chāndogyopaniṣadbhāṣyam

yo ha vai kaścit jyeṣṭhaṁ ca prathamaṁ vayasā śreṣṭhaṁ ca guṇairabhyadhikaṁ veda, sa jyeṣṭhaśca ha vai śreṣṭhaśca bhavati । phalena puruṣaṁ pralobhyābhimukhīkṛtya āha — prāṇo vāva jyeṣṭhaśca vayasā vāgādibhyaḥ ; garbhasthe hi puruṣe prāṇasya vṛttirvāgādibhyaḥpūrvaṁ labdhātmikā bhavati, yayā garbho vivardhate । cakṣurādisthānāvayavaniṣpattau satyāṁ paścādvāgādīnāṁ vṛttilābha iti prāṇo jyeṣṭho vayasā bhavati । śreṣṭhatvaṁ tu pratipādayiṣyati — ‘suhaya’ ityādinidarśanena । ataḥ prāṇa eva jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca asminkāryakaraṇasaṅghāte ॥

yo ha vai vasiṣṭhaṁ vasitṛtamamācchādayitṛtamaṁ vasumattamaṁ vā yo veda, sa tathaiva vasiṣṭho ha bhavati svānāṁ jñātīnām । kastarhi vasiṣṭha iti, āha — vāgvāva vasiṣṭhaḥ, vāgmino hi puruṣā vasanti abhibhavantyanyān vasumattamāśca, ato vāgvasiṣṭhaḥ ॥

yo ha vai pratiṣṭhāṁ veda, sa asmiṁlloke amuṣmiṁśca pare pratitiṣṭhati ha । kā tarhi pratiṣṭheti, āha — cakṣurvāva pratiṣṭhā । cakṣuṣā hi paśyan same ca durge ca pratitiṣṭhati yasmāt , ataḥ pratiṣṭhā cakṣuḥ ॥

yo ha vai sampadaṁ veda, tasmā asmai daivāśca mānuṣāśca kāmāḥ sampadyante ha । kā tarhi sampaditi, āha — śrotraṁ vāva sampat । yasmācchrotreṇa vedā gṛhyante tadarthavijñānaṁ ca, tataḥ karmāṇi kriyante tataḥ kāmasampadityevam , kāmasampaddhetutvācchrotraṁ vāva sampat ॥

yo ha vā āyatanaṁ veda, āyatanaṁ ha mvānāṁ bhavatītyarthaḥ । kiṁ tadāyatanamiti, āha — mano ha vā āyatanam । indriyopahṛtānāṁ viṣayāṇāṁ bhoktrarthānāṁ pratyayarūpāṇāṁ mana āyatanamāśrayaḥ । ato mano ha vā āyatanamityuktam ॥

atha ha prāṇāḥ evaṁ yathoktaguṇāḥ santaḥ ahaṁśreyasi ahaṁ śreyānasmi ahaṁ śreyānasmi ityetasminprayojane vyūdirenānā viruddhaṁ codire uktavantaḥ ॥

te ha te haivaṁ vivadamānā ātmanaḥ śreṣṭhatvavijñānāya prajāpatiṁ pitaraṁ janayitāraṁ kañcidetya ūcuḥ uktavantaḥ — he bhagavan kaḥ naḥ asmākaṁ madhye śreṣṭhaḥ abhyadhikaḥ guṇaiḥ ? ityevaṁ pṛṣṭavantaḥ । tān pitovāca ha — yasmin vaḥ yuṣmākaṁ madhye utkrānte śarīramidaṁ pāpiṣṭhamivātiśayena jīvato'pi samutkrāntaprāṇaṁ tato'pi pāpiṣṭhataramivātiśayena dṛśyeta kuṇapamaspṛśyamaśuciṁ dṛśyeta, saḥ vaḥ yuṣmākaṁ śreṣṭha ityavocat kākvā tadduḥkhaṁ parijihīrṣuḥ ॥

tathokteṣu pitrā prāṇeṣu sā ha vāk uccakrāma utkrāntavatī ; sā ca utkramya saṁvatsaramātraṁ proṣya svavyāpārānnivṛttā satī punaḥ paryetya itarānprāṇānuvāca — kathaṁ kena prakāreṇāśakata śaktavanto yūyaṁ madṛte māṁ vinā jīvituṁ dhārayitumātmānamiti ; te ha ūcuḥ — yathā kalā ityādi, kalāḥ mūkāḥ yathā loke'vadanto vācā jīvanti । katham । prāṇantaḥ prāṇena paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa dhyāyanto manasā, evaṁ sarvakaraṇaceṣṭāṁ kurvanta ityarthaḥ । evaṁ vayamajīviṣmetyarthaḥ । ātmano'śreṣṭhatāṁ prāṇeṣu buddhvā praviveśa ha vāk punaḥ svavyāpāre pravṛttā babhūvetyarthaḥ । samānamanyat cakṣurhoccakrāma śrotraṁ hoccakrāma mano hoccakrāmetyādi । yathā bālā amanasaḥ aprarūḍhamanasa ityarthaḥ ॥

evaṁ parīkṣiteṣu vāgādiṣu, atha anantaraṁ ha sa mukhyaḥ prāṇaḥ uccikramiṣan utkramitumicchan kimakaroditi, ucyate — yathā loke suhayaḥ śobhano'śvaḥ paḍvīśaśaṅkūn pādabandhanakīlān parīkṣaṇāya ārūḍhena kaśayā hataḥ san saṅkhidet samutkhanet samutpāṭayet , evamitarānvāgādīnprāṇān samakhidat samuddhṛtavān । te prāṇāḥ sañcālitāḥ santaḥ svasthāne sthātumanutsahamānāḥ abhisametya mukhyaṁ prāṇaṁ tamūcuḥ — he bhagavan edhi bhava naḥ svāmī, yasmāt tvaṁ naḥ śreṣṭho'si ; mā ca asmāddehādutkramīriti ॥

atha hainaṁ vāgādayaḥ prāṇasya śreṣṭhatvaṁ kāryeṇa āpādayantaḥ āhuḥ — balimiva haranto rājñe viśaḥ । katham ? vāk tāvaduvāca — yadahaṁ vasiṣṭho'smi, yaditi kriyāviśeṣaṇam , yadvasiṣṭhatvaguṇāsmītyarthaḥ ; tvaṁ tadvasiṣṭhaḥ tena vasiṣṭhatvaguṇena tvaṁ tadvasiṣṭho'si tadguṇastvamityarthaḥ । athavā tacchabdo'pi kriyāviśeṣaṇameva । tvatkṛtastvadīyo'sau vasiṣṭhatvaguṇo'jñānānmameti mayā abhimata ityetat । tathottareṣu yojyaṁ cakṣuḥśrotramanaḥsu ॥

śruteridaṁ vacaḥ — yuktamidaṁ vāgādibhirmukhyaṁ prāṇaṁ pratyabhihitam ; yasmānna vai loke vāco na cakṣūṁṣi na śrotrāṇi na manāṁsīti vāgādīni karaṇānyācakṣate laukikā āgamajñā vā ; kiṁ tarhi, prāṇā ityeva ācakṣate kathayanti ; yasmātprāṇo hyevaitāni sarvāṇi vāgādīni karaṇajātāni bhavati ; ato mukhyaṁ prāṇaṁ pratyanurūpameva vāgādibhiruktamiti prakaraṇārthamupasañjihīrṣati ॥

nanu kathamidaṁ yuktaṁ cetanāvanta iva puruṣā ahaṁśreṣṭhatāyai vivadantaḥ anyonyaṁ spardheranniti ; na hi cakṣurādīnāṁ vācaṁ pratyākhyāya pratyekaṁ vadanaṁ sambhavati ; tathā apagamo dehāt punaḥ praveśo brahmagamanaṁ prāṇastutirvopapadyate । tatra agnyādicetanāvaddevatādhiṣṭhitatvāt vāgādīnāṁ cetanāvattvaṁ tāvat siddhamāgamataḥ । tārkikasamayavirodha iti cet dehe ekasminnanekacetanāvattve, na, īśvarasya nimittakāraṇatvābhyupagamāt । ye tāvadīśvaramabhyupagacchanti tārkikāḥ, te manaādikāryakaraṇānāmādhyātmikānāṁ bāhyānāṁ ca pṛthivyādīnāmīśvarādhiṣṭhitānāmeva niyamena pravṛttimicchanti — rathādivat । na ca asmābhiḥ agnyādyāścetanāvatyo'pi devatā adhyātmaṁ bhoktryaḥ abhyupagamyante ; kiṁ tarhi, kāryakaraṇavatīnāṁ hi tāsāṁ prāṇaikadevatābhedānāmadhyātmādhibhūtādhidaivabhedakoṭivikalpānāmadhyakṣatāmātreṇa niyantā īśvaro'bhyupagamyate । sa hyakaraṇaḥ, ‘apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ’ (śve. u. 3 । 19) ityādimantravarṇāt ; ‘hiraṇyagarbhaṁ paśyata jāyamānam’ (śve. u. 4 । 12) ‘hiraṇyagarbhaṁ janayāmāsa pūrvam’ (śve. u. 3 । 4) ityādi ca śvetāśvatarīyāḥ paṭhanti । bhoktā karmaphalasambandhī dehe tadvilakṣaṇo jīva iti vakṣyāmaḥ । vāgādīnāṁ ca iha saṁvādaḥ kalpitaḥ viduṣo'nvayavyatirekābhyāṁ prāṇaśreṣṭhatānirdhāraṇārtham— yathā loke puruṣā anyonyamātmanaḥ śreṣṭhatāyai vivadamānāḥ kañcidguṇaviśeṣābhijñaṁ pṛcchanti ko naḥ śreṣṭho guṇairiti ; tenoktā aikaikaśyena adaḥ kāryaṁ sādhayitumudyacchata, yenādaḥ kāryaṁ sādhyate, sa vaḥ śreṣṭhaḥ — ityuktāḥ tathaivodyacchantaḥ ātmano'nyasya vā śreṣṭhatāṁ nirdhārayanti — tathemaṁ saṁvyavahāraṁ vāgādiṣu kalpitavatī śrutiḥ — kathaṁ nāma vidvān vāgādīnāmekaikasyābhāve'pi jīvanaṁ dṛṣṭaṁ na tu prāṇasyeti prāṇaśreṣṭhatāṁ pratipadyeteti । tathā ca śrutiḥ kauṣītakinām — ‘jīvati vāgapeto mūkānhi paśyāmo jīvati cakṣurapeto'ndhānhi paśyāmo jīvati śrotrāpeto badhirānhi paśyāmo jīvati manopeto bālānhi paśyāmo jīvati bāhucchinno jīvatyūrucchinnaḥ’ (śāṁ. ā. 5 । 3) ityādyā ॥

sa hovāca mukhyaḥ prāṇaḥ — kiṁ me'nnaṁ bhaviṣyatīti । mukhyaṁ prāṇaṁ praṣṭāramiva kalpayitvā vāgādīnprativaktṝniva kalpayantī śrutirāha — yadidaṁ loke'nnajātaṁ prasiddham ā śvabhyaḥ śvabhiḥ saha ā śakunibhyaḥ saha śakunibhiḥ sarvaprāṇināṁ yadannam , tat tavānnamiti hocurvāgādaya iti । prāṇasyasarvamannaṁ prāṇo'ttā sarvasyānnasyetyevaṁ pratipattaye kalpitākhyāyikārūpādvyāvṛtya svena śrutirūpeṇa āha — tadvai etat yatkiñcilloke prāṇibhirannamadyate, anasya prāṇasya tadannaṁ prāṇenaiva tadadyata ityarthaḥ । sarvaprakāraceṣṭāvyāptiguṇapradarśanārtham ana iti prāṇasya pratyakṣaṁ nāma । prādyupasargapūrvatve hi viśeṣagatireva syāt । tathā ca sarvānnānāmatturnāmagrahaṇamitīdaṁ pratyakṣaṁ nāma ana iti sarvānnānāmattuḥ sākṣādabhidhānam । na ha vā evaṁvidi yathoktaprāṇavidi prāṇo'hamasmi sarvabhūtasthaḥ sarvānnānāmatteti, tasminnevaṁvidi ha vai kiñcana kiñcidapi prāṇibhiradyaṁ sarvaiḥ anannam anadyaṁ na bhavati, sarvamevaṁvidyannaṁ bhavatītyarthaḥ, prāṇabhūtatvādviduṣaḥ, ‘prāṇādvā eṣa udeti prāṇe'stameti’ ityupakramya ‘evaṁvido ha vā udeti sūrya evaṁvidyastameti’ ( ? ) iti śrutyantarāt ॥

sa ha uvāca punaḥ prāṇaḥ — pūrvavadeva kalpanā । kiṁ me vāso bhaviṣyatīti । āpa iti hocurvāgādayaḥ । yasmātprāṇasya vāsaḥ āpaḥ, tasmādvā etadaśiṣyantaḥ bhokṣyamāṇā bhuktavantaśca brāhmaṇā vidvāṁsaḥ etatkurvanti । kim ? adbhiḥ vāsasthānīyābhiḥ purastāt bhojanātpūrvam upariṣṭācca bhojanādūrdhvaṁ ca paridadhati paridhānaṁ kurvanti mukhyasya prāṇasya । lambhuko lambhanaśīlo vāso ha bhavati ; vāsaso labdhaiva bhavatītyarthaḥ । anagno ha bhavati । vāsaso lambhukatvenārthasiddhaivānagnateti anagno ha bhavatītyuttarīyavānbhavatītyetat ॥

bhokṣyamāṇasya bhuktavataśca yadācamanaṁ śuddhyarthaṁ vijñātam , tasmin prāṇasya vāsa iti darśanamātramiha vidhīyate — adbhiḥ paridadhatīti ; na ācamanāntaram — yathā laukikaiḥ prāṇibhiradyamānamannaṁ prāṇasyeti darśanamātram , tadvat ; kiṁ me'nnaṁ kiṁ me vāsa ityādipraśnaprativacanayostulyatvāt । yadyācamanamapūrvaṁ tādarthyena kriyeta, tadā kṛmyādyannamapi prāṇasya bhakṣyatvena vihitaṁ syāt । tulyayorvijñānārthayoḥ praśnaprativacanayoḥ prakaraṇasya vijñānārthatvādardhajaratīyo nyāyo na yuktaḥ kalpayitum । yattu prasiddhamācamanaṁ prāyatyārthaṁ prāṇasyānagnatārthaṁ ca na bhavatītyucyate, na tathā vayamācamanamubhayārthaṁ brūmaḥ । kiṁ tarhi, prāyatyārthācamanasādhanabhūtā āpaḥ prāṇasya vāsa iti darśanaṁ codyata iti brūmaḥ । tatra ācamanasyobhayārthatvaprasaṅgadoṣacodanā anupapannā । vāso'rtha eva ācamane taddarśanaṁ syāditi cet , na, vāsojñānārthavākye vāsorthāpūrvācamanavidhāne tatrānagnatārthatvadṛṣṭividhāne ca vākyabhedaḥ । ācamanasya tadarthatvamanyārthatvaṁ ceti pramāṇābhāvāt ॥

tadetatprāṇadarśanaṁ stūyate । katham ? taddhaitatprāṇadarśanaṁ satyakāmo jābālo gośrutaye nāmnā vaiyāghrapadyāya vyāghrapado'patyaṁ vaiyāghrapadyaḥ tasmai gośrutyākhyāya uktvā uvāca anyadapi vakṣyamāṇaṁ vacaḥ । kiṁ taduvāceti, āha — yadyapi śuṣkāya sthāṇave etaddarśanaṁ brūyātprāṇavit , jāyeran utpadyeranneva asminsthāṇau śākhāḥ praroheyuśca palāśāni patrāṇi, kimu jīvate puruṣāya brūyāditi ॥

atha anantaraṁ yadi mahat mahattvaṁ jigamiṣet gantumicchet , mahattvaṁ prāptuṁ yadi kāmayetetyarthaḥ, tasyedaṁ karma vidhīyate । mahattve hi sati śrīrupanamate । śrīmato hi arthaprāptaṁ dhanam , tataḥ karmānuṣṭhānam , tataśca devayānaṁ pitṛyāṇaṁ vā panthānaṁ pratipatsyata ityetatprayojanamurarīkṛtya mahattvaprepsoridaṁ karma, na viṣayopabhogakāmasya । tasyāyaṁ kālādividhirucyate — amāvāsyāyāṁ dīkṣitvā dīkṣita iva bhūmiśayanādiniyamaṁ kṛtvā taporūpaṁ satyavacanaṁ brahmacaryamityādidharmavānbhūtvetyarthaḥ । na punardaikṣameva karmajātaṁ sarvamupādatte, atadvikāratvānmanthākhyasya karmaṇaḥ । ‘upasadvratī’ (bṛ. u. 6 । 3 । 1) iti śrutyantarāt payomātrabhakṣaṇaṁ ca śuddhikāraṇaṁ tapa upādatte । paurṇamāsyāṁ rātrau karma ārabhate — sarvauṣadhasya grāmyāraṇyānāmoṣadhīnāṁ yāvacchaktyalpamalpamupādāya tadvituṣīkṛtya āmameva piṣṭaṁ dadhimadhunoraudumbare kaṁsākāre camasākāre vā pātre śrutyantarātprakṣipya upamathya agrataḥ sthāpayitvā jyeṣṭhāya śreṣṭhāya svāhetyagnāvāvasathye ājyasya āvāpasthāne hutvā sruvasaṁlagnaṁ manthe sampātamavanayet saṁsravamadhaḥ pātayet ॥

samānamanyat , vasiṣṭhāya pratiṣṭhāyai sampade āyatanāya svāheti, pratyekaṁ tathaiva sampātamavanayet hutvā ॥

atha pratisṛpya agnerīṣadapasṛtya añjalau manthamādhāya japati imaṁ mantram — amo nāmāsyamā hi te ; ama iti prāṇasya nāma । annena hi prāṇaḥ prāṇiti dehe ityato manthadravyaṁ prāṇasya annatvāt prāṇatvena stūyate amo nāmāsīti ; kutaḥ ? yataḥ amā saha hi yasmātte tava prāṇabhūtasya sarvaṁ samastaṁ jagadidam , ataḥ । sa hi prāṇabhūto mantho jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaśca ; ata eva ca rājā dīptimān adhipatiśca adhiṣṭhāya pālayitā sarvasya । saḥ mā māmapi manthaḥ prāṇo jyaiṣṭhyādiguṇapūgamātmanaḥ gamayatu, ahamevedaṁ sarvaṁ jagadasāni bhavāni prāṇavat । iti - śabdo mantraparisamāptyarthaḥ ॥

atha anantaraṁ khalu etayā vakṣyamāṇayā ṛcā pacchaḥ pādaśaḥ ācāmati bhakṣayati, mantrasyaikaikena pādenaikaikaṁ grāsaṁ bhakṣayati । tat bhojanaṁ savituḥ sarvasya prasavituḥ, prāṇamādityaṁ ca ekīkṛtyocyate, ādityasya vṛṇīmahe prārthayemahi mantharūpam ; yenānnena sāvitreṇa bhojanenopabhuktena vayaṁ savitṛsvarūpāpannā bhavemetyabhiprāyaḥ । devasya savituriti pūrveṇa sambandhaḥ । śreṣṭhaṁ praśasyatamaṁ sarvānnebhyaḥ sarvadhātamaṁ sarvasya jagato dhārayitṛtamam atiśayena vidhātṛtamamiti vā ; sarvathā bhojanaviśeṣaṇam । turaṁ tvaraṁ tūrṇaṁ śīghramityetat , bhagasya devasya savituḥ svarūpamiti śeṣaḥ ; dhīmahi cintayemahi viśiṣṭabhojanena saṁskṛtāḥ śuddhātmānaḥ santa ityabhiprāyaḥ । athavā bhagasya śriyaḥ kāraṇaṁ mahattvaṁ prāptuṁ karma kṛtavanto vayaṁ taddhīmahi cintayemahīti sarvaṁ ca manthalepaṁ pibati । nirṇijya prakṣālya kaṁsaṁ kaṁsākāraṁ camasaṁ camasākāraṁ vā audumbaraṁ pātram ; pītvā ācamya paścādagneḥ prākśirāḥ saṁviśati carmaṇi vā ajine sthaṇḍile kevalāyāṁ vā bhūmau, vācaṁyamo vāgyataḥ sannityarthaḥ, aprasāho na prasahyate nābhibhūyate stryādyaniṣṭasvapnadarśanena yathā, tathā saṁyatacittaḥ sannityarthaḥ । sa evaṁbhūto yadi striyaṁ paśyetsvapneṣu tadā vidyātsamṛddhaṁ mamedaṁ karmeti ॥

tadetasminnarthe eṣa śloko mantro'pi bhavati — yadā karmasu kāmyeṣu kāmārtheṣu striyaṁ svapneṣu svapnadarśaneṣu svapnakāleṣu vā paśyati, samṛddhiṁ tatra jānīyāt , karmaṇāṁ phalaniṣpattirbhaviṣyatīti jānīyādityarthaḥ ; tasmiṁstryādipraśastasvapnadarśane satītyabhiprāyaḥ । dviruktiḥ karmasamāptyarthā ॥

śvetaketurnāmataḥ, ha iti aitihyārthaḥ, aruṇasyāpatyamāruṇiḥ tasyāpatyamāruṇeyaḥ pañcālānāṁ janapadānāṁ samitiṁ sabhām eyāya ājagāma । tamāgatavantaṁ ha pravāhaṇo nāmataḥ jīvalasyāpatyaṁ jaivaliḥ uvāca uktavān — he kumāra anu tvā tvām aśiṣat anvaśiṣat pitā ? kimanuśiṣṭastvaṁ pitretyarthaḥ । ityuktaḥ sa āha — anu hi anuśiṣṭo'smi bhagava iti sūcayannāha ॥

taṁ ha uvāca — yadyanuśiṣṭo'si, vettha yaditaḥ asmāllokāt adhi ūrdhvaṁ yatprajāḥ prayanti yadgacchanti, tatkiṁ jānīṣe ityarthaḥ । na bhagava ityāha itaraḥ, na jāne'haṁ tat yatpṛcchasi । evaṁ tarhi, vettha jānīṣe yathā yena prakāreṇa punarāvartanta iti । na bhagava iti pratyāha । vettha pathormārgayoḥ sahaprayāṇayordevayānasya pitṛyāṇasya ca vyāvartanā vyāvartanamitaretaraviyogasthānaṁ saha gacchatāmityarthaḥ ॥

vettha yathā asau lokaḥ pitṛsambandhī — yaṁ prāpya punarāvartante, bahubhiḥ prayadbhirapi yena kāraṇena na sampūryate iti । na bhagava iti pratyāha । vettha yathā yena krameṇa pañcamyāṁ pañcasaṅkhyākāyāmāhutau hutāyām āhutinirvṛttā āhutisādhanāśca āpaḥ puruṣavacasaḥ puruṣa ityevaṁ vaco'bhidhānaṁ yāsāṁ hūyamānānāṁ krameṇa ṣaṣṭhāhutibhūtānāṁ tāḥ puruṣavacasaḥ puruṣaśabdavācyā bhavanti puruṣākhyāṁ labhanta ityarthaḥ । ityukto naiva bhagava ityāha ; naivāhamatra kiñcana jānāmītyarthaḥ ॥

atha evamajñaḥ san kimanu kasmāttvam anuśiṣṭo'smīti — avocathā uktavānasi ; yo hi imāni mayā pṛṣṭānyarthajātāni na vidyāt na vijānīyāt , kathaṁ sa vidvatsu anuśiṣṭo'smīti bruvīta । ityevaṁ sa śvetaketuḥ rājñā āyastaḥ āyāsitaḥ san piturardhaṁ sthānam eyāya āgatavān , taṁ ca pitaramuvāca — ananuśiṣya anuśāsanamakṛtvaiva mā māṁ kila bhagavān samāvartanakāle'bravīt uktavān anu tvāśiṣam anvaśiṣaṁ tvāmiti ॥

yataḥ pañca pañcasaṅkhyākānpraśnān rājanyabandhuḥ rājanyā bandhavo'syeti rājanyabandhuḥ svayaṁ durvṛtta ityarthaḥ, aprākṣīt pṛṣṭavān । teṣāṁ praśnānāṁ naikañcana ekamapi nāśakaṁ na śaktavānahaṁ vivaktuṁ viśeṣeṇārthato nirṇetumityarthaḥ । sa ha uvāca pitā — yathā mā māṁ vatsa tvaṁ tadā āgatamātra eva etānpraśnān avada uktavānasi — teṣāṁ naikañcana aśakaṁ vivaktumiti, tathā māṁ jānīhi, tvadīyājñānena liṅgena mama tadviṣayamajñānaṁ jānīhītyarthaḥ । katham । yathā ahameṣāṁ praśnānām ekaṁ cana ekamapi na veda na jāne iti — yathā tvamevāṅga etānpraśnān na jānīṣe, tathā ahamapi etānna jāne ityarthaḥ । ato mayyanyathābhāvo na kartavyaḥ । kuta etadevam । yato na jāne ; yadyahamimānpraśnān avediṣyaṁ viditavānāsmi, kathaṁ te tubhyaṁ priyāya putrāya samāvartanakāle purā nāvakṣyaṁ noktavānasmi — ityuktvā sa ha gautamaḥ gotrataḥ rājñaḥ jaivaleḥ ardhaṁ sthānam eyāya gatavān । tasmai ha gautamāya prāptāya arhām arhaṇāṁ cakāra kṛtavān । sa ca gautamaḥ kṛtātithyaḥ uṣitvā paredyuḥ prātaḥkāle sabhāge sabhāṁ gate rājñi udeyāya । bhajanaṁ bhāgaḥ pūjā sevā saha bhāgena vartamāno vā sabhāgaḥ pūjyamāno'nyaiḥ svayaṁ gotamaḥ udeyāya rājānamudgatavān । taṁ hovāca gautamaṁ rājā — mānuṣasya bhagavangautama manuṣyasambandhino vittasya grāmādeḥ varaṁ varaṇīyaṁ kāmaṁ vṛṇīthāḥ prārthayethāḥ । sa ha uvāca gautamaḥ — tavaiva tiṣṭhatu rājan mānuṣaṁ vittam ; yāmeva kumārasya mama putrasya ante samīpe vācaṁ pañcapraśnalakṣaṇām abhāṣathāḥ uktavānasi, tāmeva vācaṁ me mahyaṁ brūhi kathaya — ityukto gautamena rājā sa ha kṛcchrī duḥkhī babhūva — kathaṁ tvidamiti ॥

sa ha kṛcchrībhūtaḥ apratyākhyeyaṁ brāhmaṇaṁ manvānaḥ nyāyena vidyā vaktavyeti matvā taṁ ha gautamaṁ ciraṁ dīrghakālaṁ vasa — ityevamājñāpayāñcakāra ājñaptavān । yatpūrvaṁ prakhyātavān rājā vidyām , yacca paścācciraṁ vasetyājñaptavān , tannimittaṁ brāhmaṇaṁ kṣamāpayati hetuvacanoktyā । taṁ ha uvāca rājā — sarvavidyo brāhmaṇo'pi san yathā yena prakāreṇa mā māṁ he gautama avadaḥ tvam — tāmeva vidyālakṣaṇāṁ vācaṁ me brūhi — ityajñānāt , tena tvaṁ jānīhi । tatrāsti vaktavyam — yathā yena prakāreṇa iyaṁ vidyā prāk tvatto brāhmaṇān na gacchati na gatavatī, na ca brāhmaṇā anayā vidyayā anuśāsitavantaḥ, tathā etatprasiddhaṁ loke yataḥ, tasmādu purā pūrvaṁ sarveṣu lokeṣu kṣattrasyaiva kṣattrajātereva anayā vidyayā praśāsanaṁ praśāstṛtvaṁ śiṣyāṇāmabhūt babhūva ; kṣattriyaparamparayaiveyaṁ vidyā etāvantaṁ kālamāgatā ; tathāpyahetāṁ tubhyaṁ vakṣyāmi ; tvatsampradānādūrdhvaṁ brāhmaṇāngamiṣyati ; ato mayā yaduktam , tatkṣantumarhasītyuktvā tasmai ha uvāca vidyāṁ rājā ॥

asau vāva loko gautamāgnirityādi । iha sāyamprātaragnihotrāhutī hute payaādisādhane śraddhāpuraḥsare āhavanīyāgnisamiddhūmārciraṅgāravisphuliṅgabhāvite kartrādikārakabhāvite ca antarikṣakrameṇotkramya dyulokaṁ praviśantyau sūkṣmabhūte apsamavāyitvādapśabdavācye śraddhāhetutvācca śraddhāśabdavācye । tayoradhikaraṇaḥ agniḥ anyacca tatsambandhaṁ samidādītyucyate । yā ca asāvagnyādibhāvanā āhutyoḥ, sāpi tathaiva nirdiśyate । asau vāva loko'gniḥ he gautama — yathāgnihotrādhikaraṇamāhavanīya iha । tasyāgnerdyulokākhyasya āditya eva samit , tena hi iddhaḥ asau loko dīpyate, ataḥ samindhanāt samidādityaḥ raśmayo dhūmaḥ, tadutthānāt ; samidho hi dhūma uttiṣṭhati । ahararciḥ prakāśasāmānyāt , ādityakāryatvācca । candramā aṅgārāḥ, ahnaḥ praśame'bhivyakteḥ ; arciṣo hi praśame'ṅgārā abhivyajyante । nakṣatrāṇi visphuliṅgāḥ, candramaso'vayavā iva viprakīrṇatvasāmānyāt ॥

tasminnetasmin yathoktalakṣaṇe'gnau devā yajamānaprāṇā agnyādirūpā adhidaivatam । śraddhām agnihotrāhutipariṇāmāvasthārūpāḥ sūkṣmā āpaḥ śraddhābhāvitāḥ śraddhā ucyante, ‘pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti’ (chā. u. 5 । 3 । 3) ityapāṁ homyatayā praśne śrutatvāt ; ‘śraddhā vā āpaḥ śraddhāmevārabhya praṇīya pracaranti’ (tai. brā. 3 । 2 । 4 । 28) iti ca vijñāyate । tāṁ śraddhām abrūpāṁ juhvati ; tasyā āhuteḥ somo rājā apāṁ śraddhāśabdavācyānāṁ dyulokāgrau hutānāṁ pariṇāmaḥ somo rājā sambhavati — yathā ṛgvedādipuṣparasā ṛgādimadhukaropanītāste āditye yaśaādikāryaṁ rohitādirūpalakṣaṇamārabhante ityuktam — tathemā agnihotrāhutisamavāyinyaḥ sūkṣmāḥ śraddhāśabdavācyā āpaḥ dyulokamanupraviśya cāndraṁ kāryamārabhante phalarūpamagnihotrāhutyoḥ । yajamānāśca tatkartāra āhutimayā āhutibhāvanā bhāvitā āhutirūpeṇa karmaṇā ākṛṣṭāḥ śraddhāpsamavāyino dyulokamanupraviśaya somabhūtā bhavanti । tadarthaṁ hi tairagnihotraṁ hutam । atra tu āhutipariṇāma eva pañcāgnisambandhakrameṇa prādhānyena vivakṣita upāsanārthaṁ na yajamānānāṁ gatiḥ । tāṁ tvaviduṣāṁ dhūmādikrameṇottaratra vakṣyati, viduṣāṁ ca uttarā vidyākṛtām ॥

dvitīyahomaparyāyārthamāha — parjanyo vāva parjanya eva gautamāgniḥ parjanyo nāma vṛṣṭyupakaraṇābhimānī devatāviśeṣaḥ । tasya vāyureva samit , vāyunā hi parjanyo'gniḥ samidhyate ; purovātādiprābalye vṛṣṭidarśanāt । abhraṁ dhūmaḥ, dhūmakāryatvāddhūmavacca lakṣyamāṇatvāt । vidyudarciḥ, prakāśasāmānyāt । aśaniḥ aṅgārāḥ, kāṭhinyādvidyutsambandhādvā । hrādanayo visphuliṅgāḥ hrādanayaḥ garjitaśabdāḥ meghānām , viprakīrṇatvasāmānyāt ॥

tasminnetasminnagnau devāḥ pūrvavatsomaṁ rājānaṁ juhvati । tasyā āhutervarṣaṁ sambhavati ; śraddhākhyā āpaḥ somākārapariṇatā dvitīye paryāye parjanyāgniṁ prāpya vṛṣṭitvena pariṇamante ॥

pṛthivī vāva gautamāgnirityādi pūrvavat । tasyāḥ pṛthivyākhyasyāgneḥ saṁvatsara eva samit , saṁvatsareṇa hi kālena samiddhā pṛthivī vrīhyādiniṣpattaye bhavati । ākāśo dhūmaḥ, pṛthivyā ivotthita ākāśo dṛśyate — yathā agnerdhūmaḥ । rātrirarciḥ, pṛthivyā hi aprakāśātmikāyā anurūpā rātriḥ, tamorūpatvāt — agnerivānurūpamarciḥ । diśaḥ aṅgārāḥ, upaśāntatvasāmānyāt । avāntaradiśaḥ visphuliṅgāḥ, kṣudratvasāmānyāt ॥

tasminnityādi samānam । tasyā āhuterannaṁ vrīhiyavādi sambhavati ॥

puruṣo vāva gautamāgniḥ । tasya vāgeva samit , vācā hi mukhena samidhyate puruṣo na mūkaḥ । prāṇo dhūmaḥ, dhūma iva mukhānnirgamanāt । jihvā arciḥ, lohitatvāt । cakṣuḥ aṅgārāḥ, bhāsa āśrayatvāt । śrotraṁ visphuliṅgāḥ, viprakīrṇatvasāmyāt ॥

samānamanyat । annaṁ juhvati vrīhyādisaṁskṛtam । tasyā āhute retaḥ sambhavati ॥

yoṣā vāva gautamāgniḥ । tasyā upastha eva samit , tena hi sā putrādyutpādanāya samidhyate । yadupamantrayate sa dhūmaḥ, strīsambhavādupamantraṇasya । yonirarciḥ lohitatvāt । yadantaḥ karoti te'ṅgārāḥ, agnisambandhāt । abhinandāḥ sukhalavāḥ visphuliṅgāḥ, kṣudratvāt ॥

tasminnetasminnagnau devā reto juhvati । tasyā āhutergarbhaḥ sambhavatīti । evaṁ śraddhāsomavarṣānnaretohavanaparyāyakrameṇa āpa eva garbhībhūtāstāḥ । tatra apāmāhutisamavāyitvāt prādhānyavivakṣā — āpaḥ pañcamyāmāhutau puruṣavacaso bhavantīti । na tvāpa eva kevalāḥ somādikāryamārabhante । na ca āpo'trivṛtkṛtāḥ santīti । trivṛtkṛtatve'pi viśeṣa saṁjñālābho dṛṣṭaḥ — pṛthivīyamimā āpo'yamagnirityanyatamabāhulyanimittaḥ । tasmātsamuditānyeva bhūtānyabbāhulyātkarmasamavāyīni somādikāryārambhakāraṇyāpa ityucyante । dṛśyate ca dravabāhulyaṁ somavṛṣṭyannaretodeheṣu । bahudravaṁ ca śarīraṁ yadyapi pārthivam । tatra pañcamyāmāhutau hutāyāṁ retorūpā āpo garbhībhūtāḥ ॥

iti tu evaṁ tu pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavantīti vyākhyātaḥ ekaḥ praśnaḥ । yattu dyulokādimāṁ pratyāvṛttayorāhutyoḥ pṛthivīṁ puruṣaṁ striyaṁ krameṇa āviśya lokaṁ pratyutthāyī bhavatīti vājasaneyake uktam , tatprāsaṅgikamihocyate । iha ca prathame praśne uktam — vettha yadito'dhi prajāḥ prayantīti । tasya ca ayamupakramaḥ — sa garbho'pāṁ pañcamaḥ pariṇāmaviśeṣa āhutikarmasamavāyinīnāṁ śraddhāśabdavācyānām ulbāvṛtaḥ ulbena jarāyuṇā āvṛtaḥ veṣṭitaḥ daśa vā nava vā māsān antaḥ mātuḥ kukṣau śayitvā yāvadvā yāvatā kālena nyūnenātiriktena vā atha anantaraṁ jāyate ॥

ulbāvṛta ityādi vairāgyahetoridamucyate । kaṣṭaṁ hi mātuḥ kukṣau mūtrapūrīṣavātapittaśleṣmādipūrṇe tadanuliptasya garbhasyolbāśucipaṭāvṛtasya lohitasaretośucibījasya māturaśitapītarasānupraveśena vivardhamānasya niruddhaśaktibalavīryatejaḥprajñāceṣṭasya śayanam । tato yonidvāreṇa pīḍyamānasya kaṣṭatarā niḥsṛtirjanmeti vairāgyaṁ grāhayati, muhūrtamapyasahyaṁ daśa vā nava vā māsānatidīrghakālamantaḥ śayitveti ca ॥

sa evaṁ jātaḥ yāvadāyuṣaṁ punaḥ punarghaṭīyantravadgamanāgamanāya karma kurvan kulālacakravadvā tiryagbhramaṇāya yāvatkarmaṇopāttamāyuḥ tāvajjīvati । tamenaṁ kṣīṇāyuṣaṁ pretaṁ mṛtaṁ diṣṭaṁ karmaṇā nirdiṣṭaṁ paralokaṁ prati — yadi cejjīvan vaidike karmaṇi jñāne vā adhikṛtaḥ — tamenaṁ mṛtam itaḥ asmādgrāmāt agnaye agnyartham ṛtvijo haranti putrā vā antyakarmaṇe । yata eva ita āgataḥ agneḥ sakāśāt śraddhādyāhutikrameṇa, yataśca pañcabhyo'gnibhyaḥ sambhūtaḥ utpannaḥ bhavati, tasmai eva agnaye haranti svāmeva yonim agnim āpādayantītyarthaḥ ॥

‘vettha yadito'dhi prajāḥ prayanti’ (chā. u. 5 । 3 । 2) ityayaṁ praśnaḥ pratyupasthito'pākartavyatayā । tat tatra lokaṁ prati utthitānām adhikṛtānāṁ gṛhamedhināṁ ye ittham evaṁ yathoktaṁ pañcāgnidarśanam — dyulokādyagnibhyo vayaṁ krameṇa jātā agnisvarūpāḥ pañcāgnyātmānaḥ — ityevaṁ viduḥ jānīyuḥ । kathamavagamyate itthaṁ viduriti gṛhasthā eva ucyante nānya iti । gṛhasthānāṁ ye tvanitthaṁvidaḥ kevaleṣṭāpūrtadattaparāḥ te dhūmādinā candraṁ gacchantīti vakṣyati । ye ca araṇyopalakṣitā vaikhānasāḥ parivrājakāśca śraddhā tapa ityupāsate, teṣāṁ ca itthaṁvidbhiḥ saha arcirādinā gamanaṁ vakṣyati, pāriśeṣyādagnihotrāhutisambandhācca gṛhasthā eva gṛhyante — itthaṁ viduriti । nanu brahmacāriṇo'pyagṛhītā grāmaśrutyā araṇyaśrutyā ca anupalakṣitā vidyante, kathaṁ pāriśeṣyasiddhiḥ ? naiṣa doṣaḥ । purāṇasmṛtiprāmāṇyāt ūrdhvaretasāṁ naiṣṭhikabrahmacāriṇām uttareṇāryamṇaḥ panthāḥ prasiddhaḥ, ataḥ te'pyaraṇyavāsibhiḥ saha gamiṣyanti । upakurvāṇakāstu svādhyāyagrahaṇārthā iti na viśeṣanirdeśārhāḥ । nanu ūrdhvaretastvaṁ cet uttaramārgapratipattikāraṇaṁ purāṇasmṛtiprāmāṇyādiṣyate, itthaṁvittvamanarthakaṁ prāptam । na, gṛhasthānpratyarthavattvāt । ye gṛhasthā anitthaṁvidaḥ, teṣāṁ svabhāvato dakṣiṇo dhūmādiḥ panthāḥ prasiddhaḥ, teṣāṁ ya itthaṁ viduḥ saguṇaṁ vā anyadbrahma viduḥ, ‘atha yadu caivāsmiñśavyaṁ kurvanti yadi ca nārciṣameva’ (chā. u. 4 । 15 । 5) iti liṅgāt uttareṇa te gacchanti । nanu ūrdhvaretasāṁ gṛhasthānāṁ ca samāne āśramitve ūrdhvaretasāmeva uttareṇa pathā gamanaṁ na gṛhasthānāmiti na yuktam agnihotrādivaidikakarmabāhulye ca sati ; naiṣa doṣaḥ, apūtā hi te — śatrumitrasaṁyoganimittau hi teṣāṁ rāgadveṣau, tathā dharmādharmau hiṁsānugrahanimittau, hiṁsānṛtamāyābrahmacaryādi ca bahvaśuddhikāraṇamaparihāryaṁ teṣām , ato'pūtāḥ । apūtatvāt na uttareṇa pathā gamanam । hiṁsānṛtamāyābrahmacaryādiparihārācca śuddhātmāno hi itare, śatrumitrarāgadveṣādiparihārācca virajasaḥ ; teṣāṁ yukta uttaraḥ panthāḥ । tathā ca paurāṇikāḥ — ‘ye prajāmīṣire'dhīrāste śmaśānāni bhejire । ye prajāṁ neṣire dhīrāste'mṛtatvaṁ hi bhejire’ ( ? ) ityāhuḥ । itthaṁvidāṁ gṛhasthānāmaraṇyavāsināṁ ca samānamārgatve'mṛtatvaphale ca sati, araṇyavāsināṁ vidyānarthakyaṁ prāptam ; tathā ca śrutivirodhaḥ — ‘na tatra dakṣiṇā yanti nāvidvāṁsastapasvinaḥ’ (śata. brā. 10 । 5 । 4 । 16) iti, ‘sa enamavidito na bhunakti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti ca viruddham । na, ābhūtasamplavasthānasyāmṛtatvena vivakṣitatvāt । tatraivoktaṁ paurāṇikaiḥ — ‘ābhūtasamplavaṁ sthānamamṛtatvaṁ hi bhāṣyate’ (vi. pu. 2 । 8 । 97) iti । yacca ātyantikamamṛtatvam , tadapekṣayā ‘na tatra dakṣiṇā yanti’ ‘sa enamavidito na bhunakti’ ityādyāḥ śrutayaḥ — ityato na virodhaḥ । ‘na ca punarāvartante’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti ‘imaṁ mānavamāvartaṁ nāvartante’ (chā. u. 4 । 15 । 5) ityādi śrutivirodha iti cet , na ; ‘imaṁ mānavam’ iti viśeṣaṇāt ‘teṣāmiha na punarāvṛttirasti’ (bṛ. mā. 6 । 1 । 18) iti ca । yadi hi ekāntenaiva nāvarteran , imaṁ mānavam iha iti ca viśeṣaṇamanarthakaṁ syāt । imamiha ityākṛtimātramucyata iti cet , na ; anāvṛttiśabdenaiva nityānāvṛttyarthasya pratītatvāt ākṛtikalpanā anarthikā । ataḥ imamiha iti ca viśeṣaṇārthavattvāya anyatra āvṛttiḥ kalpanīyā । na ca sadekamevādvitīyamityevaṁ pratyayavatāṁ mūrdhanyanāḍyā arcirādimārgeṇa gamanam , ‘brahmaiva sanbrahmāpyeti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) ‘tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 9) ‘na tasya prāṇā utkrāmanti । ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6)‘atraiva samavalīyante’ (bṛ. u. 3 । 2 । 11) ityādiśrutiśatebhyaḥ । nanu tasmājjīvāduccikramiṣoḥ prāṇā notkrāmanti sahaiva gacchantītyayamarthaḥ kalpyata iti cet ; na, ‘atraiva samavalīyante’ iti viśeṣaṇānarthakyāt , ‘sarve prāṇā anūtkrāmanti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti ca prāṇairgamanasya prāptatvāt । tasmādutkrāmantītyanāśaṅkaivaiṣā । yadāpi mokṣasya saṁsāragativailakṣaṇyātprāṇānāṁ jīvena saha āgamanamāśaṅkya tasmānnotkrāmantītyucyate, tadāpi ‘atraiva samavalīyante’ iti viśeṣaṇamanarthakaṁ syāt । na ca prāṇairviyuktasya gatirupapadyate jīvatvaṁ vā, sarvagatatvātsadātmano niravayavatvāt prāṇasambandhamātrameva hi agnivisphuliṅgavajjīvatvabhedakāraṇamityataḥ tadviyoge jīvatvaṁ gatirvā na śakyā parikalpayitum , śrutayaścetpramāṇam । na ca sato'ṇuravayavaḥ sphuṭito jīvākhyaḥ sadrūpaṁ chidrīkurvan gacchatīti śakyaṁ kalpayitum । tasmāt ‘tayordhvamāyannamṛtatvameti’ (chā. u. 8 । 6 । 6) iti saguṇabrahmopāsakasya prāṇaiḥ saha nāḍyā gamanam , sāpekṣameva ca amṛtatvam , na sākṣānmokṣa iti gamyate, ‘tadaparājitā pūstadairaṁ madīyaṁ saraḥ’ (chā. u. 8 । 5 । 3) ityādyuktvā ‘teṣāmevaiṣa brahmalokaḥ’ (chā. u. 8 । 5 । 4) iti viśeṣaṇāt ॥

ataḥ pañcāgnivido gṛhasthāḥ, ye ca ime araṇye vānaprasthāḥ parivrājakāśca saha naiṣṭhikabrahmacāribhiḥ śraddhā tapa ityevamādyupāsate śraddhadhānāstapasvinaścetyarthaḥ ; upāsanaśabdastātparyārthaḥ ; iṣṭāpūrte dattamityupāsata iti yadvat । śrutyantarāt ye ca satyaṁ brahma hiraṇyagarbhākhyamupāsate, te sarve arciṣam arcirabhimāninīṁ devatām abhisambhavanti pratipadyante । samānamanyat caturthagativyākhyānena । eṣa devayānaḥ panthā vyākhyātaḥ satyalokāvasānaḥ, na aṇḍādbahiḥ, ‘yadantarāpitaraṁ mātaraṁ ca’ (ṛ. 10 । 88 । 15) iti mantravarṇāt ॥

athetyarthāntaraprastāvanārthaḥ, ya ime gṛhasthāḥ grāme, grāma iti gṛhasthānāmasādhāraṇaṁ viśeṣaṇam araṇyavāsibhyo vyāvṛttyartham — yathā vānaprasthaparivrājakānāmaraṇyaṁ viśeṣaṇaṁ gṛhasthebhyo vyāvṛttyartham , tadvat ; iṣṭāpūrte iṣṭamagnihotrādi vaidikaṁ karma, pūrtaṁ vāpīkūpataḍāgārāmādikaraṇam ; dattaṁ bahirvedi yathāśaktyarhebhyo dravyasaṁvibhāgo dattam ; iti evaṁvidhaṁ paricaraṇaparitrāṇādi upāsate, iti—śabdasya prakāradarśanārthatvāt । te darśanavarjitatvāddhūmaṁ dhūmābhimāninīṁ devatām abhisambhavanti pratipadyante । tayā ativāhitā dhūmādrātriṁ rātridevatāṁ rātreraparapakṣadevatām evameva kṛṣṇapakṣābhimāninīm aparapakṣāt yānṣaṇmāsān dakṣiṇā dakṣiṇāṁ diśameti savitā, tānmāsān dakṣiṇāyanaṣaṇmāsābhimāninīrdevatāḥ pratipadyanta ityarthaḥ । saṅghacāriṇyo hi ṣaṇmāsadevatā iti māsāniti bahuvacanaprayogaḥ tāsu । naite karmiṇaḥ prakṛtāḥ saṁvatsaraṁ saṁvatsarābhimāninīṁ devatāmabhiprāpnuvanti । kutaḥ punaḥ saṁvatsaraprāptiprasaṅgaḥ, yataḥ pratiṣidhyate ? asti hi prasaṅgaḥ — saṁvatsarasya hi ekasyāvayavabhūte dakṣiṇottarāyaṇe, tatra arcirādimārgapravṛttānāmudagayanamāsebhyo'vayavinaḥ saṁvatsarasya prāptiruktā ; ataḥ ihāpi tadavayavabhūtānāṁ dakṣiṇāyanamāsānāṁ prāptiṁ śrutvā tadavayavinaḥ saṁvatsarasyāpi pūrvavatprāptirāpanneti । ataḥ tatprāptiḥ pratividhyate — naite saṁvatsaramabhiprāpnuvantīti ॥

māsebhyaḥ pitṛlokaṁ pitṛlokādākāśam ākāśāccandramasam । ko'sau, yastaiḥ prāpyate candramāḥ ? ya eṣa dṛśyate'ntarikṣe somo rājā brāhmaṇānām , tadannaṁ devānām , taṁ candramasamannaṁ devā indrādayo bhakṣayanti । ataste dhūmādinā gatvā candrabhūtāḥ karmiṇo devairbhakṣyante । nanu anarthāya iṣṭādikaraṇam , yadyannabhūtā devairbhakṣyeran । naiṣa doṣaḥ, annamityupakaraṇamātrasya vivakṣitatvāt — na hi te kabalotkṣepeṇa devairbhakṣyante kaṁ tarhi, upakaraṇamātraṁ devānāṁ bhavanti te, strīpaśubhṛtyādivat , dṛṣṭaścānnaśabda upakaraṇeṣu — striyo'nnaṁ paśavo'nnaṁ viśo'nnaṁ rājñāmityādi । na ca teṣāṁ stryādīnāṁ puruṣopabhogyatve'pyupabhogo nāsti । tasmātkarmiṇo devānāmupabhogyā api santaḥ sukhino devaiḥ krīḍanti । śarīraṁ ca teṣāṁ sukhopabhogayogyaṁ candramaṇḍale āpyamārabhyate । taduktaṁ purastāt — śraddhāśabdā āpo dyulokāgnau hutāḥ somo rājā sambhavatīti । tā āpaḥ karmasamavāyinyaḥ itaraiśca bhūtairanugatā dyulokaṁ prāpya candratvamāpannāḥ śarīrādyārambhikā iṣṭādyupāsakānāṁ bhavanti । antyāyāṁ ca śarīrāhutāvagnau hutāyāmagninā dahyamāne śarīre tadutthā āpo dhūmena saha ūrdhvaṁ yajamānamāveṣṭya candramaṇḍalaṁ prāpya kuśamṛttikāsthānīyā bāhyaśarīrārambhikā bhavanti । tadārabdhena ca śarīreṇa iṣṭādiphalamupabhuñjānā āsate ॥

yāvat tadupabhoganimittasya karmaṇaḥ kṣayaḥ, sampatanti yeneti sampātaḥ karmaṇaḥ kṣayaḥ yāvatsampātaṁ yāvatkarmaṇaḥ kṣaya ityarthaḥ, tāvat tasmiṁścandramaṇḍale uṣitvā atha anantaram etameva vakṣyamāṇamadhvānaṁ mārgaṁ punarnivartante । punarnivartanta iti prayogātpūrvamapyasakṛccandramaṇḍalaṁ gatā nivṛttāśca āsanniti gamyate । tasmādiha loke iṣṭādikarmopacitya candraṁ gacchanti ; tatkṣaye ca āvartante ; kṣaṇamātramapi tatra sthātuṁ na labhyate, sthitinimittakarmakṣayāt — snehakṣayādiva pradīpasya ॥

tatra kiṁ yena karmaṇā candramaṇḍalamārūḍhāstasya sarvasyakṣaye tasmādavarohaṇam , kiṁ vā sāvaśeṣa iti । kiṁ tataḥ ? yadi sarvasyaiva kṣayaḥ karmaṇaḥ, candramaṇḍalasthasyaiva mokṣaḥ prāpnoti ; tiṣṭhatu tāvattatraiva, mokṣaḥ syāt , na veti ; tata āgatasya iha śarīropabhogādi na sambhavati । ‘tataḥ śeṣeṇa’ (gau. dha. 2 । 2 । 29) ityādismṛtivirodhaśca syāt । nanviṣṭāpūrtadattavyatirekeṇāpi manuṣyaloke śarīropabhoganimittāni karmāṇyanekāni sambhavanti, na ca teṣāṁ candramaṇḍale upabhogaḥ, ato'kṣīṇāni tāni ; yannimittaṁ candramaṇḍalamārūḍhaḥ, tānyeva kṣīṇānītyavirodhaḥ ; śeṣaśabdaśca sarveṣāṁ karmatvasāmānyādaviruddhaḥ ; ata eva ca tatraiva mokṣaḥ syāditi doṣābhāvaḥ ; viruddhānekayonyupabhogaphalānāṁ ca karmaṇām ekaikasya jantorārambhakatvasambhavāt । na ca ekasmiñjanmani sarvakarmaṇāṁ kṣaya upapadyate, brahmahatyādeśca ekaikasya karmaṇa anekajanmārambhakatvasmaraṇāt , sthāvarādiprāptānāṁ ca atyantamūḍhānāmutkarṣahetoḥ karmaṇa ārambhakatvāsambhavāt । garbhabhūtānāṁ ca sraṁsamānānāṁ karmāsambhave saṁsārānupapattiḥ । tasmāt na ekasmiñjanmani sarveṣāṁ karmaṇāmupabhogaḥ ॥

yattu kaiściducyate — sarvakarmāśrayopamardena prāyeṇa karmaṇāṁ janmārambhakatvam । tatra kānicitkarmāṇyanārambhakatvenaiva tiṣṭhanti kānicijjanma ārabhanta iti nopapadyate, maraṇasya sarvakarmābhivyañjakatvāt , svagocarābhivyañjakapradīpavaditi । tadasat , sarvasya sarvātmakatvābhyupagamāt — na hi sarvasya sarvātmakatve deśakālanimittāvaruddhatvātsarvātmanopamardaḥ kasyacitkvacidabhivyaktirvā sarvātmanopapadyate, tathā karmaṇāmapi sāśrayāṇāṁ bhavet — yathā ca pūrvānubhūtamanuṣyamayūramarkaṭādijanmābhisaṁskṛtāḥ viruddhānekavāsanāḥ markaṭatvaprāpakena karmaṇā markaṭajanma ārabhamāṇena nopamṛdyante — tathā karmaṇyapyanyajanmaprāptinimittāni nopamṛdyanta iti yuktam । yadi hi sarvāḥ pūrvajanmānubhavavāsanāḥ upamṛdyeran , markaṭajanmanimittena karmaṇā markaṭajanmanyārabdhe markaṭasya jātamātrasya mātuḥ śākhāyāḥ śākhāntaragamane māturudarasaṁlagnatvādikauśalaṁ na prāpnoti, iha janmanyanabhyastatvāt । na ca atītānantarajanmani markaṭatvameva āsīttasyeti śakyaṁ vaktum , ‘taṁ vidyākarmaṇī samanvārabhete pūrvaprajñā ca’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti śruteḥ । tasmādvāsanāvannāśeṣakarmopamarda iti śeṣakarmasambhavaḥ । yata evam , tasmāccheṣeṇopabhuktātkarmaṇaḥ saṁsāra upapadyata iti na kaścidvirodhaḥ ॥

ko'sāvadhvā yaṁ prati nivartanta iti, ucyate — yathetaṁ yathāgataṁ nivartante । nanu māsebhyaḥ pitṛlokaṁ pitṛlokādākāśamākāśāccandramasamiti gamanakrama uktaḥ, na tathā nivṛttiḥ ; kiṁ tarhi, ākāśādvāyumityādi ; kathaṁ yathetamityucyate । naiṣa doṣaḥ, ākāśaprāptestulyatvātpṛthivīprāpteśca । na ca atra yathetameveti niyamaḥ, anevaṁvidhamapi nivartante ; punarnivartanta iti tu niyamaḥ । ata upalakṣaṇārthametat — yadyathe tamiti । ato bhautikamākāśaṁ tāvatpratipadyante — yāsteṣāṁ candramaṇḍale śarīrārambhikā āpa āsan , tāsteṣāṁ tatropabhoganimittānāṁ karmaṇāṁ kṣaye vilīyante — ghṛtasaṁsthānamivāgnisaṁyoge, tā vilīnā antarikṣasthā ākāśabhūtā iti sūkṣmāḥ bhavanti । tā antarikṣādvāyurbhavanti, vāyupratiṣṭā vāyubhūtā itaścāmutaśca ūhyamānāḥ tābhiḥ saha kṣīṇakarmā vāyubhūto bhavati । vāyurbhūtvā tābhiḥ sahaiva dhūmo bhavati । dhūmo bhūtvā abhram abbharaṇamātrarūpo bhavati ॥

abhraṁ bhūtvā tataḥ secanasamartho megho bhavati ; megho bhūtvā unnateṣu pradeśeṣvatha pravarṣati ; varṣadhārārūpeṇa śeṣakarmā patatītyarthaḥ । ta iha vrīhiyavā oṣadhivanaspatayastilamāṣā ityevaṁprakārā jāyante ; kṣīṇakarmaṇāmanekatvāt bahuvacananirdeśaḥ । meghādiṣu pūrveṣvekarūpatvāt ekavacananirdeśaḥ । yasmādgiritaṭadurganadīsamudrāraṇyamarudeśādisaṁniveśasahasrāṇi varṣadhārābhiḥ patitānām , ataḥ tasmāddhetoḥ vai khalu durniṣprapataraṁ durniṣkramaṇaṁ durniḥsaraṇam — yato giritaṭādudakasrotasohyamānā nadīḥ prāpnuvanti, tataḥ samudram , tato makarādibhirbhakṣyante ; te'pyanyena ; tatraiva ca saha makareṇa samudre vilīnāḥ samudrāmbhobhirjaladharairākṛṣṭāḥ punarvarṣadhārāmbhirmarudeśe śilātaṭe vā agamye patitāstiṣṭhanti, kadācidvyālamṛgādipītā bhakṣitāścānyaiḥ te'pyanyairityevaṁprakārāḥ parivarteran ; kadācidabhakṣyeṣu sthāvareṣu jātāstatraiva śuṣyeran ; bhakṣyeṣvapi sthāvareṣu jātānāṁ retaḥsigdehasambandho durlabha eva, bahutvātsthāvarāṇām — ityato durniṣkramaṇatvam । athavā ataḥ asmādvrīhiyavādibhāvāt durniṣprapataraṁ durnirgamataram । durniṣpraparamiti takāra eko lupto draṣṭavyaḥ ; vrīhiyavādibhāvo durniṣprapataḥ, tasmādapi durniṣprapatādretaḥsigdehasambandho durniṣprapatatara ityarthaḥ ; yasmādūrdhvaretobhirbālaiḥ puṁstvarahitaiḥ sthavirairvā bhakṣitā antarāle śīryante, anekatvādannādānām । kadācitkākatālīyavṛttyā retaḥsigbhirbhakṣyante yadā, tadā retaḥsigbhāvaṁ gatānāṁ karmaṇo vṛttilābhaḥ । katham ? yo yo hi annamatti anuśayibhiḥ saṁśliṣṭaṁ retaḥsik , yaśca retaḥ siñcati ṛtukāle yoṣiti, tadbhūya eva tadākṛtireva bhavati ; tadavayavākṛtibhūyastvaṁ bhūya ityucyate retorūpeṇa yoṣito garbhāśaye'ntaḥ praviṣṭo'nuśayī, retaso retaḥsigākṛtibhāvitatvāt , ‘sarvebhyo'ṅgebhyastejaḥ sambhūtam’ (ai. u. 2 । 1 । 1) iti hi śrutyantarāt । ato retaḥsigākṛtireva bhavatītyarthaḥ । tathā hi puruṣātpuruṣo jāyate gorgavākṛtireva na jātyantarākṛtiḥ, tasmādyuktaṁ tadbhūya eva bhavatīti ॥

ye tvanye anuśayibhyaścandramaṇḍalamanāruhya ihaiva pāpakarmabhirghorairvrīhiyavādibhāvaṁ pratipadyante, punarmanuṣyādibhāvam , teṣāṁ nānuśayināmiva durniṣprapataram । kasmāt ? karmaṇā hi tairvrīhiyavādideha upātta iti tadupabhoganimittakṣaye vrīhyādistambadehavināśe yathākarmārjitaṁ dehāntaraṁ navaṁ navaṁ jalūkāvatsaṅkramante savijñānā eva ‘savijñāno bhavati savijñānamevānvavakrāmati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti śrutyantarāt । yadyapyupasaṁhṛtakaraṇāḥ santo dehāntaraṁ gacchanti, tathāpi svapnavat dehāntaraprāptinimittakarmodbhāvitavāsanājñānena savijñānā eva dehāntaraṁ gacchanti, śrutiprāmāṇyāt । tathā arcirādinā dhūmādinā ca gamanaṁ svapnaṁ ivodbhūtavijñānena, labdhavṛttikarmanimittatvādgamanasya । na tathā anuśayināṁ vrīhyādibhāvena jātānāṁ savijñānameva retaḥsigyoṣiddehasambandha upapadyate, na hi vrīhyādilavanakaṇḍanapeṣaṇādau ca savijñānānāṁ sthitirasti । nanu candramaṇḍalādapyavarohatāṁ dehāntaragamanasya tulyatvāt jalūkāvatsavijñānataiva yuktā, tathā sati ghoro narakānubhava iṣṭāpūrtādikāriṇāṁ candramaṇḍalādārabhya prāpto yāvadbrāhmaṇādijanma ; tathā ca sati, anarthāyaiva iṣṭāpūrtādyupāsanaṁ vihitaṁ syāt ; śruteśca aprāmāṇyaṁ prāptam , vaidikānāṁ karmaṇām anarthānubandhitvāt । na, vṛkṣārohaṇapatanavadviśeṣasambhavāt — dehāddehāntaraṁ pratipitsoḥ karmaṇo labdhavṛttitvāt karmaṇodbhāvitena vijñānena savijñānatvaṁ yuktam — vṛkṣāgramārohata iva phalaṁ jighṛkṣoḥ । tathā arcirādinā gacchatāṁ savijñānatvaṁ bhavet ; dhūmādinā ca candramaṇḍalamārurukṣatām । na tathā candramaṇḍalādavarurukṣatāṁ vṛkṣāgrādiva patatāṁ sacetanatvam — yathā ca mudgarādyabhihatānāṁ tadabhighātavedanānimittasaṁmūrchitapratibaddhakaraṇānāṁ svadehenaiva deśāddeśāntaraṁ nīyamānānāṁ vijñānaśūnyatā dṛṣṭā, tathā candramaṇḍalāt mānuṣādidehāntaraṁ prati avarurukṣatāṁ svargabhoganimittakarmakṣayāt mṛditābdehānāṁ pratibaddhakaraṇānām । ataḥ te aparityaktadehabījabhūtābhiradbhiḥ mūrchitā iva ākāśādikrameṇa imāmavaruhya karmanimittajātisthāvaradehaiḥ saṁśliṣyante pratibaddhakaraṇatayā anudbhūtavijñānā eva । tathā lavanakaṇḍanapeṣaṇasaṁskārabhakṣaṇarasādipariṇāmaretaḥsekakāleṣu mūrchitavadeva, dehāntarārambhakasya karmaṇo'labdhavṛttitvāt । dehabījabhūtāpsambandhāparityāgenaiva sarvāsvavasthāsu vartanta iti jalūkāvat cetanāvattvaṁ na virudhyate । antarāle tvavijñānaṁ mūrchitavadevetyadoṣaḥ । na ca vaidikānāṁ karmaṇāṁ hiṁsāyuktatvenobhayahetutvaṁ śakyamanumātum , hiṁsāyāḥ śāstracoditatvāt । ‘ahiṁsansarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti śruteḥ śāstracoditāyā hiṁsāyā na adharmahetutvamabhyupagamyate । abhyupagate'pyadharmahetutve mantrairviṣādivat tadapanayopapatteḥ na duḥkhakāryārambhaṇopapattiḥ vaidikānāṁ karmaṇām — mantreṇeva viṣabhakṣaṇasyeti ॥

tat tatra teṣvanuśayināṁ ye iha loke ramaṇīyaṁ śobhanaṁ caraṇaṁ śīlaṁ yeṣāṁ te ramaṇīyacaraṇenopalakṣitaḥ śobhano'nuśayaḥ puṇyaṁ karma yeṣāṁ te — ramaṇīyacaraṇāḥ ucyante ; krauryānṛtamāyāvarjitānāṁ hi śakya upalakṣayituṁ śubhānuśayasadbhāvaḥ ; tenānuśayena puṇyena karmaṇā candramaṇḍale bhuktaśeṣeṇa abhyāśo ha kṣiprameva, yaditi kriyāviśeṣaṇam , te ramaṇīyāṁ krauryādivarjitāṁ yonimāpadyeran prāpnuyuḥ brāhmaṇayoniṁ vā kṣatriyayoniṁ vā vaiśyayoniṁ vā svakarmānurūpeṇa । atha punaryetadviparītāḥ kapūyacaraṇopalakṣitakarmāṇaḥ aśubhānuśayā abhyāśo ha yatte kapūyāṁ yathākarma yonimāpadyeran kapūyāmeva dharmasambandhavarjitāṁ jugupsitāṁ yonimāpadyeran śvayoniṁ vā sūkarayoniṁ vā caṇḍālayoniṁ vā svakarmānurūpeṇaiva ॥

ye tu ramaṇīyacaraṇā dvijātayaḥ, te svakarmasthāścediṣṭādikāriṇaḥ, te dhūmādigatyā gacchantyāgacchanti ca punaḥ punaḥ, ghaṭīyantravat । vidyāṁ cetprāpnuyuḥ, tadā arcirādinā gacchanti ; yadā tu na vidyāsevino nāpi iṣṭādikarma sevaṁte, tadā athaitayoḥ pathoḥ yathoktayorarcirdhūmādilakṣaṇayoḥ na katareṇa anyatareṇa canāpi yanti । tānīmāni bhūtāni kṣudrāṇi daṁśamaśakakīṭādīnyasakṛdāvartīni bhavanti । ataḥ ubhayamārgaparibhraṣṭā hi asakṛjjāyante mriyante ca ityarthaḥ । teṣāṁ jananamaraṇasantateranukaraṇamidamucyate । jāyasva mriyasva iti īśvaranimittaceṣṭā ucyate । jananamaraṇalakṣaṇenaiva kālayāpanā bhavati, na tu kriyāsu śobhaneṣu bhogeṣu vā kālo'stītyarthaḥ । etat kṣudrajantulakṣaṇaṁ tṛtīyaṁ pūrvoktau panthānāvapekṣya sthānaṁ saṁsaratām , yenaivaṁ dakṣiṇamārgagā api punarāgacchanti, anadhikṛtānāṁ jñānakarmaṇoragamanameva dakṣiṇena patheti, tenāsau loko na sampūryate । pañcamastu praśnaḥ pañcāgnividyayā vyākhyātaḥ । prathamo dakṣiṇottaramārgābhyāmapākṛtaḥ । dakṣiṇottarayoḥ pathorvyāvartanāpi — mṛtānāmagnau prakṣepaḥ samānaḥ, tato vyāvartya anye'rcirādinā yanti, anye dhūmādinā, punaruttaradakṣiṇāyane ṣaṇmāsānprāpnuvantaḥ saṁyujya punarvyāvartante, anye saṁvatsaramanye māsebhyaḥ pitṛlokam —

iti vyākhyātā । punarāvṛttirapi kṣīṇānuśayānāṁ candramaṇḍalādākāśādikrameṇa uktā । amuṣya lokasyāpūraṇaṁ svaśabdenaivoktam — tenāsau loko na sampūryata iti । yasmādevaṁ kaṣṭā saṁsāragatiḥ, tasmājjugupseta । yasmācca janmamaraṇajanitavedanānubhavakṛtakṣaṇāḥ kṣudrajantavo dhvānte ca ghore dustare praveśitāḥ — sāgara iva agādhe'plave nirāśāścottaraṇaṁ prati, tasmāccaivaṁvidhāṁ saṁsāragati jugupseta bībhatseta ghṛṇī bhavet — mā bhūdevaṁvidhe saṁsāramahodadhau ghore pāta iti । tadetasminnarthe eṣaḥ ślokaḥ pañcāgnividyāstutaye ॥

steno hiraṇyasya brāhmaṇasuvarṇasya hartā, surāṁ piban , brāhmaṇaḥ san , gurośca talpaṁ dārānāvasan , brahmahā brāhmaṇasya hantā cetyete patanti catvāraḥ । pañcamaśca taiḥ saha ācaranniti ॥

atha ha punaḥ yo yathoktānpañcāgnīnveda, sa tairapyācaran mahāpātakibhiḥ saha na pāpmanā lipyate, śuddha eva । tena pañcāgnidarśanena pāvitaḥ yasmātpūtaḥ, puṇyo lokaḥ prājāpatyādiryasya so'yaṁ puṇyalokaḥ bhavati ; ya evaṁ veda yathoktaṁ samastaṁ pañcabhiḥ praśnaiḥ pṛṣṭamarthajātaṁ veda । dviruktiḥ samastapraśnanirṇayapradarśanārthā ॥

prācīnaśāla iti nāmataḥ, upamanyorapatyamaupamanyavaḥ । satyayajño nāmataḥ, puluṣasyāpatyaṁ pauluṣiḥ । tathendradyumno nāmataḥ, bhallaverapatyaṁ bhāllaviḥ tasyāpatyaṁ bhāllaveyaḥ । jana iti nāmataḥ, śarkarākṣasyāpatyaṁ śārkarākṣyaḥ । buḍilo nāmataḥ, aśvatarāśvasyāpatyamāśvatarāśviḥ । pañcāpi te haite mahāśālāḥ mahāgṛhasthā vistīrṇābhiḥ śālābhiryuktāḥ sampannā ityarthaḥ, mahāśrotriyāḥ śrutādhyayanavṛttasampannā ityarthaḥ, te evaṁbhūtāḥ santaḥ sametya sambhūya kvacit mīmāṁsāṁ vicāraṇāṁ cakruḥ kṛtavanta ityarthaḥ । katham ? ko naḥ asmākamātmā kiṁ brahma — iti ; ātmabrahmaśabdayoritaretaraviśeṣaṇaviśeṣyatvam । brahmeti adhyātmaparicchinnamātmānaṁ nivartayati, ātmeti ca ātmavyatiriktasya ādityādibrahmaṇa upāsyatvaṁ nivartayati । abhedena ātmaiva brahma brahmaiva ātmetyevaṁ sarvātmā vaiśvānaro brahma sa ātmetyetatsiddhaṁ bhavati, ‘mūrdhā te vyapatiṣyat’ ‘andho'bhaviṣyaḥ’ ityādiliṅgāt ॥

te ha mīmāṁsanto'pi niścayamalabhamānāḥ sampādayāñcakruḥ sampāditavantaḥ ātmana upadeṣṭāram । uddālako vai prasiddho nāmataḥ, bhagavantaḥ pūjāvantaḥ, ayamāruṇiḥ aruṇasyāpatyaṁ samprati samyagimamātmānaṁ vaiśvānaram asmadabhipretamadhyeti smarati । taṁ hanta idānīmabhyāgacchāma ityevaṁ niścitya taṁ ha abhyājagmuḥ gatavantaḥ tam āruṇim ॥

sa ha tān dṛṣṭvaiva teṣāmāgamanaprayojanaṁ buddhvā sampādayāñcakāra । katham ? prakṣyanti māṁ vaiśvānaram ime mahāśālāḥ mahāśrotriyāḥ, tebhyo'haṁ na sarvamiva pṛṣṭaṁ pratipatsye vaktuṁ notsahe ; ataḥ hantāhamidānīmanyam eṣāmabhyanuśāsāni vakṣyāmyupadeṣṭāramiti ॥

evaṁ sampādya tān ha uvāca — aśvapatirvai nāmataḥ bhagavantaḥ ayaṁ kekayasyāpatyaṁ kaikeyaḥ samprati samyagimamātmānaṁ vaiśvānaramadhyetītyādi samānam ॥

tebhyo ha rājā prāptebhyaḥ pṛthakpṛthagarhāṇi arhaṇāni purohitairbhṛtyaiśca kārayāñcakāra kāritavān । sa ha anyedyuḥ rājā prātaḥ sañjihāna uvāca vinayena upagamya — etaddhanaṁ matta upādadhvamiti । taiḥ pratyākhyāto mayi doṣaṁ paśyanti nūnam , yato na pratigṛhṇanti matto dhanam iti manvānaḥ ātmanaḥ sadvṛttatāṁ pratipipādayiṣannāha — na me mama janapade stenaḥ parasvahartā vidyate ; na kadaryaḥ adātā sati vibhave ; na madyapaḥ dvijottamaḥ san ; na anāhitāgniḥ śataguḥ ; na avidvān adhikārānurūpam ; na svairī paradāreṣu gantāḥ ; ata eva svairiṇī kutaḥ duṣṭacāriṇī na sambhavatītyarthaḥ । taiśca na vayaṁ dhanenārthina ityuktaḥ āha — alpaṁ matvā ete dhanaṁ na gṛhṇantīti, yakṣyamāṇo vai katibhirahobhirahaṁ he bhagavanto'smi । tadarthaṁ klṛptaṁ dhanaṁ mayā yāvadekaikasmai yathoktam ṛtvije dhanaṁ dāsyāmi, tāvat pratyekaṁ bhagavadbhayo'pi dāsyāmi । vasantu bhagavantaḥ, paśyantu ca mama yāgam ॥

ityuktāḥ te ha ūcuḥ — yena ha eva arthena prayojanena yaṁ prati caret gacchet puruṣaḥ, taṁ ha evārthaṁ vadet । idameva prayojanamāgamanasyetyayaṁ nyāyaḥ satām । vayaṁ ca vaiśvānarajñānārthinaḥ । ātmānamevemaṁ vaiśvānaraṁ saṁpratyadhyeṣi samyagjānāsi । atastameva naḥ asmabhyaṁ brūhi ॥

ityuktaḥ tān ha uvāca । prātaḥ vaḥ yuṣmabhyaṁ prativaktāsmi prativākyaṁ dātāsmītyuktāḥ te ha rājño'bhiprāyajñāḥ samitpāṇayaḥ samidbhārahastāḥ aparedyuḥ pūrvāhṇe rājānaṁ praticakramire gatavantaḥ । yata evaṁ mahāśālāḥ mahāśrotriyāḥ brāhmaṇāḥ santaḥ mahāśālatvādyabhimānaṁ hitvā samidbhārahastāḥ jātito hīnaṁ rājānaṁ vidyārthinaḥ vinayenopajagmuḥ । tathā anyairvidyopāditsubhirbhavitavyam । tebhyaśca adādvidyām anupanīyaiva upanayanamakṛtvaiva tān । yathā yogyebhyo vidyāmadāt , tathā anyenāpi vidyā dātavyeti ākhyāyikārthaḥ । etadvaiśvānaravijñānamuvāceti vakṣyamāṇena sambandhaḥ ॥

sa kathamuvāceti, āha — aupamanyava he kam ātmānaṁ vaiśvānaraṁ tvamupāsse iti papraccha । nanvayamanyāyaḥ — ācāryaḥ san śiṣyaṁ pṛcchatīti । naiṣa doṣaḥ, ‘yadvettha tena mopasīda tatasta ūrdhvaṁ vakṣyāmi’ (chā. u. 7 । 1 । 1) iti nyāyadarśanāt । anyatrāpyācāryasya apratibhāvanavati śiṣye pratibhotpādanārthaḥ praśno dṛṣṭo'jātaśatroḥ, ‘kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāt’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) iti । divameva dyulokameva vaiśvānaramupāse bhagavo rājan iti ha uvāca । eṣa vai sutejāḥ śobhanaṁ tejo yasya so'yaṁ sutejā iti prasiddho vaiśvānara ātmā, ātmanaḥ avayavabhūtatvāt । yaṁ tvam ātmānam ātmaikadeśam upāsse, tasmāt sutejaso vaiśvānarasya upāsanāt tava sutamabhiṣutaṁ somarūpaṁ karmaṇi prasutaṁ prakarṣeṇa ca sutam āsutaṁ ca ahargaṇādiṣu tava kule dṛśyate ; atīva karmiṇastvatkulīnā ityarthaḥ ॥

atsyannaṁ dīptāgniḥ san paśyasi ca putrapautrādi priyamiṣṭam । anyo'pyattyannaṁ paśyati ca priyaṁ bhavatyasya sutaṁ prasutamāsutamityādi karmitvaṁ brahmavarcasaṁ kule, yaḥ kaścit etaṁ yathoktam evaṁ vaiśvānaramupāste । mūrdhā tvātmano vaiśvānarasya eṣa na samasto vaiśvānaraḥ । ataḥ samastabuddhyā vaiśvānarasyopāsanāt mūrdhā śiraste viparītagrāhiṇo vyapatiṣyat vipatitamabhaviṣyat yat yadi māṁ nāgato'bhaviṣyaḥ । sādhvakārṣīḥ yanmāmāgato'sītyabhiprāyaḥ ॥

atha hovāca satyayajñaṁ pauluṣim — he prācīnayogya kaṁ tvamātmānamupāsse iti ; ādityameva bhagavo rājan iti ha uvāca । śuklanīlādirūpatvādviśvarūpatvamādityasya, sarvarūpatvādvā, sarvāṇi rūpāṇi hi tvāṣṭrāṇī yataḥ, ato vā viśvarūpa ādityaḥ ; tadupāsanāt tava bahu viśvarūpamihāmutrārthamupakaraṇaṁ dṛśyate kule ॥

kiñca tvāmanu pravṛttaḥ aśvatarībhyāṁ yukto ratho'śvatarīrathaḥ dāsīniṣko dāsībhiryukto niṣko hāro dāśīniṣkaḥ । atsyannamityādi samānam । cakṣurvaiśvānarasya tu savitā । tasya samastabuddhyopāsanāt andho'bhaviṣyaḥ cakṣurhīno'bhaviṣyaḥ yanmāṁ nāgamiṣya iti pūrvavat ॥

atha ha uvāca indradyumnaṁ bhāllaveyam — vaiyāghrapadya kaṁ tvamātmānamupāsse ityādi samānam । pṛthagvartmā nānā vartmāniyasya vāyorāvahodvahādibhirbhedaiḥ vartamānasya so'yaṁ pṛthagvartmā vāyuḥ । tasmāt pṛthagvartmātmano vaiśvānarasyopāsanāt pṛthak nānādikkāḥ tvāṁ balayaḥ vastrānnādilakṣaṇā balayaḥ āyanti āgacchanti । pṛthagrathaśreṇayaḥ rathapaṅktayo'pi tvāmanuyanti ॥

atsyannamityādi samānam । prāṇastveṣa ātmana iti ha uvāca । prāṇaste tava udakramiṣyat utkrānto'bhaviṣyat , yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca janamityādi samānam । eṣa vai bahula ātmā vaiśvānaraḥ । bahulatvamākāśasya sarvagatatvāt bahulaguṇopāsanācca । tvaṁ bahulo'si prajayā ca putrapautrādilakṣaṇayā dhanena ca hiraṇyādinā ॥

sandehastveṣa sandehaḥ madhyamaṁ śarīraṁ vaiśvānarasya । diherupacayārthatvāt māṁsarudhirāsthyādibhiśca bahulaṁ śarīraṁ tatsandehaḥ te tava śarīraṁ vyaśīryat śīrṇamabhaviṣyat yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca buḍilamāśvatarāśvimityādi samānam । eṣa vai rayirātmā vaiśvānaro dhanarūpaḥ । adbhyo'nnaṁ tato dhanamiti । tasmādrayimān dhanavān tvaṁ puṣṭimāṁśca śarīreṇa puṣṭeścānnanimittatvāt ॥

bastistveṣa ātmano vaiśvānarasya, bastiḥ mūtrasaṅgrahasthānam , bastiste vyabhetsyat bhinno'bhaviṣyat yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca uddālakamityādi samānam । pṛthivīmeva bhagavo rājanniti ha uvāca । eṣa vai pratiṣṭhā pādau vaiśvānarasya । pādau te vyamlāsyetāṁ vimlānāvabhaviṣyatāṁ ślathībhūtau yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

tān yathoktavaiśvānaradarśanavato ha uvāca — ete yūyam , vai khalvityanarthakau, yūyaṁ pṛthagiva apṛthaksantamimamekaṁ vaiśvānaramātmānaṁ vidvāṁsaḥ annamattha, paricchinnātmabuddhyetyetat —hastidarśana iva jātyandhāḥ । yastvetamevaṁ yathoktāvayavaiḥ dyumūrdhādibhiḥ pṛthivīpādantairviśiṣṭamekaṁ prādeśamātraṁ prādeśaiḥ dyumūrdhādibhiḥ pṛthivīpādāntaiḥ adhyātmaṁ mīyate jñāyata iti prādeśamātram । mukhādiṣu vā karaṇeṣvattṛtvena mīyata iti prādeśamātraḥ । dyulokādipṛthivyantapradeśaparimāṇo vā prādeśamātraḥ । prakarṣeṇa śāstreṇa ādiśyanta iti prādeśā dyulokādaya eva tāvatparimāṇaḥ prādeśamātraḥ । śākhāntare tu mūrdhādiścibukapratiṣṭha iti prādeśamātraṁ kalpayanti । iha tu na tathā abhipretaḥ, ‘tasya ha vā etasyātmanaḥ’ (chā. u. 5 । 18 । 2) ityādyupasaṁhārāt । pratyagātmatayā abhivimīyate'hamiti jñāyata ityabhivimānaḥ tametamātmānaṁ vaiśvānaram — viśvānnarānnayati puṇyapāpānurūpāṁ gatiṁ sarvātsaiṣa īśvaro vaiśvānaraḥ, viśvo nara eva vā sarvātmatvāt , viśvairvā naraiḥ pratyagātmatayā pravibhajya nīyata iti vaiśvānaraḥ tamevamupāste yaḥ, so'dan annādī sarveṣu lokeṣu dyulokādiṣu sarveṣu bhūteṣu carācareṣu sarveṣvātmasu śarīrendriyamanobuddhiṣu, teṣu hi ātmakalpanāvyapadeśaḥ, prāṇināmannamatti, vaiśvānaravitsarvātmā san annamatti । na yathā ajñāḥ piṇḍamātrābhimānaḥ san ityarthaḥ ॥

kasmādevam ? yasmāttasya ha vai prakṛtasyaiva etasya ātmano vaiśvānarasya mūrdhaiva sutejāḥ cakṣurviśvarūpaḥ prāṇaḥ pṛthagvartmātmā sandehaḥ bahulo bastireva rayiḥ pṛthivyeva pādau । athavā vidhyarthametadvacanam — evamupāsya iti । athedānīṁ vaiśvānaravido bhojane'gnihotraṁ sampipādayiṣan āha — etasya vaiśvānarasya bhoktuḥ ura eva vediḥ, ākārasāmānyāt । lomāni barhiḥ, vedyāmivorasi lomānyāstīrṇāni dṛśyante । hṛdayaṁ gārhapatyaḥ, hṛdayāddhi manaḥ praṇītamivānantarī bhavati ; ato'nvāhāryapacano'gniḥ manaḥ । āsyaṁ mukhamāhavanīya iva āhavanīyo hūyate'sminnannamiti ॥

tat tatraivaṁ sati yadbhaktaṁ prathamaṁ bhojanakāle āgacchedbhojanārtham , taddhomīyaṁ taddhotavyam , agnihotrasampanmātrasya vivakṣitatvānnāgnihotrāṅgetikartavyatāprāptiriha ; sa bhoktā yāṁ prathamāmāhutiṁ juhuyāt , tāṁ kathaṁ juhuyāditi, āha — prāṇāya svāhetyanena mantreṇa ; āhutiśabdāt avadānapramāṇamannaṁ prakṣipedityarthaḥ । tena prāṇastṛpyati ॥

prāṇe tṛpyati cakṣustṛpyati, cakṣuṣi tṛpyati ādityo dyauścetyādi tṛpyati, yaccānyat dyauśca ādityaśca svāmitvenādhitiṣṭhataḥ tacca tṛpyati, tasya tṛptimanu svayaṁ bhuñjānaḥ tṛpyati evaṁ pratyakṣam । kiṁ ca prajādibhiśca । tejaḥ śarīrasthā dīptiḥ ujjvalatvaṁ prāgalbhyaṁ vā, brahmavarcasaṁ vṛttasvādhyāyanimittaṁ tejaḥ ॥

atha yāṁ dvitīyāṁ tṛtīyāṁ caturthīṁ pañcamīmiti samānam ॥

sa yaḥ kaścit idaṁ vaiśvānaradarśanaṁ yathoktam avidvānsan agnihotraṁ prasiddhaṁ juhoti, yathā aṅgārānāhutiyogyānapohyānāhutisthāne bhasmani juhuyāt , tādṛk tattulyaṁ tasya tadagnihotrahavanaṁ syāt , vaiśvānaravidaḥ agnihotramapekṣya — iti prasiddhāgnihotranindayā vaiśvānaravido'gnihotraṁ stūyate ॥

ataśca etadviśiṣṭamagnihotram । katham ? atha ya etadevaṁ vidvān agnihotraṁ juhoti, tasya yathoktavaiśvānaravijñānavataḥ sarveṣu lokeṣvityādyuktārtham , hutam annamatti ityanayorekārthatvāt ॥

kiñca tadyathā iṣīkāyāstūlam agnau protaṁ prakṣiptaṁ pradūyeta pradahyeta kṣipram , evaṁ ha asya viduṣaḥ sarvātmabhūtasya sarvānnānāmattuḥ sarve niravaśiṣṭāḥ pāpmānaḥ dharmādharmākhyāḥ anekajanmasañcitāḥ iha ca prāgjñānotpatteḥ jñānasahabhāvinaśca pradūyante pradahyeran vartamānaśarīrārambhakapāpmavarjam ; lakṣyaṁ prati mukteṣuvat pravṛttaphalatvāt tasya na dāhaḥ । ya etadevaṁ vidvān agnihotraṁ juhoti bhuṅkte ॥

sa yadyapi caṇḍālāya ucchiṣṭānarhāya ucchiṣṭaṁ dadyāt pratiṣiddhamucchiṣṭadānaṁ yadyapi kuryāt , ātmani haiva asya caṇḍāladehasthe vaiśvānare taddhutaṁ syāt na adharmanimittam —iti vidyāmeva stauti । tadetasminstutyarthe ślokaḥ mantro'pyeṣa bhavati ॥

yathā iha loke kṣudhitā bubhukṣitā bālā mātaraṁ paryupāsate — kadā no mātā annaṁ prayacchatīti, evaṁ sarvāṇi bhūtānyannādāni evaṁvidaḥ agnihotraṁ bhojanamupāsate — kadā tvasau bhokṣyata iti, jagatsarvaṁ vidvadbhojanena tṛptaṁ bhavatītyarthaḥ । dviruktiradhyāyaparisamāptyarthā ॥