praśnopaniṣadbhāṣyam

atha hainaṁ kausalyaścāśvalāyanaḥ prapaccha । prāṇairhyevaṁ nirdhāritatattvaḥ upalabdhamahimāpi saṁhatatvātsyādasya kāryatvam ; ataḥ pṛcchāmi । he bhagavan , kutaḥ kasmātkāraṇāt eṣaḥ yathāvadhṛtaḥ prāṇaḥ jāyate । jātaśca kathaṁ kena vṛttiviśeṣeṇa āyāti asmin śarīre ; kiṁnimittakamasya śarīragrahaṇamityarthaḥ । praviṣṭaśca śarīre ātmānaṁ vā pravibhajya pravibhāgaṁ kṛtvā kathaṁ kena prakāreṇa prātiṣṭhate pratitiṣṭhati । kena vā vṛttiviśeṣeṇāsmāccharīrāt utkramate utkrāmati । kathaṁ bāhyam adhibhūtamadhidaivataṁ ca abhidhatte dhārayati ; kathamadhyātmamiti, dhārayatīti śeṣaḥ ॥

evaṁ pṛṣṭaḥ tasmai sa hovācācāryaḥ । prāṇa eva tāvaddurvijñeyatvādviṣamapraśnārhaḥ ; tasyāpi janmādi tvaṁ pṛcchasi ; ataḥ atipraśnānpṛcchasi । brahmiṣṭho'sīti atiśayena tvaṁ brahmavit , atastuṣṭo'ham , tasmāt te tubhyam ahaṁ bravīmi yatpṛṣṭaṁ śṛṇu ॥

ātmanaḥ parasmātpuruṣādakṣarātsatyāt eṣaḥ uktaḥ prāṇaḥ jāyate । kathamityatra dṛṣṭāntaḥ । yathā loke eṣā puruṣe śiraḥpāṇyādilakṣaṇe nimitte cchāyā naimittikī jāyate, tadvat etasmin brahmaṇyetatprāṇākhyaṁ chāyāsthānīyamanṛtarūpaṁ tattvaṁ satye puruṣe ātataṁ samarpitamityetat । chāyeva dehe manokṛtena manaḥkṛtena manaḥsaṅkalpecchādiniṣpannakarmanimittenetyetat । vakṣyati hi puṇyena puṇyamityādi । ‘tadeva saktaḥ saha karmaṇaiti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) iti śrutyantarāt । āyāti āgacchatyasmiñśarīre ॥

yathā yena prakāreṇa loke rājā samrāḍeva grāmādiṣvadhikṛtānviniyuṅkte । katham ? etāngrāmānetāngrāmānadhitiṣṭhasveti । evameva yathāyaṁ dṛṣṭāntaḥ । eṣaḥ mukhyaḥ prāṇaḥ itarān prāṇān cakṣurādīnātmabhedāṁśca pṛthakpṛthageva yathāsthānaṁ saṁnidhatte viniyuṅkte ॥

tatra vibhāgaḥ । pāyūpasthe pāyuśca upasthaśca pāyūpasthaṁ tasmin । apānam ātmabhedaṁ mūtrapurīṣādyapanayanaṁ kurvan saṁnidhatte tiṣṭhati । tathā cakṣuḥśrotre cakṣuśca śrotraṁ ca cakṣuḥśrotraṁ tasmiścakṣuḥśrotre । mukhanāsikābhyāṁ mukhaṁ ca nāsikā ca mukhanāsike tābhyāṁ mukhanāsikābhyāṁ nirgacchan prāṇaḥ svayaṁ samrāṭsthānīyaḥ prātiṣṭhate pratitiṣṭhati । madhye tu prāṇāpānayoḥ sthānayoḥ nābhyām , samānaḥ aśitaṁ pītaṁ ca samaṁ nayatīti samānaḥ । eṣaḥ hi yasmāt yadetat hutaṁ bhuktaṁ pītaṁ cātmāgnau prakṣiptam annaṁ samaṁ nayati, tasmāt aśitapītendhanādagneraudaryāddhṛdayadeśaṁ prāptāt etāḥ saptasaṅ‍khyākā arciṣaḥ dīptayo nirgacchantyo bhavanti । śīrṣaṇyaprāṇadvārā darśanaśravaṇādilakṣaṇarūpādiviṣayaprakāśa ityabhiprāyaḥ ॥

hṛdi hyeṣaḥ puṇḍarīkākāramāṁsapiṇḍaparicchinne hṛdayākāśe eṣaḥ ātmā ātmasaṁyukto liṅgātmā, jīvātmetyarthaḥ ; atra asminhṛdaye etat ekaśatam ekottaraśataṁ saṅkhyayā pradhānanāḍīnāṁ bhavati । tāsāṁ śataṁ śatam ekaikasyāḥ pradhānanāḍyā bhedāḥ ; punarapi dvāsaptatirdvāsaptatiḥ dve dve sahasre adhike saptatiśca sahasrāṇi, sahasrāṇāṁ dvāsaptatiḥ, pratiśākhānāḍīsahasrāṇi pratipratināḍīśataṁ saṅkhyayā pradhānanāḍīnāṁ sahasrāṇi bhavanti । āsu nāḍīṣu vyāno vāyuścarati । vyāno vyāpanāt । ādityādiva raśmayo hṛdayātsarvatogāminībhirnāḍībhiḥ sarvadehaṁ saṁvyāpya vyāno vartate । sandhiskandhamarmadeśeṣu viśeṣeṇa prāṇāpānavṛttyośca madhye udbhūtavṛttirvīryavatkarmakartā bhavati ॥

atha yā tu tatraikaśatānāṁ nāḍīnāṁ madhye ūrdhvagā suṣumnākhyā nāḍī, tayā ekayā ūrdhvaḥ san udānaḥ vāyuḥ āpādatalamastakavṛttiḥ sañcaran puṇyena karmaṇā śāstravihitena puṇyaṁ lokaṁ devādisthānalakṣaṇaṁ nayati prāpayati । pāpena tadviparītena pāpaṁ narakaṁ tiryagyonyādilakṣaṇam । ubhābhyāṁ samapradhānābhyāṁ puṇyapāpābhyāmeva manuṣyalokaṁ nayatītyanuvartate ॥

ādityaḥ ha vai prasiddho hyadhidaivataṁ bāhyaḥ prāṇaḥ sa eṣa udayati udgacchati । eṣa hi enam ādhyātmikaṁ cakṣuṣi bhavaṁ cākṣuṣaṁ prāṇaṁ prakāśena anugṛhṇānaḥ rūpopalabdhau cakṣuṣa ālokaṁ kurvannityarthaḥ । tathā pṛthivyām abhimāninī yā devatā prasiddhā saiṣā puruṣasya apānam apānavṛttim avaṣṭabhya ākṛṣya vaśīkṛtyādha evāpakarṣaṇenānugrahaṁ kurvatī vartata ityarthaḥ । anyathā hi śarīraṁ gurutvātpatetsāvakāśe vodgacchet । yadetat antarā madhye dyāvāpṛthivyoḥ yaḥ ākāśaḥ tatstho vāyurākāśa ucyate, mañcasthavat । sa samānaḥ samānamanugṛhṇāno vartata ityarthaḥ । samānasyāntarākāśasthatvasāmānyāt । sāmānyena ca yo bāhyo vāyuḥ sa vyāptisāmānyāt vyānaḥ vyānamanugṛhṇāno vartata ityabhiprāyaḥ ॥

yadbāhyaṁ ha vāva prasiddhaṁ sāmānyaṁ tejaḥ taccharīre udānaḥ udānaṁ vāyumanugṛhṇāti svena prakāśenetyabhiprāyaḥ । yasmāttejaḥsvabhāvo bāhyatejonugṛhīta utkrāntikartā tasmāt yadā laukikaḥ puruṣaḥ upaśāntatejāḥ bhavati, upaśāntaṁ svābhāvikaṁ tejo yasya saḥ । tadā taṁ kṣīṇāyuṣaṁ mumūrṣuṁ vidyāt । saḥ punaḥ bhavaṁ śarīrāntaraṁ pratipadyate । katham ? saha indriyaiḥ manasi sampadyamānaiḥ praviśadbhirvāgādibhiḥ ॥

maraṇakāle yaccitto bhavati tena eṣaḥ jīvaḥ cittena saṅkalpenendriyaiḥ saha prāṇaṁ mukhyaprāṇavṛttimāyāti । maraṇakāle kṣīṇendriyavṛttiḥ sanmukhyayā prāṇavṛttyaivāvatiṣṭhata ityarthaḥ । tadā hi vadanti jñātaya ucchvasiti jīvatīti । sa ca prāṇaḥ tejasā udānavṛttyā yuktaḥ san sahātmanā svāminā bhoktā sa evamudāna udānavṛttyaiva yuktaḥ prāṇastaṁ bhoktāraṁ puṇyapāpakarmavaśāt yathāsaṅkalpitaṁ yathābhipretaṁ lokaṁ nayati prāpayati ॥

yaḥ kaścit evaṁ vidvān yathoktaviśeṣaṇairviśiṣṭamutpattyādibhiḥ prāṇaṁ veda jānāti tasyedaṁ phalamaihikamāmuṣmikaṁ cocyate । na ha asya naivāsya viduṣaḥ prajā putrapautrādilakṣaṇā hīyate cchidyate । patite ca śarīre prāṇasāyujyatayā amṛtaḥ amaraṇadharmā bhavati ; tat etasminnarthe saṅkṣepābhidhāyaka eṣa ślokaḥ mantro bhavati ॥

utpattiṁ paramātmanaḥ prāṇasya āyatim āgamanaṁ manokṛtenāsmiñśarīre sthānaṁ sthitiṁ ca pāyūpasthādisthāneṣu vibhutvaṁ ca svāmyameva samrāḍiva prāṇavṛttibhedānāṁ pañcadhā sthāpanam । bāhyamādityādirūpeṇādhyātmaṁ caiva cakṣurādyākāreṇāvasthānaṁ vijñāya evaṁ prāṇam amṛtamaśnute iti । vijñāyāmṛtamaśnuta iti dvirvacanaṁ praśnārthaparisamāptyartham ॥