kauṣītakibrāhmaṇopaniṣat - mantrāḥ

अ

  1. atha māsi māsyamāvāsyāyāṁ paścāccandramasaṁ dṛśyamānamupatiṣṭhetaivāvṛtā haritatṛṇābhyāmatha vāk pratyasyati yatte susīmaṁ hṛdayamadhicandramasi śritam ॥ tenāmṛtatvasyeśānaṁ māhaṁ pautramaghaṁ rudamiti na hāsmātpūrvāḥ prajāḥ prayantīti na jātaputrasyāthājātaputrasyāha ॥ āpyāsva sametu te sante payāṁsi samuyantu vājā yamādityā aṁśumāpyāyayantītyetāstisra ṛco japitvā nāsmākaṁ prāṇena prajayā paśubhirāpyasveti daivīmāvṛtamāvarta ādityasyāvṛtamanvāvartayati dakṣiṇaṁ bāhumanvāvartate ॥ 8 ॥
  2. atha paurṇamāsyāṁ purastāccandramasaṁ dṛśyamānamupatiṣṭhetaitayaivāvṛtā somo rājāsi vicakṣaṇaḥ pañcamukho'si prajāpatirbrāhmaṇasta ekaṁ mukhaṁ tena mukhena rājño'tsi tena mukhena māmannādaṁ kuru ॥ rājā ta ekaṁ mukhaṁ tena mukhena viśotsi tenaiva mukhena māmannādaṁ kuru ॥ śyenasta ekaṁ mukhaṁ tena mukhena pakṣiṇo'tsi tena mukhena māmannādaṁ kuru ॥ agnista ekaṁ mukhaṁ tena mukhenemaṁ lokamatsi tena mukhena māmannādaṁ kuru ॥ sarvāṇi bhūtānītyeva pañcamaṁ mukhaṁ tena mukhena sarvāṇi bhūtānyatsi tena mukhena māmannādaṁ kuru ॥ māsmākaṁ prāṇena prajayā paśubhiravakṣeṣṭhā yo'smādveṣṭi yaṁ ca vayaṁ dviṣmastasya prāṇena prajayā paśubhiravakṣīyasveti sthitirdaivīmāavṛtamāvarta ādityasyāvṛtamanvāvartanta iti dakṣiṇaṁ bāhumanvāvartate ॥ 9 ॥
  3. atha proṣyānputrasya mūrdhānamabhimṛśati ॥ aṅgādaṅgātsambhavasi hṛdayādadhijāyase । ātmā vai putranāmāsi sa jīva śaradaḥ śatam ॥ asāviti nāmāsya gṛhṇāti । aśmā bhava paraśurbhava hiraṇyamastṛtaṁ bhava । tejo vai putranāmāsi sa jīva śaradaḥ śatam ॥ asāviti nāmāsi gṛhṇāti । yena prajāpatiḥ prajāḥ paryagṛhṇītāriṣṭyai tena tvā parigṛhṇāmyasāvityathāsya dakṣiṇe karṇe japati ॥ asme prayandhi maghavannṛjīṣinnitīndraśreṣṭhāni draviṇāni dhehīti mācchettā mā vyathiṣṭhāḥ śataṁ śarada āyuṣo jīva putra । te nāmnā mūrdhānamabhijighrāmyasāviti trirasya mūrdhānamabhijighredgavā tvā hiṅkāreṇābhihiṅkaromīti trirasya mūrdhānamabhihiṅkuryāt ॥ 11 ॥
  4. atha saṁveśyanjāyāyai hṛdayamabhimṛśet ॥ yatte susīme hṛdaye hitamantaḥ prajāpatau ॥ manye'haṁ māṁ tadvidvāṁsaṁ māhaṁ pautramaghaṁ rudamiti na hāsmatpūrvāḥ prajāḥ praiti ॥ 10 ॥
  5. athāta ekadhanāvarodhanaṁ yadekadhanamabhidhyāyātpaurṇamāsyāṁ vāmāvāsyāṁ vā śuddhapakṣe vā puṇye nakṣatre'gnimupasamādhāya parisamuhya paristīrya paryukṣa pūrvadakṣiṇaṁ jānvācya sruveṇa vā camasena vā kaṁsena vaitā ājyāhutīrjuhoti vāṅnāmadevatāvarodhinī sā me'muṣmādidamavarunddhāṁ tasyai svāhā cakṣurnāma devatāvarodhinī sā me'muṣmādidamavarunddhāṁ tasyai svāhā śrotraṁ nāma devatāvarodhinī sā me'muṣmādidamavarunddhāṁ tasyai svāhā mano nāma devatāvarodhinī sā me'muṣmādidamavarunddhāṁ tasyai svāhaityatha dhūmagandhaṁ prajighāyājyalepenāṅgānyanuvimṛjya vācaṁyamo'bhipravṛjyārthaṁ bravīta dūtaṁ vā prahiṇuyāllabhate haiva ॥ 3 ॥
  6. athātaḥ pitāputrīyaṁ sampradānamiti cācakṣate pitā putraṁ praṣyāhvayati navaistṛṇairagāraṁ saṁstīryāgnimupasamādhāyodakumbhaṁ sapātramupanidhāyāhatena vāsasā sampracchannaḥ śyeta etya putra upariṣṭadabhinipadyata indriyairasyendriyāṇi saṁspṛśyāpi vāsyābhimukhata evāsītāthāsmai samprayacchati vācaṁ me tvayi dadhānīti pitā vācaṁ te mayi dadha iti putraḥ prāṇaṁ me tvayi dadhānīti pitā prāṇaṁ te mayi dadha iti putraścakṣurme tvayi dadhānīti pitā cakṣuste mayi dadha iti putraḥ śrotraṁ me tvayi dadhānīti pitā śrotraṁ te mayi dadha iti putro mano me tvayi dadhānīti pitā manaste mayi dadha iti putro'nnarasānme tvayi dadhānīti pitānnarasāṁste mayi dadha iti putraḥ karmāṇi me tvayi dadhānīti pitā karmāṇi te mayi dadha iti putraḥ sukhaduḥkhe me tvayi dadhānīti pitā sukhaduḥkhe te mayi dadha iti putra ānandaṁ ratiṁ prajāiṁ me tvayi dadhānīti pitā ānandaṁ ratiṁ prajātiṁ te mayi dadha iti putra ityāṁ me tvayi dadhānīti pitā ityāṁ te mayi dadha iti putro dhiyo vijñātavyaṁ kāmānme tvayi dadhānīti piutā dhiyo vijñātavyaṁ kāmāṁste mayi dadha iti putro'tha dakṣiṇāvṛdupaniṣkrāmati taṁ pitānumantrayate yaśo brahmavarcasamannādyaṁ kīrtistvā juṣatāmityathetaraḥ savyamaṁsamanvavekṣate pāṇi nāntardhāya vasanāntena vā pracchadya svargāllokānkāmānavāpnuhīti sa yadyagadaḥ syātputrasyaiśvarye pitā vasetparivā vrajedyayurvai preyādyadevainaṁ samāpayati tathā samāpayitavyo bhavati tathā samāpayitavyo bhavati ॥ 15 ॥
  7. athātaḥ sarvajitaḥ kauṣītakesrīṇyupāsanāni bhavanti yajñopavītaṁ kṛtvāpa ācamya trirudapātraṁ prasicyodyantamādityamupatiṣṭheta vargo'si pāpmānaṁ me vṛṅdhītyetayaivāvṛtā madhye santamudvargo'si pāpmānaṁ ma uddhṛṅdhītyetayaivāvṛtāste yantaṁ saṁvargo'si pāpmānaṁ me saṁvṛṅdhīti yadahorātrābhyāṁ pāpaṁ karoti santaddhṛṅkte ॥ 7 ॥
  8. athātaḥ sāyamannaṁ prātardanamamtaramagnihotramityācakṣate yāvadvai puruṣo bhāsate na tāvatprāṇituṁ śaknoti prāṇaṁ tadā vāci juhoti yāvadvai puruṣaḥ prāṇiti na tāvadbhāṣituṁ śaknoti vācaṁ tadā prāṇe juhotyete'nante'mṛtāhutirjāgracca svapaṁśca santatamavacchinnaṁ juhotyatha yā anyā āhutayo'ntavatyastāḥ karmamayyobhavantyetaddha vai pūrve vidvāṁso'gnihotraṁ juhavāñcakruḥ ॥ 5 ॥
  9. athāto daivasmaro yasya priyo bubhūṣeyasyai vā eṣāṁ vaiteṣamevaitasminparvaṇyagnimupasamādhāyaitayaivāvṛtaitā juhomyasau svāhā cakṣuste mayi juhomyasau svāhā prajñānaṁ te mayi juhomyasau svāhetyatha dhūmagandhaṁ prajighāyājyalepenāṅgānyanuvimṛjya vācaṁyamo'bhipravṛjya saṁsparśaṁ jigamiṣedapi vātādvā sambhāṣamāṇastiṣṭhetpriyo haiva bhavati smaranti haivāsya ॥ 4 ॥
  10. athāto daivaḥ parimara etadvai brahma dīpyate yadagnirjvalatyathaitanmriyate yanna jvalati tasyādityameva tejo gacchati vāyuṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yathādityo dṛśyate'thaitanmriyate yanna dṛśyate tasya candramasameva tejo gacchati vāyuṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yaccandramā dṛśyate'thaitanmriyate yanna dṛśyate tasya vidyutameva tejo gacchati vāyuṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yadvidyudvidyotate'thaitanmriyate yanna vidyotate tasya vāyumeva tejo gacchati vāyuṁ prāṇastā vā etāḥ sarvā devatā vāyumeva praviśya vāyau sṛptā na mūrcchante tasmādeva punarudīrata ityadhidaivatamathādhyātmam ॥ 12 ॥
  11. athāto niḥśreyasādānaṁ etā ha vai devatā ahaṁ śreyase vivadamānā asmāccharīrāduccakramustaddārubhūtaṁ śiṣyethaitadvākpraviveśa tadvācā vadacchiṣya evāthaitaccakṣuḥ praviveśa tadvācā vadaccakṣuṣā paśyacchiṣya evāthaitacchrotraṁ praviveśa tadvācā vadaccakṣuṣā paśyacchrotreṇa śṛṇvanmanasā dhyāyacchiṣya evāthaitatprāṇaḥ praviveśa tattata eva samuttasthau taddevāḥ prāṇe niḥśreyasaṁ vicintya prāṇameva prajñātmānamabhisaṁstūya sahaitaiḥ sarvairasmāllokāduccakramuste vāyupratiṣṭhākāśātmānaḥ svaryayustaho evaivaṁvidvānsarveṣāṁ bhūtānāṁ prāṇameva prajñātmānamabhisaṁstūya sahaitaiḥ sarvairasmāccharīrādutkrāmati sa vāyupratiṣṭhākāśātmā na svareti tadbhavati yatraitaddevāstatprāpya tadamṛto bhavati yadamṛtā devāḥ ॥ 14 ॥
  12. citro ha vai gārgyāyaṇiryakṣamāṇa āruṇiṁ vavre sa ha putraṁ śvetaketuṁ prajighāya yājayeti taṁ hāsīnaṁ papraccha gautamasya putrāste saṁvṛtaṁ loke yasminmādhāsyasyanyamaho baddhvā tasya loke dhāsyasīti sa hovāca nāhametadveda hantācāryaṁ pracchānīti sa ha pitaramāsādya papracchetīti mā prākṣītkathaṁ pratibravāṇīti sa hovācāhamapyetanna veda sadasyeva vayaṁ svādhyāyamadhītya harāmahe yannaḥ pare dadatyehyubhau gamiṣyāva iti ॥ sa ha samitpāṇiścitraṁ gārgyāyaṇiṁ praticakrama upāyānīti taṁ hovāca brahmārhosi gautama yo māmupāgā ehi tvā jñapayiṣyāmīti ॥ 1 ॥
  13. etadvai brahma dīpyate yadvācā vadatyathaitanmriyate yanna valati tasya cakṣureva tejo gacchati prāṇaṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yaccakṣuṣā paśyatyathaitanmriyate yanna paśyati tasya śrotrameva tejo gacchati prāṇaṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yacchotreṇa śṛṇotyathaitanmriyate yanna śṛṇoti tasya mana eva tejo gacchati prāṇaṁ prāṇa etadvai brahma dīpyate yanmanasā dhyāyatyathaitanmriyate yanna dhyāyati tasya prāṇameva tejo gacchati prāṇaṁ prāṇastā vā etāḥ sarvā devatāḥ prāṇameva praviśya prāṇe sṛptā na mūrchante tasmāddhaiva punarudīrate tadyadiha vā evaṁvidvāṁsa ubhau parvatāvabhipravarteyātāṁ tustūrṣamāṇo dakṣiṇaścottaraśca na haivainaṁ stṛṇvīyātāmatha ya enaṁ dviṣanti yāṁśca svayaṁ dveṣṭi ta evaṁ sarve parito mriyante ॥ 13 ॥
  14. gārgyo ha vai bālākiranūcānaḥ saṁspaṣṭa āsa so'yamuśinareṣu saṁvasanmatsyeṣu kurupañcāleṣu kāśīvideheṣviti sahājātaśatruṁ kāśyametyovāca brahma te bravāṇīti taṁ hovāca ajātaśatruḥ sahasraṁ dadmasta etasyāṁ vāci janako janaka iti vā u janā dhāvantīti ॥ 1 ॥
  15. jīvati vāgapeto mūkānvipaśyāmo jīvati cakṣurapeto'ndhānvipaśyāmo jīvati śrotrāpeto badhirānvipaśyāmo jīvato bāhucchinno jīvatyūrucchinna ityevaṁ hi paśyāma ityatha khalu prāṇa eva prajñātmedaṁ śarīraṁ parigṛhyotyāpayati tasmādetamevokthamupāsīta yo vai prāṇaḥ sā prajñā yā vā prajñā sa prāṇaḥ saha hyetāvasmiñcharīre vasataḥ sahotkrāmatastasyaiṣaiva dṛṣṭiretadvijñānaṁ yatraitatpuruṣaḥ suptaḥ svapnaṁ na kañcana paśyatyathāsminprāṇa evaikadhā bhavati tadainaṁ vāksarvairnāmabhiḥ sahāpyeti cakṣuḥ sarvai rūpaiḥ sahāpyeti śrotraṁ sarvaiḥ śabdaiḥ sahāpyeti manaḥ sarvairdhyātaiḥ sahāpyeti sa yadā pratibudhyate yathāgnerjvalato visphuliṅgā vipratiṣṭherannevamevaitasmādātmanaḥ prāṇā yathāyatanaṁ vipratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāstasyaiṣaiva siddhiretadvijñānaṁ yatraitatpuruṣa ārto mariṣyannābalya nyetya mohaṁ naiti tadāhurudakramīccittaṁ na śṛṇoti na paśyati vācā vadatyathāsminprāṇa evaikadhā bhavati tadainaṁ vāva sarvairnāmabhiḥ sahāpyeti cakṣuḥ sarvai rūpaiḥ sahāpyeti śrotraṁ sarvaiḥ śabdaiḥ sahāpyeti manaḥ sarvairdhyātaiḥ sahāpyeti sa yadā pratibudhyate yathāgnerjvalato visphuliṅgā vipratiṣṭherannevamevaitasmādātmanaḥ prāṇā yathāyatanaṁ vipratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāḥ ॥ 3 ॥
  16. na hi prajñāpetā vāṅnāma kiñcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametannāma prājñāsiṣamiti na hi prajñāpetaḥ prāṇo gandhaṁ kañcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametaṁ gandhaṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetaṁ cakṣū rūpaṁ kiñcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametadrūpaṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetaṁ śrotraṁ śabdaṁ kañcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametaṁ śabdaṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetā jihvānnarasaṁ kañcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametamannarasaṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetau hatau karma kiñcana prajñapetāmanyatra me mano'bhūdityāha nāhametatkarma prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetaṁ śarīraṁ sukhaduḥkhaṁ kiñcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametatsukhaduḥkhaṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpeta upastha ānandaṁ ratiṁ prajātiṁ kañcana prajñapayedanyatra me mano'bhūdityāha nāhametamānandaṁ ratiṁ prajātiṁ prājñāsiṣamiti nahi prajñāpetau pādāvityāṁ kāñcana prajñapayetāmanyatra me mano'bhūdityāha nāhametāmityāṁ prājñasiṣamiti nahi prajñāpetā dhīḥ kācana siddhyenna prajñātavyaṁ prajñāyet ॥ 7 ॥
  17. na hyanyatarato rūpaṁ kiñcana siddhyenno etannānā tadyathā rathasyāreṣu nemirarpitā nābhāvarā arpitā evamevaitā bhūtamātrāḥ prajñāmātrā svarpitāḥ prajñāmātrāḥ prāṇe arpitā eṣa prāṇa eva prajñātmānando'jaro'mṛto na sādhunā karmaṇā bhūyānno evāsādhunā karmaṇā kanīyāneṣa hyevainaṁ sādhukarma kārayati taṁ yamanvānuneṣatyeṣa evainamasādhu karma kārayati taṁ yamebhyo lokebhyo nunutsata eṣa lokapāla eṣa lokādhipatireṣa sarveśvaraḥ sa ma ātmeti vidyātsa ma ātmeti vidyāt ॥ 9 ॥
  18. na vācaṁ vijijñāsīta vaktāraṁ vidyānna gandhaṁ vijijñāsīta ghrātāraṁ vidyānna rūpaṁ vijijñāsīta rūpavidaṁ vidyānna śabdaṁ vijijñāsīta śrotāraṁ vidyānnānnarasaṁ vijijñāsītānnarasavijñātāraṁ vidyānna karma vijijñāsīta kartāraṁ vidyānna sukhaduḥkhe vijijñāsīta sukhaduḥkhayorvijñātāraṁ vidyānnānandaṁ ratiṁ prajātiṁ vijijñāsītānandasya rateḥ prajātervijñātāraṁ vidyānnetyāṁ vijijñāsītaitāraṁ vidyānna mano vijijñāsīta mantāraṁ vidyāttā vā etā daśaiva bhūtamātrā adhiprajñaṁ daśa prajñāmātrā adhibhūtaṁ yaddhi bhūtamātrā na syurna prajñāmātrāḥ syuryadvā prajñāmātrā na syurna bhūtamātrāḥ syuḥ ॥ 8 ॥
  19. prajñayā vācaṁ samāruhya vācā sarvāṇi sāmānyāpnoti prajñayā prāṇaṁ samāruhya prāṇena sarvāngandhānāpnoti prajñayā cakṣuḥ samāruhya sarvāṇi rūpāṇyāpnoti prajñayā śrotraṁ samāruhya śrotreṇa sarvāñchabdānāpnoti prajñayā jihvāṁ samāruhya jihvāyā sarvānannarasānāpnoti prajñayā hastau samāruhya hastābhyāṁ sarvāṇi karmāṇyāpnoti prajñayā śarīraṁ samāruhya śarīreṇa sukhaduḥkhe āpnoti prajñayopasthaṁ samāruhyopasthenānandaṁ ratiṁ prajātimāpnoti prajñayā pādau samāruhya pādābhyāṁ sarvā ityā āpnoti prajñayaiva dhiyaṁ samāruhya prajñayaiva dhiyo vijñātavyaṁ kāmānāpnoti ॥ 6 ॥
  20. pratardano ha vai daivodāsirindrasya priyaṁ dhāmopajagāma yuddhena pauruṣeṇa ca taṁ hendra uvāca pratardana varaṁ te dadānīti sa hovāca pratardanastvameva vṛṇīśva yaṁ tvaṁ manuṣyāya hitatamaṁ manyasa iti taṁ hendra uvāca na vai varaṁ parasmai vṛṇīte tvameva vṛṇīśvetyavaro vaitarhi kila ma iti hovāca pratardano'tho khalvindraḥ satyādeva neyāya satyaṁ hīndraḥ sa hovāca māmeva vijānīhyetadevāhaṁ manuṣyāya hitatamaṁ manye yanmāṁ vijānīyāṁ triśīrṣāṇaṁ tvāṣṭramahanamavāṅmukhānyatīnsālāvṛkebhyaḥ prāyacchaṁ bahvīḥ sandhā atikramya divi prahlādīnatṛṇamahamantarikṣe paulomānpṛthivyāṁ kālakāśyāṁstasya me tatra na loma ca nāmīyate sa yo māṁ vijānīyānnāsya kena ca karmaṇā loko mīyate na mātṛvadhena na pitṛvadhena na steyena na bhrūṇahatyayā nāsya pāpaṁ ca na cakṛṣo mukhānnīlaṁ vettīti ॥ 1 ॥
  21. prāṇo brahmeti ha smāha kauṣītakistasya ha vā etasya prāṇasya brahmaṇo mano dūtaṁ vākpariveṣṭrī cakṣurgātraṁ śrotraṁ saṁśrāvayitṛ yo ha vā etasya prāṇasya brahmaṇo mano dūtaṁ veda dūtavānbhavati yo vācaṁ pariveṣṭrīṁ pariveṣṭrīmānbhavati tasmai vā etasmai prāṇāya brahmaṇa etāḥ sarvā devatā ayācamānā baliṁ haranti tatho evāsmai sarvāṇi bhūtānyayācamānāyaiva baliṁ haranti ya evaṁ veda tasyopaniṣanna yācediti tadyathā grāmaṁ bhikṣitvā labdhopaviśennāhagato dattamaśnīyāmiti ya evainaṁ purastātpratyācakṣīraṁsta evainamupamantrayante dadāma ta ityeṣa dharmo yācato bhavatyanantarastevainamupamantrayante dadāma ta iti ॥ 1 ॥
  22. prāṇo brahmeti ha smāha paiṅgyastasya vā etasya prāṇasya brahmaṇo vāk parastāccakṣurārundhate cakṣuḥ parastācchrotramārundhate śrotraṁ parastānmana ārundhate manaḥ parastāt prāṇa ārundhate tasmai vā etasmai prāṇāya brahmaṇa etāḥ sarvā devatā ayācamānāya baliṁ harantyevaṁ haivāsmai sarvāṇi bhūtānyayācamānāyaiva baliṁ haranti ya evaṁ veda tasyopaniṣanna yācediti tadyathā grāmaṁ bhikṣitvā'labdhvopaviśennāhamato dattamaśnīyāmiti ta evainamupamantrayante ye purastāt pratyācakṣīranneṣa dharmo'yācato bhavatyannadāstvevainamupamantrayante dadāma ta iti ॥ 2 ॥
  23. sa etaṁ devayānaṁ panthānamāsādyāgnilokamāgacchati sa vāyulokaṁ sa varuṇalokaṁ sa ādityalokaṁ sa indralokaṁ sa prajāpatilokaṁ sa brahmalokaṁ tasya ha vā etasya brahmalokasyārohṛdo muhūrtā yeṣṭihā virajā nadī tilyo vṛkṣaḥ sāyujyaṁ saṁsthānamaparājitamāyatanamindraprajāpatī dvāragopau vibhuṁ pramitaṁ vicakṣaṇāsandhyamitaujāḥ prayaṅkaḥ priyā ca mānasī pratirūpā ca cākṣuṣī puṣpāṇyādāyāvayatau vai ca jagatyambāścāmbāvayavāścāpsarasoṁ'bayānadyastamitthaṁvida a gacchati taṁ brahmāhābhidhāvata mama yaśasā virajāṁ vāyaṁ nadīṁ prāpannavānayaṁ jigīṣyatīti ॥ 3 ॥
  24. sa evaiṣa bālākirya evaiṣa candramasi puruṣastamevāhaṁ brahmopāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmā maitasminsamavādayiṣṭhāḥ somo rājānnasyātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste'nnasyātmā bhavati ॥ 3 ॥
  25. sa hovāca bālākirya evaiṣa cchāyāyāṁ puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāmṛtyuriti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste no eva svayaṁ nāsya prajā purā kālātpramīyate ॥ 13 ॥
  26. sa hovāca bālākirya evaiṣa dakṣiṇekṣanpuruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā nānna ātmāgnirātmā jyotiṣṭa ātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāsta eteṣāṁ sarveṣāmātmā bhavati ॥ 16 ॥
  27. sa hovāca bālākirya evaiṣa pratiśrutkāyā puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā dvitīyo'napaga iti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste vindate dvitīyāddvitīyavānbhavati ॥ 11 ॥
  28. sa hovāca bālākirya evaiṣa prājña ātmā yenaitatsuptaḥ svapnamācarati tamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā yamo rājeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste sarvaṁ hāsmā idaṁ śraiṣṭhyāya gamyate ॥ 15 ॥
  29. sa hovāca bālākirya evaiṣa savyekṣanpuruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāḥ satyasyātmā vidyuta ātmā tejasa ātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāsta eteṣāṁ sarveṣāmātmā bhavatīti ॥ 17 ॥
  30. sa hovāca bālākirya evaiṣa stanayitnau puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāḥ śabdasyātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste śabdasyātmā bhavati ॥ 5 ॥
  31. sa hovāca bālākirya evaiṣa vāyau puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā indro vaikuṇṭho'parājitā seneti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste jiṣṇurha vā parājiṣṇuranyatarasya jjyāyanbhavati ॥ 7 ॥
  32. sa hovāca bālākirya evaiṣa ādarśe puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāḥ pratirūpa iti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste pratirūpo haivāsya prajāyāmājāyate nāpratirūpaḥ ॥ 10 ॥
  33. sa hovāca bālākirya evaiṣa āditye puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā bṛhatpāṇḍaravāsā atiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ mūrdheti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste'tiṣṭhāḥ sarveṣāṁ bhūtānāṁ mūrdhā bhavati ॥ 2 ॥
  34. sa hovāca bālākirya evaiṣa ākāśe puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāḥ pūrṇamapravarti brahmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste pūryate prajayā paśubhirno eva svayaṁ nāsya prajā purā kālātpravartate ॥ 6 ॥
  35. sa hovāca bālākirya evaiṣa śabdaḥ puruṣamanveti tamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā asuriti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste no eva svayaṁ nāsya prajā purākālātsaṁmohameti ॥ 12 ॥
  36. sa hovāca bālākirya evaiṣa śārīraḥ puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhāḥ prajāpatiriti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste prajāyate prajayā paśubhiḥ ॥ 14 ॥
  37. sa hovāca bālākirya evaiṣo'gnau puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā viṣāsahiriti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste viṣāsahirvā eṣa bhavati ॥ 8 ॥
  38. sa hovāca bālākirya evaiṣo'psu puruṣastamevāhamupāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmāmaitasminsamavādayiṣṭhā nāmnyasyātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste nāmnyasyātmā bhavatītiadhidaivatamathādhyātmam ॥ 9 ॥
  39. sa hovāca prāṇo'smi prajñātmā taṁ māmāyuramṛtamityupāsvāyuḥ prāṇaḥ prāṇo vā āyuḥ prāṇa uvācāmṛtaṁ yāvaddhyasmincharīre prāṇo vasati tāvadāyuḥ prāṇena hyevāmuṣmiṁlloke'mṛtatvamāpnoti prajñayā satyasaṅkalpaṁ sa yo ma āyuramṛtamityupāste sarvamāyurasmiṁlloka evāpnotyamṛtatvamakṣitiṁ svarge loke taddhaika āhurekabhūyaṁ vai prāṇā gacchantīti na hi kaścana śaknuyātsakṛdvācā nāma prajñāpayituṁ cakṣuṣā rūpaṁ śrotreṇa śabdaṁ manasā dhyānamityekabhūyaṁ vai prāṇā bhūtvā ekaikaṁ sarvāṇyevaitāni prajñāpayanti vācaṁ vadatīṁ sarve prāṇā anuvadanti cakṣuḥ paśyatsarve prāṇā anupaśyanti śrotraṁ śṛṇvatsarve prāṇā anuśṛṇvanti mano dhyāyatsarve prāṇā anudhyāyanti prāṇaṁ prāṇantaṁ sarve prāṇā anuprāṇantītyevamuhaivaitaditi hendra uvācāstītyeva prāṇānāṁ niḥśreyasādānamiti ॥ 2 ॥
  40. sa hovāca ye vaike cāsmāllokātprayanti candramasameva te sarve gacchanti teṣāṁ prāṇaiḥ pūrvapakṣa āpyāyate'thāparapakṣe na prajanayatyetadvai svargasya lokasya dvāraṁ yaścandramāstaṁ yatpratyāha tamatisṛjate ya enaṁ pratyāha tamiha vṛṣṭirbhūtvā varṣati sa iha kīṭo vā pataṅgo vā śakunirvā śārdūlo vā siṁho vā matsyo vā paraśvā vā puruṣo vānyo vaiteṣu sthāneṣu pratyājāyate yathākarmaṁ yathāvidyaṁ tamāgataṁ pṛcchati ko'sīti taṁ pratibrūyādvicakṣaṇādṛtavo reta ābhṛtaṁ pañcadaśātprasūtātpitryāvatastanmā puṁsi kartaryerayadhvaṁ puṁsā kartrā mātari māsiṣiktaḥ sa jāyamāna upajāyamāno dvādaśatrayodaśa upamāso dvādaśatrayodaśena pitrā santadvidehaṁ pratitadvidehaṁ tanma ṛtavo martyava ārabhadhvaṁ tena satyena tapasarturasmyārtavo'smi ko'si tvamasmīti tamatisṛjate ॥ 2 ॥
  41. sa yadāsmāccharīrādutkrāmati vāgasmātsarvāṇi nāmānyabhivisṛjate vācā sarvāṇi nāmānyāpnoti prāṇo'smātsarvāngandhānabhivisṛjate prāṇena sarvāngandhānāpnoti cakṣurasmātsarvāṇi rūpāṇyabhivisṛjate cakṣuṣā sarvāṇi rūpāṇyāpnoti śrotramasmātsarvāñchabdānabhivisṛjate śrotreṇa sarvāñchabdānāpnoti mano'smātsarvāṇi dhyātānyabhivisṛjate manasā sarvāṇi dhyātānyāpnoti saiṣā prāṇe sarvāptiryo vai prāṇaḥ sā prajñā yā vā prajñā sa prāṇaḥ sa ha hyetāvasmiñcharīre vasataḥ sahatkrāmato'tha khalu yathā prajñāyāṁ sarvāṇi bhūtānyekī bhavanti tadvyākhyāsyāmaḥ ॥ 4 ॥
  42. sa āgacchati tilyaṁ vṛkṣaṁ taṁ brahmagandhaḥ praviśati sa āgacchati sāyujyaṁ saṁsthānaṁ taṁ brahma sa praviśati āgacchatyaparājitamāyatanaṁ taṁ brahmatejaḥ praviśati sa āgacchatīndraprajāpatī dvāragopau tāvasmādapadravataḥ sa āgacchati vibhupramitaṁ taṁ brahmayaśaḥ praviśati sa āgacchati vicakṣaṇāmāsandīṁ bṛhadrathantare sāmanī pūrvau pādau dhyaita naudhase cāparau pādau vairūpavairāje śākvararaivate tiraścī sā prajñā prajñayā hi vipaśyati sa āgacchatyamitaujasaṁ paryaṅkaṁ sa prāṇastasya bhūtaṁ ca bhaviṣyacca pūrvau pādau śrīścerā cāparau bṛhadrathantare anūcye bhadrayajñāyajñīye śīrṣaṇyamṛcaśca sāmāni ca prācīnātānaṁ yajūṁṣi tiraścīnāni somāṁśava upastaraṇamudgītha upaśrīḥ śrīrupabarhaṇaṁ tasminbrahmāste tamitthaṁvitpādenaivāgra ārohati taṁ brahmāha ko'sīti taṁ pratibrūyāt ॥ 5 ॥
  43. sahovāca bālākirya evaiṣa vidyuti puruṣa etamevāhaṁ brahmopāsa iti taṁ hovācājātaśatrurmā maitasminsamavādayiṣṭhāstejasyātmeti vā ahametamupāsa iti sa yo haitamevamupāste tejasyātmā bhavati ॥ 4 ॥
  44. tametamātmānametamātmano'nvavasyati yathā śreṣṭhinaṁ svāstadyathā śreṣṭhaiḥ svairbhuṅkte yathā vā śreṣṭhinaṁ svā bhuñjanta evamevaiṣa prājña ātmaitairātmabhirbhuṅkte । yathā śreṣṭhī svairevaṁ vaitamātmānameta ātmano'nvavasyanti yathā śreṣṭhinaṁ svāḥ sa yāvaddha vā indra etamātmānaṁ na vijajñau tāvadenamasurā abhibabhūvuḥ sa yadā vijajñāvatha hatvāsurānvijitya sarveṣāṁ bhūtānāṁ śraiṣṭhyaṁ svārājyamādhipatyaṁ paryeti tatho evaivaṁ vidvānsarveṣāṁ bhūtānāṁ śraiṣṭhyaṁ svārājyamādhipatyaṁ paryeti ya evaṁ veda ya evaṁ veda ॥ 20 ॥
  45. tata u ha bālākistūṣṇīmāsa taṁ hovācājātaśatruretāvannu bālākīti etāvaddhīti hovāca bālākistaṁ hovācājātaśatrurmṛṣā vai kila mā saṁvadiṣṭhā brahma te bravāṇīti hovāca yo vai bālāka eteṣāṁ puruṣāṇāṁ kartā yasya vaitatkarma sa veditavya iti tata u ha bālākiḥ samitpāṇiḥ praticakrāmopāyānīti taṁ hovācajātaśatruḥ pratilomarūpameva syādyatkṣatriyo brāhmaṇamupanayītaihi vyeva tvā jñapayiṣyāmīti taṁ ha pāṇāvabhipadya pravavrāja tau ha suptaṁ puruṣamīyatustaṁ hājātaśatrurāmantrayāñcakre bṛhatpāṇḍaravāsaḥ somarājanniti sa u ha tūṣṇīmeva śiśye tata u hainaṁ yaṣṭyā vicikṣepa sa tata eva samuttasthau taṁ hovācājātaśatruḥ kvaiṣa etadvā loke puruṣo'śayiṣṭa kvaitadabhūtkuta etadāgāditi tadu ha bālākirna vijajñau ॥ 18 ॥
  46. taṁ hovācājātaśatruryatraiṣa etadbālāke puruṣo'śayiṣṭa yatraitadabhūdyata etadāgāddhitā nāma hṛdayasya nāḍyo hṛdayātpurītatamabhipratanvanti yathā sahasradhā keśo vipāṭitastāvadaṇvyaḥ piṅgalasyāṇimnā tiṣṭhante śuklasya kṛṣṇasya pītasya lohitasyeti tāsu tadā bhavati yadā suptaḥ svapnaṁ na kañcana paśyatyathāsminprāṇa evaikadhā bhavati tathainaṁ vāksarvairnāmabhiḥ sahāpyeti manaḥ sarvairdhyātaiḥ sahāpyeti cakṣuḥ sarvai rūpaiḥ sahāpyeti śrotraṁ sarvaiḥ śabdaiḥ sahāpyeti manaḥ sarvairdhyātaiḥ sahāpyeti sa yadā pratibudhyate yathāgnerjvalato visphuliṅgā vipratiṣṭherannevamevaitasmādātmanaḥ prāṇā yathāyatanaṁ vipratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāstadyathā kṣuraḥ kṣuradhyāne hitaḥ syādviśvambharo vā viśvambharakulāya evamevaiṣa prājña ātmedaṁ śarīramanupraviṣṭa ā lomabhya ā nakhebhyaḥ ॥ 19 ॥
  47. taṁ pañcaśatānyapsarasāṁ pratidhāvanti śataṁ mālāhastāḥ śatamāñjanahastāḥ śataṁ cūrṇahastāḥ śataṁ vāsohastāḥ śataṁ kaṇāhastāstaṁ brahmālaṅkāreṇālaṅkurvanti sa brahmālaṅkāreṇālaṅkṛto brahma vidvān brahmaivābhipraiti sa āgacchatyāraṁ hṛdaṁ tanmanasātyeti tamṛtvā samprativido majjanti sa āgacchati muhūrtānyeṣṭihāṁste'smādapadravanti sa āgacchati virajāṁ nadīṁ tāṁ manasaivātyeti tatsukṛtaduṣkṛte dhūnute tasya priyā jñātayaḥ sukṛtamupayantyapriyā duṣkṛtaṁ tadyathā rathena dhāvayanrathacakre paryavekṣata evamahorātre paryavekṣata evaṁ sukṛtaduṣkṛte sarvāṇi ca dvandvāni sa eṣa visukṛto viduṣkṛto brahma vidvānbrahmaivābhipraiti ॥ 4 ॥
  48. ukthaṁ brahmeti ha smāha śuṣkabhṛṅgarastadṛgityupāsīta sarvāṇi hāsmai bhūtāni śraiṣṭhyāyābhyarcyante tadyajurityupāsīta sarvāṇi hāsmai bhūtāni śraiṣṭhyāya yujyante tatsāmetyupāsīta sarvāṇi hāsmai bhūtāni śraiṣṭhyāya sannamante tacchrītyupāsīta tadyaśa ityupāsīta tatteja ityupāsīta tadyathaitacchā strāṇā । m śrīmattamaṁ yaśasvitamaṁ tejasvitamaṁ bhavati tatho evaivaṁ vidvānsarveṣāṁ bhūtānāṁ śrīmattamo yaśasvitamastejasvitamo bhavati tametamaiṣṭakaṁ karmamayamātmānamadhvaryuḥ saṁskaroti tasminyajurbhayaṁ pravayati yajurmayaṁ ṛṅmayaṁ hotā ṛṅmayaṁ sāmamayamudgātā sa eṣa sarvasyai trayīvidyāyā ātmaiṣa uta evāsyātyaitadātmā bhavati evaṁ veda ॥ 6 ॥
  49. vāgevāsmā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasyai nāma parastātprativihitā bhūtamātrā ghrāṇamevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasya gandhaḥ parastātprativihitā bhūtamātrā cakṣurevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasya rūpaṁ parastātprativihitā bhūtamātrā śrotramevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasya śabdaḥ parastātprativihitā bhūtamātrā jihvaivāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasyānnarasaḥ parastātprativihitā bhūtamātrā hastāvevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tayoḥ karma parastātprativihitā bhūtamātrā śarīramevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasya sukhaduḥkhe parastātprativihitā bhūtamātrā upastha evāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasyānando ratiḥ prajātiḥ parastātprativihitā bhūtamātrā pādāvevāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tayorityā parastātprativihitā bhūtamātrā prajñaivāsyā ekamaṅgamudūḍhaṁ tasyai dhiyo vijñātavyaṁ kāmāḥ parastātprativihitā bhūtamātrā ॥ 5 ॥
  50. yajūdaraḥ sāmaśirā asāvṛṅmūrtiravyayaḥ । sa brahmeti hi vijñeya ṛṣirbrahmamayo mahāniti ॥ tamāha kena pauṁsrāni nāmānyāpnotīti prāṇeneti brūyātkena strīnāmānīti vāceti kena napuṁsakanāmānīti manaseti kena gandhāniti ghrāṇeneti brūyātkena rūpāṇīti cakṣuṣeti kena śabdāniti śrotreṇeti kenānnarasāniti jihvayeti kena karmāṇīti hastābhyāmiti kena sukhaduḥkhe iti śarīreṇeti kenānandaṁ ratiṁ prajāpatimityupastheneti kenetyā iti pādābhyāmiti kena dhiyo vijñātavyaṁ kāmāniti prajñayeti prabrūyāttamahāpo vai khalu me hyasāvayaṁ te loka iti sā yā brahmaṇi citiryā vyaṣṭistāṁ citiṁ jayati tāṁ vyaṣṭiṁ vyaśnute ya evaṁ veda ya evaṁ veda ॥ 7 ॥
  51. ṛturasmyārtavo'smyākāśādyoneḥ sambhūto bhāryāyai retaḥ saṁvatsarasya tejobhūtasya bhūtasyātmabhūtasya tvamātmāsi yastvamasi sohamasmīti tamāha ko'hamasmīti satyamiti brūyātkiṁ tadyatsatyamiti yadanyaddevebhyaśca prāṇebhyaśca tatsadatha yaddevācca prāṇāśca tadyaṁ tadetayā vācābhivyāhriyate satyamityetāvadidaṁ sarvamidaṁ sarvamasītyevainaṁ tadāha tadetacchlokenāpyuktam ॥ 6 ॥