śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

taittirīyopaniṣadbhāṣyam

karatalakalitādvayātmatattvaṁ kṣapitadurantacirantanapramoham ।
upacitamuditoditairguṇaughaiḥ upaniṣadāmayamujjahāra bhāṣyam ।।

ॐ saha nāvavatu । saha nau bhunaktu । saha vīryaṁ karavāvahai । tejasvi nāvadhītamastu mā vidviṣāvahai ॥ ॐ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥
satyaṁ jñānamanantaṁ brahma ākāśādikāryamannamayāntaṁ sṛṣṭvā tadevānupraviṣṭaṁ viśeṣavadivopalabhyamānaṁ yasmāt , tasmāt sarvakāryavilakṣaṇam adṛśyādidharmakameva ānandaṁ tadevāhamiti vijānīyāt , anupraveśasya tadarthatvāt ; tasyaivaṁ vijānataḥ śubhāśubhe karmaṇī janmāntarārambhake na bhavataḥ ityevamānandavallyāṁ vivakṣito'rthaḥ । parisamāptā ca brahmavidyā । ataḥ paraṁ brahmavidyāsādhanaṁ tapo vaktavyam ; annādiviṣayāṇi ca upāsanānyanuktānītyataḥ idamārabhyate -
bhṛgurvai vāruṇiḥ । varuṇaṁ pitaramupasasāra । adhīhi bhagavo brahmeti । tasmā etatprovāca । annaṁ prāṇaṁ cakṣuḥ śrotraṁ mano vācamiti । taṁ hovāca । yato vā imāni bhūtāni jāyante । yena jātāni jīvanti । yatprayantyabhisaṁviśanti । tadvijijñāsasva । tadbrahmeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā ॥ 1 ॥
ākhyāyikā vidyāstutaye, priyāya putrāya pitrokteti - bhṛgurvai vāruṇiḥ । vai - śabdaḥ prasiddhānusmārakaḥ, bhṛgurityevaṁ nāmā prasiddho anusmāryate, vāruṇiḥ varuṇasyāpatyaṁ vāruṇiḥ varuṇaṁ pitaraṁ brahma vijijñāsuḥ upasasāra upagatavān - adhīhi bhagavo brahma ityanena mantreṇa । adhīhi adhyāpaya kathaya । sa ca pitā vidhivadupasannāya tasmai putrāya etat vacanaṁ provāca - annaṁ prāṇaṁ cakṣuḥ śrotram mano vācam iti । annaṁ śarīraṁ tadabhyantaraṁ ca prāṇam attāram anantaramupalabdhisādhanāni cakṣuḥ śrotraṁ mano vācam ityetāni brahmopalabdhau dvārāṇyuktavān । uktvā ca dvārabhūtānyetānyannādīni taṁ bhṛguṁ hovāca brahmaṇo lakṣaṇam । kiṁ tat ? yataḥ yasmāt imāni brahmādīni stambaparyantāni bhūtāni jāyante, yena jātāni jīvanti prāṇāndhārayanti vardhante, vināśakāle ca yatprayanti yadbrahma pratigacchanti, abhisaṁviśanti tādātmyameva pratipadyante, utpattisthitilayakāleṣu yadātmatāṁ na jahati bhūtāni, tadetadbrahmaṇo lakṣaṇam , tadbrahma vijijñāsasva viśeṣeṇa jñātumicchasva ; yadevaṁlakṣaṇaṁ brahma tadannādidvāreṇa pratipadyasvetyarthaḥ । śrutyantaraṁ ca - prāṇasya prāṇamuta cakṣuṣaścakṣuruta śrotrasya śrotramannasyānnaṁ manaso ye mano viduste nicikyurbrahma purāṇamagryam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 18) iti brahmopalabdhau dvārāṇyetānīti darśayati । sa bhṛguḥ brahmopalabdhidvārāṇi brahmalakṣaṇaṁ ca śrutvā pituḥ, tapo brahmopalabdhisādhanatvena atapyata taptavān । kutaḥ punaranupadiṣṭasyaiva tapasaḥ sādhanatvapratipattirbhṛgoḥ ? sāvaśeṣokteḥ । annādibrahmaṇaḥ pratipattau dvāraṁ lakṣaṇaṁ ca yato imāni ityādyuktavān । sāvaśeṣaṁ hi tat , sākṣādbrahmaṇo'nirdeśāt । anyathā hi svarūpeṇaiva brahma nirdeṣṭavyaṁ jijñāsave putrāya idamitthaṁrūpaṁ brahma iti ; na caivaṁ niradiśat ; kiṁ tarhi, sāvaśeṣamevoktavān । ato'vagamyate nūnaṁ sādhanāntaramapyapekṣate pitā brahmavijñānaṁ pratīti । tapoviśeṣapratipattistu sarvasādhakatamatvāt ; sarveṣāṁ hi niyatasādhyaviṣayāṇāṁ sādhanānāṁ tapa eva sādhakatamaṁ sādhanamiti hi prasiddhaṁ loke । tasmāt pitrā anupadiṣṭamapi brahmavijñānasādhanatvena tapaḥ pratipede bhṛguḥ । tacca tapo bāhyāntaḥkaraṇasamādhānam , taddvārakatvādbrahmapratipatteḥ, ‘manasaścendriyāṇāṁ ca hyaikāgryaṁ paramaṁ tapaḥ । tajjyāyaḥ sarvadharmebhyaḥ sa dharmaḥ para ucyateiti smṛteḥ । sa ca tapastaptvā
iti prathamānuvākabhāṣyam ॥
annaṁ brahmeti vyajānāt । annāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । annena jātāni jīvanti । annaṁ prayantyabhisaṁviśantīti । tadvijñāya । punareva varuṇaṁ pitaramupasasāra । adhīhi bhagavo brahmeti । taṁ hovāca । tapasā brahma vijijñāsasva । tapo brahmeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā ॥ 1 ॥
annaṁ brahmeti vyajānāt vijñātavān । taddhi yathoktalakṣaṇopetam । katham ? annāddhyeva khalu imāni bhūtāni jāyante । annena jātāni jīvanti । annaṁ prayantyabhisaṁviśantīti । tasmādyuktamannasya brahmatvamityabhiprāyaḥ । sa evaṁ tapastaptvā, annaṁ brahmeti vijñāya lakṣaṇena upapattyā ca punareva saṁśayamāpannaḥ varuṇaṁ pitaramupasasāra - adhīhi bhagavo brahmeti । kaḥ punaḥ saṁśayaheturasyeti, ucyate - annasyotpattidarśanāt । tapasaḥ punaḥ punarupadeśaḥ sādhanātiśayatvāvadhāraṇārthaḥ । yāvadbrahmaṇo lakṣaṇaṁ niratiśayaṁ na bhavati, yāvacca jijñāsā na nivartate, tāvattapa eva te sādhanam ; tapasaiva brahma vijijñāsasvetyarthaḥ । ṛjvanyat
iti dvitīyānuvākabhāṣyam ॥
prāṇo brahmeti vyajānāt । prāṇāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । prāṇena jātāni jīvanti । prāṇaṁ prayantyabhisaṁviśantīti । tadvijñāya । punareva varuṇaṁ pitaramupasasāra । adhīhī bhagavo brahmeti । taṁ hovāca । tapasā brahma vijijñāsasva । tapo brahmeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā ॥ 1 ॥
iti tṛtīyo'nuvākaḥ ॥
mano brahmeti vyajānāt । manaso hyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । manasā jātāni jīvanti । manaḥ prayantyabhisaṁviśantīti । tadvijñāya । punareva varuṇaṁ pitaramusasāra । adhīhi bhagavo brahmeti । taṁ hovāca । tapasā brahma vijijñāsasva । tapo brahmeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā ॥ 1 ॥
iti caturtho'nuvākaḥ ॥
vijñānaṁ brahmeti vyajānāt । vijñānāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । vijñānena jātāni jīvanti । vijñānaṁ prayantyabhisaṁviśantīti । tadvijñāya । punareva varuṇaṁ pitaramupasasāra । adhīhi bhagavo brahmeti । taṁ hovāca । tapasā brahma vijijñāsasva । tapo brahmeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā ॥ 1 ॥
iti pañcamo'nuvākaḥ ॥
ānando brahmeti vyajānāt । ānandāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । ānandena jātāni jīvanti । ānandaṁ prayantyabhisaṁviśantīti । saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā । parame vyoman pratiṣṭhitā । sa ya evaṁ veda pratitiṣṭhati । annavānannādo bhavati । mahān bhavati । prajayā paśubhirbrahmavarcasena । mahān kīrtyā ॥ 1 ॥
evaṁ tapasā viśuddhātmā prāṇādiṣu sākalyena brahmalakṣaṇamapaśyan śanaiḥ śanaiḥ antaranupraviśya antaratamamānandaṁ brahma vijñātavān tapasaiva sādhanena bhṛguḥ ; tasmāt brahma vijijñāsunā bāhyāntaḥkaraṇasamādhānalakṣaṇaṁ paramaṁ tapaḥ sādhanamanuṣṭheyamiti prakaraṇārthaḥ । adhunā ākhyāyikāṁ ca upasaṁhṛtya śrutiḥ svena vacanena ākhyāyikānirvartyamarthamācaṣṭe । saiṣā bhārgavī bhṛguṇā viditā varuṇena proktā vāruṇī vidyā parame vyoman hṛdayākāśaguhāyāṁ parame ānande advaite pratiṣṭhitā parisamāptā annamayādātmano'dhipravṛttā । ya evamanyo'pi tapasaiva sādhanena anenaiva krameṇa anupraviśya ānandaṁ brahma veda, sa evaṁ vidyāpratiṣṭhānāt pratitiṣṭhati ānande parame brahmaṇi, brahmaiva bhavatītyarthaḥ । dṛṣṭaṁ ca phalaṁ tasyocyate - annavān prabhūtamannamayasya vidyata ityannavān ; sattāmātreṇa tu sarvo hi annavāniti vidyāyā viśeṣo na syāt । evamannamattītyannādaḥ, dīptāgnirbhavatītyarthaḥ । mahānbhavati । kena mahattvamityata āha - prajayā putrādinā paśubhiḥ gavāśvādibhiḥ brahmavarcasena śamadamajñānādinimittena tejasā । mahānbhavati kīrtyā khyātyā śubhācāranimittayā
iti ṣaṣṭhānuvākabhāṣyam ॥
annaṁ na nindyāt । tadvratam । prāṇo vā annam । śarīramannādam । prāṇe śarīraṁ pratiṣṭhitam । śarīre prāṇaḥ pratiṣṭhitaḥ । tadetadannamanne pratiṣṭhitam । sa ya etadannamanne pratiṣṭhitaṁ veda pratitiṣṭhati । annavānannādo bhavati । mahān bhavati । prajayā paśubhirbrahmavarcasena । mahān kīrtyā ॥ 1 ॥
kiṁ ca, annena dvārabhūtena brahma vijñātaṁ yasmāt , tasmāt gurumiva annaṁ na nindyāt ; tat asya evaṁ brahmavido vratam upadiśyate । vratopadeśo annastutaye, stutibhāktvaṁ ca annasya brahmopalabdhyupāyatvāt । prāṇo annam , śarīrāntarbhāvātprāṇasya । yat yasyāntaḥ pratiṣṭhitaṁ bhavati, tattasyānnaṁ bhavatīti । śarīre ca prāṇaḥ pratiṣṭhitaḥ, tasmāt prāṇo'nnaṁ śarīramannādam । tathā śarīramapyannaṁ prāṇo'nnādaḥ । kasmāt prāṇe śarīraṁ pratiṣṭhitam ? tannimittatvāccharīrasthiteḥ । tasmāt tadetat ubhayaṁ śarīraṁ prāṇaśca annamannādaśca । yenānyonyasminpratiṣṭhitaṁ tenānnam ; yenānyonyasya pratiṣṭhā tenānnādaḥ । tasmāt prāṇaḥ śarīraṁ ca ubhayamannamannādaṁ ca । sa ya evam etadannamanne pratiṣṭhitaṁ veda pratitiṣṭhati annānnādātmanaiva । kiṁ ca, annavānannādo bhavatītyādi pūrvavat
iti saptamānuvākabhāṣyam ॥
annaṁ na paricakṣīta । tadvratam । āpo vā annam । jyotirannādam । apsu jyotiḥ pratiṣṭhitam । jyotiṣyāpaḥ pratiṣṭhitāḥ । tadetadannamanne pratiṣṭhitam । sa ya etadannamanne pratiṣṭhitaṁ veda pratitiṣṭhati । annavānannādo bhavati । mahānbhavati । prajayā paśubhirbrahmavarcasena । mahānkīrtyā ॥
annaṁ na paricakṣīta na pariharet । tadvrataṁ pūrvavatstutyartham । tadevaṁ śubhāśubhakalpanayā aparihrīyamāṇaṁ stutaṁ mahīkṛtamannaṁ syāt । evaṁ yathoktamuttareṣvapi āpo annam ityādiṣu yojayet
iti aṣṭamānuvākabhāṣyam ॥
annaṁ bahu kurvīta । tadvratam । pṛthivī vā annam । ākāśo'nnādaḥ । pṛthivyāmākāśaḥ pratiṣṭhitaḥ । ākāśe pṛthivī pratiṣṭhitā । tadetadannamanne pratiṣṭhitam । sa ya etadannamanne pratiṣṭhitaṁ veda pratitiṣṭhati । annavānannādo bhavati । mahānbhavati । prajayā paśubhirbrahmavarcasena । mahānkīrtyā ॥
apsu jyotiḥ ityabjyotiṣorannānnādaguṇatvenopāsakasya annasya bahukaraṇaṁ vratam
iti navamānuvākabhāṣyam ॥
na kañcana vasatau pratyācakṣīta । tadvratam । tasmādyayā kayā ca vidhayā bahvannaṁ prāpnuyāt । arādhyasmā annamityācakṣate । etadvai mukhato'nnaṁ rāddham । mukhato'smā annaṁ rādhyate । etadvai madhyato'nnaṁ rāddham । madhyato'smā annaṁ rādhyate । etadvā antato'nnaṁ rāddham । antato'smā annaṁ rādhyate ॥ 1 ॥
tathā pṛthivyākāśopāsakasya vasatau vasatinimittaṁ kañcana kañcidapi na pratyācakṣīta, vasatyarthamāgataṁ na nivārayedityarthaḥ । vāse ca datte avaśyaṁ hi aśanaṁ dātavyam । tasmādyayā kayā ca vidhayā yena kena ca prakāreṇa bahvannaṁ prāpnuyāt bahvannasaṅgrahaṁ kuryādityarthaḥ । yasmādannavanto vidvāṁsaḥ abhyāgatāya annārthine arādhi saṁsiddham asmai annam ityācakṣate, na nāstīti pratyākhyānaṁ kurvanti, tasmācca hetoḥ bahvannaṁ prāpnuyāditi pūrveṇa sambandhaḥ । api ca annadānasya māhātmyamucyate - yathā yatkālaṁ prayacchatyannam , tathā tatkālameva pratyupanamate । kathamiti tadetadāha - etadvai annaṁ mukhataḥ mukhye prathame vayasi mukhyayā vṛttyā pūjāpuraḥsaramabhyāgatāyānnārthine rāddhaṁ saṁsiddhaṁ prayacchatīti vākyaśeṣaḥ । tasya kiṁ phalaṁ syāditi, ucyate - mukhataḥ pūrve vayasi mukhyayā vṛttyā asmai annadāya annaṁ rādhyate ; yathādattamupatiṣṭhata ityarthaḥ । evaṁ madhyato madhyame vayasi madhyamena ca upacāreṇa ; tathā antataḥ ante vayasi jaghanyena ca upacāreṇa paribhavena tathaivāsmai rādhyate saṁsidhyatyannam
ya evaṁ veda । kṣema iti vāci । yogakṣema iti prāṇāpānayoḥ । karmeti hastayoḥ । gatiriti pādayoḥ । vimuktiriti pāyau । iti mānuṣīḥ samājñāḥ । atha daivīḥ । tṛptiriti vṛṣṭau । balamiti vidyuti ॥ 2 ॥
ya evaṁ veda ya evamannasya yathoktaṁ māhātmyaṁ veda taddānasya ca phalam , tasya yathoktaṁ phalamupanamate । idānīṁ brahmaṇa upāsanaprakāraḥ ucyate - kṣema iti vāci । kṣemo nāma upāttaparirakṣaṇam । brahma vāci kṣemarūpeṇa pratiṣṭhitamityupāsyam । yogakṣema iti, yogaḥ anupāttasyopādānam । tau hi yogakṣemau prāṇāpānayoḥ balavatoḥ satorbhavataḥ yadyapi, tathāpi na prāṇāpānanimittāveva ; kiṁ tarhi, brahmanimittau । tasmādbrahma yogakṣemātmanā prāṇāpānayoḥ pratiṣṭhitamityupāsyam । evamuttareṣvanyeṣu tena tena ātmanā brahmaivopāsyam । karmaṇo brahmanirvartyatvāt hastayoḥ karmātmanā brahma pratiṣṭhitamityupāsyam । gatiriti pādayoḥ । vimuktiriti pāyau । ityetā mānuṣīḥ manuṣyeṣu bhavā mānuṣyāḥ samājñāḥ, ādhyātmikyaḥ samājñā jñānāni vijñānānyupāsanānītyarthaḥ । atha anantaraṁ daivīḥ daivyaḥ deveṣu bhavāḥ samājñā ucyante । tṛptiriti vṛṣṭau । vṛṣṭerannādidvāreṇa tṛptihetutvādbrahmaiva tṛptyātmanā vṛṣṭau vyavasthitamityupāsyam ; tathā anyeṣu tena tenātmanā brahmaivopāsyam । tathā balarūpeṇa vidyuti
yaśa iti paśuṣu । jyotiriti nakṣatreṣu । prajātiramṛtamānanda ityupasthe । sarvamityākāśe । tatpratiṣṭhetyupāsīta । pratiṣṭhāvān bhavati । tanmaha ityupāsīta । mahān bhavati । tanmana ityupāsīta । mānavān bhavati ॥ 3 ॥
yaśorūpeṇa paśuṣu । jyotīrūpeṇa nakṣatreṣu । prajātiḥ amṛtam amṛtatvaprāptiḥ putreṇa ṛṇavimokṣadvāreṇa ānandaḥ sukhamityetatsarvamupasthanimittaṁ brahmaiva anenātmanā upasthe pratiṣṭhitamityupāsyam । sarvaṁ hi ākāśe pratiṣṭhitam ; ato yatsarvamākāśe tadbrahmaivetyupāsyam ; taccākāśaṁ brahmaiva । tasmāt tat sarvasya pratiṣṭhetyupāsīta । pratiṣṭhāguṇopāsanāt pratiṣṭhāvān bhavati । evaṁ sarveṣvapi । yadyatrādhigataṁ phalam , tat brahmaiva ; tadupāsanāttadvānbhavatīti draṣṭavyam ; śrutyantarācca - ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavatiiti । tanmaha ityupāsīta । mahaḥ mahattvaguṇavat tadupāsīta । mahānbhavati । tanmana ityupāsīta । mananaṁ manaḥ । mānavānbhavati mananasamartho bhavati
tannama ityupāsīta । namyante'smai kāmāḥ । tadbrahmetyupāsīta । brahmavān bhavati । tadbrahmaṇaḥ parimara ityupāsīta । paryeṇaṁ mriyante dviṣantaḥ sapatnāḥ । pari ye'priyā bhrātṛvyāḥ । sa yaścāyaṁ puruṣe । yaścāsāvāditye । sa ekaḥ ॥ 4 ॥
tannama ityupāsīta namanaṁ namaḥ namanaguṇavat tadupāsīta । namyante prahvībhavanti asmai upāsitre kāmāḥ kāmyanta iti bhogyā viṣayā ityarthaḥ । tadbrahmetyupāsīta । brahma paribṛḍhatamamityupāsīta । brahmavān tadguṇo bhavati । tadbrahmaṇaḥ parimara ityupāsīta brahmaṇaḥ parimaraḥ parimriyante'sminpañca devatā vidyudvṛṣṭiścandramā ādityo'gnirityetāḥ । ataḥ vāyuḥ parimaraḥ, śrutyantaraprasiddheḥ । sa evāyaṁ vāyurākāśenānanya ityākāśo brahmaṇaḥ parimaraḥ ; tasmādākāśaṁ vāyvātmānaṁ brahmaṇaḥ parimara ityupāsīta । enam evavidaṁ pratispardhino dviṣantaḥ ; adviṣanto'pi sapatnā yato bhavanti, ato viśeṣyante dviṣantaḥ sapatnā iti । enaṁ dviṣantaḥ sapatnāḥ te parimriyante prāṇān jahati । kiṁ ca, ye ca apriyā asya bhrātṛvyā adviṣanto'pi te ca parimriyante
prāṇo annaṁ śarīramannādamityārabhya ākāśāntasya kāryasyaiva annānnādatvamuktam । uktaṁ nāma - kiṁ tena ? tenaitatsiddhaṁ bhavati - kāryaviṣaya eva bhojyabhoktṛtvakṛtaḥ saṁsāraḥ, na tvātmanīti । ātmani tu bhrāntyā upacaryate । nanvātmāpi paramātmanaḥ kāryam , tato yuktaḥ tasya saṁsāra iti ; na, asaṁsāriṇa eva praveśaśruteḥ । tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat’ (tai. u. 2 । 6 । 1) ityākāśādikāraṇasya hi asaṁsāriṇa eva paramātmanaḥ kāryeṣvanupraveśaḥ śrūyate । tasmātkāryānupraviṣṭo jīva ātmā para eva asaṁsārī ; sṛṣṭvā anuprāviśaditi samānakartṛtvopapatteśca । sargapraveśakriyayoścaikaścetkartā, tataḥ ktvāpratyayo yuktaḥ । praviṣṭasya tu bhāvāntarāpattiriti cet , na ; praveśasyānyārthatvena pratyākhyātatvāt । anena jīvena ātmanā’ (chā. u. 6 । 3 । 2)iti viśeṣaśruteḥ dharmāntareṇānupraveśa iti cet , na ; ‘tat satyam’ ‘sa ātmātat tvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 16) iti sāmānādhikaraṇyāt । dṛṣṭaṁ jīvasya saṁsāritvamiti cet , na ; upalabdhuranupalabhyatvāt । saṁsāradharmaviśiṣṭa ātmopalabhyata iti cet , na ; dharmāṇāṁ dharmiṇo'vyatirekāt karmatvānupapatteḥ । uṣṇaprakāśayordāhyaprakāśyatvānupapattivat trāsādidarśanādduḥkhitvādyanumīyata iti cet , na ; trāsāderduḥkhasya ca upalabhyamānatvāt nopalabdhṛdharmatvam । kāpilakāṇādāditarkaśāstravirodha iti cet , na ; teṣāṁ mūlābhāve vedavirodhe ca bhrāntatvopapatteḥ । śrutyupapattibhyāṁ ca siddham ātmano'saṁsāritvam , ekatvācca । kathamekatvamiti, ucyate - sa yaścāyaṁ puruṣe yaścāsāvāditye sa ekaḥ ityevamādi pūrvavatsarvam
sa ya evaṁvit । asmāllokātpretya । etamannamayamātmānamupasaṅkramya । etaṁ prāṇamayamātmānamupasaṅkramya । etaṁ manomayamātmānamupasaṅkramya । etaṁ vijñānamayamātmānamupasaṅkramya । etamānandamayamātmānamupasaṅkramya । imāṁllokānkāmānnī kāmarūpyanusañcaran । etatsāma gāyannāste । hā3vu hā3vu hā3vu ॥ 5 ॥
annamayādikrameṇa ānandamayamātmānamupasaṅkramya etatsāma gāyannāste । ‘satyaṁ jñānamityasyā ṛcaḥ arthaḥ vyākhyātaḥ vistareṇa tadvivaraṇabhūtayā ānandavallyā । so'śnute sarvānkāmānsaha brahmaṇā vipaścitā’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti tasya phalavacanasya arthavistāro noktaḥ । ke te ? kiṁviṣayā sarve kāmāḥ ? kathaṁ brahmaṇā saha samaśnute ? - ityetadvaktavyamitīdamidānīmārabhyate । tatra pitāputrākhyāyikāyāṁ pūrvavidyāśeṣabhūtāyāṁ tapaḥ brahmavidyāsādhanamuktam । prāṇāderākāśāntasya ca kāryasya annānnādatvena viniyogaśca uktaḥ ; brahmaviṣayopāsanāni ca । ye ca sarve kāmāḥ pratiniyatānekasādhanasādhyā ākāśādikāryabhedaviṣayāḥ, ete darśitāḥ । ekatve punaḥ kāmakāmitvānupapattiḥ, bhedajātasya sarvasya ātmabhūtatvāt । tatra kathaṁ yugapadbrahmasvarūpeṇa sarvānkāmān evaṁvitsamaśnuta iti, ucyate - sarvātmatvopapatteḥ । kathaṁ sarvātmatvopapattiriti, āha - puruṣādityasthātmaikatvavijñānenāpohyotkarṣāpakarṣāvannamayādīnātmano'vidyākalpitān krameṇa saṅkramya ānandamayāntān satyaṁ jñānamanantaṁ brahma adṛśyādidharmakaṁ svābhāvikamānandamajamamṛtamabhayamadvaitaṁ phalabhūtamāpannaḥ imaṅllokānbhūrādīnanusañcaranniti vyavahitena sambandhaḥ । kathamanusañcaran ? kāmānnī kāmato'nnamasyeti kāmānnī ; tathā kāmato rūpāṇyasyeti kāmarūpī ; anusañcaran sarvātmanā imān lokānātmatvena anubhavan । kim ? etatsāma gāyannāste । samatvādbrahmaiva sāma sarvānanyarūpaṁ gāyan śabdayan ātmaikatvaṁ prakhyāpayan lokānugrahārthaṁ tadvijñānaphalaṁ ca atīva kṛtārthatvaṁ gāyan āste tiṣṭhati । katham ? hā3vu hā3vu hā3vu । aho ityetasminnarthe'tyantavismayakhyāpanārtham
kaḥ punarasau vismaya iti, ucyate -
ahamannamahamannamahamannam । ahamannādo3'hamannādo3'hamannādaḥ । ahaṁ ślokakṛdahaṁ ślokakṛdahaṁ ślokakṛt । ahamasmi prathamajā ṛtā3sya । pūrvaṁ devebhyo'mṛtasya nā3bhāyi । yo mā dadāti sa ideva mā3vāḥ । ahamannamannamadantamā3dmi । ahaṁ viśvaṁ bhuvanamabhyabhavā3m । suvarna jyotīḥ । ya evaṁ veda । ityupaniṣat ॥ 6 ॥
advaita ātmā nirañjano'pi san ahamevānnamannādaśca । kiñca, ahameva ślokakṛt । śloko nāma annānnādayoḥ saṅghātaḥ, tasya kartā cetanāvān । annasyaiva parārthasya annādārthasya sato'nekātmakasya pārārthyena hetunā saṅghātakṛt । triruktiḥ vismayatvakhyāpanārthā । ahamasmi bhavāmi । prathamajāḥ prathamajaḥ prathamotpannaḥ । ṛtasya satyasya mūrtāmūrtasyāsya jagato devebhyaśca pūrvamamṛtasya nābhiḥ amṛtatvasya nābhiḥ, madhyaṁ matsaṁstham amṛtatvaṁ prāṇināmityarthaḥ । yaḥ kaścit mām annamannārthibhyo dadāti prayacchati - annātmanā bravīti, saḥ it itthamevetyarthaḥ, evamavinaṣṭaṁ yathābhūtaṁ mām āvā avatītyarthaḥ । yaḥ punaranyo māmadatvā arthibhyaḥ kāle prāpte'nnamatti tamannamadantaṁ bhakṣayantaṁ puruṣamahamannameva saṁpratyadmi bhakṣayāmi । atrāha - evaṁ tarhi bibhemi sarvātmatvaprāptermokṣāt ; astu saṁsāra eva, yato mukto'pyaham annabhūtaḥ adyaḥ syām anyasya । evaṁ bhaiṣīḥ ; saṁvyavahāraviṣayatvāt sarvakāmāśanasya ; atītyāyaṁ saṁvyavahāraviṣayamannānnādādilakṣaṇamavidyākṛtaṁ vidyayā brahmatvamāpannaḥ vidvān ; tasya naiva dvitīyaṁ vastvantaramasti, yato bibheti ; ato na bhetavyaṁ mokṣāt । evaṁ tarhi kimidamāha - ahamannamahamannāda iti ? ucyate । yo'yamannānnādādilakṣaṇaḥ saṁvyavahāraḥ kāryabhūtaḥ, sa saṁvyavahāramātrameva ; na paramārthavastu । sa evaṁbhūto'pi brahmanimitto brahmavyatirekeṇāsanniti kṛtvā brahmavidyākāryasya brahmabhāvasya stutyarthamucyate - ‘ahamannamahamannamahamannam । ahamannādo'hamannādo'hamannādaḥityādi । ataḥ bhayādidoṣagandho'pi avidyānimittaḥ avidyocchedādbrahmabhūtasya nāstīti । ahaṁ viśvaṁ samastaṁ bhuvanaṁ bhūtaiḥ sambhajanīyaṁ brahmādibhirbhavantīti asmin bhūtānīti bhuvanam abhyabhavām abhibhavāmi pareṇeśvareṇa svarūpeṇa । suvarna jyotīḥ suvaḥ ādityaḥ ; nakāra upamārthe ; āditya iva sakṛdvibhātamasmadīyaṁ jyotīḥ jyotiḥ, prakāśa ityarthaḥ । iti vallīdvayavihitā upaniṣat paramātmajñānam ; tāmetāṁ yathoktāmupaniṣadaṁ śānto dānta uparatastitikṣuḥ samāhito bhūtvā bhṛguvat tapo mahadāsthāya ya evaṁ veda, tasyedaṁ phalaṁ yathoktamokṣa iti
iti daśamānuvākabhāṣyam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau taittirīyopaniṣadbhāṣye bhṛguvallībhāṣyaṁ sampūrṇam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau taittirīyopaniṣadbhāṣyaṁ sampūrṇam ॥