praśnopaniṣadbhāṣyam

atha ha enaṁ sukeśā bhāradvājaḥ papraccha samastaṁ jagatkāryakāraṇalakṣaṇaṁ saha vijñānātmanā parasminnakṣare suṣuptikāle sampratiṣṭhata ityuktam । tatsāmarthyātpralaye'pi tasminnevākṣare sampratiṣṭhate jagattata evotpadyata iti ca siddhaṁ bhavati । na hyakāraṇe kāryasya sampratiṣṭhānamupapadyate । uktaṁ ca ‘ātmana eṣa prāṇo jāyate’ (pra. u. 3 । 3) iti । jagataśca yanmūlaṁ tatparijñānātparaṁ śreya iti sarvopaniṣadāṁ niścito'rthaḥ । anantaraṁ coktam ‘sa sarvajñaḥ sarvo bhavati’ (pra. u. 4 । 10) iti । vaktavyaṁ ca kva tarhi tadakṣaraṁ satyaṁ puruṣākhyaṁ vijñeyamiti ; tadartho'yaṁ praśna ārabhyate । vṛttānvākhyānaṁ ca vijñānasya durlabhatvajñāpanena tallabdhyarthaṁ mumukṣūṇāṁ yatnaviśeṣopādānārtham । he bhagavan , hiraṇyanābhaḥ nāmataḥ kosalāyāṁ bhavaḥ kausalyaḥ rājaputraḥ jātitaḥ kṣatriyaḥ mām upetya upagamya etam ucyamānaṁ praśnam apṛcchata । ṣoḍaśakalaṁ ṣoḍaśasaṅ‍khyākāḥ kalā avayavā ivātmanyavidyādhyāropitarūpā yasminpuruṣe, so'yaṁ ṣoḍaśakalaḥ ; taṁ ṣoḍaśakalaṁ he bhāradvāja, puruṣaṁ vettha tvaṁ vijānāsi । tam ahaṁ rājaputraṁ kumāraṁ pṛṣṭavantam abravam uktavānasmi — nāhamimaṁ veda yaṁ tvaṁ pṛcchasīti । evamuktavatyapi mayyajñānamasambhāvayantaṁ tamajñāne kāraṇamavādiṣam — yadi kathañcit aham imaṁ tvayā pṛṣṭaṁ puruṣam avediṣaṁ viditavānasmi, katham atyantaśiṣyaguṇavate'rthine te tubhyaṁ na avakṣyaṁ noktavānasmi na brūyāmityarthaḥ । bhūyo'pyapratyayamevālakṣya pratyāyayitumabravam — samūlaḥ saha mūlena vai eṣaḥ anyathā santamātmānamanyathā kurvan yaḥ anṛtam ayathābhūtārtham abhivadati, sa pariśuṣyati śoṣamupaiti ihalokaparalokābhyāṁ vicchidyate vinaśyati । yata evaṁ jāne tasmāt na arhāmi aham anṛtaṁ vaktuṁ mūḍhavat । sa rājaputraḥ evaṁ pratyāyitaḥ tūṣṇīṁ vrīḍitaḥ ratham āruhya pravavrāja pragatavān yathāgatameva । ato nyāyata upasannāya yogyāya jānatā vidyā vaktavyaiva ; anṛtaṁ ca na vaktavyaṁ sarvāsvapyavasthāsvityetatsiddhaṁ bhavati । taṁ puruṣaṁ tvā tvāṁ pṛcchāmi mama hṛdi vijñeyatvena śalyamiva sthitam , kva asau vartate vijñeyaḥ puruṣa iti ॥

tasmai sa hovāca । ihaiva antaḥśarīre hṛdayapuṇḍarīkākāśamadhye he somya sa puruṣaḥ, na deśāntare vijñeyaḥ । yasmin etāḥ ucyamānāḥ ṣoḍaśa kalāḥ prāṇādyāḥ prabhavanti utpadyanta iti ṣoḍaśabhiḥ kalābhirupādhibhūtābhiḥ sakala iva niṣkalaḥ puruṣo lakṣyate'vidyayeti ; tadupādhikalādhyāropāpanayanena vidyayā sa puruṣaḥ kevalo darśayitavya iti kalānāṁ tatprabhavatvamucyate prāṇādīnām । atyantanirviśeṣe hyadvaye viśuddhe tattve na śakyo'dhyāropamantareṇa pratipādyapratipādanādivyavahāraḥ kartumiti kalānāṁ prabhavasthityapyayā āropyante'vidyāviṣayāḥ । caitanyāvyatirekeṇaiva hi kalā jāyamānāstiṣṭhantyaḥ pralīyamānāśca sarvadā lakṣyante । ata eva bhrāntāḥ kecit — agnisaṁyogāddhṛtamiva ghaṭādyākāreṇa caitanyameva pratikṣaṇaṁ jāyate naśyatīti । tannirodhe śūnyameva sarvamiti apare । ghaṭādiviṣayaṁ caitanyaṁ cetayidurnityasyātmano'nityaṁ jāyate vinaśyatītyapare । caitanyaṁ bhūtadharma iti laukāyatikāḥ । anapāyopajanadharmakacaitanyamātmaiva nāmarūpādyupādhidharmaiḥ pratyavabhāsate ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ‘prajñānaṁ brahma’ (ai. u. 3 । 1 । 3) ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) ‘vijñānaghana eva’ (bṛ. u. 2 । 4 । 12) ityādiśrutibhyaḥ । svarūpavyabhicāriṣu padārtheṣu caitanyasyāvyabhicārādyathā yathā yo yaḥ padārtho jñāyate, tathā tathā jñāyamānatvādeva tasya tasya caitanyasyāvyabhicāritvam । vastutattvaṁ bhavati kiñcit , na jñāyata iti cānupapannam ; rūpaṁ ca dṛśyate, na cāsti cakṣuriti yathā । vyabhicarati tu jñeyam ; na jñānaṁ vyabhicarati kadācidapi jñeyam , jñeyābhāve'pi jñeyāntare bhāvājjñānasya । na hi jñāne'sati jñeyaṁ nāma bhavati kasyacit ; suṣupte'darśanāt — jñānasyāpi suṣupte'bhāvājjñeyavajjñānasvarūpasya vyabhicāra iti cet , na ; jñeyāvabhāsakasya jñānasyālokavajjñeyābhivyaktyarthatvātsvavyaṅgyābhāve ālokābhāvānupapattivat apratīteṣu vastuṣu suṣupte vijñānābhāvānupapatteḥ । na hyandhakāre cakṣuṣo rūpānupalabdhau cakṣuṣo'bhāvaḥ śakyaḥ kalpayitumavaināśikena । vaināśiko jñeyābhāve jñānābhāvaṁ kalpayatyeveti cet , yena tadabhāvaṁ kalpayettasyābhāvaḥ kena kalpyata iti vaktavyaṁ vaināśikena ; tadabhāvasyāpi jñeyatvājjñānābhāve tadanupapatteḥ । jñānasya jñeyāvyatiriktatvājjñeyābhāve jñānābhāva iti cet , na ; abhāvasyāpi jñeyatvābhyupagamāt — abhāvo'pi jñeyo'bhyupagamyate vaināśikairnityaśca । tadavyatiriktaṁ cejjñānaṁ nityaṁ kalpitaṁ syāt । tadabhāvasya ca jñānātmakatvādabhāvatvaṁ ca vāṅmātrameva ; na paramārthato'bhāvatvamanityatvaṁ ca jñānasya । na ca nityasya jñānasyābhāvanāmamātrādhyārope kiñcinnaśchinnam । athābhāvo jñeyo'pi san jñānavyatirikta iti cet , na tarhi jñeyābhāvo jñānābhāvaḥ । jñeyaṁ jñānavyatiriktam ; na tu jñānaṁ jñeyavyatiriktamiti cet , na ; śabdamātratvādviśeṣānupapatteḥ । jñeyajñānayorekatvaṁ cedabhyupagamyate, jñeyaṁ jñānavyātiriktam , na jñeyavyatiriktaṁ jñānam iti tu śabdamātrameva tat — vahniragnivyatiriktaḥ, agnirna vahnivyatirikta iti yadvat — abhyupagamyam । jñeyavyatireke tu jñānasya jñeyābhāve jñānābhāvānupapattiḥ siddhā । jñeyābhāve'darśanādabhāvo jñānasyeti cet , na ; suṣupte jñaptyabhyupagamāt — vaināśikairabhyupagamyate hi suṣupte'pi vijñānāstitvam । tatrāpi jñeyatvamabhyupagamyate jñānasya svenaiveti cet , na ; bhedasya siddhatvāt — siddhaṁ hyabhāvavijñeyaviṣayasya jñānasyābhāvajñeyavyatirekājjñeyajñānayoranyatvam । na hi tatsiddhaṁ mṛtamivojjīvayituṁ punaranyathā kartuṁ śakyate vaināśikaśatairapi । jñānasya svājñeyatve tadapyanyena tadapyanyeneti tvatpakṣe'tiprasaṅga iti cet , na ; tadvibhāgopapatteḥ sarvasya — yadā hi sarvaṁ jñeyaṁ kasyacit , tadā tadvyatiriktaṁ jñānaṁ jñānameveti dvitīyo vibhāga evābhyupagamyate'vaināśikaiḥ । na tṛtīyastadviṣaya ityanavasthānupapattiḥ । jñānasya svenaivāvijñeyatve sarvajñatvahāniriti cet , so'pi doṣastasyaivāstu ; kiṁ tannibarhaṇenāsmākam ? anavasthādoṣaśca jñānasya jñeyatvābhyupagamāt — avaśyaṁ ca vaināśikānāṁ jñānaṁ jñeyam । svātmanā cāvijñeyatvenānavasthā anivāryā । samāna evāyaṁ doṣa iti cet , na ; jñānasyaikatvopapatteḥ — sarvadeśakālapuruṣādyavasthāsvekameva jñānaṁ nāmarūpādyanekopādhibhedāt savitrādijalādipratibimbavadanekadhāvabhāsata iti । nāsau doṣaḥ । tathā cehedamucyate । nanu śruterihaivāntaḥśarīre paricchinnaḥ kuṇḍabadaravatpuruṣa iti, na ; prāṇādikalākāraṇatvāt — na hi śarīramātraparicchinnaḥ prāṇaśraddhādīnāṁ kalānāṁ kāraṇatvaṁ pratipattuṁ śaknuyāt । kalākāryatvācca śarīrasya — na hi puruṣakāryāṇāṁ kalānāṁ kāryaṁ saccharīraṁ kāraṇakāraṇaṁ svasya puruṣaṁ kuṇḍabadaramivābhyantarīkuryāt । bījavṛkṣādivatsyāditi cet — yathā bījakāryaṁ vṛkṣastatkāryaṁ ca phalaṁ svakāraṇakāraṇaṁ bījamabhyantarīkarotyāmrādi, tadvatpuruṣamabhyantarīkuryāccharīraṁ svakāraṇakāraṇamapīti cet , na ; anyatvātsāvayavatvācca — dṛṣṭānte kāraṇādbījādvṛkṣaphalasaṁvṛttānyanyānyeva bījāni ; dārṣṭāntike tu svakāraṇakāraṇabhūtaḥ sa eva puruṣaḥ śarīre'bhyantarīkṛtaḥ śrūyate । bījavṛkṣādīnāṁ sāvayavatvācca syādādhārādheyatvam ; niravayavaśca puruṣaḥ, sāvayavāśca kalāḥ śarīraṁ ca । etenākāśasyāpi śarīrādhāratvamanupapannam ; kimutākāśakāraṇasya puruṣasya ? tasmādasamāno dṛṣṭāntaḥ । kiṁ dṛṣṭāntena ? vacanātsyāditi cet , na ; vacanasyākārakatvāt — na hi vacanaṁ vastuno'nyathākaraṇe vyāpriyate ; kiṁ tarhi, yathābhūtārthāvadyotane । tasmādantaḥśarīra ityetadvacanam ‘aṇḍasyāntarvyoma’ itivaddraṣṭavyam । upalabdhinimittatvācca — darśanaśravaṇamananavijñānādiliṅgairantaḥśarīre paricchinna iva hyupalabhyate puruṣa upalabhyate cātra । ata ucyate — antaḥśarīre somya sa puruṣa iti । na punarākāśakāraṇabhūtaḥ sankuṇḍabadaravaccharīraparicchinna iti manasāpīcchati vaktuṁ mūḍho'pi ; kimuta pramāṇabhūtā śrutiḥ ॥

yasminnetāḥ ṣoḍaśa kalāḥ prabhavantītyuktaḥ puruṣaviśeṣaṇārthaḥ kalānāṁ prabhavaḥ, sa cānyārtho'pi śrutaḥ kena krameṇa syādityata idamucyate । cetanapūrvikā ca sṛṣṭirityevamarthaṁ ca । sa puruṣaḥ ṣoḍaśakalaḥ pṛṣṭo yo bhāradvājena saḥ īkṣāñcakre īkṣaṇaṁ darśanaṁ cakre — kṛtavānityarthaḥ — sṛṣṭiphalakramādiviṣayam । kathamiti, ucyate — kasmin kartṛviśeṣe dehādutkrānte utkrānto bhaviṣyāmi ahameva ; kasminvā śarīre pratiṣṭhite ahaṁ pratiṣṭhāsyāmi pratiṣṭhitaḥ syāmityarthaḥ । nanvātmā akartā pradhānaṁ kartṛ ; ataḥ puruṣārthaṁ prayojanamurarīkṛtya pradhānaṁ pravartate mahadādyākāreṇa ; tatredamanupapannaṁ puruṣasya svātantryeṇekṣāpūrvakaṁ kartṛtvavacanam , sattvādiguṇasāmye pradhāne pramāṇopapanne sṛṣṭikartari sati īśvarecchānuvartiṣu vā paramāṇuṣu satsu ātmano'pyekatvena kartṛtve sādhanābhāvādātmana ātmanyanarthakartṛtvānupapatteśca । na hi cetanāvānbuddhipūrvakārī ātmanaḥ anarthaṁ kuryāt tasmātpuruṣārthena prayojanenekṣāpūrvakamiva niyatakrameṇa pravartamāne'cetane'pi pradhāne cetanavadupacāro'yaṁ sa īkṣāñcakre ityādiḥ ; yathā rājñaḥ sarvārthakāriṇi bhṛtye rājeti, tadvat । na ; ātmano bhoktṛtvavatkartṛtvopapatteḥ — yathā sāṅ‍khyasya cinmātrasyāpariṇāmino'pyātmano bhoktṛtvam , tadvadvedavādināmīkṣāpūrvakaṁ jagatkartṛtvamupapannaṁ śrutiprāmāṇyāt । tattvāntarapariṇāmādātmano'nityatvāśuddhatvānekatvanimittaṁ cinmātrasvarūpavikriyātaḥ puruṣasya svātmanyeva bhoktṛtve cinmātrasvarūpavikriyā na doṣāya । bhavatāṁ punarvedavādināṁ sṛṣṭikartṛtve tattvāntarapariṇāma evetyātmano'nityatvādisarvadoṣaprasaṅga iti cet , na ; ekasyāpyātmano'vidyāviṣayanāmarūpopādhyanupādhikṛtaviśeṣābhyupagamāt । avidyākṛtanāmarūpopādhinimitto hi viśeṣo'bhyupagamyate ātmano bandhamokṣādiśāstrakṛtasaṁvyavahārāya । paramārthato'nupādhikṛtaṁ ca tattvamekamevādvitīyamupādeyaṁ sarvatārkikabuddhyanavagamyaṁ hyajamabhayaṁ śivamiṣyate । na tatra kartṛtvaṁ bhoktṛtvaṁ vā kriyākārakaphalaṁ vāsti, advaitatvātsarvabhāvānām । sāṅ‍khyāstvavidyādhyāropitameva puruṣe kartṛtvaṁ kriyākārakaṁ phalaṁ ceti kalpayitvā āgamabāhyatvātpunastatastrasyantaḥ paramārthata eva bhoktṛtvaṁ puruṣasyecchanti । tattvāntaraṁ ca pradhānaṁ puruṣādbāhyaṁ paramārthavastubhūtameva kalpayanto'nyatārkikakṛtabuddhiviṣayāḥ santo vihanyante । tathetaretārkikāḥ sāṅkhyaiḥ ; ityevaṁ parasparaviruddhārthakalpanāta āmiṣārthina iva prāṇino'nyonyavirudhyamānārthadarśitvātparamārthatattvāddūramevāpakṛṣyante । atastanmatamanādṛtya vedāntārthatattvamekatvadarśanaṁ pratyādaravanto mumukṣavaḥ syuriti tārkikamatadoṣapradarśanaṁ kiñciducyate'smābhiḥ ; na tu tārkikavattātparyeṇa । tathaitadatroktam — vivadatsveva nikṣipya virodhodbhavakāraṇam । taiḥ saṁrakṣitasadbuddhiḥ sukhaṁ nirvāti vedavit ॥ kiñca, bhoktṛtvakartṛtvayorvikriyayorviśeṣānupapattiḥ । kā nāmāsau kartṛtvājjātyantarabhūtā bhoktṛtvaviśiṣṭā vikriyā, yato bhoktaiva puruṣaḥ kalpyate na kartā ; pradhānaṁ tu kartreva na bhoktṛ iti । nanu uktaṁ puruṣaścinmātra eva ; sa ca svātmastho vikriyate bhuñjānaḥ, na tattvāntarapariṇāmena । pradhānaṁ tu tattvāntarapariṇāmena vikriyate ; ato naikamaśuddhamacetanaṁ cetyādidharmavat । tadviparītaḥ puruṣaḥ । nāsau viśeṣaḥ, vāṅmātratvāt । prāgbhogotpatteḥ kevalacinmātrasya puruṣasya bhoktṛtvaṁ nāma viśeṣo bhogotpattikāle cet jāyate, nivṛtte ca bhoge punastadviśeṣādapetaścinmātra eva bhavatīti cet ; mahadādyākāreṇa ca pariṇamya pradhānaṁ tato'petya punaḥ pradhānasvarūpeṇa vyavatiṣṭhata iti asyāṁ kalpanāyāṁ na kaścidviśeṣa iti vāṅmātreṇa pradhānapuruṣayorviśiṣṭavikriyā kalpyate । atha bhogakāle'pi cinmātra eva prāgvatpuruṣa iti cet , na tarhi paramārthato bhogaḥ puruṣasya । atha bhogakāle cinmātrasya vikriyā paramārthaiva, tena bhogaḥ puruṣasyeti cet , na ; pradhānasyāpi bhogakāle vikriyāvattvādbhoktṛkatvaprasaṅgaḥ । cinmātrasyaiva vikriyā bhoktṛtvamiti cet , auṣṇyādyasādhāraṇadharmavatāmagnyādīnāmabhoktṛtve hetvanupapattiḥ । pradhānapuruṣayordvayoryugapadbhoktṛtvamiti cet , na ; pradhānasya pārārthyānupapatteḥ — na hi bhoktrordvayoritaretaraguṇapradhānabhāva upapadyate prakāśayorivetaretaraprakāśane । bhogadharmavati sattvāṅgini cetasi puruṣasya caitanyapratibimbodayādavikriyasya puruṣasya bhoktṛtvamiti cet , na ; puruṣasya viśeṣābhāve bhoktṛtvakalpanānarthakyāt । bhogarūpaścedanarthaḥ puruṣasya nāsmi sadā nirviśeṣatvātpuruṣasya, kasyāpanayanārthaṁ mokṣasādhanaṁ śāstraṁ praṇīyate ? avidyādhyāropitānarthāpanayanāya śāstrapraṇayanamiti cet , paramārthataḥ puruṣo bhoktaiva, na kartā ; pradhānaṁ kartreva na bhoktṛ paramārthasadvastvantaraṁ puruṣācca itīyaṁ kalpanā āgamabāhyā vyarthānirhetukā ca iti nādartavyā mumukṣubhiḥ । ekatve'pi śāstrapraṇayanādyānarthakyamiti cet , na ; abhāvāt — satsu hi śāstrapraṇetrādiṣu tatphalārthiṣu ca śāstrasya praṇayanamarthavadanarthakaṁ veti vikalpanā syāt । na hyātmaikatve śāstrapraṇetrādayastato bhinnāḥ santi ; tadabhāve evaṁ vikalpanaivānupapannā । abhyupagate ātmaikatve pramāṇārthaścābhyupagato bhavatā yadātmaikatvamabhyupagacchatā । tadabhyupagame ca vikalpānupapattimāha śāstram ‘yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 4 । 5 । 14) ityādi ; śāstrapraṇayanādyupapattiṁ cāha anyatra paramārthavastusvarūpādavidyāviṣaye ‘yatra hi dvaitamiva bhavati’ (bṛ. u. 4 । 5 । 14) ityādi vistarato vājasaneyake । atra ca vibhakte vidyāvidye parāpare ityādāveva śāstrasya । ato na tārkikavādabhaṭapraveśo vedāntarājapramāṇabāhugupte ihātmaikatvaviṣaye iti । etenāvidyākṛtanāmarūpādyupādhikṛtānekaśaktisādhanakṛtabhedavattvādbrahmaṇaḥ sṛṣṭyādikartṛtve sādhanādyabhāvo doṣaḥ pratyukto veditavyaḥ, parairukta ātmānarthakartṛtvādidoṣaśca । yastu dṛṣṭānto rājñaḥ sarvārthakāriṇi kartari bhṛtye upacāro rājā karteti, so'trānupapannaḥ ; ‘sa īkṣāñcakre’ iti śrutermukhyārthabādhanātpramāṇabhūtāyāḥ । tatra hi gauṇī kalpanā śabdasya, yatra mukhyārtho na sambhavati । iha tvacetanasya muktabaddhapuruṣaviśeṣāpekṣayā kartṛkarmadeśakālanimittāpekṣayā ca bandhamokṣādiphalārthā niyatā puruṣaṁ prati pravṛttirnopapadyate ; yathoktasarvajñeśvarakartṛtvapakṣe tu upapannā । īśvareṇaiva sarvādhikārī prāṇaḥ puruṣeṇa sṛjyate ॥

katham ? saḥ puruṣaḥ uktaprakāreṇekṣitvā sarvaprāṇaṁ hiraṇyagarbhākhyaṁ sarvaprāṇikaraṇādhāramantarātmānam asṛjata sṛṣṭavān । tataḥ prāṇāt śraddhāṁ sarvaprāṇināṁ śubhakarmapravṛttihetubhūtām ; tataḥ karmaphalopabhogasādhanādhiṣṭhānāni kāraṇabhūtāni mahābhūtāni asṛjata — khaṁ śabdaguṇakam , vāyuḥ svena sparśaguṇena śabdaguṇena ca viśiṣṭo dviguṇaḥ, tathā jyotiḥ svena rūpeṇa pūrvaguṇābhyāṁ ca viśiṣṭaṁ śabdasparśābhyāṁ triguṇam , tathā āpo rasaguṇenāsādhāraṇena pūrvaguṇānupraveśena ca caturguṇāḥ, tathā gandhaguṇena pūrvaguṇānupraveśena ca pañcaguṇā pṛthivī, tathā taireva bhūtairārabdham indriyaṁ dviprakāraṁ buddhyarthaṁ karmārthaṁ ca daśasaṅ‍khyākam , tasya ceśvaramantaḥsthaṁ saṁśayavikalpādilakṣaṇaṁ manaḥ । evaṁ prāṇināṁ kāryaṁ karaṇaṁ ca sṛṣṭvā tatsthityarthaṁ vrīhiyavādilakṣaṇam annam , tataśca annāt adyamānāt vīryaṁ sāmarthyaṁ balaṁ sarvakarmapravṛttisādhanam , tadvīryavatāṁ ca prāṇināṁ tapaḥ viśuddhisādhanaṁ saṅkīryamāṇānām , mantrāḥ tapoviśuddhāntarbahiḥkaraṇebhyaḥ karmasādhanabhūtā ṛgyajuḥsāmātharvāṅgirasaḥ ; tataḥ karma agnihotrādilakṣaṇam , tato lokāḥ karmaṇāṁ phalam , teṣu ca lokeṣu sṛṣṭānāṁ prāṇināṁ nāma ca devadatto yajñadatta ityādi । evametāḥ kalāḥ prāṇināmavidyādidoṣabījāpekṣayā sṛṣṭāstaimirikadṛṣṭisṛṣṭā iva dvicandramaśakamakṣikādyāḥ svapnadṛksṛṣṭā iva ca sarvapadārthāḥ punastasminneva puruṣe pralīyante hitvā nāmarūpādivibhāgam ॥

katham ? saḥ dṛṣṭāntaḥ, yathā loke imā nadyaḥ syandamānāḥ sravantyaḥ samudrāyaṇāḥ, samudra eva ayanaṁ gatirātmabhāvo yāsāṁ tāḥ samudrāyaṇāḥ, samudraṁ prāpya upagamya astam adarśanaṁ nāmarūpatiraskāraṁ gacchanti ; tāsāṁ cāstaṁ gatānāṁ bhidyete vinaśyete nāmarūpe gaṅgā yamunetyādilakṣaṇe ; tadabhedena samudra ityevaṁ procyate tadvastūdakalakṣaṇam ; evaṁ yathāyaṁ dṛṣṭāntaḥ uktalakṣaṇasya prakṛtasya asya puruṣasya paridraṣṭuḥ pari samantāddraṣṭurdarśanasya kartuḥ svarūpabhūtasya । yathā arkaḥ svātmaprakāśasya kartā sarvataḥ, tadvat imāḥ ṣoḍaśa prāṇādyā uktāḥ kalāḥ puruṣāyaṇāḥ nadīnāmiva samudraḥ puruṣo'yanamātmabhāvagamanaṁ yāsāṁ kalānāṁ tāḥ puruṣāyaṇāḥ puruṣaṁ prāpya puruṣātmabhāvamupagamya tathaivāstaṁ gacchanti । bhidyete ca āsāṁ nāmarūpe kalānāṁ prāṇādyākhyā rūpaṁ ca yathāsvam । bhede ca nāmarūpayoryadanaṣṭaṁ tattattvaṁ puruṣaḥ ityevaṁ procyate brahmavidbhiḥ । ya evaṁ vidvānguruṇā pradarśitakalāpralayamārgaḥ, sa eṣaḥ vidyayā pravilāpitāsvavidyākāmakarmajanitāsu prāṇādikalāsu akalaḥ avidyākṛtakalānimitto hi mṛtyuḥ ; tadapagame'kalatvādeva amṛtaḥ bhavati । tadetasminnarthe eṣaḥ ślokaḥ ॥

arā iva rathacakraparivārā iva rathanābhau rathacakrasya nābhau yathāpraveśitāḥ tadāśrayā bhavanti yathā, tathetyarthaḥ । kalāḥ prāṇādyāḥ yasmin puruṣe pratiṣṭhitāḥ utpattisthitilayakāleṣu, taṁ puruṣaṁ kalānāmātmabhūtaṁ vedyaṁ vedanīyaṁ pūrṇatvātpuruṣaṁ puri śayanādvā veda jānāti ; yathā he śiṣyāḥ, mā vāḥ yuṣmān mṛtyuḥ parivyathāḥ mā parivyathayatu । na cedvijñāyeta puruṣo mṛtyunimittāṁ vyathāmāpannā duḥkhina eva yūyaṁ stha । atastanmābhūdyuṣmākamityabhiprāyaḥ ॥

tān evamanuśiṣya śiṣyān tān hovāca pippalādaḥ kila etāvadeva vedyaṁ paraṁ brahma veda vijānāmyahametat । na ataḥ asmāt param asti prakṛṣṭataraṁ veditavyam ityevamuktavān śiṣyāṇāmaviditaśeṣāstitvāśaṅkānivṛttaye kṛtārthabuddhijananārthaṁ ca ॥

tataḥ te śiṣyā guruṇānuśiṣṭāḥ taṁ guruṁ kṛtārthāḥ santo vidyāniṣkrayamanyadapaśyantaḥ kiṁ kṛtavanta ityucyate — arcayantaḥ pūjayantaḥ pādayoḥ puṣpāñjaliprakiraṇena praṇipātena ca śirasā । kimūcurityāha — tvaṁ hi naḥ asmākaṁ pitā brahmaśarīrasya vidyayā janayitṛtvānnityasyājarāmaraṇasyābhayasya । yaḥ tvameva asmākam avidyāyāḥ viparītajñānājjanmajarāmaraṇarogaduḥkhādigrāhādapārādavidyāmahodadhervidyāplavena param apunarāvṛttilakṣaṇaṁ mokṣākhyaṁ mahodadheriva pāraṁ tārayasi asmānityataḥ pitṛtvaṁ tavāsmānpratyupapannamitarasmāt । itaro'pi hi pitā śarīramātraṁ janayati, tathāpi sa pūjyatamo loke ; kimu vaktavyamātyantikābhayadāturityabhiprāyaḥ । namaḥ paramaṛṣibhyaḥ brahmavidyāsampradāyakartṛbhyaḥ । namaḥ paramaṛṣibhya iti dvirvacanamādarārtham ॥