmāt na suvivakṣitā iyaṁ kalpanā । śrutinyāyavirodhācca । saindhavaghanavat prajñānaikarasaghanaṁ nirantaraṁ pūrvāparabāhyābhyantarabhedavivarjitaṁ sabāhyābhyantaram ajaṁ neti neti asthūlamanaṇvahrasvamajaramabhayamamṛtam — ityevamādyāḥ śrutayaḥ niścitārthāḥ saṁśayaviparyāsāśaṅkārahitāḥ sarvāḥ samudre prakṣiptāḥ syuḥ, akiñcitkaratvāt । tathā nyāyavirodho'pi, sāvayavasyānekātmakasya kriyāvato nityatvānupapatteḥ ; nityatvaṁ ca ātmanaḥ smṛtyādidarśanāt anumīyate ; tadvirodhaśca prāpnoti anityatve ; bhavatkalpanānarthakyaṁ ca ; sphuṭameva ca asminpakṣe karmakāṇḍānarthakyam , akṛtābhyāgamakṛtavipraṇāśaprasaṅgāt । nanu brahmaṇo dvaitādvaitātmakatve samudrādidṛṣṭāntā vidyante ; kathamucyate bhavatā ekasya dvaitādvaitatvaṁ viruddhamiti ? na, anyaviṣayatvāt ; nityaniravayavavastuviṣayaṁ hi viruddhatvam avocāma dvaitādvaitatvasya, na kāryaviṣaye sāvayave । tasmāt śrutismṛtinyāyavirodhāt anupapanneyaṁ kalpanā । asyāḥ kalpanāyāḥ varam upaniṣatparityāga eva । adhyeyatvācca na śāstrārthā iyaṁ kalpanā ; na hi jananamaraṇādyanarthaśatasahasrabhedasamākulaṁ samudravanādivat sāvayavam anekarasaṁ brahma dhyeyatvena vijñeyatvena vā śrutyā upadiśyate ; prajñānaghanatāṁ ca upadiśati ; ‘ekadhaivānudraṣṭavyam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 20) iti ca ; anekadhādarśanāpavādācca ‘mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 19) iti ; yacca śrutyā ninditam , tanna kartavyam ; yacca na kriyate, na sa śāstrārthaḥ ; brahmaṇo'nekarasatvam anekadhātvaṁ ca dvaitarūpaṁ ninditatvāt na draṣṭavyam ; ato na śāstrārthaḥ ; yattu ekarasatvaṁ brahmaṇaḥ tat draṣṭavyatvāt praśastam , praśastatvācca śāstrārtho bhavitumarhati । yattūktaṁ vedaikadeśasya aprāmāṇyaṁ karmaviṣaye dvaitābhāvāt , advaite ca prāmāṇyamiti — tanna, yathāprāptopadeśārthatvāt ; na hi dvaitam advaitaṁ vā vastu jātamātrameva puruṣaṁ jñāpayitvā paścātkarma vā brahmavidyāṁ vā upadiśati śāstram ; na ca upadeśārhaṁ dvaitam , jātamātraprāṇibuddhigamyatvāt ; na ca dvaitasya anṛtatvabuddhiḥ prathamameva kasyacit syāt , yena dvaitasya satyatvamupadiśya paścāt ātmanaḥ prāmāṇyaṁ pratipādayet śāstram । nāpi pāṣaṇḍibhirapi prasthāpitāḥ śāstrasya prāmāṇyaṁ na gṛhṇīyuḥ । tasmāt yathāprāptameva dvaitam avidyākṛtaṁ svābhāvikam upādāya svābhāvikyaiva avidyayā yuktāya rāgadveṣādidoṣavate yathābhimatapuruṣārthasādhanaṁ karma upadiśatyagre ; paścāt prasiddhakriyākārakaphalasvarūpadoṣadarśanavate tadviparītaudāsīnyasvarūpāvasthānaphalārthine tadupāyabhūtām ātmaikatvadarśanātmikāṁ brahmavidyām upadiśati । athaivaṁ sati tadaudāsīnyasvarūpāvasthāne phale prāpte śāstrasya prāmāṇyaṁ prati arthitvaṁ nivartate ; tadabhāvāt śāstrasyāpi śāstratvaṁ taṁ prati nivartata eva । tathā pratipuruṣaṁ parisamāptaṁ śāstram iti na śāstravirodhagandho'pi asti, advaitajñānāvasānatvāt śāstraśiṣyaśāsanādidvaitabhedasya ; anyatamāvasthāne hi virodhaḥ syāt avasthitasya ; itaretarāpekṣatvāttu śāstraśiṣyaśāsanānāṁ nānyatamo'pi avatiṣṭhate ; sarvasamāptau tu kasya virodha āśaṅkyeta advaite kevale śive siddhe ; nāpyavirodhatā, ata eva । athāpi abhyupagamya brūmaḥ — dvaitādvaitātmakatve'pi śāstravirodhasya tulyatvāt ; yadāpi samudrādivat dvaitādvaitātmakamekaṁ brahma abhyupagacchāmaḥ nānyadvastvantaram , tadāpi bhavaduktāt śāstravirodhāt na mucyāmahe ; katham ? ekaṁ hi paraṁ brahma dvaitādvaitātmakam ; tat śokamohādyatītatvāt upadeśaṁ na kāṅkṣati ; na ca upadeṣṭā anyaḥ brahmaṇaḥ ; dvaitādvaitarūpasya brahmaṇaḥ ekasyaiva abhyupagamāt । atha dvaitaviṣayasya anekatvāt anyonyopadeśaḥ, na brahmaviṣaya upadeśa iti cet — tadā dvaitādvaitātmakam ekameva brahma, nānyadasti iti virudhyate । yasmindvaitaviṣaye anyonyopadeśaḥ, saḥ anyaḥ dvaitaṁ ca anyadeva iti samudradṛṣṭānto viruddhaḥ । na ca samudrodakaikatvavat vijñānaikatve brahmaṇaḥ anyatra upadeśagrahaṇādikalpanā sambhavati ; na hi hastādidvaitādvaitātmake devadatte vākkarṇayoḥ devadattaikadeśabhūtayoḥ vāk upadeṣṭrī karṇaḥ kevala upadeśasya grahītā, devadattastu na upadeṣṭā nāpyupadeśasya grahītā — iti kalpayituṁ śakyate, samudraikodakātmatvavat ekavijñānavattvāt devadattasya । tasmāt śrutinyāyavirodhaśca abhipretārthāsiddhiśca evaṁkalpanāyāṁ syāt । tasmāt yathāvyākhyāta eva asmābhiḥ pūrṇamadaḥ ityasya mantrasya arthaḥ ॥

oṁ khaṁ brahma iti mantraḥ ; ayaṁ ca anyatra aviniyuktaḥ iha brāhmaṇena dhyānakarmaṇi viniyujyate । atra ca brahmeti viśeṣyābhidhānam , khamiti viśeṣaṇam । viśeṣaṇaviśeṣyayośca sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ nīlotpalavat — khaṁ brahmeti brahmaśabdo bṛhadvastumātrāspadaḥ aviśeṣitaḥ, ataḥ viśeṣyate — khaṁ brahmeti ; yattat khaṁ brahma, tat oṁśabdavācyam , oṁśabdasvarūpameva vā ; ubhayathāpi sāmānādhikaraṇyam aviruddham । iha ca brahmopāsanasādhanatvārtham oṁśabdaḥ prayuktaḥ, tathā ca śrutyantarāt ‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param’ (ka. u. 1 । 2 । 17) ‘omityātmānaṁ yuñjīta’ (tai. nā. 24 । 1) ‘omityetenaivākṣareṇa paraṁ puruṣamabhidhyāyīta’ (pra. u. 5 । 5) ‘omityevaṁ dhyāyatha ātmānam’ (mu. u. 2 । 2 । 6) ityādeḥ । anyārthāsambhavācca upadeśasya । yathā anyatra ‘omiti śaṁsati omityudgāyati’ (chā. u. 1 । 1 । 9) ityevamādau svādhyāyārambhāpavargayośca oṅkāraprayogaḥ viniyogādavagamyate, na ca tathā arthāntaram iha avagamyate । tasmāt dhyānasādhanatvenaiva iha oṅkāraśabdasya upadeśaḥ । yadyapi brahmātmādiśabdā brahmaṇo vācakāḥ, tathāpi śrutiprāmāṇyāt brahmaṇo nediṣṭhamabhidhānam oṅkāraḥ । ata eva brahmapratipattau idaṁ paraṁ sādhanam । tacca dviprakāreṇa, pratīkatvena abhidhānatvena ca । pratīkatvena — yathā viṣṇvādipratimā abhedena, evam oṅkāraḥ brahmeti pratipattavyaḥ । tathā hyoṅkārālambanasya brahma prasīdati, ‘etadālambanaṁ śreṣṭhametadālambanaṁ param । etadālambanaṁ jñātvā brahmaloke mahīyate’ (ka. u. 1 । 2 । 17) iti śruteḥ ॥

tatra khamiti bhautike khe pratītirmā bhūt ityāha — khaṁ purāṇaṁ cirantanaṁ khaṁ paramātmākāśamityarthaḥ । yattatparamātmākāśaṁ purāṇaṁ kham , tat cakṣurādyaviṣayatvāt nirālambanam aśakyaṁ grahītumiti śraddhābhaktibhyāṁ bhāvaviśeṣeṇa ca oṅkāre āveśayati — yathā viṣṇvaṅgāṅkitāyāṁ śilādipratimāyāṁ viṣṇuṁ lokaḥ, evam । vāyuraṁ kham , vāyuḥ asminvidyata iti vāyuram , khaṁ khamātraṁ khamityucyate, na purāṇaṁ kham — ityevam āha sma । ko'sau ? kauravyāyaṇīputraḥ । vāyure hi khe mukhyaḥ khaśabdavyavahāraḥ ; tasmānmukhye saṁpratyayo yukta iti manyate । tatra yadi purāṇaṁ khaṁ brahma nirupādhisvarūpam , yadi vā vāyuraṁ khaṁ sopādhikaṁ brahma, sarvathāpi oṅkāraḥ pratīkatvenaiva pratimāvat sādhanatvaṁ pratipadyate, ‘etadvai satyakāma paraṁ cāparaṁ ca brahma yadoṅkāraḥ’ (pra. u. 5 । 2) iti śrutyantarāt । kevalaṁ khaśabdārthe vipratipattiḥ । vedo'yam oṅkāraḥ, veda vijānāti anena yadveditavyam tasmādvedaḥ oṅkāraḥ vācakaḥ abhidhānam ; tenābhidhānena yadveditavyaṁ brahma prakāśyamānam abhidhīyamānaṁ veda sādhako vijānāti upalabhate, tasmāt vedo'yamiti brāhmaṇā viduḥ ; tasmāt brāhmaṇānāmabhidhānatvena sādhanatvamabhipretam oṅkārasya । athavā vedo'yamityādi arthavādaḥ ; katham oṅkāraḥ brahmaṇaḥ pratīkatvena vihitaḥ ; oṁ khaṁ brahma iti sāmānādhikaraṇyāt tasya stutiḥ idānīṁ vedatvena ; sarvo hi ayaṁ veda oṅkāra eva ; etatprabhavaḥ etadātmakaḥ sarvaḥ ṛgyajuḥsāmādibhedabhinnaḥ eṣa oṅkāraḥ, ‘tadyathā śaṅkunā sarvāṇi parṇāni’ (chā. u. 2 । 23 । 3) ityādiśrutyantarāt ; itaścāyaṁ vedaḥ oṅkāraḥ, yadveditavyam , tatsarvaṁ veditavyam oṅkāreṇaiva veda enena ; ataḥ ayamoṅkāro vedaḥ ; itarasyāpi vedasya vedatvam ata eva ; tasmāt viśiṣṭo'yamoṅkāraḥ sādhanatvena pratipattavya iti । athavā vedaḥ saḥ ; ko'sau ? yaṁ brāhmaṇā viduḥ oṅkāram ; brāhmaṇānāṁ hi asau praṇavodgīthādivikalpairvijñeyaḥ ; tasminhi prayujyamāne sādhanatvena sarvo vedaḥ prayukto bhavatīti ॥

adhunā damādisādhanatrayavidhānārtho'yamārambhaḥ — trayāḥ, trisaṅkhyākāḥ prājāpatyāḥ prajāpaterapatyāni prājāpatyāḥ, te kim ? prajāpatau pitari brahmacaryaṁ śiṣyatvavṛtterbrahmacaryasya prādhānyāt śiṣyāḥ santo brahmacaryam ūṣuḥ uṣitavanta ityarthaḥ । ke te ? viśeṣataḥ devā manuṣyā asurāśca । te ca uṣitvā brahmacaryaṁ kimakurvannityucyate — teṣāṁ devā ūcuḥ pitaraṁ prajāpatim । kimiti ? bravītu kathayatu, naḥ asmabhyam yadanuśāsanaṁ bhavāniti । tebhyaḥ evamarthibhyaḥ ha etadakṣaraṁ varṇamātram uvāca — da iti । uktvā ca tān papraccha pitā — kiṁ vyajñāsiṣṭā3 iti, mayā upadeśārthamabhihitasyākṣarasya arthaṁ vijñātavantaḥ āhosvinneti । devā ūcuḥ — vyajñāsiṣmeti, vijñātavanto vayam । yadyevam , ucyatāṁ kiṁ mayoktamiti । devā ūcuḥ — dāmyata, adāntā yūyaṁ svabhāvataḥ ato dāntā bhavateti naḥ asmān āttha kathayasi । itara āha — omiti samyagvyajñāsiṣṭeti ॥

samānamanyat । svabhāvato lubdhā yūyam , ato yathāśakti saṁvibhajata datteti naḥ asmān āttha, kimanyadbrūyāt no hitamiti manuṣyāḥ ॥

tathā asurāḥ dayadhvamiti ; krūrā yūyaṁ hiṁsādiparāḥ, ato dayadhvaṁ prāṇiṣu dayāṁ kuruteti । tadetatprajāpateranuśāsanam adyāpyanuvartata eva । yaḥ pūrvaṁ prajāpatirdevādīnanuśaśāsa so'dyāpi anuśāstyeva daivyā stanayitnulakṣaṇayā vācā । kathameṣā śrūyate daivī vāk ? kāsau stanayitnuḥ ? da da da iti, dāmyata datta dayadhvamiti — eṣāṁ vākyānāmupalakṣaṇāya trirdakāra uccāryate anukṛtiḥ ; na tu stanayitnuśabdaḥ trireva, saṅkhyāniyamasya loke aprasiddhatvāt । yasmāt adyāpi prajāpatiḥ dāmyata datta dayadhvamityanuśāstyeva, tasmātkāraṇāt etattrayam ; kiṁ tat trayamityucyate — damaṁ dānaṁ dayāmiti śikṣet upādadyāt prajāpateranuśāsanamasmābhiḥ kartavyamityevaṁ matiṁ kuryāt । tathā ca smṛtiḥ — ‘trividhaṁ narakasyedaṁ dvāraṁ nāśanamātmanaḥ । kāmaḥ krodhastathā lobhastasmādetattrayaṁ tyajet’ (bha. gī. 16 । 21) iti । asya hi vidheḥ śeṣaḥ pūrvaḥ । tathāpi devādīnuddiśya kimarthaṁ dakāratrayamuccāritavān prajāpatiḥ pṛthaganuśāsanārthibhyaḥ ; te vā kathaṁ vivekena pratipannāḥ prajāpatermanogataṁ samānenaiva dakāravarṇamātreṇeti parābhiprāyajñā vikalpayanti । atraike āhuḥ — adāntatvādātṛtvādayālutvaiḥ aparādhitvamātmano manyamānāḥ śaṅkitā eva prajāpatāvūṣuḥ, kiṁ no vakṣyatīti ; teṣāṁ ca dakāraśravaṇamātrādeva ātmāśaṅkāvaśena tadarthapratipattirabhūt ; loke'pi hi prasiddham — putrāḥ śiṣyāścānuśāsyāḥ santo doṣāt nivartayitavyā iti ; ato yuktaṁ prajāpaterdakāramātroccāraṇam ; damāditraye ca dakārānvayāt ātmano doṣānurūpyeṇa devādīnāṁ vivekena pratipattuṁ ceti ; phalaṁ tu etat ātmadoṣajñāne sati doṣāt nivartayituṁ śakyate alpenāpyupadeśena, yathā devādayo dakāramātreṇeti । nanu etat trayāṇāṁ devādīnāmanuśāsanaṁ devādibhirapi ekaikameva upādeyam , adyatve'pi na tu trayaṁ manuṣyaiḥ śikṣitavyamiti । atrocyate — pūrvairdevādibhirviśiṣṭairanuṣṭhitam etattrayam , tasmāt manuṣyaireva śikṣitavyamiti । tatra dayālutvasyānanuṣṭheyatvaṁ syāt , katham ? asurairapraśastairanuṣṭhitatvāditi cet — na, tulyatvāt trayāṇām ; ataḥ anyo'trābhiprāyaḥ — prajāpateḥ putrā devādayastrayaḥ ; putrebhyaśca hitameva pitrā upadeṣṭavyam ; prajāpatiśca hitajñaḥ nānyathā upadiśati ; tasmāt putrānuśāsanaṁ prajāpateḥ paramam etat hitam ; ato manuṣyaireva etat trayaṁ śikṣitavyamiti । athavā na devāḥ asurā vā anye kecana vidyante manuṣyebhyaḥ ; manuṣyāṇāmeva adāntāḥ ye anyairuttamairguṇaiḥ sampannāḥ ; te devāḥ ; lobhapradhānā manuṣyāḥ ; tathā hiṁsāparāḥ krūrā asurāḥ ; te eva manuṣyāḥ adāntatvādidoṣatrayamapekṣya devādiśabdabhājo bhavanti, itarāṁśca guṇān sattvarajastamāṁsi apekṣya ; ataḥ manuṣyaireva śikṣitavyam etattrayamiti, tadapekṣayaiva prajāpatinopadiṣṭatvāt ; tathā hi manuṣyā adāntā lubdhāḥ krūrāśca dṛśyante ; tathā ca smṛtiḥ — ‘kāmaḥ krodhastathā lobhastasmādetattrayaṁ tyajet’ (bha. gī. 16 । 21) iti ॥

eṣa prajāpatiḥ yaddhṛdayaṁ prajāpatiḥ anuśāstītyanantaramevābhihitam । kaḥ punarasau anuśāstā prajāpatirityucyate — eṣa prajāpatiḥ ; kosau ? yaddhṛdayam , hṛdayamiti hṛdayasthā buddhirucyate ; yasmin śākalyabrāhmaṇānte nāmarūpakarmaṇāmupasaṁhāra ukto digvibhāgadvāreṇa, tadetat sarvabhūtapratiṣṭhaṁ sarvabhūtātmabhūtaṁ hṛdayaṁ prajāpatiḥ prajānāṁ sraṣṭā ; etat brahma, bṛhattvāt sarvātmatvācca brahma ; etatsarvam ; uktaṁ pañcamādhyāye hṛdayasya sarvatvam ; tatsarvaṁ yasmāt tasmādupāsyaṁ hṛdayaṁ brahma । tatra hṛdayanāmākṣaraviṣayameva tāvat upāsanamucyate ; tadetat hṛdayamiti nāma tryakṣaram , trīṇi akṣarāṇi asyeti tryakṣaram ; kāni punastāni trīṇyakṣarāṇyucyante ; hṛ ityekamakṣaram ; abhiharanti, hṛterāhṛtikarmaṇaḥ hṛ ityetadrūpamiti yo veda, yasmāt hṛdayāya brahmaṇe svāśca indriyāṇi anye ca viṣayāḥ śabdādayaḥ svaṁ svaṁ kāryamabhiharanti, hṛdayaṁ ca bhoktrarthamabhiharati — ataḥ hṛdayanāmnaḥ hṛ ityetadakṣaramiti yo veda — asmai viduṣe abhiharanti svāśca jñātayaḥ anye cāsambaddhāḥ, balimiti vākyaśeṣaḥ । vijñānānurūpyeṇa etatphalam । tathā da ityetadapyekamakṣaram ; etadapi dānārthasya dadāteḥ da ityetadrūpaṁ hṛdayanāmākṣaratvena nibaddham । atrāpi — hṛdayāya brahmaṇe svāśca karaṇāni anye ca viṣayāḥ svaṁ svaṁ vīryaṁ dadati, hṛdayaṁ bhoktre dadāti svaṁ vīryam , ato dakāra ityevaṁ yo veda, asmai dadati svāśca anye ca । tathā yamityetadapyekamakṣaram ; iṇo gatyarthasya yamityetadrūpam asminnāmni nibaddhamiti yo veda, sa svargaṁ lokameti । evaṁ nāmākṣarādapi īdṛśaṁ viśiṣṭaṁ phalaṁ prāpnoti, kimu vaktavyaṁ hṛdayasvarūpopāsanāt — iti hṛdayastutaye nāmākṣaropanyāsaḥ ॥

tasyaiva hṛdayākhyasya brahmaṇaḥ satyamityupāsanaṁ vidhitsannāha — tat , taditi hṛdayaṁ brahma parāmṛṣṭam ; vai iti smaraṇārtham ; tat yat hṛdayaṁ brahma smaryata ityekaḥ tacchabdaḥ ; tadetaducyate prakārāntareṇeti dvitīyaḥ tacchabdaḥ । kiṁ punaḥ tatprakārāntaram ? etadeva taditi etacchabdena sambadhyate tṛtīyastacchabdaḥ ; etaditi vakṣyamāṇaṁ buddhau sannidhīkṛtya āha ; āsa babhūva ; kiṁ punaḥ etadeva āsa ? yaduktaṁ hṛdayaṁ brahmeti, tat iti, tṛtīyaḥ tacchabdo viniyuktaḥ । kiṁ taditi viśeṣato nirdiśati ; satyameva, sacca tyacca mūrtaṁ cāmūrtaṁ ca satyaṁ brahma, pañcabhūtātmakamityetat । sa yaḥ kaścit satyātmānam etam , mahat mahattvāt , yakṣaṁ pūjyam , prathamajaṁ prathamajātam , sarvasmātsaṁsāriṇa etadevāgre jātaṁ brahma ataḥ prathamajam , veda vijānāti satyaṁ brahmeti ; tasyedaṁ phalamucyate — yathā satyena brahmaṇā ime lokā ātmasātkṛtā jitāḥ, evaṁ satyātmānaṁ brahma mahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda, sa jayati imān lokān ; kiṁ ca jito vaśīkṛtaḥ, innu ittham , yathā brahmaṇā asau śatruriti vākyaśeṣaḥ । asacca asadbhavet asau śatruḥ jito bhavedityarthaḥ । kasya etatphalamiti punarnigamayati — ya evametanmahadyakṣaṁ prathamajaṁ veda satyaṁ brahmeti । ato vidyānurūpaṁ phalaṁ yuktam , satyaṁ hyeva yasmādbrahma ॥

satyasya brahmaṇaḥ stutyarthamidamāha । mahadyakṣaṁ prathamajamityuktam , tatkathaṁ prathamajatvamityucyate — āpa evedamagra āsuḥ ; āpa iti karmasamavāyinyaḥ agnihotrādyāhutayaḥ ; agnihotrādyāhuteḥ dravātmakatvāt aptvam ; tāśca āpaḥ agnihotrādikarmāpavargottarakālaṁ kenacidadṛṣṭena sūkṣmeṇa ātmanā karmasamavāyitvamaparityajantyaḥ itarabhūtasahitā eva na kevalāḥ, karmasamavāyitvāttu prādhānyamapām — iti sarvāṇyeva bhūtāni prāgutpatteḥ avyākṛtāvasthāni kartṛsahitāni nirdiśyante ‘āpaḥ’ iti ; tā āpaḥ bījabhūtā jagataḥ avyākṛtātmanā avasthitāḥ ; tā eva idaṁ sarvaṁ nāmarūpavikṛtaṁ jagat agre āsuḥ, nānyatkiñcidvikārajātamāsīt ; tāḥ punaḥ āpaḥ satyamasṛjanta ; tasmātsatyaṁ brahma prathamajam ; tadetat hiraṇyagarbhasya sūtrātmano janma, yadavyākṛtasya jagato vyākaraṇam , tat satyaṁ brahma kutaḥ ? mahattvāt ; kathaṁ mahattvamityāha — yasmāt sarvasya sraṣṭṛ ; katham ? yatsatyaṁ brahma, tat prajāpatiṁ prajānāṁ patiṁ virājaṁ sūryādikaraṇam asṛjatetyanuṣaṅgaḥ ; prajāpatiḥ devān , sa virāṭ prajāpatiḥ devānasṛjata ; yasmāt sarvamevaṁ krameṇa satyādbrahmaṇo jātam , tasmānmahatsatyaṁ brahma । kathaṁ punaryakṣamityucyate — te evaṁ sṛṣṭā devāḥ pitaramapi virājamatītya, tadeva satyaṁ brahma upāsate ; ata etat prathamajaṁ mahat yakṣam ; tasmāt sarvātmanā upāsyaṁ tat ; tasyāpi satyasya brahmaṇo nāma satyamiti ; tadetat tryakṣaram ; kāni tānyakṣarāṇītyāha — sa ityekamakṣaram ; tītyekamakṣaram , tīti īkārānubandho nirdeśārthaḥ ; yamityekamakṣaram ; tatra teṣāṁ prathamottame akṣare sakārayakārau satyam , mṛtyurūpābhāvāt ; madhyataḥ madhye anṛtam ; anṛtaṁ hi mṛtyuḥ mṛtyvanṛtayoḥ takārasāmānyāt । tadetat anṛtaṁ takārākṣaraṁ mṛtyurūpam ubhayataḥ satyena sakārayakāralakṣaṇena parigṛhītaṁ vyāptam antarbhāvitaṁ satyarūpābhyām , ataḥ akiñcitkaraṁ tat , satyabhūyameva satyabāhulyameva bhavati ; evaṁ satyabāhulyaṁ sarvasya mṛtyoranṛtasya akiñcitkaratvaṁ ca yo vidvān , tamevaṁ vidvāṁsam anṛtaṁ kadācit pramādoktaṁ na hinasti ॥

asyādhunā satyasya brahmaṇaḥ saṁsthānaviśeṣe upāsanamucyate — tadyat ; kiṁ tat ? satyaṁ brahma prathamajam ; kim ? asau saḥ ; ko'sau ? ādityaḥ ; kaḥ punarasāvādityaḥ ? ya eṣaḥ ; ka eṣaḥ ? yaḥ etasmin ādityamaṇḍale puruṣaḥ abhimānī, so'sau satyaṁ brahma । yaścāyam adhyātmam yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣan akṣaṇi puruṣaḥ ; ca - śabdāt sa ca satyaṁ brahmeti sambandhaḥ । tāvetau ādityākṣisthau puruṣau ekasya satyasya brahmaṇaḥ saṁsthānaviśeṣau yasmāt , tasmāt anyonyasmin itaretarasmin ādityaścākṣuṣe cākṣuṣaśca āditye pratiṣṭhitau, adhyātmādhidaivatayoḥ anyonyopakāryopakārakatvāt ; kathaṁ pratiṣṭhitāvityucyate — raśmibhiḥ prakāśena anugrahaṁ kurvan eṣa ādityaḥ asmiṁścākṣuṣe adhyātme pratiṣṭhitaḥ ; ayaṁ ca cākṣuṣaḥ prāṇairādityamanugṛhṇan amuṣmin āditye adhidaive pratiṣṭhitaḥ ; saḥ asmin śarīre vijñānamayo bhoktā yadā yasminkāle utkramiṣyanbhavati, tadā asau cākṣuṣa ādityapuruṣaḥ raśmīnupasaṁhṛtya kevalena audāsīnyena rūpeṇa vyavatiṣṭhate ; tadā ayaṁ vijñānamayaḥ paśyati śuddhameva kevalaṁ viraśmi etanmaṇḍalaṁ candramaṇḍalamiva ; tadetat ariṣṭadarśanam prāsaṅgikaṁ pradarśyate, kathaṁ nāma puruṣaḥ karaṇīye yatnavānsyāditi ; na — evaṁ cākṣuṣaṁ puruṣamurarīkṛtya taṁ pratyanugrahāya ete raśmayaḥ svāmikartavyavaśātpūrvamāgacchanto'pi, punaḥ tatkarmakṣayamanurudhyamānā iva nopayanti na pratyāgacchanti enam । ato'vagamyate parasparopakāryopakārakabhāvāt satyasyaiva ekasya ātmanaḥ aṁśau etāviti ॥

tatra yaḥ, asau kaḥ ? yaḥ eṣaḥ etasminmaṇḍale puruṣaḥ satyanāmā ; tasya vyāhṛtayaḥ avayavāḥ ; katham ? bhūriti yeyaṁ vyāhṛtiḥ, sā tasya śiraḥ, prāthamyāt ; tatra sāmānyaṁ svayamevāha śrutiḥ — ekam ekasaṅkhyāyuktaṁ śiraḥ, tathā etat akṣaram ekaṁ bhūriti । bhuva iti bāhū, dvitvasāmānyāt ; dvau bāhū, dve ete akṣare । tathā svariti pratiṣṭhā ; dve pratiṣṭhe dve ete akṣare ; pratiṣṭhe pādau pratitiṣṭhatyābhyāmiti । tasyāsya vyāhṛtyavayavasya satyasya brahmaṇa upaniṣat rahasyam abhidhānam , yenābhidhānena abhidhīyamānaṁ tadbrahma abhimukhī bhavati lokavat ; kāsāvityāha — ahariti ; ahariti caitat rūpaṁ hanterjahāteśceti yo veda, sa hanti jahāti ca pāpmānaṁ ya evaṁ veda ॥

evaṁ yo'yaṁ dakṣiṇe'kṣanpuruṣaḥ, tasya bhūriti śira ityādi sarvaṁ samānam । tasyopaniṣat — ahamiti, pratyagātmabhūtatvāt । pūrvavat hanteḥ jahāteśceti ॥

manomayaḥ manaḥprāyaḥ, manasi upalabhyamānatvāt ; manasā copalabhata iti manomayo'yaṁ puruṣaḥ ; bhāḥsatyaḥ, bhā eva satyaṁ sadbhāvaḥ svarūpaṁ yasya so'yaṁ bhāḥsatyaḥ, bhāsvara ityetat ; manasaḥ sarvārthāvabhāsakatvāt manomayatvācca asya bhāsvaratvam ; tasmin antarhṛdaye hṛdayasyāntaḥ tasminnityetat ; yathā vrīhirvā yavo vā parimāṇataḥ, evaṁparimāṇaḥ tasminnantarhṛdaye yogibhirdṛśyata ityarthaḥ । sa eṣaḥ sarvasyeśānaḥ sarvasya svabhedajātasya īśānaḥ svāmī ; svāmitve'pi sati kaścidamātyāditantraḥ, ayaṁ tu na tathā ; kiṁ tarhi adhipatiḥ adhiṣṭhāya pālayitā ; sarvamidaṁ praśāsti, yadidaṁ kiñca yatkiñcitsarvaṁ jagat , tatsarvaṁ praśāsti । evaṁ manomayasyopāsanāt tathārūpāpattireva phalam । ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavati’ (śata. brā. 10 । 5 । 2 । 20) iti brāhmaṇam ॥

tathaiva upāsanāntaraṁ satyasya brahmaṇo viśiṣṭaphalamārabhyate — vidyudbrahmetyāhuḥ । vidyuto brahmaṇo nirvacanamucyate — vidānāt avakhaṇḍanāt tamaso meghāndhakāraṁ vidārya hi avabhāsate, ato vidyut ; evaṁguṇaṁ vidyut brahmeti yo veda, asau vidyati avakhaṇḍayati vināśayati pāpmanaḥ, enamātmānaṁ prati pratikūlabhūtāḥ pāpmāno ye tān sarvān pāpmanaḥ avakhaṇḍayatītyarthaḥ । ya evaṁ veda vidyudbrahmeti tasyānurūpaṁ phalam , vidyut hi yasmāt brahma ॥

punaḥ upāsanāntaram tasyaiva brahmaṇaḥ vāgvai brahmeti ; vāgiti śabdaḥ trayī ; tāṁ vācaṁ dhenum , dhenuriva dhenuḥ, yathā dhenuḥ caturbhiḥ stanaiḥ stanyaṁ payaḥ kṣarati vatsāya evaṁ vāgdhenuḥ vakṣyamāṇaiḥ stanaiḥ paya iva annaṁ kṣarati devādibhyaḥ । ke punaḥ te stanāḥ ? ke vā te, yebhyaḥ kṣarati ? tasyāḥ etasyā vāco dhenvāḥ, dvau stanau devā upajīvanti vatsasthānīyāḥ ; kau tau ? svāhākāraṁ ca vaṣaṭkāraṁ ca ; ābhyāṁ hi haviḥ dīyate devebhyaḥ । hantakāraṁ manuṣyāḥ ; hanteti manuṣyebhyaḥ annaṁ prayacchanti । svadhākāraṁ pitaraḥ ; svadhākāreṇa hi pitṛbhyaḥ svadhāṁ prayacchanti । tasyā dhenvā vācaḥ prāṇaḥ ṛṣabhaḥ ; prāṇena hi vākprasūyate ; mano vatsaḥ ; manasā hi prasrāvyate ; manasā hyālocite viṣaye vāk pravartate ; tasmāt manaḥ vatsasthānīyam । evaṁ vāgdhenūpāsakaḥ tādbhāvyameva pratipadyate ॥

ayamagnirvaiśvānaraḥ, pūrvavadupāsanāntaram ; ayam agniḥ vaiśvānaraḥ ; ko'yamagnirityāha — yo'yamantaḥ puruṣe । kiṁ śarīrārambhakaḥ ? netyucyate — yena agninā vaiśvānarākhyena idamannaṁ pacyate । kiṁ tadannam ? yadidam adyate bhujyate annaṁ prajābhiḥ, jāṭharo'gnirityarthaḥ । tasya sākṣādupalakṣaṇārthamidamāha — tasyāgneḥ annaṁ pacataḥ jāṭharasya eṣa ghoṣo bhavati ; ko'sau ? yaṁ ghoṣam , etaditi kriyāviśeṣaṇam , karṇāvapidhāya aṅgulībhyāmapidhānaṁ kṛtvā śṛṇoti । taṁ prajāpatimupāsīta vaiśvānaramagnim । atrāpi tādbhāvyaṁ phalam । tatra prāsaṅgikamidamariṣṭalakṣaṇamucyate — so'tra śarīre bhoktā yadā utkramiṣyanbhavati, nainaṁ ghoṣaṁ śṛṇoti ॥

sarveṣāmasminprakaraṇe upāsanānāṁ gatiriyaṁ phalaṁ cocyate — yadā vai puruṣaḥ vidvān asmāt lokāt praiti śarīraṁ parityajati, saḥ tadā vāyum āgacchati, antarikṣe tiryagbhūto vāyuḥ stimitaḥ abhedyastiṣṭhati ; sa vāyuḥ tatra svātmani tasmai samprāptāya vijihīte svātmāvayavān vigamayati chidrīkarotyātmānamityarthaḥ । kimparimāṇaṁ chidramityucyate — yathā rathacakrasya khaṁ chidraṁ prasiddhaparimāṇam ; tena chidreṇa sa vidvān ūrdhvaḥ ākramate ūrdhvaḥ san gacchati । sa ādityamāgacchati ; ādityaḥ brahmalokaṁ jigamiṣormārganirodhaṁ kṛtvā sthitaḥ ; so'pi evaṁvide upāsakāya dvāraṁ prayacchati ; tasmai sa tatra vijihīte ; yathā lambarasya khaṁ vāditraviśeṣasya chidraparimāṇam ; tena sa ūrdhva ākramate । sa candramasam āgacchati ; so'pi tasmai tatra vijihīte ; yathā dundubheḥ khaṁ prasiddham ; tena sa ūrdhva ākramate । sa lokaṁ prajāpatilokam āgacchati ; kiṁviśiṣṭam ? aśokaṁ mānasena duḥkhena vivarjitamityetat ; ahimaṁ himavarjitaṁ śārīraduḥkhavarjitamityarthaḥ ; taṁ prāpya tasmin vasati śāśvatīḥ nityāḥ samāḥ saṁvatsarānityarthaḥ ; brahmaṇo bahūnkalpān vasatītyetat ॥

etadvai paramaṁ tapaḥ ; kiṁ tat ? yat vyāhitaḥ vyādhitaḥ jvarādiparigṛhītaḥ san yat tapyate tadetat paramaṁ tapa ityevaṁ cintayet , duḥkhasāmānyāt । tasya evaṁ cintayato viduṣaḥ karmakṣayahetuḥ tadeva tapo bhavati anindataḥ aviṣīdataḥ । sa eva ca tena vijñānatapasā dagdhakilbiṣaḥ paramaṁ haiva lokaṁ jayati, ya evaṁ veda । tathā mumūrṣuḥ ādāveva kalpayati ; kim ? etadvai paramaṁ tapaḥ, yaṁ pretaṁ māṁ grāmādaraṇyaṁ haranti ṛtvijaḥ antyakarmaṇe, tat grāmādaraṇyagamanasāmānyāt paramaṁ mama tat tapo bhaviṣyati ; grāmādaraṇyagamanaṁ paramaṁ tapa iti hi prasiddham । paramaṁ haiva lokaṁ jayati, ya evaṁ veda । tathā etadvai paramaṁ tapaḥ yaṁ pretamagnāvabhyādadhati, agnipraveśasāmānyāt । paramaṁ haiva lokaṁ jayati ya evaṁ veda ॥

annaṁ brahmeti, tathā etat upāsanāntaraṁ vidhitsannāha — annaṁ brahma, annam adyate yat tat brahmetyeka ācāryā āhuḥ ; tat na tathā grahītavyam annaṁ brahmeti । anye cāhuḥ — prāṇo brahmeti ; tacca tathā na grahītavyam । kimarthaṁ punaḥ annaṁ brahmeti na grāhyam ? yasmāt pūyati klidyate pūtibhāvamāpadyate ṛte prāṇāt , tatkathaṁ brahma bhavitumarhati ; brahma hi nāma tat , yadavināśi । astu tarhi prāṇo brahma ; naivam ; yasmāt śuṣyati vai prāṇaḥ śoṣamupaiti ṛte annāt ; attā hi prāṇaḥ ; ataḥ annena ādyena vinā na śaknoti ātmānaṁ dhārayitum ; tasmāt śuṣyati vai prāṇaḥ ṛte'nnāt ; ataḥ ekaikasya brahmatā nopapadyate yasmāt , tasmāt ete ha tu eva annaprāṇadevate ekadhābhūyam ekadhābhāvaṁ bhūtvā gatvā paramatāṁ paramatvaṁ gacchataḥ brahmatvaṁ prāpnutaḥ । tadetat evamadhyavasya ha sma āha — sma prātṛdo nāma pitaramātmanaḥ ; kiṁsvit sviditi vitarke ; yathā mayā brahma parikalpitam , evaṁ viduṣe kiṁsvit sādhu kuryām , sādhu śobhanaṁ pūjām , kāṁ tu asmai pūjāṁ kuryāmityabhiprāyaḥ ; kimeva asmai viduṣe asādhu kuryām , kṛtakṛtyo'sau ityabhiprāyaḥ । annaprāṇau sahabhūtau brahmeti vidvān nāsau asādhukaraṇena khaṇḍito bhavati, nāpi sādhukaraṇena mahīkṛtaḥ । tam evaṁvādinaṁ sa pitā ha sma āha pāṇinā hastena nivārayan , mā prātṛda maivaṁ vocaḥ । kastu enayoḥ annaprāṇayoḥ ekadhābhūyaṁ bhūtvā paramatāṁ kastu gacchati ? na kaścidapi vidvān anena brahmadarśanena paramatāṁ gacchati ; tasmāt naivaṁ vaktumarhasi kṛtakṛtyo'sāviti ; yadyevam , bravītu bhavān kathaṁ paramatāṁ gacchatīti । tasmai u ha etat vakṣyamāṇaṁ vaca uvāca । kiṁ tat ? vīti ; kiṁ tat vi ityucyate — annaṁ vai vi ; anne hi yasmāt imāni sarvāṇi bhūtāni viṣṭāni āśritāni, ataḥ annaṁ vi ityucyate । kiñca ram iti ; ramiti ca uktavānpitā ; kiṁ punastat ram ? prāṇo vai ram ; kuta ityāha ; prāṇe hi yasmāt balāśraye sati sarvāṇi bhūtāni ramante, ato raṁ prāṇaḥ । sarvabhūtāśrayaguṇamannam , sarvabhūtaratiguṇaśca prāṇaḥ । na hi kaścidanāyatanaḥ nirāśrayaḥ ramate ; nāpi satyapyāyatane aprāṇo durbalo ramate ; yadā tu āyatanavānprāṇī balavāṁśca tadā kṛtārthamātmānaṁ manyamāno ramate lokaḥ ; ‘yuvā syātsādhuyuvādhyāyakaḥ’ (tai. u. 2 । 8 । 3) ityādiśruteḥ । idānīm evaṁvidaḥ phalamāha — sarvāṇi ha vai asmin bhūtāni viśanti annaguṇajñānāt , sarvāṇi bhūtāni ramante prāṇaguṇajñānāt , ya evaṁ veda ॥

uktham — tathā upāsanāntaram ; ukthaṁ śastram ; taddhi pradhānaṁ mahāvrate kratau ; kiṁ punastaduktham ; prāṇo vai uktham ; prāṇaśca pradhāna indriyāṇām , ukthaṁ ca śastrāṇām , ata ukthamityupāsīta । kathaṁ prāṇa ukthamityāha — prāṇaḥ hi yasmāt idaṁ sarvam utthāpayati ; utthāpanāt ukthaṁ prāṇaḥ ; na hi aprāṇaḥ kaściduttiṣṭhati ; tadupāsanaphalamāha — ut ha asmāt evaṁvidaḥ ukthavit prāṇavit vīraḥ putraḥ uttiṣṭhati ha — dṛṣṭam etatphalam ; adṛṣṭaṁ tu ukthasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati, ya evaṁ veda ॥

yajuriti copāsīta prāṇam ; prāṇo vai yajuḥ ; kathaṁ yajuḥ prāṇaḥ ? prāṇe hi yasmāt sarvāṇi bhūtāni yujyante ; na hi asati prāṇe kenacit kasyacit yogasāmarthyam ; ato yunaktīti prāṇo yajuḥ । evaṁvidaḥ phalamāha — yujyante udyacchante ityarthaḥ, ha asmai evaṁvide, sarvāṇi bhūtāni, śraiṣṭhyaṁ śreṣṭhabhāvaḥ tasmai śraiṣṭhyāya śreṣṭhabhāvāya, ayaṁ naḥ śreṣṭho bhavediti ; yajuṣaḥ prāṇasya sāyujyamityādi sarvaṁ samānam ॥

sāmeti copāsīta prāṇam । prāṇo vai sāma ; kathaṁ prāṇaḥ sāma ? prāṇe hi yasmāt sarvāṇi bhūtāni samyañci saṅgacchante, saṅgamanāt sāmyāpattihetutvāt sāma prāṇaḥ ; samyañci saṅgacchante ha asmai sarvāṇi bhūtāni ; na kevalaṁ saṅgacchanta eva, śreṣṭhabhāvāya ca asmai kalpante samarthyante ; sāmnaḥ sāyujyamityādi pūrvavat ॥

taṁ prāṇaṁ kṣattramityupāsīta । prāṇo vai kṣattram ; prasiddham etat — prāṇo hi vai kṣattram । kathaṁ prasiddhatetyāha — trāyate pālayati evaṁ piṇḍaṁ dehaṁ prāṇaḥ, kṣaṇitoḥ śastrādihiṁsitāt punaḥ māṁsena āpūrayati yasmāt , tasmāt kṣatatrāṇāt prasiddhaṁ kṣattratvaṁ prāṇasya । vidvatphalamāha — pra kṣattramatram , na trāyate anyena kenacidityatram , kṣattraṁ prāṇaḥ, tam atraṁ kṣattraṁ prāṇaṁ prāpnotītyarthaḥ । śākhāntare vā pāṭhāt kṣattramātraṁ prāpnoti, prāṇo bhavatītyarthaḥ । kṣattrasya sāyujyaṁ salokatāṁ jayati, ya evaṁ veda ॥

brahmaṇo hṛdayādyanekopādhiviśiṣṭasya upāsanamuktam ; atha idānīṁ gāyatryupādhiviśiṣṭasya upāsanaṁ vaktavyamityārabhyate । sarvacchandasāṁ hi gāyatrīchandaḥ pradhānabhūtam ; tatprayoktṛgayatrāṇāt gāyatrīti vakṣyati ; na ca anyeṣāṁ chandasāṁ prayoktṛprāṇatrāṇasāmarthyam ; prāṇātmabhūtā ca sā ; sarvacchandasāṁ ca ātmā prāṇaḥ ; prāṇaśca kṣatatrāṇāt kṣattramityuktam ; prāṇaśca gāyatrī ; tasmāt tadupāsanameva vidhitsyate ; dvijottamajanmahetutvācca — ‘gāyatryā brāhmaṇamasṛjata triṣṭubhā rājanyaṁ jagatyā vaiśyam’ ( ? ) iti dvijottamasya dvitīyaṁ janma gāyatrīnimittam ; tasmāt pradhānā gāyatrī ; ‘brahmaṇā vyutthāya brāhmaṇā abhivadanti, sa brāhmaṇo vipāpo virajo'vicikitso brāhmaṇo bhavati’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1), (bṛ. u. 3 । 8 । 8), (bṛ. u. 3 । 8 । 10), (bṛ. u. 4 । 4 । 23) ityuttamapuruṣārthasambandhaṁ brāhmaṇasya darśayati ; tacca brāhmaṇatvaṁ gāyatrījanmamūlam ; ato vaktavyaṁ gāyatryāḥ satattvam । gāyatryā hi yaḥ sṛṣṭo dvijottamaḥ niraṅkuśa eva uttamapuruṣārthasādhane adhikriyate ; ataḥ tanmūlaḥ paramapuruṣārthasambandhaḥ । tasmāt tadupāsanavidhānāya āha — bhūmirantarikṣaṁ dyaurityetāni aṣṭāvakṣarāṇi ; aṣṭākṣaram aṣṭhāvakṣarāṇi yasya tat idamaṣṭākṣaram ; ha vai prasiddhāvadyotakau ; ekaṁ prathamam , gāyatryai gāyatryāḥ, padam ; yakāreṇaiva aṣṭatvapūraṇam । etat u ha eva etadeva asyā gāyatryāḥ padaṁ pādaḥ prathamaḥ bhūmyādilakṣaṇaḥ trailokyātmā, aṣṭākṣaratvasāmānyāt । evam etat trailokyātmakaṁ gāyatryāḥ prathamaṁ padaṁ yo veda, tasyaitatphalam — sa vidvān yāvatkiñcit eṣu triṣu lokeṣu jetavyam , tāvatsarvaṁ ha jayati, yaḥ asyai etadevaṁ padaṁ veda ॥

tathā ṛcaḥ yajūṁṣi sāmānīti trayīvidyānāmākṣarāṇi etānyapi aṣṭāveva ; tathaiva aṣṭākṣaraṁ ha vai ekaṁ gāyatryai padaṁ dvitīyam , etat u ha eva asyā etat ṛgyajuḥsāmalakṣaṇam aṣṭākṣaratvasāmānyādeva । saḥ yāvatī iyaṁ trayī vidyā trayyā vidyayā yāvatphalajātam āpyate, tāvat ha jayati, yo'syā etat gāyatryāḥ traividyalakṣaṇaṁ padaṁ veda ॥

tathā prāṇaḥ apānaḥ vyānaḥ etānyapi prāṇādyabhidhānākṣarāṇi aṣṭau ; tacca gāyatryāstṛtīyaṁ padam ; yāvadidaṁ prāṇijātam , tāvat ha jayati, yo'syā etadevaṁ gāyatryāstṛtīyaṁ padaṁ veda । atha anantaraṁ gāyatryāstripadāyāḥ śabdātmikāyāsturīyaṁ padamucyate abhidheyabhūtam , asyāḥ prakṛtāyā gāyatryāḥ etadeva vakṣyamāṇaṁ turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣa tapati ; turīyamityādivākyapadārthaṁ svayameva vyācaṣṭe śrutiḥ — yadvai caturthaṁ prasiddhaṁ loke, tadiha turīyaśabdenābhidhīyate ; darśataṁ padamityasya ko'rtha ityucyate — dadṛśe iva dṛśyate iva hi eṣaḥ maṇḍalāntargataḥ puruṣaḥ ; ato darśataṁ padamucyate ; parorajā ityasya padasya ko'rtha ityucyate — sarvaṁ samastam u hi eva eṣaḥ maṇḍalasthaḥ puruṣaḥ rajaḥ rajojātaṁ samastaṁ lokamityarthaḥ, uparyupari ādhipatyabhāvena sarvaṁ lokaṁ rajojātaṁ tapati ; uparyuparīti vīpsā sarvalokādhipatyakhyāpanārthā ; nanu sarvaśabdenaiva siddhatvāt vīpsā anarthikā — naiṣa doṣaḥ ; yeṣām upariṣṭāt savitā dṛśyate tadviṣaya eva sarvaśabdaḥ syādityāśaṅkānivṛttyarthā vīpsā, ‘ye cāmuṣmātparāñco lokāsteṣāṁ ceṣṭe devakāmānāṁ ca’ (chā. u. 1 । 6 । 8) iti śrutyantarāt ; tasmāt sarvāvarodhārthā vīpsā ; yathā asau savitā sarvādhipatyalakṣaṇayā śriyā yaśasā ca khyātyā tapati, evaṁ haiva śriyā yaśasā ca tapati, yo'syā etadevaṁ turīyaṁ darśataṁ padaṁ veda ॥

saiṣā tripadā uktā yā trailokyatraividyaprāṇalakṣaṇā gāyatrī etasmin caturthe turīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā, mūrtāmūrtarasatvāt ādityasya ; rasāpāye hi vastu nīrasam apratiṣṭhitaṁ bhavati, yathā kāṣṭhādi dagdhasāram , tadvat ; tathā mūrtāmūrtātmakaṁ jagat tripadā gāyatrī āditye pratiṣṭhitā tadrasatvāt saha tribhiḥ pādaiḥ ; tadvai turīyaṁ padaṁ satye pratiṣṭhitam ; kiṁ punaḥ tat satyamityucyate — cakṣurvai satyam । kathaṁ cakṣuḥ satyamityāha — prasiddhametat , cakṣurhi vai satyam । kathaṁ prasiddhatetyāha — tasmāt — yat yadi idānīmeva dvau vivadamānau viruddhaṁ vadamānau eyātām āgaccheyātām ; aham adarśaṁ dṛṣṭavānasmīti anya āha ; aham aśrauṣam — tvayā dṛṣṭaṁ na tathā tadvastviti ; tayoḥ ya evaṁ brūyāt — ahamadrākṣamiti, tasmai eva śraddadhyāma ; na punaḥ yaḥ brūyāt ahamaśrauṣamiti ; śrotuḥ mṛṣā śravaṇamapi sambhavati ; na tu cakṣuṣo mṛṣā darśanam ; tasmāt na aśrauṣamityuktavate śraddadhyāma ; tasmāt satyapratipattihetutvāt satyaṁ cakṣuḥ ; tasmin satye cakṣuṣi saha tribhiḥ itaraiḥ pādaiḥ turīyaṁ padaṁ pratiṣṭhitamityarthaḥ । uktaṁ ca ‘sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣīti’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) । tadvai turīyapadāśrayaṁ satyaṁ bale pratiṣṭhitam ; kiṁ punaḥ tat balamityāha — prāṇo vai balam ; tasminprāṇe bale pratiṣṭhitaṁ satyam । tathā coktam — ‘sūtre tadotaṁ ca protaṁ ca’ (bṛ. u. 3 । 7 । 2) iti । yasmāt bale satyaṁ pratiṣṭhitam , tasmādāhuḥ — balaṁ satyādogīyaḥ ojīyaḥ ojastaramityarthaḥ ; loke'pi yasminhi yadāśritaṁ bhavati, tasmādāśritāt āśrayasya balavattaratvaṁ prasiddham ; na hi durbalaṁ balavataḥ kvacit āśrayabhūtaṁ dṛṣṭam ; evaṁ uktanyāyena u eṣā gāyatrī adhyātmam adhyātme prāṇe pratiṣṭhitā ; saiṣā gāyatrī prāṇaḥ ; ato gāyatryāṁ jagatpratiṣṭhitam ; yasminprāṇe sarve devā ekaṁ bhavanti, sarve vedāḥ, karmāṇi phalaṁ ca ; saivaṁ gāyatrī prāṇarūpā satī jagata ātmā । sā ha eṣā gayān tatre trātavatī ; ke punargayāḥ ? prāṇāḥ vāgādayaḥ vai gayāḥ, śabdakaraṇāt ; tān tatre saiṣā gāyatrī । tat tatra yat yasmāt gayān tatre, tasmāt gāyatrī nāma ; gayatrāṇāt gāyatrīti prathitā । saḥ ācāryaḥ upanīyamāṇavakamaṣṭavarṣaṁ yāmeva amūṁ gāyatrīṁ sāvitrīṁ savitṛdevatākām anvāha pacchaḥ ardharcaśaḥ samastāṁ ca, eṣaiva sa sākṣāt prāṇaḥ jagata ātmā māṇavakāya samarpitā iha idānīṁ vyākhyātā, nānyā ; sa ācāryaḥ yasmai māṇavakāya anvāha anuvakti, tasya māṇavakasya gayān prāṇān trāyate narakādipatanāt ॥

tāmetāṁ sāvitrīṁ ha eke śākhinaḥ anuṣṭubham anuṣṭupprabhavām anuṣṭupchandaskām anvāhurupanītāya । tadabhiprāyamāha — vāk anuṣṭup , vākca śarīre sarasvatī, tāmeva hi vācaṁ sarasvatīṁ māṇavakāyānubrūma ityetadvadantaḥ । na tathā kuryāt na tathā vidyāt , yat te āhuḥ mṛṣaiva tat ; kiṁ tarhi gāyatrīmeva sāvitrīmanubrūyāt ; kasmāt ? yasmāt prāṇo gāyatrītyuktam ; prāṇe ukte, vākca sarasvatī ca anye ca prāṇāḥ sarvaṁ māṇavakāya samarpitaṁ bhavati । kiñcedaṁ prāsaṅgikamuktvā gāyatrīvidaṁ stauti — yadi ha vai api evaṁvit bahviva — na hi tasya sarvātmano bahu nāmāsti kiñcit , sarvātmakatvādviduṣaḥ — pratigṛhṇāti, na haiva tat pratigrahajātaṁ gāyatryā ekañcana ekamapi padaṁ prati paryāptam ॥

sa ya imāṁstrīn — sa yaḥ gāyatrīvit imān bhūrādīn trīn gośvādidhanapūrṇān lokān pratigṛhṇīyāt , sa pratigrahaḥ, asyā gāyatryā etatprathamaṁ padaṁ yadvyākhyātam āpnuyāt prathamapadavijñānaphalam , tena bhuktaṁ syāt , na tvadhikadoṣotpādakaḥ sa pratigrahaḥ । atha punaḥ yāvatī iyaṁ trayī vidyā, yastāvat pratigṛhṇīyāt , so'syā etaddvitīyaṁ padamāpnuyāt , dvitīyapada vijñānaphalaṁ tena bhuktaṁ syāt । tathā yāvadidaṁ prāṇi, yastāvatpratigṛhṇīyāt , so'syā etattṛtīyaṁ padamāpnuyāt , tena tṛtīyapadavijñānaphalaṁ bhuktaṁ syāt । kalpayitvedamucyate ; pādatrayasamamapi yadi kaścitpratigṛhṇīyāt , tatpādatrayavijñānaphalasyaiva kṣayakāraṇam , na tvanyasya doṣasya kartṛtve kṣamam ; na caivaṁ dātā pratigrahītā vā ; gāyatrīvijñānastutaye kalpyate ; dātā pratigrahītā ca yadyapyevaṁ sambhāvyate, nāsau pratigrahaḥ aparādhakṣamaḥ ; kasmāt ? yataḥ abhyadhikamapi puruṣārthavijñānam avaśiṣṭameva caturthapādaviṣayaṁ gāyatryāḥ ; taddarśayati — atha asyāḥ etadeva turīyaṁ darśataṁ padaṁ parorajā ya eṣa tapati ; yadyaitat naiva kenacana kenacidapi pratigraheṇa āpyaṁ naiva prāpyamityarthaḥ, yathā pūrvoktāni trīṇi padāni ; etānyapi naiva āpyāni kenacit ; kalpayitvā evamuktam ; paramārthataḥ kuta u etāvat pratigṛhṇīyāt trailokyādisamam । tasmāt gāyatrī evaṁprakārā upāsyetyarthaḥ ॥

tasyā upasthānam — tasyā gāyatryāḥ upasthānam upetya sthānaṁ namaskaraṇam anena mantreṇa । ko'sau mantra ityāha — he gāyatri asi bhavasi trailokyapādena ekapadī, trayīvidyārūpeṇa dvitīyena dvipadī, prāṇādinā tṛtīyena tripadyasi, caturthena turīyeṇa catuṣpadyasi ; evaṁ caturbhiḥ pādaiḥ upāsakaiḥ padyase jñāyase ; ataḥ paraṁ pareṇa nirupādhikena svena ātmanā apadasi — avidyamānaṁ padaṁ yasyāstava, yena padyase — sā tvaṁ apat asi, yasmāt na hi padyase, neti netyātmatvāt । ato vyavahāraviṣayāya namaste turīyāya darśatāya padāya parorajase । asau śatruḥ pāpmā tvatprāptivighnakaraḥ, adaḥ tat ātmanaḥ kāryaṁ yat tvatprāptivighnakartṛtvam , mā prāpat maiva prāpnotu ; iti - śabdo mantraparisamāptyarthaḥ ; yaṁ dviṣyāt yaṁ prati dveṣaṁ kuryāt svayaṁ vidvān , taṁ prati anenopasthānam ; asau śatruḥ amukanāmeti nāma gṛhṇīyāt ; asmai yajñadattāya abhipretaḥ kāmaḥ mā samṛddhi samṛddhiṁ mā prāpnotviti vā upatiṣṭhate ; na haivāsmai devadattāya sa kāmaḥ samṛdhyate ; kasmai ? yasmai evamupatiṣṭhate । ahaṁ adaḥ devadattābhipretaṁ prāpamiti vā upatiṣṭhate । asāvado mā prāpadityāditrayāṇāṁ mantrapadānāṁ yathākāmaṁ vikalpaḥ ॥

gāyatryā mukhavidhānāya arthavāda ucyate — etat ha kila vai smaryate, tat tatra gāyatrīvijñānaviṣaye ; janako vaidehaḥ, buḍilo nāmataḥ, aśvatarāśvasyāpatyam āśvatarāśviḥ, taṁ kila uktavān ; yat nu iti vitarke, ho aho ityetat , tat yat tvaṁ gāyatrīvidabrūthāḥ, gāyatrīvidasmīti yadabrūthāḥ, kimidaṁ tasya vacaso'nanurūpam ; atha katham , yadi gāyatrīvit , pratigrahadoṣeṇa hastībhūto vahasīti । sa pratyāha rājñā smāritaḥ — mukhaṁ gāyatryāḥ hi yasmāt asyāḥ, he samrāṭ , na vidāñcakāra na vijñātavānasmi — iti hovāca ; ekāṅgavikalatvāt gāyatrīvijñānaṁ mama aphalaṁ jātam ।

śṛṇu tarhi ; tasyā gāyatryā agnireva mukham ; yadi ha vai api bahvivendhanam agnāvabhyādadhati laukikāḥ, sarvameva tatsandahatyevendhanam agniḥ — evaṁ haiva evaṁvit gāyatryā agnirmukhamityevaṁ vettītyevaṁvit syāt svayaṁ gāyatryātmā agnimukhaḥ san । yadyapi bahviva pāpaṁ kurute pratigrahādidoṣam , tatsarvaṁ pāpajātaṁ sampsāya bhakṣayitvā śuddhaḥ agnivat pūtaśca tasmātpratigrahadoṣāt gāyatryātmā ajaro'mṛtaśca sambhavati ॥

yo jñānakarmasamuccayakārī saḥ antakāle ādityaṁ prārthayati ; asti ca prasaṅgaḥ ; gāyatryāsturīyaḥ pādo hi saḥ ; tadupasthānaṁ prakṛtam ; ataḥ sa eva prārthyate । hiraṇmayena jyotirmayena pātreṇa, yathā pātreṇa iṣṭaṁ vastu apidhīyate, evamidaṁ satyākhyaṁ brahma jyotirmayena maṇḍalenāpihitamiva asamāhitacetasāmadṛśyatvāt ; taducyate — satyasyāpihitaṁ mukhaṁ mukhyaṁ svarūpam ; tat apidhānaṁ pātramapidhānamiva darśanapratibandhakāraṇam , tat tvam , he pūṣan , jagataḥ poṣaṇātpūṣā savitā, apāvṛṇu apāvṛtaṁ kuru darśanapratibandhakāraṇamapanayetyarthaḥ ; satyadharmāya satyaṁ dharmo'sya mama so'haṁ satyadharmā, tasmai tvadātmabhūtāyetyarthaḥ ; dṛṣṭaye darśanāya ; pūṣannityādīni nāmāni āmantraṇārthāni savituḥ ; ekarṣe, ekaścāsāvṛṣiśca ekarṣiḥ, darśanādṛṣiḥ ; sa hi sarvasya jagata ātmā cakṣuśca san sarvaṁ paśyati ; eko vā gacchatītyekarṣiḥ, ‘sūrya ekākī carati’ (tai. saṁ. 8 । 4 । 18) iti mantravarṇāt ; yama, sarvaṁ hi jagataḥ saṁyamanaṁ tvatkṛtam ; sūrya, suṣṭhu īrayate rasān raśmīn prāṇān dhiyo vā jagata iti ; prājāpatya, prajāpaterīśvarasyāpatyaṁ hiraṇyagarbhasya vā, he prājāpatya ; vyūha vigamaya raśmīn ; samūha saṅkṣipa ātmanastejaḥ, yenāhaṁ śaknuyāṁ draṣṭum ; tejasā hyapahatadṛṣṭiḥ na śaknuyāṁ tvatsvarūpamañjasā draṣṭum , vidyotana iva rūpāṇām ; ata upasaṁhara tejaḥ ; yat te tava rūpaṁ sarvakalyāṇānāmatiśayena kalyāṇaṁ kalyāṇatamam ; tat te tava paśyāmi paśyāmo vayam , vacanavyatyayena । yo'sau bhūrbhuvaḥsvarvyāhṛtyavayavaḥ puruṣaḥ, puruṣākṛtitvātpuruṣaḥ, so'hamasmi bhavāmi ; ‘aharaham’ iti ca upaniṣada uktatvādādityacākṣuṣayoḥ tadevedaṁ parāmṛśyate ; so'hamasmyamṛtamiti sambandhaḥ ; mamāmṛtasya satyasya śarīrapāte, śarīrastho yaḥ prāṇo vāyuḥ sa anilaṁ bāhyaṁ vāyumeva pratigacchatu ; tathā anyā devatāḥ svāṁ svāṁ prakṛtiṁ gacchantu ; atha idamapi bhasmāntaṁ sat pṛthivīṁ yātu śarīram । athedānīm ātmanaḥ saṅkalpabhūtāṁ manasi vyavasthitām agnidevatāṁ prārthayate — oṁ krato ; omiti krato iti ca sambodhanārthāveva ; oṅkārapratīkatvāt oṁ ; manomayatvācca kratuḥ ; he oṁ, he krato, smara smartavyam ; antakāle hi tvatsmaraṇavaśāt iṣṭā gatiḥ prāpyate ; ataḥ prārthyate — yat mayā kṛtam , tat smara ; punaruktiḥ ādarārthā । kiñca he agne, naya prāpaya, supathā śobhanena mārgeṇa, rāye dhanāya karmaphalaprāptaye ityarthaḥ ; na dakṣiṇena kṛṣṇena punarāvṛttiyuktena, kiṁ tarhi śuklenaiva supathā ; asmān viśvāni sarvāṇi, he deva, vayunāni prajñānāni sarvaprāṇināṁ vidvān ; kiñca yuyodhi apanaya viyojaya asmat asmattaḥ, juhurāṇaṁ kuṭilam , enaḥ pāpaṁ pāpajātaṁ sarvam ; tena pāpena viyuktā vayam eṣyāma uttareṇa pathā tvatprasādāt ; kiṁ tu vayaṁ tubhyam paricaryāṁ kartuṁ na śaknumaḥ ; bhūyiṣṭhāṁ bahutamāṁ te tubhyaṁ namauktiṁ namaskāravacanaṁ vidhema namaskāroktyā paricaremetyarthaḥ, anyatkartumaśaktāḥ santa iti ॥