asanneva sa bhavati । asadbrahmeti veda cet । asti brahmeti cedveda । santamena ntato viduriti । tasyaiṣa eva śārīra ātmā । yaḥ pūrvasya । athāto'nupraśnāḥ । utāvidvānamuṁ lokaṁ pretya । kaścana gacchatī 3 । āho vidvānamuṁ lokaṁ pretya । kaścitsamaśnutā 3 u । so'kāmayata । bahu syāṁ prajāyeyeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā । idaṁ sarvamasṛjata । yadidaṁ kiñca । tatsṛṣṭvā । tadevānuprāviśat । tadanupraviśya । sacca tyaccābhavat । niruktaṁ cāniruktaṁ ca । nilayanaṁ cānilayanaṁ ca । vijñānaṁ cāvijñānaṁ ca । satyaṁ cānṛtaṁ ca satyamabhavat । yadidaṁ kiñca । tatsatyamityācakṣate । tadapyeṣa śloko bhavati ॥ 1 ॥
asanneva asatsama eva, yathā asan apuruṣārthasambandhī, evaṁ saḥ bhavati apuruṣārthasambandhī । ko'sau ? yaḥ asat avidyamānaṁ brahma iti veda vijānāti cet yadi । tadviparyayeṇa yatsarvavikalpāspadaṁ sarvapravṛttibījaṁ sarvaviśeṣapratyastamitamapi, asti tat brahma iti veda cet , kutaḥ punarāśaṅkā tannāstitve ? vyavahārātītatvaṁ brahmaṇa iti brūmaḥ । vyavahāraviṣaye hi vācārambhaṇamātre astitvabhāvitabuddhiḥ tadviparīte vyavahārātīte nāstitvamapi pratipadyate । yathā ‘ghaṭādirvyavahāraviṣayatayopapannaḥ san , tadviparītaḥ asan’ iti prasiddham , evaṁ tatsāmānyādihāpi syādbrahmaṇo nāstitvaṁ pratyāśaṅkā । tasmāducyate - asti brahmeti cedvedeti । kiṁ punaḥ syāttadastīti vijānataḥ ? tadāha - santaṁ vidyamānaṁ brahmasvarūpeṇa paramārthasadātmāpannam enam evaṁvidaṁ viduḥ brahmavidaḥ । tataḥ tasmāt astitvavedanāt saḥ anyeṣāṁ brahmavadvijñeyo bhavatītyarthaḥ । athavā yo nāsti brahmeti manyate, sa sarvasyaiva sanmārgasya varṇāśramādivyavasthālakṣaṇasya nāstitvaṁ pratipadyate ; brahmapratipattyarthatvāttasya । ataḥ nāstikaḥ saḥ asan asādhurucyate loke । tadviparītaḥ san yaḥ asti brahmeti cedveda, sa tadbrahmapratipattihetuṁ sanmārgaṁ varṇāśramādivyavasthālakṣaṇaṁ śraddadhānatayā yathāvatpratipadyate yasmāt , tataḥ tasmāt santaṁ sādhumārgastham enaṁ viduḥ sādhavaḥ । tasmādastītyeva brahma pratipattavyamiti vākyārthaḥ । tasya pūrvasya vijñānamayasya eṣa eva śarīre vijñānamaye bhavaḥ śārīraḥ ātmā । ko'sau ? ya eṣa ānandamayaḥ । taṁ prati nāstyāśaṅkā nāstitve । apoḍhasarvaviśeṣatvāttu brahmaṇo nāstitvaṁ pratyāśaṅkā yuktā ; sarvasāmyācca brahmaṇaḥ । yasmādevam , ataḥ tasmāt atha anantaraṁ śrotuḥ śiṣyasya anupraśnāḥ ācāryoktimanu ete praśnāḥ । sāmānyaṁ hi brahma ākāśādikāraṇatvāt viduṣaḥ aviduṣaśca ; ataḥ aviduṣo'pi brahmaprāptirāśaṅkyate - uta api avidvān amuṁ lokaṁ paramātmānam itaḥ pretya kaścana, canaśabdaḥ apyarthe, avidvānapi gacchati prāpnoti ? ‘kiṁ vā na gacchati ? ’iti dvitīyo'pi praśno draṣṭavyaḥ, anupraśnā iti bahuvacanāt । vidvāṁsaṁ pratyanyau praśnau - yadyavidvānsāmānyaṁ kāraṇamapi brahma na gacchati, ato viduṣo'pi brahmāgamanamāśaṅkyate ; atastaṁ prati praśnaḥ - āho vidvāniti । ukāraṁ ca vakṣyamāṇamadhastādapakṛṣya takāraṁ ca pūrvasmādutaśabdādvyāsajya āho ityetasmātpūrvamutaśabdaṁ saṁyojya pṛcchati - utāho vidvāniti । vidvān brahmavidapi kaścit itaḥ pretya amuṁ lokaṁ samaśnute prāpnoti । samaśnute u ityevaṁ sthite, ayādeśe yalope ca kṛte, akārasya plutiḥ - samaśnutā 3 u iti । vidvānsamaśnute amuṁ lokam ; kiṁ vā, yathā avidvān , evaṁ vidvānapi na samaśnute ityaparaḥ praśnaḥ । dvāveva vā praśnau vidvadavidvadviṣayau ; bahuvacanaṁ tu sāmarthyaprāptapraśnāntarāpekṣayā ghaṭate । ‘asad brahmeti veda cet’ ‘asti brahmeti cedveda’ iti śravaṇādasti nāstīti saṁśayaḥ । tataḥ arthaprāptaḥ kimasti nāstīti prathamo'nupraśnaḥ । brahmaṇaḥ apakṣapātitvāt avidvāngacchati na gacchatīti dvitīyaḥ । brahmaṇaḥ samatve'pi aviduṣa iva viduṣo'pyagamanamāśaṅkya kiṁ vidvānsamaśnute na samaśnute iti tṛtīyo'nupraśnaḥ ॥
eteṣāṁ prativacanārtha uttaro grantha ārabhyate ।
tatra astitvameva tāvaducyate ।
yaccoktam ‘
satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’
iti,
tatra ca kathaṁ satyatvamityetadvaktavyamiti idamucyate ।
sattvoktyaiva satyatvamucyate ।
uktaṁ hi sadeva satyamiti ;
tasmātsattvoktyaiva satyatvamucyate ।
kathamevamarthatā avagamyate asya granthasya ?
śabdānugamāt ।
anenaiva hyarthenānvitāni uttaravākyāni -
‘tatsatyamityācakṣate’ (tai. u. 2 । 6 । 1) ‘yadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ityādīni ।
tatra asadeva brahmetyāśaṅkyate ।
kasmāt ?
yadasti,
tadviśeṣato gṛhyate ;
yathā ghaṭādi ।
yannāsti,
tannopalabhyate ;
yathā śaśaviṣāṇādi ।
tathā nopalabhyate brahma ;
tasmādviśeṣataḥ agrahaṇānnāstīti ।
tanna,
ākāśādikāraṇatvādbrahmaṇaḥ ।
na nāsti brahma ।
kasmāt ?
ākāśādi hi sarvaṁ kāryaṁ brahmaṇo jātaṁ gṛhyate ;
yasmācca jāyate kiñcit ,
tadastīti dṛṣṭaṁ loke,
yathā ghaṭāṅkurādikāraṇaṁ mṛdbījādi ;
tasmādākāśādikāraṇatvādasti brahma ।
na cāsato jātaṁ kiñcidgṛhyate loke kāryam ।
asataścennāmarūpādi kāryam ,
nirātmakatvānnopalabhyeta ;
upalabhyate tu ;
tasmādasti brahma ।
asataścetkāryaṁ gṛhyamāṇamapi asadanvitameva syāt ;
na caivam ;
tasmādasti brahma ।
tatra ‘kathamasataḥ sajjāyeta’ (chā. u. 6 । 2 । 2) iti śrutyantaramasataḥ sajjanmāsambhavamanvācaṣṭe nyāyataḥ ।
tasmātsadeva brahmeti yuktam ।
tadyadi mṛdbījādivat kāraṇaṁ syāt ,
acetanaṁ tarhi ।
na ;
kāmayitṛtvāt ।
na hi kāmayitracetanamasti loke ।
sarvajñaṁ hi brahmetyavocāma ;
ataḥ kāmayitṛtvopapattiḥ ।
kāmayitṛtvādasmadādivadanāptakāmamiti cet ,
na ;
svātantryāt ।
yathā anyānparavaśīkṛtya kāmādidoṣāḥ pravartayanti,
na tathā brahmaṇaḥ pravartakāḥ kāmāḥ ।
kathaṁ tarhi ?
satyajñānalakṣaṇāḥ svātmabhūtatvādviśuddhāḥ ।
na tairbrahma pravartyate ;
teṣāṁ tu tatpravartakaṁ brahma prāṇikarmāpekṣayā ।
tasmātsvātantryaṁ kāmeṣu brahmaṇaḥ ;
ato na anāptakāmaṁ brahma ।
sādhanāntarānapekṣatvācca ।
yathā anyeṣāmanātmabhūtā dharmādinimittāpekṣāḥ kāmāḥ svātmavyatiriktakāryakaraṇasādhanāntarāpekṣāśca,
na tathā brahmaṇaḥ ।
kiṁ tarhi ?
svātmano'nanyāḥ ।
tadetadāha -
so'kāmayata ।
saḥ ātmā yasmādākāśaḥ sambhūtaḥ,
akāmayata kāmitavān ।
katham ?
bahu prabhūtaṁ syāṁ bhaveyam ।
kathamekasyārthāntarānanupraveśe bahutvaṁ syāditi,
ucyate -
prajāyeya utpadyeya ।
na hi putrotpatterivārthāntaraviṣayaṁ bahubhavanam ।
kathaṁ tarhi ?
ātmasthānabhivyaktanāmarūpābhivyaktyā ।
yadā ātmasthe anabhivyakte nāmarūpe vyākriyete,
tadā ātmasvarūpāparityāgenaiva brahmaṇaḥ apravibhaktadeśakāle sarvāvasthāsu vyākriyete ।
tadetannāmarūpavyākaraṇaṁ brahmaṇo bahubhavanam ।
nānyathā niravayavasya brahmaṇo bahutvāpattirupapadyate alpatvaṁ vā,
yathā ākāśasyālpatvaṁ bahutvaṁ ca vastvantarakṛtameva ।
ataḥ taddvāreṇaivātmā bahu bhavati ।
na hyātmano'nyadanātmabhūtaṁ tatpravibhaktadeśakālaṁ sūkṣmaṁ vyavahitaṁ viprakṛṣṭaṁ bhūtaṁ bhavadbhaviṣyadvā vastu vidyate ।
ataḥ nāmarūpe sarvāvasthe brahmaṇaivātmavatī ।
na brahma tadātmakam ।
te tatpratyākhyāne na sta eveti tadātmake ucyete ।
tābhyāṁ ca upādhibhyāṁ jñātṛjñeyajñānaśabdārthādisarvasaṁvyavahārabhāgbrahma ।
saḥ ātmā evaṁkāmaḥ san tapaḥ atapyata ।
tapa iti jñānamucyate,
‘yasya jñānamayaṁ tapaḥ’ (mu. u. 1 । 1 । 8) iti śrutyantarāt ।
āptakāmatvācca itarasya asambhava eva tapasaḥ ।
tattapaḥ atapyata taptavān ,
sṛjyamānajagadracanādiviṣayāmālocanāmakarodātmetyarthaḥ ।
saḥ evamālocya tapaḥ taptvā prāṇikarmādinimittānurūpam idaṁ sarvaṁ jagat deśataḥ kālataḥ nāmnā rūpeṇa ca yathānubhavaṁ sarvaiḥ prāṇibhiḥ sarvāvasthairanubhūyamānam asṛjata sṛṣṭavān ।
yadidaṁ kiñca yatkiñcedamaviśiṣṭam ,
tat idaṁ jagat sṛṣṭvā,
kimakaroditi,
ucyate -
tadeva sṛṣṭaṁ jagat anuprāviśaditi ॥
tatraitaccintyam -
kathamanuprāviśaditi ।
kim ,
yaḥ sraṣṭā,
sa tenaivātmanānuprāviśat ,
uta anyeneti ?
kiṁ tāvadyuktam ?
ktvāpratyayaśravaṇāt ,
yaḥ sraṣṭā,
sa evānuprāviśaditi ।
nanu na yuktaṁ mṛdvaccetkāraṇaṁ brahma,
tadātmakatvātkāryasya,
kāraṇameva hi kāryātmanā pariṇamate ;
ataḥ apraviṣṭasyaiva kāryotpatterūrdhvaṁ pṛthakkāraṇasya punaḥ praveśo'nupapannaḥ ।
na hi ghaṭapariṇāmavyatirekeṇa mṛdo ghaṭe praveśo'sti ।
yathā ghaṭe cūrṇātmanā mṛdo'nupraveśaḥ,
evamanena ātmanā nāmarūpakārye anupraveśa ātmanaḥ iti cet ,
śrutyantarācca ‘anena jīvenātmanānupraviśya’ (chā. u. 6 । 3 । 2) iti ;
naivaṁ yuktam ,
ekatvādbrahmaṇaḥ ।
mṛdātmanastvanekatvāt sāvayavatvācca yukto ghaṭe mṛdaścūrṇātmanānupraveśaḥ,
mṛdaścūrṇasya apraviṣṭadeśatvācca ।
na tvātmana ekatve sati niravayavatvādapraviṣṭadeśābhāvācca praveśa upapadyate ;
kathaṁ tarhi praveśaḥ syāt ?
yuktaśca praveśaḥ,
śrutatvāt - ‘
tadevānuprāviśat’
iti ।
sāvayavamevāstu ;
tarhi sāvayavatvāt mukho hastapraveśavat nāmarūpakārye jīvātmanānupraveśo yukta eveti cet ,
na ;
aśūnyadeśatvāt ।
na hi kāryātmanā pariṇatasya nāmarūpakāryadeśavyatirekeṇa ātmaśūnyaḥ pradeśo'sti,
yaṁ praviśejjīvātmanā ।
kāraṇameva cetpraviśet ,
jīvātmatvaṁ jahyāt ,
yathā ghaṭo mṛtpraveśe ghaṭatvaṁ jahāti । ‘
tadevānuprāviśat’
iti ca śruterna kāraṇānupraveśo yuktaḥ ।
kāryāntarameva syāditi cet -
tadevānuprāviśaditi jīvātmarūpaṁ kāryaṁ nāmarūpapariṇataṁ kāryāntarameva āpadyata iti cet ,
na ;
virodhāt ।
na hi ghaṭo ghaṭāntaramāpadyate,
vyatirekaśrutivirodhācca ।
jīvasya nāmarūpakāryavyatirekānuvādinyaḥ śrutayo virudhyeran ;
tadāpattau mokṣāsambhavācca ।
na hi yato mucyamānaḥ,
tadeva āpadyate ।
na hi śṛṅkhalāpattiḥ baddhasya taskarādeḥ ।
bāhyāntarbhedena pariṇatamiti cet -
tadeva kāraṇaṁ brahma śarīrādyādhāratvena tadantarjīvātmanā ādheyatvena ca pariṇatamiti cet ,
na ;
bahiṣṭhasya praveśopapatteḥ ।
na hi yo yasyāntaḥsthaḥ sa eva tatpraviṣṭa ucyate ।
bahiṣṭhasyānupraveśaḥ syāt ,
praveśaśabdārthasyaivaṁ dṛṣṭatvāt -
yathā gṛhaṁ kṛtvā prāviśaditi ।
jalasūryakādipratibimbavat praveśaḥ syāditi cet ,
na ;
aparicchinnatvādamūrtatvācca ।
paricchinnasya mūrtasyānyasya anyatra prasādasvabhāvake jalādau sūryakādipratibimbodayaḥ syāt ,
na tvātmanaḥ ;
amūrtatvāt ,
ākāśādikāraṇasya ātmanaḥ vyāpakatvāt ।
tadviprakṛṣṭadeśapratibimbādhāravastvantarābhāvācca pratibimbavatpraveśo na yuktaḥ ।
evaṁ tarhi naivāsti praveśaḥ ;
na ca gatyantaramupalabhāmahe, ‘
tadevānuprāviśat’
iti śruteḥ ।
śrutiśca no'tīndriyaviṣaye vijñānotpattau nimittam ।
na cāsmādvākyāt yatnavatāmapi vijñānamutpadyate ।
hanta tarhyanarthakatvādapohyametadvākyam ‘
tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’
iti ;
na,
anyārthatvāt ।
kimarthamasthāne carcā ?
prakṛto hyanyo vivakṣito'sya vākyārthaḥ asti ;
sa smartavyaḥ -
‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘yo veda nihitaṁ guhāyām’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti ।
tadvijñānaṁ ca vivakṣitam ;
prakṛtaṁ ca tat ।
brahmasvarūpāvagamāya ca ākāśādyannamayāntaṁ kāryaṁ pradarśitam ;
brahmāvagamaśca ārabdhaḥ ।
tatra annamayādātmano'nyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ ;
tadantarmanomayo vijñānamaya iti vijñānaguhāyāṁ praveśitaḥ ;
tatra ca ānandamayo viśiṣṭa ātmā pradarśitaḥ ।
ataḥ paramānandamayaliṅgādhigamadvāreṇa ānandavivṛddhyavasāna ātmā ।
brahma pucchaṁ pratiṣṭhā sarvavikalpāspado nirvikalpo'syāmeva guhāyāmadhigantavya iti tatpraveśaḥ prakalpyate ।
na hyanyatropalabhyate brahma,
nirviśeṣatvāt ;
viśeṣasambandho hyupalabdhiheturdṛṣṭaḥ -
yathā rāhoścandrārkaviśeṣasambandhaḥ ।
evamantaḥkaraṇaguhātmasambandho brahmaṇa upalabdhihetuḥ,
saṁnikarṣāt ,
avabhāsātmakatvācca antaḥkaraṇasya ।
yathā ca ālokaviśiṣṭaghaṭādyupalabdhiḥ,
evaṁ buddhipratyayālokaviśiṣṭātmopalabdhiḥ syāt ,
tasmāt upalabdhihetau guhāyāṁ nihitamiti prakṛtameva ।
tadvṛttisthānīye tviha punastatsṛṣṭvā tadevānuprāviśadityucyate ॥
devedamākāśādikāraṇaṁ kāryaṁ sṛṣṭvā tadanupraviṣṭamivāntarguhāyāṁ buddhau draṣṭṛ śrotṛ mantṛ vijñātrityevaṁ viśeṣavadupalabhyate । sa eva tasya praveśaḥ ; tasmādasti tatkāraṇaṁ brahma । ataḥ astitvādastītyevopalabdhavyaṁ tat । tat kāryamanupraviśya ; kim ? sacca mūrtaṁ tyacca amūrtam abhavat । mūrtāmūrte hyavyākṛtanāmarūpe ātmasthe antargatena ātmanā vyākriyete mūrtāmūrtaśabdavācye । te ātmanā tvapravibhaktadeśakāle iti kṛtvā ātmā te abhavadityucyate । kiṁ ca, niruktaṁ cāniruktaṁ ca, niruktaṁ nāma niṣkṛṣya samānāsamānajātīyebhyaḥ deśakālaviśiṣṭatayā idaṁ tadityuktam ; aniruktaṁ tadviparītam ; niruktānirukte api mūrtāmūrtayoreva viśeṣaṇe । yathā sacca tyacca pratyakṣaparokṣe, tathā nilayanaṁ cānilayanaṁ ca । nilayanaṁ nīḍam āśrayaḥ mūrtasyaiva dharmaḥ ; anilayanaṁ tadviparītam amūrtasyaiva dharmaḥ । tyadaniruktānilayanāni amūrtadharmatve'pi vyākṛtaviṣayāṇyeva, sargottarakālabhāvaśravaṇāt । tyaditi prāṇādyaniruktaṁ tadevānilayanaṁ ca । ato viśeṣaṇāni amūrtasya vyākṛtaviṣayāṇyevaitāni । vijñānaṁ cetanam ; avijñānaṁ tadrahitamacetanaṁ pāṣāṇādi । satyaṁ ca vyavahāraviṣayam , adhikārāt ; na paramārthasatyam ; ekameva hi paramārthasatyaṁ brahma । iha punaḥ vyavahāraviṣayamāpekṣikaṁ satyam , mṛgatṛṣṇikādyanṛtāpekṣayā udakādi satyamucyate । anṛtaṁ ca tadviparītam । kiṁ punaḥ ? etatsarvamabhavat , satyaṁ paramārthasatyam ; kiṁ punastat ? brahma, ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ iti prakṛtatvāt । yasmāt , sattyadādikaṁ mūrtāmūrtadharmajātaṁ yatkiñcedaṁ sarvamaviśiṣṭaṁ vikārajātamekameva sacchabdavācyaṁ brahmābhavat , tadvyatirekeṇābhāvānnāmarūpavikārasya, tasmāt tat brahma satyamityācakṣate brahmavidaḥ । asti nāstītyanupraśnaḥ prakṛtaḥ ; tasya prativacanaviṣaye etaduktam - ‘ātmākāmayata bahu syām’ iti । sa yathākāmaṁ ca ākāśādikāryaṁ sattyadādilakṣaṇaṁ sṛṣṭvā tadanupraviśya paśyañśṛṇvanmanvāno vijānan bahvabhavat ; tasmāt tadevedamākāśādikāraṇaṁ kāryasthaṁ parame vyoman hṛdayaguhāyāṁ nihitaṁ tatpratyayāvabhāsaviśeṣeṇopalabhyamānamastītyevaṁ vijānīyādityuktaṁ bhavati । tat etasminnarthe brāhmaṇokte eṣaḥ ślokaḥ mantraḥ bhavati । yathā pūrveṣvannamayādyātmaprakāśakāḥ pañcasvapi, evaṁ sarvāntaratamātmāstitvaprakāśako'pi mantraḥ kāryadvāreṇa bhavati ॥
iti ṣaṣṭhānuvākabhāṣyam ॥