chāndogyopaniṣadbhāṣyam

omityetadakṣaramudgīthamupāsīta — omityetadakṣaraṁ paramātmano'bhidhānaṁ nediṣṭham ; tasminhi prayujyamāne sa prasīdati, priyanāmagrahaṇa iva lokaḥ ; tadiha itiparaṁ prayuktam abhidhāyakatvādvyāvartitaṁ śabdasvarūpamātraṁ pratīyate ; tathā ca arcādivat parasyātmanaḥ pratīkaṁ sampadyate ; evaṁ nāmatvena pratīkatvena ca paramātmopāsanasādhanaṁ śreṣṭhamiti sarvavedānteṣvavagatam ; japakarmasvādhyāyādyanteṣu ca bahuśaḥ prayogāt prasiddhamasya śraiṣṭhyam ; ataḥ tadetat , akṣaraṁ varṇātmakam , udgīthabhaktyavayavatvādudgīthaśabdavācyam , upāsīta — karmāṅgāvayavabhūte oṅkāreparamātmapratīke dṛḍhāmaikāgryalakṣaṇāṁ matiṁ santanuyāt । svayameva śrutiḥ oṅkārasya udgīthaśabdavācyatve hetumāha — omiti hyudgāyati ; omityārabhya, hi yasmāt , udgāyati, ata udgītha oṅkāra ityarthaḥ । tasya upavyākhyānam — tasya akṣarasya, upavyākhyānam evamupāsanamevaṁvibhūtyevaṁphalamityādikathanam upavyākhyānam , pravartata iti vākyaśeṣaḥ ॥

eṣāṁ carācarāṇāṁ bhūtānāṁ pṛthivī rasaḥ gatiḥ parāyaṇamavaṣṭambhaḥ ; pṛthivyā āpaḥ rasaḥ — apsu hi otā ca protā ca pṛthivī ; ataḥ tāḥ rasaḥ pṛthivyāḥ । apām oṣadhayaḥ rasaḥ, appariṇāmatvādoṣadhīnām ; tāsāṁ puruṣo rasaḥ, annapariṇāmatvātpuruṣasya ; tasyāpi puruṣasya vāk rasaḥ — puruṣāvayavānāṁ hi vāk sāriṣṭhā, ato vāk puruṣasya rasa ucyate ; tasyā api vācaḥ, ṛk saraḥ sāratarā ; ṛcaḥ sāma rasaḥ sārataram ; tasyāpi sāmnaḥ udgīthaḥ prakṛtatvādoṅkāraḥ sārataraḥ ॥

evam — sa eṣaḥ udgīthākhya oṅkāraḥ, bhūtādīnāmuttarottararasānām , atiśayena rasaḥ rasatamaḥ ; paramaḥ, paramātmapratīkatvāt ; parārdhyaḥ — ardhaṁ sthānam , paraṁ ca tadardhaṁ ca parārdham , tadarhatīti parārdhyaḥ, — paramātmasthānārhaḥ, paramātmavadupāsyatvādityabhiprāyaḥ ; aṣṭamaḥ — pṛthivyādirasasaṅkhyāyām ; yadudgīthaḥ ya udgīthaḥ ॥

vāca ṛgrasaḥ . . . ityuktam ; katamā sā ṛk ? katamattatsāmaḥ ? katamo vā sa udgīthaḥ ? katamā katameti vīpsā ādarārthā । nanu ‘vā bahūnāṁ jātiparipraśne ḍatamac’ (pā. sū. 5 । 3 । 93) iti ḍatamacpratyayaḥ iṣṭaḥ ; na hi atra ṛgjātibahutvam ; kathaṁ ḍatamacprayogaḥ ? naiṣa doṣaḥ ; jātau paripraśno jātiparipraśnaḥ — ityetasminvigrahe jātāvṛgvyaktīnāṁ bahutvopapatteḥ, na tu jāteḥ paripraśna iti vigṛhyate । nanu jāteḥ paripraśnaḥ — ityasminvigrahe ‘katamaḥ kaṭhaḥ’ ityādyudāharaṇamupapannam , jātau paripraśna ityatra tu na yujyate — tatrāpi kaṭhādijātāveva vyaktibahutvābhiprāyeṇa paripraśna ityadoṣaḥ । yadi jāteḥ paripraśnaḥ syāt , ‘katamā katamark’ ityādāvupasaṅkhyānaṁ kartavyaṁ syāt । vimṛṣṭaṁ bhavati vimarśaḥ kṛto bhavati ॥

vimarśe hi kṛte sati, prativacanoktirupapannā — vāgeva ṛk prāṇaḥ sāma omityetadakṣaramudgīthaḥ iti । vāgṛcorekatve'pi na aṣṭamatvavyāghātaḥ, pūrvasmāt vākyāntaratvāt ; āptiguṇasiddhaye hi omityetadakṣaramudgīthaḥ iti । vākprāṇau ṛksāmayonī iti vāgeva ṛk prāṇaḥ sāma ityucyate ; yathā kramam ṛksāmayonyorvākprāṇayorgrahaṇe hi sarvāsāmṛcāṁ sarveṣāṁ ca sāmnāmavarodhaḥ kṛtaḥ syāt ; sarvarksāmāvarodhe ca ṛksāmasādhyānāṁ ca sarvakarmaṇāmavarodhaḥ kṛtaḥ syāt ; tadavarodhe ca sarve kāmā avaruddhāḥ syuḥ । omityetadakṣaram udgīthaḥ iti bhaktyāśaṅkā nivartyate । tadvā etat iti mithunaṁ nirdiśyate । kiṁ tanmithunamiti, āha — yadvākca prāṇaśca sarvarksāmakāraṇabhūtau mithunam ; ṛkca sāma ceti ṛksāmakāraṇau ṛksāmaśabdoktāvityarthaḥ ; na tu svātantryeṇa ṛkca sāma ca mithunam । anyathā hi vākprāṇaśca ityekaṁ mithunam , ṛksāma ca aparam , iti dve mithune syātām ; tathā ca tadvā etanmithunam ityekavacananirdeśo'nupapannaḥ syāt ; tasmāt ṛksāmayonyorvākprāṇayoreva mithunatvam ॥

tadetat evaṁlakṣaṇaṁ mithunam omityetasminnakṣare saṁsṛjyate ; evaṁ sarvakāmāptiguṇaviśiṣṭaṁ mithunam oṅkāre saṁsṛṣṭaṁ vidyata iti oṅkārasya sarvakāmāptiguṇavattvaṁ siddham ; vāṅmayatvam oṅkārasya prāṇaniṣpādyatvaṁ ca mithunena saṁsṛṣṭatvam । mithunasya kāmāpayitṛtvaṁ prasiddhamiti dṛṣṭānta ucyate — yathā loke mithunau mithunāvayavau strīpuṁsau yadā samāgacchataḥ grāmyadharmatayā saṁyujyeyātāṁ tadā āpayataḥ prāpayataḥ anyonyasya itaretarasya tau kāmam , tathā svātmānupraviṣṭena mithunena sarvakāmāptiguṇavattvam oṅkārasya siddhamityabhiprāyaḥ ॥

āpayitā ha vai kāmānāṁ yajamānasya bhavati, ya etat akṣaram evam āptiguṇavat udgītham upāste, tasya etadyathoktaṁ phalamityarthaḥ, ‘taṁ yathā yathopāsate tadeva bhavati’ (śata. brā. 10 । 5 । 2 । 20) iti śruteḥ ॥

samṛddhiguṇavāṁśca oṅkāraḥ ; katham ? tat vai etat prakṛtam , anujñākṣaram anujñā ca sā akṣaraṁ ca tat ; anujñā ca anumatiḥ, oṅkāra ityarthaḥ । kathamanujñeti, āha śrutireva — yaddhi kiñca yatkiñca loke jñānaṁ dhanaṁ vā anujānāti vidvān dhanī vā, tatrānumatiṁ kurvan omityeva tadāha ; tathā ca vede ‘trayastriṁśadityomiti hovāca’ (bṛ. u. 3 । 9 । 1) ityādi ; tathā ca loke'pi tavedaṁ dhanaṁ gṛhṇāmi ityukte omityeva āha । ata eṣā u eva eṣaiva hi samṛddhiḥ yadanujñā yā anujñā sā samṛddhiḥ, tanmūlatvādanujñāyāḥ ; samṛddho hi omityanujñāṁ dadāti ; tasyāt samṛddhiguṇavānoṅkāra ityarthaḥ । samṛddhiguṇopāsakatvāt taddharmā san samardhayitā ha vai kāmānāṁ yajamānasya bhavati ; ya etadevaṁ vidvānakṣaramudgīthamupāste ityādi pūrvavat ॥

atha idānīmakṣaraṁ stauti, upāsyatvāt , prarocanārtham ; katham ? tena akṣareṇa prakṛtena iyam ṛgvedādilakṣaṇā trayīvidyā, trayīvidyāvihitaṁ karmetyarthaḥ — na hi trayīvidyaiva — āśrāvaṇādibhirvartate । karma tu tathā pravartata iti prasiddham ; katham ? omityāśrāvayati omiti śaṁsati omityudgāyati ; liṅgācca somayāga iti gamyate । tacca karma etasyaiva akṣarasya apacityai pūjārtham ; paramātmapratīkaṁ hi tat ; tadapacitiḥ paramātmana evasyāt , ‘svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṁ vindati mānavaḥ’ (bha. gī. 18 । 46) iti smṛteḥ । kiñca, etasyaivākṣarasya mahimnā mahattvena ṛtvigyajamānādiprāṇairityarthaḥ ; tathā etasyaivākṣarasya rasena vrīhiyavādirasanirvṛttena haviṣetyarthaḥ ; yāgahomādi akṣareṇa kriyate ; tacca ādityamupatiṣṭhate ; tato vṛṣṭyādikrameṇa prāṇo'nnaṁ ca jāyate ; prāṇairannena ca yajñastāyate ; ata ucyate - akṣarasya mahimnā rasena iti ॥

tena akṣareṇa ubhau kurutaḥ, yaśca etat akṣaram evaṁ yathāvyākhyātaṁ veda, yaśca karmamātravit akṣarayāthātmyaṁ na veda, tāvubhau kurutaḥ karma ; teyośca karmasāmarthyādeva phalaṁ syāt , kiṁ tatrākṣarayāthātmyavijñānena iti ; dṛṣṭaṁ hi loke harītakīṁ bhakṣayatoḥ tadrasābhijñetarayoḥ virecanam — naivam ; yasmāt nānā tu vidyā ca avidyā ca, bhinne hi vidyāvidye, tu — śabdaḥ pakṣavyāvṛttyarthaḥ ; na oṅkārasya karmāṅgatvamātravijñānameva rasatamāptisamṛddhiguṇavadvijñānam ; kiṁ tarhi ? tato'bhyadhikam ; tasmāt tadaṅgādhikyāt tatphalādhikyaṁ yuktamityabhiprāyaḥ ; dṛṣṭaṁ hi loke vaṇikśabarayoḥ padmarāgādimaṇivikraye vaṇijo vijñānādhikyāt phalādhikyam ; tasmāt yadeva vidyayā vijñānena yuktaḥ san karoti karma śraddhayā śraddadhānaśca san , upaniṣadā yogena yuktaścetyarthaḥ, tadeva karma vīryavattaram avidvatkarmaṇo'dhikaphalaṁ bhavatīti ; vidvatkarmaṇo vīryavattaratvavacanādaviduṣo'pi karma vīryavadeva bhavatītyabhiprāyaḥ । na ca aviduṣaḥ karmaṇyanadhikāraḥ, auṣastye kāṇḍe aviduṣāmapyārtvijyadarśanāt । rasatamāptisamṛddhiguṇavadakṣaramityekamupāsanam , madhye prayatnāntarādarśanāt ; anekairhi viśeṣaṇaiḥ anekadhā upāsyatvāt khalu etasyaiva prakṛtasya udgīthākhyasya akṣarasya upavyākhyānaṁ bhavati ॥

devāsurāḥ devāśca asurāśca ; devāḥ dīvyaterdyotanārthasya śāstrodbhāsitā indriyavṛttayaḥ ; asurāḥ tadviparītāḥ sveṣvevāsuṣu viṣvagviṣayāsu prāṇanakriyāsu ramaṇāt svābhāvikyaḥ tamaātmikā indriyavṛttaya eva ; ha vai iti pūrvavṛttodbhāsakau nipātau ; yatra yasminnimitte itaretaraviṣayāpahāralakṣaṇe saṁyetire, sampūrvasya yatateḥ saṅgrāmārthatvamiti, saṅgrāmaṁ kṛtavanta ityarthaḥ । śāstrīyaprakāśavṛttyabhibhavanāya pravṛttāḥ svābhāvikyastamorūpā indriyavṛttayaḥ asurāḥ, tathā tadviparītāḥ śāstrārthaviṣayavivekajyotirātmānaḥ devāḥ svābhāvikatamorūpāsurābhibhavanāya pravṛttāḥ iti anyonyābhibhavodbhavarūpaḥ saṅgrāma iva, sarvaprāṇiṣu pratidehaṁ devāsurasaṅgrāmo anādikālapravṛtta ityabhiprāyaḥ । sa iha śrutyā ākhyāyikārūpeṇa dharmādharmotpattivivekavijñānāya kathyate prāṇaviśuddhivijñānavidhiparatayā । ataḥ ubhaye'pi devāsurāḥ, prajāpaterapatyānīti prājāpatyāḥ — prajāpatiḥ karmajñānādhikṛtaḥ puruṣaḥ, ‘puruṣa evokthamayameva mahānprajāpatiḥ’ (ai. ā. 2 । 1 । 2) iti śrutyantarāt ; tasya hi śāstrīyāḥ svābhāvikyaśca karaṇavṛttayo viruddhāḥ apatyānīva, tadudbhavatvāt । tat tatra utkarṣāpakarṣalakṣaṇanimitte ha devāḥ udgītham udgīthabhaktyupalakṣitamaudgātraṁ karma ājahruḥ āhṛtavantaḥ ; tasyāpi kevalasya āharaṇāsambhavāt jyotiṣṭomādyāhṛtavanta ityabhiprāyaḥ । tatkimarthamājahruriti, ucyate — anena karmaṇā enān asurān abhibhaviṣyāma iti evamabhiprāyāḥ santaḥ ॥

te ha devāḥ nāsikyaṁ nāsikāyāṁ bhavaṁ prāṇaṁ cetanāvantaṁ ghrāṇam udgīthakartāram udgātāram udgīthabhaktyā upāsāñcakrire upāsanaṁ kṛtavanta ityarthaḥ ; nāsikyaprāṇadṛṣṭyā udgīthākhyamakṣaramoṅkāram upāsāñcakrire ityarthaḥ । evaṁ hi prakṛtārthaparityāgaḥ aprakṛtārthopādānaṁ ca na kṛtaṁ syāt — ‘khalvetasyākṣarasya ’ ityoṅkāro hi upāsyatayā prakṛtaḥ । nanu udgīthopalakṣitaṁ karma āhṛtavanta ityavocaḥ ; idānīmeva kathaṁ nāsikyaprāṇadṛṣṭyā udgīthākhyamakṣaramoṅkāram upāsāñcakrira ityāttha ? naiṣa doṣaḥ ; udgīthakarmaṇyeva hi tatkartṛprāṇadevatādṛṣṭyā udgīthabhaktyavayavaśca oṅkāraḥ upāsyatvena vivakṣitaḥ, na svatantraḥ ; ataḥ tādarthyena karma āhṛtavanta iti yuktamevoktam । tam evaṁ devairvṛtamudgātāraṁ ha asurāḥ svābhāvikatamaātmānaḥ jyotīrūpaṁ nāsikyaṁ prāṇaṁ devaṁ svakīyena pāpmanā adharmāsaṅgarūpeṇa vividhuḥ viddhavantaḥ, saṁsargaṁ kṛtavanta ityarthaḥ । sa hi nāsikyaḥ prāṇaḥ kalyāṇagandhagrahaṇābhimānāsaṅgābhibhūtavivekavijñāno babhūva ; sa tena doṣeṇa pāpmasaṁsargī babhūva ; tadidamuktamasurāḥ pāpmanā vividhuriti । yasmādāsureṇa pāpmanā viddhaḥ, tasmāt tena pāpmanā preritaḥ prāṇaḥ durgandhagrāhakaḥ prāṇinām । ataḥ tena ubhayaṁ jighrati lokaḥ surabhi ca durgandhi ca, pāpmanā hi eṣaḥ yasmāt viddhaḥ । ubhayagrahaṇam avivakṣitam — ‘yasyobhayaṁ havirārtimārcchati’ (tai. brā. 3 । 7 । 1) iti yadvat ; ‘yadevedamapratirūpaṁ jighrati’ (bṛ. u. 1 । 3 । 3) iti samānaprakaraṇaśruteḥ ॥

mukhyaprāṇasya upāsyatvāya tadviśuddhatvānubhavārthaḥ ayaṁ vicāraḥ śrutyā pravartitaḥ । ataḥ cakṣurādidevatāḥ krameṇa vicārya āsureṇa pāpmanā viddhā ityapohyante । samānamanyat — atha ha vācaṁ cakṣuḥ śrotraṁ mana ityādi । anuktā apyanyāḥ tvagrasanādidevatāḥ draṣṭavyāḥ, ‘evamu khalvetā devatāḥ pāpmabhiḥ’ (bṛ. u. 1 । 3 । 6) iti śrutyantarāt ॥

āsureṇa pāpmanā viddhatvāt prāṇādidevatāḥ apohya, atha anantaram , ha, ya evāyaṁ prasiddhaḥ, mukhe bhavaḥ mukhyaḥ prāṇaḥ, tam udgītham upāsāñcakrire, taṁ ha asurāḥ pūrvavat ṛtvā prāpya vidadhvaṁsuḥ vinaṣṭāḥ, abhiprāyamātreṇa, akṛtvā kiñcidapi prāṇasya ; kathaṁ vinaṣṭā iti, atra dṛṣṭāntamāha — yathā loke aśmānam ākhaṇam — na śakyate khanituṁ kuddālādibhirapi, ṭaṅkaiśca chettuṁ na śakyaḥ akhanaḥ, akhana eva ākhaṇaḥ, tam — ṛtvā sāmarthyāt loṣṭaḥ pāṁsupiṇḍaḥ, śrutyantarācca — aśmani kṣiptaḥ aśmabhedanābhiprāyeṇa, tasya aśmanaḥ kiñcidapyakṛtvā svayaṁ vidhvaṁseta vidīryeta — evaṁ vidadhvaṁsurityarthaḥ । evaṁ viśuddhaḥ asurairadharṣitatvāt prāṇaḥ iti ॥

evaṁvidaḥ prāṇātmabhūtasya idaṁ phalamāha — yathāśmānamiti । eṣa eva dṛṣṭāntaḥ ; evaṁ haiva sa vidhvaṁsate vinaśyati ; ko'sāviti, āha — ya evaṁvidi yathoktaprāṇavidi pāpaṁ tadanarhaṁ kartuṁ kāmayate icchati yaścāpi enam abhidāsati hinasti prāṇavidaṁ prati ākrośatāḍanādi prayuṅkte, so'pyevameva vidhvaṁsata ityarthaḥ ; yasmāt sa eṣa prāṇavit prāṇabhūtatvāt aśmākhaṇa iva aśmākhaṇaḥ adharṣaṇīya ityarthaḥ । nanu nāsikyo'pi prāṇaḥ vāyvātmā, yathā mukhyaḥ ; tatra nāsikyaḥ prāṇaḥ pāpmanā viddhaḥ — prāṇa eva san , na mukhyaḥ — katham ? naiṣa doṣaḥ ; nāsikyastu sthānakaraṇavaiguṇyāt asuraiḥ pāpmanā viddhaḥ, vāyvātmāpi san ; mukhyastu tadasambhavāt sthānadevatābalīyastvāt na viddha iti śliṣṭam — yathā vāsyādayaḥ śikṣāvatpuruṣāśrayāḥ kāryaviśeṣaṁ kurvanti, na anyahastagatāḥ, tadvat doṣavaddhrāṇasacivatvādviddhā ghrāṇadevatā, na mukhyaḥ ॥

yasmānna viddhaḥ asuraiḥ mukhyaḥ, tasmāt naiva etena surabhi na durgandhi ca vijānāti lokaḥ ; ghrāṇenaiva tadubhayaṁ vijānāti ; ataśca pāpmakāryādarśanāt apahatapāpmā apahataḥ vināśitaḥ apanītaḥ pāpmā yasmāt so'yamapahatapāpmā hi eṣaḥ, viśuddha ityarthaḥ । yasmācca ātmambharayaḥ kalyāṇādyāsaṅgavattvāt ghrāṇādayaḥ — na tathā ātmambharirmukhyaḥ ; kiṁ tarhi ? sarvārthaḥ ; kathamiti, ucyate — tena mukhyena yadaśnāti yatpibati lokaḥ tena aśitena pītena ca itarān prāṇān ghrāṇādīn avati pālayati ; tena hi teṣāṁ sthitirbhavatītyarthaḥ ; ataḥ sarvambhariḥ prāṇaḥ ; ato viśuddhaḥ । kathaṁ punarmukhyāśitapītābhyāṁ sthitiḥ itareṣāṁ gamyata iti, ucyate — etamu eva mukhyaṁ prāṇaṁ mukhyaprāṇasya vṛttim , annapāne ityarthaḥ, antataḥ ante maraṇakāle avittvā alabdhvā utkrāmati, ghrāṇādiprāṇasamudāya ityarthaḥ ; aprāṇo hi na śaknotyaśituṁ pātuṁ vā ; tadā utkrāntiḥ prasiddhā ghrāṇādikalāpasya ; dṛśyate hi utkrāntau prāṇasyāśiśiṣā, yataḥ vyādadātyeva, āsyavidāraṇaṁ karotītyarthaḥ ; taddhi annālābhe utkrāntasya liṅgam ॥

taṁ ha aṅgirāḥ — taṁ mukhyaṁ prāṇaṁ ha aṅgirā ityevaṁguṇam udgītham upāsāñcakre upāsanaṁ kṛtavān , bako dālbhya iti vakṣyamāṇena sambadhyate ; tathā bṛhaspatiriti, āyāsya iti ca upāsāñcakre bakaḥ ityevaṁ sambandhaṁ kṛtavantaḥ kecit , etamu evāṅgirasaṁ bṛhaspatimāyāsyaṁ prāṇaṁ manyante — iti vacanāt । bhavatyevaṁ yathāśrutāsambhave ; sambhavati tu yathāśrutam ṛṣicodanāyāmapi — śrutyantaravat — ’ tasmācchatarcina ityācakṣate etameva santam’ ṛṣimapi ; tathā mādhyamā gṛtsamado viśvāmitro vāmadevo'triḥ ityādīn ṛṣīneva prāṇamāpādayati śrutiḥ ; tathā tānapi ṛṣīn prāṇopāsakān aṅgirobṛhaspatyāyāsyān prāṇaṁ karotyabhedavijñānāya — ‘prāṇo ha pitā prāṇo mātā’ (chā. u. 7 । 15 । 1) ityādivacca । tasmāt ṛṣiḥ aṅgirā nāma, prāṇa eva san , ātmānamaṅgirasaṁ prāṇamudgītham upāsāñcakre ityetat ; yat yasmāt saḥ aṅgānāṁ prāṇaḥ san rasaḥ, tenāsau aṅgirasaḥ ॥

tathā vāco bṛhatyāḥ patiḥ tenāsau bṛhaspatiḥ ॥

tathā yat yasmāt āsyāt ayate nirgacchati tena āyāsyaḥ ṛṣiḥ prāṇa eva san ityarthaḥ । tathā anyo'pyupāsakaḥ ātmānameva āṅgirasādiguṇaṁ prāṇamudgīthamupāsītetyarthaḥ ॥

na kevalamaṅgiraḥprabhṛtaya upāsāñcakrire ; taṁ ha bako nāma dalbhasyāpatyaṁ dālbhyaḥ vidāñcakāra yathādarśitaṁ prāṇaṁ vijñātavān ; vidātvā ca sa ha naimiśīyānāṁ satriṇām udgātā babhūva ; sa ca prāṇavijñānasāmarthyāt ebhyaḥ naimiśīyebhyaḥ kāmān āgāyati sma ha āgītavānkiletyarthaḥ ॥

tathā anyo'pyudgātā āgātā ha vai kāmānāṁ bhavati ; ya etat evaṁ vidvān yathoktaguṇaṁ prāṇam akṣaramudgīthamupāste, tasya etaddṛṣṭaṁ phalam uktam , prāṇātmabhāvasatvadṛṣṭam — ‘devo bhūtvā devānapyeti’ (bṛ. u. 4 । 1 । 2)(bṛ. u. 4 । 1 । 3)(bṛ. u. 4 । 1 । 4)(bṛ. u. 4 । 1 । 5)(bṛ. u. 4 । 1 । 6)(bṛ. u. 4 । 1 । 7) iti śrutyantarātsiddhamevetyabhiprāyaḥ । ityadhyātmam — etat ātmaviṣayam udgīthopāsanam iti uktopasaṁhāraḥ, adhidaivatodgīthopāsane vakṣyamāṇe, buddhisamādhānārthaḥ ॥

atha anantaram adhidaivataṁ devatāviṣayamudgīthopāsanaṁ prastutamityarthaḥ, anekadhā upāsyatvādudgīthasya ; ya evāsau ādityaḥ tapati, tam udgīthamupāsīta ādityadṛṣṭyā udgīthamupāsītetyarthaḥ ; tamudgītham iti udgīthaśabdaḥ akṣaravācī san kathamāditye vartata iti, ucyate — udyan udgacchan vai eṣaḥ prajābhyaḥ prajārtham udgāyati prajānāmannotpattyartham ; na hi anudyati tasmin , vrīhyādeḥ niṣpattiḥ syāt ; ataḥ udgāyatīvodgāyati — yathaivodgātā annārtham ; ataḥ udgīthaḥ savitetyarthaḥ । kiñca udyan naiśaṁ tamaḥ tajjaṁ ca bhayaṁ prāṇinām apahanti ; tamevaṁguṇaṁ savitāraṁ yaḥ veda, saḥ apahantā nāśayitā ha vai bhayasya janmamaraṇādilakṣaṇasya ātmanaḥ tamasaśca tatkāraṇasyājñānalakṣaṇasya bhavati ॥

samāna u eva tulya eva prāṇaḥ savitrā guṇataḥ, savitā ca prāṇena ; yasmāt uṣṇo'yaṁ prāṇaḥ uṣṇaścāsau savitā । kiñca svara iti imaṁ prāṇamācakṣate kathayanti, tathā svara iti pratyāsvara iti ca amuṁ savitāram ; yasmāt prāṇaḥ svaratyeva na punarmṛtaḥ pratyāgacchati, savitā tu astamitvā punarapyahanyahani pratyāgacchati, ataḥ pratyāsvaraḥ ; asmāt guṇato nāmataśca samānāvitaretaraṁ prāṇādityau । ataḥ tattvābhedāt etaṁ prāṇam imam amuṁ ca ādityam udgīthamupāsīta ॥

atha khalu iti prakārāntareṇopāsanamudgīthasyocyate ; vyānameva vakṣyamāṇalakṣaṇaṁ prāṇasyaiva vṛttiviśeṣam udgītham upāsīta । adhunā tasya tattvaṁ nirūpyate — yadvai puruṣaḥ prāṇiti mukhanāsikābhyāṁ vāyuṁ bahirniḥsārayati, sa prāṇākhyo vāyorvṛttiviśeṣaḥ ; yadapāniti apaśvasiti tābhyāmevāntarākarṣati vāyum , saḥ apānaḥ apānākhyā vṛttiḥ । tataḥ kimiti, ucyate — atha yaḥ uktalakṣaṇayoḥ prāṇāpānayoḥ sandhiḥ tayorantarā vṛttiviśeṣaḥ, saḥ vyānaḥ ; yaḥ sāṅkhyādiśāstraprasiddhaḥ, śrutyā viśeṣanirūpaṇāt — nāsau vyāna ityabhiprāyaḥ । kasmātpunaḥ prāṇāpānau hitvā mahatā āyāsena vyānasyaivopāsanamucyate ? vīryavatkarmahetutvāt । kathaṁ vīryavatkarmahetutvamiti, āha — yaḥ vyānaḥ sā vāk , vyānakāryatvādvācaḥ । yasmādvyānanirvartyā vāk , tasmāt aprāṇannanapānan prāṇāpānavyāpārāvakurvan vācamabhivyāharati uccārayati lokaḥ ॥

tathā vāgviśeṣāmṛcam , ṛksaṁsthaṁ ca sāma, sāmāvayavaṁ codgītham , aprāṇannanapānan vyānenaiva nirvartayatītyabhiprāyaḥ ॥

na kevalaṁ vāgādyabhivyāharaṇameva ; ataḥ asmāt anyānyapi yāni vīryavanti karmāṇi prayatnādhikyanirvartyāni — yathā agnermanthanam , ājeḥ maryādāyāḥ saraṇaṁ dhāvanam , dṛḍhasya dhanuṣaḥ āyamanam ākarṣaṇam — aprāṇannanapānaṁstāni karoti ; ato viśiṣṭaḥ vyānaḥ prāṇādivṛttibhyaḥ । viśiṣṭasyopāsanaṁ jyāyaḥ, phalavattvādrājopāsanavat । etasya hetoḥ etasmātkāraṇāt vyānamevodgīthamupāsīta, nānyadvṛttyantaram । karmavīryavattaratvaṁ phalam ॥

atha adhunā khalu udgīthākṣarāṇyupāsīta bhaktyakṣarāṇi mā bhūvannityato viśinaṣṭi — udgītha iti ; udgīthanāmākṣarāṇītyarthaḥ — nāmākṣaropāsane'pi nāmavata evopāsanaṁ kṛtaṁ bhavet amukamiśrā iti yadvat । prāṇa eva ut , udityasminnakṣare prāṇadṛṣṭiḥ । kathaṁ prāṇasya uttvamiti, āha — prāṇena hi uttiṣṭhati sarvaḥ, aprāṇasyāvasādadarśanāt ; ato'styudaḥ prāṇasya ca sāmānyam । vāk gīḥ, vāco ha gira ityācakṣate śiṣṭāḥ । tathā annaṁ tham , anne hi idaṁ sarvaṁ sthitam ; ataḥ astyannasya thākṣarasya ca sāmānyam ॥

dyaureva ut uccaiḥsthānāt , antarikṣaṁ gīḥ giraṇāllokānām , pṛthivī thaṁ prāṇisthānāt ; āditya eva ut ūrdhvatvāt , vāyuḥ gīḥ agnyādīnāṁ giraṇāt , agniḥ thaṁ yājñīyakarmāvasthānāt ; sāmaveda eva ut svargasaṁstutatvāt , yajurvedo gīḥ yajuṣāṁ prattasya haviṣo devatānāṁ giraṇāt , ṛgvedaḥ tham ṛcyadhyūḍhatvātsāmnaḥ । udgīthākṣaropāsanaphalamadhunocyate — dugdhe dogdhi asmai sādhakāya ; kā sā ? vāk ; kam ? doham ; ko'sau doha iti, āha — yo vāco dohaḥ, ṛgvedādiśabdasādhyaṁ phalamityabhiprāyaḥ, tat vāco dohaḥ taṁ svayameva vāk dogdhi ātmānameva dogdhi । kiñca annavān prabhūtānnaḥ adaśca dīptāgnirbhavati, ya etāni yathoktāni evaṁ yathoktaguṇāni udgīthākṣarāṇi vidvānsan upāste udgītha iti ॥

atha khalu idānīm , āśīḥsamṛddhiḥ āśiṣaḥ kāmasya samṛddhiḥ yathā bhavet taducyata iti vākyaśeṣaḥ, upasaraṇāni upasartavyānyupagantavyāni dhyeyānītyarthaḥ ; katham ? ityupāsīta evamupāsīta ; tadyathā — yena sāmnā yena sāmaviśeṣeṇa stoṣyan stutiṁ kariṣyan syāt bhavedudgātā tatsāma upadhāvet upasaret cintayedutpattyādibhiḥ ॥

yasyāmṛci tatsāma tāṁ ca ṛcam upadhāvet devatādibhiḥ ; yadārṣeyaṁ sāma taṁ ca ṛṣim ; yāṁ devatāmabhiṣṭoṣyansyāt tāṁ devatāmupadhāvet ॥

yena cchandasā gāyatryādinā stoṣyansyāt tacchanda upadhāvet ; yena stomena stoṣyamāṇaḥ syāt , stomāṅgaphalasya kartṛgāmitvādātmanepadaṁ stoṣyamāṇa iti, taṁ stomamupadhāvet ॥

yāṁ diśamabhiṣṭoṣyansyāt tāṁ diśamupadhāvet adhiṣṭhātrādibhiḥ ॥

ātmānam udgātā svaṁ rūpaṁ gotranāmādibhiḥ — sāmādīn krameṇa svaṁ ca ātmānam — antataḥ ante upasṛtya stuvīta, kāmaṁ dhyāyan apramattaḥ svaroṣmavyañjanādibhyaḥ pramādamakurvan । tataḥ abhyāśaḥ kṣiprameva ha yat yatra asmai evaṁvide sa kāmaḥ samṛdhyeta samṛddhiṁ gacchet । ko'sau ? yatkāmaḥ yaḥ kāmaḥ asya so'yaṁ yatkāmaḥ san stuvīteti । dviruktirādarārthā ॥

omityetat ityādiprakṛtasyākṣarasya punarupādānam udgīthākṣarādyupāsanāntaritatvādanyatra prasaṅgo mā bhūdityevamartham ; prakṛtasyaivākṣarasyāmṛtābhayaguṇaviśiṣṭasyopāsanaṁ vidhātavyamityārambhaḥ । omityādi vyākhyātam ॥

devā vai mṛtyoḥ mārakāt bibhyataḥ kiṁ kṛtavanta iti, ucyate — trayīṁ vidyāṁ trayīvihitaṁ karma prāviśan praviṣṭavantaḥ, vaidikaṁ karma prārabdhavanta ityarthaḥ, tat mṛtyostrāṇaṁ manyamānāḥ । kiñca, te karmaṇyaviniyuktaiḥ chandobhiḥ mantraiḥ japahomādi kurvantaḥ ātmānaṁ karmāntareṣvacchādayan chāditavantaḥ । yat yasmāt ebhiḥ mantraiḥ acchādayan , tat tasmāt chandasāṁ mantrāṇāṁ chādanāt chandastvaṁ prasiddhameva ॥

tān tatra devānkarmaparān mṛtyuḥ yathā loke matsyaghātako matsyamudake nātigambhīre paripaśyet baḍiśodakasrāvopāyasādhyaṁ manyamānaḥ, evaṁ paryapaśyat dṛṣṭavān ; mṛtyuḥ karmakṣayopāyena sādhyāndevānmene ityarthaḥ । kvāsau devāndadarśeti, ucyate — ṛci sāmni yajuṣi, ṛgyajuḥsāmasambandhikarmaṇītyarthaḥ । te nu devāḥ vaidikena karmaṇā saṁskṛtāḥ śuddhātmānaḥ santaḥ mṛtyościkīrṣitaṁ viditavantaḥ ; viditvā ca te ūrdhvāḥ vyāvṛttāḥ karmabhyaḥ ṛcaḥ sāmnaḥ yajuṣaḥ ṛgyajuḥsāmasambaddhātkarmaṇaḥ abhyutthāyetyarthaḥ । tena karmaṇā mṛtyubhayāpagamaṁ prati nirāśāḥ tadapāsya amṛtābhayaguṇamakṣaraṁ svaraṁ svaraśabditaṁ prāviśanneva praviṣṭavantaḥ, oṅkāropāsanaparāḥ saṁvṛttāḥ ; eva - śabdaḥ avadhāraṇārthaḥ san samuccayapratiṣedhārthaḥ ; tadupāsanaparāḥ saṁvṛttā ityarthaḥ ॥

yadā vai ṛcam āpnoti omityevātisvarati evaṁ sāma evaṁ yajuḥ ; eṣa u svaraḥ ; ko'sau ? yadetadakṣaram etadamṛtam abhayam , tatpraviśya yathāguṇameva amṛtā abhayāśca abhavan devāḥ ॥

sa yaḥ anyo'pi devavadeva etadakṣaram evam amṛtābhayaguṇaṁ vidvān praṇauti stauti ; upāsanamevātra stutirabhipretā, sa tathaiva etadevākṣaraṁ svaramamṛtamabhayaṁ praviśati ; tatpraviśya ca — rājakulaṁ praviṣṭānāmiva rājño'ntaraṅgabahiraṅgatāvat na parasya brahmaṇo'ntaraṅgabahiraṅgatāviśeṣaḥ — kiṁ tarhi ? yadamṛtā devāḥ yenāmṛtatvena yadamṛtā abhūvan , tenaivāmṛtatvena viśiṣṭaḥ tadamṛto bhavati ; na nyūnatā nāpyadhikatā amṛtatve ityarthaḥ ॥

atha khalu ya udgīthaḥ sa praṇavaḥ bahvṛcānām , yaśca praṇavaḥ teṣāṁ sa eva cchāndogye udgīthaśabdavācyaḥ । asau vā āditya udgīthaḥ eṣa praṇavaḥ ; praṇavaśabdavācyo'pi sa eva bahvṛcānām , nānyaḥ । udgītha ādityaḥ katham ? udgīthākhyamakṣaram omiti etat eṣaḥ hi yasmāt svaran uccārayan , anekārthatvāddhātūnām ; athavā svaran gacchan eti । ataḥ asāvudgīthaḥ savitā ॥

tam etam u eva aham abhyagāsiṣam ābhimukhyena gītavānasmi, ādityaraśmyabhedaṁ kṛtvā dhyānaṁ kṛtavānasmītyarthaḥ । tena tasmātkāraṇāt mama tvameko'si putra iti ha kauṣītakiḥ kuṣītakasyāpatyaṁ kauṣītakiḥ putramuvāca uktavān । ataḥ raśmīnādityaṁ ca bhedena tvaṁ paryāvartayāt paryāvartayetyarthaḥ, tvaṁyogāt । evaṁ bahavo vai te tava putrā bhaviṣyantītyadhidaivatam ॥

atha anantaram adhyātmam ucyate । ya evāyaṁ mukhyaḥ prāṇastamudgīthamupāsītetyādi pūrvavat । tathā omiti hyeṣa prāṇo'pi svarannepi omiti hyanujñāṁ kurvanniva vāgādipravṛttyarthametītyarthaḥ । na hi maraṇakāle mumūrṣoḥ samīpasthāḥ prāṇasyoṅkaraṇaṁ śṛṇvantīti । etatsāmānyādāditye'pyoṅkaraṇamanujñāmātraṁ draṣṭavyam ॥

etamu evāhamabhyagāsiṣamityādi pūrvavadeva । ato vāgādīnmukhyaṁ ca prāṇaṁ bhedaguṇaviśiṣṭamudgīthaṁ paśyan bhūmānaṁ manasā abhigāyatāt , pūrvavadāvartayetyarthaḥ ; bahavo vai me mama putrā bhaviṣyantītyevamabhiprāyaḥ sannityarthaḥ । prāṇādityaikatvodgītha dṛṣṭeḥ ekaputratvaphaladoṣeṇāpoditatvāt raśmiprāṇabhedadṛṣṭeḥ kartavyatā codyate asminkhaṇḍe bahuputraphalatvārtham ॥

atha khalu ya udgītha ityādi praṇavodgīthaikatvadarśanamuktam , tasyaitatphalamucyate — hotṛṣadanāt hotā yatrasthaḥ śaṁsati tatsthānaṁ hotṛṣadanam , hautrātkarmaṇaḥ samyakprayuktādityarthaḥ । na hi deśamātrātphalamāhartuṁ śakyam । kiṁ tat ? ha evāpi durudgītaṁ duṣṭamudgītam udgānaṁ kṛtam udgātrā svakarmaṇi kṣataṁ kṛtamityarthaḥ ; tadanusamāharati anusandhatta ityarthaḥ — cikitsayeva dhātuvaiṣamyasamīkaraṇamiti ॥

iyameva pṛthivī ṛk ; ṛci pṛthividṛṣṭiḥ kāryā । tathā agniḥ sāma ; sāmni agnidṛṣṭiḥ । kathaṁ pṛthivyagnyoḥ ṛksāmatvamiti, ucyate — tadetat agnyākhyaṁ sāma etasyāṁ pṛthivyām ṛci adhyūḍham adhigatam uparibhāvena sthitamityarthaḥ ; ṛcīva sāma ; tasmāt ata eva kāraṇāt ṛcyadhyūḍhameva sāma gīyate idānīmapi sāmagaiḥ । yathā ca ṛksāmanī nātyantaṁ bhinne anyonyam , tathaitau pṛthivyagnī ; katham ? iyameva pṛthivī sā sāmanāmārdhaśabdavācyā ; itarārdhaśabdavācyaḥ agniḥ amaḥ ; tat etatpṛthivyagnidvayaṁ sāmaikaśabdābhidheyatvamāpannaṁ sāma ; tasmānnānyonyaṁ bhinnaṁ pṛthivyagnidvayaṁ nityasaṁśliṣṭamṛksāmanī iva । tasmācca pṛthivyagnyor‌ṛksāmatvamityarthaḥ । sāmākṣarayoḥ pṛthivyagnidṛṣṭividhānārthamiyameva sā agnirama iti kecit ॥

antarikṣameva ṛk vāyuḥ sāma ityādi pūrvavat ॥

nakṣatrāṇāmadhipatiścandramā ataḥ sa sāma ॥

atha yadetadādityasya śuklaṁ bhāḥ śuklā dīptiḥ saiva ṛk । atha yadāditye nīlaṁ paraḥ kṛṣṇaṁ paro'tiśayena kārṣṇyaṁ tatsāma । taddhyekāntasamāhitadṛṣṭerdṛśyate ॥

te evaite bhāsau śuklakṛṣṇatve sā ca amaśca sāma । atha ya eṣaḥ antarāditye ādityasyāntaḥ madhye hiraṇmayaḥ hiraṇmaya iva hiraṇmayaḥ । na hi suvarṇavikāratvaṁ devasya sambhavati, ṛksāmageṣṇatvāpahatapāpmatvāsambhavāt ; na hi sauvarṇe'cetane pāpmādiprāptirasti, yena pratiṣidhyeta, cākṣuṣe ca agrahaṇāt ; ataḥ luptopama eva hiraṇmayaśabdaḥ, jyotirmaya ityarthaḥ । uttareṣvapi samānā yojanā । puruṣaḥ puri śayanāt pūrayati vā svena ātmanā jagaditi ; dṛśyate nivṛttacakṣurbhiḥ samāhitacetobhirbrahmacaryādisādhanāpekṣaiḥ । tejasvino'pi śmaśrukeśādayaḥ kṛṣṇāḥ syurityato viśinaṣṭi — hiraṇyaśmaśrurhiraṇyakeśa iti ; jyotirmayānyevasya śmaśrūṇi keśāścetyarthaḥ । āpraṇakhāt praṇakhaḥ nakhāgraṁ nakhāgreṇa saha sarvaḥ suvarṇa iva bhārūpa ityarthaḥ ॥

tasya evaṁ sarvataḥ suvarṇavarṇasyāpyakṣṇorviśeṣaḥ । katham ? tasya yathā kapeḥ markaṭasya āsaḥ kapyāsaḥ ; āserupaveśanārthasya karaṇe ghañ ; kapipṛṣṭhāntaḥ yenopaviśati ; kapyāsa iva puṇḍarīkam atyantatejasvi evam devasya akṣiṇī ; upamitopamānatvāt na hīnopamā । tasya evaṁguṇaviśiṣṭasya gauṇamidaṁ nāma uditi ; kathaṁ gauṇatvam ? sa eṣaḥ devaḥ sarvebhyaḥ pāpmabhyaḥ pāpmanā saha tatkāryebhya ityarthaḥ, ‘ya ātmāpahatapāpmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityādi vakṣyati, uditaḥ ut itaḥ, udgata ityarthaḥ । ataḥ asau unnāmā । tam evaṁguṇasampannamunnāmānaṁ yathoktena prakāreṇa yo veda so'pyevameva udeti udgacchati sarvebhyaḥ pāpmabhyaḥ — ha vai ityavadhāraṇārthau nipātau — udetyevetyarthaḥ ॥

tasyodgīthatvaṁ devasya ādityādīnāmiva vivakṣitvā āha — tasya ṛkca sāma ca geṣṇau pṛthivyādyuktalakṣaṇe parvaṇī । sarvātmā hi devaḥ । parāparalokakāmeśitṛtvādupapadyate pṛthivyagnyādyṛksāmageṣṇatvam , sarvayonitvācca । yata evamunnāmā ca asau ṛksāmageṣṇaśca tasmādṛksāmageṣṇatve prāpte udgīthatvamucyate parokṣeṇa, parokṣapriyatvāddevasya, tasmādudgītha iti । tasmāttveva hetoḥ udaṁ gāyatītyugdātā । yasmāddhi etasya yathoktasyonnāmnaḥ gātā asau ato yuktā udgīteti nāmaprasiddhiḥ udgātuḥ । sa eṣaḥ devaḥ unnāmā ye ca amuṣmāt ādityāt parāñcaḥ parāgañcanāt ūrdhvā lokāḥ teṣāṁ lokānāṁ ca īṣṭe na kevalamīśitṛtvameva, ca - śabdāddhārayati ca, ‘sa dādhāra pṛthivīṁ dyāmutemām’ (ṛ. saṁ. maṁ. 10 । 121 । 1) ityādimantravarṇāt । kiñca, devakāmānāmīṣṭe iti etat adhidaivataṁ devatāviṣayaṁ devasyodgīthasya svarūpamuktam ॥

atha adhunā adhyātmamucyate — vāgeva ṛk prāṇaḥ sāma, adharoparisthānatvasāmānyāt । prāṇo ghrāṇamucyate saha vāyunā । vāgeva sā prāṇo'ma ityādi pūrvavat ॥

cakṣureva ṛk ātmā sāma । ātmeti cchāyātmā, tatsthatvātsāma ॥

śrotrameva ṛk manaḥ sāma, śrotrasyādhiṣṭhātṛtvānmanasaḥ sāmatvam ॥

atha yadetadakṣṇaḥ śuklaṁ bhāḥ saiva ṛk । atha yannīlaṁ paraḥ kṛṣṇamāditya iva dṛkśaktyadhiṣṭhānaṁ tatsāma ॥

atha ya eṣo'ntarakṣiṇi puruṣo dṛśyate, pūrvavat । saiva ṛk adhyātmaṁ vāgādyā, pṛthivyādyā ca adhidaivatam ; prasiddhā ca ṛk pādabaddhākṣarātmikā ; tathā sāma ; ukthasāhacaryādvā stotraṁ sāma ṛka śastram ukthādanyat tathā yajuḥ svāhāsvadhāvaṣaḍādi sarvameva vāgyajuḥ tatsa eva । sarvātmakatvātsarvayonitvācceti hyavocāma । ṛgādiprakaraṇāt tadbrahmeti trayo vedāḥ । tasyaitasya cākṣuṣasya puruṣasya tadeva rūpamatidiśyate । kiṁ tat ? yadamuṣya ādityapuruṣasya — hiraṇmaya ityādi yadadhidaivatamuktam , yāvamuṣya geṣṇau parvaṇī, tāvevāsyāpi cākṣuṣasya geṣṇau ; yaccāmuṣya nāma udityudgītha iti ca tadevāsya nāma । sthānabhedāt rūpaguṇanāmātideśāt īśitṛtvaviṣayabhedavyapadeśācca ādityacākṣuṣayorbheda iti cet , na ; ’ amunā’ ‘anenaiva’ (chā. u. 1 । 7 । 8) ityekasyobhayātmatvaprāptyanupapatteḥ । dvidhābhāvenopapadyata iti cet — vakṣyati hi ‘sa ekadhā bhavati tridhā bhavati’ (chā. u. 7 । 26 । 2) ityādi, na ; cetanasyaikasya niravayavatvāddvidhābhāvānupapatteḥ । tasmādadhyātmādhidaivatayorekatvameva । yattu rūpādyatideśo bhedakāraṇamavocaḥ, na tadbhedāvagamāya ; kiṁ tarhi, sthānabhedādbhedāśaṅkā mā bhūdityevamartham ॥

sa eṣaḥ cākṣuṣaḥ puruṣaḥ ye ca etasmāt ādhyātmikādātmanaḥ arvāñcaḥ arvāggatāḥ lokāḥ teṣāṁ ceṣṭe manuṣyasambandhināṁ ca kāmānām । tat tasmāt ya ime vīṇāyāṁ gāyanti gāyakāḥ ta etameva gāyanti । yasmādīśvaraṁ gāyanti tasmātte dhanasanayaḥ dhanalābhayuktāḥ, dhanavanta ityarthaḥ ॥

atha ya etadevaṁ vidvān yathoktaṁ devamudgīthaṁ vidvān sāma gāyati ubhau sa gāyati cākṣuṣamādityaṁ ca । tasyaivaṁvidaḥ phalamucyate — so'munaiva ādityena sa eṣa ye ca amuṣmātparāñcaḥ lokāḥ tāṁśca āpnoti, ādityāntargatadevo bhūtvetyarthaḥ, devakāmāṁśca ॥

atha anenaiva cākṣuṣeṇaiva ye ca etasmādarvāñco lokāḥ tāṁśca āpnoti, manuṣyakāmāṁśca — cākṣuṣo bhūtvetyarthaḥ । tasmādu ha evaṁvit udgātā brūyāt yajamānam — kam iṣṭaṁ te tava kāmamāgāyānīti । eṣa hi yasmādudgātā kāmāgānasya udgānena kāmaṁ sampādayitumīṣṭe samarthaḥ ityarthaḥ । ko'sau ? ya evaṁ vidvān sāma gāyati । dviruktirupāsanasamāptyarthā ॥

anekadhopāsyatvāt akṣarasya prakārāntareṇa parovarīyastvaguṇaphalamupāsanāntaramānināya । itihāsastu sukhāvabodhanārthaḥ । trayaḥ trisaṅkhyākāḥ, ha ityaitihyārthaḥ, udgīthe udgīthajñānaṁ prati, kuśalāḥ nipuṇā babhūvuḥ ; kasmiṁściddeśekāle ca nimitte vā sametānāmityabhiprāyaḥ । na hi sarvasmiñjagati trayāṇāmeva kauśalamudgīthādivijñāne । śrūyante hi uṣastijānaśrutikaikeyaprabhṛtayaḥ sarvajñakalpāḥ । ke te traya iti, āha — śilakaḥ nāmataḥ, śalāvato'patyaṁ śālāvatyaḥ ; cikitāyanasyāpatyaṁ caikitāyanaḥ, dalbhagotro dālbhyaḥ, dvyāmuṣyāyaṇo vā ; pravāhaṇo nāmataḥ, jīvalasyāpatyaṁ jaivaliḥ ityete trayaḥ — te hocuḥ anyonyam — udgīthe vai kuśalāḥ nipuṇā iti prasiddhāḥ smaḥ । ato hanta yadyanumatirbhavatām udgīthe udgīthajñānanimittāṁ kathāṁ vicāraṇāṁ pakṣapratipakṣopanyāsena vadāmaḥ vādaṁ kurma ityarthaḥ । tathā ca tadvidyasaṁvāde viparītagrahaṇanāśo'pūrvavijñānopajanaḥ saṁśayanivṛttiśceti । ataḥ tadvidyasaṁyogaḥ kartavya iti ca itihāsaprayojanam । dṛśyate hi śilakādīnām ॥

tathetyuktvā te samupaviviśuḥ ha upaviṣṭavantaḥ kila । tatra rājñaḥ prāgalbhyopapatteḥ sa ha pravāhaṇo jaivaliruvāca itarau — bhagavantau pūjāvantau agre pūrvaṁ vadatām ; brāhmaṇayoriti liṅgādrājā asau ; yuvayorbrāhmaṇayoḥ vadatoḥ vācaṁ śroṣyāmi ; artharahitāmityapare, vācamiti viśeṣaṇāt ॥

uktayoḥ sa ha śilakaḥ śālāvatyaḥ caikitāyanaṁ dālbhyamuvāca — hanta yadyanumaṁsyase tvā tvāṁ pṛcchāni ityuktaḥ itaraḥ pṛccheti hovāca ॥

labdhānumatirāha — kā sāmnaḥ — prakṛtatvādudgīthasya ; udgītho hi atra upāsyatvena prakṛtaḥ ; ‘parovarīyāṁsamuda gītham’ iti ca vakṣyati — gatiḥ āśrayaḥ, parāyaṇamityetat । evaṁ pṛṣṭo dālbhya uvāca — svara iti, svarātmakatvātsāmnaḥ । yo yadātmakaḥ sa tadgatistadāśrayaśca bhavatīti yuktam , mṛdāśraya iva ghaṭādiḥ । svarasya kā gatiriti, prāṇa iti hovāca ; prāṇaniṣpādyo hi svaraḥ, tasmātsvarasya prāṇo gatiḥ । prāṇasya kā gatiriti, annamiti hovāca ; annāvaṣṭambho hi prāṇaḥ, ‘śuṣyati vai prāṇa ṛte'nnāt’ (bṛ. u. 5 । 12 । 1) iti śruteḥ, ‘annaṁ dāma’ (bṛ. u. 2 । 2 । 1) iti ca । annasya kā gatiriti, āpa iti hovāca, apsambhavatvādannasya ॥

apāṁ kā gatiriti, asau loka iti hovāca ; amuṣmāddhi lokādvṛṣṭiḥ sambhavati । amuṣya lokasya kā gatiriti pṛṣṭaḥ dālbhya uvāca — svargamamuṁ lokamatītya āśrayāntaraṁ sāma na nayetkaścit iti hovāca āha । ato vayamapi svargaṁ lokaṁ sāma abhisaṁsthāpayāmaḥ ; svargalokapratiṣṭhaṁ sāma jānīma ityarthaḥ । svargasaṁstāvaṁ svargatvena saṁstavanaṁ saṁstāvo yasya tatsāma svargasaṁstāvam , hi yasmāt svargo vai lokaḥ sāma veda iti śrutiḥ ॥

tam itaraḥ śikalaḥ śālāvatyaḥ caikitāyanaṁ dālbhyamuvāca — apratiṣṭhitam asaṁsthitam , parovarīyastvenāsamāptagati sāmetyarthaḥ ; vai ityāgamaṁ smārayati kileti ca, dālbhya te tava sāma । yastu asahiṣṇuḥ sāmavit etarhi etasminkāle brūyāt kaścidviparītavijñānam — apratiṣṭhitaṁ sāma pratiṣṭhitamiti — evaṁvādāparādhino mūrdhā śiraḥ te vipatiṣyati vispaṣṭaṁ patiṣyatīti । evamuktasyāparādhinaḥ tathaiva tadvipatet na saṁśayaḥ ; na tvahaṁ bravīmītyabhiprāyaḥ । nanu mūrdhapātārhaṁ cedaparādhaṁ kṛtavān , ataḥ pareṇānuktasyāpi patenmūrdhā, na cedaparādhī uktasyāpi naiva patati ; anyathā akṛtābhyāgamaḥ kṛtanāśaśca syātām । naiṣa doṣaḥ, kṛtasya karmaṇaḥ śubhāśubhasya phalaprāpterdeśakālanimittāpekṣatvāt । tatraivaṁ sati mūrdhapātanimittasyāpyajñānasya parābhivyāhāranimittāpekṣatvamiti ॥

evamukto dālbhya āha — hantāhametadbhagavattaḥ bhagavataḥ vedāni yatpratiṣṭhaṁ sāma ityuktaḥ pratyuvāca śālāvatyaḥ — viddhīti hovāca । amuṣya lokasya kā gatiriti pṛṣṭaḥ dālbhyena śālāvatyaḥ ayaṁ loka iti hovāca ; ayaṁ hi loko yāgadānahomādibhiramuṁ lokaṁ puṣyatīti ; ‘ataḥ pradānaṁ devā upajīvanti’ ( ? ) iti hi śrutayaḥ ; pratyakṣaṁ hi sarvabhūtānāṁ dharaṇī pratiṣṭheti ; ataḥ sāmno'pyayaṁ lokaḥ pratiṣṭhaiveti yuktam । asya lokasya kā gatirityuktaḥ āha śālāvatyaḥ — na pratiṣṭhām imaṁ lokamatītya nayet sāma kaścit । ato vayaṁ pratiṣṭhāṁ lokaṁ sāma abhisaṁsthāpayāmaḥ ; yasmātpratiṣṭhāsaṁstāvaṁ hi, pratiṣṭhātvena saṁstutaṁ sāmetyarthaḥ ; ‘iyaṁ vai rathantaram’ (tāṁ. brā. 18 । 6 । 11) iti ca śrutiḥ ॥

tamevamuktavantaṁ ha pravāhaṇo jaivaliruvāca antavadvai kila te śālāvatya sāmetyādi pūrvavat । tataḥ śālāvatya āha — hantāhametadbhagavatto vedānīti ; viddhīti hovāca itaraḥ ॥

anujñātaḥ āha — asya lokasya kā gatiriti, ākāśa iti hovāca pravāhaṇaḥ ; ākāśa iti ca para ātmā, ‘ākāśo vai nāma’ (chā. u. 8 । 14 । 1) iti śruteḥ ; tasya hi karma sarvabhūtotpādakatvam ; tasminneva hi bhūtapralayaḥ — ‘tattejo'sṛjata’ (chā. u. 6 । 2 । 3) ‘tejaḥ parasyāṁ devatāyām’ (chā. u. 6 । 8 । 6) iti hi vakṣyati ; sarvāṇi ha vai imāni bhūtāni sthāvarajaṅgamāni ākāśādeva samutpadyante tejobannādikrameṇa, sāmarthyāt , ākāśaṁ prati astaṁ yanti pralayakāle tenaiva viparītakrameṇa ; hi yasmādākāśa evaibhyaḥ sarvebhyo bhūtebhyaḥ jyāyān mahattaraḥ, ataḥ sa sarveṣāṁ bhūtānāṁ paramayanaṁ parāyaṇaṁ pratiṣṭhā triṣvapi kāleṣvityarthaḥ ॥

yasmāt paraṁ paraṁ varīyaḥ varīyaso'pyeṣa varaḥ paraśca varīyāṁśca parovarīyān udgīthaḥ paramātmā sampanna ityarthaḥ, ata eva sa eṣaḥ anantaḥ avidyamānāntaḥ । tametaṁ parovarīyāṁsaṁ paramātmabhūtamanantam evaṁ vidvān parovarīyāṁsamudgīthamupāste । tasyaitatphalamāha — parovarīyaḥ paraṁ paraṁ varīyo viśiṣṭataraṁ jīvanaṁ ha asya viduṣo bhavati dṛṣṭaṁ phalam , adṛṣṭaṁ ca parovarīyasaḥ uttarottaraviśiṣṭatarāneva brahmākāśāntān lokān jayati — ya etadevaṁ vidvānudgīthamupāste ॥

kiṁ ca tametamudgīthaṁ vidvān atidhanvā nāmataḥ, śunakasyāpatyaṁ śaunakaḥ, udaraśāṇḍilyāya śiṣyāya etam udgīthadarśanam uktvā uvāca — yāvat te tava prajāyām , prajāsantatāvityarthaḥ, enam udgīthaṁ tvatsantatijā vediṣyante jñāsyanti, tāvantaṁ kālaṁ parovarīyo haibhyaḥ prasiddhebhyo laukikajīvanebhyaḥ uttarottaraviśiṣṭataraṁ jīvanaṁ tebhyo bhaviṣyati ॥

tathā adṛṣṭe'pi paraloke amuṣmin parovarīyāṁlloko bhaviṣyatītyuktavān śāṇḍilyāya atidhanvā śaunakaḥ । syādetatphalaṁ pūrveṣāṁ mahābhāgyānām , naidaṁyugīnānām — ityāśaṅkānivṛttaye āha — sa yaḥ kaścit etamevaṁ vidvān udgītham etarhi upāste, tasyāpyevameva parovarīya eva ha asya asmiṁlloke jīvanaṁ bhavati tathā amuṣmiṁlloke loka iti ॥

udgīthopāsanaprasaṅgena prastāvapratihāraviṣayamapyupāsanaṁ vaktavyamitīdamārabhyate ; ākhyāyikā tu sukhāvabodhārthā । maṭacīhateṣu maṭacyaḥ aśanayaḥ tābhirhateṣu nāśiteṣu kuruṣu kurusasyeṣvityarthaḥ । tato durbhikṣe jāte āṭikyā anupajātapayodharādistrīvyañjanayā saha jāyayā uṣastirha nāmataḥ, cakrasyāpatyaṁ cākrāyaṇaḥ ; ibho hastī tamarhatīti ibhyaḥ īśvaraḥ, hastyāroho vā, tasya grāmaḥ ibhyagrāmaḥ tasmin ; pradrāṇakaḥ annālābhāt , ‘drā kutsāyāṁ gatau’, kutsitāṁ gatiṁ gataḥ, antyāvasthāṁ prāpta ityarthaḥ ; uvāsa uṣitavān kasyacidgṛhamāśritya ॥

saḥ annārthamaṭan ibhyaṁ kulmāṣān kutsitānmāṣān khādantaṁ bhakṣayantaṁ yadṛcchayopalabhya bibhikṣe yācitavān । tam uṣastiṁ ha uvāca ibhyaḥ — na itaḥ, asmānmayā bhakṣyamāṇāducchiṣṭarāśeḥ kulmāṣā anye na vidyante ; yacca ye rāśau me mama upanihitāḥ prakṣiptāḥ ime bhājane, kiṁ karomi ; ityuktaḥ pratyuvāca uṣastiḥ —

eteṣām etānityarthaḥ, me mahyaṁ dehīti ha uvāca ; tān sa ibhyaḥ asmai uṣastaye pradadau pradattavān । pānāya samīpasthamudakaṁ ca gṛhītvā uvāca — hanta gṛhāṇānupānam ; ityuktaḥ pratyuvāca — ucchiṣṭaṁ vai me mama idamudakaṁ pītaṁ syāt , yadi pāsyāmi ; ityuktavantaṁ pratyuvāca itaraḥ —

kiṁ na svidete kulmāṣā apyucchiṣṭāḥ, ityuktaḥ āha uṣastiḥ — na vai ajīviṣyaṁ naiva jīviṣyāmi imān kulmāṣān akhādan abhakṣayan iti hovāca । kāmaḥ icchātaḥ me mama udakapānaṁ labhyata ityarthaḥ । ataścaitāmavasthāṁ prāptasya vidyādharmayaśovataḥ svātmaparopakārasamarthasyaitadapi karma kurvato na aghasparśa ityabhiprāyaḥ । tasyāpi jīvitaṁ prati upāyāntare'jugupsite sati jugupsitametatkarma doṣāya ; jñānāvalepena kurvato narakapātaḥ syādevetyabhiprāyaḥ, pradrāṇakaśabdaśravaṇāt ॥

tāṁśca sa khāditvā atiśeṣān atiśiṣṭān jāyāyai kāruṇyādājahāra ; sā āṭikī agre eva kulmāṣaprāpteḥ subhikṣā śobhanabhikṣā, labdhānnetyetat , babhūva saṁvṛttā ; tathāpi strīsvābhāvyādanavajñāya tānkulmāṣān patyurhastātpratigṛhya nidadhau nikṣiptavatī ॥

sa tasyāḥ karma jānan prātaḥ uṣaḥkāle sañjihānaḥ śayanaṁ nidrāṁ vā parityajan uvāca patnyāḥ śṛṇvantyāḥ — yat yadi bateti khidyamānaḥ annasya stokaṁ labhemahi, tadbhuktvānnaṁ samartho gatvā labhemahi dhanamātrāṁ dhanasyālpam ; tataḥ asmākaṁ jīvanaṁ bhaviṣyatīti । dhanalābhe ca kāraṇamāha — rājāsau nātidūre sthāne yakṣyate ; yajamānatvāttasya ātmanepadam ; sa ca rājā mā māṁ pātramupalabhya sarvairārtvijyaiḥ ṛtvikkarmabhiḥ ṛtvikkarmaprayojanāyetyarthaḥ vṛṇīteti ॥

evamuktavantaṁ jāyovāca — hanta gṛhāṇa he pate ime eva ye maddhaste vinikṣiptāstvayā kulmāṣā iti । tānkhāditvā amuṁ yajñaṁ rājño vitataṁ vistāritamṛtvigbhiḥ eyāya ॥

tatra ca gatvā, udgātṝn udgātṛpuruṣānāgatya, ā stuvantyasminniti āstāvaḥ tasminnāstāve stoṣyamāṇān upopaviveśa samīpe upaviṣṭasteṣāmityarthaḥ । upaviśya ca sa ha prastotāramuvāca ॥

he prastotaḥ ityāmantrya abhimukhīkaraṇāya, yā devatā prastāvaṁ prastāvabhaktim anugatā anvāyattā, tāṁ cet devatāṁ prastāvabhakteḥ avidvānsan prastoṣyasi, viduṣo mama samīpe — tatparokṣe'pi cet vipatettasya mūrdhā, karmamātravidāmanadhikāra eva karmaṇi syāt ; taccāniṣṭam , aviduṣāmapi karmadarśanāt , dakṣiṇamārgaśruteśca ; anadhikāre ca aviduṣāmuttara evaiko mārgaḥ śrūyeta ; na ca smārtakarmanimitta eva dakṣiṇaḥ panthāḥ, ‘yajñena dānena’ (bṛ. u. 6 । 2 । 16) ityādiśruteḥ ; ‘tathoktasya mayā’ (chā. u. 1 । 11 । 5), (chā. u. 1 । 11 । 7), (chā. u. 1 । 11 । 9) iti ca viśeṣaṇādvidvatsamakṣameva karmaṇyanadhikāraḥ, na sarvatrāgnihotrasmārtakarmādhyayanādiṣu ca ; anujñāyāstatra tatra darśanāt , karmamātravidāmapyadhikāraḥ siddhaḥ karmaṇīti — mūrdhā te vipatiṣyatīti ॥

evamevodgātāraṁ pratihartāramuvācetyādi samānamanyat । te prastotrādayaḥ karmabhyaḥ samāratāḥ uparatāḥ santaḥ mūrdhapātabhayāt tūṣṇīmāsāñcakrire anyaccākurvantaḥ, arthitvāt ॥

atha anantaraṁ ha enam uṣastiṁ yajamānaḥ rājā uvāca bhagavantaṁ pūjāvantam vai ahaṁ vividiṣāṇi veditumicchāmi ; ityuktaḥ uṣastiḥ asmi cākrāyaṇaḥ tavāpi śrotrapathamāgato yadi — iti ha uvāca uktavān ॥

sa ha yajamānaḥ uvāca — satyamevamahaṁ bhagavantaṁ bahuguṇamaśrauṣam , sarvaiśca ṛtvikkarmabhiḥ ārtvijyaiḥ paryaiṣiṣaṁ paryeṣaṇaṁ kṛtavānasmi ; anviṣya bhagavato vā aham avittyā alābhena anyānimān avṛṣi vṛtavānasmi ॥

adyāpi bhagavāṁstveva me mama sarvairārtvijyaiḥ ṛtvikkarmārtham astu, ityuktaḥ tathetyāha uṣastiḥ ; kiṁ tu athaivaṁ tarhi ete eva tvayā pūrvaṁ vṛtāḥ mayā samatisṛṣṭāḥ mayā saṁyakprasannenānujñātāḥ santaḥ stuvatām ; tvayā tvetatkāryam — yāvattvebhyaḥ prastotrādibhyaḥ sarvebhyo dhanaṁ dadyāḥ prayacchasi, tāvanmama dadyāḥ ; ityuktaḥ tatheti ha yajamānaḥ uvāca ॥

atha ha enam auṣastyaṁ vacaḥ śrutvā prastotā upasasāda uṣastiṁ vinayenopajagāma । prastotaryā devatetyādi mā māṁ bhagavānavocatpūrvam — katamā sā devatā yā prastāvabhaktimanvāyatteti ॥

pṛṣṭaḥ prāṇa iti ha uvāca ; yuktaṁ prastāvasya prāṇo devateti । katham ? sarvāṇi sthāvarajaṅgamāni bhūtāni prāṇameva abhisaṁviśanti pralayakāle, prāṇamabhilakṣayitvā prāṇātmanaivojjihate prāṇādevodgacchantītyarthaḥ utpattikāle ; ataḥ saiṣā devatā prastāvamanvāyattā ; tāṁ cetavidvān tvaṁ prāstoṣyaḥ prastavanaṁ prastāvabhaktiṁ kṛtavānasi yadi, mūrdhā śiraḥ te vyapatiṣyat vipatitamabhaviṣyat yathoktasya mayā tatkāle mūrdhā te vipatiṣyatīti । atastvā sādhu kṛtam ; mayā niṣiddhaḥ karmaṇo yaduparamāmakārṣirityabhiprāyaḥ ॥

tathodgātā papraccha katamā sā udgīthabhaktimanugatā anvāyattā devateti ॥

pṛṣṭaḥ āditya iti hovāca । sarvāṇi ha vā imāni bhūtāni ādityam uccaiḥ ūrdhvaṁ santaṁ gāyanti śabdayanti, stuvantītyabhiprāyaḥ, ucchabdasāmānyāt , praśabdasāmānyādiva prāṇaḥ । ataḥ saiṣā devatetyādi pūrvavat ॥

evamevātha ha enaṁ pratihartā upasasāda katamā sā devatā pratihāramanvāyatteti ॥

pṛṣṭaḥ annamiti hovāca । sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyannameva ātmānaṁ prati sarvataḥ pratiharamāṇāni jīvanti । saiṣā devatā pratiśabdasāmānyātpratihārabhaktimanugatā । samānamanyattathoktasya mayeti । prastāvodgīthapratihārabhaktīḥ prāṇādityānnadṛṣṭyopāsīteti samudāyārthaḥ । prāṇādyāpattiḥ karmasamṛddhirvā phalamiti ॥

atīte khaṇḍe'nnāprāptinimittā kaṣṭāvasthoktā ucchiṣṭocchiṣṭaparyuṣitabhakṣaṇalakṣaṇā ; sā mā bhūdityannalābhāya atha anantaraṁ śauvaḥ śvabhirdṛṣṭaḥ udgīthaḥ udgānaṁ sāma ataḥ prastūyate । tat tatra ha kila bako nāmataḥ, dalbhasyāpatyaṁ dālbhyaḥ ; glāvo vā nāmataḥ, mitrāyāścāpatyaṁ maitreyaḥ ; vāśabdaścārthe ; dvyāmuṣyāyaṇo hyasau ; vastuviṣaye kriyāsviva vikalpānupapatteḥ ; dvināmā dvigotra ityādi hi smṛtiḥ ; dṛśyate ca ubhayataḥ piṇḍabhāktvam ; udgīthe baddhacittatvāt ṛṣāvanādarādvā । vā - śabdaḥ svādhyāyārthaḥ । svādhyāyaṁ kartuṁ grāmādbahiḥ udvavrāja udgatavānviviktadeśasthodakābhyāśam । ‘uda vavrāja’ ‘pratipālayāñcakāra’ (chā. u. 1 । 12 । 3) iti ca ekavacanālliṅgāt eko'sau ṛṣiḥ । śvodgīthakālapratipālanāt ṛṣeḥ svādhyāyakaraṇamannakāmanayeti lakṣyata ityabhiprāyataḥ ॥

svādhyāyena toṣitā devatā ṛṣirvā śvarūpaṁ gṛhītvā śvā śvetaḥ san tasmai ṛṣaye tadanugrahārthaṁ prādurbabhūva prāduścakāra । tamanye śuklaṁ śvānaṁ kṣullakāḥ śvānaḥ upasametya ūcuḥ uktavantaḥ — annaṁ naḥ asmabhyaṁ bhagavān āgāyatu āgānena niṣpādayatvityarthaḥ । mukhyaprāṇavāgādayo vā prāṇamanvannabhujaḥ svādhyāyaparitoṣitāḥ santaḥ anugṛhṇīyurenaṁ śvarūpamādāyeti yuktamevaṁ pratipattum । aśanāyāma vai bubhukṣitāḥ smo vai iti ॥

evamukte śvā śveta uvāca tān kṣullakān śunaḥ, ihaiva asminneva deśe mā māṁ prātaḥ prātaḥkāle upasamīyāteti । dairghyaṁ chāndasam , samīyāteti pramādapāṭho vā । prātaḥkālakaraṇaṁ tatkāla eva kartavyārtham , annadasya vā savituraparāhṇe'nābhimukhyāt । tat tatraiva ha bako dālbhyo glāvo vā maitreya ṛṣiḥ pratipālayāñcakāra pratīkṣaṇaṁ kṛtavānityarthaḥ ॥

te śvānaḥ tatraiva āgatya ṛṣeḥ samakṣaṁ yathaiveha karmaṇi bahiṣpavamānena stotreṇa stoṣyamāṇāḥ udgātṛpuruṣāḥ saṁrabdhāḥ saṁlagnāḥ anyonyameva sarpanti, evaṁ mukhenānyonyasya pucchaṁ gṛhītvā āsasṛpuḥ āsṛptavantaḥ, paribhramaṇaṁ kṛtavanta ityarthaḥ ; ta evaṁ saṁsṛpya samupaviśya upaviṣṭāḥ santaḥ hiṁ cakruḥ hiṅkāraṁ kṛtavantaḥ ॥

omadāmoṁ pibāmoṁ devaḥ, dyotanāt ; varuṇaḥ varṣaṇājjagataḥ ; prajāpatiḥ, pālanātprajānām ; savitā prasavitṛtvātsarvasya āditya ucyate । etaiḥ paryāyaiḥ sa evaṁbhūtaḥ ādityaḥ annam asmabhyam iha āharat āharatviti । te evaṁ hiṁ kṛtvā punarapyūcuḥ — sa tvaṁ he annapate ; sa hi sarvasyānnasya prasavitṛtvātpatiḥ ; na hi tatpākena vinā prasūtamannamaṇumātramapi jāyate prāṇinām ; ato'nnapatiḥ । he annapate, annamasmabhyamihāharāhareti ; abhyāsaḥ ādarārthaḥ । omiti ॥

ayaṁ vāva ayameva lokaḥ hāukāraḥ stobho rathantare sāmni prasiddhaḥ — ‘iyaṁ vai rathantaram’ (tāṁ. brā. 18 । 6 । 11) ityasmātsambandhasāmānyāt hāukārastobho'yaṁ lokaḥ ityevamupāsīta । vāyurhāikāraḥ ; vāmadevye sāmani hāikāraḥ prasiddhaḥ ; vāyvapsambandhaśca vāmadevyasya sāmno yoniḥ ityasmātsāmānyāt hāikāraṁ vāyudṛṣṭyopāsīta । candramā athakāraḥ ; candradṛṣṭyā athakāramupāsīta ; anne hīdaṁ sthitam ; annātmā candraḥ ; thakārākārasāmānyācca । ātmā ihakāraḥ ; iheti stobhaḥ ; pratyakṣo hyātmā iheti vyapadiśyate ; iheti ca stobhaḥ, tatsāmānyāt agnirīkāraḥ ; īnidhanāni ca āgneyāni sarvāṇi sāmānītyatastatsāmānyāt ॥

ādityaḥ ūkāraḥ ; uccairūrdhvaṁ santamādityaṁ gāyantīti ūkāraścāyaṁ stobhaḥ ; ādityadaivatye sāmni stobha iti āditya ūkāraḥ । nihava ityāhvānam ; ekāraḥ stobhaḥ ; ehīti ca āhvayantīti tatsāmānyāt । viśvedevā auhoyikāraḥ, vaiśvadevye sāmni stobhasya darśanāt । prajāpatirhiṅkāraḥ, āniruktyāt , hiṅkārasya ca avyaktatvāt । prāṇaḥ svaraḥ ; svara iti stobhaḥ ; prāṇasya ca svarahetutvasāmānyāt । annaṁ yā yā iti stobhaḥ annam , annena hīdaṁ yātītyatastatsāmānyāt । vāgiti stobho virāṭ annaṁ devatāviśeṣo vā, vairāje sāmni stobhadarśanāt ॥

aniruktaḥ avyaktatvādidaṁ cedaṁ ceti nirvaktuṁ na śakyata ityataḥ sañcaraḥ vikalpyamānasvarūpa ityarthaḥ । ko'sāviti, āha — trayodaśaḥ stobhaḥ huṅkāraḥ । avyakto hyayam ; ato'niruktaviśeṣa evopāsya ityabhiprāyaḥ ॥

dugdhe'smai vāgdohamityādyuktārtham । ya etāmevaṁ yathoktalakṣaṇāṁ sāmnāṁ sāmāvayavastobhākṣaraviṣayām upaniṣadaṁ darśanaṁ veda, tasya etadyathoktaṁ phalamityarthaḥ । dvirabhyāsaḥ adhyāyaparisamāptyarthaḥ । sāmāvayavaviṣayopāsanāviśeṣaparisamāptyarthaḥ iti śabda iti ॥

samastasya sarvāvayavaviśiṣṭasya pāñcabhaktikasya sāptabhaktikasya ca ityarthaḥ । khalviti vākyālaṅkārārthaḥ । sāmna upāsanaṁ sādhu । samaste sāmni sādhudṛṣṭividhiparatvānna purvopāsananindārthatvaṁ sādhuśabdasya । nanu pūrvatrāvidyamānaṁ sādhutvaṁ samaste sāmnyabhidhīyate । na, ‘sādhu sāmetyupāste’ (chā. u. 2 । 1 । 4) ityupasaṁhārāt । sādhuśabdaḥ śobhanavācī । kathamavagaṁyata iti, āha — yatkhalu loke sādhu śobhanamanavadyaṁ prasiddham , tatsāmetyācakṣate kuśalāḥ । yadasādhu viparītam , tadasāmeti ॥

tat tatraiva sādhvasādhuvivekakaraṇe utāpyāhuḥ — sāmnā enaṁ rājānaṁ sāmantaṁ ca upāgāt

upagatavān ; ko'sau ? yataḥ asādhutvaprāptyāśaṅkā sa ityabhiprāyaḥ ; śobhanābhiprāyeṇa sādhunā enamupāgāt ityeva tat tatra āhuḥ laukikāḥ bandhanādyasādhukāryamapaśyantaḥ । yatra punarviparyayeṇa bandhanādyasādhukāryaṁ paśyanti, tatra asāmnā enamupāgāditi asādhunainamupāgādityeva tadāhuḥ ॥

athotāpyāhuḥ svasaṁvedyaṁ sāma naḥ asmākaṁ bateti anukampayantaḥ saṁvṛttamityāhuḥ ; etattairuktaṁ bhavati, yatsādhu bhavati sādhu batetyeva tadāhuḥ ; viparyaye jāte asāma no bateti ; yadasādhu bhavati asādhu batetyeva tadāhuḥ ; tasmātsāmasādhuśabdayorekārthatvaṁ siddham ॥

ataḥ sa yaḥ kaścitsādhu sāmeti sādhuguṇavatsāmetyupāste samastaṁ sāma sādhuguṇavadvidvān , tasyaitatphalam abhyāśo ha kṣipraṁ ha, yat iti kriyāviśeṣaṇārtham , enam upāsakaṁ sādhavaḥ śobhanāḥ dharmāḥ śrutismṛtyaviruddhāḥ ā ca gaccheyuḥ āgaccheyuśca ; na kevalamāgaccheyuḥ, upa ca nameyuḥ upanameyuśca, bhogyatvenopatiṣṭheyurityarthaḥ ॥

kāni punastāni sādhudṛṣṭiviśiṣṭāni samastāni sāmānyupāsyānīti, imāni tānyucyante — lokeṣu pañcavidham ityādīni । nanu lokādidṛṣṭyā tānyupāsyāni sādhudṛṣṭyā ca iti viruddham ; na, sādhvarthasya lokādikāryeṣukāraṇasyānugatatvāt — mṛdādivaddhaṭādivikāreṣu । sādhuśabdavācyo'rtho dharmo brahma vā sarvathāpi lokādikāryeṣvanugatam । ataḥ yathā yatra ghaṭādidṛṣṭiḥ mṛdādidṛṣṭyanugataiva sā, tathā sādhudṛṣṭyanugataiva lokādidṛṣṭiḥ — dharmādikāryatvāllokādīnām । yadyapi kāraṇatvamaviśiṣṭaṁ brahmadharmayoḥ, tathāpi dharma eva sādhuśabdavācya iti yuktam , sādhukārī sādhurbhavati iti dharmaviṣaye sādhuśabdaprayogāt । nanu lokādikāryeṣu kāraṇasyānugatatvādarthaprāptaiva taddṛṣṭiriti ‘sādhu sāmetyupāste’ (chā. u. 2 । 1 । 4) iti na vaktavyam ; na, śāstragamyatvāttaddṛṣṭeḥ ; sarvatra hi śāstraprāpitā eva dharmā upāsyāḥ, na vidyamānā apyaśāstrīyāḥ ॥

lokeṣu pṛthivyādiṣu pañcavidhaṁ pañcabhaktibhedena pañcaprakāraṁ sādhu samastaṁ sāmopāsīta । katham ? pṛthivī hiṅkāraḥ । lokeṣviti yā saptamī, tāṁ prathamātvena vipariṇamayya pṛthivīdṛṣṭyā hiṅkāre pṛthivī hiṅkāra ityupāsīta । vyatyasya vā saptamīśrutiṁ lokaviṣayāṁ hiṅkārādiṣu pṛthivyādidṛṣṭiṁ kṛtvopāsīta । tatra pṛthivī hiṅkāraḥ, prāthamyasāmānyāt । agniḥ prastāvaḥ । agnau hi karmāṇi prastūyante । prastāvaśca bhaktiḥ । antarikṣamudgīthaḥ । antarikṣaṁ hi gaganam । gakāraviśiṣṭaścodgīthaḥ । ādityaḥ pratihāraḥ, pratiprāṇyabhimukhatvānmāṁ prati māṁ pratīti । dyaurnidhanam । divi nidhīyante hi ito gatā ityūrdhveṣūrdhvagateṣu lokadṛṣṭyā sāmopāsanam ॥

atha āvṛtteṣu avāṅmukheṣu pañcavidhamucyate sāmopāsanam । gatyāgativiśiṣṭā hi lokāḥ । yathā te, tathādṛṣṭyaiva sāmopāsanaṁ vidhīyate yataḥ, ata āvṛtteṣu lokeṣu । dyaurhiṅkāraḥ, prāthamyāt । ādityaḥ prastāvaḥ, udite hyāditye prastūyante karmāṇi prāṇinām । antarikṣamudgīthaḥ pūrvavat । agniḥ pratihāraḥ, prāṇibhiḥ pratiharaṇādagneḥ । pṛthivī nidhanam , tata āgatānāmiha nidhanāt ॥

upāsanaphalaṁ — kalpante samarthā bhavanti ha asmai lokā ūrdhvāśca āvṛttāśca, gatyāgativiśiṣṭā bhogyatvena vyavatiṣṭhanta ityarthaḥ । ya etadevaṁ vidvān lokeṣu pañcavidhaṁ samastaṁ sādhu sāmetyupāste iti sarvatra yojanā pañcavidhe saptavidhe ca ॥

vṛṣṭau pañcavidhaṁ sāma upāsīta । lokasthiteḥ vṛṣṭinimittatvādānantaryam । purovāto hiṅkāraḥ । purovātādyudgrahaṇāntā hi vṛṣṭiḥ, yathā sāma hiṅkārādinidhanāntam ; ataḥ purovāto hiṅkāraḥ, prāthamyāt । megho jāyate sa prastāvaḥ ; prāvṛṣi meghajanane vṛṣṭeḥ prastāva iti hi prasiddhiḥ ; varṣati sa udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; vidyotate stanayati sa pratihāraḥ, pratihṛtatvāt ; udgṛhṇāti tat nidhanam , samāptisāmānyāt ॥

phalamupāsanasya — varṣati ha asmai icchātaḥ । tathā varṣayati ha asatyāmapi vṛṣṭau । ya etadityādi pūrvavat ॥

sarvāsvapsu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । vṛṣṭipūrvakatvātsarvāsāmapāmānantaryam । megho yatsamplavate ekībhāvenetaretaraṁ ghanībhavati meghaḥ yadā unnataḥ, tadā samplavate ityucyate, tadā apāmārabhbhaḥ sa hiṅkāraḥ ; yadvarṣati sa prastāvaḥ ; āpaḥ sarvato vyāptuṁ prastutāḥ । yāḥ prācyaḥ syandante sa udgīthaḥ, śrauṣṭhyāt ; yāḥ pratīcyaḥ sa pratihāraḥ, pratiśabdasāmānyāt ; samudro nidhanam , tannidhanatvādapām ॥

na ha apsu praitiṁ । necchati cet । apsumān aṁmānbhavati phalam ॥

ṛtuṣu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । ṛtuvyavasthāyā yathoktāmbunimittatvādānantaryam । vasanto hiṅkāraḥ, prāthamyāt ; grīṣmaḥ prastāvaḥ ; yavādisaṅgrahaḥ prastūyate hi prāvṛḍartham ; varṣā udgīthaḥ, prādhānyāt ; śarat pratihāraḥ, rogiṇāṁ mṛtānāṁ ca pratiharaṇāt ; hemanto nidhanam , nivāte nidhanātprāṇinām ॥

phalam — kalpante ha ṛtuvyavasthānurūpaṁ bhogyatvenāsmai upāsakāya ṛtavaḥ । ṛtumān ārtavairbhogaiśca sampanno bhavatītyarthaḥ ॥

paśuṣu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । saṁyagvṛtteṣvṛtuṣu paśavyaḥ kāla ityānantaryam । ajā hiṅkāraḥ, prādhānyāt , prāthamyādvā — ‘ajaḥ paśūnāṁ prathamaḥ’ ( ? ) iti śruteḥ ; avayaḥ prastāvaḥ, sāhacaryadarśanādajāvīnām ; gāva udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; aśvāḥ pratihāraḥ, pratihāraṇātpuruṣāṇām ; puruṣo nidhanam , puruṣāśrayatvātpaśūnām ॥

phalam — bhavanti ha asya paśavaḥ paśumānbhavati, paśuphalaiśca bhogatyāgādibhiryujyata ityarthaḥ ॥

prāṇeṣu pañcavidhaṁ parovarīyaḥ sāma upāsīta, paraṁ paraṁ varīyastvaguṇavatprāṇadṛṣṭiviśiṣṭaṁ sāmopāsītetyarthaḥ । prāṇo hiṅkāraḥ, uttarottaravarīyasāṁ prāthamyāt ; vāk prastāvaḥ, vācā hi prastūyate sarvam , vāgvarīyasī prāṇāt — aprāptamapyucyate vācā, prāptasyaiva tu gandhasya grāhakaḥ prāṇaḥ ; cakṣurudgīthaḥ, vāco bahutaraviṣayaṁ prakāśayati cakṣuḥ, ato varīyo vācaḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; śrotraṁ pratihāraḥ, pratihṛtatvāt ; varīyaścakṣuṣaḥ, sarvataḥ śravaṇāt ; mano nidhanam , manasi hi nidhīyante puruṣasya bhogyatvena sarvendriyāhṛtā viṣayāḥ ; varīyastvaṁ ca śrotrānmanasaḥ, sarvendriyaviṣayavyāpakatvāt ; atīndriyaviṣayo'pi manaso gocara eveti । yathoktahetubhyaḥ parovarīyāṁsi prāṇādīni vai etāni ॥

etaddṛṣṭyā viśiṣṭaṁ yaḥ parovarīyaḥ sāma upāste, parovarīyo ha asya jīvanaṁ bhavatītyuktārtham । iti tu pañcavidhasya sāmna upāsanamuktamiti saptavidhe vakṣyamāṇaviṣaye buddhisamādhānārtham । nirapekṣo hi pañcavidhe, vakṣyamāṇe buddhiṁ samādhitsati ॥

atha anantaraṁ saptavidhasya samastasya sāmna upāsanaṁ sādhvidamārabhyate । vāci iti saptamī pūrvavat , vāgdṛṣṭiviśiṣṭaṁ saptavidhaṁ sāmopāsītetyarthaḥ । yatkiñca vācaḥ śabdasya humiti yo viśeṣaḥ sa hiṅkāraḥ, hakārasāmānyāt । yatpreti śabdarūpaṁ sa prastāvaḥ, pra - sāmānyāt । yat ā iti sa ādiḥ, ākārasāmānyāt । ādirityoṅkāraḥ, sarvāditvāt ॥

yaduditi sa udgīthaḥ, utpūrvatvādudgīthasya ; yatpratīti sa pratihāraḥ, pratisāmānyāt ; yadupeti sa upadravaḥ, upopakramatvādupadravasya ; yannīti tannidhanam , ni - śabdasāmānyāt ॥

dugdhe'smai ityādyuktārtham ॥

avayavamātre sāmnyādityadṛṣṭiḥ pañcavidheṣūktā prathame cādhyāye । atha idānīṁ khalu amumādityaṁ samaste sāmnyavayavavibhāgaśo'dhyasya saptavidhaṁ sāmopāsīta । kathaṁ punaḥ sāmatvamādityasyeti, ucyate — udgīthatve hetuvadādityasya sāmatve hetuḥ । ko'sau ? sarvadā samaḥ vṛddhikṣayābhāvāt ; tena hetunā sāma ādityaḥ । māṁ prati māṁ pratīti tulyāṁ buddhimutpādayati ; ataḥ sarveṇa samaḥ ; ataḥ sāma, samatvādityarthaḥ । udgīthabhaktisāmānyavacanādeva lokādiṣūktasāmānyāt hiṅkārāditvaṁ gamyata iti hiṅkārāditve kāraṇaṁ noktam । sāmatve punaḥ savituranuktaṁ kāraṇaṁ na subodhamiti samatvamuktam ॥

tasmin āditye avayavavibhāgaśaḥ imāni vakṣyamāṇāni sarvāṇi bhūtāni anvāyattāni anugatānyādityamupajīvyatvena iti vidyāt । katham ? tasya ādityasya yatpurodayāt dharmarūpam , sa hiṅkāraḥ bhaktiḥ ; tatredaṁ sāmānyam , yattasya hiṅkārabhaktirūpam । tadasyādityasya sāmnaḥ paśavaḥ gavādayaḥ anvāyattāḥ anugatāḥ tadbhaktirūpamupajīvantītyarthaḥ । yasmādevam , tasmātte hiṁ kurvanti paśavaḥ prāgudayāt । tasmāddhiṅkārabhājino hi etasya ādityākhyasya sāmnaḥ, tadbhaktibhajanaśīlatvāddhi ta evaṁ vartante ॥

atha yatprathamodite savitṛrūpam , tadasya ādityākhyasya sāmnaḥ sa prastāvaḥ ; tadasya manuṣyā anvāyattāḥ pūrvavat । tasmātte prastutiṁ praśaṁsāṁ kāmayante, yasmātprastāvabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥

atha yat saṅgavavelāyāṁ gavāṁ raśmīnāṁ saṅgamanaṁ saṅgavo yasyāṁ velāyām , gavāṁ vā vatsaiḥ sahaḥ, sā saṅgavavelā tasminkāle yatsāvitraṁ rūpam , sa ādiḥ bhaktiviśeṣaḥ oṅkāraḥ ।

tadasya vayāṁsi pakṣiṇo'nvāyattāni । yata evam , tasmāt tāni vayāṁsi antarikṣe anārambaṇāni anālambanāni, ātmānamādāya ātmānameva ālambanatvena gṛhītvā, paripatanti gacchanti ; ata ākārasāmānyādādibhaktibhājīni hi etasya sāmnaḥ ॥

atha yat sampratimadhyandine ṛjumadhyandine ityarthaḥ, sa udgīthabhaktiḥ, tadasya devā anvāyattāḥ, dyotanātiśayāttatkāle । tasmātte sattamāḥ viśiṣṭatamāḥ prājāpatyānāṁ prajāpatyapatyānām , udgīthabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥

atha yadūrdhvaṁ madhyandināt prāgaparāhṇāt yadrūpaṁ savituḥ, sa pratihāraḥ ; tadasya garbhā anvāyattāḥ । ataḥ te savituḥ pratihārabhaktirūpeṇordhvaṁ pratihṛtāḥ santaḥ nāvapadyante nādhaḥ patanti, taddvāre satyapītyarthaḥ । yataḥ pratihārabhājino hi etasya sāmno garbhāḥ ॥

atha yadūrdhvamaparāhṇāt prāgastamayāt sa upadravaḥ, tadasya āraṇyāḥ paśavaḥ anvāyattāḥ । tasmātte puruṣaṁ dṛṣṭvā bhītāḥ kakṣam araṇyaṁ śvabhraṁ bhayaśūnyamiti upadravanti upagacchanti ; dṛṣṭvopadravaṇāt upadravabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥

atha yat prathamāstamite'darśanaṁ jigamiṣati savitari, tannidhanam , tadasya pitaraḥ anvāyattāḥ ; tasmāttānnidadhati — pitṛpitāmahaprapitāmaharūpeṇa darbheṣu nikṣipanti tān ; tadarthaṁ piṇḍānvā sthāpayanti । nidhanasambandhānnidhanabhājino hi etasya sāmnaḥ pitaraḥ । evamavayavaśaḥ saptadhā vibhaktaṁ khalu amumādityaṁ saptavidhaṁ sāmopāste yaḥ, tasya tadāpattiḥ phalamiti vākyaśeṣaḥ ॥

atha khalu anantaram , ādityamṛtyuviṣayasāmopāsanasya ; ātmasaṁmitaṁ svāvayavatulyatayā mitam , paramātmatulyatayā vā saṁmitam , atimṛtyu, mṛtyujayahetutvāt ; yathā prathame'dhyāye udgīthabhaktināmākṣarāṇi udgītha ityupāsyatvenoktāni, tatheha sāmnaḥ saptavidhabhaktināmākṣarāṇi samāhṛtya tribhistribhiḥ samatayā sāmatvaṁ parikalpya upāsyatvena ucyante । tadupāsanaṁ mṛtyugocarākṣarasaṅkhyāsāmānyena mṛtyuṁ prāpya, tadatiriktākṣareṇa tasya ādityasya mṛtyoratiktamaṇāyaiva saṅkramaṇaṁ kalpayati । atimṛtyu saptavidhaṁ sāma upāsīta, mṛtyumatikrāntamatiriktākṣarasaṅkhyayā ityatimṛtyu sāma । tasya prathamabhaktināmākṣarāṇi hiṅkāra iti ; etat tryakṣaraṁ bhaktināma । prastāva iti ca bhaktestryakṣarameva nāma ; tat pūrveṇa samam ॥

ādiriti dvyakṣaram ; saptavidhasya sāmnaḥ saṅkhyāpūraṇe oṅkāraḥ ādirityucyate । pratihāra iti caturakṣaram । tata ihaikamakṣaramavacchidya ādyakṣarayoḥ prakṣipyate ; tena tat samameva bhavati ॥

udgītha iti tryakṣaram upadrava iti caturakṣaraṁ tribhistribhiḥ samaṁ bhavati । akṣaramatiśiṣyate atiricyate । tena vaiṣaṁye prāpte, sāmnaḥ samatvakaraṇāya āha — tadekamapi sadakṣaramiti tryakṣarameva bhavati । ataḥ tat samam ॥

nidhanamiti tryakṣaraṁ tatsamameva bhavati । evaṁ tryakṣarasamatayā sāmatvaṁ sampādya yathāprāptānyevākṣarāṇi saṅkhyāyante — tāni ha vā etāni saptabhaktināmākṣarāṇi dvāviṁśatiḥ ॥

tatraikaviṁśatyakṣarasaṅkhyayā ādityamāpnoti mṛtyum । yasmādekaviṁśaḥ itaḥ asmāllokāt asāvādityaḥ saṅkhyayā । ‘dvādaśa māsāḥ pañcartavastraya ime lokā asāvāditya ekaviṁśaḥ’ (ai. brā. 4 । 5), (tāṁ. brā. 10 । 1 । 10) iti śruteḥ ; atiśiṣṭena dvāviṁśenākṣareṇa paraṁ mṛtyoḥ ādityāt jayati āpnotītyarthaḥ । yacca tadādityātparam ; kiṁ tat ? nākam , kamiti sukhaṁ tasya pratiṣedho'kaṁ tanna bhavatīti nākam , kamevetyarthaḥ, amṛtyuviṣayatvāt । viśokaṁ ca tat vigataśokaṁ mānasaduḥkharahitamityarthaḥ — tadāpnotīti ॥

uktasyaiva piṇḍitārthamāha — ekaviṁśatisaṅkhyayā ādityasya jayamanu, paro ha, asya evaṁvidaḥ ādityajayāt mṛtyugocarāt paro jayo bhavati, dvāviṁśatyakṣarasaṅkhyayetyarthaḥ । ya etadevaṁ vidvānityādyuktārtham , tasyaitadyathoktaṁ phalamiti । dvirabhyāsaḥ sāptavidhyasamāptyarthaḥ ॥

vinā nāmagrahaṇaṁ pañcavidhasya saptavidhasya ca sāmna upāsanamuktam । athedānīṁ gāyatrādināmagrahaṇapūrvakaṁ viśiṣṭaphalāni sāmopāsanāntarāṇyucyante । yathākramaṁ gāyatrādīnāṁ karmaṇi prayogaḥ, tathaiva mano hiṅkāraḥ, manasaḥ sarvakaraṇavṛttīnāṁ prāthamyāt । tadānantaryāt vāk prastāvaḥ ; cakṣuḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । śrotraṁ pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । prāṇo nidhanam , yathoktānāṁ prāṇe nidhanātsvāpakāle । etadgāyatraṁ sāma prāṇeṣu protam , gāyatryāḥ prāṇasaṁstutatvāt ॥

saḥ, ya evametadgāyatraṁ prāṇeṣu protaṁ veda, prāṇī bhavati ; avikalakaraṇo bhavatītyetat । sarvamāyureti, śataṁ varṣāṇi sarvamāyuḥ puruṣasya iti śruteḥ । jyok ujjvalaḥ san jīvati । mahān bhavati prajādibhiḥ । mahāṁśca kīrtyā । gāyatropāsakasya etat vrataṁ bhavati, yat mahāmanāḥ akṣudracittaḥ syādityarthaḥ ॥

abhimanthati sa hiṅkāraḥ, prāthaṁyāt । agnerdhūmo jāyate sa prastāvaḥ, ānantaryāt । jvalati sa udgīthaḥ, haviḥsambandhācchraiṣṭhyaṁ jvalanasya । aṅgārā bhavanti sa pratihāraḥ, aṅgārāṇāṁ pratihṛtatvāt । upaśamaḥ, sāvaśeṣatvādagneḥ, saṁśamaḥ niḥśeṣopaśamaḥ ; samāptisāmānyānnidhanam । etadrathantaram agnau protam । manthane hi agnirgīyate ॥

sa ya ityādi pūrvavat । brahmavarcasī vṛttasvādhyāyanimittaṁ tejo brahmavarcasam । tejastu kevalaṁ tviḍbhāvaḥ । annādo dīptāgniḥ । na pratyak , agnerabhimukho na ācāmet na bhakṣayetkiñcit ; na niṣṭhīvet śleṣmanirasanaṁ ca na kuryāt ; tadvratam ॥

upamantrayate saṅketaṁ karoti, prāthamyāt sa hiṅkāraḥ । jñapayate toṣayati, sa prastāvaḥ । sahaśayanam ekaparyaṅkagamanam , sa udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । prati strīṁ śayanaṁ striyā abhimukhībhāvaḥ, sa pratihāraḥ । kālaṁ gacchati maithunena, pāraṁ samāptiṁ gacchati tannidhanam ; etadvāmadevyaṁ mithune protam , vāyvambumithunasambandhāt ॥

sa ya ityādi pūrvavat । mithunībhavati avidhuro bhavatītyarthaḥ । mithunānmithunātprajāyate iti amogharetastvamucyate । na kāñcana, kāñcidapi striyaṁ svātmatalpaprāptāṁ na pariharet samāgamārthinīm , vāmadevyasāmopāsanāṅgatvena vidhānāt । etasmādanyatra pratiṣedhasmṛtayaḥ । vacanaprāmāṇyācca dharmāvagaterna pratiṣedhaśāstreṇāsya virodhaḥ ॥

udyansavitā sa hiṅkāraḥ, prāthaṁyāddarśanasya । uditaḥ prastāvaḥ, prastavanahetutvātkarmaṇām । madhyandina udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । aparāhṇaḥ pratihāraḥ, paśvādīnāṁ gṛhānprati haraṇāt । yadastaṁ yaṁstannidhanam , rātrau gṛhe nidhānātprāṇinām । etadbṛhat āditye protam , bṛhataḥ ādityadaivatyatvāt ॥

sa ya ityādi pūrvavat । tapantaṁ na nindet ; tadvratam ॥

abhrāṇi abbharaṇāt । meghaḥ udakasektṛtvāt । uktārthamanyat । etadvairūpaṁ nāma sāma parjanye protam । anekarūpatvāt abhrādibhiḥ parjanyasya, vairūpyam ॥

virūpāṁśca surūpāṁścājāviprabhṛtīnpaśūnavarundhe prāpnotītyarthaḥ । varṣantaṁ na nindet tadvratam ॥

vasanto hiṅkāraḥ, prāthamyāt । grīṣmaḥ prastāvaḥ ityādi pūrvavat ॥

etadvairājamṛtuṣu protaṁ veda, virājati ṛtuvat — yathā ṛtavaḥ ārtavairdharmairvirājante, evaṁ prajādibhirvidvāniti । uktamanyam । ṛtūnna nindet , tadvratam ॥

pṛthivī hiṅkāra ityādi pūrvavat । śakvarya iti nityaṁ bahuvacanaṁ revatya iva । lokeṣu protāḥ ॥

lokī bhavati lokaphalena yujyata ityarthaḥ । lokānna nindet , tadvratam ॥

ajā hiṅkāra ityādi pūrvavat । paśuṣu protāḥ ॥

paśūn na nindet , tadvratam ॥

loma hiṅkāraḥ, dehāvayavānāṁ prāthamyāt । tvak prastāvaḥ, ānantaryāt । māṁsam udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । asthi pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । majjā nidhanam , āntyāt । etadyajñāyajñīyaṁ nāma sāma dehāvayaveṣu protam ॥

aṅgī bhavati samagrāṅgo bhavatītyarthaḥ । nāṅgena hastapādādinā vihūrchati na kuṭilībhavati, paṅguḥ kuṇī vā ityarthaḥ । saṁvatsaraṁ saṁvatsaramātraṁ majjño māṁsāni nāśnīyāt na bhakṣayet । bahuvacanaṁ matsyopalakṣaṇārtham । majjño nāśnīyāt sarvadaiva nāśnīyāditi vā, tadvratam ॥

agniḥ hiṅkāraḥ, prathamasthānatvāt । vāyuḥ prastāvaḥ, ānantaryasāmānyāt । ādityaḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । nakṣatrāṇi pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । candramā nidhanam , karmiṇāṁ tannidhanāt । etadrājanaṁ devatāsu protam , devatānāṁ dīptimattvāt ॥

vidvatphalam — etāsāmevāgnyādīnāṁ devatānāṁ salokatāṁ samānalokatāṁ sārṣṭitāṁ samānarddhitvaṁ sāyujyaṁ sayugbhāvam ekadehadehitvamityetat , vā - śabdo'tra lupto draṣṭavyaḥ ; salokatāṁ vā ityādi ; bhāvanāviśeṣataḥ phalaviśeṣopapatteḥ । gacchati prāpnoti ; samuccayānupapatteśca । brāhmaṇān na nindet , tadvratam । ‘ete vai devāḥ pratyakṣaṁ yadbrāhmaṇāḥ’ ( ? ) iti śruteḥ brāhmaṇanindā devatānindaiveti ॥

trayī vidyā hiṅkāraḥ । agnyādisāmna ānantaryaṁ trayīvidyāyā agnyādikāryatvaśruteḥ । hiṅkāraḥ prāthaṁyātsarvakartavyānām । traya ime lokāstatkāryatvādanantarā iti prastāvaḥ । agnyādīnāmudgīthatvaṁ śraiṣṭhyāt । nakṣatrādīnāṁ pratihṛtatvātpratihāratvam । sarpādīnāṁ dhakārasāmānyānnidhanatvam । etatsāma nāmaviśeṣābhāvātsāmasamudāyaḥ sāmaśabdaḥ sarvasmin protam । trayīvidyādi hi sarvam । trayīvidyādidṛṣṭyā hiṅkārādisāmabhaktaya upāsyāḥ । atīteṣvapi sāmopāsaneṣu yeṣu yeṣu protaṁ yadyatsāma, taddṛṣṭyā tadupāsyamiti । karmāṅgānāṁ dṛṣṭiviśeṣeṇevājyasya saṁskāryatvāt ॥

sarvaviṣayasāmavidaḥ phalam — sarvaṁ ha bhavati sarveśvaro bhavatītyarthaḥ । nirupacaritasarvabhāve hi diksthebhyo baliprāptyanupapattiḥ ॥

tat etasminnarthe eṣaḥ ślokaḥ mantro'pyasti । yāni pañcadhā pañcaprakāreṇa hiṅkārādivibhāgaiḥ proktāni trīṇi trīṇi trayīvidyādīni, tebhyaḥ pañcatrikebhyaḥ jyāyaḥ mahattaraṁ paraṁ ca vyatiriktam anyat vastvantaraṁ nāsti na vidyata ityarthaḥ । tatraiva hi sarvasyāntarbhāvaḥ ॥

yaḥ tat yathoktaṁ sarvātmakaṁ sāma veda, sa veda sarvaṁ sa sarvajño bhavatītyarthaḥ । sarvā diśaḥ sarvadiksthā asmai evaṁvide baliṁ bhogaṁ haranti prāpayantītyarthaḥ । sarvam asmi bhavāmi iti evam etatsāma upāsīta, tasya etadeva vratam । dviruktiḥ sāmopāsanasamāptyarthā ॥

sāmopāsanaprasaṅgena gānaviśeṣādisampat udgāturupadiśyate, phalaviśeṣasambandhāt । vinardi viśiṣṭo nardaḥ svaraviśeṣaḥ ṛṣabhakūjitasamo'syāstīti vinardi gānamiti vākyaśeṣaḥ । tacca sāmnaḥ sambandhi paśubhyo hitaṁ paśavyam agneḥ agnidevatyaṁ ca udgīthaḥ udgānam । tadahamevaṁviśiṣṭaṁ vṛṇe prārthaye iti kaścidyajamānaḥ udgātā vā manyate । aniruktaḥ amukasamaḥ ityaviśeṣitaḥ prajāpateḥ prajāpatidevatyaḥ sa gānaviśeṣaḥ, āniruktyātprajāpateḥ । niruktaḥ spaṣṭaḥ । somasya somadevatyaḥ sa udgītha ityarthaḥ । mṛdu ślakṣṇaṁ ca gānaṁ vāyoḥ vāyudevatyaṁ tat । ślakṣṇaṁ balavacca prayatnādhikyopetaṁ ca indrasya aindraṁ tadgānam । krauñcaṁ krauñcapakṣininādasamaṁ bṛhaspateḥ bārhaspatyaṁ tat । apadhvāntaṁ bhinnakāṁsyasvarasamaṁ varuṇasya etadgānam । tānsarvānevopaseveta prayuñjīta vāruṇaṁ tvevaikaṁ varjayet ॥

amṛtatvaṁ devebhya āgāyāni sādhayāni ; svadhāṁ pitṛbhya āgāyāni ; āśāṁ manuṣyebhyaḥ, āśāṁ prārthanāṁ prārthitamityetat ; tṛṇodakaṁ paśubhyaḥ ; svargaṁ lokaṁ yajamānāya ; annam ātmane mahyam āgāyāni ; ityetāni manasā cintayan dhyāyan apramattaḥ svaroṣmavyañjanādibhyaḥ stuvīta ॥

sarve svarā akārādaya indrasya balakarmaṇaḥ prāṇasya ātmānaḥ dehāvayavasthānīyāḥ । sarve ūṣmāṇaḥ śaṣasahādayaḥ prajāpatervirājaḥ kaśyapasya vā ātmānaḥ । sarve sparśāḥ kādayo vyañjanāni mṛtyorātmānaḥ tamevaṁvidamudgātāraṁ yadi kaścit svareṣūpālabheta — svarastvayā duṣṭaḥ prayukta iti, evamupālabdhaḥ indraṁ prāṇamīśvaraṁ śaraṇam āśrayaṁ prapanno'bhūvaṁ svarānprayuñjāno'ham , sa indraḥ yattava vaktavyaṁ tvā tvāṁ prati vakṣyati sa eva deva uttaraṁ dāsyatītyenaṁ brūyāt ॥

atha yadyenamūṣmasu tathaivopālabheta, prajāpatiṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvam , sa tvā prati pekṣyati sañcūrṇayiṣyatītyenaṁ brūyāt । atha yadyenaṁ sparśeṣūpālabheta, mṛtyuṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvam , sa tvā prati dhakṣyati bhasmīkariṣyatītyenaṁ brūyāt ॥

yata indrādyātmānaḥ svarādayaḥ, ataḥ sarve svarāḥ ghoṣavantaḥ balavanto vaktavyāḥ । tathā

ahamindre balaṁ dadāni balamādadhānīti । tathā sarve ūṣmāṇaḥ agrastāḥ antarapraveśitāḥ anirastāḥ bahiraprakṣiptāḥ vivṛtāḥ vivṛtaprayatnopetāḥ । prajāpaterātmānaṁ paridadāni prayacchānīti । sarve sparśāḥ leśena śanakaiḥ anabhinihitāḥ anabhinikṣiptā vaktavyāḥ । mṛtyorātmānaṁ bālāniva śanakaiḥ pariharan mṛtyorātmānaṁ pariharāṇīti ॥

oṅkārasyopāsanavidhyarthaṁ trayo dharmaskandhā ityādyārabhyate । naivaṁ mantavyaṁ sāmāvayavabhūtasyaivodgīthādilakṣaṇasyoṅkārasyopāsanātphalaṁ prāpyata iti ; kiṁ tarhi, yatsarvairapi sāmopāsanaiḥ karmabhiścāprāpyaṁ tatphalamamṛtatvaṁ kevalādoṅkāropāsanātprāpyata iti । tatstutyarthaṁ sāmaprakaraṇe tadupanyāsaḥ । trayaḥ trisaṅkhyākā dharmasya skandhāḥ dharmaskandhāḥ dharmapravibhāgā ityarthaḥ ; ke te iti, āha — yajñaḥ agnihotrādiḥ, adhyayanaṁ saniyamasya ṛgāderabhyāsaḥ, dānaṁ bahirvedi yathāśakti dravyasaṁvibhāgo bhikṣamāṇebhyaḥ, iti eṣaḥ prathamaḥ dharmaskandhaḥ gṛhasthasamavetatvāt tannirvartakena gṛhasthena nirdiśyate ; prathamaḥ eka ityarthaḥ, dvitīyatṛtīyaśravaṇāt na ādyārthaḥ । tapa eva dvitīyaḥ ; tapa iti kṛcchracāndrāyaṇādi tadvān tāpasaḥ parivrāḍvā, na brahmasaṁsthaḥ āśramadharmamātrasaṁsthaḥ, brahmasaṁsthasya tu amṛtatvaśravaṇāt ; dvitīyaḥ dharmaskandhaḥ । brahmacārī ācāryakule vastuṁ śīlamasyetyācāryakulavāsī । atyantaṁ yāvajjīvam ātmānaṁ niyamaiḥ ācāryakule avasādayan kṣapayan dehaṁ tṛtīyaḥ dharmaskandhaḥ । atyantamityādiviśeṣaṇānnaiṣṭhika iti gamyate । upakurvāṇasya svādhyāyagrahaṇārthatvāt na puṇyalokatvaṁ brahmacaryeṇa । sarva ete trayo'pyāśramiṇaḥ yathoktairdharmaiḥ puṇyalokā bhavanti ; puṇyo loko yeṣāṁ ta ime puṇyalokā āśramiṇo bhavanti । avaśiṣṭastvanuktaḥ parivrāṭ turīyaḥ brahmasaṁsthāḥ brahmaṇi samyaksthitaḥ, so'mṛtatvaṁ puṇyalokavilakṣaṇamamaraṇabhāvamātyantikam eti, na āpekṣikam , devādyamṛtatvavat , puṇyalokātpṛthak amṛtatvasya vibhāgakaraṇāt ॥

yadi ca puṇyalokātiśayamātramamṛtatvamabhaviṣyat , tataḥ puṇyalokatvādvibhaktaṁ nāvakṣyat । vibhaktopadeśācca ātyantikamamṛtatvamiti gamyate । atra ca āśramadharmaphalopanyāsaḥ praṇavasevāstutyarthaḥ, na tatphalavidhyarthaḥ, stutaye ca praṇavasevāyāḥ, āśramadharmaphalavidhaye ca, iti hi bhidyeta vākyam । tasmātsmṛtiprasiddhāśramaphalānuvādena praṇavasevāphalamamṛtatvaṁ bruvan praṇavasevāṁ stauti । yathā pūrṇavarmaṇaḥ sevā bhaktaparidhānamātraphalā, rājavarmaṇastu sevā rājyatulyaphaleti — tadvat । praṇavaśca tatsatyaṁ paraṁ brahma tatpratīkatvāt । ‘etaddhyevākṣaraṁ brahma etaddhyevākṣaraṁ param’ (ka. u. 1 । 2 । 16) ityādyāmnānātkāṭhake, yuktaṁ tatsevāto'mṛtatvam ॥

atra āhuḥ kecit — caturṇāmāśramiṇāmaviśeṣeṇa svadharmānuṣṭhānātpuṇyalokatā ihoktā jñānavarjitānām ‘sarva ete puṇyalokā bhavanti’ iti । nātra parivrāḍavaśeṣitaḥ ; parivrājakasyāpi jñānaṁ yamā niyamāśca tapa eveti ; tapa eva dvitīya ityatra tapaḥ — śabdena parivrāṭtāpasau gṛhītau । atasteṣāmeva caturṇāṁ yo brahmasaṁsthaḥ praṇavasevakaḥ so'mṛtatvametīti caturṇāmadhikṛtatvāviśeṣāt , brahmasaṁsthatve'pratiṣedhācca, svakarmacchidre ca brahmasaṁsthatāyāṁ sāmarthyopapatteḥ । na ca yavavarāhādiśabdavat brahmasaṁsthaśabdaḥ parivrājake rūḍhaḥ, brahmaṇi saṁsthitinimittamupādāya pravṛttatvāt । na hi rūḍhiśabdā nimittamupādadate । sarveṣāṁ ca brahmaṇi sthitirupapadyate । yatra yatra nimittamasti brahmaṇi saṁsthitiḥ, tasya tasya nimittavato vācakaṁ santaṁ brahmasaṁsthaśabdaṁ parivrāḍekaviṣaye saṅkoce kāraṇābhāvāt niroddhumayuktam । na ca pārivrājyāśramadharmamātreṇāmṛtatvam , jñānānarthakyaprasaṅgāt । pārivrājyadharmayuktameva jñānamamṛtatvasādhanamiti cet , na, āśramadharmatvāviśeṣāt । dharmo vā jñānaviśiṣṭo'mṛtatvasādhanamityetadapi sarvāśramadharmāṇāmaviśiṣṭam । na ca vacanamasti parivrājakasyaiva brahmasaṁsthasya mokṣaḥ, nānyeṣām iti । jñānānmokṣa iti ca sarvopaniṣadāṁ siddhāntaḥ । tasmādya eva brahmasaṁsthaḥ svāśramavihitadharmavatām , so'mṛtatvametīti ॥

na, karmanimittavidyāpratyayayorvirodhāt । kartrādikārakakriyāphalabhedapratyayavattvaṁ hi nimittamupādāya idaṁ kuru idaṁ mā kārṣīḥ iti karmavidhayaḥ pravṛttāḥ । tacca nimittaṁ na śāstrakṛtam , sarvaprāṇiṣu darśanāt । ‘sat . . . . . ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 26 । 2) ‘brahmaivedaṁ sarvam’ iti śāstrajanyaḥ pratyayo vidyārūpaḥ svābhāvikaṁ kriyākārakaphalabhedapratyayaṁ karmavidhinimittamanupamṛdya na jāyate, bhedābhedapratyayayorvirodhāt । na hi taimirikadvicandrādibhedapratyayamanupamṛdya timirāpagame candrādyekatvapratyaya upajāyate, vidyāvidyāpratyayayorvirodhāt । tatraivaṁ sati yaṁ bhedapratyayamupādāya karmavidhayaḥ pravṛttāḥ, sa yasyopamarditaḥ ‘sat . . . ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘tatsatyam’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘vikārabhedo'nṛtam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) ityetadvākyapramāṇajanitenaikatvapratyayena, sa sarvakarmabhyo nivṛttaḥ, nimittanivṛtteḥ ; sa ca nivṛttakarmā brahmasaṁstha ucyate ; sa ca parivrāḍeva, anyasyāsambhavāt , anyo hi anivṛttabhedapratyayaḥ so'nyatpaśyañśṛṇvanmanvāno vijānannidaṁ kṛtvedaṁ prāpnuyāmiti hi manyate । tasyaivaṁ kurvato na brahmasaṁsthatā, vācārambhaṇamātravikārānṛtābhisandhipratyayavattvāt । na ca asatyamityupamardite bhedapratyaye satyamidamanena kartavyaṁ mayeti pramāṇaprameyabuddhirupapadyate — ākāśa iva talamalabuddhirvivekinaḥ । upamardite'pi bhedapratyaye karmabhyo na nivartate cet , prāgiva bhedapratyayānupamardanādekatvapratyayavidhāyakaṁ vākyamapramāṇīkṛtaṁ syāt । abhakṣyabhakṣaṇādipratiṣedhavākyānāṁ prāmāṇyavat yuktamekatvavākyasyāpi prāmāṇyam , sarvopaniṣadāṁ tatparatvāt । karmavidhīnāmaprāmāṇyaprasaṅga iti cet , na, anupamarditabhedapratyayavatpuruṣaviṣaye prāmāṇyopapatteḥ svapnādipratyaya iva prākprabodhāt । vivekināmakaraṇāt karmavidhiprāmāṇyoccheda iti cet , na, kāṁyavidhyanucchedadarśanāt । na hi, kāmātmatā na praśastetyevaṁ vijñānavadbhiḥ kāṁyāni karmāṇi nānuṣṭhīyanta iti, kāṁyakarmavidhaya ucchidyante, anuṣṭhīyanta eva kāmibhiriti ; tathā brahmasaṁsthairbrahmavidbhirnānuṣṭhīyante karmāṇīti na tadvidhaya ucchidyante, abrahmavidbhiranuṣṭhīyanta eveti । parivrājakānāṁ bhikṣācaraṇādivat utpannaikatvapratyayānāmapi gṛhasthādīnāmagrihotrādikarmānivṛttiriti cet , na, prāmāṇyacintāyāṁ puruṣapravṛtteradṛṣṭāntatvāt — na hi, nābhicarediti pratiṣiddhamapyabhicaraṇaṁ kaścitkurvandṛṣṭa iti, śatrau dveṣarahitenāpi vivekinā abhicaraṇaṁ kriyate । na ca karmavidhipravṛttinimitte bhedapratyaye bādhite agnihotrādau pravartakaṁ nimittamasti, parivrājakasyeva bhikṣācaraṇādau bubhukṣādi pravartakam । ihāpyakaraṇe pratyavāyabhayaṁ pravartakamiti cet , na, bhedapratyayavato'dhikṛtatvāt । bhedapratyayavān anupamarditabhedabuddhirvidyayā yaḥ, sa karmaṇyadhikṛta ityavocāma ; yo hi adhikṛtaḥ karmaṇi, tasya tadakaraṇe pratyavāyaḥ ; na nivṛttādhikārasya, gṛhasthasyeva, brahmacāriṇo viśeṣadharmānanuṣṭhāne । evaṁ tarhi sarvaḥ svāśramasthaḥ utpannaikatvapratyayaḥ parivrāḍiti cet , na, svasvāmitvabhedabuddhyanivṛtteḥ, karmārthatvācca itarāśramāṇām — ‘atha karma kurvīya’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti śruteḥ । tasmāt svasvāmitvābhāvāt bhikṣureka eva parivrāṭ , na gṛhasthādiḥ । ekatvapratyayavidhijanitena pratyayena vidhinimittabhedapratyayasyopamarditatvāt yamaniyamādyanupapattiḥ parivrājakasyeti cet , na, bubhukṣādinā ekatvapratyayātpracyāvitasyopapatteḥ, nivṛttyarthatvāt । na ca pratiṣiddhasevāprāptiḥ, ekatvapratyayotpatteḥ prāgeva pratiṣiddhatvāt । na hi rātrau kūpe kaṇṭake vā patitaḥ udite'pi savitari patati tasminneva । tasmāt siddhaṁ nivṛttakarmā bhikṣuka eva brahmasaṁstha iti । yatpunaruktaṁ sarveṣāṁ jñānavarjitānāṁ puṇyalokateti — satyametat । yaccoktaṁ tapaḥśabdena parivrāḍapyukta iti — etadasat । kasmāt ? parivrājakasyaiva nivṛttabhedapratyayasya brahmasaṁsthatāsambhavāt । sa eva hi avaśeṣita ityavocāma । ekatvavijñānavato'gnihotrādivattaponivṛtteśca । bhedabuddhimata eva hi tapaḥkartavyatā syāt । etena karmacchidre brahmasaṁsthatāsāmarthyam , apratiṣedhaśca pratyuktaḥ । tathā jñānavāneva nivṛttakarmā parivrāḍiti jñānavaiyarthyaṁ pratyuktam । yatpunaruktaṁ yavavarāhādiśabdavatparivrājake na rūḍho brahmasaṁsthaśabda iti, tatparihṛtam ; tasyaiva brahmasaṁsthatāsambhavānnānyasyeti । yatpunaruktaṁ rūḍhaśabdāḥ nimittaṁ nopādadata iti, tanna, gṛhasthatakṣaparivrājakādiśabdadarśanāt । gṛhasthitipārivrājyatakṣaṇādinimittopādānā api, gṛhasthaparivrājakāvāśramiviśeṣe, viśiṣṭajātimati ca takṣeti, rūḍhā dṛśyante śabdāḥ । na yatra yatra nimittāni tatra tatra vartante, prasiddhyabhāvāt । tathā ihāpi brahmasaṁsthaśabdo nivṛttasarvakarmatatsādhanaparivrāḍekaviṣaye'tyāśramiṇi paramahaṁsākhye vṛtta iha bhavitumarhati, mukhyāmṛtatvaphalaśravaṇāt । ataścedamevaikaṁ vedoktaṁ pārivrājyam , na yajñopavītatridaṇḍakamaṇḍalvādiparigraha iti ; ‘muṇḍo'parigraho'saṅgaḥ’ (jā. u. 5) iti ca । śrutiḥ ‘atyāśramibhyaḥ paramaṁ pavitram’ (śve. u. 6 । 21) ityādi ca śvetāśvatarīye ; ‘nistutirnirnamaskāraḥ’ (mo. dha. 242 । 9) ityādismṛtibhyaśca ; ‘tasmātkarma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ । ’ (mo. dha. 241 । 7)‘tasmādaliṅgo dharmajño'vyaktaliṅgaḥ’ (aśva. 46 । 51) (va. 10 । 12) ityādismṛtibhyaśca ॥

yattu sāṅkhyaiḥ karmatyāgo'bhyupagamyate, kriyākārakaphalabhedabuddheḥ satyatvābhyupagamāt , tanmṛṣā । yacca bauddhaiḥ śūnyatābhyupagamāt akartṛtvamabhyupagamyate, tadapyasat , tadabhyupagantuḥ sattvābhyupagamāt । yacca ajñairalasatayā akartṛtvābhyupagamaḥ, so'pyasat , kārakabuddheranivartitatvātpramāṇena । tasmāt vedāntapramāṇajanitaikatvapratyayavata eva karmanivṛttilakṣaṇaṁ pārivrājyaṁ brahmasaṁsthatvaṁ ceti siddham । etena gṛhasthasyaikatvavijñāne sati pārivrājyamarthasiddham ॥

nanu agnyutsādanadoṣabhāksyāt parivrajan — ‘vīrahā vā eṣa devānāṁ yo'grimudvāsayate’ (tai. saṁ. 1 । 5 । 2) iti śruteḥ, na, daivotsāditatvāt , utsanna eva hi sa ekatvadarśane jāte — ‘apāgādagneragnitvam’ (chā. u. 6 । 4 । 1) iti śruteḥ । ato na doṣabhāk gṛhasthaḥ parivrajanniti ॥

prajāpatiḥ virāṭ kaśyapo vā, lokān uddiśya teṣu sārajighṛkṣayā abhyatapat abhitāpaṁ kṛtavān dhyānaṁ tapaḥ kṛtavānityarthaḥ, tebhyaḥ abhitaptebhyaḥ sārabhūtā trayī vidyā samprāsravat prajāpatermanasi pratyabhādityarthaḥ । tāmabhyatapat — pūrvavat । tasyā abhitaptāyāḥ etānyakṣarāṇi samprāsravanta bhūrbhuvaḥ svariti vyāhṛtayaḥ ॥

tāni akṣarāṇi abhyatapat , tebhyaḥ abhitaptebhyaḥ oṅkāraḥ samprāsravat । tat brahma kīdṛśamiti, āha — tadyathā śaṅkunā parṇanālena sarvāṇi parṇāni patrāvayavajātāni santṛṇṇāni nividdhāni vyāptānītyarthaḥ । evam oṅkāreṇa brahmaṇā paramātmanaḥ pratīkabhūtena sarvā vāk śabdajātaṁ santṛṇṇā — ‘akāro vai sarvā vāk’ (ai. ā. 2 । 3 । 7) ityādiśruteḥ । paramātmavikāraśca nāmadheyamātram ityataḥ oṅkāra evedaṁ sarvamiti । dvirabhyāsaḥ ādarārthaḥ । lokādiniṣpādanakathanam oṅkārastutyarthamiti ॥

brahmavādino vadanti, yatprātaḥsavanaṁ prasiddhaṁ tadvasūnām । taiśca prātaḥsavanasambaddho'yaṁ loko vaśīkṛtaḥ prātaḥsavaneśānaiḥ । tathā rudaॆrmādhyandinasavaneśānaiḥ antarikṣalokaḥ । ādityaiśca viśvairdevaiśca tṛtīyasavaneśānaistṛtīyo loko vaśīkṛtaḥ । iti yajamānasya loko'nyaḥ pariśiṣṭo na vidyate ॥

ataḥ kva tarhi yajamānasya lokaḥ, yadarthaṁ yajate ; na kvacilloko'stītyabhiprāyaḥ — ‘lokāya vai yajate yo yajate’ ( ? ) iti śruteḥ । lokābhāve ca sa yo yajamānaḥ taṁ lokasvīkaraṇopāyaṁ sāmahomamantrotthānalakṣaṇaṁ na vidyāt na vijānīyāt , so'jñaḥ kathaṁ kuryāt yajñam , na kathañcana tasya kartṛtvamupapadyata ityarthaḥ । sāmādivijñānastutiparatvāt na aviduṣaḥ kartṛtvaṁ karmamātravidaḥ pratiṣidhyate — stutaye ca sāmādivijñānasya, avidvatkartṛtvapratiṣedhāya ca iti hi bhidyeta vākyam । ādye ca auṣastye kāṇḍe aviduṣo'pi karmāstīti hetumavocāma । atha etadvakṣyamāṇaṁ sāmādyupāyaṁ vidvānkuryāt ॥

kiṁ tadvedyamiti, āha — purā pūrvaṁ prātaranuvākasya śastrasya prārambhāt jaghanena gārhapatyasya paścāt udaṅmukhaḥ san upaviśya saḥ vāsavaṁ vasudaivatyaṁ sāma abhigāyati ॥

lokadvāram asya pṛthivīlokasya prāptaye dvāram apāvṛṇu he agne tena dvāreṇa paśyema tvā tvāṁ rājyāyeti ॥

atha anantaraṁ juhoti anena mantreṇa — namo'gnaye prahvībhūtāḥ tubhyaṁ vayaṁ pṛthivīkṣite pṛthivīnivāsāya lokakṣite lokanivāsāya, pṛthivīlokanivāsāyetyarthaḥ ; lokaṁ me mahyaṁ yajamānāya vinda labhasva ; eṣa vai mama yajamānasya lokaḥ etā gantā asmi ॥

atra asmiṁlloke yajamānaḥ aham āyuṣaḥ parastāt ūrdhvaṁ mṛtaḥ san ityarthaḥ । svāheti juhoti । apajahi apanaya parighaṁ lokadvārārgalam — iti etaṁ mantram uktvā uttiṣṭhati । evametairvasubhyaḥ prātaḥsavanasambaddho loko niṣkrītaḥ syāt । tataste prātaḥsavanaṁ vasavo yajamānāya samprayacchanti ॥

tathā āgnīdhrīyasya dakṣiṇāgneḥ jaghanena udaṅmukha upaviśya saḥ raudraṁ sāma abhigāyati yajamānaḥ rudradaivatyaṁ vairājyāya ॥

antarikṣakṣita ityādi samānam ॥

tathā āhavanīyasyodaṅmukha upaviśya saḥ ādityadaivatyam ādityaṁ vaiśvadevaṁ ca sāma abhigāyati krameṇa svārājyāya sāmrājyāya ॥

divikṣidbhya ityevamādi samānamanyat । vindata apahata iti bahuvacanamātraṁ viśeṣaḥ । yājamānaṁ tvetat , etāsmyatra yajamāna ityādiliṅgāt ॥

eṣa ha vai yajamānaḥ evaṁvit yathoktasya sāmādervidvān yajñasya mātrāṁ yajñayāthātmyaṁ veda yathoktam । ya evaṁ vedeti dviruktiradhyāyaparisamāptyarthā ॥

asau vā ādityo devamadhvityādi । devānāṁ modanāt madhviva madhu asau ādityaḥ । vasvādīnāṁ ca modanahetutvaṁ vakṣyati sarvayajñaphalarūpatvādādityasya । kathaṁ madhutvamiti, āha — tasya madhunaḥ dyaureva bhrāmarasyeva madhunaḥ tiraścīnavaṁśaḥ tiraścīnaścāsau vaṁśaśceti tiraścīnavaṁśaḥ । tiryaggateva hi dyaurlakṣyate । antarikṣaṁ ca madhvapūpaḥ dyuvaṁśe lagnaḥ san lambata iva, ato madhvapūpasāmānyāt antarikṣaṁ madhvapūpaḥ, madhunaḥ saviturāśrayatvācca । marīcayaḥ raśmayaḥ raśmisthā āpo bhaumāḥ savitrākṛṣṭāḥ । ‘etā vā āpaḥ svarājo yanmarīcayaḥ’ ( ? ) iti hi vijñāyante । tā antarikṣamadhvapūpastharaśmyantargatatvāt bhramarabījabhūtāḥ putrā iva hitā lakṣyanta iti putrā iva putrāḥ, madhvapūpanāḍyantargatā hi bhramaraputrāḥ ॥

tasya savituḥ madhvāśrayasya madhuno ye prāñcaḥ prācyāṁ diśi gatāḥ raśmayaḥ, tā eva asya prācyaḥ prāgañcanāt madhuno nāḍyaḥ madhunāḍya iva madhvādhāracchidrāṇītyarthaḥ । tatra ṛca eva madhukṛtaḥ lohitarūpaṁ savitrāśrayaṁ madhu kurvantīti madhukṛtaḥ bhramarā iva ; yato rasānādāya madhu kurvanti, tatpuṣpamiva puṣpam ṛgveda eva । tatra ṛgbrāhmaṇasamudāyasya ṛgvedākhyatvāt śabdamātrācca bhogyarūparasanisrāvāsambhavāt ṛgvedaśabdena atra ṛgvedavihitaṁ karma, tato hi karmaphalabhūtamadhurasanisrāvasambhavāt । madhukarairiva puṣpasthānīyādṛgvedavihitātkarmaṇaḥ apa ādāya ṛgbhirmadhu nirvartyate । kāstā āpa iti, āha — tāḥ karmaṇi prayuktāḥ somājyapayorūpāḥ agnau prakṣiptāḥ tatpākābhinirvṛttā amṛtāḥ amṛtārthatvādatyantarasavatyaḥ āpo bhavanti । tadrasānādāya tā vā etā ṛcaḥ puṣpebhyo rasamādadānā iva bhramarā ṛcaḥ ॥

etam ṛgvedam ṛgvedavihitaṁ karma puṣpasthānīyam abhyatapan abhitāpaṁ kṛtavatya iva etā ṛcaḥ karmaṇi prayuktāḥ । ṛgbhirhi mantraiḥ śastrādyaṅgabhāvamupagataiḥ kriyamāṇaṁ karma madhunirvartakaṁ rasaṁ muñcatītyupapadyate, puṣpāṇīva bhramarairācūṣyamāṇāni । tadetadāha — tasya ṛgvedasya abhitaptasya । ko'sau rasaḥ, yaḥ ṛṅmadhukarābhitāpaniḥsṛta ityucyate ? yaśaḥ viśrutatvaṁ tejaḥ dehagatā dīptiḥ indriyaṁ sāmarthyopetairindriyairavaikalyaṁ vīryaṁ sāmarthyaṁ balamityarthaḥ, annādyam annaṁ ca tadādyaṁ ca yenopayujyamānenāhanyahani devānāṁ sthitiḥ syāt tadannādyam eṣa rasaḥ ajāyata yāgādilakṣaṇātkarmaṇaḥ ॥

yaśa ādyannādyaparyantaṁ tat vyakṣarat viśeṣeṇākṣarat agamat । gatvā ca tadādityam abhitaḥ pārśvataḥ pūrvabhāgaṁ savituḥ aśrayat āśritavadityarthaḥ । amuṣminnāditye sañcitaṁ karmaphalākhyaṁ madhu bhokṣyāmaha ityevaṁ hi yaśaādilakṣaṇaphalaprāptaye karmāṇi kriyante manuṣyaiḥ — kedāraniṣpādanamiva karṣakaiḥ । tatpratyakṣaṁ pradarśyate śraddhāhetoḥ । tadvā etat ; kiṁ tat ? yadetat ādityasya udyato dṛśyate rohitaṁ rūpam ॥

atha ye asya dakṣiṇā raśmaya ityādi samānam । yajūṁṣyeva madhukṛtaḥ yajurvedavihite karmaṇi prayuktāni, pūrvavanmadhukṛta iva । yajurvedavihitaṁ karma puṣpasthānīyaṁ puṣpamityucyate । tā eva somādyā amṛtā āpaḥ ॥

tāni vā etāni yajūṁṣyetaṁ yajurvedamabhyatapan ityevamādi sarvaṁ samānam । madhu etadādityasya dṛśyate śuklaṁ rūpam ॥

atha ye'sya pratyañco raśmaya ityādi samānam । tathā sāmnāṁ madhu, etadādityasya kṛṣṇaṁ rūpam ॥

atha ye'syodañco raśmaya ityādi samānam । atharvāṅgirasaḥ atharvaṇā aṅgirasā ca dṛṣṭā mantrā atharvāṅgirasaḥ, karmaṇi prayuktā madhukṛtaḥ । itihāsapurāṇaṁ puṣpam । tayoścetihāsapurāṇayoraśvamedhe pāriplavāsu rātriṣu karmāṅgatvena viniyogaḥ siddhaḥ । madhu etadādityasya paraṁ kṛṣṇaṁ rūpam atiśayena kṛṣṇamityarthaḥ ॥

atha ye'syordhvā raśmaya ityādi pūrvavat । guhyā gopyā rahasyā eva ādeśā lokadvārīyādividhaya upāsanāni ca karmāṅgaviṣayāṇi madhukṛtaḥ, brahmaiva śabdādhikārātpraṇavākhyaṁ puṣpam । samānamanyat । madhu etat ādityasya madhye kṣobhata iva samāhitadṛṣṭerdṛśyate sañcalatīva ॥

te vā ete yathoktā rohitādirūpaviśeṣā rasānāṁ rasāḥ । keṣāṁ rasānāmiti, āha — vedā hi yasmāllokaniṣyandatvātsārā iti rasāḥ, teṣāṁ rasānāṁ karmabhāvamāpannānāmapyete rohitādiviśeṣā rasā atyantasārabhūtā ityarthaḥ । tathā amṛtānāmamṛtāni vedā hyamṛtāḥ, nityatvāt , teṣāmetāni rohitādīni rūpāṇyamṛtāni । rasānāṁ rasā ityādi karmastutireṣā — yasyaivaṁviśiṣṭānyamṛtāni phalamiti ॥

tat tatra yatprathamamamṛtaṁ rohitarūpalakṣaṇaṁ tadvasavaḥ prātaḥsavaneśānā upajīvanti agninā mukhena agninā pradhānabhūtena, agnipradhānāḥ santa upajīvantītyarthaḥ । ‘annādyaṁ raso'jāyata’ (chā. u. 3 । 1 । 3) (chā. u. 3 । 2 । 2) (chā. u. 3 । 3 । 2) (chā. u. 3 । 4 । 2) (chā. u. 3 । 5 । 2) iti vacanāt kabalagrāhamaśnantīti prāptam , tatpratiṣidhyate — na vai devā aśnanti na pibantīti । kathaṁ tarhi upajīvantīti, ucyate — etadeva hi yathoktamamṛtaṁ rohitaṁ rūpaṁ dṛṣṭvā upalabhya sarvakaraṇairanubhūya tṛpyanti, dṛśeḥ sarvakaraṇadvāropalabdhyarthatvāt । nanu rohitaṁ rūpaṁ dṛṣṭvetyuktam ; kathamanyendriyaviṣayatvaṁ rūpasyeti ; na, yaśaādīnāṁ śrotrādigaṁyatvāt । śrotragrāhyaṁ yaśaḥ । tejorūpaṁ cākṣuṣam । indriyaṁ viṣayagrahaṇakāryānumeyaṁ karaṇasāmarthyam । vīryaṁ balaṁ dehagata utsāhaḥ prāṇavattā । annādyaṁ pratyahamupajīvyamānaṁ śarīrasthitikaraṁ yadbhavati । raso hyevamātmakaḥ sarvaḥ । yaṁ dṛṣṭvā tṛpyanti sarve । devā dṛṣṭvā tṛpyantīti etatsarvaṁ svakaraṇairanubhūya tṛpyantītyarthaḥ । ādityasaṁśrayāḥ santo vaigandhyādidehakaraṇadoṣarahitāśca ॥

kiṁ te nirudyamā amṛtamupajīvanti ? na ; kathaṁ tarhi, etadeva rūpam abhilakṣya adhunā bhogāvasaro nāsmākamiti buddhvā abhisaṁviśanti udāsate । yadā vai tasyāmṛtasya bhogāvasaro bhavet , tadaitasmādamṛtādamṛtabhoganimittamityarthaḥ ; etasmādrūpāt udyanti utsāhavanto bhavantītyarthaḥ । na hi anutsāhavatāmananutiṣṭhatāmalasānāṁ bhogaprāptirloke dṛṣṭā ॥

sa yaḥ kaścit etadevaṁ yathoditam ṛṅmadhukaratāparasasaṅkṣaraṇam ṛgvedavihitakarmapuṣpāt tasya ca ādityasaṁśrayaṇaṁ rohitarūpatvaṁ ca amṛtasya prācīdiggataraśmināḍīsaṁsthatāṁ vasudevabhogyatāṁ tadvidaśca vasubhiḥ sahaikatāṁ gatvā agninā mukhenopajīvanaṁ darśanamātreṇa tṛptiṁ ca svabhogāvasare udyamanaṁ tatkālāpāye ca saṁveśanaṁ veda, so'pi vasuvat sarvaṁ tathaivānubhavati ॥

kiyantaṁ kālaṁ vidvāṁstadamṛtamupajīvatīti, ucyate — sa vidvān yāvadādityaḥ purastāt prācyāṁ diśi udetā paścāt pratīcyām astametā, tāvadvasūnāṁ bhogakālaḥ tāvantameva kālaṁ vasūnāmādhipatyaṁ svārājyaṁ paryetā parito gantā bhavatītyarthaḥ । na yathā candramaṇḍalasthaḥ kevalakarmī paratantro devānāmannabhūtaḥ ; kiṁ tarhi, ayam ādhipatyaṁ svārājyaṁ svarāḍbhāvaṁ ca adhigacchati ॥

atha yaddvitīyamamṛtaṁ tadrudrā upajīvantītyādi samānam ॥

sa yāvadādityaḥ purastādudetā paścādastametā dvistāvat tato dviguṇaṁ kālaṁ dakṣiṇata udetā uttarato'stametā rudrāṇāṁ tāvadbhogakālaḥ ॥

tathā paścāt uttarataḥ ūrdhvamudetā viparyayeṇa astametā । pūrvasmātpūrvasmāddviguṇottarottareṇa kālenetyapaurāṇaṁ darśanam । savituḥ caturdiśamindrayamavaruṇasomapurīṣu udayāstamayakālasya tulyatvaṁ hi paurāṇikairuktam , mānasottarasya mūrdhani meroḥ pradakṣiṇāvṛttestulyatvāditi । atroktaḥ parihāraḥ ācāryaiḥ । amarāvatyādīnāṁ purīṇāṁ dviguṇottarottareṇa kālenodvāsaḥ syāt । udayaśca nāma savituḥ tannivāsināṁ prāṇināṁ cakṣurgocarāpattiḥ, tadatyayaśca astamanam ; na paramārthata udayāstamane staḥ । tannivāsināṁ ca prāṇināmabhāve tānprati tenaiva mārgeṇa gacchannapi naivodetā nāstameteti, cakṣurgocarāpattestadatyayasya ca abhāvāt । tathā amarāvatyāḥ sakāśāddviguṇaṁ kālaṁ saṁyamanī purī vasati, atastannivāsinaḥ prāṇinaḥ prati dakṣiṇata iva udeti uttarato'stameti ityucyate'smadbuddhiṁ ca apekṣya । tathottarāsvapi purīṣu yojanā sarveṣāṁ ca meruruttarato bhavati । yadā amarāvatyāṁ madhyāhnagataḥ savitā, tadā saṁyamanyāmudyandṛśyate ; tatra madhyāhnagato vāruṇyāmudyandṛśyate ; tathottarasyām , pradakṣiṇāvṛttestulyatvāt । ilāvṛtavāsināṁ sarvataḥ parvataprākāranivāritādityaraśmīnāṁ savitā ūrdhva iva udetā arvāgastametā dṛśyate, parvatordhvacchidrapraveśātsavitṛprakāśasya । tathā ṛgādyamṛtopajīvināmamṛtānāṁ ca dviguṇottarottaravīryavattvamanumīyate bhogakāladvaiguṇyaliṅgena । udyamanasaṁveśanādi devānāṁ rudrādīnāṁ viduṣaśca samānam ॥

kṛtvaivamudayāstamanena prāṇināṁ svakarmaphalabhoganimittamanugraham , tatkarmaphalabhogakṣaye tāni prāṇijātānyātmani saṁhṛtya, atha tataḥ tasmādanantaraṁ prāṇyanugrahakālādūrdhvaḥ san ātmanyudetya udgaṁya yānpratyudeti teṣāṁ prāṇināmabhāvāt svātmasthaḥ naivodetā nāstametā ekalaḥ advitīyaḥ anavayavaḥ madhye svātmanyeva sthātā । tatra kaścidvidvānvasvādisamānacaraṇaḥ rohitādyamṛtabhogabhāgī yathoktakrameṇa svātmānaṁ savitāramātmatvenopetya samāhitaḥ san etaṁ mantraṁ dṛṣṭvā utthitaḥ anyasmai pṛṣṭavate jagāda yatastvamāgato brahmalokāt kiṁ tatrāpyahorātrābhyāṁ parivartamānaḥ savitā prāṇināmāyuḥ kṣapayati yathehāsmākam ; ityevaṁ pṛṣṭaḥ pratyāha — tat tatra yathā pṛṣṭe yathokte ca arthe eṣa śloko bhavati tenokto yogineti śrutervacanamidam ॥

na vai tatra yato'haṁ brahmalokādāgataḥ tasminna vai tatra etadasti yatpṛcchasi । na hi tatra niṁloca astamagamatsavitā na ca udiyāya udgataḥ kutaścit kadācana kasmiṁścidapi kāle iti । udayāstamayavarjitaḥ brahmalokaḥ ityanupapannam ityuktaḥ śapathamiva pratipede he devāḥ sākṣiṇo yūyaṁ śṛṇuta, yathā mayoktaṁ satyaṁ vacaḥ tena satyena ahaṁ brahmaṇā brahmasvarūpeṇa mā virādhiṣi mā virudhyeyam , aprāptirbrahmaṇo mama mā bhūdityarthaḥ ॥

na ha vā asmai yathoktabrahmavide na udeti na niṁlocati nāstameti, kiṁ tu brahmavide'smai sakṛddivā haiva sadaiva aharbhavati, svayañjyotiṣṭvāt ; ya etāṁ yathoktāṁ brahmopaniṣadaṁ vedaguhyaṁ veda, evaṁ tantreṇa vaṁśāditrayaṁ pratyamṛtasambandhaṁ ca yacca anyadavocāma evaṁ jānātītyarthaḥ । vidvān udayāstamayakālāparicchedyaṁ nityamajaṁ brahma bhavatītyarthaḥ ॥

taddhaitat madhujñānaṁ brahmā hiraṇyagarbhaḥ virāje prajāpataye uvāca ; so'pi manave ; manurikṣvākvādyābhyaḥ prajābhyaḥ provāceti vidyāṁ stauti — brahmādiviśiṣṭakramāgateti । kiṁ ca, taddhaitat madhujñānam uddālakāya āruṇaye pitā brahmavijñānaṁ jyeṣṭhāya putrāya provāca ॥

idaṁ vāva tadyathoktam anyo'pi jyeṣṭhāya putrāya sarvapriyārhāya brahma prabrūyāt । praṇāyyāya vā yogyāya antevāsine śiṣyāya ॥

nānyasmai kasmaicana prabrūyāt । tīrthadvayamanujñātamanekeṣāṁ prāptānāṁ tīrthānāmācāryādīnām । kasmātpunastīrthasaṅkocanaṁ vidyāyāḥ kṛtamiti, āha — yadyapi asmai ācāryāya imāṁ kaścitpṛthivīm adbhiḥ parigṛhītāṁ samudrapariveṣṭitāṁ samastāmapi dadyāt , asyā vidyāyā niṣkrayārtham , ācāryāya dhanasya pūrṇāṁ sampannāṁ bhogopakaraṇaiḥ ; nāsāvasya niṣkrayaḥ, yasmāt tato'pi dānāt etadeva yanmadhuvidyādānaṁ bhūyaḥ bahutaraphalamityarthaḥ । dvirabhyāsaḥ ādarārthaḥ ॥

gāyatrī vā ityavadhāraṇārtho vai - śabdaḥ । idaṁ sarvaṁ bhūtaṁ prāṇijātaṁ yatkiñca sthāvaraṁ jaṅgamaṁ vā tatsarvaṁ gāyatryeva । tasyāśchandomātrāyāḥ sarvabhūtatvamanupapannamiti gāyatrīkāraṇaṁ vācaṁ śabdarūpāmāpādayati gāyatrīṁ vāgvai gāyatrīti । vāgvā idaṁ sarvaṁ bhūtam । yasmāt vāk śabdarūpā satī sarvaṁ bhūtaṁ gāyati śabdayati — asau gauḥ asāvaśva iti ca, trāyate ca rakṣati — amuṣmānmā bhaiṣīḥ kiṁ te bhayamutthitam ityādinā sarvato bhayānnivartyamānaḥ vācā trātaḥ syāt । yat vāk bhūtaṁ gāyati ca trāyate ca, gāyatryeva tat gāyati ca trāyate ca, vācaḥ ananyatvādgāyatryāḥ । gānāttrāṇācca gāyatryā gāyatrītvam ॥

yā vai sā evaṁlakṣaṇā sarvabhūtarūpā gāyatrī, iyaṁ vāva sā yeyaṁ pṛthivī । kathaṁ punariyaṁ pṛthivī gāyatrīti, ucyate — sarvabhūtasambandhāt । kathaṁ sarvabhūtasambandhaḥ, asyāṁ pṛthivyāṁ hi yasmāt sarvaṁ sthāvaraṁ jaṅgamaṁ ca bhūtaṁ pratiṣṭhitam , etāmeva pṛthivīṁ nātiśīyate nātivartata ityetat । yathā gānatrāṇābhyāṁ bhūtasambandho gāyatryāḥ, evaṁ bhūtapratiṣṭhānādbhūtasambaddhā pṛthivī ; ato gāyatrī pṛthivī ॥

yā vai sā pṛthivī gāyatrī iyaṁ vāva sā idameva । tatkim ? yadidamasminpuruṣe kāryakaraṇasaṅghāte jīvati śarīram , pārthivatvāccharīrasya । kathaṁ śarīrasya gāyatrītvamiti, ucyate — asminhi ime prāṇāḥ bhūtaśabdavācyāḥ pratiṣṭhitāḥ, ataḥ pṛthivīvadbhūtaśabdavācyaprāṇapratiṣṭhānāt śarīraṁ gāyatrī, etadeva yasmāccharīraṁ nātiśīyante prāṇāḥ ॥

yadvai tatpuruṣe śarīraṁ gāyatrī idaṁ vāva tat । yadidamasminnantaḥ madhye puruṣe hṛdayaṁ puṇḍarīkākhyam etadgāyatrī । kathamiti, āha — asminhi ime prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ, ataḥ śarīravat gāyatrī hṛdayam । etadeva ca nātiśīyante prāṇāḥ । ‘prāṇo ha pitā । prāṇo mātā’ (chā. u. 7 । 15 । 1) ‘ahiṁsansarvabhūtāni’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti śruteḥ bhūtaśabdavācyāḥ prāṇāḥ ॥

saiṣā catuṣpadā ṣaḍakṣarapadā chandorūpā satī bhavati gāyatrī ṣaḍ‌vidhā — vāgbhūtapṛthivīśarīrahṛdayaprāṇarūpā satī ṣaḍ‌vidhā bhavati । vākprāṇayoranyārthanirdiṣṭayorapi gāyatrīprakāratvam , anyathā ṣaḍ‌vidhasaṅkhyāpūraṇānupapatteḥ । tat etasminnarthe etat gāyatryākhyaṁ brahma gāyatryanugataṁ gāyatrīmukhenoktam ṛcā api mantreṇābhyanūktaṁ prakāśitam ॥

tāvān asya gāyatryākhyasya brahmaṇaḥ samastasya mahimā vibhūtivistāraḥ, yāvāṁścatuṣpātṣaḍ‌vidhaśca brahmaṇo vikāraḥ pādo gāyatrīti vyākhyātaḥ । ataḥ tasmādvikāralakṣaṇādgāyatryākhyādvācārambhaṇamātrāt tato jyāyan mahattaraśca paramārthasatyarūpo'vikāraḥ pūruṣaḥ puruṣaḥ sarvapūraṇāt puri śayanācca । tasya asya pādaḥ sarvā sarvāṇi bhūtāni tejobannādīni sasthāvarajaṅgamāni, tripāt trayaḥ pādā asya so'yaṁ tripāt ; tripādamṛtaṁ puruṣākhyaṁ samastasya gāyatryātmano divi dyotanavati svātmanyavasthitamityartha iti ॥

yadvai tat tripādamṛtaṁ gāyatrīmukhenoktaṁ brahmeti, idaṁ vāva tat idameva tat ; yo'yaṁ prasiddhaḥ bahirdhā bahiḥ puruṣādākāśaḥ bhautiko yo vai, sa bahirdhā puruṣādākāśa uktaḥ ॥

ayaṁ vāva saḥ, yo'yamantaḥ puruṣe śarīre ākāśaḥ । yo vai so'ntaḥ puruṣa ākāśaḥ ॥

ayaṁ vāva saḥ, yo'yamantarhṛdaye hṛdayapuṇḍarīke ākāśaḥ । kathamekasya sata ākāśasya tridhā bheda iti, ucyate — bāhyendriyaviṣaye jāgaritasthāne nabhasi duḥkhabāhulyaṁ dṛśyate । tato'ntaḥśarīre svapnasthānabhūte mandataraṁ duḥkhaṁ bhavati । svapnānpaśyato hṛdayasthe punarnabhasi na kañcana kāmaṁ kāmayate na kañcana svapnaṁ paśyati । ataḥ sarvaduḥkhanivṛttirūpamākāśaṁ suṣuptasthānam । ato yuktamekasyāpi tridhā bhedānvākhyānam । bahirdhā puruṣādārabhya ākāśasya hṛdaye saṅkocakaraṇaṁ cetaḥsamādhānasthānastutaye — yathā ‘trayāṇāmapi lokānāṁ kurukṣetraṁ viśiṣyate । ardhatastu kurukṣetramardhatastu pṛthūdakam’ ( ? ) iti, tadvat । tadetaddhārdākāśākhyaṁ brahma pūrṇaṁ sarvagatam , na hṛdayamātraparicchinnamiti mantavyam , yadyapi hṛdayākāśe cetaḥ samādhīyate । apravarti na kutaścitkvacitpravartituṁ śīlamasyetyapravarti, tadanucchittidharmakam । yathā anyāni bhūtāni paricchinnānyucchittidharmakāṇi, na tathā hārdaṁ nabhaḥ । pūrṇāmapravartinīmanucchedātmikāṁ śriyaṁ vibhūtiṁ guṇaphalaṁ labhate dṛṣṭam । ya evaṁ yathoktaṁ pūrṇāpravartiguṇaṁ brahma veda jānāti ihaiva jīvan tadbhāvaṁ pratipadyata ityarthaḥ ॥

tasya ha vā ityādinā gāyatryākhyasya brahmaṇaḥ upāsanāṅgatvena dvārapālādiguṇavidhānārthamārabhyate । yathā loke dvārapālāḥ rājña upāsanena vaśīkṛtā rājaprāptyarthā bhavanti, tathehāpīti । tasya iti prakṛtasya hṛdayasyetyarthaḥ । etasya anantaranirdiṣṭasya pañca pañcasaṅkhyākāḥ devānāṁ suṣayaḥ devasuṣayaḥ svargalokaprāptidvāracchidrāṇi, devaiḥ prāṇādityādibhiḥ rakṣyamāṇāni ityato devasuṣayaḥ ; tasya svargalokabhavanasya hṛdayasya asya yaḥ prāṅsuṣiḥ pūrvābhimukhasya prāggataṁ yacchidraṁ dvāraṁ sa prāṇaḥ ; tatsthaḥ tena dvāreṇa yaḥ sañcarati vāyuviśeṣaḥ sa prāganitīti prāṇaḥ । tenaiva sambaddhamavyatiriktaṁ taccakṣuḥ ; tathaiva sa ādityaḥ ‘ādityo ha vai brāhmaprāṇaḥ’ (pra. u. 3 । 8) iti śruteḥ cakṣurūpapratiṣṭhākrameṇa hṛdi sthitaḥ ; ‘sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣi’ (bṛ. u. 3 । 9 । 20) ityādi hi vājasaneyake । prāṇavāyudevataiva hi ekā cakṣurādityaśca sahāśrayeṇa । vakṣyati ca — prāṇāya svāheti hutaṁ haviḥ sarvametattarpayatīti । tadetat prāṇākhyaṁ svargalokadvārapālatvāt brahma । svargalokaṁ pratipitsuḥ tejasvī etat cakṣurādityasvarūpeṇa annādyatvācca savituḥ tejaḥ annādyam ityābhyāṁ guṇābhyām upāsīta । tataḥ tejasvyannādaśca āmayāvitvarahito bhavati ; ya evaṁ veda tasyaitadguṇaphalam । upāsanena vaśīkṛto dvārapaḥ svargalokaprāptiheturbhavatīti mukhyaṁ ca phalam ॥

atha yo'sya dakṣiṇaḥ suṣiḥ tatstho vāyuviśeṣaḥ sa vīryavatkarma kurvan vigṛhya vā prāṇāpānau nānā vā anitīti vyānaḥ । tatsambaddhameva ca tacchrotramindriyam । tathā sa candramāḥ — śrotreṇa sṛṣṭā diśaśca candramāśca iti śruteḥ । sahāśrayau pūrvavat ; tadetat śrīśca vibhūtiḥ śrotracandramasorjñānānnahetutvam ; atastābhyāṁ śrītvam । jñānānnavataśca yaśaḥ khyātirbhavatīti yaśohetutvāt yaśastvam । atastābhyāṁ guṇābhyāmupāsītetyādi samānam ॥ 2 ॥

atha yo'sya pratyaṅsuṣiḥ paścimaḥ tatstho vāyuviśeṣaḥ sa mūtrapurīṣādyapanayan adho'nitītyapānaḥ । sā tathā vāk , tatsambandhāt ; tathā agniḥ ; tadetadbrahmavarcasaṁ vṛttasvādhyāyanimittaṁ tejaḥ brahmavarcasam , agnisambandhādvṛttasvādhyāyasya । annagrasanahetutvāt apānasya annādyatvam । samānamanyat ॥

atha yo'syodaṅ suṣiḥ udaggataḥ suṣiḥ tatstho vāyuviśeṣaḥ so'śitapīte samaṁ nayatīti samānaḥ । tatsambaddhaṁ mano'ntaḥkaraṇam , sa parjanyo vṛṣṭyātmako devaḥ parjanyanimittāśca āpa iti, ‘manasā sṛṣṭā āpaśca varuṇaśca’ (ai. ā. 2 । 1) iti śruteḥ । tadetatkīrtiśca, manaso jñānasya kīrtihetutvāt । ātmaparokṣaṁ viśrutatvaṁ kīrtiryaśaḥ । svakaraṇasaṁvedyaṁ viśrutatvaṁ vyuṣṭiḥ kāntirdehagataṁ lāvaṇyam । tataśca kīrtisambhavātkīrtiśceti । samānamanyat ॥

atha yo'syordhvaḥ suṣiḥ sa udānaḥ ā pādatalādārabhyordhvamutkramaṇāt utkarṣārthaṁ ca karma kurvan anitītyudānaḥ । sa vāyuḥ tadādhāraśca ākāśaḥ । tadetat vāyvākāśayorojohetutvādojaḥ balaṁ mahatvācca maha iti । samānamanyat ॥

te vā ete yathoktāḥ pañcasuṣisambandhāt pañca brahmaṇo hārdasya puruṣāḥ rājapuruṣā iva dvārasthāḥ svargasya hārdasya lokasya dvārapāḥ dvārapālāḥ । etairhi cakṣuḥśrotravāṅmanaḥprāṇairbahirmukhapravṛttairbrahmaṇo hārdasya prāptidvārāṇi niruddhāni । pratyakṣaṁ hi etadajitakaraṇatayā bāhyaviṣayāsaṅgānṛtaprarūḍhatvāt na hārde brahmaṇi manastiṣṭhati । tasmātsatyamuktamete pañca brahmapuruṣāḥ svargasya lokasya dvārapā iti । ataḥ sa ya etānevaṁ yathoktaguṇaviśiṣṭān svargasya lokasya dvārapān veda upāste upāsanayā vaśīkaroti, sa rājadvārapālānivopāsanena vaśīkṛtya tairanivāritaḥ pratipadyate svargaṁ lokaṁ rājānamiva hārdaṁ brahma । kiṁ ca asya viduṣaḥ kule vīraḥ putro jāyate vīrapuruṣasevanāt । tasya ca ṛṇāpākaraṇena brahmopāsanapravṛttihetutvam । tataśca svargalokapratipattaye pāramparyeṇa bhavatīti svargalokapratipattirevaikaṁ phalam ॥

atha yat asau vidvān svargaṁ lokaṁ vīrapuruṣasevanātpratipadyate, yaccoktaṁ tripādasyāmṛtaṁ divīti, tadidaṁ liṅgena cakṣuḥśrotrendriyagocaramāpādayitavyam , yathā agnyādi dhūmādiliṅgena । tathā hi evamevedamiti yathokte arthe dṛḍhā pratītiḥ syāt — ananyatvena ca niścaya iti । ata āha — yadataḥ amuṣmāt divaḥ dyulokāt , paraḥ paramiti liṅgavyatyayena, jyotirdīpyate, svayamprabhaṁ sadāprakāśatvāddīpyata iva dīpyata ityucyate, agnyādivajjvalanalakṣaṇāyā dīpterasambhavāt । viśvataḥ pṛṣṭheṣvityetasya vyākhyānaṁ sarvataḥ pṛṣṭheṣviti, saṁsārāduparītyarthaḥ ; saṁsāra eva hi sarvaḥ, asaṁsāriṇaḥ ekatvānnirbhedatvācca । anuttameṣu, tatpuruṣasamāsāśaṅkānivṛttaye āha uttameṣu lokeṣviti ; satyalokādiṣu hiraṇyagarbhādikāryarūpasya parasyeśvarasya āsannatvāducyate uttameṣu lokeṣviti । idaṁ vāva idameva tat yadidamasminpuruṣe antaḥ madhye jyotiḥ cakṣuḥśrotragrāhyeṇa liṅgenoṣṇimnā śabdena ca avagamyate । yat tvacā sparśarūpeṇa gṛhyate taccakṣuṣaiva, dṛḍhapratītikaratvāttvacaḥ, avinābhūtatvācca rūpasparśayoḥ ॥

kathaṁ punaḥ tasya jyotiṣaḥ liṅgaṁ tvagdṛṣṭigocaratvamāpadyata iti, āha — yatra yasminkāle, etaditi kriyāviśeṣaṇam , asmiñśarīre hastena ālabhya saṁsparśena uṣṇimānaṁ rūpasahabhāvinamuṣṇasparśabhāvaṁ vijānāti, sa hi uṣṇimā nāmarūpavyākaraṇāya dehamanupraviṣṭasya caitanyātmajyotiṣaḥ liṅgam , avyabhicārāt । na hi jīvantamātmānamuṣṇimā vyabhicarati । uṣṇa eva jīviṣyan śīto mariṣyan iti hi vijñāyate । maraṇakāle ca tejaḥ parasyāṁ devatāyāmiti pareṇāvibhāgatvopagamāt । ataḥ asādhāraṇaṁ liṅgamauṣṇyamagneriva dhūmaḥ । atastasya parasyaiṣā dṛṣṭiḥ sākṣādiva darśanaṁ darśanopāya ityarthaḥ । tathā tasya jyotiṣaḥ eṣā śrutiḥ śravaṇaṁ śravaṇopāyo'pyucyamānaḥ । yatra yadā puruṣaḥ jyotiṣo liṅgaṁ śuśrūṣati śrotumicchati, tadā etat karṇāvapigṛhya, etacchabdaḥ kriyāviśeṣaṇam , apigṛhya apidhāyetyarthaḥ, aṅgulibhyāṁ prorṇutya ninadamiva rathasyeva ghoṣo ninadaḥ tamiva śṛṇoti, nadathuriva ṛṣabhakūjitamiva śabdaḥ, yathā ca agnerbahirjvalataḥ evaṁ śabdamantaḥśarīre upaśṛṇoti, tadetat jyotiḥ dṛṣṭaśrutaliṅgatvāt dṛṣṭaṁ ca śrutaṁ ca ityupāsīta । tathopāsanāt cakṣuṣyaḥ darśanīyaḥ śrutaḥ viśrutaśca । yat sparśaguṇopāsananimittaṁ phalaṁ tat rūpe sampādayati cakṣuṣya iti, rūpasparśayoḥ sahabhāvitvāt , iṣṭatvācca darśanīyatāyāḥ । evaṁ ca vidyāyāḥ phalamupapannaṁ syāt , na tu mṛdutvādisparśavattve । ya evaṁ yathoktau guṇau veda । svargalokapratipattistu uktamadṛṣṭaṁ phalam । dvirabhyāsaḥ ādarārthaḥ ॥

sarvaṁ samastam , khalviti vākyālaṅkārārtho nipātaḥ । idaṁ jagat nāmarūpavikṛtaṁ pratyakṣādiviṣayaṁ brahma kāraṇam ; vṛddhatamatvāt brahma । kathaṁ sarvasya brahmatvamityata āha — tajjalāniti ; tasmādbrahmaṇo jātaṁ tejobannādikrameṇa sarvam ; ataḥ tajjam ; tathā tenaiva jananakrameṇa pratilomatayā tasminneva brahmaṇi līyate tadātmatayā śliṣyata iti tallam ; tathā tasminneva sthitikāle, aniti prāṇiti ceṣṭata iti । evaṁ brahmātmatayā triṣu kāleṣvaviśiṣṭam , tadvyatirekeṇāgrahaṇāt । ataḥ tadevedaṁ jagat । yathā ca idaṁ tadevaikamadvitīyaṁ tathā ṣaṣṭhe vistareṇa vakṣyāmaḥ । yasmācca sarvamidaṁ brahma, ataḥ śāntaḥ rāgadveṣādidoṣarahitaḥ saṁyataḥ san , yat tatsarvaṁ brahma tat vakṣyamāṇairguṇairupāsīta । kathamupāsīta ? kratuṁ kurvīta — kratuḥ niścayo'dhyavasāyaḥ evameva nānyathetyavicalaḥ pratyayaḥ, taṁ kratuṁ kurvīta upāsīta ityanena vyavahitena sambandhaḥ । kiṁ punaḥ kratukaraṇena kartavyaṁ prayojanam ? kathaṁ vā kratuḥ kartavyaḥ ? kratukaraṇaṁ ca abhipretārthasiddhisādhanaṁ katham ? ityasyārthasya pratipādanārtham athetyādigranthaḥ । atha khalviti hetvarthaḥ । yasmātkratumayaḥ kratuprāyo'dhyavasāyātmakaḥ puruṣaḥ jīvaḥ ; yathākratuḥ yādṛśaḥ kratuḥ asya so'yaṁ yathākratuḥ yathādhyavasāyaḥ yādṛṅniścayaḥ asmiṁlloke jīvan iha puruṣo bhavati, tathā itaḥ asmāddehāt pretya mṛtvā bhavati ; kratvanurūpaphalātmako bhavatītyarthaḥ । evaṁ hi etacchāstrato dṛṣṭam — ‘yaṁ yaṁ vāpi smaranbhāvaṁ tyajatyante kalebaram’ (bha. gī. 8 । 6) ityādi । yata evaṁ vyavasthā śāstradṛṣṭā, ataḥ saḥ evaṁ jānan kratuṁ kurvīta ; yādṛśaṁ kratuṁ vakṣyāmaḥ tam । yata evaṁ śāstraprāmāṇyādupapadyate kratvanurūpaṁ phalam , ataḥ sa kartavyaḥ kratuḥ ॥

katham ? manomayaḥ manaḥprāyaḥ ; manute'neneti manaḥ tat svavṛttyā viṣayeṣu pravṛttaṁ bhavati, tena manasā tanmayaḥ ; tathā pravṛtta iva tatprāyo nivṛtta iva ca । ata eva prāṇaśarīraḥ prāṇo liṅgātmā vijñānakriyāśaktidvayasaṁmūrchitaḥ, ‘yo vai prāṇaḥ sā prajñā yā vā prajñā sa prāṇaḥ’ (kau. u. 3 । 3) iti śruteḥ । saḥ śarīraṁ yasya, sa prāṇaśarīraḥ, ‘manomayaḥ prāṇaśarīranetā’ (mu. u. 2 । 2 । 8) iti ca śrutyantarāt । bhārūpaḥ bhā dīptiḥ caitanyalakṣaṇaṁ rūpaṁ yasya saḥ bhārūpaḥ । satyasaṅkalpaḥ satyā avitathāḥ saṅkalpāḥ yasya, so'yaṁ satyasaṅkalpaḥ ; na yathā saṁsāriṇa ivānaikāntikaphalaḥ saṅkalpa īśvarasyetyarthaḥ । saṁsāriṇaḥ anṛtena mithyāphalatvahetunā pratyūḍhatvāt saṅkalpasya mithyāphalatvaṁ vakṣyati — ‘anṛtena hi pratyūḍhāḥ’ (chā. u. 8 । 3 । 2) iti । ākāśātmā ākāśa iva ātmā svarūpaṁ yasya saḥ ākāśātmā । sarvagatatvaṁ sūkṣmatvaṁ rūpādihīnatvaṁ ca ākāśatulyatā īśvarasya । sarvakarmā sarvaṁ viśvaṁ teneśvareṇa kriyata iti jagatsarvaṁ karma yasya sa sarvakarmā, ‘sa hi sarvasya kartā’ (bṛ. u. 4 । 4 । 13) iti śruteḥ । sarvakāmaḥ sarve kāmā doṣarahitā asyeti sarvakāmaḥ, ‘dharmāviruddho bhūteṣu kāmo'smi’ (bha. gī. 7 । 11) iti smṛteḥ । nanu kāmo'smīti vacanāt iha bahuvrīhirna sambhavati sarvakāma iti । na, kāmasya kartavyatvāt śabdādivatpārārthyaprasaṅgācca devasya । tasmāt yatheha sarvakāma iti bahuvrīhiḥ, tathā kāmo'smīti smṛtyartho vācyaḥ । sarvagandhaḥ sarve gandhāḥ sukhakarā asya so'yaṁ sarvagandhaḥ, ‘puṇyo gandhaḥ pṛthivyām’ (bha. gī. 7 । 9) iti smṛteḥ । tathā rasā api vijñeyāḥ ; apuṇyagandharasagrahaṇasya pāpmasambandhanimittatvaśravaṇāt , ‘tasmāttenobhayaṁ jighrati surabhi ca durgandhi ca । pāpmanā hyeṣa viddhaḥ’ (chā. u. 1 । 2 । 2) iti śruteḥ । na ca pāpmasaṁsarga īśvarasya, avidyādidoṣasyānupapatteḥ । sarvamidaṁ jagat abhyāttaḥ abhivyāptaḥ । atatervyāptyarthasya kartari niṣṭhā । tathā avākī — ucyate anayeti vāk vāgeva vākaḥ, yadvā vacerghañantasya karaṇe vākaḥ, sa yasya vidyate sa vākī, na vākī avākī । vākpratiṣedhaśca atra upalakṣaṇārthaḥ । gandharasādiśravaṇāt īśvarasya prāptāni ghrāṇādīni karaṇāni gandhādigrahaṇāya ; ataḥ vākpratiṣedhena pratiṣidhyante tāni ; ‘apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ’ (śve. u. 3 । 19) ityādimantravarṇāt । anādaraḥ asambhramaḥ ; aprāptaprāptau hi sambhramaḥ syādanāptakāmasya । na tu āptakāmatvāt nityatṛptasyeśvarasya sambhramo'sti kvacit ॥

eṣaḥ yathoktaguṇaḥ me mama ātmā antarhṛdaye hṛdayapuṇḍarīkasyāntaḥ madhye aṇīyān aṇutaraḥ, vrīhervā yavādvā ityādi atyantasūkṣmatvapradarśanārtham । śyāmākādvā śyāmākataṇḍulādvā iti paricchinnaparimāṇāt aṇīyānityukte'ṇuparimāṇatvaṁ prāptamāśaṅkya, ataḥ tatpratiṣedhāyārabhate — eṣa ma ātmāntarhṛdaye jyāyānpṛthivyā ityādinā । jyāyaḥparimāṇācca jyāyastvaṁ darśayan anantaparimāṇatvaṁ darśayati — manomaya ityādinā jyāyānebhyo lokebhya ityantena ॥

yathoktaguṇalakṣaṇaḥ īśvaraḥ dhyeyaḥ, na tu tadguṇaviśiṣṭa eva — yathā rājapuruṣamānaya citraguṁ vā ityukte na viśeṣaṇasyāpyānayane vyāpriyate, tadvadihāpi prāptam ; atastannivṛttyarthaṁ sarvakarmetyādi punarvacanam । tasmāt manomayatvādiguṇaviśiṣṭa eveśvaro dhyeyaḥ । ata eva ṣaṣṭhasaptamayoriva ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) iti neha svārājye'bhiṣiñcati, eṣa ma ātmā etadbrahmaitamitaḥ pretyābhisambhavitāsmi iti liṅgāt ; na tu ātmaśabdena pratyagātmaiva ucyate, mameti ṣaṣṭhyāḥ sambandhārthapratyāyakatvāt , etamabhisambhavitāsmīti ca karmakartṛtvanirdeśāt । nanu ṣaṣṭhe'pi ‘atha sampatsye’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti satsampatteḥ kālāntaritatvaṁ darśayati । na, ārabdhasaṁskāraśeṣasthityarthaparatvāt ; na kālāntaritārthatā, anyathā tattvamasītyetasyārthasya bādhaprasaṅgāt । yadyapi ātmaśabdasya pratyagarthatvaṁ sarvaṁ khalvidaṁ brahmeti ca prakṛtam eṣa ma ātmāntarhṛdaya etadbrahmetyucyate, tathāpi antardhānamīṣadaparityajyaiva etamātmānaṁ itaḥ asmāccharīrāt pretya abhisambhavitāsmītyuktam । yathākraturūpasya ātmanaḥ pratipattāsmīti yasyaivaṁvidaḥ syāt bhavet addhā satyam evaṁ syāmahaṁ pretya, evaṁ na syāmiti na ca vicikitsā asti ityetasminnarthe kratuphalasambandhe, sa tathaiveśvarabhāvaṁ pratipadyate vidvān , ityetadāha sma uktavānkila śāṇḍilyo nāma ṛṣiḥ । dvirabhyāsaḥ ādarārthaḥ ॥

antarikṣam udaram antaḥsuṣiraṁ yasya so'yam antarikṣodaraḥ, kośaḥ kośa iva anekadharmasādṛśyātkośaḥ ; sa ca bhūmibudhnaḥ bhūmirbudhno mūlaṁ yasya sa bhūmibudhnaḥ, na jīryati na vinaśyati, trailokyātmakatvāt । sahasrayugakālāvasthāyī hi saḥ । diśo hi asya sarvāḥ sraktayaḥ koṇāḥ । dyaurasya kośasya uttaram ūrdhvaṁ bilam ; sa eṣa yathoktaguṇaḥ kośaḥ vasudhānaḥ vasu dhīyate'sminprāṇināṁ karmaphalākhyam , ato vasudhānaḥ । tasminnantaḥ viśvaṁ samastaṁ prāṇikarmaphalaṁ saha tatsādhanaiḥ idaṁ yadgṛhyate pratyakṣādipramāṇaiḥ śritam āśritaṁ sthitamityarthaḥ ॥

tasyāsya prācī dik prāggato bhāgaḥ juhūrnāma juhvatyasyāṁ diśi karmiṇaḥ prāṅmukhāḥ santa iti juhūrnāma । sahamānā nāma sahante'syāṁ pāpakarmaphalāni yamapuryāṁ prāṇina iti sahamānā nāma dakṣiṇā dik । tathā rājñī nāma pratīcī paścimā dik , rājñī rājñā varuṇenādhiṣṭhitā, sandhyārāgayogādvā । subhūtā nāma bhūtimadbhirīśvarakuberādibhiradhiṣṭhitatvāt subhūtā nāma udīcī । tāsāṁ diśāṁ vāyuḥ vatsaḥ, digjatvādvāyoḥ, purovāta ityādidarśanāt । sa yaḥ kaścit putradīrghajīvitārthī evaṁ yathoktaguṇaṁ vāyuṁ diśāṁ vatsam amṛtaṁ veda, sa na putrarodaṁ putranimittaṁ rodanaṁ na roditi, putro na mriyata ityarthaḥ । yata evaṁ viśiṣṭaṁ kośadigvatsaviṣayaṁ vijñānam , ataḥ so'haṁ putrajīvitārthī evametaṁ vāyuṁ diśāṁ vatsaṁ veda jāne । ataḥ putrarodaṁ mā rudaṁ putramaraṇanimittaṁ putrarodo mama mā bhūdityarthaḥ ॥

ariṣṭam avināśinaṁ kośaṁ yathoktaṁ prapadye prapanno'smi putrāyuṣe । amunāmunāmuneti trirnāma gṛhṇāti putrasya । tathā prāṇaṁ prapadye'munāmunāmunā, bhūḥ prapadye'munāmunāmunā, bhuvaḥ prapadye'munāmunāmunā, svaḥ prapadye'munāmunāmunā, sarvatra prapadye iti trirnāma gṛhṇāti punaḥ punaḥ ॥

sa yadavocaṁ prāṇaṁ prapadya iti vyākhyānārthamupanyāsaḥ । prāṇo vā idaꣳ sarvaṁ bhūtaṁ yadidaṁ jagat । ‘yathā vā arā nābhau’ (chā. u. 7 । 13 । 1) iti vakṣyati । atastameva sarvaṁ tat tena prāṇapratipādanena prāpatsi prapanno'bhūvam ॥

tathā bhūḥ prapadye iti trīṁllokānbhūrādīnprapadye iti tadavocam ॥

atha yadavocaṁ bhuvaḥ prapadye iti, agnyādīnprapadye iti tadavocam ॥

atha yadavocaṁ svaḥ prapadye iti, ṛgvedādīnprapadye ityeva tadavocamiti । upariṣṭānmantrān japet tataḥ pūrvoktamajaraṁ kośaṁ sadigvatsaṁ yathāvaddhyātvā । dvirvacanamādarārtham ॥

puruṣaḥ jīvanaviśiṣṭaḥ kāryakaraṇasaṅghātaḥ yathāprasiddha eva ; vāvaśabdo'vadhāraṇārthaḥ ; puruṣa eva yajña ityarthaḥ । tathā hi sāmānyaiḥ sampādayati yajñatvam । katham ? tasya puruṣasya yāni caturviṁśativarṣāṇyāyuṣaḥ, tatprātaḥsavanaṁ puruṣākhyasya yajñasya । kena sāmānyeneti, āha — caturviṁśatyakṣarā gāyatrī chandaḥ, gāyatraṁ gāyatrīchandaskaṁ hi vidhiyajñasya prātaḥsavanam ; ataḥ prātaḥsavanasampannena caturviṁśativarṣāyuṣā yuktaḥ puruṣaḥ ato vidhiyajñasādṛśyāt yajñaḥ । tathottarayorapyāyuṣoḥ savanadvayasampattiḥ triṣṭubjagatyakṣarasaṅkhyāsāmānyato vācyā । kiñca, tadasya puruṣayajñasya prātaḥsavanaṁ vidhiyajñasyeva vasavaḥ devā anvāyattāḥ anugatāḥ ; savanadevatātvena svāmina ityarthaḥ । puruṣayajñe'pi vidhiyajña iva agnyādayo vasavaḥ devāḥ prāptā ityato viśinaṣṭi — prāṇā vāva vasavaḥ vāgādayo vāyavaśca । ete hi yasmāt idaṁ puruṣādiprāṇijātam ete vāsayanti । prāṇeṣu hi dehe vasatsu sarvamidaṁ vasati, nānyathā । ityato vasanādvāsanācca vasavaḥ ॥

taṁ cet yajñasampādinam etasmin prātaḥsavanasampanne vayasi kiñcit vyādhyādi maraṇaśaṅkākāraṇam upatapet duḥkhamutpādayet , sa tadā yajñasampādī puruṣaḥ ātmānaṁ yajñaṁ manyamānaḥ brūyāt japedityarthaḥ imaṁ mantram — he prāṇāḥ vasavaḥ idaṁ me prātaḥsavanaṁ mama yajñasya vartate, tat mādhyandinaṁ savanam anusantanuteti mādhyandinena savanena āyuṣā sahitaṁ ekībhūtaṁ santataṁ kurutetyarthaḥ । mā ahaṁ yajñaḥ yuṣmākaṁ prāṇānāṁ vasūnāṁ prātaḥsavaneśānāṁ madhye vilopsīya vilupyeya vicchidyeyetyarthaḥ । itiśabdo mantraparisamāptyarthaḥ । sa tena japena dhyānena ca tataḥ tasmādupatāpāt ut eti udgacchati । udgaṁya vimuktaḥ san agado ha anupatāpo bhavatyeva ॥

atha yāni catuścatvāriṁśadvarṣāṇītyādi samānam । rudanti rodayantīti prāṇā rudrāḥ । krūrā hi te madhyame vayasi, ato rudrāḥ ॥

tathā ādityāḥ prāṇāḥ । te hi idaṁ śabdādijātam ādadate, ata ādityāḥ । tṛtīyasavanamāyuḥ ṣoḍaśottaravarṣaśataṁ samāpayata anusantanuta yajñaṁ samāpayatetyarthaḥ । samānamanyat ॥

etat yajñadarśanaṁ ha sma vai kila tadvidvānāha mahidāso nāmataḥ ; itarāyā apatyam aitareyaḥ । kiṁ kasmāt me mama etat upatapanam upatapasi sa tvaṁ he roga ; yo'haṁ yajñaḥ anena tvatkṛtenopatāpena na preṣyāmi na mariṣyāmi ; ato vṛthā tava śrama ityarthaḥ । ityevamāha sma — iti pūrveṇa sambandhaḥ । sa evaṁniścayaḥ san ṣoḍaśaṁ varṣaśatamajīvat । anyo'pyevaṁniścayaḥ ṣoḍaśaṁ varṣaśataṁ prajīvati, ya evaṁ yathoktaṁ yajñasampādanaṁ veda jānāti, sa ityarthaḥ ॥

sa yadaśiśiṣatītyādiyajñasāmānyanirdeśaḥ puruṣasya pūrveṇaiva sambadhyate । yadaśiśiṣati aśitumicchati ; tathā pipāsati pātumicchati ; yanna ramate iṣṭādyaprāptinimittam ; yadevaṁjātīyakaṁ duḥkhamanubhavati, tā asya dīkṣāḥ ; duḥkhasāmānyādvidhiyajñasyeva ॥

atha yadaśnāti yatpibati yadramate ratiṁ ca anubhavati iṣṭādisaṁyogāt , tat upasadaiḥ samānatāmeti । upasadāṁ ca payovratatvanimittaṁ sukhamasti । alpabhojanīyāni ca ahānyāsannāni iti praśvāsaḥ ; ato'śanādīnāmupasadāṁ ca sāmānyam ॥

atha yaddhasati yajjakṣati bhakṣayati yanmaithunaṁ carati, stutaśastraireva tatsamānatāmeti ; śabdavattvasāmānyāt ॥

atha yattapo dānamārjavamahiṁsā satyavacanamiti, tā asya dakṣiṇāḥ, dharmapuṣṭikaratvasāmānyāt ॥

yasmācca yajñaḥ puruṣaḥ, tasmāt taṁ janayiṣyati mātā yadā, tadā āhuranye soṣyatīti tasya mātaram ; yadā ca prasūtā bhavati, tadā asoṣṭa pūrṇiketi ; vidhiyajñe iva soṣyati somaṁ devadattaḥ, asoṣṭa somaṁ yajñadatta iti ; ataḥ śabdasāmānyādvā puruṣo yajñaḥ । punarutpādanamevāsya tat puruṣākhyasya yajñasya, yatsoṣyatyasoṣṭeti śabdasambandhitvaṁ vidhiyajñasyeva । kiñca tanmaraṇameva asya puruṣayajñasya avabhṛthaḥ, samāptisāmānyāt ॥

taddhaitat yajñadarśanaṁ ghoraḥ nāmataḥ, āṅgirasaḥ gotrataḥ, kṛṣṇāya devakīputrāya śiṣyāya uktvā, uvāca tadetattrayam ityādivyavahitena sambandhaḥ । sa ca etaddarśanaṁ śrutvā apipāsa evānyābhyo vidyābhyo babhūva । itthaṁ ca viśiṣṭā iyam , yatkṛṣṇasya devakīputrasya anyāṁ vidyāṁ prati tṛḍ‌vicchedakarī iti puruṣayajñavidyāṁ stauti । ghora āṅgirasaḥ kṛṣṇāyoktvemāṁ vidyāṁ kimuvāceti, tadāha — sa evaṁ yathoktayajñavit antavelāyāṁ maraṇakāle etat mantratrayaṁ pratipadyeta japedityarthaḥ । kiṁ tat ? akṣitam akṣīṇam akṣataṁ vā asi ityekaṁ yajuḥ । sāmarthyādādityasthaṁ prāṇaṁ ca ekīkṛtya āha । tathā tameva āha, acyutaṁ svarūpādapracyutamasi iti dvitīyaṁ yajuḥ । prāṇasaṁśitaṁ prāṇaśca sa saṁśitaṁ saṁyaktanūkṛtaṁ ca sūkṣmaṁ tat tvamasi iti tṛtīyaṁ yajuḥ । tatra etasminnarthe vidyāstutipare dve ṛcau mantrau bhavataḥ, na japārthe, trayaṁ pratipadyeta iti tritvasaṅkhyābādhanāt ; pañcasaṅkhyā hi tadā syāt ॥

ādit ityatra ākārasyānubandhastakāraḥ anarthaka icchabdaśca । pratnasya cirantanasya purāṇasyetyarthaḥ ; retasaḥ kāraṇasya bījabhūtasya jagataḥ, sadākhyasya jyotiḥ prakāśaṁ paśyanti । āśabda utsṛṣṭānubandhaḥ paśyantītyanena sambadhyate ; kiṁ tajjyotiḥ paśyanti ; vāsaram ahaḥ ahariva tat sarvato vyāptaṁ brahmaṇo jyotiḥ ; nivṛttacakṣuṣo brahmavidaḥ brahmacaryādinivṛttisādhanaiḥ śuddhāntaḥkaraṇāḥ ā samantataḥ jyotiḥ paśyantītyarthaḥ । paraḥ paramiti liṅgavyatyayena, jyotiṣparatvāt , yat idhyate dīpyate divi dyotanavati parasminbrahmaṇi vartamānam yena jyotiṣeddhaḥ savitā tapati candramā bhāti vidyudvidyotate grahatārāgaṇā vibhāsante । kiṁ ca, anyo mantradṛgāha yathoktaṁ jyotiḥ paśyan — udvayaṁ tamasaḥ ajñānalakṣaṇāt pari parastāditi śeṣaḥ ; tamaso vā apanetṛ yajjyotiḥ uttaram — ādityasthaṁ paripaśyantaḥ vayam ut aganma iti vyavahitena sambandhaḥ ; tajjyotiḥ svaḥ svam ātmīyamasmaddhṛdi sthitam , ādityasthaṁ ca tadekaṁ jyotiḥ ; yat uttaram utkṛṣṭataramūrdhvataraṁ vā aparaṁ jyotirapekṣya, paśyantaḥ udaganma vayam । kamudaganmeti, āha । devaṁ dyotanavantaṁ devatrā deveṣu sarveṣu, sūryaṁ rasānāṁ raśmīnāṁ prāṇānāṁ ca jagataḥ īraṇātsūryaḥ tamudaganma gatavantaḥ, jyotiruttamaṁ sarvajyotirbhya utkṛṣṭatamam aho prāptā vayamityarthaḥ । idaṁ tajjyotiḥ, yat ṛgbhyāṁ stutaṁ yadyajustrayeṇa prakāśitam । dvirabhyāso yajñakalpanāparisamāptyarthaḥ ॥

manomaya īśvara uktaḥ ākāśātmeti ca brahmaṇo guṇaikadeśatvena । athedānīṁ manaākāśayoḥ samastabrahmadṛṣṭividhānārtha ārambhaḥ mano brahmetyādi । manaḥ manute'nenetyantaḥkaraṇaṁ tadbrahma paramityupāsīteti etadātmaviṣayaṁ darśanam adhyātmam । atha adhidaivataṁ devatāviṣayamidaṁ vakṣyāmaḥ । ākāśo brahmetyupāsīta ; evamubhayamadhyātmamadhidaivataṁ ca ubhayaṁ brahmadṛṣṭiviṣayam ādiṣṭam upadiṣṭaṁ bhavati ; ākāśamanasoḥ sūkṣmatvāt manasopalabhyatvācca brahmaṇaḥ, yogyaṁ mano brahmadṛṣṭeḥ, ākāśaśca, sarvagatatvātsūkṣmatvādupādhihīnatvācca ॥

tadetat manaākhyaṁ catuṣpādbrahma, catvāraḥ pādā asyeti । kathaṁ catuṣpāttvaṁ manaso brahmaṇa iti, āha — vākprāṇaścakṣuḥśrotramityete pādāḥ ityadhyātmam । athādhidaivatam ākāśasya brahmaṇo'gnirvāyurādityo diśa ityete । evamubhayameva catuṣpādbrahma ādiṣṭaṁ bhavati adhyātmaṁ caivādhidaivataṁ ca । tatra vāgeva manaso brahmaṇaścaturthaḥ pāda itarapādatrayāpekṣayā — vācā hi pādeneva gavādi vaktavyaviṣayaṁ prati tiṣṭhati ; ato manasaḥ pāda iva vāk । tathā prāṇo ghrāṇaḥ pādaḥ ; tenāpi gandhaviṣayaṁ prati ca krāmati । tathā cakṣuḥ pādaḥ śrotraṁ pāda ityevamadhyātmaṁ catuṣpāttvaṁ manaso brahmaṇaḥ । athādhidaivatam agnivāyvādityadiśaḥ ākāśasya brahmaṇa udara iva goḥ pādā iva lagnā upalabhyante ; tena tasya ākāśasya agnyādayaḥ pādā ucyante । evamubhayamadhyātmaṁ caivādhidaivataṁ ca catuṣpādādiṣṭaṁ bhavati ॥

tatra vāgeva manaso brahmaṇaścaturthaḥ pādaḥ । so'gninā adhidaivatena jyotiṣā bhāti ca dīpyate tapati ca santāpaṁ ca auṣṇyaṁ karoti । athavā tailaghṛtādyāgneyāśanena iddhā vāgbhāti ca tapati ca vadanāyotsāhavatī syādityarthaḥ । vidvatphalam , bhāti ca tapati ca kīrtyā yaśasā brahmavarcasena, ya evaṁ yathoktaṁ veda ॥

tathā prāṇa eva brahmaṇaścaturthaḥ pādaḥ । sa vāyunā gandhāya bhāti ca tapati ca । tathā cakṣuḥ ādityena rūpagrahaṇāya, śrotraṁ digbhiḥ śabdagrahaṇāya । vidyāphalaṁ samānaṁ sarvatra brahmasampattiradṛṣṭaṁ phalaṁ ya evaṁ veda । dviruktirdarśanasamāptyarthā ॥

ādityo brahmetyādeśaḥ upadeśaḥ ; tasyopavyākhyānaṁ kriyate stutyartham । asat avyākṛtanāmarūpam idaṁ jagat aśeṣamagre prāgavasthāyāmutpatteḥ āsīt , na tvasadeva ; ‘kathamasataḥ sajjāyeta’ (chā. u. 6 । 2 । 2) iti asatkāryatvasya pratiṣedhāt । nanu ihāsadeveti vidhānādvikalpaḥ syāt । na, kriyāsviva vastuni vikalpānupapatteḥ । kathaṁ tarhi idamasadeveti ? nanvavocāma avyākṛtanāmarūpatvādasadivāsaditi । nanvevaśabdo'vadhāraṇārthaḥ ; satyamevam , na tu sattvābhāvamavadhārayati ; kiṁ tarhi, vyākṛtanāmarūpābhāvamavadhārayati ; nāmarūpavyākṛtaviṣaye sacchabdaprayogo dṛṣṭaḥ । tacca nāmarūpavyākaraṇamādityāyattaṁ prāyaśo jagataḥ । tadabhāve hi andhaṁ tama iva idaṁ na prajñāyeta kiñcana ityataḥ tatstutipare vākye sadapīdaṁ prāgutpatterjagadasadevetyādityaṁ stauti brahmadṛṣṭyarhatvāya ; ādityanimitto hi loke saditi vyavahāraḥ — yathā asadevedaṁ rājñaḥ kulaṁ sarvaguṇasampanne pūrṇavarmaṇi rājanyasatīti tadvat । na ca sattvamasattvaṁ vā iha jagataḥ pratipipādayiṣitam , ādityo brahmetyādeśaparatvāt । upasaṁhariṣyatyante ādityaṁ brahmetyupāsta iti । tatsadāsīt tat asacchabdavācyaṁ prāgutpatteḥ stimitam anispandamasadiva satkāryābhimukham īṣadupajātapravṛtti sadāsīt ; tato labdhaparispandaṁ tatsamabhavat alpataranāmarūpavyākaraṇena aṅkurībhūtamiva bījam । tato'pi krameṇa sthūlībhavat adbhyaḥ āṇḍaṁ samavartata saṁvṛttam । āṇḍamiti dairghyaṁ chāndasam । tadaṇḍaṁ saṁvatsarasya kālasya prasiddhasya mātrāṁ parimāṇam । abhinnasvarūpameva aśayata sthitaṁ babhūva । tat tataḥ saṁvatsaraparimāṇātkālādūrdhvaṁ nirabhidyata nirbhinnam — vayasāmivāṇḍam । tasya nirbhinnasyāṇḍasya kapāle dve rajataṁ ca suvarṇaṁ ca abhavatāṁ saṁvṛtte ॥

tat tayoḥ kapālayoḥ yadrajataṁ kapālamāsīt , seyaṁ pṛthivī pṛthivyupalakṣitamadho'ṇḍakapālamityarthaḥ । yatsuvarṇaṁ kapālaṁ sā dyauḥ dyulokopalakṣitamūrdhvaṁ kapālamityarthaḥ । yajjarāyu garbhapariveṣṭanaṁ sthūlam aṇḍasya dviśakalībhāvakāle āsīt , te parvatā babhūvuḥ । yadulbaṁ sūkṣmaṁ garbhapariveṣṭanam , tat saha meghaiḥ sameghaḥ nīhāro'vaśyāyaḥ babhūvetyarthaḥ । yā garbhasya jātasya dehe dhamanayaḥ śirāḥ, tānadyo babhūvuḥ । yat tasya vastau bhavaṁ vāsteyamudakam , sa samudraḥ ॥

atha yattadajāyata garbharūpaṁ tasminnaṇḍe, so'sāvādityaḥ ; tamādityaṁ jāyamānaṁ ghoṣāḥ śabdāḥ ulūlavaḥ urūravo vistīrṇaravāḥ udatiṣṭhan utthivantaḥ īśvarasyeveha prathamaputrajanmani sarvāṇi ca sthāvarajaṅgamāni bhūtāni sarve ca teṣāṁ bhūtānāṁ kāmāḥ kāṁyanta iti viṣayāḥ strīvastrānnādayaḥ । yasmādādityajanmanimittā bhūtakāmotpattiḥ, tasmādadyatve'pi tasyādityasyodayaṁ prati pratyāyanaṁ prati astagamanaṁ ca prati, athavā punaḥ punaḥ pratyāgamanaṁ pratyāyanaṁ tatprati tannimittīkṛtyetyarthaḥ ; sarvāṇi ca bhūtāni sarve ca kāmā ghoṣā ulūlavaścānutiṣṭhanti । prasiddhaṁ hi etadudayādau savituḥ ॥

sa yaḥ kaścit etamevaṁ yathoktamahimānaṁ vidvānsan ādityaṁ brahmetyupāste, sa tadbhāvaṁ pratipadyata ityarthaḥ । kiñca dṛṣṭaṁ phalam abhyāśaḥ kṣipraṁ tadvidaḥ, yaditi kriyāviśeṣaṇam , enamevaṁvidaṁ sādhavaḥ śobhanā ghoṣāḥ, sādhutvaṁ ghoṣādīnāṁ yadupabhoge pāpānubandhābhāvaḥ, ā ca gaccheyuḥ āgaccheyuśca, upa ca nimreḍeran upanimreḍeraṁśca — na kevalamāgamanamātraṁ ghoṣāṇām upasukhayeyuśca upasukhaṁ ca kuryurityarthaḥ । dvirabhyāsaḥ adhyāyaparisamāptyarthaḥ ādarārthaśca ॥

jānaśrutiḥ janaśrutasyāpatyam । ha aitihyārthaḥ । putrasya pautraḥ pautrāyaṇaḥ sa eva śraddhādeyaḥ śraddhāpuraḥsarameva brāhmaṇādibhyo yamasyeti śraddhādeyaḥ । bahudāyī prabhūtaṁ dātuṁ śīlamasyeti bahudāyī । bahupākyaḥ bahu paktavyamahanyahani gṛhe yasyāsau bahupākyaḥ ; bhojanārthibhyo bahvasya gṛhe'nnaṁ pacyata ityarthaḥ । evaṁguṇasampanno'sau jānaśrutiḥ pautrāyaṇo viśiṣṭe deśe kāle ca kasmiṁścit āsa babhūva । sa ha sarvataḥ sarvāsu dikṣu grāmeṣu nagareṣu āvasathān etya vasanti yeṣviti āvasathāḥ tān māpayāñcakre kāritavānityarthaḥ । sarvata eva me mama annaṁ teṣvāvasatheṣu vasantaḥ atsyanti bhokṣyanta ityevamabhiprāyaḥ ॥

tatraivaṁ sati rājani tasmingharmakāle harmyatalasthe atha ha haṁsā niśāyāṁ rātrau atipetuḥ । ṛṣayo devatā vā rājño'nnadānaguṇaistoṣitāḥ santaḥ haṁsarūpā bhūtvā rājño darśanagocare atipetuḥ patitavantaḥ । tat tasminkāle teṣāṁ patatāṁ haṁsānām ekaḥ pṛṣṭhataḥ patan agrataḥ patantaṁ haṁsamabhyuvāda abhyuktavān — ho hoyīti bho bho iti sambodhya bhallākṣa bhallākṣetyādaraṁ darśayan yathā paśya paśyāścaryamiti tadvat ; bhallākṣeti mandadṛṣṭitvaṁ sūcayannāha ; athavā samyagbrahmadarśanābhimānavattvāttasya asakṛdupālabdhastena pīḍyamāno'marṣitayā tatsūcayati bhallākṣeti ; jānaśruteḥ pautrāyaṇasya samaṁ tulyaṁ divā dyulokena jyotiḥ prabhāsvaram annadānādijanitaprabhāvajam ātataṁ vyāptaṁ dyulokaspṛgityarthaḥ ; divā ahnā vā samaṁ jyotirityetat ; tanmā prasāṅkṣīḥ sañjanaṁ saktiṁ tena jyotiṣā sambandhaṁ mā kārṣirityarthaḥ । tatprasañjanena tat jyotiḥ tvā tvāṁ mā pradhākṣīḥ mā dahatvityarthaḥ ; puruṣavyatyayena mā pradhākṣīditi ॥

tam evamuktavantaṁ paraḥ itaro'gragāmī pratyuvāca — are nikṛṣṭo'yaṁ rājā varākaḥ, taṁ kamu enaṁ santaṁ kena māhātmyena yuktaṁ santamiti kutsayati enamevaṁ sabahumānametadvacanamāttha raikvamiva sayugvānam , saha yugvanā gantryā vartata iti sayugvā raikvaḥ, tamiva āttha enam ; ananurūpamasminnayuktamīdṛśaṁ vaktuṁ raikva ivetyabhiprāyaḥ । itaraśca āha — yo nu kathaṁ tvayocyate sayugvā raikvaḥ । ityuktavantaṁ bhallākṣa āha — śṛṇu yathā sa raikvaḥ ॥

yathā loke kṛtāyaḥ kṛto nāmāyo dyūtasamaye prasiddhaścaturaṅkaḥ, sa yadā jayati dyūte pravṛttānām , tasmai vijitāya tadarthamitare tridvyekāṅkā adhareyāḥ tretādvāparakalināmānaḥ saṁyanti saṅgacchante'ntarbhavanti ; caturaṅke kṛtāye tridvyekāṅkānāṁ vidyamānatvāttadantarbhavantītyarthaḥ । yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, evamenaṁ raikvaṁ kṛtāyasthānīyaṁ tretādyayasthānīyaṁ sarvaṁ tadabhisamaiti antarbhavati raikve । kiṁ tat ? yatkiñca loke sarvāḥ prajāḥ sādhu śobhanaṁ dharmajātaṁ kurvanti, tatsarvaṁ raikvasya dharme'ntarbhavati, tasya ca phale sarvaprāṇidharmaphalamantarbhavatītyarthaḥ । tathā anyo'pi kaścit yaḥ tat vedyaṁ veda । kiṁ tat ? yat vedyaṁ saḥ raikvaḥ veda ; tadvedyamanyo'pi yo veda, tamapi sarvaprāṇidharmajātaṁ tatphalaṁ ca raikvamivābhisamaitītyanuvartate । saḥ evaṁbhūtaḥ araikvo'pi mayā vidvān etaduktaḥ evamuktaḥ, raikvavatsa eva kṛtāyasthānīyo bhavatītyabhiprāyaḥ ॥

tadu ha tadetadīdṛśaṁ haṁsavākyamātmanaḥ kutsārūpamanyasya viduṣo raikvādeḥ praśaṁsārūpam upaśuśrāva śrutavānharmyatalastho rājā jānaśrutiḥ pautrāyaṇaḥ । tacca haṁsavākyaṁ smaranneva paunaḥpunyena rātriśeṣamativāhayāmāsa । tataḥ sa vandibhī rājā stutiyuktābhirvāgbhiḥ pratibodhyamānaḥ uvāca kṣattāraṁ sañjihāna eva śayanaṁ nidrāṁ vā parityajanneva, he'ṅga vatsa are sayugvānamiva raikvamāttha kiṁ mām ; sa eva stutyarho nāhamityabhiprāyaḥ । athavā sayugvānaṁ raikvamāttha gatvā mama taddidṛkṣām । tadā ivaśabdo'vadhāraṇārtho'narthako vā vācyaḥ । sa ca kṣattā pratyuvāca raikvānayanakāmo rājño'bhiprāyajñaḥ — yo nu kathaṁ sayugvā raikva iti, rājñā evaṁ coktaḥ ānetuṁ taccihnaṁ jñātumicchan yo nu kathaṁ sayugvā raikva ityavocat । sa ca bhallākṣavacanamevāvocat tasya smaran ॥

sa ha kṣattā nagaraṁ grāmaṁ vā gatvā anviṣya raikvaṁ nāvidaṁ na vyajñāsiṣamiti pratyeyāya pratyāgatavān । taṁ hovāca kṣattāram — are yatra brāhmaṇasya brahmavida ekānte'raṇye nadīpulinādau vivikte deśe anveṣaṇā anumārgaṇaṁ bhavati, tat tatra enaṁ raikvam arccha ṛccha gaccha, tatra mārgaṇaṁ kurvityarthaḥ ॥

ityuktaḥ kṣattā anviṣya taṁ vijane deśe adhastācchakaṭasya gantryāḥ pāmānaṁ kharjūṁ kaṣamāṇaṁ kaṇḍūyamānaṁ dṛṣṭvā, ayaṁ nūnaṁ sayugvā raikva iti upa samīpe upaviveśa vinayenopaviṣṭavān । taṁ ca raikvaṁ ha abhyuvāda uktavān । tvamasi he bhagavaḥ bhagavan sayugvā raikva iti । evaṁ pṛṣṭaḥ ahamasmi hi arā3 are iti ha anādara eva pratijajñe abhyupagatavān — sa taṁ vijñāya avidaṁ vijñātavānasmīti pratyeyāya pratyāgata ityarthaḥ ॥

tat tatra ṛṣergārhasthyaṁ prati abhiprāyaṁ buddhvā dhanārthitāṁ ca u ha eva jānaśrutiḥ pautrāyaṇaḥ ṣaṭśatāni gavāṁ niṣkaṁ kaṇṭhahāram aśvatarīratham aśvatarībhyāṁ yuktaṁ rathaṁ tadādāya dhanaṁ gṛhītvā praticakrame raikvaṁ prati gatavān । taṁ ca gatvā abhyuvāda ha abhyuktavān ॥

he raikva gavāṁ ṣaṭ śatāni imāni tubhyaṁ mayā ānītāni, ayaṁ niṣkaḥ aśvatarīrathaścāyam etaddhanamādatsva । bhagavo'nuśādhi ca me mām etām , yāṁ ca devatāṁ tvamupāsse taddevatopadeśena māmanuśādhītyarthaḥ ॥

tam evamuktavantaṁ rājānaṁ pratyuvāca paro raikvaḥ । ahetyayaṁ nipāto vinigrahārthīyo'nyatra, iha tvanarthakaḥ, evaśabdasya pṛthakprayogāt । hāretvā hāreṇa yuktā itvā gantrī seyaṁ hāretvā gobhiḥ saha tavaivāstu tavaiva tiṣṭhatu na mama aparyāptena karmārthamanena prayojanamityabhiprāyaḥ । he śūdreti — nanu rājāsau kṣattṛsambandhāt , sa ha kṣattāramuvācetyuktam ; vidyāgrahaṇāya ca brāhmaṇasamīpopagamāt śūdrasya ca anadhikārāt kathamidamananurūpaṁ raikveṇocyate he śūdreti । tatrāhurācāryāḥ — haṁsavacanaśravaṇāt śugenamāviveśa ; tenāsau śucā śrutvā raikvasya mahimānaṁ vā ādravatīti ṛṣiḥ ātmanaḥ parokṣajñatāṁ darśayan śūdretyāheti । śūdravadvā dhanenaiva evaṁ vidyāgrahaṇāyopajāgama na ca śuśrūṣayā । na tu jātyaiva śūdra iti । apare punarāhuḥ alpaṁ dhanamāhṛtamiti ruṣaiva evamuktavān śūdreti । liṅgaṁ ca bahvāharaṇe upādānaṁ dhanasyeti । tadu ha ṛṣermataṁ jñātvā punareva jānaśrutiḥ pautrāyaṇo gavāṁ sahasramadhikaṁ jāyāṁ ca ṛṣerabhimatāṁ duhitaramātmanaḥ tadādāya praticakrame krāntavān ॥

raikva idaṁ gavāṁ sahasram ayaṁ niṣkaḥ ayamaśvatarīrathaḥ iyaṁ jāyā jāyārthaṁ mama duhitā ānītā ayaṁ ca grāmaḥ yasminnāsse tiṣṭhasi sa ca tvadarthe mayā kalpitaḥ ; tadetatsarvamādāya anuśādhyeva mā māṁ he bhagavaḥ, ityuktaḥ tasyā jāyārthamānītāyā rājño duhituḥ ha eva mukhaṁ dvāraṁ vidyāyā dāne tīrtham upodgṛhṇan jānannityarthaḥ । ‘brahmacārī dhanadāyī medhāvī śrotriyaḥ priyaḥ । vidyayā vā vidyāṁ prāha tīrthāni ṣaṇmama’ ( ? ) iti vidyāyā vacanaṁ vijñāyate hi । evaṁ jānan upodgṛhṇan uvāca uktavān । ājahāra āhṛtavān bhavān imāḥ gāḥ yaccānyaddhanaṁ tatsādhviti vākyaśeṣaḥ śūdreti pūrvoktānukṛtimātraṁ na tu kāraṇāntarāpekṣayā pūrvavat । anenaiva mukhena vidyāgrahaṇatīrthena ālāpayiṣyathāḥ ālāpayasīti māṁ bhāṇayasītyarthaḥ । te ha ete grāmā raikvaparṇā nāma vikhyātā mahāvṛṣeṣu deśeṣu yatra yeṣu grāmeṣu uvāsa uṣitavān raikvaḥ, tānasau grāmānadādasmai raikvāya rājā । tasmai rājñe dhanaṁ dattavate ha kila uvāca vidyāṁ saḥ raikvaḥ ॥

vāyurvāva saṁvargaḥ vāyurbāhyaḥ, vāvetyavadhāraṇārthaḥ, saṁvarjanātsaṅgrahaṇātsaṅgrasanādvā saṁvargaḥ ; vakṣyamāṇā agnyādyā devatā ātmabhāvamāpādayatītyataḥ saṁvargaḥ saṁvarjanākhyo guṇo dhyeyo vāyoḥ, kṛtāyāntarbhāvadṛṣṭāntāt । kathaṁ saṁvargatvaṁ vāyoriti, āha — yadā yasminkāle vai agniḥ udvāyati udvāsanaṁ prāpnoti upaśāmyati, tadā asau agniḥ vāyumeva apyeti vāyusvābhāvyamapigacchati । tathā yadā sūryo'stameti, vāyumevāpyeti । yadā candro'stameti vāyumevāpyeti । nanu kathaṁ sūryācandramasoḥ svarūpāvasthitayoḥ vāyau apigamanam ? naiṣa doṣaḥ, astamane adarśanaprāpteḥ vāyunimittatvāt ; vāyunā hi astaṁ nīyate sūryaḥ, calanasya vāyukāryatvāt । athavā pralaye sūryācandramasoḥ svarūpabhraṁśe tejorūpayorvāyāveva apigamanaṁ syāt ॥

tathā yadā āpaḥ ucchuṣyanti ucchoṣamāpnuvanti, tadā vāyumeva apiyanti । vāyurhi yasmādeva etān agnyādyānmahābalān saṁvṛṅkte, ato vāyuḥ saṁvargaguṇa upāsya ityarthaḥ । ityadhidaivataṁ devatāsu saṁvargadarśanamuktam ॥

atha anantaram adhyātmam ātmani saṁvargadarśanamidamucyate । prāṇaḥ mukhyaḥ vāva saṁvargaḥ । sa puruṣaḥ yadā yasminkāle svapiti, tadā prāṇameva vāgapyeti — vāyumivāgniḥ । prāṇaṁ cakṣuḥ prāṇaṁ śrotraṁ prāṇaṁ manaḥ prāṇo hi yasmādevaitānvāgādīn sarvānsaṁvṛṅkta iti ॥

tau vā etau dvau saṁvargau saṁvarjanaguṇau — vāyureva deveṣu saṁvargaḥ prāṇaḥ prāṇeṣu vāgādiṣu mukhyaḥ ॥

atha etayoḥ stutyartham iyamākhyāyikā ārabhyate । hetyaitihyārthaḥ । śaunakaṁ ca śunakasyāpatyaṁ śaunakaṁ kāpeyaṁ kapigotramabhipratāriṇaṁ ca nāmataḥ kakṣasenasyāpatyaṁ kākṣaseniṁ bhojanāyopaviṣṭau pariviṣyamāṇau sūpakāraiḥ brahmacārī brahmavicchauṇḍo bibhikṣe bhikṣitavān । brahmacāriṇo brahmavinmānitāṁ buddhvā taṁ jijñāsamānau tasmai u bhikṣāṁ na dadatuḥ na dattavantau ha kimayaṁ vakṣyatīti ॥

sa ha uvāca brahmacārī mahātmanaścatura iti dvitīyābahuvacanam । deva ekaḥ agnyādīnvāyurvāgādīnprāṇaḥ । kaḥ saḥ prajāpatiḥ jagāra grasitavān । kaḥ sa jāgareti praśnameke । bhuvanasya bhavantyasminbhūtānīti bhuvanaṁ bhūrādiḥ sarvo lokaḥ tasya gopāḥ gopāyitā rakṣitā goptetyarthaḥ । taṁ kaṁ prajāpatiṁ he kāpeya nābhipaśyanti na jānanti martyāḥ maraṇadharmāṇo'vivekino vā he abhipratārin bahudhā adhyātmādhidaivatādhibhūtaprakāraiḥ vasantam । yasmai vai etat ahanyahani annam adanāyāhriyate saṁskriyate ca, tasmai prajāpataye etadannaṁ na dattamiti ॥

tadu ha brahmacāriṇo vacanaṁ śaunakaḥ kāpeyaḥ pratimanvānaḥ manasā ālocayan brahmacāriṇaṁ pratyeyāya ājagāma । gatvā ca āha yaṁ tvamavocaḥ nābhipaśyanti martyā iti, taṁ vayaṁ paśyāmaḥ । katham ? ātmā sarvasya sthāvarajaṅgamasya । kiñca devānāmagnyādīnām ātmani saṁhṛtya grasitvā punarjanayitā utpādayitā vāyurūpeṇādhidaivatamagnyādīnām । adhyātmaṁ ca prāṇarūpeṇa vāgādīnāṁ prajānāṁ ca janitā । athavā ātmā devānāmagnivāgādīnāṁ janitā prajānāṁ sthāvarajaṅgamānām । hiraṇyadaṁṣṭraḥ amṛtadaṁṣṭraḥ abhagnadaṁṣṭra iti yāvat । babhaso bhakṣaṇaśīlaḥ । anasūriḥ sūrirmedhāvī na sūrirasūristatpratiṣedho'nasūriḥ sūrirevetyarthaḥ । mahāntamatipramāṇamaprameyamasya prajāpatermahimānaṁ vibhūtim āhurbrahmavidaḥ । yasmātsvayamanyairanadyamānaḥ abhakṣyamāṇaḥ yadanannam agnivāgādidevatārūpam atti bhakṣayatīti । vā iti nirarthakaḥ । vayaṁ he brahmacārin , ā idam evaṁ yathoktalakṣaṇaṁ brahma vayamā upāsmahe । vayamiti vyavahitena sambandhaḥ । anye na vayamidamupāsmahe, kiṁ tarhi ? parameva brahma upāsmahe iti varṇayanti । dattāsmai bhikṣāmityavocadbhṛtyān ॥

tasmā u ha daduḥ te hi bhikṣām । te vai ye grasyante agnyādayaḥ yaśca teṣāṁ grasitā vāyuḥ pañcānye vāgādibhyaḥ, tathā anye tebhyaḥ pañcādhyātmaṁ vāgādayaḥ prāṇaśca, te sarve daśa bhavanti saṅkhyayā, daśa santaḥ tatkṛtaṁ bhavati te, caturaṅka ekāyaḥ evaṁ catvārastryaṅkāyaḥ evaṁ trayo'pare dvyaṅkāyaḥ evaṁ dvāvanyāvekāṅkāyaḥ evameko'nyaḥ ityevaṁ daśa santaḥ tatkṛtaṁ bhavati । yata evam , tasmāt sarvāsu dikṣu daśasvapyagnyādyā vāgādyāśca daśasaṅkhyāsāmānyādannameva, ‘daśākṣarā virāṭ’ ‘virāḍannam’ iti hi śrutiḥ । ato'nnameva, daśasaṅkhyatvāt । tata eva daśa kṛtaṁ kṛte'ntarbhāvāt caturaṅkāyatvenetyavocāma । saiṣā virāṭ daśasaṅkhyā satī annaṁ ca annādī annādinī ca kṛtatvena । kṛte hi daśasaṅkhyā antarbhūtā, ato'nnamannādinī ca sā । tathā vidvāndaśadevatātmabhūtaḥ san virāṭtvena daśasaṅkhyayā annaṁ kṛtasaṅkhyayā annādī ca । tayā annānnādinyā idaṁ sarvaṁ jagat daśadiksaṁsthaṁ dṛṣṭaṁ kṛtasaṅkhyābhūtayā upalabdham । evaṁvidaḥ asya sarvaṁ kṛtasaṅkhyābhūtasya daśadiksambaddhaṁ dṛṣṭam upalabdhaṁ bhavati । kiñca annādaśca bhavati, ya evaṁ veda yathoktadarśī । dvirabhyāsaḥ upāsanasamāptyarthaḥ ॥

sarvaṁ vāgādyagnyādi ca annānnādatvasaṁstutaṁ jagadekīkṛtya ṣoḍaśadhā pravibhajya tasminbrahmadṛṣṭirvidhātavyetyārabhyate । śraddhātapasorbrahmopāsanāṅgatvapradarśanāya ākhyāyikā । satyakāmo ha nāmataḥ, ha—śabda aitihyārthaḥ, jabālāyā apatyaṁ jābālaḥ jabālāṁ svāṁ mātaram āmantrayāñcakre āmantritavān । brahmacaryaṁ svādhyāyagrahaṇāya he bhavati vivatsyāmi ācāryakule, kiṅgotro'haṁ kimasya mama gotraṁ so'haṁ kiṅgotro nu ahamasmīti ॥

evaṁ pṛṣṭā jabālā sā ha enaṁ putramuvāca — nāhametat tava gotraṁ veda, he tāta yadgotrastvamasi । kasmānna vetsītyuktā āha — bahu bhartṛgṛhe paricaryājātamatithyabhyāgatādi carantī ahaṁ paricāriṇī paricarantīti paricaraṇaśīlaivāham , paricaraṇacittatayā gotrādismaraṇe mama mano nābhūt । yauvane ca tatkāle tvāmalabhe labdhavatyasmi । tadaiva te pitoparataḥ ; ato'nāthā aham , sāhametanna veda yadgotrastvamasi । jabālā tu nāmāhamasmi, satyakāmo nāma tvamasi, sa tvaṁ satyakāma evāhaṁ jābālo'smītyācāryāya bravīthāḥ ; yadyācāryeṇa pṛṣṭa ityabhiprāyaḥ ॥

sa ha satyakāmaḥ hāridrumataṁ haridrumato'patyaṁ hāridrumataṁ gautamaṁ gotrataḥ etya gatvā uvāca — brahmacaryaṁ bhagavati pūjāvati tvayi vatsyāmi ataḥ upeyām upagaccheyaṁ śiṣyatayā bhagavantam ityuktavantaṁ taṁ ha uvāca gautamaḥ kiṅgotraḥ nu somya asīti, vijñātakulagotraḥ śiṣya upanetavyaḥ ; iti pṛṣṭaḥ pratyāha satyakāmaḥ । sa ha uvāca — nāhametadveda bho, yadgotro'hamasmi ; kiṁ tu apṛcchaṁ pṛṣṭavānasmi mātaram ; sā mayā pṛṣṭā māṁ pratyabravīnmātā ; bahvahaṁ carantītyādi pūrvavat ; tasyā ahaṁ vacaḥ smarāmi ; so'haṁ satyakāmo jābālo'smi bho iti ॥

taṁ ha uvāca gautamaḥ — naitadvacaḥ abrāhmaṇe viśeṣeṇa vaktumarhati ārjavārthasaṁyuktam । ṛjāvo hi brāhmaṇā netare svabhāvataḥ । yasmānna satyāt brāhmaṇajātidharmāt agāḥ nāpetavānasi, ataḥ brāhmaṇaṁ tvāmupaneṣye ; ataḥ saṁskārārthaṁ homāya samidhaṁ somya āhara, ityuktvā tamupanīya kṛśānāmabalānāṁ goyūthānnirākṛtya apakṛṣya catuḥśatā catvāriśatāni gavām uvāca — imāḥ gāḥ somya anusaṁvraja anugaccha । ityuktaḥ tā araṇyaṁ pratyabhiprasthāpayannuvāca — nāsahasreṇa apūrṇena sahasreṇa nāvarteya na pratyāgaccheyam । sa evamuktvā gāḥ araṇyaṁ tṛṇodakabahulaṁ dvandvarahitaṁ praveśya sa ha varṣagaṇaṁ dīrghaṁ provāsa proṣitavān । tāḥ samyaggāvaḥ rakṣitāḥ yadā yasminkāle sahasraṁ sampeduḥ sampannā babhūvuḥ ॥

tametaṁ śraddhātapobhyāṁ siddhaṁ vāyudevatā diksambandhinī tuṣṭā satī ṛṣabhamanupraviśya ṛṣabhabhāvamāpannā anugrahāya atha ha enamṛṣabho'bhyuvāda abhyuktavān satyakāma3 iti sambodhya । tam asau satyakāmo bhagava iti ha pratiśuśrāva prativacanaṁ dadau । prāptāḥ somya sahasraṁ smaḥ, pūrṇā tava pratijñā, ataḥ prāpaya naḥ asmānācāryakulam ॥

kiñca ahaṁ brahmaṇaḥ parasya te tubhyaṁ pādaṁ bravāṇi kathayāni । ityuktaḥ pratyuvāca — bravītu

kathayatu me mahyaṁ bhagavān । ityuktaḥ ṛṣabhaḥ tasmai satyakāmāya ha uvāca — prācī dikkalā brahmaṇaḥ pādasya caturtho bhāgaḥ । tathā pratīcī dikkalā dakṣiṇā dikkalā udīcī dikkalā, eṣa vai somya brahmaṇaḥ pādaḥ catuṣkalaḥ catasraḥ kalā avayavā yasya so'yaṁ catuṣkalaḥ pādo brahmaṇaḥ prakāśavānnāma prakāśavānityeva nāma abhidhānaṁ yasya । tathottare'pi pādāstrayaścatuṣkalā brahmaṇaḥ ॥

sa yaḥ kaścit evaṁ yathoktametaṁ brahmaṇaḥ catuṣkalaṁ pādaṁ vidvān prakāśavānityanena guṇena viśiṣṭam upāste, tasyedaṁ phalam — prakāśavānasmiṁlloke bhavati prakhyāto bhavatītyarthaḥ ; tathā adṛṣṭaṁ phalam — prakāśavataḥ ha lokān devādisambandhinaḥ mṛtaḥ san jayati prāpnoti ; ya etamevaṁ vidvān catuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇaḥ prakāśavānityupāste ॥

so'gniḥ te pādaṁ vaktetyupararāma ṛṣabhaḥ । saḥ satyakāmaḥ ha śvobhūte paredyuḥ naityakaṁ nityaṁ karma kṛtvā gāḥ abhiprasthāpayāñcakāra ācāryakulaṁ prati । tāḥ śanaiścarantyaḥ ācāryakulābhimukhyaḥ prasthitāḥ yatra yasminkāle deśe'bhi sāyaṁ niśāyāmabhisambabhūvuḥ ekatrābhimukhyaḥ sambhūtāḥ, tatrāgnimupasamādhāya gā uparudhya samidhamādhāya paścādagneḥ prāṅmukhaḥ upaviveśa ṛṣabhavaco dhyāyan ॥

tamagnirabhyuvāda satyakāma3 iti sambodhya । tam asau satyakāmo bhagava iti ha pratiśuśrāva prativacanaṁ dadau ॥

brahmaṇaḥ somya te pādaṁ bravāṇīti । bravītu me bhagavāniti । tasmai ha uvāca, pṛthivī kalā antarikṣaṁ kalā dyauḥ kalā samudraḥ kaletyātmagocarameva darśanamagnirabravīt । eṣa vai somya catuṣkalaḥ pādo brahmaṇo'nantavānnāma ॥

sa yaḥ kaścit yathoktaṁ pādamanantavattvena guṇenopāste, sa tathaiva tadguṇo bhavatyasmiṁlloke, mṛtaśca anantavato ha lokān sa jayati ; ya etamevamityādi pūrvavat ॥

so'gniḥ haṁsaḥ te pādaṁ vaktetyuktvā upararāma । haṁsa ādityaḥ, śauklyātpatanasāmānyācca । sa ha śvobhūte ityādi samānam ॥

agniḥ kalā sūryaḥ kalā candraḥ kalā vidyutkalaiṣa vai somyeti jyotirviṣayameva ca darśanaṁ provāca ; ato haṁsasya ādityatvaṁ pratīyate । vidvatphalam — jyotiṣmān dīptiyukto'smiṁlloke bhavati । candrādityādīnāṁ jyotiṣmata eva ca mṛtvā lokān jayati । samānamuttaram ॥

haṁso'pi madguṣṭe pādaṁ vaktetyupararāma । madguḥ udakacaraḥ pakṣī, sa ca apsambandhātprāṇaḥ । sa ha śvobhūte ityādi pūrvavat ॥

sa ca madguḥ prāṇaḥ svaviṣayameva ca darśanamuvāca prāṇaḥ kaletyādyāyatanavānityevaṁ nāma । āyatanaṁ nāma manaḥ sarvakaraṇopahṛtānāṁ bhogānāṁ tadyasminpāde vidyata ityāyatanavānnāma pādaḥ ॥

taṁ pādaṁ tathaivopāste yaḥ sa āyatanavān āśrayavānasmiṁlloke bhavati । āyatanavata eva sāvakāśāṁllokānmṛto jayati । ya etamevamityādi pūrvavat ॥

sa evaṁ brahmavitsan prāpa ha prāptavānācāryakulam । tamācāryo'bhyuvāda satyakāma3 iti ; bhagava iti ha pratiśuśrāva ॥

brahmavidiva vai somya bhāsi । prasannendriyaḥ prahasitavadanaśca niścintaḥ kṛtārtho brahmavidbhavati । ata āha ācāryo brahmavidiva bhāsīti ; ko nviti vitarkayannuvāca — kastvāmanuśaśāseti । sa ca āha satyakāmaḥ anye manuṣyebhyaḥ । devatā māmanuśiṣṭavatyaḥ । ko'nyo bhagavacchiṣyaṁ māṁ manuṣyaḥ san anuśāsitumutsahetetyabhiprāyaḥ । ato'nye manuṣyebhya iti ha pratijajñe pratijñātavān । bhagavāṁstveva me kāme mamecchāyāṁ brūyāt kimanyairuktena, nāhaṁ tadgaṇayāmītyabhiprāyaḥ ॥

kiñca śrutaṁ hi yasmāt mama vidyate evāsminnarthe bhagavaddṛśebhyo bhagavatsamebhyaḥ ṛṣibhyaḥ । ācāryāddhaiva vidyā viditā sādhiṣṭhaṁ sādhutamatvaṁ prāpati prāpnoti ; ato bhagavāneva brūyādityuktaḥ ācāryaḥ abravīt tasmai tāmeva daivatairuktāṁ vidyām । atra ha na kiñcana ṣoḍaśakalavidyāyāḥ kiñcidekadeśamātramapi na vīyāya na vigatamityarthaḥ । dvirabhyāso vidyāparisamāptyarthaḥ ॥

upakosalo ha vai nāmataḥ kamalasyāpatyaṁ kāmalāyanaḥ satyakāme jābāle brahmacaryamuvāsa । tasya, ha aitihyārthaḥ, tasya ācāryasya dvādaśa varṣāṇi agnīnparicacāra agnīnāṁ paricaraṇaṁ kṛtavān । sa ha sma ācāryaḥ anyānbrahmacāriṇaḥ svādhyāyaṁ grāhayitvā samāvartayan tamevopakosalamekaṁ na samāvartayati sma ha ॥

tam ācāryaṁ jāyā uvāca — tapto brahmacārī kuśalaṁ samyak agnīn paricacārīt paricaritavān ; bhagavāṁśca agniṣu bhaktaṁ na samāvartayati ; ataḥ asmadbhaktaṁ na samāvartayatīti jñātvā tvām agnayaḥ mā paripravocan garhāṁ tava mā kuryuḥ ; ataḥ prabrūhi asmai vidyāmiṣṭām upakosalāyeti । tasmai evaṁ jāyayā ukto'pi ha aprocyaiva anuktvaiva kiñcitpravāsāñcakre pravasitavān ॥

sa ha upakosalaḥ vyādhinā mānasena duḥkhena anaśitum anaśanaṁ kartuṁ dadhre dhṛtavānmanaḥ । taṁ tūṣṇīmagnyāgāre'vasthitam ācāryajāyovāca — he brahmacārin aśāna bhuṅkṣva, kiṁ nu kasmānnu kāraṇānnāśnāsi ? iti । sa ha uvāca — bahavaḥ aneke'sminpuruṣe'kṛtārthe prākṛte kāmāḥ icchāḥ kartavyaṁ prati nānā atyayaḥ atigamanaṁ yeṣāṁ vyādhīnāṁ kartavyacintānāṁ te nānātyayāḥ vyādhayaḥ kartavyatāprāptinimittāni cittaduḥkhānītyarthaḥ ; taiḥ pratipūrṇo'smi ; ato nāśiṣyāmīti ॥

uktvā tūṣṇīmbhūte brahmacāriṇi, atha ha agnayaḥ śuśrūṣayāvarjitāḥ kāruṇyāviṣṭāḥ santaḥ trayo'pi samūdire sambhūyoktavantaḥ — hanta idānīm asmai brahmacāriṇe asmadbhaktāya duḥkhitāya tapasvine śraddadhānāya sarve'nuśāsmaḥ anuprabravāma brahmavidyām , iti evaṁ sampradhārya, tasmai ha ūcuḥ uktavantaḥ — prāṇo brahma kaṁ brahma khaṁ brahmeti ॥

sa ha uvāca brahmacārī — vijānāmyahaṁ yadbhavadbhiruktaṁ prasiddhapadārthakatvātprāṇo brahmeti, saḥ yasminsati jīvanaṁ yadapagame ca na bhavati, tasminvāyuviśeṣe loke rūḍhaḥ ; ataḥ yuktaṁ brahmatvaṁ tasya ; tena prasiddhapadārthakatvādvijānāmyahaṁ yatprāṇo brahmeti । kaṁ ca tu khaṁ ca na vijānāmīti । nanu kaṅkhaṁśabdayorapi sukhākāśaviṣayatvena prasiddhapadārthakatvameva, kasmādbrahmacāriṇo'jñānam ? nūnam , sukhasya kaṁśabdavācyasya kṣaṇapradhvaṁsitvāt khaṁśabdavācyasya ca ākāśasyācetanasya kathaṁ brahmatvamiti, manyate ; kathaṁ ca bhagavatāṁ vākyamapramāṇaṁ syāditi ; ato na vijānāmītyāha । tam evamuktavantaṁ brahmacāriṇaṁ te ha agnaya ūcuḥ — yadvāva yadeva vayaṁ kam avocāma, tadeva kham ākāśam , ityevaṁ khena viśeṣyamāṇaṁ kaṁ viṣayendriyasaṁyogajātsukhānnivartitaṁ syāt — nīleneva viśeṣyamāṇamutpalaṁ raktādibhyaḥ । yadeva kham ityākāśamavocāma, tadeva ca kaṁ sukhamiti jānīhi । evaṁ ca sukhena viśeṣyamāṇaṁ khaṁ bhautikādacetanātkhānnivartitaṁ syāt — nīlotpalavadeva । sukhamākāśasthaṁ netarallaukikam , ākāśaṁ ca sukhāśrayaṁ netaradbhautikamityarthaḥ । nanvākāśaṁ cet sukhena viśeṣayitumiṣṭam , astvanyataradeva viśeṣaṇam — yadvāva kaṁ tadeva kham iti, atiriktamitarat ; yadeva khaṁ tadeva kamiti pūrvaviśeṣaṇaṁ vā ; nanu sukhākāśayorubhayorapi laukikasukhākāśābhyāṁ vyāvṛttiriṣṭetyavocāma । sukhena ākāśe viśeṣite vyāvṛttirubhayorarthaprāptaiveti cet , satyamevam ; kintu sukhena viśeṣitasyaiva ākāśasya dhyeyatvaṁ vihitam ; na tvākāśaguṇasya viśeṣaṇasya śukhasya dhyeyatvaṁ vihitaṁ syāt , viśeṣaṇopādānasya viśeṣyaniyantṛtvenaivopakṣayāt । ataḥ khena sukhamapi viśeṣyate dhyeyatvāya । kutaścaitanniścīyate ? kaṁśabdasyāpi brahmaśabdasambandhāt kaṁ brahmeti । yadi hi sukhaguṇaviśiṣṭasya khasya dhyeyatvaṁ vivakṣitaṁ syāt , kaṁ khaṁ brahmeti brūyuḥ agnayaḥ prathamam । na caivamuktavantaḥ । kiṁ tarhi ? kaṁ brahma khaṁ brahmeti । ataḥ brahmacāriṇo mohāpanayanāya kaṅkhaṁśabdayoritaretaraviśeṣaṇaviśeṣyatvanirdeśo yukta eva yadvāva kamityādiḥ । tadetadagnibhiruktaṁ vākyārthamasmadbodhāya śrutirāha — prāṇaṁ ca ha asmai brahmācariṇe, tasya ākāśaḥ tadākāśaḥ, prāṇasya sambandhī āśrayatvena hārda ākāśa ityarthaḥ, sukhaguṇavattvanirdeśāt ; taṁ ca ākāśaṁ sukhaguṇaviśiṣṭaṁ brahma tatsthaṁ ca prāṇaṁ brahmasamparkādeva brahmetyubhayaṁ prāṇaṁ ca ākāśaṁ ca samuccitya brahmaṇī ūcuḥ agnaya iti ॥

sambhūyāgnayaḥ brahmacāriṇe brahma uktavantaḥ । atha anantaraṁ pratyekaṁ svasvaviṣayāṁ vidyāṁ vaktumārebhire । tatra ādau enaṁ brahmacāriṇaṁ gārhapatyaḥ agniḥ anuśaśāsa — pṛthivyagnirannamāditya iti mamaitāścatasrastanavaḥ । tatra ya āditye eṣa puruṣo dṛśyate, so'hamasmi gārhapatyo'gniḥ, yaśca gārhapatyo'gniḥ sa evāhamāditye puruṣo'smi, iti punaḥ parāvṛttyā sa evāhamasmīti vacanam । pṛthivyannayoriva bhojyatvalakṣaṇayoḥ sambandho na gārhapatyādityayoḥ । attṛtvapaktṛtvaprakāśanadharmā aviśiṣṭā ityataḥ ekatvamevānayoratyantam । pṛthivyannayostu bhojyatvena ābhyāṁ sambandhaḥ ॥

sa yaḥ kaścit evaṁ yathoktaṁ gārhapatyamagnim annānnādatvena caturdhā pravibhaktam upāste, so'pahate vināśayati pāpakṛtyāṁ pāpaṁ karma । lokī lokavāṁścāsmadīyena lokenāgneyena tadvānbhavati yathā vayam । iha ca loke sarvaṁ varṣaśatam āyureti prāpnoti । jyok ujjvalaṁ jīvati nāprakhyāta ityetat । na ca asya avarāśca te puruṣāśca asya viduṣaḥ santatijā ityarthaḥ, na kṣīyante santatyucchedo na bhavatītyarthaḥ । kiṁ ca taṁ vayam upabhuñjāmaḥ pālayāmaḥ asmiṁśca loke jīvantam amuṣmiṁśca paraloke । ya etamevaṁ vidvānupāste, yathoktaṁ tasya tatphalamityarthaḥ ॥

atha ha enam anvāhāryapacanaḥ anuśaśāsa dakṣiṇāgniḥ — āpo diśo nakṣatrāṇi candramā ityetā mama catasrastanavaḥ caturdhā ahamanvāhāryapacane ātmānaṁ pravibhajyāvasthitaḥ । tatra ya eṣa candramasi puruṣo dṛśyate, so'hamasmi, sa evāhamasmīti pūrvavat । annasambandhājjyotiṣṭvasāmānyācca anvāhāryapacanacandramasorekatvaṁ dakṣiṇadiksambandhācca । apāṁ nakṣatrāṇāṁ ca pūrvavadannatvenaiva sambandhaḥ, nakṣatrāṇāṁ candramaso bhogyatvaprasiddheḥ । apāmannotpādakatvādannatvaṁ dakṣiṇāgneḥ — pṛthivīvadgārhapatyasya । samānamanyat ॥

atha ha enamāhavanīyo'nuśaśāsa — prāṇa ākāśo dyaurvidyuditi mamāpyetāścatasrastanavaḥ । ya eṣa vidyuti puruṣo dṛśyate, so'hamasmītyādi pūrvavat sāmānyāt । dyvākāśayoḥ svāśrayatvāt vidyudāhavanīyayoḥ bhogyatvenaiva sambandhaḥ । samānamanyat ॥

te punaḥ sambhūyocuḥ ha — upakosala eṣā somya te tava asmadvidyā agnividyetyarthaḥ ; ātmavidyā pūrvoktā prāṇo brahma kaṁ brahma khaṁ brahmeti ca ; ācāryastu te gatiṁ vaktā vidyāphalaprāptaye ityuktvā uparemuragnayaḥ । ājagāma ha asya ācāryaḥ kālena । taṁ ca śiṣyam ācāryo abhyuvāda upakosala3 iti ॥

bhagava iti ha pratiśuśrāva । brahmavida iva somya te mukhaṁ prasannaṁ bhāti ko nu tvā anuśaśāsa ityuktaḥ pratyāha — ko nu mā anuśiṣyāt anuśāsanaṁ kuryāt bho bhagavan tvayi proṣite, iti iha apa iva nihnute apanihnuta iveti vyavahitena sambandhaḥ, na ca apanihnute, na ca yathāvadagnibhiruktaṁ bravītītyabhiprāyaḥ । katham ? ime agnayaḥ mayā paricaritāḥ uktavantaḥ nūnam , yatastvāṁ dṛṣṭvā vepamānā iva īdṛśā dṛśyante pūrvamanyādṛśāḥ santaḥ, iti iha agnīn abhyūde abhyuktavān kākvā agnīndarśayan । kiṁ nu somya kila te tubhyam avocan agnayaḥ ? iti, pṛṣṭaḥ ityevam idamuktavantaḥ ityevaṁ ha pratijajñe pratijñātavān pratīkamātraṁ kiñcit , na sarvaṁ yathoktamagnibhiruktamavocat । yata āha ācāryaḥ — lokānvāva pṛthivyādīn he somya kila te avocan , na brahma sākalyena । ahaṁ tu te tubhyaṁ tadbrahma yadicchasi tvaṁ śrotuṁ vakṣyāmi, śṛṇu tasya mayocyamānasya brahmaṇo jñānamāhātmyam — yathā puṣkarapalāśe padmapatre āpo na śliṣyante, evaṁ yathā vakṣyāmi brahma, evaṁvidi pāpaṁ karma na śliṣyate na sambadhyate iti । evamuktavati ācārye āha upakosalaḥ — bravītu me bhagavāniti । tasmai ha uvāca ācāryaḥ ॥

ya eṣo'kṣiṇi puruṣaḥ dṛśyate nivṛttacakṣurbhirbrahmacaryādisādhanasampannaiḥ śāntairvivekibhiḥ dṛṣṭerdraṣṭā, ‘cakṣuṣaścakṣuḥ’ (ke. u. 1 । 2) ityādiśrutyantarāt ; nanu agnibhiruktaṁ vitatham , yataḥ ācāryastu te gatiṁ vaktā iti gatimātrasya vaktetyavocan , bhaviṣyadviṣayāparijñānaṁ ca agnīnām ; naiṣa doṣaḥ, sukhākāśasyaiva akṣiṇi dṛśyata iti draṣṭuranuvādāt । eṣa ātmā prāṇināmiti ha uvāca evamuktavān ; etat yadeva ātmatattvamavocāma, etadamṛtam amaraṇadharmi avināśi ata evābhayam , yasya hi vināśāśaṅkā tasya bhayopapattiḥ tadabhāvādabhayam , ata eva etadbrahma bṛhadanantamiti । kiñca, asya brahmaṇo'kṣipuruṣasya māhātmyam — tat tatra puruṣasya sthāne akṣiṇi yadyapyasminsarpirvodakaṁ vā siñcati, vartmanī eva gacchati pakṣmāveva gacchati ; na cakṣuṣā sambadhyate — padmapatreṇevodakam । sthānasyāpyetanmāhātmyam , kiṁ punaḥ sthānino'kṣipuruṣasya nirañjanatvaṁ vaktavyamityabhiprāyaḥ ॥

etaṁ yathoktaṁ puruṣaṁ saṁyadvāma ityācakṣate । kasmāt ? yasmādetaṁ sarvāṇi vāmāni vananīyāni sambhajanīyāni śobhanāni abhisaṁyanti abhisaṅgacchantītyataḥ saṁyadvāmaḥ । tathā evaṁvidamenaṁ sarvāṇi vāmānyabhisaṁyanti ya evaṁ veda ॥

eṣa u eva vāmanīḥ, yasmādeṣa hi sarvāṇi vāmāni puṇyakarmaphalāni puṇyānurūpaṁ prāṇibhyo nayati prāpayati vahati ca ātmadharmatvena । viduṣaḥ phalam — sarvāṇi vāmāni nayati ya evaṁ veda ॥

eṣa u eva bhāmanīḥ, eṣa hi yasmāt sarveṣu lokeṣu ādityacandrāgnyādirūpaiḥ bhāti dīpyate, ‘tasya bhāsā sarvamidaṁ vibhāti’ (mu. u. 2 । 2 । 11) iti śruteḥ । ato bhāmāni nayatīti bhāmanīḥ । ya evaṁ veda, asāvapi sarveṣu lokeṣu bhāti ॥

athedānīṁ yathoktabrahmavidaḥ gatirucyate । yat yadi u ca eva asmin evaṁvidi śavyaṁ śavakarma mṛte kurvanti, yadi ca na kurvanti ṛtvijaḥ, sarvathāpyevaṁvit tena śavakarmaṇā akṛtenāpi pratibaddho na brahma na prāpnoti ; na ca kṛtena śavakarmaṇā asya kaścanābhyadhiko lokaḥ, ‘na karmaṇā vardhate no kanīyān’ (bṛ. u. 4 । 4 । 23) iti śrutyantarāt । śavakarmaṇyanādaraṁ darśayan vidyāṁ stauti, na punaḥ śavakarma evaṁvidaḥ na kartavyamiti । akriyamāṇe hi śavakarmaṇi karmaṇāṁ phalārambhe pratibandhaḥ kaścidanumīyate'nyatra । yata iha vidyāphalārambhakāle śavakarma syādvā na veti vidyāvataḥ apratibandhena phalārambhaṁ darśayati । ye sukhākāśamakṣisthaṁ saṁyadvāmo vāmanīrbhāmanīrityevaṁguṇamupāsate prāṇasahitāmagnividyāṁ ca, teṣāmanyatkarma bhavatu mā vā bhūt sarvathā api te arciṣamevābhisambhavanti arcirabhimāninīṁ devatāmabhisambhavanti pratipadyanta ityarthaḥ । arciṣaḥ arcirdevatāyā ahaḥ aharabhimāninīṁ devatām , ahnaḥ āpūryamāṇapakṣaṁ śuklapakṣadevatām , āpūryamāṇapakṣāt yānṣāṇmāsān udaṅ uttarāṁ diśam eti savitā tānmāsān uttarāyaṇadevatām , tebhyo māsebhyaḥ saṁvatsaraṁ saṁvatsaradevatām , tataḥ saṁvatsarādādityam , ādityāccandramasam , candramaso vidyutam । tat tatrasthān tān puruṣaḥ kaścidbrahmalokādetya amānavaḥ mānavyāṁ sṛṣṭau bhavaḥ mānavaḥ na mānavaḥ amānavaḥ sa puruṣaḥ enānbrahma satyalokasthaṁ gamayati gantṛgantavyagamayitṛtvavyapadeśebhyaḥ, sanmātrabrahmaprāptau tadanupapatteḥ । ‘brahmaiva sanbrahmāpyeti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) iti hi tatra vaktuṁ nyāyyam । sarvabhedanirāsena sanmātrapratipattiṁ vakṣyati । na ca adṛṣṭo mārgo'gamanāyopatiṣṭhate, ‘sa enamavidito na bhunakti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti śrutyantarāt । eṣa devapathaḥ devairarcirādibhirgamayitṛtvenādhikṛtairupalakṣitaḥ panthā devapatha ucyate । brahma gantavyaṁ tena ca upalakṣita iti brahmapathaḥ । etena pratipadyamānā gacchanto brahma imaṁ mānavaṁ manusambandhinaṁ manoḥ sṛṣṭilakṣaṇamāvartaṁ nāvartante āvartante'smiñjananamaraṇaprabandhacakrārūḍhā ghaṭīyantravatpunaḥ punarityāvartaḥ taṁ na pratipadyante । nāvartante iti dviruktiḥ saphalāyā vidyāyāḥ parisamāptipradarśanārthā ॥

eṣa vai eṣa vāyuḥ yo'yaṁ pavate ayaṁ yajñaḥ । ha vai iti prasiddhārthāvadyotakau nipātau । vāyupratiṣṭho hi yajñaḥ prasiddhaḥ śrutiṣu, ‘svāharā vātedhāḥ’ ‘ayaṁ vai yajño yo'yaṁ pavate’ (ai. brā. 25 । 8) ityādiśrutibhyaḥ । vāta eva hi calanātmakatvātkriyāsamavāyī, ‘vāta eva yajñasyārambhako vātaḥ pratiṣṭhā’ iti ca śravaṇāt । eṣa ha yan gacchan calan idaṁ sarvaṁ jagat punāti pāvayati śodhayati । na hi acalataḥ śuddhirasti । doṣanirasanaṁ calato hi dṛṣṭaṁ na sthirasya । yat yasmācca yan eṣa idaṁ sarvaṁ punāti, tasmādeṣa eva yajñaḥ yatpunātīti । tasyāsyaivaṁ viśiṣṭasya yajñasya vākca mantroccāraṇe vyāpṛtā, manaśca yathābhūtārthajñāne vyāpṛtam , te ete vāṅmanase vartanī mārgau, yābhyāṁ yajñastāyamānaḥ pravartate te vartanī ; ‘prāṇāpānaparicalanavatyā hi vācaścittasya cottarottarakramo yadyajñaḥ’ (ai. ā. 2 । 3) iti hi śrutyantaram । ato vāṅmanasābhyāṁ yajño vartata iti vāṅmanase vartanī ucyete yajñasya ॥

tayoḥ vartanyoḥ anyatarāṁ vartanīṁ manasā vivekajñānavatā saṁskaroti brahmā ṛtvik , vācā vartanyā hotādhvaryurudgātā ityete trayo'pi ṛtvijaḥ anyatarāṁ vāglakṣaṇāṁ vartanīṁ vācaiva saṁskurvanti । tatraivaṁ sati vāṅmanase vartanī saṁskārye yajñe । atha sa brahmā yatra yasminkāle upākṛte prārabdhe prātaranuvāke śastre, purā pūrvaṁ paridhānīyāyā ṛcaḥ brahmā etasminnantare kāle vyavadati maunaṁ parityajati yadi, tadā anyatarāmeva vāgvartanīṁ saṁskaroti । brahmaṇā saṁskriyamāṇā manovartanī hīyate vinaśyati chidrībhavati anyatarā ; sa yajñaḥ vāgvartanyaiva anyatarayā vartitumaśaknuvan riṣyati । kathamiveti, āha — sa yathaikapāt puruṣaḥ vrajan gacchannadhvānaṁ riṣyati, ratho vaikena cakreṇa vartamāno gacchan riṣyati, evamasya yajamānasya kubrahmaṇā yajño riṣyati vinaśyati । yajñaṁ riṣyantaṁ yajamāno'nuriṣyati । yajñaprāṇo hi yajamānaḥ । ato yukto yajñareṣe reṣastasya । saḥ taṁ yajñamiṣṭvā tādṛśaṁ pāpīyān pāpataro bhavati ॥

atha punaḥ yatra brahmā vidvān maunaṁ parigṛhya vāgvisargamakurvan vartate yāvatparidhānīyāyā na vyavadati, tathaiva sarvartvijaḥ, ubhe eva vartanī saṁskurvanti na hīyate'nyatarāpi । kimivetyāha pūrvoktaviparītau dṛṣṭāntau । evamasya yajamānasya yajñaḥ svavartanībhyāṁ vartamānaḥ pratitiṣṭhati svena ātmanāvinaśyanvartata ityarthaḥ । yajñaṁ pratitiṣṭhantaṁ yajamāno'nupratitiṣṭhati । saḥ yajamānaḥ evaṁ maunavijñānavadbrahmopetaṁ yajñamiṣṭvā śreyānbhavati śreṣṭho bhavatītyarthaḥ ॥

prajāpatiḥ lokānabhyatapat lokānuddiśya tatra sārajighṛkṣayā dhyānalakṣaṇaṁ tapaścacāra । teṣāṁ tapyamānānāṁ lokānāṁ rasān sārarūpānprāvṛhat uddhṛtavān jagrāhetyarthaḥ । kān ? agniṁ rasaṁ pṛthivyāḥ, vāyumantarikṣāt , ādityaṁ divaḥ ॥

punarapyevamevāgnyādyāḥ sa etāstisro devatā uddiśya abhyatapat । tato'pi sāraṁ rasaṁ trayīvidyāṁ jagrāha ॥

sa etāṁ punarabhyatapat trayīṁ vidyām । tasyāstapyamānāyā rasaṁ bhūriti vyāhṛtim ṛgbhyo jagrāha ; bhuvariti vyāhṛtiṁ yajurbhyaḥ ; svariti vyāhṛtiṁ sāmabhyaḥ । ata eva lokadevavedarasā mahāvyāhṛtayaḥ । ataḥ tat tatra yajñe yadi ṛktaḥ ṛksambandhādṛṅnimittaṁ riṣyet yajñaḥ kṣataṁ prāpnuyāt , bhūḥ svāheti gārhapatye juhuyāt । sā tatra prāyaścittiḥ । katham ? ṛcāmeva, taditi kriyāviśeṣaṇam , rasena ṛcāṁ viryeṇa ojasā ṛcāṁ yajñasya ṛksambandhino yajñasya viriṣṭaṁ vicchinnaṁ kṣatarūpamutpannaṁ sandadhāti pratisandhatte ॥

atha yadi yajuṣṭo yajurnimittaṁ riṣyet , bhuvaḥ svāheti dakṣiṇāgnau juhuyāt । tathā sāmanimitte reṣe svaḥ svāhetyāhavanīye juhuyāt । tathā pūrvavadyajñaṁ sandadhāti । brahmanimitte tu reṣe triṣvagniṣu tisṛbhirvyāhṛtibhirjuhuyāt । trayyā hi vidyāyāḥ sa reṣaḥ, ‘atha kena brahmatvamityanayaiva trayyā vidyayā’ ( ? ) iti śruteḥ । nyāyāntaraṁ vā mṛgyaṁ brahmatvanimitte reṣe ॥

tadyathā lavaṇena suvarṇaṁ sandadhyāt । kṣāreṇa ṭaṅkaṇādinā khare mṛdutvakaraṁ hi tat । suvarṇena rajatamaśakyasandhānaṁ sandadhyāt । rajatena tathā trapu, trapuṇā sīsam , sīsena loham , lohena dāru, dāru carmaṇā carmabandhanena । evameṣāṁ lokānāmāsāṁ devatānāmasyāstrayyā vidyāyā vīryeṇa rasākhyenaujasā yajñasya viriṣṭaṁ sandadhāti । bheṣajakṛto ha vā eṣa yajñaḥ — rogārta iva pumāṁścikitsakena suśikṣitena eṣa yajño bhavati । ko'sau ? yatra yasminyajñe evaṁvit yathoktavyāhṛtihomaprāyaścittavit brahmā ṛtvigbhavati sa yajña ityarthaḥ ॥

kiṁ ca, eṣa ha vā udakpravaṇa udaṅnimno dakṣiṇocchrāyo yajño bhavati ; uttaramārgapratipattiheturityarthaḥ । yatraivaṁvidbrahmā bhavati । evaṁvidaṁ ha vai brahmāṇam ṛtvijaṁ prati eṣā anugāthā brahmaṇaḥ stutiparā — yato yata āvartate karma pradeśāt ṛtvijāṁ yajñaḥ kṣatībhavan , tattadyajñasya kṣatarūpaṁ pratisandadhat prāyaścittena gacchati paripālayatītyetat ॥

mānavo brahmā maunācaraṇānmananādvā jñānavattvāt ; tato brahmaivaikaḥ ṛtvik kurūn kartṝn — yoddhṝnārūḍhānaśvā baḍabā yathā abhirakṣati, evaṁvit ha vai brahmā yajñaṁ yajamānaṁ sarvāṁśca ṛtvijo'bhirakṣati, tatkṛtadoṣāpanayanāt । yata evaṁ viśiṣṭo brahmā vidvān , tasmādevaṁvidameva yathoktavyāhṛtyādividaṁ brahmāṇaṁ kurvīta, nānevaṁvidaṁ kadācaneti । dvirabhyāso'dhyāyaparisamāptyarthaḥ ॥

yo ha vai kaścit jyeṣṭhaṁ ca prathamaṁ vayasā śreṣṭhaṁ ca guṇairabhyadhikaṁ veda, sa jyeṣṭhaśca ha vai śreṣṭhaśca bhavati । phalena puruṣaṁ pralobhyābhimukhīkṛtya āha — prāṇo vāva jyeṣṭhaśca vayasā vāgādibhyaḥ ; garbhasthe hi puruṣe prāṇasya vṛttirvāgādibhyaḥpūrvaṁ labdhātmikā bhavati, yayā garbho vivardhate । cakṣurādisthānāvayavaniṣpattau satyāṁ paścādvāgādīnāṁ vṛttilābha iti prāṇo jyeṣṭho vayasā bhavati । śreṣṭhatvaṁ tu pratipādayiṣyati — ‘suhaya’ ityādinidarśanena । ataḥ prāṇa eva jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca asminkāryakaraṇasaṅghāte ॥

yo ha vai vasiṣṭhaṁ vasitṛtamamācchādayitṛtamaṁ vasumattamaṁ vā yo veda, sa tathaiva vasiṣṭho ha bhavati svānāṁ jñātīnām । kastarhi vasiṣṭha iti, āha — vāgvāva vasiṣṭhaḥ, vāgmino hi puruṣā vasanti abhibhavantyanyān vasumattamāśca, ato vāgvasiṣṭhaḥ ॥

yo ha vai pratiṣṭhāṁ veda, sa asmiṁlloke amuṣmiṁśca pare pratitiṣṭhati ha । kā tarhi pratiṣṭheti, āha — cakṣurvāva pratiṣṭhā । cakṣuṣā hi paśyan same ca durge ca pratitiṣṭhati yasmāt , ataḥ pratiṣṭhā cakṣuḥ ॥

yo ha vai sampadaṁ veda, tasmā asmai daivāśca mānuṣāśca kāmāḥ sampadyante ha । kā tarhi sampaditi, āha — śrotraṁ vāva sampat । yasmācchrotreṇa vedā gṛhyante tadarthavijñānaṁ ca, tataḥ karmāṇi kriyante tataḥ kāmasampadityevam , kāmasampaddhetutvācchrotraṁ vāva sampat ॥

yo ha vā āyatanaṁ veda, āyatanaṁ ha mvānāṁ bhavatītyarthaḥ । kiṁ tadāyatanamiti, āha — mano ha vā āyatanam । indriyopahṛtānāṁ viṣayāṇāṁ bhoktrarthānāṁ pratyayarūpāṇāṁ mana āyatanamāśrayaḥ । ato mano ha vā āyatanamityuktam ॥

atha ha prāṇāḥ evaṁ yathoktaguṇāḥ santaḥ ahaṁśreyasi ahaṁ śreyānasmi ahaṁ śreyānasmi ityetasminprayojane vyūdirenānā viruddhaṁ codire uktavantaḥ ॥

te ha te haivaṁ vivadamānā ātmanaḥ śreṣṭhatvavijñānāya prajāpatiṁ pitaraṁ janayitāraṁ kañcidetya ūcuḥ uktavantaḥ — he bhagavan kaḥ naḥ asmākaṁ madhye śreṣṭhaḥ abhyadhikaḥ guṇaiḥ ? ityevaṁ pṛṣṭavantaḥ । tān pitovāca ha — yasmin vaḥ yuṣmākaṁ madhye utkrānte śarīramidaṁ pāpiṣṭhamivātiśayena jīvato'pi samutkrāntaprāṇaṁ tato'pi pāpiṣṭhataramivātiśayena dṛśyeta kuṇapamaspṛśyamaśuciṁ dṛśyeta, saḥ vaḥ yuṣmākaṁ śreṣṭha ityavocat kākvā tadduḥkhaṁ parijihīrṣuḥ ॥

tathokteṣu pitrā prāṇeṣu sā ha vāk uccakrāma utkrāntavatī ; sā ca utkramya saṁvatsaramātraṁ proṣya svavyāpārānnivṛttā satī punaḥ paryetya itarānprāṇānuvāca — kathaṁ kena prakāreṇāśakata śaktavanto yūyaṁ madṛte māṁ vinā jīvituṁ dhārayitumātmānamiti ; te ha ūcuḥ — yathā kalā ityādi, kalāḥ mūkāḥ yathā loke'vadanto vācā jīvanti । katham । prāṇantaḥ prāṇena paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa dhyāyanto manasā, evaṁ sarvakaraṇaceṣṭāṁ kurvanta ityarthaḥ । evaṁ vayamajīviṣmetyarthaḥ । ātmano'śreṣṭhatāṁ prāṇeṣu buddhvā praviveśa ha vāk punaḥ svavyāpāre pravṛttā babhūvetyarthaḥ । samānamanyat cakṣurhoccakrāma śrotraṁ hoccakrāma mano hoccakrāmetyādi । yathā bālā amanasaḥ aprarūḍhamanasa ityarthaḥ ॥

evaṁ parīkṣiteṣu vāgādiṣu, atha anantaraṁ ha sa mukhyaḥ prāṇaḥ uccikramiṣan utkramitumicchan kimakaroditi, ucyate — yathā loke suhayaḥ śobhano'śvaḥ paḍvīśaśaṅkūn pādabandhanakīlān parīkṣaṇāya ārūḍhena kaśayā hataḥ san saṅkhidet samutkhanet samutpāṭayet , evamitarānvāgādīnprāṇān samakhidat samuddhṛtavān । te prāṇāḥ sañcālitāḥ santaḥ svasthāne sthātumanutsahamānāḥ abhisametya mukhyaṁ prāṇaṁ tamūcuḥ — he bhagavan edhi bhava naḥ svāmī, yasmāt tvaṁ naḥ śreṣṭho'si ; mā ca asmāddehādutkramīriti ॥

atha hainaṁ vāgādayaḥ prāṇasya śreṣṭhatvaṁ kāryeṇa āpādayantaḥ āhuḥ — balimiva haranto rājñe viśaḥ । katham ? vāk tāvaduvāca — yadahaṁ vasiṣṭho'smi, yaditi kriyāviśeṣaṇam , yadvasiṣṭhatvaguṇāsmītyarthaḥ ; tvaṁ tadvasiṣṭhaḥ tena vasiṣṭhatvaguṇena tvaṁ tadvasiṣṭho'si tadguṇastvamityarthaḥ । athavā tacchabdo'pi kriyāviśeṣaṇameva । tvatkṛtastvadīyo'sau vasiṣṭhatvaguṇo'jñānānmameti mayā abhimata ityetat । tathottareṣu yojyaṁ cakṣuḥśrotramanaḥsu ॥

śruteridaṁ vacaḥ — yuktamidaṁ vāgādibhirmukhyaṁ prāṇaṁ pratyabhihitam ; yasmānna vai loke vāco na cakṣūṁṣi na śrotrāṇi na manāṁsīti vāgādīni karaṇānyācakṣate laukikā āgamajñā vā ; kiṁ tarhi, prāṇā ityeva ācakṣate kathayanti ; yasmātprāṇo hyevaitāni sarvāṇi vāgādīni karaṇajātāni bhavati ; ato mukhyaṁ prāṇaṁ pratyanurūpameva vāgādibhiruktamiti prakaraṇārthamupasañjihīrṣati ॥

nanu kathamidaṁ yuktaṁ cetanāvanta iva puruṣā ahaṁśreṣṭhatāyai vivadantaḥ anyonyaṁ spardheranniti ; na hi cakṣurādīnāṁ vācaṁ pratyākhyāya pratyekaṁ vadanaṁ sambhavati ; tathā apagamo dehāt punaḥ praveśo brahmagamanaṁ prāṇastutirvopapadyate । tatra agnyādicetanāvaddevatādhiṣṭhitatvāt vāgādīnāṁ cetanāvattvaṁ tāvat siddhamāgamataḥ । tārkikasamayavirodha iti cet dehe ekasminnanekacetanāvattve, na, īśvarasya nimittakāraṇatvābhyupagamāt । ye tāvadīśvaramabhyupagacchanti tārkikāḥ, te manaādikāryakaraṇānāmādhyātmikānāṁ bāhyānāṁ ca pṛthivyādīnāmīśvarādhiṣṭhitānāmeva niyamena pravṛttimicchanti — rathādivat । na ca asmābhiḥ agnyādyāścetanāvatyo'pi devatā adhyātmaṁ bhoktryaḥ abhyupagamyante ; kiṁ tarhi, kāryakaraṇavatīnāṁ hi tāsāṁ prāṇaikadevatābhedānāmadhyātmādhibhūtādhidaivabhedakoṭivikalpānāmadhyakṣatāmātreṇa niyantā īśvaro'bhyupagamyate । sa hyakaraṇaḥ, ‘apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ’ (śve. u. 3 । 19) ityādimantravarṇāt ; ‘hiraṇyagarbhaṁ paśyata jāyamānam’ (śve. u. 4 । 12) ‘hiraṇyagarbhaṁ janayāmāsa pūrvam’ (śve. u. 3 । 4) ityādi ca śvetāśvatarīyāḥ paṭhanti । bhoktā karmaphalasambandhī dehe tadvilakṣaṇo jīva iti vakṣyāmaḥ । vāgādīnāṁ ca iha saṁvādaḥ kalpitaḥ viduṣo'nvayavyatirekābhyāṁ prāṇaśreṣṭhatānirdhāraṇārtham— yathā loke puruṣā anyonyamātmanaḥ śreṣṭhatāyai vivadamānāḥ kañcidguṇaviśeṣābhijñaṁ pṛcchanti ko naḥ śreṣṭho guṇairiti ; tenoktā aikaikaśyena adaḥ kāryaṁ sādhayitumudyacchata, yenādaḥ kāryaṁ sādhyate, sa vaḥ śreṣṭhaḥ — ityuktāḥ tathaivodyacchantaḥ ātmano'nyasya vā śreṣṭhatāṁ nirdhārayanti — tathemaṁ saṁvyavahāraṁ vāgādiṣu kalpitavatī śrutiḥ — kathaṁ nāma vidvān vāgādīnāmekaikasyābhāve'pi jīvanaṁ dṛṣṭaṁ na tu prāṇasyeti prāṇaśreṣṭhatāṁ pratipadyeteti । tathā ca śrutiḥ kauṣītakinām — ‘jīvati vāgapeto mūkānhi paśyāmo jīvati cakṣurapeto'ndhānhi paśyāmo jīvati śrotrāpeto badhirānhi paśyāmo jīvati manopeto bālānhi paśyāmo jīvati bāhucchinno jīvatyūrucchinnaḥ’ (śāṁ. ā. 5 । 3) ityādyā ॥

sa hovāca mukhyaḥ prāṇaḥ — kiṁ me'nnaṁ bhaviṣyatīti । mukhyaṁ prāṇaṁ praṣṭāramiva kalpayitvā vāgādīnprativaktṝniva kalpayantī śrutirāha — yadidaṁ loke'nnajātaṁ prasiddham ā śvabhyaḥ śvabhiḥ saha ā śakunibhyaḥ saha śakunibhiḥ sarvaprāṇināṁ yadannam , tat tavānnamiti hocurvāgādaya iti । prāṇasyasarvamannaṁ prāṇo'ttā sarvasyānnasyetyevaṁ pratipattaye kalpitākhyāyikārūpādvyāvṛtya svena śrutirūpeṇa āha — tadvai etat yatkiñcilloke prāṇibhirannamadyate, anasya prāṇasya tadannaṁ prāṇenaiva tadadyata ityarthaḥ । sarvaprakāraceṣṭāvyāptiguṇapradarśanārtham ana iti prāṇasya pratyakṣaṁ nāma । prādyupasargapūrvatve hi viśeṣagatireva syāt । tathā ca sarvānnānāmatturnāmagrahaṇamitīdaṁ pratyakṣaṁ nāma ana iti sarvānnānāmattuḥ sākṣādabhidhānam । na ha vā evaṁvidi yathoktaprāṇavidi prāṇo'hamasmi sarvabhūtasthaḥ sarvānnānāmatteti, tasminnevaṁvidi ha vai kiñcana kiñcidapi prāṇibhiradyaṁ sarvaiḥ anannam anadyaṁ na bhavati, sarvamevaṁvidyannaṁ bhavatītyarthaḥ, prāṇabhūtatvādviduṣaḥ, ‘prāṇādvā eṣa udeti prāṇe'stameti’ ityupakramya ‘evaṁvido ha vā udeti sūrya evaṁvidyastameti’ ( ? ) iti śrutyantarāt ॥

sa ha uvāca punaḥ prāṇaḥ — pūrvavadeva kalpanā । kiṁ me vāso bhaviṣyatīti । āpa iti hocurvāgādayaḥ । yasmātprāṇasya vāsaḥ āpaḥ, tasmādvā etadaśiṣyantaḥ bhokṣyamāṇā bhuktavantaśca brāhmaṇā vidvāṁsaḥ etatkurvanti । kim ? adbhiḥ vāsasthānīyābhiḥ purastāt bhojanātpūrvam upariṣṭācca bhojanādūrdhvaṁ ca paridadhati paridhānaṁ kurvanti mukhyasya prāṇasya । lambhuko lambhanaśīlo vāso ha bhavati ; vāsaso labdhaiva bhavatītyarthaḥ । anagno ha bhavati । vāsaso lambhukatvenārthasiddhaivānagnateti anagno ha bhavatītyuttarīyavānbhavatītyetat ॥

bhokṣyamāṇasya bhuktavataśca yadācamanaṁ śuddhyarthaṁ vijñātam , tasmin prāṇasya vāsa iti darśanamātramiha vidhīyate — adbhiḥ paridadhatīti ; na ācamanāntaram — yathā laukikaiḥ prāṇibhiradyamānamannaṁ prāṇasyeti darśanamātram , tadvat ; kiṁ me'nnaṁ kiṁ me vāsa ityādipraśnaprativacanayostulyatvāt । yadyācamanamapūrvaṁ tādarthyena kriyeta, tadā kṛmyādyannamapi prāṇasya bhakṣyatvena vihitaṁ syāt । tulyayorvijñānārthayoḥ praśnaprativacanayoḥ prakaraṇasya vijñānārthatvādardhajaratīyo nyāyo na yuktaḥ kalpayitum । yattu prasiddhamācamanaṁ prāyatyārthaṁ prāṇasyānagnatārthaṁ ca na bhavatītyucyate, na tathā vayamācamanamubhayārthaṁ brūmaḥ । kiṁ tarhi, prāyatyārthācamanasādhanabhūtā āpaḥ prāṇasya vāsa iti darśanaṁ codyata iti brūmaḥ । tatra ācamanasyobhayārthatvaprasaṅgadoṣacodanā anupapannā । vāso'rtha eva ācamane taddarśanaṁ syāditi cet , na, vāsojñānārthavākye vāsorthāpūrvācamanavidhāne tatrānagnatārthatvadṛṣṭividhāne ca vākyabhedaḥ । ācamanasya tadarthatvamanyārthatvaṁ ceti pramāṇābhāvāt ॥

tadetatprāṇadarśanaṁ stūyate । katham ? taddhaitatprāṇadarśanaṁ satyakāmo jābālo gośrutaye nāmnā vaiyāghrapadyāya vyāghrapado'patyaṁ vaiyāghrapadyaḥ tasmai gośrutyākhyāya uktvā uvāca anyadapi vakṣyamāṇaṁ vacaḥ । kiṁ taduvāceti, āha — yadyapi śuṣkāya sthāṇave etaddarśanaṁ brūyātprāṇavit , jāyeran utpadyeranneva asminsthāṇau śākhāḥ praroheyuśca palāśāni patrāṇi, kimu jīvate puruṣāya brūyāditi ॥

atha anantaraṁ yadi mahat mahattvaṁ jigamiṣet gantumicchet , mahattvaṁ prāptuṁ yadi kāmayetetyarthaḥ, tasyedaṁ karma vidhīyate । mahattve hi sati śrīrupanamate । śrīmato hi arthaprāptaṁ dhanam , tataḥ karmānuṣṭhānam , tataśca devayānaṁ pitṛyāṇaṁ vā panthānaṁ pratipatsyata ityetatprayojanamurarīkṛtya mahattvaprepsoridaṁ karma, na viṣayopabhogakāmasya । tasyāyaṁ kālādividhirucyate — amāvāsyāyāṁ dīkṣitvā dīkṣita iva bhūmiśayanādiniyamaṁ kṛtvā taporūpaṁ satyavacanaṁ brahmacaryamityādidharmavānbhūtvetyarthaḥ । na punardaikṣameva karmajātaṁ sarvamupādatte, atadvikāratvānmanthākhyasya karmaṇaḥ । ‘upasadvratī’ (bṛ. u. 6 । 3 । 1) iti śrutyantarāt payomātrabhakṣaṇaṁ ca śuddhikāraṇaṁ tapa upādatte । paurṇamāsyāṁ rātrau karma ārabhate — sarvauṣadhasya grāmyāraṇyānāmoṣadhīnāṁ yāvacchaktyalpamalpamupādāya tadvituṣīkṛtya āmameva piṣṭaṁ dadhimadhunoraudumbare kaṁsākāre camasākāre vā pātre śrutyantarātprakṣipya upamathya agrataḥ sthāpayitvā jyeṣṭhāya śreṣṭhāya svāhetyagnāvāvasathye ājyasya āvāpasthāne hutvā sruvasaṁlagnaṁ manthe sampātamavanayet saṁsravamadhaḥ pātayet ॥

samānamanyat , vasiṣṭhāya pratiṣṭhāyai sampade āyatanāya svāheti, pratyekaṁ tathaiva sampātamavanayet hutvā ॥

atha pratisṛpya agnerīṣadapasṛtya añjalau manthamādhāya japati imaṁ mantram — amo nāmāsyamā hi te ; ama iti prāṇasya nāma । annena hi prāṇaḥ prāṇiti dehe ityato manthadravyaṁ prāṇasya annatvāt prāṇatvena stūyate amo nāmāsīti ; kutaḥ ? yataḥ amā saha hi yasmātte tava prāṇabhūtasya sarvaṁ samastaṁ jagadidam , ataḥ । sa hi prāṇabhūto mantho jyeṣṭhaḥ śreṣṭhaśca ; ata eva ca rājā dīptimān adhipatiśca adhiṣṭhāya pālayitā sarvasya । saḥ mā māmapi manthaḥ prāṇo jyaiṣṭhyādiguṇapūgamātmanaḥ gamayatu, ahamevedaṁ sarvaṁ jagadasāni bhavāni prāṇavat । iti - śabdo mantraparisamāptyarthaḥ ॥

atha anantaraṁ khalu etayā vakṣyamāṇayā ṛcā pacchaḥ pādaśaḥ ācāmati bhakṣayati, mantrasyaikaikena pādenaikaikaṁ grāsaṁ bhakṣayati । tat bhojanaṁ savituḥ sarvasya prasavituḥ, prāṇamādityaṁ ca ekīkṛtyocyate, ādityasya vṛṇīmahe prārthayemahi mantharūpam ; yenānnena sāvitreṇa bhojanenopabhuktena vayaṁ savitṛsvarūpāpannā bhavemetyabhiprāyaḥ । devasya savituriti pūrveṇa sambandhaḥ । śreṣṭhaṁ praśasyatamaṁ sarvānnebhyaḥ sarvadhātamaṁ sarvasya jagato dhārayitṛtamam atiśayena vidhātṛtamamiti vā ; sarvathā bhojanaviśeṣaṇam । turaṁ tvaraṁ tūrṇaṁ śīghramityetat , bhagasya devasya savituḥ svarūpamiti śeṣaḥ ; dhīmahi cintayemahi viśiṣṭabhojanena saṁskṛtāḥ śuddhātmānaḥ santa ityabhiprāyaḥ । athavā bhagasya śriyaḥ kāraṇaṁ mahattvaṁ prāptuṁ karma kṛtavanto vayaṁ taddhīmahi cintayemahīti sarvaṁ ca manthalepaṁ pibati । nirṇijya prakṣālya kaṁsaṁ kaṁsākāraṁ camasaṁ camasākāraṁ vā audumbaraṁ pātram ; pītvā ācamya paścādagneḥ prākśirāḥ saṁviśati carmaṇi vā ajine sthaṇḍile kevalāyāṁ vā bhūmau, vācaṁyamo vāgyataḥ sannityarthaḥ, aprasāho na prasahyate nābhibhūyate stryādyaniṣṭasvapnadarśanena yathā, tathā saṁyatacittaḥ sannityarthaḥ । sa evaṁbhūto yadi striyaṁ paśyetsvapneṣu tadā vidyātsamṛddhaṁ mamedaṁ karmeti ॥

tadetasminnarthe eṣa śloko mantro'pi bhavati — yadā karmasu kāmyeṣu kāmārtheṣu striyaṁ svapneṣu svapnadarśaneṣu svapnakāleṣu vā paśyati, samṛddhiṁ tatra jānīyāt , karmaṇāṁ phalaniṣpattirbhaviṣyatīti jānīyādityarthaḥ ; tasmiṁstryādipraśastasvapnadarśane satītyabhiprāyaḥ । dviruktiḥ karmasamāptyarthā ॥

śvetaketurnāmataḥ, ha iti aitihyārthaḥ, aruṇasyāpatyamāruṇiḥ tasyāpatyamāruṇeyaḥ pañcālānāṁ janapadānāṁ samitiṁ sabhām eyāya ājagāma । tamāgatavantaṁ ha pravāhaṇo nāmataḥ jīvalasyāpatyaṁ jaivaliḥ uvāca uktavān — he kumāra anu tvā tvām aśiṣat anvaśiṣat pitā ? kimanuśiṣṭastvaṁ pitretyarthaḥ । ityuktaḥ sa āha — anu hi anuśiṣṭo'smi bhagava iti sūcayannāha ॥

taṁ ha uvāca — yadyanuśiṣṭo'si, vettha yaditaḥ asmāllokāt adhi ūrdhvaṁ yatprajāḥ prayanti yadgacchanti, tatkiṁ jānīṣe ityarthaḥ । na bhagava ityāha itaraḥ, na jāne'haṁ tat yatpṛcchasi । evaṁ tarhi, vettha jānīṣe yathā yena prakāreṇa punarāvartanta iti । na bhagava iti pratyāha । vettha pathormārgayoḥ sahaprayāṇayordevayānasya pitṛyāṇasya ca vyāvartanā vyāvartanamitaretaraviyogasthānaṁ saha gacchatāmityarthaḥ ॥

vettha yathā asau lokaḥ pitṛsambandhī — yaṁ prāpya punarāvartante, bahubhiḥ prayadbhirapi yena kāraṇena na sampūryate iti । na bhagava iti pratyāha । vettha yathā yena krameṇa pañcamyāṁ pañcasaṅkhyākāyāmāhutau hutāyām āhutinirvṛttā āhutisādhanāśca āpaḥ puruṣavacasaḥ puruṣa ityevaṁ vaco'bhidhānaṁ yāsāṁ hūyamānānāṁ krameṇa ṣaṣṭhāhutibhūtānāṁ tāḥ puruṣavacasaḥ puruṣaśabdavācyā bhavanti puruṣākhyāṁ labhanta ityarthaḥ । ityukto naiva bhagava ityāha ; naivāhamatra kiñcana jānāmītyarthaḥ ॥

atha evamajñaḥ san kimanu kasmāttvam anuśiṣṭo'smīti — avocathā uktavānasi ; yo hi imāni mayā pṛṣṭānyarthajātāni na vidyāt na vijānīyāt , kathaṁ sa vidvatsu anuśiṣṭo'smīti bruvīta । ityevaṁ sa śvetaketuḥ rājñā āyastaḥ āyāsitaḥ san piturardhaṁ sthānam eyāya āgatavān , taṁ ca pitaramuvāca — ananuśiṣya anuśāsanamakṛtvaiva mā māṁ kila bhagavān samāvartanakāle'bravīt uktavān anu tvāśiṣam anvaśiṣaṁ tvāmiti ॥

yataḥ pañca pañcasaṅkhyākānpraśnān rājanyabandhuḥ rājanyā bandhavo'syeti rājanyabandhuḥ svayaṁ durvṛtta ityarthaḥ, aprākṣīt pṛṣṭavān । teṣāṁ praśnānāṁ naikañcana ekamapi nāśakaṁ na śaktavānahaṁ vivaktuṁ viśeṣeṇārthato nirṇetumityarthaḥ । sa ha uvāca pitā — yathā mā māṁ vatsa tvaṁ tadā āgatamātra eva etānpraśnān avada uktavānasi — teṣāṁ naikañcana aśakaṁ vivaktumiti, tathā māṁ jānīhi, tvadīyājñānena liṅgena mama tadviṣayamajñānaṁ jānīhītyarthaḥ । katham । yathā ahameṣāṁ praśnānām ekaṁ cana ekamapi na veda na jāne iti — yathā tvamevāṅga etānpraśnān na jānīṣe, tathā ahamapi etānna jāne ityarthaḥ । ato mayyanyathābhāvo na kartavyaḥ । kuta etadevam । yato na jāne ; yadyahamimānpraśnān avediṣyaṁ viditavānāsmi, kathaṁ te tubhyaṁ priyāya putrāya samāvartanakāle purā nāvakṣyaṁ noktavānasmi — ityuktvā sa ha gautamaḥ gotrataḥ rājñaḥ jaivaleḥ ardhaṁ sthānam eyāya gatavān । tasmai ha gautamāya prāptāya arhām arhaṇāṁ cakāra kṛtavān । sa ca gautamaḥ kṛtātithyaḥ uṣitvā paredyuḥ prātaḥkāle sabhāge sabhāṁ gate rājñi udeyāya । bhajanaṁ bhāgaḥ pūjā sevā saha bhāgena vartamāno vā sabhāgaḥ pūjyamāno'nyaiḥ svayaṁ gotamaḥ udeyāya rājānamudgatavān । taṁ hovāca gautamaṁ rājā — mānuṣasya bhagavangautama manuṣyasambandhino vittasya grāmādeḥ varaṁ varaṇīyaṁ kāmaṁ vṛṇīthāḥ prārthayethāḥ । sa ha uvāca gautamaḥ — tavaiva tiṣṭhatu rājan mānuṣaṁ vittam ; yāmeva kumārasya mama putrasya ante samīpe vācaṁ pañcapraśnalakṣaṇām abhāṣathāḥ uktavānasi, tāmeva vācaṁ me mahyaṁ brūhi kathaya — ityukto gautamena rājā sa ha kṛcchrī duḥkhī babhūva — kathaṁ tvidamiti ॥

sa ha kṛcchrībhūtaḥ apratyākhyeyaṁ brāhmaṇaṁ manvānaḥ nyāyena vidyā vaktavyeti matvā taṁ ha gautamaṁ ciraṁ dīrghakālaṁ vasa — ityevamājñāpayāñcakāra ājñaptavān । yatpūrvaṁ prakhyātavān rājā vidyām , yacca paścācciraṁ vasetyājñaptavān , tannimittaṁ brāhmaṇaṁ kṣamāpayati hetuvacanoktyā । taṁ ha uvāca rājā — sarvavidyo brāhmaṇo'pi san yathā yena prakāreṇa mā māṁ he gautama avadaḥ tvam — tāmeva vidyālakṣaṇāṁ vācaṁ me brūhi — ityajñānāt , tena tvaṁ jānīhi । tatrāsti vaktavyam — yathā yena prakāreṇa iyaṁ vidyā prāk tvatto brāhmaṇān na gacchati na gatavatī, na ca brāhmaṇā anayā vidyayā anuśāsitavantaḥ, tathā etatprasiddhaṁ loke yataḥ, tasmādu purā pūrvaṁ sarveṣu lokeṣu kṣattrasyaiva kṣattrajātereva anayā vidyayā praśāsanaṁ praśāstṛtvaṁ śiṣyāṇāmabhūt babhūva ; kṣattriyaparamparayaiveyaṁ vidyā etāvantaṁ kālamāgatā ; tathāpyahetāṁ tubhyaṁ vakṣyāmi ; tvatsampradānādūrdhvaṁ brāhmaṇāngamiṣyati ; ato mayā yaduktam , tatkṣantumarhasītyuktvā tasmai ha uvāca vidyāṁ rājā ॥

asau vāva loko gautamāgnirityādi । iha sāyamprātaragnihotrāhutī hute payaādisādhane śraddhāpuraḥsare āhavanīyāgnisamiddhūmārciraṅgāravisphuliṅgabhāvite kartrādikārakabhāvite ca antarikṣakrameṇotkramya dyulokaṁ praviśantyau sūkṣmabhūte apsamavāyitvādapśabdavācye śraddhāhetutvācca śraddhāśabdavācye । tayoradhikaraṇaḥ agniḥ anyacca tatsambandhaṁ samidādītyucyate । yā ca asāvagnyādibhāvanā āhutyoḥ, sāpi tathaiva nirdiśyate । asau vāva loko'gniḥ he gautama — yathāgnihotrādhikaraṇamāhavanīya iha । tasyāgnerdyulokākhyasya āditya eva samit , tena hi iddhaḥ asau loko dīpyate, ataḥ samindhanāt samidādityaḥ raśmayo dhūmaḥ, tadutthānāt ; samidho hi dhūma uttiṣṭhati । ahararciḥ prakāśasāmānyāt , ādityakāryatvācca । candramā aṅgārāḥ, ahnaḥ praśame'bhivyakteḥ ; arciṣo hi praśame'ṅgārā abhivyajyante । nakṣatrāṇi visphuliṅgāḥ, candramaso'vayavā iva viprakīrṇatvasāmānyāt ॥

tasminnetasmin yathoktalakṣaṇe'gnau devā yajamānaprāṇā agnyādirūpā adhidaivatam । śraddhām agnihotrāhutipariṇāmāvasthārūpāḥ sūkṣmā āpaḥ śraddhābhāvitāḥ śraddhā ucyante, ‘pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti’ (chā. u. 5 । 3 । 3) ityapāṁ homyatayā praśne śrutatvāt ; ‘śraddhā vā āpaḥ śraddhāmevārabhya praṇīya pracaranti’ (tai. brā. 3 । 2 । 4 । 28) iti ca vijñāyate । tāṁ śraddhām abrūpāṁ juhvati ; tasyā āhuteḥ somo rājā apāṁ śraddhāśabdavācyānāṁ dyulokāgrau hutānāṁ pariṇāmaḥ somo rājā sambhavati — yathā ṛgvedādipuṣparasā ṛgādimadhukaropanītāste āditye yaśaādikāryaṁ rohitādirūpalakṣaṇamārabhante ityuktam — tathemā agnihotrāhutisamavāyinyaḥ sūkṣmāḥ śraddhāśabdavācyā āpaḥ dyulokamanupraviśya cāndraṁ kāryamārabhante phalarūpamagnihotrāhutyoḥ । yajamānāśca tatkartāra āhutimayā āhutibhāvanā bhāvitā āhutirūpeṇa karmaṇā ākṛṣṭāḥ śraddhāpsamavāyino dyulokamanupraviśaya somabhūtā bhavanti । tadarthaṁ hi tairagnihotraṁ hutam । atra tu āhutipariṇāma eva pañcāgnisambandhakrameṇa prādhānyena vivakṣita upāsanārthaṁ na yajamānānāṁ gatiḥ । tāṁ tvaviduṣāṁ dhūmādikrameṇottaratra vakṣyati, viduṣāṁ ca uttarā vidyākṛtām ॥

dvitīyahomaparyāyārthamāha — parjanyo vāva parjanya eva gautamāgniḥ parjanyo nāma vṛṣṭyupakaraṇābhimānī devatāviśeṣaḥ । tasya vāyureva samit , vāyunā hi parjanyo'gniḥ samidhyate ; purovātādiprābalye vṛṣṭidarśanāt । abhraṁ dhūmaḥ, dhūmakāryatvāddhūmavacca lakṣyamāṇatvāt । vidyudarciḥ, prakāśasāmānyāt । aśaniḥ aṅgārāḥ, kāṭhinyādvidyutsambandhādvā । hrādanayo visphuliṅgāḥ hrādanayaḥ garjitaśabdāḥ meghānām , viprakīrṇatvasāmānyāt ॥

tasminnetasminnagnau devāḥ pūrvavatsomaṁ rājānaṁ juhvati । tasyā āhutervarṣaṁ sambhavati ; śraddhākhyā āpaḥ somākārapariṇatā dvitīye paryāye parjanyāgniṁ prāpya vṛṣṭitvena pariṇamante ॥

pṛthivī vāva gautamāgnirityādi pūrvavat । tasyāḥ pṛthivyākhyasyāgneḥ saṁvatsara eva samit , saṁvatsareṇa hi kālena samiddhā pṛthivī vrīhyādiniṣpattaye bhavati । ākāśo dhūmaḥ, pṛthivyā ivotthita ākāśo dṛśyate — yathā agnerdhūmaḥ । rātrirarciḥ, pṛthivyā hi aprakāśātmikāyā anurūpā rātriḥ, tamorūpatvāt — agnerivānurūpamarciḥ । diśaḥ aṅgārāḥ, upaśāntatvasāmānyāt । avāntaradiśaḥ visphuliṅgāḥ, kṣudratvasāmānyāt ॥

tasminnityādi samānam । tasyā āhuterannaṁ vrīhiyavādi sambhavati ॥

puruṣo vāva gautamāgniḥ । tasya vāgeva samit , vācā hi mukhena samidhyate puruṣo na mūkaḥ । prāṇo dhūmaḥ, dhūma iva mukhānnirgamanāt । jihvā arciḥ, lohitatvāt । cakṣuḥ aṅgārāḥ, bhāsa āśrayatvāt । śrotraṁ visphuliṅgāḥ, viprakīrṇatvasāmyāt ॥

samānamanyat । annaṁ juhvati vrīhyādisaṁskṛtam । tasyā āhute retaḥ sambhavati ॥

yoṣā vāva gautamāgniḥ । tasyā upastha eva samit , tena hi sā putrādyutpādanāya samidhyate । yadupamantrayate sa dhūmaḥ, strīsambhavādupamantraṇasya । yonirarciḥ lohitatvāt । yadantaḥ karoti te'ṅgārāḥ, agnisambandhāt । abhinandāḥ sukhalavāḥ visphuliṅgāḥ, kṣudratvāt ॥

tasminnetasminnagnau devā reto juhvati । tasyā āhutergarbhaḥ sambhavatīti । evaṁ śraddhāsomavarṣānnaretohavanaparyāyakrameṇa āpa eva garbhībhūtāstāḥ । tatra apāmāhutisamavāyitvāt prādhānyavivakṣā — āpaḥ pañcamyāmāhutau puruṣavacaso bhavantīti । na tvāpa eva kevalāḥ somādikāryamārabhante । na ca āpo'trivṛtkṛtāḥ santīti । trivṛtkṛtatve'pi viśeṣa saṁjñālābho dṛṣṭaḥ — pṛthivīyamimā āpo'yamagnirityanyatamabāhulyanimittaḥ । tasmātsamuditānyeva bhūtānyabbāhulyātkarmasamavāyīni somādikāryārambhakāraṇyāpa ityucyante । dṛśyate ca dravabāhulyaṁ somavṛṣṭyannaretodeheṣu । bahudravaṁ ca śarīraṁ yadyapi pārthivam । tatra pañcamyāmāhutau hutāyāṁ retorūpā āpo garbhībhūtāḥ ॥

iti tu evaṁ tu pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavantīti vyākhyātaḥ ekaḥ praśnaḥ । yattu dyulokādimāṁ pratyāvṛttayorāhutyoḥ pṛthivīṁ puruṣaṁ striyaṁ krameṇa āviśya lokaṁ pratyutthāyī bhavatīti vājasaneyake uktam , tatprāsaṅgikamihocyate । iha ca prathame praśne uktam — vettha yadito'dhi prajāḥ prayantīti । tasya ca ayamupakramaḥ — sa garbho'pāṁ pañcamaḥ pariṇāmaviśeṣa āhutikarmasamavāyinīnāṁ śraddhāśabdavācyānām ulbāvṛtaḥ ulbena jarāyuṇā āvṛtaḥ veṣṭitaḥ daśa vā nava vā māsān antaḥ mātuḥ kukṣau śayitvā yāvadvā yāvatā kālena nyūnenātiriktena vā atha anantaraṁ jāyate ॥

ulbāvṛta ityādi vairāgyahetoridamucyate । kaṣṭaṁ hi mātuḥ kukṣau mūtrapūrīṣavātapittaśleṣmādipūrṇe tadanuliptasya garbhasyolbāśucipaṭāvṛtasya lohitasaretośucibījasya māturaśitapītarasānupraveśena vivardhamānasya niruddhaśaktibalavīryatejaḥprajñāceṣṭasya śayanam । tato yonidvāreṇa pīḍyamānasya kaṣṭatarā niḥsṛtirjanmeti vairāgyaṁ grāhayati, muhūrtamapyasahyaṁ daśa vā nava vā māsānatidīrghakālamantaḥ śayitveti ca ॥

sa evaṁ jātaḥ yāvadāyuṣaṁ punaḥ punarghaṭīyantravadgamanāgamanāya karma kurvan kulālacakravadvā tiryagbhramaṇāya yāvatkarmaṇopāttamāyuḥ tāvajjīvati । tamenaṁ kṣīṇāyuṣaṁ pretaṁ mṛtaṁ diṣṭaṁ karmaṇā nirdiṣṭaṁ paralokaṁ prati — yadi cejjīvan vaidike karmaṇi jñāne vā adhikṛtaḥ — tamenaṁ mṛtam itaḥ asmādgrāmāt agnaye agnyartham ṛtvijo haranti putrā vā antyakarmaṇe । yata eva ita āgataḥ agneḥ sakāśāt śraddhādyāhutikrameṇa, yataśca pañcabhyo'gnibhyaḥ sambhūtaḥ utpannaḥ bhavati, tasmai eva agnaye haranti svāmeva yonim agnim āpādayantītyarthaḥ ॥

‘vettha yadito'dhi prajāḥ prayanti’ (chā. u. 5 । 3 । 2) ityayaṁ praśnaḥ pratyupasthito'pākartavyatayā । tat tatra lokaṁ prati utthitānām adhikṛtānāṁ gṛhamedhināṁ ye ittham evaṁ yathoktaṁ pañcāgnidarśanam — dyulokādyagnibhyo vayaṁ krameṇa jātā agnisvarūpāḥ pañcāgnyātmānaḥ — ityevaṁ viduḥ jānīyuḥ । kathamavagamyate itthaṁ viduriti gṛhasthā eva ucyante nānya iti । gṛhasthānāṁ ye tvanitthaṁvidaḥ kevaleṣṭāpūrtadattaparāḥ te dhūmādinā candraṁ gacchantīti vakṣyati । ye ca araṇyopalakṣitā vaikhānasāḥ parivrājakāśca śraddhā tapa ityupāsate, teṣāṁ ca itthaṁvidbhiḥ saha arcirādinā gamanaṁ vakṣyati, pāriśeṣyādagnihotrāhutisambandhācca gṛhasthā eva gṛhyante — itthaṁ viduriti । nanu brahmacāriṇo'pyagṛhītā grāmaśrutyā araṇyaśrutyā ca anupalakṣitā vidyante, kathaṁ pāriśeṣyasiddhiḥ ? naiṣa doṣaḥ । purāṇasmṛtiprāmāṇyāt ūrdhvaretasāṁ naiṣṭhikabrahmacāriṇām uttareṇāryamṇaḥ panthāḥ prasiddhaḥ, ataḥ te'pyaraṇyavāsibhiḥ saha gamiṣyanti । upakurvāṇakāstu svādhyāyagrahaṇārthā iti na viśeṣanirdeśārhāḥ । nanu ūrdhvaretastvaṁ cet uttaramārgapratipattikāraṇaṁ purāṇasmṛtiprāmāṇyādiṣyate, itthaṁvittvamanarthakaṁ prāptam । na, gṛhasthānpratyarthavattvāt । ye gṛhasthā anitthaṁvidaḥ, teṣāṁ svabhāvato dakṣiṇo dhūmādiḥ panthāḥ prasiddhaḥ, teṣāṁ ya itthaṁ viduḥ saguṇaṁ vā anyadbrahma viduḥ, ‘atha yadu caivāsmiñśavyaṁ kurvanti yadi ca nārciṣameva’ (chā. u. 4 । 15 । 5) iti liṅgāt uttareṇa te gacchanti । nanu ūrdhvaretasāṁ gṛhasthānāṁ ca samāne āśramitve ūrdhvaretasāmeva uttareṇa pathā gamanaṁ na gṛhasthānāmiti na yuktam agnihotrādivaidikakarmabāhulye ca sati ; naiṣa doṣaḥ, apūtā hi te — śatrumitrasaṁyoganimittau hi teṣāṁ rāgadveṣau, tathā dharmādharmau hiṁsānugrahanimittau, hiṁsānṛtamāyābrahmacaryādi ca bahvaśuddhikāraṇamaparihāryaṁ teṣām , ato'pūtāḥ । apūtatvāt na uttareṇa pathā gamanam । hiṁsānṛtamāyābrahmacaryādiparihārācca śuddhātmāno hi itare, śatrumitrarāgadveṣādiparihārācca virajasaḥ ; teṣāṁ yukta uttaraḥ panthāḥ । tathā ca paurāṇikāḥ — ‘ye prajāmīṣire'dhīrāste śmaśānāni bhejire । ye prajāṁ neṣire dhīrāste'mṛtatvaṁ hi bhejire’ ( ? ) ityāhuḥ । itthaṁvidāṁ gṛhasthānāmaraṇyavāsināṁ ca samānamārgatve'mṛtatvaphale ca sati, araṇyavāsināṁ vidyānarthakyaṁ prāptam ; tathā ca śrutivirodhaḥ — ‘na tatra dakṣiṇā yanti nāvidvāṁsastapasvinaḥ’ (śata. brā. 10 । 5 । 4 । 16) iti, ‘sa enamavidito na bhunakti’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) iti ca viruddham । na, ābhūtasamplavasthānasyāmṛtatvena vivakṣitatvāt । tatraivoktaṁ paurāṇikaiḥ — ‘ābhūtasamplavaṁ sthānamamṛtatvaṁ hi bhāṣyate’ (vi. pu. 2 । 8 । 97) iti । yacca ātyantikamamṛtatvam , tadapekṣayā ‘na tatra dakṣiṇā yanti’ ‘sa enamavidito na bhunakti’ ityādyāḥ śrutayaḥ — ityato na virodhaḥ । ‘na ca punarāvartante’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti ‘imaṁ mānavamāvartaṁ nāvartante’ (chā. u. 4 । 15 । 5) ityādi śrutivirodha iti cet , na ; ‘imaṁ mānavam’ iti viśeṣaṇāt ‘teṣāmiha na punarāvṛttirasti’ (bṛ. mā. 6 । 1 । 18) iti ca । yadi hi ekāntenaiva nāvarteran , imaṁ mānavam iha iti ca viśeṣaṇamanarthakaṁ syāt । imamiha ityākṛtimātramucyata iti cet , na ; anāvṛttiśabdenaiva nityānāvṛttyarthasya pratītatvāt ākṛtikalpanā anarthikā । ataḥ imamiha iti ca viśeṣaṇārthavattvāya anyatra āvṛttiḥ kalpanīyā । na ca sadekamevādvitīyamityevaṁ pratyayavatāṁ mūrdhanyanāḍyā arcirādimārgeṇa gamanam , ‘brahmaiva sanbrahmāpyeti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6) ‘tasmāttatsarvamabhavat’ (bṛ. u. 1 । 4 । 9) ‘na tasya prāṇā utkrāmanti । ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 6)‘atraiva samavalīyante’ (bṛ. u. 3 । 2 । 11) ityādiśrutiśatebhyaḥ । nanu tasmājjīvāduccikramiṣoḥ prāṇā notkrāmanti sahaiva gacchantītyayamarthaḥ kalpyata iti cet ; na, ‘atraiva samavalīyante’ iti viśeṣaṇānarthakyāt , ‘sarve prāṇā anūtkrāmanti’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti ca prāṇairgamanasya prāptatvāt । tasmādutkrāmantītyanāśaṅkaivaiṣā । yadāpi mokṣasya saṁsāragativailakṣaṇyātprāṇānāṁ jīvena saha āgamanamāśaṅkya tasmānnotkrāmantītyucyate, tadāpi ‘atraiva samavalīyante’ iti viśeṣaṇamanarthakaṁ syāt । na ca prāṇairviyuktasya gatirupapadyate jīvatvaṁ vā, sarvagatatvātsadātmano niravayavatvāt prāṇasambandhamātrameva hi agnivisphuliṅgavajjīvatvabhedakāraṇamityataḥ tadviyoge jīvatvaṁ gatirvā na śakyā parikalpayitum , śrutayaścetpramāṇam । na ca sato'ṇuravayavaḥ sphuṭito jīvākhyaḥ sadrūpaṁ chidrīkurvan gacchatīti śakyaṁ kalpayitum । tasmāt ‘tayordhvamāyannamṛtatvameti’ (chā. u. 8 । 6 । 6) iti saguṇabrahmopāsakasya prāṇaiḥ saha nāḍyā gamanam , sāpekṣameva ca amṛtatvam , na sākṣānmokṣa iti gamyate, ‘tadaparājitā pūstadairaṁ madīyaṁ saraḥ’ (chā. u. 8 । 5 । 3) ityādyuktvā ‘teṣāmevaiṣa brahmalokaḥ’ (chā. u. 8 । 5 । 4) iti viśeṣaṇāt ॥

ataḥ pañcāgnivido gṛhasthāḥ, ye ca ime araṇye vānaprasthāḥ parivrājakāśca saha naiṣṭhikabrahmacāribhiḥ śraddhā tapa ityevamādyupāsate śraddhadhānāstapasvinaścetyarthaḥ ; upāsanaśabdastātparyārthaḥ ; iṣṭāpūrte dattamityupāsata iti yadvat । śrutyantarāt ye ca satyaṁ brahma hiraṇyagarbhākhyamupāsate, te sarve arciṣam arcirabhimāninīṁ devatām abhisambhavanti pratipadyante । samānamanyat caturthagativyākhyānena । eṣa devayānaḥ panthā vyākhyātaḥ satyalokāvasānaḥ, na aṇḍādbahiḥ, ‘yadantarāpitaraṁ mātaraṁ ca’ (ṛ. 10 । 88 । 15) iti mantravarṇāt ॥

athetyarthāntaraprastāvanārthaḥ, ya ime gṛhasthāḥ grāme, grāma iti gṛhasthānāmasādhāraṇaṁ viśeṣaṇam araṇyavāsibhyo vyāvṛttyartham — yathā vānaprasthaparivrājakānāmaraṇyaṁ viśeṣaṇaṁ gṛhasthebhyo vyāvṛttyartham , tadvat ; iṣṭāpūrte iṣṭamagnihotrādi vaidikaṁ karma, pūrtaṁ vāpīkūpataḍāgārāmādikaraṇam ; dattaṁ bahirvedi yathāśaktyarhebhyo dravyasaṁvibhāgo dattam ; iti evaṁvidhaṁ paricaraṇaparitrāṇādi upāsate, iti—śabdasya prakāradarśanārthatvāt । te darśanavarjitatvāddhūmaṁ dhūmābhimāninīṁ devatām abhisambhavanti pratipadyante । tayā ativāhitā dhūmādrātriṁ rātridevatāṁ rātreraparapakṣadevatām evameva kṛṣṇapakṣābhimāninīm aparapakṣāt yānṣaṇmāsān dakṣiṇā dakṣiṇāṁ diśameti savitā, tānmāsān dakṣiṇāyanaṣaṇmāsābhimāninīrdevatāḥ pratipadyanta ityarthaḥ । saṅghacāriṇyo hi ṣaṇmāsadevatā iti māsāniti bahuvacanaprayogaḥ tāsu । naite karmiṇaḥ prakṛtāḥ saṁvatsaraṁ saṁvatsarābhimāninīṁ devatāmabhiprāpnuvanti । kutaḥ punaḥ saṁvatsaraprāptiprasaṅgaḥ, yataḥ pratiṣidhyate ? asti hi prasaṅgaḥ — saṁvatsarasya hi ekasyāvayavabhūte dakṣiṇottarāyaṇe, tatra arcirādimārgapravṛttānāmudagayanamāsebhyo'vayavinaḥ saṁvatsarasya prāptiruktā ; ataḥ ihāpi tadavayavabhūtānāṁ dakṣiṇāyanamāsānāṁ prāptiṁ śrutvā tadavayavinaḥ saṁvatsarasyāpi pūrvavatprāptirāpanneti । ataḥ tatprāptiḥ pratividhyate — naite saṁvatsaramabhiprāpnuvantīti ॥

māsebhyaḥ pitṛlokaṁ pitṛlokādākāśam ākāśāccandramasam । ko'sau, yastaiḥ prāpyate candramāḥ ? ya eṣa dṛśyate'ntarikṣe somo rājā brāhmaṇānām , tadannaṁ devānām , taṁ candramasamannaṁ devā indrādayo bhakṣayanti । ataste dhūmādinā gatvā candrabhūtāḥ karmiṇo devairbhakṣyante । nanu anarthāya iṣṭādikaraṇam , yadyannabhūtā devairbhakṣyeran । naiṣa doṣaḥ, annamityupakaraṇamātrasya vivakṣitatvāt — na hi te kabalotkṣepeṇa devairbhakṣyante kaṁ tarhi, upakaraṇamātraṁ devānāṁ bhavanti te, strīpaśubhṛtyādivat , dṛṣṭaścānnaśabda upakaraṇeṣu — striyo'nnaṁ paśavo'nnaṁ viśo'nnaṁ rājñāmityādi । na ca teṣāṁ stryādīnāṁ puruṣopabhogyatve'pyupabhogo nāsti । tasmātkarmiṇo devānāmupabhogyā api santaḥ sukhino devaiḥ krīḍanti । śarīraṁ ca teṣāṁ sukhopabhogayogyaṁ candramaṇḍale āpyamārabhyate । taduktaṁ purastāt — śraddhāśabdā āpo dyulokāgnau hutāḥ somo rājā sambhavatīti । tā āpaḥ karmasamavāyinyaḥ itaraiśca bhūtairanugatā dyulokaṁ prāpya candratvamāpannāḥ śarīrādyārambhikā iṣṭādyupāsakānāṁ bhavanti । antyāyāṁ ca śarīrāhutāvagnau hutāyāmagninā dahyamāne śarīre tadutthā āpo dhūmena saha ūrdhvaṁ yajamānamāveṣṭya candramaṇḍalaṁ prāpya kuśamṛttikāsthānīyā bāhyaśarīrārambhikā bhavanti । tadārabdhena ca śarīreṇa iṣṭādiphalamupabhuñjānā āsate ॥

yāvat tadupabhoganimittasya karmaṇaḥ kṣayaḥ, sampatanti yeneti sampātaḥ karmaṇaḥ kṣayaḥ yāvatsampātaṁ yāvatkarmaṇaḥ kṣaya ityarthaḥ, tāvat tasmiṁścandramaṇḍale uṣitvā atha anantaram etameva vakṣyamāṇamadhvānaṁ mārgaṁ punarnivartante । punarnivartanta iti prayogātpūrvamapyasakṛccandramaṇḍalaṁ gatā nivṛttāśca āsanniti gamyate । tasmādiha loke iṣṭādikarmopacitya candraṁ gacchanti ; tatkṣaye ca āvartante ; kṣaṇamātramapi tatra sthātuṁ na labhyate, sthitinimittakarmakṣayāt — snehakṣayādiva pradīpasya ॥

tatra kiṁ yena karmaṇā candramaṇḍalamārūḍhāstasya sarvasyakṣaye tasmādavarohaṇam , kiṁ vā sāvaśeṣa iti । kiṁ tataḥ ? yadi sarvasyaiva kṣayaḥ karmaṇaḥ, candramaṇḍalasthasyaiva mokṣaḥ prāpnoti ; tiṣṭhatu tāvattatraiva, mokṣaḥ syāt , na veti ; tata āgatasya iha śarīropabhogādi na sambhavati । ‘tataḥ śeṣeṇa’ (gau. dha. 2 । 2 । 29) ityādismṛtivirodhaśca syāt । nanviṣṭāpūrtadattavyatirekeṇāpi manuṣyaloke śarīropabhoganimittāni karmāṇyanekāni sambhavanti, na ca teṣāṁ candramaṇḍale upabhogaḥ, ato'kṣīṇāni tāni ; yannimittaṁ candramaṇḍalamārūḍhaḥ, tānyeva kṣīṇānītyavirodhaḥ ; śeṣaśabdaśca sarveṣāṁ karmatvasāmānyādaviruddhaḥ ; ata eva ca tatraiva mokṣaḥ syāditi doṣābhāvaḥ ; viruddhānekayonyupabhogaphalānāṁ ca karmaṇām ekaikasya jantorārambhakatvasambhavāt । na ca ekasmiñjanmani sarvakarmaṇāṁ kṣaya upapadyate, brahmahatyādeśca ekaikasya karmaṇa anekajanmārambhakatvasmaraṇāt , sthāvarādiprāptānāṁ ca atyantamūḍhānāmutkarṣahetoḥ karmaṇa ārambhakatvāsambhavāt । garbhabhūtānāṁ ca sraṁsamānānāṁ karmāsambhave saṁsārānupapattiḥ । tasmāt na ekasmiñjanmani sarveṣāṁ karmaṇāmupabhogaḥ ॥

yattu kaiściducyate — sarvakarmāśrayopamardena prāyeṇa karmaṇāṁ janmārambhakatvam । tatra kānicitkarmāṇyanārambhakatvenaiva tiṣṭhanti kānicijjanma ārabhanta iti nopapadyate, maraṇasya sarvakarmābhivyañjakatvāt , svagocarābhivyañjakapradīpavaditi । tadasat , sarvasya sarvātmakatvābhyupagamāt — na hi sarvasya sarvātmakatve deśakālanimittāvaruddhatvātsarvātmanopamardaḥ kasyacitkvacidabhivyaktirvā sarvātmanopapadyate, tathā karmaṇāmapi sāśrayāṇāṁ bhavet — yathā ca pūrvānubhūtamanuṣyamayūramarkaṭādijanmābhisaṁskṛtāḥ viruddhānekavāsanāḥ markaṭatvaprāpakena karmaṇā markaṭajanma ārabhamāṇena nopamṛdyante — tathā karmaṇyapyanyajanmaprāptinimittāni nopamṛdyanta iti yuktam । yadi hi sarvāḥ pūrvajanmānubhavavāsanāḥ upamṛdyeran , markaṭajanmanimittena karmaṇā markaṭajanmanyārabdhe markaṭasya jātamātrasya mātuḥ śākhāyāḥ śākhāntaragamane māturudarasaṁlagnatvādikauśalaṁ na prāpnoti, iha janmanyanabhyastatvāt । na ca atītānantarajanmani markaṭatvameva āsīttasyeti śakyaṁ vaktum , ‘taṁ vidyākarmaṇī samanvārabhete pūrvaprajñā ca’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti śruteḥ । tasmādvāsanāvannāśeṣakarmopamarda iti śeṣakarmasambhavaḥ । yata evam , tasmāccheṣeṇopabhuktātkarmaṇaḥ saṁsāra upapadyata iti na kaścidvirodhaḥ ॥

ko'sāvadhvā yaṁ prati nivartanta iti, ucyate — yathetaṁ yathāgataṁ nivartante । nanu māsebhyaḥ pitṛlokaṁ pitṛlokādākāśamākāśāccandramasamiti gamanakrama uktaḥ, na tathā nivṛttiḥ ; kiṁ tarhi, ākāśādvāyumityādi ; kathaṁ yathetamityucyate । naiṣa doṣaḥ, ākāśaprāptestulyatvātpṛthivīprāpteśca । na ca atra yathetameveti niyamaḥ, anevaṁvidhamapi nivartante ; punarnivartanta iti tu niyamaḥ । ata upalakṣaṇārthametat — yadyathe tamiti । ato bhautikamākāśaṁ tāvatpratipadyante — yāsteṣāṁ candramaṇḍale śarīrārambhikā āpa āsan , tāsteṣāṁ tatropabhoganimittānāṁ karmaṇāṁ kṣaye vilīyante — ghṛtasaṁsthānamivāgnisaṁyoge, tā vilīnā antarikṣasthā ākāśabhūtā iti sūkṣmāḥ bhavanti । tā antarikṣādvāyurbhavanti, vāyupratiṣṭā vāyubhūtā itaścāmutaśca ūhyamānāḥ tābhiḥ saha kṣīṇakarmā vāyubhūto bhavati । vāyurbhūtvā tābhiḥ sahaiva dhūmo bhavati । dhūmo bhūtvā abhram abbharaṇamātrarūpo bhavati ॥

abhraṁ bhūtvā tataḥ secanasamartho megho bhavati ; megho bhūtvā unnateṣu pradeśeṣvatha pravarṣati ; varṣadhārārūpeṇa śeṣakarmā patatītyarthaḥ । ta iha vrīhiyavā oṣadhivanaspatayastilamāṣā ityevaṁprakārā jāyante ; kṣīṇakarmaṇāmanekatvāt bahuvacananirdeśaḥ । meghādiṣu pūrveṣvekarūpatvāt ekavacananirdeśaḥ । yasmādgiritaṭadurganadīsamudrāraṇyamarudeśādisaṁniveśasahasrāṇi varṣadhārābhiḥ patitānām , ataḥ tasmāddhetoḥ vai khalu durniṣprapataraṁ durniṣkramaṇaṁ durniḥsaraṇam — yato giritaṭādudakasrotasohyamānā nadīḥ prāpnuvanti, tataḥ samudram , tato makarādibhirbhakṣyante ; te'pyanyena ; tatraiva ca saha makareṇa samudre vilīnāḥ samudrāmbhobhirjaladharairākṛṣṭāḥ punarvarṣadhārāmbhirmarudeśe śilātaṭe vā agamye patitāstiṣṭhanti, kadācidvyālamṛgādipītā bhakṣitāścānyaiḥ te'pyanyairityevaṁprakārāḥ parivarteran ; kadācidabhakṣyeṣu sthāvareṣu jātāstatraiva śuṣyeran ; bhakṣyeṣvapi sthāvareṣu jātānāṁ retaḥsigdehasambandho durlabha eva, bahutvātsthāvarāṇām — ityato durniṣkramaṇatvam । athavā ataḥ asmādvrīhiyavādibhāvāt durniṣprapataraṁ durnirgamataram । durniṣpraparamiti takāra eko lupto draṣṭavyaḥ ; vrīhiyavādibhāvo durniṣprapataḥ, tasmādapi durniṣprapatādretaḥsigdehasambandho durniṣprapatatara ityarthaḥ ; yasmādūrdhvaretobhirbālaiḥ puṁstvarahitaiḥ sthavirairvā bhakṣitā antarāle śīryante, anekatvādannādānām । kadācitkākatālīyavṛttyā retaḥsigbhirbhakṣyante yadā, tadā retaḥsigbhāvaṁ gatānāṁ karmaṇo vṛttilābhaḥ । katham ? yo yo hi annamatti anuśayibhiḥ saṁśliṣṭaṁ retaḥsik , yaśca retaḥ siñcati ṛtukāle yoṣiti, tadbhūya eva tadākṛtireva bhavati ; tadavayavākṛtibhūyastvaṁ bhūya ityucyate retorūpeṇa yoṣito garbhāśaye'ntaḥ praviṣṭo'nuśayī, retaso retaḥsigākṛtibhāvitatvāt , ‘sarvebhyo'ṅgebhyastejaḥ sambhūtam’ (ai. u. 2 । 1 । 1) iti hi śrutyantarāt । ato retaḥsigākṛtireva bhavatītyarthaḥ । tathā hi puruṣātpuruṣo jāyate gorgavākṛtireva na jātyantarākṛtiḥ, tasmādyuktaṁ tadbhūya eva bhavatīti ॥

ye tvanye anuśayibhyaścandramaṇḍalamanāruhya ihaiva pāpakarmabhirghorairvrīhiyavādibhāvaṁ pratipadyante, punarmanuṣyādibhāvam , teṣāṁ nānuśayināmiva durniṣprapataram । kasmāt ? karmaṇā hi tairvrīhiyavādideha upātta iti tadupabhoganimittakṣaye vrīhyādistambadehavināśe yathākarmārjitaṁ dehāntaraṁ navaṁ navaṁ jalūkāvatsaṅkramante savijñānā eva ‘savijñāno bhavati savijñānamevānvavakrāmati’ (bṛ. u. 4 । 4 । 2) iti śrutyantarāt । yadyapyupasaṁhṛtakaraṇāḥ santo dehāntaraṁ gacchanti, tathāpi svapnavat dehāntaraprāptinimittakarmodbhāvitavāsanājñānena savijñānā eva dehāntaraṁ gacchanti, śrutiprāmāṇyāt । tathā arcirādinā dhūmādinā ca gamanaṁ svapnaṁ ivodbhūtavijñānena, labdhavṛttikarmanimittatvādgamanasya । na tathā anuśayināṁ vrīhyādibhāvena jātānāṁ savijñānameva retaḥsigyoṣiddehasambandha upapadyate, na hi vrīhyādilavanakaṇḍanapeṣaṇādau ca savijñānānāṁ sthitirasti । nanu candramaṇḍalādapyavarohatāṁ dehāntaragamanasya tulyatvāt jalūkāvatsavijñānataiva yuktā, tathā sati ghoro narakānubhava iṣṭāpūrtādikāriṇāṁ candramaṇḍalādārabhya prāpto yāvadbrāhmaṇādijanma ; tathā ca sati, anarthāyaiva iṣṭāpūrtādyupāsanaṁ vihitaṁ syāt ; śruteśca aprāmāṇyaṁ prāptam , vaidikānāṁ karmaṇām anarthānubandhitvāt । na, vṛkṣārohaṇapatanavadviśeṣasambhavāt — dehāddehāntaraṁ pratipitsoḥ karmaṇo labdhavṛttitvāt karmaṇodbhāvitena vijñānena savijñānatvaṁ yuktam — vṛkṣāgramārohata iva phalaṁ jighṛkṣoḥ । tathā arcirādinā gacchatāṁ savijñānatvaṁ bhavet ; dhūmādinā ca candramaṇḍalamārurukṣatām । na tathā candramaṇḍalādavarurukṣatāṁ vṛkṣāgrādiva patatāṁ sacetanatvam — yathā ca mudgarādyabhihatānāṁ tadabhighātavedanānimittasaṁmūrchitapratibaddhakaraṇānāṁ svadehenaiva deśāddeśāntaraṁ nīyamānānāṁ vijñānaśūnyatā dṛṣṭā, tathā candramaṇḍalāt mānuṣādidehāntaraṁ prati avarurukṣatāṁ svargabhoganimittakarmakṣayāt mṛditābdehānāṁ pratibaddhakaraṇānām । ataḥ te aparityaktadehabījabhūtābhiradbhiḥ mūrchitā iva ākāśādikrameṇa imāmavaruhya karmanimittajātisthāvaradehaiḥ saṁśliṣyante pratibaddhakaraṇatayā anudbhūtavijñānā eva । tathā lavanakaṇḍanapeṣaṇasaṁskārabhakṣaṇarasādipariṇāmaretaḥsekakāleṣu mūrchitavadeva, dehāntarārambhakasya karmaṇo'labdhavṛttitvāt । dehabījabhūtāpsambandhāparityāgenaiva sarvāsvavasthāsu vartanta iti jalūkāvat cetanāvattvaṁ na virudhyate । antarāle tvavijñānaṁ mūrchitavadevetyadoṣaḥ । na ca vaidikānāṁ karmaṇāṁ hiṁsāyuktatvenobhayahetutvaṁ śakyamanumātum , hiṁsāyāḥ śāstracoditatvāt । ‘ahiṁsansarvabhūtānyanyatra tīrthebhyaḥ’ (chā. u. 8 । 15 । 1) iti śruteḥ śāstracoditāyā hiṁsāyā na adharmahetutvamabhyupagamyate । abhyupagate'pyadharmahetutve mantrairviṣādivat tadapanayopapatteḥ na duḥkhakāryārambhaṇopapattiḥ vaidikānāṁ karmaṇām — mantreṇeva viṣabhakṣaṇasyeti ॥

tat tatra teṣvanuśayināṁ ye iha loke ramaṇīyaṁ śobhanaṁ caraṇaṁ śīlaṁ yeṣāṁ te ramaṇīyacaraṇenopalakṣitaḥ śobhano'nuśayaḥ puṇyaṁ karma yeṣāṁ te — ramaṇīyacaraṇāḥ ucyante ; krauryānṛtamāyāvarjitānāṁ hi śakya upalakṣayituṁ śubhānuśayasadbhāvaḥ ; tenānuśayena puṇyena karmaṇā candramaṇḍale bhuktaśeṣeṇa abhyāśo ha kṣiprameva, yaditi kriyāviśeṣaṇam , te ramaṇīyāṁ krauryādivarjitāṁ yonimāpadyeran prāpnuyuḥ brāhmaṇayoniṁ vā kṣatriyayoniṁ vā vaiśyayoniṁ vā svakarmānurūpeṇa । atha punaryetadviparītāḥ kapūyacaraṇopalakṣitakarmāṇaḥ aśubhānuśayā abhyāśo ha yatte kapūyāṁ yathākarma yonimāpadyeran kapūyāmeva dharmasambandhavarjitāṁ jugupsitāṁ yonimāpadyeran śvayoniṁ vā sūkarayoniṁ vā caṇḍālayoniṁ vā svakarmānurūpeṇaiva ॥

ye tu ramaṇīyacaraṇā dvijātayaḥ, te svakarmasthāścediṣṭādikāriṇaḥ, te dhūmādigatyā gacchantyāgacchanti ca punaḥ punaḥ, ghaṭīyantravat । vidyāṁ cetprāpnuyuḥ, tadā arcirādinā gacchanti ; yadā tu na vidyāsevino nāpi iṣṭādikarma sevaṁte, tadā athaitayoḥ pathoḥ yathoktayorarcirdhūmādilakṣaṇayoḥ na katareṇa anyatareṇa canāpi yanti । tānīmāni bhūtāni kṣudrāṇi daṁśamaśakakīṭādīnyasakṛdāvartīni bhavanti । ataḥ ubhayamārgaparibhraṣṭā hi asakṛjjāyante mriyante ca ityarthaḥ । teṣāṁ jananamaraṇasantateranukaraṇamidamucyate । jāyasva mriyasva iti īśvaranimittaceṣṭā ucyate । jananamaraṇalakṣaṇenaiva kālayāpanā bhavati, na tu kriyāsu śobhaneṣu bhogeṣu vā kālo'stītyarthaḥ । etat kṣudrajantulakṣaṇaṁ tṛtīyaṁ pūrvoktau panthānāvapekṣya sthānaṁ saṁsaratām , yenaivaṁ dakṣiṇamārgagā api punarāgacchanti, anadhikṛtānāṁ jñānakarmaṇoragamanameva dakṣiṇena patheti, tenāsau loko na sampūryate । pañcamastu praśnaḥ pañcāgnividyayā vyākhyātaḥ । prathamo dakṣiṇottaramārgābhyāmapākṛtaḥ । dakṣiṇottarayoḥ pathorvyāvartanāpi — mṛtānāmagnau prakṣepaḥ samānaḥ, tato vyāvartya anye'rcirādinā yanti, anye dhūmādinā, punaruttaradakṣiṇāyane ṣaṇmāsānprāpnuvantaḥ saṁyujya punarvyāvartante, anye saṁvatsaramanye māsebhyaḥ pitṛlokam —

iti vyākhyātā । punarāvṛttirapi kṣīṇānuśayānāṁ candramaṇḍalādākāśādikrameṇa uktā । amuṣya lokasyāpūraṇaṁ svaśabdenaivoktam — tenāsau loko na sampūryata iti । yasmādevaṁ kaṣṭā saṁsāragatiḥ, tasmājjugupseta । yasmācca janmamaraṇajanitavedanānubhavakṛtakṣaṇāḥ kṣudrajantavo dhvānte ca ghore dustare praveśitāḥ — sāgara iva agādhe'plave nirāśāścottaraṇaṁ prati, tasmāccaivaṁvidhāṁ saṁsāragati jugupseta bībhatseta ghṛṇī bhavet — mā bhūdevaṁvidhe saṁsāramahodadhau ghore pāta iti । tadetasminnarthe eṣaḥ ślokaḥ pañcāgnividyāstutaye ॥

steno hiraṇyasya brāhmaṇasuvarṇasya hartā, surāṁ piban , brāhmaṇaḥ san , gurośca talpaṁ dārānāvasan , brahmahā brāhmaṇasya hantā cetyete patanti catvāraḥ । pañcamaśca taiḥ saha ācaranniti ॥

atha ha punaḥ yo yathoktānpañcāgnīnveda, sa tairapyācaran mahāpātakibhiḥ saha na pāpmanā lipyate, śuddha eva । tena pañcāgnidarśanena pāvitaḥ yasmātpūtaḥ, puṇyo lokaḥ prājāpatyādiryasya so'yaṁ puṇyalokaḥ bhavati ; ya evaṁ veda yathoktaṁ samastaṁ pañcabhiḥ praśnaiḥ pṛṣṭamarthajātaṁ veda । dviruktiḥ samastapraśnanirṇayapradarśanārthā ॥

prācīnaśāla iti nāmataḥ, upamanyorapatyamaupamanyavaḥ । satyayajño nāmataḥ, puluṣasyāpatyaṁ pauluṣiḥ । tathendradyumno nāmataḥ, bhallaverapatyaṁ bhāllaviḥ tasyāpatyaṁ bhāllaveyaḥ । jana iti nāmataḥ, śarkarākṣasyāpatyaṁ śārkarākṣyaḥ । buḍilo nāmataḥ, aśvatarāśvasyāpatyamāśvatarāśviḥ । pañcāpi te haite mahāśālāḥ mahāgṛhasthā vistīrṇābhiḥ śālābhiryuktāḥ sampannā ityarthaḥ, mahāśrotriyāḥ śrutādhyayanavṛttasampannā ityarthaḥ, te evaṁbhūtāḥ santaḥ sametya sambhūya kvacit mīmāṁsāṁ vicāraṇāṁ cakruḥ kṛtavanta ityarthaḥ । katham ? ko naḥ asmākamātmā kiṁ brahma — iti ; ātmabrahmaśabdayoritaretaraviśeṣaṇaviśeṣyatvam । brahmeti adhyātmaparicchinnamātmānaṁ nivartayati, ātmeti ca ātmavyatiriktasya ādityādibrahmaṇa upāsyatvaṁ nivartayati । abhedena ātmaiva brahma brahmaiva ātmetyevaṁ sarvātmā vaiśvānaro brahma sa ātmetyetatsiddhaṁ bhavati, ‘mūrdhā te vyapatiṣyat’ ‘andho'bhaviṣyaḥ’ ityādiliṅgāt ॥

te ha mīmāṁsanto'pi niścayamalabhamānāḥ sampādayāñcakruḥ sampāditavantaḥ ātmana upadeṣṭāram । uddālako vai prasiddho nāmataḥ, bhagavantaḥ pūjāvantaḥ, ayamāruṇiḥ aruṇasyāpatyaṁ samprati samyagimamātmānaṁ vaiśvānaram asmadabhipretamadhyeti smarati । taṁ hanta idānīmabhyāgacchāma ityevaṁ niścitya taṁ ha abhyājagmuḥ gatavantaḥ tam āruṇim ॥

sa ha tān dṛṣṭvaiva teṣāmāgamanaprayojanaṁ buddhvā sampādayāñcakāra । katham ? prakṣyanti māṁ vaiśvānaram ime mahāśālāḥ mahāśrotriyāḥ, tebhyo'haṁ na sarvamiva pṛṣṭaṁ pratipatsye vaktuṁ notsahe ; ataḥ hantāhamidānīmanyam eṣāmabhyanuśāsāni vakṣyāmyupadeṣṭāramiti ॥

evaṁ sampādya tān ha uvāca — aśvapatirvai nāmataḥ bhagavantaḥ ayaṁ kekayasyāpatyaṁ kaikeyaḥ samprati samyagimamātmānaṁ vaiśvānaramadhyetītyādi samānam ॥

tebhyo ha rājā prāptebhyaḥ pṛthakpṛthagarhāṇi arhaṇāni purohitairbhṛtyaiśca kārayāñcakāra kāritavān । sa ha anyedyuḥ rājā prātaḥ sañjihāna uvāca vinayena upagamya — etaddhanaṁ matta upādadhvamiti । taiḥ pratyākhyāto mayi doṣaṁ paśyanti nūnam , yato na pratigṛhṇanti matto dhanam iti manvānaḥ ātmanaḥ sadvṛttatāṁ pratipipādayiṣannāha — na me mama janapade stenaḥ parasvahartā vidyate ; na kadaryaḥ adātā sati vibhave ; na madyapaḥ dvijottamaḥ san ; na anāhitāgniḥ śataguḥ ; na avidvān adhikārānurūpam ; na svairī paradāreṣu gantāḥ ; ata eva svairiṇī kutaḥ duṣṭacāriṇī na sambhavatītyarthaḥ । taiśca na vayaṁ dhanenārthina ityuktaḥ āha — alpaṁ matvā ete dhanaṁ na gṛhṇantīti, yakṣyamāṇo vai katibhirahobhirahaṁ he bhagavanto'smi । tadarthaṁ klṛptaṁ dhanaṁ mayā yāvadekaikasmai yathoktam ṛtvije dhanaṁ dāsyāmi, tāvat pratyekaṁ bhagavadbhayo'pi dāsyāmi । vasantu bhagavantaḥ, paśyantu ca mama yāgam ॥

ityuktāḥ te ha ūcuḥ — yena ha eva arthena prayojanena yaṁ prati caret gacchet puruṣaḥ, taṁ ha evārthaṁ vadet । idameva prayojanamāgamanasyetyayaṁ nyāyaḥ satām । vayaṁ ca vaiśvānarajñānārthinaḥ । ātmānamevemaṁ vaiśvānaraṁ saṁpratyadhyeṣi samyagjānāsi । atastameva naḥ asmabhyaṁ brūhi ॥

ityuktaḥ tān ha uvāca । prātaḥ vaḥ yuṣmabhyaṁ prativaktāsmi prativākyaṁ dātāsmītyuktāḥ te ha rājño'bhiprāyajñāḥ samitpāṇayaḥ samidbhārahastāḥ aparedyuḥ pūrvāhṇe rājānaṁ praticakramire gatavantaḥ । yata evaṁ mahāśālāḥ mahāśrotriyāḥ brāhmaṇāḥ santaḥ mahāśālatvādyabhimānaṁ hitvā samidbhārahastāḥ jātito hīnaṁ rājānaṁ vidyārthinaḥ vinayenopajagmuḥ । tathā anyairvidyopāditsubhirbhavitavyam । tebhyaśca adādvidyām anupanīyaiva upanayanamakṛtvaiva tān । yathā yogyebhyo vidyāmadāt , tathā anyenāpi vidyā dātavyeti ākhyāyikārthaḥ । etadvaiśvānaravijñānamuvāceti vakṣyamāṇena sambandhaḥ ॥

sa kathamuvāceti, āha — aupamanyava he kam ātmānaṁ vaiśvānaraṁ tvamupāsse iti papraccha । nanvayamanyāyaḥ — ācāryaḥ san śiṣyaṁ pṛcchatīti । naiṣa doṣaḥ, ‘yadvettha tena mopasīda tatasta ūrdhvaṁ vakṣyāmi’ (chā. u. 7 । 1 । 1) iti nyāyadarśanāt । anyatrāpyācāryasya apratibhāvanavati śiṣye pratibhotpādanārthaḥ praśno dṛṣṭo'jātaśatroḥ, ‘kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāt’ (bṛ. u. 2 । 1 । 16) iti । divameva dyulokameva vaiśvānaramupāse bhagavo rājan iti ha uvāca । eṣa vai sutejāḥ śobhanaṁ tejo yasya so'yaṁ sutejā iti prasiddho vaiśvānara ātmā, ātmanaḥ avayavabhūtatvāt । yaṁ tvam ātmānam ātmaikadeśam upāsse, tasmāt sutejaso vaiśvānarasya upāsanāt tava sutamabhiṣutaṁ somarūpaṁ karmaṇi prasutaṁ prakarṣeṇa ca sutam āsutaṁ ca ahargaṇādiṣu tava kule dṛśyate ; atīva karmiṇastvatkulīnā ityarthaḥ ॥

atsyannaṁ dīptāgniḥ san paśyasi ca putrapautrādi priyamiṣṭam । anyo'pyattyannaṁ paśyati ca priyaṁ bhavatyasya sutaṁ prasutamāsutamityādi karmitvaṁ brahmavarcasaṁ kule, yaḥ kaścit etaṁ yathoktam evaṁ vaiśvānaramupāste । mūrdhā tvātmano vaiśvānarasya eṣa na samasto vaiśvānaraḥ । ataḥ samastabuddhyā vaiśvānarasyopāsanāt mūrdhā śiraste viparītagrāhiṇo vyapatiṣyat vipatitamabhaviṣyat yat yadi māṁ nāgato'bhaviṣyaḥ । sādhvakārṣīḥ yanmāmāgato'sītyabhiprāyaḥ ॥

atha hovāca satyayajñaṁ pauluṣim — he prācīnayogya kaṁ tvamātmānamupāsse iti ; ādityameva bhagavo rājan iti ha uvāca । śuklanīlādirūpatvādviśvarūpatvamādityasya, sarvarūpatvādvā, sarvāṇi rūpāṇi hi tvāṣṭrāṇī yataḥ, ato vā viśvarūpa ādityaḥ ; tadupāsanāt tava bahu viśvarūpamihāmutrārthamupakaraṇaṁ dṛśyate kule ॥

kiñca tvāmanu pravṛttaḥ aśvatarībhyāṁ yukto ratho'śvatarīrathaḥ dāsīniṣko dāsībhiryukto niṣko hāro dāśīniṣkaḥ । atsyannamityādi samānam । cakṣurvaiśvānarasya tu savitā । tasya samastabuddhyopāsanāt andho'bhaviṣyaḥ cakṣurhīno'bhaviṣyaḥ yanmāṁ nāgamiṣya iti pūrvavat ॥

atha ha uvāca indradyumnaṁ bhāllaveyam — vaiyāghrapadya kaṁ tvamātmānamupāsse ityādi samānam । pṛthagvartmā nānā vartmāniyasya vāyorāvahodvahādibhirbhedaiḥ vartamānasya so'yaṁ pṛthagvartmā vāyuḥ । tasmāt pṛthagvartmātmano vaiśvānarasyopāsanāt pṛthak nānādikkāḥ tvāṁ balayaḥ vastrānnādilakṣaṇā balayaḥ āyanti āgacchanti । pṛthagrathaśreṇayaḥ rathapaṅktayo'pi tvāmanuyanti ॥

atsyannamityādi samānam । prāṇastveṣa ātmana iti ha uvāca । prāṇaste tava udakramiṣyat utkrānto'bhaviṣyat , yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca janamityādi samānam । eṣa vai bahula ātmā vaiśvānaraḥ । bahulatvamākāśasya sarvagatatvāt bahulaguṇopāsanācca । tvaṁ bahulo'si prajayā ca putrapautrādilakṣaṇayā dhanena ca hiraṇyādinā ॥

sandehastveṣa sandehaḥ madhyamaṁ śarīraṁ vaiśvānarasya । diherupacayārthatvāt māṁsarudhirāsthyādibhiśca bahulaṁ śarīraṁ tatsandehaḥ te tava śarīraṁ vyaśīryat śīrṇamabhaviṣyat yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca buḍilamāśvatarāśvimityādi samānam । eṣa vai rayirātmā vaiśvānaro dhanarūpaḥ । adbhyo'nnaṁ tato dhanamiti । tasmādrayimān dhanavān tvaṁ puṣṭimāṁśca śarīreṇa puṣṭeścānnanimittatvāt ॥

bastistveṣa ātmano vaiśvānarasya, bastiḥ mūtrasaṅgrahasthānam , bastiste vyabhetsyat bhinno'bhaviṣyat yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

atha ha uvāca uddālakamityādi samānam । pṛthivīmeva bhagavo rājanniti ha uvāca । eṣa vai pratiṣṭhā pādau vaiśvānarasya । pādau te vyamlāsyetāṁ vimlānāvabhaviṣyatāṁ ślathībhūtau yanmāṁ nāgamiṣya iti ॥

tān yathoktavaiśvānaradarśanavato ha uvāca — ete yūyam , vai khalvityanarthakau, yūyaṁ pṛthagiva apṛthaksantamimamekaṁ vaiśvānaramātmānaṁ vidvāṁsaḥ annamattha, paricchinnātmabuddhyetyetat —hastidarśana iva jātyandhāḥ । yastvetamevaṁ yathoktāvayavaiḥ dyumūrdhādibhiḥ pṛthivīpādantairviśiṣṭamekaṁ prādeśamātraṁ prādeśaiḥ dyumūrdhādibhiḥ pṛthivīpādāntaiḥ adhyātmaṁ mīyate jñāyata iti prādeśamātram । mukhādiṣu vā karaṇeṣvattṛtvena mīyata iti prādeśamātraḥ । dyulokādipṛthivyantapradeśaparimāṇo vā prādeśamātraḥ । prakarṣeṇa śāstreṇa ādiśyanta iti prādeśā dyulokādaya eva tāvatparimāṇaḥ prādeśamātraḥ । śākhāntare tu mūrdhādiścibukapratiṣṭha iti prādeśamātraṁ kalpayanti । iha tu na tathā abhipretaḥ, ‘tasya ha vā etasyātmanaḥ’ (chā. u. 5 । 18 । 2) ityādyupasaṁhārāt । pratyagātmatayā abhivimīyate'hamiti jñāyata ityabhivimānaḥ tametamātmānaṁ vaiśvānaram — viśvānnarānnayati puṇyapāpānurūpāṁ gatiṁ sarvātsaiṣa īśvaro vaiśvānaraḥ, viśvo nara eva vā sarvātmatvāt , viśvairvā naraiḥ pratyagātmatayā pravibhajya nīyata iti vaiśvānaraḥ tamevamupāste yaḥ, so'dan annādī sarveṣu lokeṣu dyulokādiṣu sarveṣu bhūteṣu carācareṣu sarveṣvātmasu śarīrendriyamanobuddhiṣu, teṣu hi ātmakalpanāvyapadeśaḥ, prāṇināmannamatti, vaiśvānaravitsarvātmā san annamatti । na yathā ajñāḥ piṇḍamātrābhimānaḥ san ityarthaḥ ॥

kasmādevam ? yasmāttasya ha vai prakṛtasyaiva etasya ātmano vaiśvānarasya mūrdhaiva sutejāḥ cakṣurviśvarūpaḥ prāṇaḥ pṛthagvartmātmā sandehaḥ bahulo bastireva rayiḥ pṛthivyeva pādau । athavā vidhyarthametadvacanam — evamupāsya iti । athedānīṁ vaiśvānaravido bhojane'gnihotraṁ sampipādayiṣan āha — etasya vaiśvānarasya bhoktuḥ ura eva vediḥ, ākārasāmānyāt । lomāni barhiḥ, vedyāmivorasi lomānyāstīrṇāni dṛśyante । hṛdayaṁ gārhapatyaḥ, hṛdayāddhi manaḥ praṇītamivānantarī bhavati ; ato'nvāhāryapacano'gniḥ manaḥ । āsyaṁ mukhamāhavanīya iva āhavanīyo hūyate'sminnannamiti ॥

tat tatraivaṁ sati yadbhaktaṁ prathamaṁ bhojanakāle āgacchedbhojanārtham , taddhomīyaṁ taddhotavyam , agnihotrasampanmātrasya vivakṣitatvānnāgnihotrāṅgetikartavyatāprāptiriha ; sa bhoktā yāṁ prathamāmāhutiṁ juhuyāt , tāṁ kathaṁ juhuyāditi, āha — prāṇāya svāhetyanena mantreṇa ; āhutiśabdāt avadānapramāṇamannaṁ prakṣipedityarthaḥ । tena prāṇastṛpyati ॥

prāṇe tṛpyati cakṣustṛpyati, cakṣuṣi tṛpyati ādityo dyauścetyādi tṛpyati, yaccānyat dyauśca ādityaśca svāmitvenādhitiṣṭhataḥ tacca tṛpyati, tasya tṛptimanu svayaṁ bhuñjānaḥ tṛpyati evaṁ pratyakṣam । kiṁ ca prajādibhiśca । tejaḥ śarīrasthā dīptiḥ ujjvalatvaṁ prāgalbhyaṁ vā, brahmavarcasaṁ vṛttasvādhyāyanimittaṁ tejaḥ ॥

atha yāṁ dvitīyāṁ tṛtīyāṁ caturthīṁ pañcamīmiti samānam ॥

sa yaḥ kaścit idaṁ vaiśvānaradarśanaṁ yathoktam avidvānsan agnihotraṁ prasiddhaṁ juhoti, yathā aṅgārānāhutiyogyānapohyānāhutisthāne bhasmani juhuyāt , tādṛk tattulyaṁ tasya tadagnihotrahavanaṁ syāt , vaiśvānaravidaḥ agnihotramapekṣya — iti prasiddhāgnihotranindayā vaiśvānaravido'gnihotraṁ stūyate ॥

ataśca etadviśiṣṭamagnihotram । katham ? atha ya etadevaṁ vidvān agnihotraṁ juhoti, tasya yathoktavaiśvānaravijñānavataḥ sarveṣu lokeṣvityādyuktārtham , hutam annamatti ityanayorekārthatvāt ॥

kiñca tadyathā iṣīkāyāstūlam agnau protaṁ prakṣiptaṁ pradūyeta pradahyeta kṣipram , evaṁ ha asya viduṣaḥ sarvātmabhūtasya sarvānnānāmattuḥ sarve niravaśiṣṭāḥ pāpmānaḥ dharmādharmākhyāḥ anekajanmasañcitāḥ iha ca prāgjñānotpatteḥ jñānasahabhāvinaśca pradūyante pradahyeran vartamānaśarīrārambhakapāpmavarjam ; lakṣyaṁ prati mukteṣuvat pravṛttaphalatvāt tasya na dāhaḥ । ya etadevaṁ vidvān agnihotraṁ juhoti bhuṅkte ॥

sa yadyapi caṇḍālāya ucchiṣṭānarhāya ucchiṣṭaṁ dadyāt pratiṣiddhamucchiṣṭadānaṁ yadyapi kuryāt , ātmani haiva asya caṇḍāladehasthe vaiśvānare taddhutaṁ syāt na adharmanimittam —iti vidyāmeva stauti । tadetasminstutyarthe ślokaḥ mantro'pyeṣa bhavati ॥

yathā iha loke kṣudhitā bubhukṣitā bālā mātaraṁ paryupāsate — kadā no mātā annaṁ prayacchatīti, evaṁ sarvāṇi bhūtānyannādāni evaṁvidaḥ agnihotraṁ bhojanamupāsate — kadā tvasau bhokṣyata iti, jagatsarvaṁ vidvadbhojanena tṛptaṁ bhavatītyarthaḥ । dviruktiradhyāyaparisamāptyarthā ॥

pitāputrākhyāyikā vidyāyāḥ sāriṣṭhatvapradarśanārthā । śvetaketuriti nāmataḥ, ha ityaitihyārthaḥ, āruṇeyaḥ aruṇasya pautraḥ āsa babhūva । taṁ putraṁ ha āruṇiḥ pitā yogyaṁ vidyābhājanaṁ manvānaḥ tasyopanayanakālātyayaṁ ca paśyan uvāca — he śvetaketo anurūpaṁ guruṁ kulasya no gatvā vasa brahmacaryam ; na ca etadyuktaṁ yadasmatkulīno he somya ananūcya anadhītya brahmabandhuriva bhavatīti brāhmaṇānbandhūnvyapadiśati na svayaṁ brāhmaṇavṛtta iti । tasya ataḥ pravāso anumīyate pituḥ, . yena svayaṁ guṇavānsan putraṁ nopaneṣyati ॥

saḥ pitroktaḥ śvetaketuḥ ha dvādaśavarṣaḥ san upetya ācāryaṁ yāvaccaturviṁśativarṣo babhūva, tāvat sarvānvedān caturo'pyadhītya tadarthaṁ ca buddhvā mahāmanāḥ mahat gambhīraṁ manaḥ yasya asamamātmānamanyairmanyamānaṁ manaḥ yasya so'yaṁ mahāmanāḥ anūcānamānī anūcānamātmānaṁ manyata iti evaṁśīlo yaḥ so'nūcānamānī stabdhaḥ apraṇatasvabhāvaḥ eyāya gṛham । tam evaṁbhūtaṁ ha ātmano'nanurūpaśīlaṁ stabdhaṁ māninaṁ putraṁ dṛṣṭvā pitovāca saddharmāvatāracikīrṣayā ॥

śvetaketo yannu idaṁ mahāmanāḥ anūcānamānī stabdhaścāsi, kaste'tiśayaḥ prāptaḥ upādhyāyāt , uta api tamādeśaṁ ādiśyata ityādeśaḥ kevalaśāstrācaryopadeśagamyamityetat , yena vā paraṁ brahma ādiśyate sa ādeśaḥ tamaprākṣyaḥ pṛṣṭavānasyācāryam ? tamādeśaṁ viśinaṣṭi — yena ādeśena śrutena aśrutamapi anyacchrutaṁ bhavati amataṁ matam atarkitaṁ tarkitaṁ bhavati avijñātaṁ vijñātaṁ aniścitaṁ niścitaṁ bhavatīti । sarvānapi vedānadhītya sarvaṁ ca anyadvedyamadhigamyāpi akṛtārtha eva bhavati yāvadātmatattvaṁ na jānātītyākhyāyikāto'vagamyate । tadetadadbhutaṁ śrutvā āha, kathaṁ nu etadaprasiddham anyavijñānenānyadvijñātaṁ bhavatīti ; evaṁ manvānaḥ pṛcchati — kathaṁ nu kena prakāreṇa he bhagavaḥ sa ādeśo bhavatīti ॥

yathā sa ādeśo bhavati tacchṛṇu he somya — yathā loke ekena mṛtpiṇḍena rucakakumbhādikāraṇabhūtena vijñātena sarvamanyattadvikārajātaṁ mṛnmayaṁ mṛdvikārajātaṁ vijñātaṁ syāt । kathaṁ mṛtpiṇḍe kāraṇe vijñāte kāryamanyadvijñātaṁ syāt ? naiṣa doṣaḥ, kāraṇenānanyatvātkāryasya । yanmanyase anyasminvijñāte'nyanna jñāyata iti — satyamevaṁ syāt , yadyanyatkāraṇātkāryaṁ syāt , na tvevamanyatkāraṇātkāryam । kathaṁ tarhīdaṁ loke — idaṁ kāraṇamayamasya vikāra iti ? śṛṇu । vācārambhaṇaṁ vāgārambhaṇaṁ vāgālambanamityetat । ko'sau ? vikāro nāmadheyaṁ nāmaiva nāmadheyam , svārthe dheyapratyayaḥ, vāgālambanamātraṁ nāmaiva kevalaṁ na vikāro nāma vastvasti ; paramārthato mṛttiketyeva mṛttikaiva tu satyaṁ vastvasti ॥

yathā somya ekena lohamaṇinā suvarṇapiṇḍena sarvamanyadvikārajātaṁ kaṭakamukuṭakeyūrādi vijñātaṁ syāt । vācārambhaṇamityādi samānam ॥

na vai nūnaṁ bhagavantaḥ pūjāvantaḥ guravaḥ mama ye, te etat yadbhavaduktaṁ vastu nāvediṣuḥ na vijñātavantaḥ nūnam । yat yadi hi avediṣyan viditavantaḥ etadvastu, kathaṁ me guṇavate bhaktāyānugatāya nāvakṣyan noktavantaḥ, tenāhaṁ manye — na viditavanta iti । avācyamapi gurornyagbhāvamavādīt punargurukulaṁ prati preṣaṇabhayāt । ato bhagavāṁstveva me mahyaṁ tadvastu, yena sarvajñatvaṁ jñātena me syāt , tadbravītu kathayatu ; ityuktaḥ pitovāca — tathāstu somyeti ॥

sadeva saditi astitāmātraṁ vastu sūkṣmaṁ nirviśeṣaṁ sarvagatamekaṁ nirañjanaṁ niravayavaṁ vijñānam , yadavagamyate sarvavedāntebhyaḥ । eva - śabdaḥ avadhāraṇārthaḥ । kiṁ tadavadhriyata iti, āha — idaṁ jagat , nāmarūpakriyāvadvikṛtamupalabhyate yat , tatsadevāsīt iti āsīcchabdena sambadhyate । kadā sadevedamāsīditi, ucyate — agre jagataḥ prāgutpatteḥ । kiṁ nedānīmidaṁ sat , yena agre āsīditi viśeṣyate ? na । kathaṁ tarhi viśeṣaṇam ? idānīmapīdaṁ sadeva, kintu nāmarūpaviśeṣaṇavadidaṁśabdabuddhiviṣayaṁ ca itīdaṁ ca bhavati । prāgutpattestu agre kevalasacchabdabuddhimātragamyameveti sadevedamagra āsīdityavadhāryate । na hi prāgutpatteḥ nāmavadrūpavadvā idamiti grahītuṁ śakyaṁ vastu suṣuptakāle iva । yathā suṣuptādutthitaḥ sattvamātramavagacchati suṣupte sanmātrameva kevalaṁ vastviti, tathā prāgutpatterityabhiprāyaḥ । yathā idamucyate loke — pūrvāhṇe dhaṭādi sisṛkṣuṇā kulālena mṛtpiṇḍaṁ prasāritamupalabhya grāmāntaraṁ gatvā pratyāgataḥ aparāhṇe tatraiva ghaṭaśarāvādyanekabhedabhinnaṁ kāryamupalabhya mṛdevedaṁ ghaṭaśarāvādi kevalaṁ pūrvāhna āsīditi, tathā ihāpyucyate — sadevedamagra āsīditi । ekameveti । svakāryapatitamanyannāstīti ekamevetyucyate । advitīyamiti । mṛdvyatirekeṇa mṛdaḥ yathā anyadghaṭādyākāreṇa pariṇamayitṛkulālādinimittakāraṇaṁ dṛṣṭam , tathā sadvyatirekeṇa sataḥ sahakārikāraṇaṁ dvitīyaṁ vastvantaraṁ prāptaṁ pratiṣidhyate — advitīyamiti, nāsya dvitīyaṁ vastvantaraṁ vidyate ityadvitīyam । nanu vaiśeṣikapakṣe'pi satsāmānādhikaraṇyaṁ sarvasyopapadyate, dravyaguṇādiṣu sacchabdabuddhyanuvṛtteḥ — saddravyaṁ sanguṇaḥ sankarmetyādidarśanāt । satyamevaṁ syādidānīm ; prāgutpattestu naivedaṁ kāryaṁ sadevāsīdityabhyupagamyate vaiśeṣikaiḥ, prāgutpatteḥ kāryasyāsattvābhyupagamāt । na ca ekameva sadadvitīyaṁ prāgutpattericchanti । tasmādvaiśeṣikaparikalpitātsataḥ anyatkāraṇamidaṁ saducyate mṛdādidṛṣṭāntebhyaḥ । tat tatra ha etasminprāgutpattervastunirūpaṇe eke vaināśikā āhuḥ vastu nirūpayantaḥ — asat sadabhāvamātraṁ prāgutpatteḥ idaṁ jagat ekameva agre advitīyamāsīditi । sadabhāvamātraṁ hi prāgutpattestattvaṁ kalpayanti bauddhāḥ । na tu satpratidvandvi vastvantaramicchanti । yathā saccāsaditi gṛhyamāṇaṁ yathābhūtaṁ tadviparītaṁ tattvaṁ bhavatīti naiyāyikāḥ । nanu sadabhāvamātraṁ prāgutpatteścedabhipretaṁ vaināśikaiḥ, kathaṁ prāgutpatteridamāsīdasadekamevādvitīyaṁ ceti kālasambandhaḥ saṅ‍khyāsamvandho'dvitīyatvaṁ ca ucyate taiḥ । bāḍhaṁ na yuktaṁ teṣāṁ bhāvābhāvamātramabhyupagacchatām । asattvamātrābhyupagamo'pyayukta eva, abhyupaganturanabhyupagamānupapatteḥ । idānīmabhyupagantā abhyupagamyate na prāgutpatteriti cet , na, prāgutpatteḥ sadabhāvasya pramāṇābhāvāt । prāgutpatte rasadeveti kalpanānupapattiḥ । nanu kathaṁ vastvākṛteḥ śabdārthatve asadekamevādvitīyamiti padārthavākyārthopapattiḥ, tadanupapattau ca idaṁ vākyamapramāṇaṁ prasajyeteti cet , naiṣa doṣaḥ, sadgrahaṇanivṛttiparatvādvākyasya । sadityayaṁ tāvacchabdaḥ sadākṛtivācakaḥ । ekamevādvitīyamityetau ca sacchabdena samānādhikaraṇau ; tathedamāsīditi ca । tatra nañ sadvākye prayuktaḥ sadvākyamevāvalambya sadvākyārthaviṣayāṁ buddhiṁ sadekamevādvitīyamidamāsīdityevaṁlakṣaṇāṁ tataḥ sadvākyārthānnivartayati, aśvārūḍha iva aśvālambanaḥ aśvaṁ tadabhimukhaviṣayānnivartayati — tadvat । na tu punaḥ sadabhāvameva abidhatte । ataḥ puruṣasya viparītagrahaṇanivṛttyarthaparam idamasadevetyādi vākyaṁ prayujyate । darśayitvā hi viparītagrahaṇaṁ tato nivartayituṁ śakyata ityarthavattvāt asadādivākyasya śrautatvaṁ prāmāṇyaṁ ca siddhamityadoṣaḥ । tasmāt asataḥ sarvābhāvarūpāt sat vidyamānam jāyata samutpannam aḍabhāvaḥ chāndasaḥ ॥

tadetadviparītagrahaṇaṁ mahāvaināśikapakṣaṁ darśayitvā pratiṣedhati — kutastu pramāṇātkhalu he somya evaṁ syāt asataḥ sajjāyeta ityevaṁ kuto bhavet ? na kutaścitpramāṇādevaṁ sambhavatītyarthaḥ । yadapi bījopamarde'ṅkuro jāyamāno dṛṣṭaḥ abhāvādeveti, tadapyabhyupagamaviruddhaṁ teṣām । katham ? ye tāvadbījāvayavāḥ bījasaṁsthānaviśiṣṭāḥ te'ṅkure'pyanuvartanta eva, na teṣāmupamardo'ṅkurajanmani । yatpunarbījākārasaṁsthānam , tadbījāvayavavyatirekeṇa vastubhūtaṁ na vaināśikairabhyupagamyate, yadaṅkurajanmanyupamṛdyeta । atha tadasti avayavavyatiriktaṁ vastubhūtam , tathā ca sati abhyupagamavirodhaḥ । atha saṁvṛtyā abhyupagataṁ bījasaṁsthānarūpamupamṛdyata iti cet , keyaṁ saṁvṛtirnāma — kimasāvabhāvaḥ, uta bhāvaḥ iti ? yadyabhāvaḥ, dṛṣṭāntābhāvaḥ । atha bhāvaḥ, tathāpi nābhāvādaṅkurotpattiḥ, bījāvayavebhyo hi aṅkurotpattiḥ । avayavā apyupamṛdyanta iti cet , na, tadavayaveṣu tulyatvāt । yathā vaināśikānāṁ bījasaṁsthānarūpo'vayavī nāsti, tathā avayavā apīti teṣāmapyupamardānupapattiḥ । bījāvayavānāmapi sūkṣmāvayavāḥ tadavayavānāmapyanye sūkṣmatarāvayavāḥ ityevaṁ prasaṅgasyānivṛtteḥ sarvatropamardānupapattiḥ । sadbuddhyanuvṛtteḥ sattvānivṛttiśceti sadvādināṁ sata eva sadutpattiḥ setsyati । na tu asadvādināṁ dṛṣṭānto'sti asataḥ sadutpatteḥ । mṛtpiṇḍādghaṭotpattirdṛśyate sadvādinām , tadbhāve bhāvāttadabhāve cābhāvāt । yadyabhāvādeva ghaṭa utpadyeta, ghaṭārthinā mṛtpiṇḍo nopādīyeta, abhāvaśabdabuddhyanuvṛttiśca ghaṭādau prasajyeta ; na tvetadasti ; ataḥ nāsataḥ sadutpattiḥ । yadapyāhuḥ mṛdbuddhirghaṭabuddhernimittamiti mṛdbuddhirghaṭabuddheḥ kāraṇamucyate, na tu paramārthata eva mṛdghaṭo vā astīti, tadapi mṛdbuddhirvidyamānā vidyamānāyā eva ghaṭabuddheḥ kāraṇamiti nāsataḥ sadutpattiḥ । mṛdghaṭabuddhyoḥ nimittanaimittikatayā ānantaryamātram , na tu kāryakāraṇatvamiti cet , na, buddhīnāṁ nairantarye gamyamāne vaināśikānāṁ bahirdṛṣṭāntābhāvāt । ataḥ kutastu khalu somya evaṁ syāt iti ha uvāca — kathaṁ kena prakāreṇa asataḥ sajjāyeta iti ; asataḥ sadutpattau na kaścidapi dṛṣṭāntaprakāro'stītyabhiprāyaḥ । evamasadvādipakṣamunmathya upasaṁharati — sattveva somyedamagra āsīditi svapakṣasiddhim । nanu sadvādino'pi sataḥ sadutpadyate iti naiva dṛṣṭānto'sti, ghaṭādghaṭāntarotpattyadarśanāt । satyamevaṁ na sataḥ sadantaramutpadyate ; kiṁ tarhi, sadeva saṁsthānāntareṇāvatiṣṭhate — yathā sarpaḥ kuṇḍalī bhavati, yathā ca mṛt cūrṇapiṇḍaghaṭakapālādiprabhedaiḥ । yadyevaṁ sadeva sarvaprakārāvastham , kathaṁ prāgutpatteridamāsīdityucyate ? nanu na śrutaṁ tvayā, sadevetyavadhāraṇam idaṁ — śabdavācyasya kāryasya । prāptaṁ tarhi prāgutpatteḥ asadevāsīt na idaṁ — śabdavācyam , idānīmidaṁ jātamiti । na, sata eva idaṁ — śabdabuddhiviṣayatayā avasthānāt , yathā mṛdeva piṇḍaghaṭādiśabdabuddhiviṣayatvenāvatiṣṭhate — tadvat । nanu yathā mṛdvastu evaṁ piṇḍaghaṭādyapi, tadvat sadbuddheranyabuddhiviṣayatvātkāryasya sato'nyadvastvantaraṁ syātkāryajātaṁ yathā aśvādgauḥ । na, piṇḍaghaṭādīnāmitaretaravyabhicāre'pi mṛttvāvyabhicārāt । yadyapi ghaṭaḥ piṇḍaṁ vyabhicarati piṇḍaśca ghaṭam , tathāpi piṇḍaghaṭau mṛttvaṁ na vyabhicarataḥ tasmānmṛnmātraṁ piṇḍaghaṭau । vyabhicarati tvaśvaṁ gauḥ aśvo vā gām । tasmānmṛdādisaṁsthānamātraṁ ghaṭādayaḥ । evaṁ satsaṁsthānamātramidaṁ sarvamiti yuktaṁ prāgutpatteḥ sadeveti, vācārambhaṇamātratvādvikārasaṁsthānamātrasya । nanu niravayavaṁ sat , ‘niṣkalaṁ niṣkriyaṁ śāntaṁ niravadyaṁ nirañjanaṁ’ (śve. u. 6 । 19) ‘divyo hyamūrtaḥ puruṣaḥ sabāhyābhyantaro hyajaḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) ityādiśrutibhyaḥ ; niravayavasya sataḥ kathaṁ vikārasaṁsthānamupapadyate ? naiṣa doṣaḥ, rajjvādyavayavebhyaḥ sarpādisaṁsthānavat buddhiparikalpitebhyaḥ sadavayavebhyaḥ vikārasaṁsthānopapatteḥ । ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyaṁ mṛttiketyeva satyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) evaṁ sadeva satyam — iti śruteḥ । ekamevādvitīyaṁ paramārthataḥ idambuddhikāle'pi ॥

tat sat aikṣata īkṣāṁ darśanaṁ kṛtavat । ataśca na pradhānaṁ sāṅkhyaparikalpitaṁ jagatkāraṇam , pradhānasyācetanatvābhyupagamāt । idaṁ tu sat cetanam , īkṣitṛtvāt । tatkathamaikṣateti, āha — bahu prabhūtaṁ syāṁ bhaveyaṁ prajāyeya prakarṣeṇotpadyeya, yathā mṛdghaṭādyākāreṇa yathā vā rajjvādi sarpādyākāreṇa buddhiparikalpitena । asadeva tarhi sarvam , yadgṛhyate rajjuriva sarpādyākāreṇa । na, sata eva dvaitabhedena anyathāgṛhyamāṇatvāt na asattvaṁ kasyacitkvaciditi brūmaḥ । yathā sato'nyadvastvantaraṁ parikalpya punastasyaiva prāgutpatteḥ pradhvaṁsāccordhvam asattvaṁ bruvate tārkikāḥ, na tathā asmābhiḥ kadācitkvacidapi sato'nyadabhidhānamabhidheyaṁ vā vastu parikalpyate । sadeva tu sarvamabhidhānamabhidhīyate ca yadanyabuddhyā, yathā rajjureva sarpabuddhyā sarpa ityabhidhīyate, yathā vā piṇḍaghaṭādi mṛdo'nyabuddhyā piṇḍaghaṭādiśabdenābhidhīyate loke । rajjuvivekadarśināṁ tu sarpābhidhānabuddhī nivartete, yathā ca mṛdvivekadarśināṁ ghaṭādiśabdabuddhī, tadvat sadvivekadarśināmanyavikāraśabdabuddhī nivartete — ‘yato vāco nivartante । aprāpya manasā saha’ (tai. u. 2 । 9 । 1) iti, ‘anirukte'nilayane’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ityādiśrutibhyaḥ । evamīkṣitvā tat tejaḥ asṛjata tejaḥ sṛṣṭavat । nanu ‘tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti śrutyantare ākāśādvāyuḥ tatastṛtīyaṁ tejaḥ śrutam , iha kathaṁ prāthamyena tasmādeva tejaḥ sṛjyate tata eva ca ākāśamiti viruddham ? naiṣa doṣaḥ, ākāśavāyusargānantaraṁ tatsat tejo'sṛjateti kalpanopapatteḥ । athavā avivakṣitaḥ iha sṛṣṭikramaḥ ; satkāryamidaṁ sarvam , ataḥ sadekamevādvitīyamityetadvivakṣitam , mṛdādidṛṣṭāntāt । athavā trivṛtkaraṇasya vivakṣitatvāt tejobannānāmeva sṛṣṭimācaṣṭe । teja iti prasiddhaṁ loke dagdhṛ paktṛ prakāśakaṁ rohitaṁ ceti । tat satsṛṣṭaṁ tejaḥ aikṣata tejorūpasaṁsthitaṁ sat aikṣatetyarthaḥ । bahu syāṁ prajāyeyeti pūrvavat । tat apo'sṛjata āpaḥ dravāḥ snigdhāḥ syandinyaḥ śuklāśceti prasiddhā loke । yasmāttejasaḥ kāryabhūtā āpaḥ, tasmādyatra kvaca deśe kāle vā śocati santapyate svedate prasvidyate vā puruṣaḥ tejasa eva tat tadā āpaḥ adhijāyante ॥

tā āpa aikṣanta pūrvavadeva abākārasaṁsthitaṁ sadaikṣatetyarthaḥ । bahvayaḥ prabhūtāḥ syāma bhavema prajāyemahi utpadyemahīti । tā annamasṛjanta pṛthivīlakṣaṇam । pārthivaṁ hi annam ; yasmādapkāryamannam , tasmāt yatra kva ca varṣati deśe tat tatraiva bhūyiṣṭhaṁ prabhūtamannaṁ bhavati । ataḥ adbhya eva tadannādyamadhijāyate । tā annamasṛjanteti pṛthivyuktā pūrvam , iha tu dṛṣṭānte annaṁ ca tadādyaṁ ceti viśeṣaṇāt vrīhiyavādyā ucyante । annaṁ ca guru sthiraṁ dhāraṇaṁ kṛṣṇaṁ ca rūpataḥ prasiddham ॥

nanu tejaḥprabhṛtiṣu īkṣaṇaṁ na gamyate, hiṁsādipratiṣedhābhāvāt trāsādikāryānupalambhācca ; tatra kathaṁ tatteja aikṣatetyādi ? naiṣa doṣaḥ । īkṣitṛkāraṇapariṇāmatvāttejaḥprabhṛtīnāṁ sata eva īkṣituḥ niyatakramaviśiṣṭakāryotpādakatvācca tejaḥprabhṛti īkṣate iva īkṣate ityucyate bhūtam । nanu sato'pyupacaritameva īkṣitṛtvam । na । sadīkṣaṇasya kevalaśabdagamyatvāt na śakyamupacaritaṁ kalpayitum । tejaḥprabhṛtīnāṁ tvanumīyate mukhyekṣaṇābhāva iti yuktamupacaritaṁ kalpayitum । nanu sato'pi mṛdvatkāraṇatvādacetanatvaṁ śakyamanumātum । ataḥ pradhānasyaivācetanasya sataścetanārthatvāt niyatakālakramaviśiṣṭakāryotpādakatvācca aikṣata iva aikṣateti śakyamanumātum upacaritameva īkṣaṇam । dṛṣṭaśca loke acetane cetanavadupacāraḥ, yathā kūlaṁ pipatiṣatīti tadvat sato'pi syāt । na, ‘tatsatyaṁ sa ātmā’ (chā. u. 6 । 14 । 3) iti tasminnātmopadeśāt । ātmopadeśo'pyupacarita iti cet— yathā mamātmā bhadrasena iti sarvārthakāriṇyanātmani ātmopacāraḥ — tadvat ; na, sadasmīti satsatyābhisandhasya ‘tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti mokṣopadeśāt । so'pyupacāra iti cet— pradhānātmābhisandhasya mokṣasāmīpyaṁ vartata iti mokṣopadeśo'pyupacarita eva, yathā loke grāmaṁ gantuṁ prasthitaḥ prāptavānahaṁ grāmamiti brūyāttvagapekṣayā — tadvat ; na, yena vijñātenāvijñātaṁ vijñātaṁ bhavatītyupakramāt । sati ekasminvijñāte sarvaṁ vijñātaṁ bhavati, tadananyatvāt sarvasyādvitīyavacanācca । na ca anyadvijñātavyamavaśiṣṭaṁ śrāvitaṁ śrutyā anumeyaṁ vā liṅgataḥ asti, yena mokṣopadeśa upacaritaḥ syāt । sarvasya ca prapāṭhakārthasya upacaritatvaparikalpanāyāṁ vṛthā śramaḥ parikalpayituḥ syāt , puruṣārthasādhanavijñānasya tarkeṇaivādhigatatvāttasya । tasmādvedaprāmāṇyāt na yuktaḥ śrutārthaparityāgaḥ । ataḥ cetanāvatkāraṇaṁ jagata iti siddham ॥

teṣāṁ jīvāviṣṭānāṁ khalu eṣāṁ pakṣyādīnāṁ bhūtānām , eṣāmiti pratyakṣanirdeśāt , na tu tejaḥprabhṛtīnām , teṣāṁ trivṛtkaraṇasya vakṣyamāṇatvāt ; asati trivṛtkaraṇe pratyakṣanirdeśānupapattiḥ । devatāśabdaprayogācca tejaḥprabhṛtiṣu — ‘imāstisro devatāḥ’ iti । tasmāt teṣāṁ khalveṣāṁ bhūtānāṁ pakṣipaśusthāvarādīnāṁ trīṇyeva nātiriktāni bījāni kāraṇāni bhavanti । kāni tānīti, ucyante — āṇḍajam aṇḍājjātamaṇḍajam aṇḍajameva āṇḍajaṁ pakṣyādi । pakṣisarpādibhyo hi pakṣisarpādayo jāyamānā dṛśyante । tena pakṣī pakṣiṇāṁ bījaṁ sarpaḥ sarpāṇāṁ bījaṁ tathā anyadapyaṇḍājjātaṁ tajjātīyānāṁ bījamityarthaḥ । nanu aṇḍājjātam aṇḍajamucyate, ato'ṇḍameva bījamiti yuktam ; kathamaṇḍajaṁ bījamucyate ? satyamevaṁ syāt , yadi tvadicchātantrā śrutiḥ syāt ; svatantrā tu śrutiḥ, yata āha aṇḍajādyeva bījaṁ na aṇḍādīti । dṛśyate ca aṇḍajādyabhāve tajjātīyasantatyabhāvaḥ, na aṇḍādyabhāve । ataḥ aṇḍajādīnyeva bījāni aṇḍajādīnām । tathā jīvājjātaṁ jīvajaṁ jarāyujamityetatpuruṣapaśvādi । udbhijjam udbhinattītyudbhit sthāvaraṁ tato jātamudbhijjam , dhānā vā udbhit tato jāyata ityudbhijjaṁ sthāvarabījaṁ sthāvarāṇāṁ bījamityarthaḥ । svedajasaṁśokajayoraṇḍajodbhijjayoreva yathāsambhavamantarbhāvaḥ । evaṁ hi avadhāraṇaṁ trīṇyeva bījānītyupapannaṁ bhavati ॥

seyaṁ prakṛtā sadākhyā tejobannayoniḥ devatā uktā aikṣata īkṣitavatī yathāpūrvaṁ bahu syāmiti । tadeva bahubhavanaṁ prayojanaṁ nādyāpi nirvṛttam ityataḥ īkṣāṁ punaḥ kṛtavatī bahubhavanameva prayojanamurarīkṛtya । katham ? hanta idānīmahamimāḥ yathoktāḥ tejaādyāḥ tisro devatāḥ anena jīveneti svabuddhisthaṁ pūrvasṛṣṭyanubhūtaprāṇadhāraṇam ātmānameva smarantī āha— anena jīvena ātmaneti । prāṇadhāraṇakartrā ātmaneti vacanāt svātmano'vyatiriktena caitanyasvarūpatayā aviśiṣṭenetyetaddarśayati । anupraviśya tejobannabhūtamātrāsaṁsargeṇa labdhaviśeṣavijñānā satī nāma ca rūpaṁ ca nāmarūpe vyākaravāṇi vispaṣṭamākaravāṇi, asaunāmāyam idaṁrūpa iti vyākuryāmityarthaḥ ॥

nanu na yuktamidam — asaṁsāriṇyāḥ sarvajñāyāḥ devatāyāḥ buddhipūrvakamanekaśatasahasrānarthāśrayaṁ dehamanupraviśya duḥkhamanubhaviṣyāmīti saṅkalpanam , anupraveśaśca svātantrye sati । satyamevaṁ na yuktaṁ syāt — yadi svenaivāvikṛtena rūpeṇānupraviśeyaṁ duḥkhamanubhaveyamiti ca saṅkalpitavatī ; na tvevam । kathaṁ tarhi ? anena jīvena ātmanā anupraviśya iti vacanāt । jīvo hi nāma devatāyā ābhāsamātram , buddhyādi bhūtamātrāsaṁsargajanitaḥ — ādarśe iva praviṣṭaḥ puruṣapratibimbaḥ, jalādiṣviva ca sūryādīnām । acintyānantaśaktimatyā devatāyāḥ buddhyādisambandhaḥ caitanyābhāsaḥ devatāsvarūpavivekāgrahaṇanimittaḥ sukhī duḥkhī mūḍha ityādyanekavikalpapratyayahetuḥ । chāyāmātreṇa jīvarūpeṇānupraviṣṭatvāt devatā na daihikaiḥ svataḥ sukhaduḥkhādibhiḥ sambadhyate — yathā puruṣādityādayaḥ ādarśodakādiṣu cchāyāmātreṇānupraviṣṭāḥ ādarśodakādidoṣairna sambadhyante — tadvaddevatāpi । ‘sūryo yathā sarvalokasya cakṣurna lipyate cākṣuṣairbāhyadoṣaiḥ । ekastathā sarvabhūtāntarātmā na lipyate lokaduḥkhena bāhyaḥ’ (ka. u. 1 । 3 । 1) ‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) iti hi kāṭhake ; ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti ca vājasaneyake । nanu cchāyāmātraścejjīvaḥ mṛṣaiva prāptaḥ, tathā paralokehalokādi ca tasya । naiṣa doṣaḥ, sadātmanā satyatvābhyupagamāt । sarvaṁ ca nāmarūpādi sadātmanaiva satyaṁ vikārajātam , svatastvanṛtameva, ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) ityuktatvāt । tathā jīvo'pīti । yakṣānurūpo hi baliriti nyāyaprasiddhiḥ । ataḥ sadātmanā sarvavyavahārāṇāṁ sarvavikārāṇāṁ ca satyatvaṁ sato'nyatve ca anṛtatvamiti na kaściddoṣaḥ tārkikairihānuvaktuṁ śakyaḥ, yathā itaretaraviruddhadvaitavādāḥ svabuddhivikalpamātrā atattvaniṣṭhā iti śakyaṁ vaktum ॥

saivaṁ tisro devatāḥ anupraviśya svātmāvasthe bījabhūte avyākṛte nāmarūpe vyākaravāṇīti īkṣitvā tāsāṁ ca tisṛṇāṁ devatānāmekaikāṁ trivṛtaṁ trivṛtaṁ karavāṇi — ekaikasyāstrivṛtkaraṇe ekaikasyāḥ prādhānyaṁ dvayordvayorguṇabhāvaḥ ; anyathā hi rajjvā iva ekameva trivṛtkaraṇaṁ syāt , na tu tisṛṇāṁ pṛthakpṛthaktrivṛtkaraṇamiti । evaṁ hi tejobannānāṁ pṛthaṅnāmapratyayalābhaḥ syāt — teja idam imā āpaḥ annamidam iti ca । sati ca pṛthaṅnāmapratyayalābhe devatānāṁ samyagvyavahārasya prasiddhiḥ prayojanaṁ syāt । evamīkṣitvā seyaṁ devatā imāstisro devatāḥ anenaiva yathoktenaiva jīvena sūryabimbavadantaḥ praviśya vairājaṁ piṇḍaṁ prathamaṁ devādīnāṁ ca piṇḍānanupraviśya yathāsaṅkalpameva nāmarūpe vyākarot — asaunāmā ayam idaṁrūpa iti ॥

tāsāṁ ca devatānāṁ guṇapradhānabhāvena trivṛtaṁ trivṛtam ekaikāmakarot kṛtavatī devatā । tiṣṭhatu tāvaddevatādipiṇḍānāṁ nāmarūpābhyāṁ vyākṛtānāṁ tejobannamayatvena tridhātvam , yathā tu bahirimāḥ piṇḍebhyastisro devatāttrivṛdekaikā bhavati tanme mama nigadataḥ vijānīhi vispaṣṭam avadhāraya udāharaṇataḥ ॥

yattaddevatānāṁ trivṛtkaraṇamuktam tasyaivodāharaṇamucyate — udāharaṇaṁ nāma ekadeśaprasiddhyā aśeṣaprasiddhyarthamudāhriyata iti । tadetadāha — yadagneḥ trivṛtkṛtasya rohitaṁ rūpaṁ prasiddhaṁ loke, tat atrivṛtkṛtasya tejaso rūpamiti viddhi । tathā yacchuklaṁ rūpamagnereva tadapāmatrivṛtkṛtānām ; yatkṛṣṇaṁ tasyaivāgneḥ rūpam tadannasya pṛthivyāḥ atrivṛtkṛtāyāḥ iti viddhi । tatraivaṁ sati rūpatrayavyatirekeṇa agniriti yanmanyase tvam , tasyāgneragnitvamidānīm apāgāt apagatam । prāgrūpatrayavivekavijñānāt yā agnibuddhirāsīt te, sā agnibuddhirapagatā agniśabdaścetyarthaḥ — yathā dṛśyamānaraktopadhānasaṁyuktaḥ sphaṭiko gṛhyamāṇaḥ padmarāgo'yamitiśabdabuddhyoḥ prayojako bhavati prāgupadhānasphaṭikayorvivekavijñānāt , tadvivekavijñāne tu padmarāgaśabdabuddhī nivartete tadvivekavijñātuḥ — tadvat । nanu kimatra buddhiśabdakalpanayā kriyate, prāgrūpatrayavivekakaraṇādagnirevāsīt , tadagneragnitvaṁ rohitādirūpavivekakaraṇādapāgāditi yuktam — yathā tantvapakarṣaṇe paṭābhāvaḥ । naivam , buddhiśabdamātrameva hi agniḥ ; yata āha vācārambhaṇamagnirnāma vikāro nāmadheyaṁ nāmamātramityarthaḥ । ataḥ agnibuddhirapi mṛṣaiva । kiṁ tarhi tatra satyam ? trīṇi rūpāṇītyeva satyam , nāṇumātramapi rūpatrayavyatirekeṇa satyamastītyavadhāraṇārthaḥ ॥

tathā yadādityasya yaccandramaso yadvidyuta ityādi samānam । nanu ‘yathā tu khalu somyemāstisro devatāstrivṛttrivṛdekaikā bhavati tanme vijānīhi’ (chā. u. 6 । 4 । 4) ityuktvā tejasa eva caturbhirapyudāharaṇaiḥ agnyādibhiḥ trivṛtkaraṇaṁ darśitam , na abannayorudāharaṇaṁ darśitaṁ trivṛtkaraṇe । naiṣa doṣaḥ abannaviṣayāṇyapyudāharaṇāni evameva ca draṣṭavyānīti manyate śrutiḥ । tejasa udāharaṇamupalakṣaṇārtham , rūpavattvātspaṣṭārthatvopapatteśca । gandharasayoranudāharaṇaṁ trayāṇāmasambhavāt । na hi gandharasau tejasi staḥ । sparśaśabdayoranudāharaṇaṁ vibhāgena darśayitumaśakyatvāt । yadi sarvaṁ jagat trivṛtkṛtamiti agnyādivat trīṇi rūpāṇītyeva satyam , agneragnitvavat apāgājjagato jagattvam । tathā annasyāpyapśuṅgatvāt āpa ityeva satyaṁ vācārambhaṇamātramannam । tathā apāmapi tejaḥśuṅgatvāt vācārambhaṇatvaṁ teja ityeva satyam । tejaso'pisacchuṅgatvāt vācārambhaṇatvaṁ sadityeva satyam ityeṣo'rtho vivakṣitaḥ । nanu vāyvantarikṣe tu atrivṛtkṛte tejaḥprabhṛtiṣvanantarbhūtatvāt avaśiṣyete, evaṁ gandharasaśabdasparśāścāvaśiṣṭā iti kathaṁ satā vijñātena sarvamanyadavijñātaṁ vijñātaṁ bhavet ? tadvijñāne vā prakārāntaraṁ vācyam ; naiṣa doṣaḥ, rūpavaddravye sarvasya darśanāt । katham ? tejasi tāvadrūpavati śabdasparśayorapyupalambhāt vāyvantarikṣayoḥ tatra sparśaśabdaguṇavatoḥ sadbhāvo anumīyate । tathā abannayoḥ rūpavato rasagandhāntarbhāva iti । rūpavatāṁ trayāṇāṁ tejobannānāṁ trivṛtkaraṇapradarśanena sarvaṁ tadantarbhūtaṁ sadvikāratvāt trīṇyeva rūpāṇi vijñātaṁ manyate śrutiḥ । na hi mūrtaṁ rūpavaddravyaṁ pratyākhyāya vāyvākāśayoḥ tadguṇayorgandharasayorvā grahaṇamasti । athavā rūpavatāmapi trivṛtkaraṇaṁ pradarśanārthameva manyate śrutiḥ । yathā tu trivṛtkṛte trīṇi rūpāṇītyeva satyam , tathā pañcīkaraṇe'pi samāno nyāya ityataḥ sarvasya sadvikāratvāt satā vijñātena sarvamidaṁ vijñātaṁ syāt sadekamevādvitīyaṁ satyamiti siddhameva bhavati । tadekasminsati vijñāte sarvamidaṁ vijñātaṁ bhavatīti sūktam ॥

etat vidvāṁsaḥ viditavantaḥ pūrve atikrāntāḥ mahāśālāḥ mahāśrotriyāḥ āhuḥ ha sma vai kila । kimuktavanta iti, āha — na naḥ asmākaṁ kule adya idānīṁ yathoktavijñānavatāṁ kaścana kaścidapi aśrutamamatamavijñātam udāhariṣyati nodāhariṣyati, sarvaṁ vijñātameva asmatkulīnānāṁ sadvijñānavattvāt ityabhiprāyaḥ । te punaḥ kathaṁ sarvaṁ vijñātavanta iti, āha — ebhyaḥ tribhyaḥ rohitādirūpebhyaḥ trivṛtkṛtebhyaḥ vijñātebhyaḥ sarvamapyanyacchiṣṭamevameveti vidāñcakruḥ vijñātavantaḥ yasmāt , tasmātsarvajñā eva sadvijñānāt te āsurityarthaḥ । athavā ebhyo vidāñcakruriti agnyādibhyo dṛṣṭāntebhyo vijñātebhyaḥ sarvamanyadvidāñcakrurityetat ॥

katham ? yadanyadrūpeṇa sandihyamāne kapotādirūpe rohitamiva yadgṛhyamāṇamabhūt teṣāṁ pūrveṣāṁ brahmavidām , tattejaso rūpamiti vidāñcakruḥ । tathā yacchuklamivābhūdgṛhyamāṇaṁ tadapāṁ rūpam , yatkṛṣṇamiva । gṛhyamāṇaṁ tadannasyeti vidāñcakruḥ । evamevātyantadurlakṣyaṁ yat u api avijñātamiva viśeṣato agṛhyamāṇamabhūt tadapyetāsāmeva tisṛṇāṁ devatānāṁ samāsaḥ samudāya iti vidāñcakruḥ । evaṁ tāvadbāhyaṁ vastvagnyādivadvijñātam , tathedānīṁ yathā tu khalu he somya imāḥ yathoktāstisro devatāḥ puruṣaṁ śiraḥpāṇyādilakṣaṇaṁ kāryakāraṇasaṅghātaṁ prāpya puruṣeṇopayujyamānāḥ trivṛttrivṛdekaikā bhavati, tat ādhyātmikaṁ vijānīhi nigadataḥ ityuktvā āha ॥

annam aśitaṁ bhuktaṁ tredhā vidhīyate jāṭhareṇāgninā pacyamānaṁ tridhā vibhajyate । katham ? tasyānnasya tridhā vidhīyamānasya yaḥ sthaviṣṭhaḥ sthūlatamo dhātuḥ sthūlatamaṁ vastu vibhaktasya sthūlāṁśaḥ, tatpurīṣaṁ bhavati ; yo madhyamāṁśaḥ dhāturannasya, tadrasādikrameṇa pariṇamya māṁsaṁ bhavati ; yaḥ aṇiṣṭhaḥ aṇutamo dhātuḥ, sa ūrdhvaṁ hṛdayaṁ prāpya sūkṣmāsu hitākhyāsu nāḍīṣu anupraviśya vāgādikaraṇasaṅghātasya sthitimutpādayan mano bhavati । manorūpeṇa vipariṇaman manasa upacayaṁ karoti । tataśca annopacitatvāt manasaḥ bhautikatvameva na vaiśeṣikatantroktalakṣaṇaṁ nityaṁ niravayavaṁ ceti gṛhyate । yadapi mano'sya daivaṁ cakṣuriti vakṣyati tadapi na nityatvāpekṣayā ; kiṁ tarhi, sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭādisarvendriyaviṣayavyāpārakatvāpekṣayā । yaccānyendriyaviṣayāpekṣayā nityatvam , tadapyāpekṣikameveti vakṣyāmaḥ, ‘sat . . . ekamevādvitīyam’ iti śruteḥ ॥

tathā āpaḥ pītāḥ tredhā vidhīyante । tāsāṁ yaḥ sthaviṣṭho dhātuḥ, tanmūtraṁ bhavati, yo madhyamaḥ, tallohitaṁ bhavati ; yo'ṇiṣṭhaḥ, sa prāṇo bhavati । vakṣyati hi — ‘āpomayaḥ prāṇo napibato vicchetsyate’ (chā. u. 6 । 7 । 1) iti ॥

tathā tejaḥ aśitaṁ tailaghṛtādi bhakṣitaṁ tredhā vidhīyate । tasya yaḥ sthaviṣṭho dhātuḥ tadasthi bhavati ; yo madhyamaḥ, sa majjā asthyantargataḥ snehaḥ ; yo'ṇiṣṭhaḥ sā vāk । tailaghṛtādibhakṣaṇāddhi vāgviśadā bhāṣaṇe samarthā bhavatīti prasiddhaṁ loke ॥

yata evam , annamayaṁ hi somya manaḥ āpomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk । nanu kevalānnabhakṣiṇa ākhuprabhṛtayo vāgminaḥ prāṇavantaśca, tathā abmātrabhakṣyāḥ sāmudrā mīnamakaraprabhṛtayo manasvino vāgminaśca, tathā snehapānāmapi prāṇavattvaṁ manasvitvaṁ ca anumeyam ; yadi santi, tatra kathamannamayaṁ hi somya mana ityādyucyate ? naiṣa doṣaḥ, sarvasya trivṛtkṛtatvātsarvatra sarvopapatteḥ । na hi atrivṛtkṛtamannamaśnāti kaścit , āpo vā atrivṛtkṛtāḥ pīyante, tejo vā atrivṛtkṛtamaśnāti kaścit ityannādānāmākhuprabhṛtīnāṁ vāgmitvaṁ prāṇavattvaṁ ca ityādyaviruddham । ityevaṁ pratyāyitaḥ śvetaketurāha — bhūya eva punareva mā māṁ bhagavān annamayaṁ hi somya mana ityādi vijñāpayatu dṛṣṭāntenāvagamayatu, nādyāpi mama asminnarthe samyaṅniścayo jātaḥ । yasmāttejobannamayatvenāviśiṣṭe dehe ekasminnupayujyamānānyannāpsnehajātāni aṇiṣṭhadhāturūpeṇa manaḥprāṇavāca upacinvanti svajātyanatikrameṇeti durvijñeyamityabhiprāyaḥ ; ato bhūya evetyādyāha । tamevamuktavantaṁ tathāstu somyeti ha uvāca pitā śṛṇvatra dṛṣṭāntaṁ yathaitadupapadyate yatpṛcchasi ॥

dadhnaḥ somya mathyamānasya yo'ṇimā aṇubhāvaḥ sa ūrdhvaḥ samudīṣati sambhūyordhvaṁ navanītabhāvena gacchati, tatsarpirbhavati ॥

yathā ayaṁ dṛṣṭhāntaḥ, evameva khalu somya annasya odanādeḥ aśyamānasya bhujyamānasya audaryeṇāgninā vāyusahitena khajeneva mathyamānasya yo'ṇimā sa ūrdhvaḥ samudīṣati ; tanmano bhavati, manovayavaiḥ saha sambhūya mana upacinotītyetat ॥

tathā apāṁ somya pīyamānānāṁ yo aṇimā, sa ūrdhvaḥ samudīṣati, sa prāṇo bhavatīti ॥

evameva khalu somya tejaso'śyamānasya yo'ṇimā sa ūrdhvaḥ samudīṣati sā vāgbhavati ॥

annamayaṁ hi somya manaḥ āpomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk iti yuktameva mayoktamityabhiprāyaḥ । ataḥ aptejasorastvetatsarvamevam । manastvannamayamityatra naikāntena mama niścayo jātaḥ । ataḥ bhūya eva mā bhagavān manaso'nnamayatvaṁ dṛṣṭāntena vijñāpayatviti । tathā somyeti ha uvāca pitā ॥

annasya bhuktasya yo aṇiṣṭho dhātuḥ, sa manasi śaktimadhāt । sā annopacitā manasaḥ śaktiḥ ṣoḍaśadhā pravibhajya puruṣasya kalātvena nirdidikṣitā । tayā manasyannopacitayā śaktyā ṣoḍaśadhā pravibhaktayā saṁyuktaḥ tadvankāryakāraṇasaṅghātalakṣaṇo jīvaviśiṣṭaḥ puruṣaḥ ṣoḍaśakala ucyate ; yasyāṁ satyāṁ draṣṭā śrotā mantā boddhā kartā vijñātā sarvakriyāsamarthaḥ puruṣo bhavati ; hīyamānāyāṁ ca yasyāṁ sāmarthyahāniḥ । vakṣyati ca ‘athānnasyāyī draṣṭā’ (chā. u. 7 । 9 । 1) ityādi । sarvasya kāryakāraṇasya sāmarthyaṁ manaḥkṛtameva । mānasena hi balena sampannā balino dṛśyante loke dhyānāhārāśca kecit , annasya sarvātmakatvāt । ataḥ annakṛtaṁ mānasaṁ vīryam ṣoḍaśa kalāḥ yasya puruṣasya so'yaṁ ṣoḍaśakalaḥ puruṣaḥ । etaccetpratyakṣīkartumicchasi, pañcadaśasaṅkhyākānyahāni māśīḥ aśanaṁ mākārṣīḥ, kāmam icchātaḥ apaḥ piba, yasmāt napibataḥ apaḥ te prāṇo vicchetsyate vicchedamāpatsyate, yasmādāpomayaḥ abvikāraḥ prāṇa ityavocāma । na hi kāryaṁ svakāraṇopaṣṭambhamantareṇa avibhraṁśamānaṁ sthātumutsahate ॥

sa ha evaṁ śrutvā manasaḥ annamayatvaṁ pratyakṣīkartumicchan pañcadaśāhāni na āśa aśanaṁ na kṛtavān । atha ṣoḍaśe'hani ha evaṁ pitaramupasasāda upagatavān upagamya ca uvāca — kiṁ bravīmi bho iti । itara āha — ṛcaḥ somya yajūṁṣi sāmānyadhīṣveti । evamuktaḥ pitrā āha — na vai mā mām ṛgādīni pratibhānti mama manasi na dṛśyanta ityarthaḥ he bho bhagavanniti ॥

evamuktavantaṁ pitā āha — śṛṇu tatra kāraṇam , yena te tāni ṛgādīni na pratibhāntīti ; taṁ ha uvāca — yathā loke he somya mahataḥ mahatparimāṇasya abhyāhitasya upacitasya indhanaiḥ agneḥ eko'ṅgāraḥ khadyotamātraḥ khadyotaparimāṇaḥ śāntasya pariśiṣṭaḥ avaśiṣṭaḥ syāt bhavet , tenāṅgāreṇa tato'pi tatparimāṇāt īṣadapi na bahu dahet , evameva khalu somya te tava annopacitānāṁ ṣoḍaśānāṁ kalānāmekā kalā avayavaḥ atiśiṣṭā avaśiṣṭā syāt , tayā tvaṁ khadyotamātrāṅgāratulyayā etarhi idānīṁ vedān nānubhavasi na pratipadyase, śrutvā ca me mama vācam atha aśeṣaṁ vijñāsyasi aśāna bhuṅkṣva tāvat ॥

sa ha tathaiva āśa bhuktavān । atha anantaraṁ ha evaṁ pitaraṁ śuśrūṣuḥ upasasāda । taṁ ha upagataṁ putraṁ yatkiñca ṛgādiṣu papraccha grantharūpamarthajātaṁ vā pitā । sa śvetaketuḥ sarvaṁ ha tatpratipede ṛgādyarthato granthataśca ॥

taṁ ha uvāca punaḥ pitā — yathā somya mahataḥ abhyāhitasyetyādi samānam , ekamaṅgāraṁ śāntasyāgneḥ khadyotamātraṁ pariśiṣṭaṁ taṁ tṛṇaiścūrṇaiśca upasamādhāya prājvalayet vardhayet । teneddhena aṅgāreṇa tato'pi pūrvaparimāṇāt bahu dahet ॥

evaṁ somya te ṣoḍaśānāmannakalānāṁ sāmarthyarūpāṇām ekā kalā atiśiṣṭā abhūt atiśiṣṭā āsīt , pañcadaśāhānyabhuktavataḥ ekaikenāhnā ekaikā kalā candramasa iva aparapakṣe kṣīṇā, sā atiśiṣṭā kalā tava annena bhuktenopasamāhitā vardhitā upacitā prājvālī, dairghyaṁ chāndasam , prajvalitā vardhitetyarthaḥ । prājvāliditi pāṭhāntaram , tadā tenopasamāhitā svayaṁ prajvalitavatītyarthaḥ । tayā vardhitayā etarhi idānīṁ vedānanubhavasi upalabhase । evaṁ vyāvṛttyanuvṛttibhyāmannamayatvaṁ manasaḥ siddhamiti upasaṁharati — annamayaṁ hi somya mana ityādi । yathā etanmanaso'nnamayatvaṁ tava siddham , tathā āpomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk ityetadapi siddhamevetyabhiprāyaḥ । tadetaddha asya pituruktaṁ manaādīnāmannādimayatvaṁ vijajñau vijñātavān śvetaketuḥ । dvirabhyāsaḥ trivṛtkaraṇaprakaraṇasamāptyarthaḥ ॥

yasminmanasi jīvenātmanānupraviṣṭā parā devatā — ādarśe iva puruṣaḥ pratibimbena jalādiṣviva ca sūryādayaḥ pratibimbaiḥ, tanmanaḥ annamayaṁ tejomayābhyāṁ vākprāṇābhyāṁ saṅgatamadhigatam । yanmayo yatsthaśca jīvo mananadarśanaśravaṇādivyavahārāya kalpate taduparame ca svaṁ devatārūpameva pratipadyate । taduktaṁ śrutyantare — ‘dhyāyatīva lelāyatīva’ ‘sadhīḥ svapno bhūtvemaṁ lokamatikrāmati’ (bṛ. mā. 4 । 1 । 7) ‘sa vā ayamātmā brahma vijñānamayo manomayaḥ’ (bṛ. u. 4 । 4 । 5), (bṛ. mā. 4 । 2 । 6) ityādi, ‘svapnena śārīram’ (bṛ. u. 4 । 3 । 11) ityādi, ‘prāṇanneva prāṇo nāma bhavati’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ityādi ca । tasyāsya manasthasya manaākhyāṁ gatasya manaupaśamadvāreṇendriyaviṣayebhyo nivṛttasya yasyāṁ parasyāṁ devatāyāṁ svātmabhūtāyāṁ yadavasthānam , tat , putrāya ācikhyāsuḥ uddālako ha kila āruṇiḥ śvetaketuṁ putramuvāca uktavān — svapnāntaṁ svapnamadhyam svapna iti darśanavṛtteḥ svapnasyākhyā, tasya madhyaṁ svapnāntaṁ suṣuptamityetat ; athavā svapnāntaṁ svapnasatattvamityarthaḥ । tatrāpyarthātsuṣuptameva bhavati, ‘svamapīto bhavati’ iti vacanāt ; na hi anyatra suṣuptāt svamapītiṁ jīvasya icchanti brahmavidaḥ । tatra hi ādarśāpanayane puruṣapratibimbaḥ ādarśagataḥ yathā svameva puruṣamapīto bhavati, evaṁ mana ādyuparame caitanyapratibimbarūpeṇa jīvena ātmanā manasi praviṣṭā nāmarūpavyākaraṇāya parā devatā sā svameva ātmānaṁ pratipadyate jīvarūpatāṁ manaākhyāṁ hitvā । ataḥ suṣupta eva svapnāntaśabdavācya ityavagamyate । yatra tu suptaḥ svapnānpaśyati tatsvāpnaṁ darśanaṁ sukhaduḥkhasaṁyuktamiti puṇyāpuṇyakāryam । puṇyāpuṇyayorhi sukhaduḥkhārambhakatvaṁ prasiddham । puṇyāpuṇyayoścāvidyākāmopaṣṭambhenaiva sukhaduḥkhadarśanakāryārambhakatvamupapadyate nānyathetyavidyākāmakarmabhiḥ saṁsārahetubhiḥ saṁyukta eva svapne iti na svamapīto bhavati । ‘ananvāgataṁ puṇyenānanvāgataṁ pāpena tīrṇo hi tadā sarvān śokān hṛdayasya bhavati’ (bṛ. u. 4 । 3 । 22) ‘tadvā asyaitadaticchandā’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) ‘eṣa parama ānandaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 33) ityādiśrutibhyaḥ । suṣupta eva svaṁ devatārūpaṁ jīvatvavinirmuktaṁ darśayiṣyāmītyāha — svapnāntaṁ me mama nigadato he somya vijānīhi vispaṣṭamavadhārayetyarthaḥ । kadā svapnānto bhavatīti, ucyate — yatra yasminkāle etannāma bhavati puruṣasya svapsyataḥ । prasiddhaṁ hi loke svapitīti । gauṇaṁ cedaṁ nāmetyāha — yadā svapitītyucyate puruṣaḥ, tadā tasminkāle satā sacchabdavācyayā prakṛtayā devatayā sampanno bhavati saṅgataḥ ekībhūto bhavati । manasi praviṣṭaṁ manaādisaṁsargakṛtaṁ jīvarūpaṁ parityajya svaṁ sadrūpaṁ yatparamārthasatyam apītaḥ apigataḥ bhavati । ataḥ tasmāt svapitītyenamācakṣate laukikāḥ । svamātmānaṁ hi yasmādapīto bhavati ; guṇanāmaprasiddhito'pi svātmaprāptirgamyate ityabhiprāyaḥ । kathaṁ punarlaukikānāṁ prasiddhā svātmasampattiḥ ? jāgracchramanimittodbhavatvātsvāpasya ityāhuḥ — jāgarite hi puṇyāpuṇyanimittasukhaduḥkhādyanekāyāsānubhavācchrānto bhavati ; tataśca āyastānāṁ karaṇānāmanekavyāpāranimittaglānānāṁ svavyāpārebhya uparamo bhavati । śruteśca ‘śrāmyatyeva vāk śrāmyati cakṣuḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 21) ityevamādi । tathā ca ‘gṛhītā vāk gṛhītaṁ cakṣuḥ gṛhītaṁ śrotraṁ gṛhītaṁ manaḥ’ (bṛ. u. 2 । 1 । 17) ityevamādīni karaṇāni prāṇagrastāni ; prāṇa ekaḥ aśrāntaḥ dehe kulāye yo jāgarti, tadā jīvaḥ śramāpanuttaye svaṁ devatārūpamātmānaṁ pratipadyate । nānyatra svarūpāvasthānācchramāpanodaḥ syāditi yuktā prasiddhirlaukikānām — svaṁ hyapīto bhavatīti । dṛśyate hi loke jvarādirogagrastānāṁ tadvinirmoke svātmasthānāṁ viśramaṇam , tadvadihāpi syāditi yuktam । ‘tadyathā śyeno vā suparṇo vā viparipatya śrāntaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 19) ityādiśruteśca ॥

tatrāyaṁ dṛṣṭāntaḥ yathokte'rthe — sa yathā śakuniḥ pakṣī śakunighātakasya hastagatena sūtreṇa prabaddhaḥ pāśitaḥ diśaṁ diśaṁ bandhanamokṣārthī san pratidiśaṁ patitvā anyatra bandhanāt āyatanam āśrayaṁ viśraṇāya alabdhvā aprāpya bandhanamevopaśrayate । evameva yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ khalu he somya tanmanaḥ tatprakṛtaṁ ṣoḍaśakalamannopacitaṁ mano nirdhāritam , tatpraviṣṭaḥ tatsthaḥ tadupalakṣito jīvaḥ tanmana iti nirdiśyate — mañcākrośanavat । sa manaākhyopādhiḥ jīvaḥ avidyākāmakarmopadiṣṭāṁ diśaṁ diśaṁ sukhaduḥkhādilakṣaṇāṁ jāgratsvapnayoḥ patitvā gatvā anubhūyetyarthaḥ, anyatra sadākhyāt svātmanaḥ āyatanaṁ viśramaṇasthānamalabdhvā prāṇameva, prāṇena sarvakāryakaraṇāśrayeṇopalakṣitā prāṇa ityucyate sadākhyā parā devatā, ‘prāṇasya prāṇam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 18) ‘prāṇaśarīro bhārūpaḥ’ (chā. u. 3 । 14 । 2) ityādiśruteḥ । ataḥ tāṁ devatāṁ prāṇaṁ prāṇākhyāmeva upaśrayate । prāṇo bandhanaṁ yasya manasaḥ tatprāṇabandhanaṁ hi yasmāt somya manaḥ prāṇopalakṣitadevatāśrayam , mana iti tadupalakṣito jīva iti ॥

evaṁ svapitināmaprasiddhidvāreṇa yajjīvasya satyasvarūpaṁ jagato mūlam , tatputrasya darśayitvā āha annādikāryakāraṇaparamparayāpi jagato mūlaṁ saddidarśayiṣuḥ — aśanāpipāse aśitumicchā aśanā, san yalopena, pātumicchā pipāsā te aśanāpipāse aśanāpipāsayoḥ satattvaṁ vijānīhītyetat । yatra yasminkāle etannāma puruṣo bhavati । kiṁ tat ? aśiśiṣati aśitumicchatīti । tadā tasya puruṣasya kiṁnimittaṁ nāma bhavatīti, āha — yattatpuruṣeṇa aśitamannaṁ kaṭhinaṁ pītā āpo nayante dravīkṛtya rasādibhāvena vipariṇamayante, tadā bhuktamannaṁ jīryati । atha ca bhavatyasya nāma aśiśiṣatīti gauṇam । jīrṇe hi anne aśitumicchati sarvo hi jantuḥ । tatra apāmaśitanetṛtvāt aśanāyā iti nāma prasiddhamityetasminnarthe । tathā gonāyaḥ gāṁ nayatīti gonāyaḥ ityucyate gopālaḥ, yathā aśvānnayatītyaśvanāyaḥ aśvapāla ityucyate, puruṣanāyaḥ puruṣānnayatīti rājā senāpatirvā, evaṁ tat tadā apa ācakṣate laukikāḥ aśanāyeti visarjanīyalopena । tatraivaṁ sati adbhiḥ rasādibhāvena nītena aśitenānnena niṣpāditamidaṁ śarīraṁ vaṭakaṇikāyāmiva śuṅgaḥ aṅkura utpatitaḥ udgataḥ ; tamimaṁ śuṅgaṁ kāryaṁ śarīrākhyaṁ vaṭādiśuṅgavadutpatitaṁ he somya vijānīhi । kiṁ tatra vijñeyamiti, ucyate — śṛṇu idaṁ śuṅgavatkāryatvāt śarīraṁ nāmūlaṁ mūlarahitaṁ bhaviṣyati ityuktaḥ āha śvetaketuḥ ॥

yadyevaṁ samūlamidaṁ śarīraṁ vaṭādiśuṅgavat , tasya asya śarīrasya kva mūlaṁ syāt bhavet ityevaṁ pṛṣṭaḥ āha pitā — tasya kva mūlaṁ syāt anyatrānnādannaṁ mūlamityabhiprāyaḥ । katham ? aśitaṁ hi annamadbhirdravīkṛtaṁ jāṭhareṇāgninā pacyamānaṁ rasabhāvena pariṇamate । rasācchoṇitaṁ śoṇitānmāṁsaṁ māṁsānmedo medaso'sthīnyasthibhyo majjā majjāyāḥ śukram । tathā yoṣidbhuktaṁ ca annaṁ rasādikrameṇaivaṁ pariṇataṁ lohitaṁ bhavati । tābhyāṁ śukraśoṇitābhyāmannakāryābhyāṁ saṁyuktābhyāmannena evaṁ pratyahaṁ bhujyamānena āpūryamāṇābhyāṁ kuḍyamiva mṛtpiṇḍaiḥ pratyahamupacīyamānaḥ annamūlaḥ dehaśuṅgaḥ pariniṣpanna ityarthaḥ । yattu dehaśuṅgasya mūlamannaṁ nirdiṣṭam , tadapi dehavadvināśotpattimattvāt kasmāccinmūlādutpatitaṁ śuṅga eveti kṛtvā āha — yathā dehaśuṅgaḥ annamūlaḥ evameva khalu somya annena śuṅgena kāryabhūtena apo mūlamannasya śuṅgasyānviccha pratipadyasva ।

apāmapi vināśotpattimattvāt śuṅgatvameveti adbhiḥ somya śuṅgena kāryeṇa kāraṇaṁ tejo mūlamanviccha । tejaso'pi vināśotpattimattvāt śuṅgatvamiti tejasā somya śuṅgena sanmūlam ekamevādvitīyaṁ paramārthasatyam । yasminsarvamidaṁ vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyamanṛtaṁ rajjvāmiva sarpādivikalpajātamadhyastamavidyayā, tadasya jagato mūlam ; ataḥ sanmūlāḥ satkāraṇāḥ he somya imāḥ sthāvarajaṅgamalakṣaṇāḥ sarvāḥ prajāḥ । na kevalaṁ sanmūlā eva, idānīmapi sthitikāle sadāyatanāḥ sadāśrayā eva । na hi mṛdamanāśritya ghaṭādeḥ sattvaṁ sthitirvā asti । ataḥ mṛdvatsanmūlatvātprajānāṁ sat āyatanaṁ yāsāṁ tāḥ sadāyatanāḥ prajāḥ । ante ca satpratiṣṭhāḥ sadeva pratiṣṭhā layaḥ samāptiḥ avasānaṁ pariśeṣaḥ yāsāṁ tāḥ satpratiṣṭhāḥ ॥

atha idānīmapśuṅgadvāreṇa sato mūlasyānugamaḥ kārya ityāha — yatra yasminkāle etannāma pipāsati pātumicchatīti puruṣo bhavati । aśiśiṣatītivat idamapi gauṇameva nāma bhavati । dravīkṛtasyāśitasyānnasya netryaḥ āpaḥ annaśuṅgaṁ dehaṁ kledayantyaḥ śithilīkuryuḥ abbāhulyāt yadi tejasā na śoṣyante । nitarāṁ ca tejasā śoṣyamāṇāsvapsu dehabhāvena pariṇamamānāsu pātumicchā puruṣasya jāyate ; tadā puruṣaḥ pipāsati nāma ; tadetadāha — teja eva tat tadā pītamabādi śoṣayat dehagatalohitaprāṇabhāvena nayate pariṇamayati । tadyathā gonāya ityādi samānam ; evaṁ tatteja ācaṣṭe lokaḥ — udanyeti udakaṁ nayatītyudanyam , udanyeti cchāndasaṁ tatrāpi pūrvavat । apāmapi etadeva śarīrākhyaṁ śuṅgaṁ nānyadityevamādi samānamanyat ॥

sāmarthyāt tejaso'pyetadeva śarīrākhyaṁ śuṅgam । ataḥ apśuṅgena dehena āpo mūlaṁ gamyate । adbhiḥ śuṅgena tejo mūlaṁ gamyate । tejasā śuṅgena sanmūlaṁ gamyate pūrvavat । evaṁ hi tejobannamayasya dehaśuṅgasya vācārambhaṇamātrasya annādiparamparayā paramārthasatyaṁ sanmūlamabhayamasantrāsaṁ nirāyāsaṁ sanmūlamanviccheti putraṁ gamayitvā aśiśiṣati pipāsatīti nāmaprasiddhidvāreṇa yadanyat iha asminprakaraṇe tejobannānāṁ puruṣeṇopayujyamānānāṁ kāryakaraṇasaṅghātasya dehaśuṅgasya svajātyasāṅkaryeṇopacayakaratvaṁ vaktavyaṁ prāptam , tadihoktameva draṣṭavyamiti pūrvoktaṁ vyapadiśati — yathā tu khalu yena prakāreṇa imāḥ tejobannākhyāḥ tisraḥ devatāḥ puruṣaṁ prāpya trivṛttrivṛdekaikā bhavati, taduktaṁ purastādeva bhavati ‘annamaśitaṁ tredhā vidhīyate’ (chā. u. 6 । 5 । 1) ityādi tatraivoktam । annādīnāmaśitānāṁ ye madhyamā dhātavaḥ, te sāptadhātukaṁ śarīramupacinvantītyuktam — māṁsaṁ bhavati lohitaṁ bhavati majjā bhavati asthi bhavatīti । ye tvaṇiṣṭhā dhātavaḥ manaḥ prāṇaṁ vācaṁ dehasyāntaḥkaraṇasaṅghātamupacinvantīti ca uktam — tanmano bhavati sa prāṇo bhavati sa vāgbhavatīti ।

so'yaṁ prāṇakaraṇasaṅghātaḥ dehe viśīrṇe dehāntaraṁ jīvādhiṣṭhitaḥ yena krameṇa pūrvadehātpracyutaḥ gacchati, tadāha — asya he somya puruṣasya prayataḥ mriyamāṇasya vāk manasi sampadyate manasyupasaṁhriyate । atha tadāhuḥ jñātayo na vadatīti । manaḥpūrvako hi vāgvyāpāraḥ, ‘yadvai manasā dhyāyati tadvācā vadati’ ( ? ) iti śruteḥ । vācyupasaṁhṛtāyāṁ manasi mananavyāpāreṇa kevalena vartate । mano'pi yadā upasaṁhriyate, tadā manaḥ prāṇe sampannaṁ bhavati — suṣuptakāle iva ; tadā pārśvasthā jñātayaḥ na vijānātītyāhuḥ । prāṇaśca tadordhvocchvāsī svātmanyupasaṁhṛtabāhyakaraṇaḥ saṁvargavidyāyāṁ darśanāt hastapādādīnvikṣipan marmasthānāni nikṛntanniva utsṛjan krameṇopasaṁhṛtaḥ tejasi sampadyate ; tadāhuḥ jñātayo na calatīti । mṛtaḥ neti vā vicikitsantaḥ dehamālabhamānāḥ uṣṇaṁ ca upalabhamānāḥ dehaḥ uṣṇaḥ jīvatīti yadā tadapyauṣṇyaliṅgaṁ teja upasaṁhriyate, tadā tattejaḥ parasyāṁ devatāyāṁ praśāmyati । tadaivaṁ krameṇopasaṁhṛte svamūlaṁ prāpte ca manasi tatstho jīvo'pi suṣuptakālavat nimittopasaṁhārādupasaṁhriyamāṇaḥ san satyābhisandhipūrvakaṁ cedupasaṁhriyate sadeva sampadyate na punardehāntarāya suṣuptādivottiṣṭhati, yathā loke sabhaye deśe vartamānaḥ kathañcidivābhayaṁ deśaṁ prāptaḥ — tadvat । itarastu anātmajñaḥ tasmādeva mūlāt suṣuptādivotthāya mṛtvā punardehajālamāviśati yasmānmūlādutthāya dehamāviśati jīvaḥ ॥

sa yaḥ sadākhyaḥ eṣaḥ uktaḥ aṇimā aṇubhāvaḥ jagato mūlam aitadātmyam etatsadātmā yasya sarvasya tat etadātma tasya bhāvaḥ aitadātmyam । etena sadākhyena ātmanā ātmavat sarvamidaṁ jagat । cānyo'styasyātmāsaṁsārī, ‘nānyadato'sti draṣṭṛ nānyadato'sti śrotṛ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityādiśrutyantarāt । yena ca ātmanā ātmavatsarvamidaṁ jagat , tadeva sadākhyaṁ kāraṇaṁ satyaṁ paramārthasat । ataḥ sa eva ātmā jagataḥ pratyaksvarūpaṁ satattvaṁ yāthātmyam , ātmaśabdasya nirupapadasya pratyagātmani gavādiśabdavat nirūḍhatvāt । ataḥ tat sat tvamasīti he śvetaketo ityevaṁ pratyāyitaḥ putraḥ āha — bhūya eva mā bhagavān vijñāpayatu, yadbhavaduktaṁ tat sandigdhaṁ mama — ahanyahani sarvāḥ prajāḥ suṣuptau sat sampadyante ityetat , yena sat sampadya na viduḥ satsampannā vayamiti । ataḥ dṛṣṭāntena māṁ pratyāyayatvityarthaḥ । evamuktaḥ tathā astu somya iti ha uvāca pitā ॥

yatpṛcchasi — ahanyahani satsampadya na viduḥ satsampannāḥ sma iti, tatkasmāditi — atra śṛṇu dṛṣṭāntam — yathā loke he somya madhukṛtaḥ madhu kurvantīti madhukṛtaḥ madhukaramakṣikāḥ madhu nistiṣṭhanti madhu niṣpādayanti tatparāḥ santaḥ । katham ? nānātyayānāṁ nānāgatīnāṁ nānādikkānāṁ vṛkṣāṇāṁ rasān samavahāraṁ samāhṛtya ekatām ekabhāvaṁ madhutvena rasān gamayanti madhutvamāpādayanti ॥

te rasāḥ yathā madhutvenaikatāṁ gatāḥ tatra madhuni vivekaṁ na labhante ; katham ? amuṣyāhamāmrasya panasasya vā vṛkṣasya raso'smīti — yathā hi loke bahūnāṁ cetanāvatāṁ sametānāṁ prāṇināṁ vivekalābho bhavati amuṣyāhaṁ putraḥ amuṣyāhaṁ naptāsmīti ; te ca labdhavivekāḥ santaḥ na saṅkīryante ; na tathā iha anekaprakāravṛkṣarasānāmapi madhurāmlatiktakaṭukādīnāṁ madhutvena ekatāṁ gatānāṁ madhurādibhāvena viveko gṛhyata ityabhiprāyaḥ । yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ, ityevameva khalu somya imāḥ sarvāḥ prajāḥ ahanyahani sati sampadya suṣuptikāle maraṇapralayayośca na viduḥ na vijānīyuḥ — sati sampadyāmahe iti sampannā iti vā ॥

yasmācca evamātmanaḥ sadrūpatāmajñātvaiva satsampadyante, ataḥ te iha loke yatkarmanimittāṁ yāṁ yāṁ jātiṁ pratipannā āsuḥ vyāghrādīnām — vyāghro'haṁ siṁhoha'mityevam , te tatkarmajñānavāsanāṅkitāḥ santaḥ satpraviṣṭā api tadbhāvenaiva punarābhavanti punaḥ sata āgatya vyāghro vā siṁho vā vṛko vā varāho vā kīṭo vā pataṅgo vā daṁśo vā maśako vā yadyatpūrvamiha loke bhavanti babhūvurityarthaḥ, tadeva punarāgatya bhavanti । yugasahasrakoṭyantaritāpi saṁsāriṇaḥ jantoḥ yā purā bhāvitā vāsanā, sā na naśyatītyarthaḥ । ‘yathāprajñaṁ hi sambhavāḥ’ (ai. ā. 2 । 3 । 2) iti śrutyantarāt ॥

tāḥ prajāḥ yasminpraviśya punarāvirbhavanti, ye tu ito'nye satsatyātmābhisandhāḥ yamaṇubhāvaṁ yadātmānaṁ praviśya nāvartante, sa ya eṣo'ṇimetyādi vyākhyātam । yathā loke svakīye gṛhe suptaḥ utthāya grāmāntaraṁ gataḥ jānāti svagṛhādāgato'smīti, evaṁ sata āgato'smīti ca jantūnāṁ kasmādvijñānaṁ na bhavatīti bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatu ityuktaḥ tathā somyeti ha uvāca pitā ॥

śṛṇu tatra dṛṣṭāntam — yathā somya imā nadyaḥ gaṅgādyāḥ purastāt pūrvāṁ diśaṁ prati prācyaḥ prāgañcanāḥ syandante sravantī । paścāt pratīcī diśaṁ prati sindhvādyāḥ pratīcīm añjanti gacchantīti pratīcyaḥ, tāḥ samudrādambhonidheḥ jaladharairākṣiptāḥ punarvṛṣṭirūpeṇa patitāḥ gaṅgādinadīrūpiṇyaḥ punaḥ samudram ambhonidhimeva apiyanti sa samudra eva bhavati । tā nadyaḥ yathā tatra samudre samudrātmanā ekatāṁ gatāḥ na viduḥ na jānanti — iyaṁ gaṅgāṁ ahamasmi iyaṁ yamunā ahamasmīti ca ॥

evameva khalu somya imāḥ sarvāḥ prajāḥ yasmāt sati sampadya na viduḥ, tasmātsata āgamya viduḥ — sata āgacchāmahe āgatā iti vā । ta iha vyāghra ityādi samānamanyat । dṛṣṭaṁ loke jale vīcītaraṅgaphenabudbudādaya utthitāḥ punastadbhāvaṁ gatā vinaṣṭā iti । jīvāstu tatkāraṇabhāvaṁ pratyahaṁ gacchanto'pi suṣupte maraṇapralayayośca na vinaśyantītyetat , bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatu dṛṣṭāntena । tathā somyeti ha uvāca pitā ॥

śṛṇu dṛṣṭāntam — asya he somya mahataḥ anekaśākhādiyuktasya vṛkṣasya, asyetyagrataḥ sthitaṁ vṛkṣaṁ darśayan āha — yadi yaḥ kaścit asya mūle abhyāhanyāt , paraśvādinā sakṛdghātamātreṇa na śuṣyatīti jīvanneva bhavati, tadā, tasya rasaḥ sravet । tathā yo madhye abhyāhanyāt jīvansravet , tathā yo'gre abhyāhanyāt jīvansravet । sa eṣa vṛkṣaḥ idānīṁ jīvena ātmanā anuprabhūtaḥ anuvyāptaḥ pepīyamānaḥ atyarthaṁ piban udakaṁ bhaumāṁśca rasān mūlairgṛhṇan modamānaḥ harṣaṁ prāpnuvan tiṣṭhati ॥

tasyāsya yadekāṁ śākhāṁ rogagrastām āhatāṁ vā jīvaḥ jahāti upasaṁharati śākhāyāṁ viprasṛtamātmāṁśam , atha sā śuṣyati । vāṅmanaḥprāṇakaraṇagrāmānupraviṣṭo hi jīva iti tadupasaṁhāre upasaṁhriyate । jīvena ca prāṇayuktena aśitaṁ pītaṁ ca rasatāṁ gataṁ jīvaccharīraṁ vṛkṣaṁ ca vardhayat rasarūpeṇa jīvasya sadbhāve liṅgaṁ bhavati । aśitapītābhyāṁ hi dehe jīvastiṣṭhati । te ca aśitapīte jīvakarmānusāriṇī iti tasyaikāṅgavaikalyanimittaṁ karma yadopasthitaṁ bhavati, tadā jīvaḥ ekāṁ śākhāṁ jahāti śākhāya ātmānamupasaṁharati ; atha tadā sā śākhā śuṣyati । jīvasthitinimitto rasaḥ jīvakarmākṣiptaḥ jīvopasaṁhāre na tiṣṭhati । rasāpagame ca śākhā śoṣamupaiti । tathā sarvaṁ vṛkṣameva yadā ayaṁ jahāti tadā sarvo'pi vṛkṣaḥ śuṣyati । vṛkṣasya rasasravaṇaśoṣaṇādiliṅgāt jīvavattvaṁ dṛṣṭāntaśruteśca cetanāvantaḥ sthāvarā iti bauddhakāṇādamatamacetanāḥ sthāvarā ityetadasāramiti darśitaṁ bhavati ॥

yathā asminvṛkṣadṛṣṭānte darśitam — jīvena yuktaḥ vṛkṣaḥ aśuṣkaḥ rasapānādiyuktaḥ jīvatītyucyate, tadapetaśca mriyata ityucyate ; evameva khalu somya viddhīti ha uvāca — jīvāpetaṁ jīvaviyuktaṁ vāva kila idaṁ śarīraṁ mriyate na jīvo mriyata iti । kāryaśeṣe ca suptotthitasya mama idaṁ kāryaśeṣam aparisamāptamiti smṛtvā samāpanadarśanāt । jātamātrāṇāṁ ca jantūnāṁ stanyābhilāṣabhayādidarśanācca atītajanmāntarānubhūtastanyapānaduḥkhānubhavasmṛtirgamyate । agnihotrādīnāṁ ca vaidikānāṁ karmaṇāmarthavattvāt na jīvo mriyata iti । sa ya eṣo'ṇimetyādi samānam । kathaṁ punaridamatyantasthūlaṁ pṛthivyādi nāmarūpavajjagat atyantasūkṣmātsadrūpānnāmarūparahitātsato jāyate, iti etaddṛṣṭāntena bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatu iti । tathā somyeti ha uvāca pitā ॥

yadi etatpratyakṣīkartumicchasi ato'smānmahataḥ nyagrodhāt phalamekamāhara — ityuktaḥ tathā cakāra saḥ ; idaṁ bhagava upahṛtaṁ phalamiti darśitavantaṁ prati āha — phalaṁ bhinddhīti । bhinnamityāha itaraḥ । tamāha pitā — kimatra paśyasīti ; uktaḥ āha — aṇvyaḥ aṇutarā iva imāḥ dhānāḥ bījāni paśyāmi bhagava iti । āsāṁ dhānānāmekāṁ dhānām aṅga he vatsa bhindghi, ityuktaḥ āha — bhinnā bhagava iti । yadi bhinnā dhānā tasyāṁ bhinnāyāṁ kiṁ paśyasi, ityuktaḥ āha — na kiñcana paśyāmi bhagava iti ॥

taṁ putraṁ ha uvāca — vaṭadhānāyāṁ bhinnāyāṁ yaṁ vaṭabījāṇimānaṁ he somya etaṁ na nibhālayase na paśyasi, tathā apyetasya vai kila somya eṣa mahānyagrodhaḥ bījasya aṇimnaḥ sūkṣmasya adṛśyamānasya kāryabhūtaḥ sthūlaśākhāskandhaphalapalāśavān tiṣṭhati utpannaḥ san , uttiṣṭhatīti vā, ucchabdo'dhyāhāryaḥ । ataḥ śraddhatsva somya sata eva aṇimnaḥ sthūlaṁ nāmarūpādimatkāryaṁ jagadutpannamiti । yadyapi nyāyāgamābhyāṁ nirdhārito'rthaḥ tathaivetyavagamyate, tathāpi atyantasūkṣmeṣvartheṣu bāhyaviṣayāsaktamanasaḥ svabhāvapravṛttasyāsatyāṁ gurutarāyāṁ śraddhāyāṁ duravagamatvaṁ syādityāha — śraddhatsveti । śraddhāyāṁ tu satyāṁ manasaḥ samādhānaṁ bubhutsite'rthe bhavet , tataśca tadarthāvagatiḥ, ‘anyatramanā abhūvam’ (bṛ. u. 1 । 5 । 3) ityādiśruteḥ ॥

sa ya ityādyuktārtham । yadi tatsajjagato mūlam , kasmānnopalabhyata ityetaddṛṣṭāntena mā bhagavānbhūya eva vijñāpayatviti । tathā somyeti ha uvāca pitā ॥

vidyamānamapi vastu nopalabhyate, prakārāntareṇa tu upalabhyata iti śṛṇu atra dṛṣṭāntam — yadi ca imamarthaṁ pratyakṣīkartumicchasi, piṇḍarūpaṁ lavaṇam etadghaṭādau udake avadhāya prakṣipya atha mā māṁ śvaḥ prātaḥ upasīdathāḥ upagacchethāḥ iti । sa ha pitroktamarthaṁ pratyakṣīkartumicchan tathā cakāra । taṁ ha uvāca paredyuḥ prātaḥ — yallavaṇaṁ doṣā rātrau udake avādhāḥ nikṣiptavānasi aṅga he vatsa tadāhara — ityuktaḥ tallavaṇamājihīrṣuḥ ha kila avamṛśya udake na viveda na vijñātavān । yathā tallavaṇaṁ vidyamānameva sat apsu līnaṁ saṁśliṣṭamabhūt ॥

yathā vilīnaṁ lavaṇaṁ na vettha, tathāpi taccakṣuṣā sparśanena ca piṇḍarūpaṁ lavaṇamagṛhyamāṇaṁ vidyata eva apsu, upalabhyate ca upāyāntareṇa — ityetat putraṁ pratyāyayitumicchan āha — aṅga asyodakasya antāt upari gṛhītvā ācāma — ityuktvā putraṁ tathākṛtavantamuvāca — kathamiti ; itara āha — lavaṇaṁ svāduta iti । tathā madhyādudakasya gṛhītvā ācāma iti, kathamiti, lavaṇamiti । tathāntāt adhodeśāt gṛhītvā ācāma iti, kathamiti, lavaṇamiti । yadyevam , abhiprāsya parityajya etadudakam ācamya atha mopasīdathāḥ iti ; taddha tathā cakāra lavaṇaṁ parityajya pitṛsamīpamājagāmetyarthaḥ idaṁ vacanaṁ bruvan — tallavaṇaṁ tasminnevodake yanmayā rātrau kṣiptaṁ śaśvannityaṁ saṁvartate vidyamānameva sat samyagvartate । iti evamuktavantaṁ taṁ ha uvāca pitā — yathedaṁ lavaṇaṁ darśanasparśanābhyāṁ pūrvaṁ gṛhītaṁ punarudake vilīnaṁ tābhyāmagṛhyamāṇamapi vidyata eva upāyāntareṇa jihvayopalabhyamānatvāt — evameva atraiva asminneva tejobannādikārye śuṅge dehe, vāva kiletyācāryopadeśasmaraṇapradarśanārthau, sat tejobannādiśuṅgakāraṇaṁ vaṭabījāṇimavadvidyamānameva indriyairnopalabhase na nibhālayase । yathā atraivodake darśanasparśanābhyāmanupalabhyamānaṁ lavaṇaṁ vidyamānameva jihvayā upalabdhavānasi — evamevātraiva kila vidyamānaṁ sat jaganmūlam upāyāntareṇa lavaṇāṇimavat upalapsyasa iti vākyaśeṣaḥ ॥

sa ya ityādi samānam । yadyevaṁ lavaṇāṇimavadindriyairanupalabhyamānamapi jaganmūlaṁ sat upāyāntareṇa upalabdhuṁ śakyate, yadupalambhātkṛtārthaḥ syām anupalambhāccākṛtārthaḥ syāmaham , tasyaivopalabdhau ka upāyaḥ ityetat bhūya eva mā bhagavān vijñāpayatu dṛṣṭāntena । tathā somya iti ha uvāca ॥

yathā loke he somya puruṣaṁ yaṁ kañcit gandhārebhyo janapadebhyaḥ abhinaddhākṣaṁ baddhacakṣuṣam ānīya dravyahartā taskaraḥ tamabhinaddhākṣameva baddhahastam araṇye tato'pyatijane atigatajane atyantavigatajane deśe visṛjet , sa tatra digbhramopetaḥ yathā prāṅvā prāgañcanaḥ prāhmukho vetyarthaḥ, tathodaṅvā adharāṅvā pratyaṅvā pradhmāyīta śabdaṁ kuryāt vikrośet — abhinaddhākṣo'haṁ gandhārebhyastaskareṇānīto'bhinaddhākṣa eva visṛṣṭa iti ॥

evaṁ vikrośataḥ tasya yathābhinahanaṁ yathā bandhanaṁ pramucya muktvā kāruṇikaḥ kaścit etāṁ diśamuttarataḥ gandhārāḥ etāṁ diśaṁ vraja — iti prabrūyāt । sa evaṁ kāruṇikena bandhanānmokṣitaḥ grāmāt grāmāntaraṁ pṛcchan paṇḍitaḥ upadeśavān medhāvī paropadiṣṭagrāmapraveśamārgāvadhāraṇasamarthaḥ san gandhārānevopasampadyeta । netaro mūḍhamatiḥ deśāntaradarśanatṛḍvā । yathā ayaṁ dṛṣṭāntaḥ varṇitaḥ — svaviṣayebhyo gandhārebhyaḥ puruṣaḥ taskarairabhinaddhākṣaḥ avivekaḥ diṅmūḍhaḥ aśanāyāpipāsādimān vyāghrataskarādyanekabhayānarthavrātayutamaraṇyaṁ praveśitaḥ duḥkhārtaḥ vikrośan bandhanebhyo mumukṣustiṣṭhati, sa kathañcideva kāruṇikena kenacinmokṣitaḥ svadeśāngandhārānevāpannaḥ nirvṛtaḥ sukhyabhūt — evameva sataḥ jagadātmasvarūpāttejobannādimayaṁ dehāraṇyaṁ vātapittakapharudhiramedomāṁsāsthimajjāśukrakṛmimūtrapurīṣavat śītoṣṇādyanekadvandvaduḥkhavacca idaṁ mohapaṭābhinaddhākṣaḥ bhāryāputramitrapaśubandhvādidṛṣṭādṛṣṭānekaviṣayatṛṣṇāpāśitaḥ puṇyāpuṇyāditaskaraiḥ praveśitaḥ ahamamuṣya putraḥ, mamaite bāndhavāḥ, sukhyahaṁ duḥkhī mūḍhaḥ paṇḍito dhārmiko bandhumān jātaḥ mṛto jīrṇaḥ pāpī, putro me mṛtaḥ, dhanaṁ me naṣṭam , hā hato'smi, kathaṁ jīviṣyāmi, kā me gatiḥ, kiṁ me trāṇam — ityevamanekaśatasahasrānarthajālavān vikrośan kathañcideva puṇyātiśayātparamakāruṇikaṁ kañcitsadbrahmātmavidaṁ vimuktabandhanaṁ brahmiṣṭhaṁ yadā āsādayati, tena ca brahmavidā kāruṇyāt darśitasaṁsāraviṣayadoṣadarśanamārgaḥ viraktaḥ saṁsāraviṣayebhyaḥ — nāsi tvaṁ saṁsārī amuṣya putratvādidharmavān , kiṁ tarhi, sat yattattvamasi —ityavidyāmohapaṭābhinahanānmokṣitaḥ gandhārapuruṣavacca svaṁ sadātmānam upasampadya sukhī nirvṛtaḥ syādityetamevārthamāha — ācāryavānpuruṣo vedeti । tasyāsya evamācāryavato muktāvidyābhinahanasya tāvadeva tāvāneva kālaḥ ciraṁ kṣepaḥ sadātmasvarūpasampatteriti vākyaśeṣaḥ । kiyānkālaściramiti, ucyate — yāvanna vimokṣye na vimokṣyate ityetatpuruṣavyatyayena, sāmarthyāt ; yena karmaṇā śarīramārabdhaṁ tasyopabhogena kṣayāt dehapāto yāvadityarthaḥ । atha tadaiva sat sampatsye sampatsyate iti pūrvavat । na hi dehamokṣasya satsampatteśca kālabhedo'sti yena atha - śabdaḥ ānantaryārthaḥ syāt ॥

nanu yathā sadvijñānānantarameva dehapātaḥ satsampattiśca na bhavati karmaśeṣavaśāt , tathā apravṛttaphalāni prāgjñānotpatterjanmāntarasañcitānyapi karmāṇi santīti tatphalopabhogārthaṁ patite asmiñśarīrāntaramārabdhavyam । utpanne ca jñāne yāvajjīvaṁ vihitāni pratiṣiddhāni vā karmāṇi karotyeveti tatphalopabhogārthaṁ ca avaśyaṁ śarīrāntaramārabdhavyam , tataśca karmāṇi tataḥ śarīrāntaram iti jñānānarthakyam , karmaṇāṁ phalavattvāt । atha jñānavataḥ kṣīyante karmāṇi, tadā jñānaprāptisamakālameva jñānasya satsampattihetutvānmokṣaḥ syāditi śarīrapātaḥ syāt । tathā ca ācāryābhāvaḥ iti ācāryavānpuruṣo veda ityanupapattiḥ । jñānānmokṣābhāvaprasaṅgaśca deśāntaraprāptyupāyajñānavadanaikāntikaphalatvaṁ vā jñānasya । na, karmaṇāṁ pravṛttāpravṛttaphalavattvaviśeṣopapatteḥ । yaduktam apravṛttaphalānāṁ karmaṇāṁ dhruvaphalavattvādbrahmavidaḥ śarīre patite śarīrāntaramārabdhavyam apravṛttakarmaphalopabhogārthamiti, etadasat । viduṣaḥ ‘tasya tāvadeva ciram’ iti śruteḥ prāmāṇyāt । nanu ‘puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati’ (bṛ. u. 3 । 2 । 15) ityādiśruterapi prāmāṇyameva । satyamevam । tathāpi pravṛttaphalānāmapravṛttaphalānāṁ ca karmaṇāṁ viśeṣo'sti । katham ? yāni pravṛttaphalāni karmāṇi yairvidvaccharīramārabdham , teṣāmupabhāgenaiva kṣayaḥ — yathā ārabdhavegasya lakṣyamukteṣvādeḥ vegakṣayādeva sthitiḥ, na tu lakṣyavedhasamakālameva prayojanaṁ nāstīti — tadvat । anyāni tu apravṛttaphalāni iha prāgjñānotpatterūrdhvaṁ ca kṛtāni vā kriyamāṇāni vā atītajanmāntarakṛtāni vā apravṛttaphalāni jñānena dahyante prāyaścitteneva ; ‘jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute tathā’ (bha. gī. 4 । 37) iti smṛteśca । ‘kṣīyante cāsya karmāṇi’ (mu. u. 2 । 2 । 9) iti ca ātharvaṇe । ataḥ brahmavidaḥ jīvanādiprayojanābhāve'pi pravṛttaphalānāṁ karmaṇāmavaśyameva phalopabhogaḥ syāditi mukteṣuvat tasya tāvadeva ciramiti yuktamevoktamiti yathoktadoṣacodanānupapattiḥ । jñānotpatterūrdhvaṁ ca brahmavidaḥ karmābhāvamavocāma ‘brahmasaṁstho'mṛtatvameti’ (chā. u. 2 । 23 । 1) ityatra । tacca smartumarhasi ॥

sa ya ityādyuktārtham । ācāryavān vidvān yena krameṇa sat sampadyate, taṁ kramaṁ dṛṣṭāntena bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatviti । tathā somya iti ha uvāca ॥

puruṣaṁ he somya uta upatāpinaṁ jvarādyupatāpavantaṁ jñātayaḥ bāndhavāḥ parivārya upāsate mumūrṣum — jānāsi māṁ tava pitaraṁ putraṁ bhrātaraṁ vā — iti pṛcchantaḥ । tasya mumūrṣoḥ yāvanna vāṅmanasi sampadyate manaḥ prāṇe prāṇastejasi tejaḥ parasyāṁ devatāyām ityetaduktārtham ॥

saṁsāriṇaḥ yaḥ maraṇakramaḥ sa evāyaṁ viduṣo'pi satsampattikrama ityetadāha — parasyāṁ devatāyāṁ tejasi sampanne atha na jānāti । avidvāṁstu sata utthāya prāgbhāvitaṁ vyāghrādibhāvaṁ devamanuṣyādibhāvaṁ vā viśati । vidvāṁstu śāstrācāryopadeśajanitajñānadīpaprakāśitaṁ sadbrahmātmānaṁ praviśya na āvartate ityeṣa satsampattikramaḥ । anye tu mūrdhanyayā nāḍyā utkramya ādityādidvāreṇa sadgacchantītyāhuḥ ; tadasat , deśakālanimittaphalābhisandhānena gamanadarśanāt । na hi sadātmaikatvadarśinaḥ satyābhisandhasya deśakālanimittaphalādyanṛtābhisandhirupapadyate, virodhāt । avidyākāmakarmaṇāṁ ca gamananimittānāṁ sadvijñānahutāśanavipluṣṭatvāt gamanānupapattireva ; ‘paryoptakāmasya kṛtātmanastvihaiva sarve pravilīyanti kāmāḥ’ (mu. u. 3 । 2 । 2) ityādyātharvaṇe nadīsamudradṛṣṭāntaśruteśca ॥

sa ya ityādi samānam । yadi mariṣyato mumukṣataśca tulyā satsampattiḥ, tatra vidvān satsampanno nāvartate, āvartate tvavidvān — ityatra kāraṇaṁ dṛṣṭāntena bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatviti । tathā somyeti ha uvāca ॥

śṛṇu — yathā somya puruṣaṁ cauryakarmaṇi sandihyamānaṁ nigrahāya parīkṣaṇāya ca uta api hastagṛhītaṁ baddhahastam ānayanti rājapuruṣāḥ । kiṁ kṛtavānayamiti pṛṣṭāśca āhuḥ — apahārṣīddhanamasyāyam । te ca āhuḥ — kimapaharaṇamātreṇa bandhanamarhati, anyathā datte'pi dhane bandhanaprasaṅgāt ; ityuktāḥ punarāhuḥ — steyamakārṣīt cauryeṇa dhanamapahārṣīditi । teṣvevaṁ vadatsu itaraḥ apahnute — nāhaṁ tatkarteti । te ca āhuḥ — sandihyamānaṁ steyamakārṣīḥ tvamasya dhanasyeti । tasmiṁśca apahnuvāne āhuḥ — paraśumasmai tapateti śodhayatvātmānamiti । sa yadi tasya stainyasya kartā bhavati bahiścāpahnute, sa evaṁbhūtaḥ tata evānṛtamanyathābhūtaṁ santamanyathātmānaṁ kurute । sa tathā anṛtābhisandho'nṛtenātmānamantardhāya vyavahitaṁ kṛtvā paraśuṁ taptaṁ mohātpratigṛhṇāti, sa dahyate, atha hanyate rājapuruṣaiḥ svakṛtenānṛtābhisandhidoṣeṇa ॥

atha yadi tasya karmaṇaḥ akartā bhavati, tata eva satyamātmānaṁ kurute । sa satyena tayā stainyākartṛtayā ātmānamantardhāya paraśuṁ taptaṁ pratigṛhṇāti । sa satyābhisandhaḥ san na dahyate satyavyavadhānāt , atha mucyate ca mṛṣābhiyoktṛbhyaḥ । taptaparaśuhastatalasaṁyogasya tulyatve'pi steyakartrakartroranṛtābhisandho dahyate na tu satyābhisandhaḥ ॥

sa yathā satyābhisandhaḥ taptaparaśugrahaṇakarmaṇi satyavyavahitahastatalatvāt nādāhyeta na dahyetetyetat , evaṁ sadbrahmasatyābhisandhetarayoḥ śarīrapātakāle ca tulyāyāṁ satsampattau vidvān satsampadya na punarvyāghradevādidehagrahaṇāya āvartate । avidvāṁstu vikārānṛtābhisandhaḥ punarvyāghrādibhāvaṁ devatādibhāvaṁ vā yathākarma yathāśrutaṁ pratipadyate । yadātmābhisandhyanabhisandhikṛte mokṣabandhane, yacca mūlaṁ jagataḥ, yadāyatanā yatpratiṣṭhāśca sarvāḥ prajāḥ, yadātmakaṁ ca sarvaṁ yaccājamamṛtamabhayaṁ śivamadvitīyam , tatsatyaṁ sa ātmā tava, atastattvamasi śvetaketo — ityuktārthamasakṛdvākyam । kaḥ punarasau śvetaketuḥ tvaṁśabdārthaḥ ? yo'haṁ śvetaketuruddālakasya putra iti veda ātmānamādeśaṁ śrutvā matvā vijñāya ca, aśrutamamatamavijñātaṁ vijñātuṁ pitaraṁ papraccha ‘kathaṁ nu bhagavaḥ sa ādeśo bhavati’ (chā. u. 6 । 1 । 3) iti । sa eṣaḥ adhikṛtaḥ śrotā mantā vijñātā tejobannamayaṁ kāryakaraṇasaṅghātaṁ praviṣṭā paraiva devatā nāmarūpavyākaraṇāya — ādarśe iva puruṣaḥ sūryādiriva jalādau pratibimbarūpeṇa । sa ātmānaṁ kāryakaraṇebhyaḥ pravibhaktaṁ sadrūpaṁ sarvātmānaṁ prāk pituḥ śravaṇāt na vijajñau । athedānīṁ pitrā pratibodhitaḥ tattvamasi iti dṛṣṭāntairhetubhiśca tat piturasya ha kiloktaṁ sadevāhamasmīti vijajñau vijñātavān । dvirvacanamadhyāyaparisamāptyartham ॥

kiṁ punaratra ṣaṣṭhe vākyapramāṇena janitaṁ phalamātmani ? kartṛtvabhoktṛtvayoradhikṛtatvavijñānanivṛttiḥ tasya phalam , yamavocāma tvaṁśabdavācyamarthaṁ śrotuṁ mantuṁ ca adhikṛtamavijñātavijñānaphalārtham । prākca etasmādvijñānāt ahamevaṁ kariṣyāmyagnihotrādīni karmāṇi, ahamatrādhikṛtaḥ, eṣāṁ ca karmaṇāṁ phalamihāmutra ca bhokṣye, kṛteṣu vā karmasu kṛtakartavyaḥ syām — ityevaṁ kartṛtvabhoktṛtvayoradhikṛto'smītyātmani yadvijñānamabhūt tasya, yatsajjagato mūlam ekamevādvitīyaṁ tattvamasītyanena vākyena pratibuddhasya nivartate, virodhāt — na hi ekasminnadvitīye ātmani ayamahamasmīti vijñāte mamedam anyadanena kartavyam idaṁ kṛtvā asya phalaṁ bhokṣye — iti vā bhedavijñānamupapadyate । tasmāt satsatyādvitīyātmavijñāne vikārānṛtajīvātmavijñānaṁ nivartate iti yuktam । nanu ‘tattvamasi’ ityatra tvaṁśabdavācye'rthe sadbuddhirādiśyate — yathā ādityamanaādiṣu brahmādibuddhiḥ, yathā ca loke pratimādiṣu viṣṇvādibuddhiḥ, tadvat ; na tu sadeva tvamiti ; yadi sadeva śvetaketuḥ syāt , kathamātmānaṁ na vijānīyāt , yena tasmai tattvamasītyupadiśyate ? na, ādityādivākyavailakṣaṇyāt — ‘ādityo brahma’ (chā. u. 3 । 19 । 1) ityādau itiśabdavyavadhānāt na sākṣādbrahmatvaṁ gamyate, rūpādimattvācca ādityādīnām । ākāśamanasośca itiśabdavyavadhānādeva abrahmatvam । iha tu sata eveha praveśaṁ darśayitvā ‘tattvamasi’ iti niraṅkuśaṁ sadātmabhāvamupadiśati । nanu parākramādiguṇaḥ siṁho'si tvam itivat tattvamasīti syāt । na, mṛdādivat sadekamevādvitīyaṁ satyam ityupadeśāt । na ca upacāravijñānāt ‘tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti satsampattirupadiśyeta । mṛṣātvādupacāravijñānasya — tvamindro yama itivat । nāpi stutiḥ, anupāsyatvācchvetaketoḥ । nāpi sat śvetaketutvopadeśena stūyeta — na hi rājā dāsastvamiti stutyaḥ syāt । nāpi sataḥ sarvātmana ekadeśanirodho yuktaḥ tattvamasītideśādhipateriva grāmādhyakṣastvamiti । na ca anyā gatiriha sadātmatvopadeśāt arthāntarabhūtā sambhavati । nanu sadasmīti buddhimātramiha kartavyatayā codyate na tvajñātaṁ sadasīti jñāpyata iti cet । nanvasminpakṣe'pi ‘aśrutaṁ śrutaṁ bhavati’ (chā. u. 6 । 1 । 3) ityādyanupapannam । na, sadasmīti buddhividheḥ stutyarthatvāt । na, ‘ācāryavānpuruṣo veda । tasya tāvadeva ciram’ (chā. u. 6 । 14 । 2) ityupadeśāt । yadi hi sadasmīti buddhimātraṁ kartavyatayā vidhīyate na tu tvaṁśabdavācyasya sadrūpatvameva, tadā na ācāryavānveda iti jñānopayopadeśo vācyaḥ syāt । yathā ‘agnihotraṁ juhuyāt’ ( ? ) ityevamādiṣvarthaprāptameva ācāryavattvamiti, tadvat । ‘tasya tāvadeva ciram’ iti ca kṣepakaraṇaṁ na yuktaṁ syāt , sadātmatattve avijñāte'pi sakṛdbuddhimātrakaraṇe mokṣaprasaṅgāt । na ca tattvamasītyukte nāhaṁ saditi pramāṇavākyamajanitā buddhiḥ nivartayituṁ śakyā ; notpanneti vā śakyaṁ vaktum , sarvopaniṣadvākyānāṁ tatparatayaivopakṣayāt । yathā agnihotrādividhijanitāgnihotrādikartavyatābuddhīnāmatathārthatvamanutpannatvaṁ vā na śakyate vaktum — tadvat । yattūktaṁ sadātmā san ātmānaṁ kathaṁ na jānīyāditi, nāsau doṣaḥ, kāryakaraṇasaṅghātavyatiriktaḥ ahaṁ jīvaḥ kartā bhoktetyapi svabhāvataḥ prāṇināṁ vijñānādarśanāt । kimu tasya sadātmavijñānam । kathamevaṁ vyatiriktavijñāne asati teṣāṁ kartṛtvādivijñānaṁ sambhavati dṛśyate ca । tadvattasyāpi dehādiṣvātmabuddhitvāt na syātsadātmavijñānam । tasmāt vikārānṛtādhikṛtajīvātmavijñānanivartakameva idaṁ vākyam ‘tattvamasi’ iti siddhamiti ॥

adhīhi adhīṣva bhagavaḥ bhagavanniti ha kila upasasāda । adhīhi bhagava iti man‍traḥ । sanatkumāraṁ yogīśvaraṁ brahmiṣṭhaṁ nāradaḥ upasannavān । taṁ nyāyataḥ upasannaṁ ha uvāca — yadātmaviṣaye kiñcidvettha tena tatprakhyāpanena māmupasīda idamahaṁ jāne iti, tataḥ ahaṁ bhavataḥ vijñānāt te tubhyam ūrdhvaṁ vakṣyāmi, ityuktavati sa ha uvāca nāradaḥ ॥

ṛgvedaṁ bhagavaḥ adhyemi smarāmi, ‘yadvettha’ iti vijñānasya pṛṣṭatvāt । tathā yajurvedaṁ sāmavedamātharvaṇaṁ caturthaṁ vedaṁ vedaśabdasya prakṛtatvāt itihāsapurāṇaṁ pañcamaṁ vedaṁ vedānāṁ bhāratapañcamānāṁ vedaṁ vyākaraṇamityarthaḥ । vyākaraṇena hi padādivibhāgaśaḥ ṛgvedādayo jñāyante ; pitryaṁ śrāddhakalpam ; rāśiṁ gaṇitam ; daivam utpātajñānam ; nidhiṁ mahākālādinidhiśāstram ; vākovākyaṁ tarkaśāstram ; ekāyanaṁ nītiśāstram ; devavidyāṁ niruktam ; brahmaṇaḥ ṛgyajuḥsāmākhyasya vidyāṁ brahmavidyāṁ śikṣākalpacchandaścitayaḥ ; bhūtavidyāṁ bhūtatan‍tram ; kṣatravidyāṁ dhanurvedam ; nakṣatravidyāṁ jyautiṣam ; sarpadevajanavidyāṁ sarpavidyāṁ gāruḍaṁ devajanavidyāṁ gandhayuktinṛtyagītavādyaśilpādivijñānāni ; etatsarvaṁ he bhagavaḥ adhyemi ॥

so'haṁ bhagavaḥ etatsarvaṁ jānannapi man‍travidevāsmi śabdārthamātravijñānavānevāsmītyarthaḥ । sarvo hi śabdaḥ abhidhānamātram abhidhānaṁ ca sarvaṁ mantreṣvantarbhavati । man‍travidevāsmi man‍travitkarmavidityarthaḥ । ‘mantreṣu karmāṇi’ (chā. u. 7 । 4 । 1) iti hi vakṣyati । na ātmavit na ātmānaṁ vedmi । nanvātmāpi mantraiḥ prakāśyata eveti kathaṁ man‍traviccet nātmavit ? na, abhidhānābhidheyabhedasya vikāratvāt । na ca vikāra ātmeṣyate । nanvātmāpyātmaśabdena abhidhīyate । na, ‘yato vāco nivartante’ (tai. u. 2 । 9 । 1), ‘yatra nānyatpaśyati’ (chā. u. 7 । 24 । 1) ityādiśruteḥ । kathaṁ tarhi ‘ātmaivādhastāt’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ‘sa ātmā’ (chā. u. 6 । 16 । 1) ityādiśabdāḥ ātmānaṁ pratyāyayanti ? naiṣa doṣaḥ । dehavati pratyagātmani bhedaviṣaye prayujyamānaḥ śabdaḥ dehādīnāmātmatve pratyākhyāyamāne yatpariśiṣṭaṁ sat , avācyamapi pratyāyayati — yathā sarājikāyāṁ dṛśyamānāyāṁ senāyāṁ chatradhvajapatākādivyavahite adṛśyamāne'pi rājani eṣa rājā dṛśyata iti bhavati śabdaprayogaḥ ; tatra ko'sau rājeti rājaviśeṣanirūpaṇāyāṁ dṛśyamānetarapratyākhyāne anyasminnadṛśyamāne'pi rājani rājapratītirbhavet — tadvat । tasmātso'haṁ man‍travit karmavidevāsmi, karmakāryaṁ ca sarvaṁ vikāra iti vikārajña evāsmi, na ātmavit na ātmaprakṛtisvarūpajña ityarthaḥ । ata evoktam ‘ācāryavānpuruṣo veda’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti ; ‘yato vāco nivartante’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ityādiśrutibhyaśca । śrutamāgamajñānamastyeva hi yasmāt me mama bhagavaddṝśebhyo yuṣmatsadṛśebhyaḥ tarati atikramati śokaṁ manastāpam akṛtārthabuddhitām ātmavit iti ; ataḥ so'hamanātmavittvāt he bhagavaḥ śocāmi akṛtārthabuddhyā santapye sarvadā ; taṁ mā māṁ śokasya śokasāgarasya pāram antaṁ bhagavān tārayatu ātmajñānoḍupena kṛtārthabuddhimāpādayatu abhayaṁ gamayatvityarthaḥ । tam evamuktavantaṁ ha uvāca — yadvai kiñca etadadhyagīṣṭhāḥ adhītavānasi, adhyayanena tadarthajñānamupalakṣyate, jñātavānasītyetat , nāmaivaitat , ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) iti śruteḥ ॥

nāma vā ṛgvedo yajurveda ityādi nāmaivaitat । nāmopāssva brahmeti brahmabuddhyā — yathā pratimāṁ viṣṇubuddhyā upāste, tadvat ॥

sa yastu nāma brahmetyupāste, tasya yatphalaṁ bhavati, tacchṛṇu — yāvannāmno gataṁ nāmno gocaraṁ tatra tasmin nāmaviṣayeasya yathākāmacāraḥ kāmacaraṇaṁ rājña iva svaviṣaye bhavati । yo nāma brahmetyupāste ityupasaṁhāraḥ । kimasti bhagavaḥ nāmno bhūyaḥ adhikataraṁ yadbrahmadṛṣṭyarhamanyadityabhiprāyaḥ । sanatkumāra āha — nāmno vāva bhūyaḥ astyeveti । uktaḥ āha — yadyasti tanme bhagavānbravītu iti ॥

vāgvāva । vāgiti indriyaṁ jihvāmūlādiṣvaṣṭasu sthāneṣu sthitaṁ varṇānāmabhivyañjakam । varṇāśca nāmeti nāmno vāgbhūyasītyucyate । kāryāddhi kāraṇaṁ bhūyo dṛṣṭaṁ loke — yathā putrātpitā, tadvat । kathaṁ ca vāṅnāmno bhūyasīti, āha — vāgvā ṛgvedaṁ vijñāpayati — ayam ṛgveda iti । tathā yajurvedamityādi samānam । hṛdayajñaṁ hṛdayapriyam ; tadviparītamahṛdayajñam । yat yadi vāṅ nābhaviṣyat dharmādi na vyajñāpayiṣyat , vāgabhāve adhyayanābhāvaḥ adhyayanābhāve tadarthaśravaṇābhāvaḥ tacchravaṇābhāve dharmādi na vyajñāpayiṣyat na vijñātamabhaviṣyadityarthaḥ । tasmāt vāgevaitat śabdoccāraṇena sarvaṁ vijñāpayati । ataḥ bhūyasī vāṅnāmnaḥ । tasmādvācaṁ brahmetyupāssva ॥

samānamanyat ॥

manaḥ manasyanaviśiṣṭamantaḥkaraṇaṁ vācaḥ bhūyaḥ । taddhi manasyanavyāpāravat vācaṁ vaktavye prerayati । tena vāk manasyantarbhavati । yacca yasminnantarbhavati tattasya vyāpakatvāt tato bhūyo bhavati । yathā vai loke dve vā āmalake phale dve vā kole badaraphale dvau vā akṣau vibhītakaphale muṣṭiranubhavati muṣṭiste phale vyāpnoti muṣṭau hi te antarbhavataḥ, evaṁ vācaṁ ca nāma ca āmalakādivat mano'nubhavati । sa yadā puruṣaḥ yasminkāle manasā antaḥkaraṇena manasyati, manasyanaṁ vivakṣābuddhiḥ, kathaṁ mantrān adhīyīya uccārayeyam — ityevaṁ vivakṣāṁ kṛtvā athādhīte । tathā karmāṇi kurvīyeti cikīrṣābuddhiṁ kṛtvā atha kurute । putrāṁśca paśūṁśca iccheyeti prāptīcchāṁ kṛtvā tatprāptyupāyānuṣṭhānena athecchate, putrādīnprāpnotītyarthaḥ । tathā imaṁ ca lokam amuṁ ca upāyena iccheyeti tatprāptyupāyānuṣṭhānena athecchate prāpnoti । mano hi ātmā, ātmanaḥ kartṛtvaṁ bhoktṛtvaṁ ca sati manasi nānyatheti mano hi ātmetyucyate । mano hi lokaḥ, satyeva hi manasi loko bhavati tatprāptyupāyānuṣṭhānaṁ ca iti mano hi lokaḥ yasmāt , tasmānmano hi brahma । yata evaṁ tasmānmana upāssveti ॥

sa yo mana ityādi samānam ॥

saṅkalpo vāva manaso bhūyān । saṅkalpo'pi manasyanavat antaḥkaraṇavṛttiḥ, kartavyākartavyaviṣayavibhāgena samarthanam । vibhāgena hi samarthite viṣaye cikīrṣābuddhiḥ manasyanānantaraṁ bhavati । katham ? yadā vai saṅkalpayate kartavyādiviṣayānvibhajate — idaṁ kartuṁ yuktam idaṁ kartumayuktamiti, atha manasyati mantrānadhīyīyetyādi । atha anantaraṁ vācam īrayati mantrādyuccāraṇe । tāṁ ca vācam u nāmni nāmoccāraṇanimittaṁ vivakṣāṁ kṛtvā īrayati । nāmni nāmasāmānye mantrāḥ śabdaviśeṣāḥ santaḥ ekaṁ bhavanti antarbhavantītyarthaḥ । sāmānye hi viśeṣaḥ antarbhavati । mantreṣu karmāṇyekaṁ bhavanti । man‍traprakāśitāni karmāṇi kriyante, na aman‍trakamasti karma । yaddhi man‍traprakāśanena labdhasattākaṁ sat karma, brāhmaṇenedaṁ kartavyam asmai phalāyeti vidhīyate, yāpyutpattirbrāhmaṇeṣu karmaṇāṁ dṛśyate, sāpi mantreṣu labdhasattākānāmeva karmaṇāṁ spaṣṭīkaraṇam । na hi mantrāprakāśitaṁ karma kiñcit brāhmaṇe utpannaṁ dṛśyate । trayīvihitaṁ karmeti prasiddhaṁ loke ; trayīśabdaśca ṛgyajuḥsāmasamākhyā । mantreṣu karmāṇi kavayo yānyapaśyan — iti ca ātharvaṇe । tasmādyuktaṁ mantreṣu karmāṇyekaṁ bhavantīti ॥

tāni ha vā etāni manaādīni saṅkalpaikāyanāni saṅkalpaḥ eko ayanaṁ gamanaṁ pralayaḥ yeṣāṁ tāni saṅkalpaikāyanāni, saṅkalpātmakāni utpattau, saṅkalpe pratiṣṭhitāni sthitau । samaklṛpatāṁ saṅkalpaṁ kṛtavatyāviva hi dyauśca pṛthivī ca dyāvāpṛthivī, dyāvāpṛthivyau niścale lakṣyete । tathā samakalpetāṁ vāyuścākāśaṁ ca etāvapi saṅkalpaṁ kṛtavantāviva । tathā samakalpanta āpaśca tejaśca, svena rūpeṇa niścalāni lakṣyante । yatasteṣāṁ dyāvāpṛthivyādīnāṁ saṅ‍klṛptyai saṅkalpanimittaṁ varṣaṁ saṅkalpate samarthībhavati । tathā varṣasya saṅ‍klṛptyai saṅkalpanimittam annaṁ saṅkalpate । vṛṣṭerhi annaṁ bhavati । annasya saṅ‍klṛptyai prāṇāḥ saṅkalpante । annamayā hi prāṇāḥ annopaṣṭhambhakāḥ । ‘annaṁ dāma’ (bṛ. u. 2 । 2 । 1) iti hi śrutiḥ । teṣāṁ saṅ‍klṛtyai mantrāḥ saṅkalpante । prāṇavānhi mantrānadhīte nābalaḥ । mantrāṇāṁ hi saṅ‍klṛptyai karmāṇyagnihotrādīni saṅkalpante anuṣṭhīyamānāni man‍traprakāśitāni samarthībhavanti phalāya । tato lokaḥ phalaṁ saṅkalpate karmakartṛsamavāyitayā samarthībhavatītyarthaḥ । lokasya saṅ‍klṛtyai sarvaṁ jagat saṅkalpate svarūpāvaikalyāya । etaddhīdaṁ sarvaṁ jagat yatphalāvasānaṁ tatsarvaṁ saṅkalpamūlam । ataḥ viśiṣṭaḥ sa eṣa saṅkalpaḥ । ataḥ saṅkalpamupāssva — ityuktvā phalamāha tadupāsakasya ॥

sa yaḥ saṅkalpaṁ brahmeti brahmabuddhyā upāste, saṅ‍klṛptānvai dhātrā asyeme lokāḥ phalamiti klṛptān samarthitān saṅkalpitān sa vidvān dhruvān nityān atyantādhruvāpekṣayā, dhruvaśca svayam , lokino hi adhruvatve loke dhruvaklṛptirvyartheti dhruvaḥ san pratiṣṭhitānupakaraṇasampannānityarthaḥ, paśuputrādibhiḥ pratitiṣṭhatīti darśanāt , svayaṁ ca pratiṣṭhitaḥ ātmīyopakaraṇasampannaḥ avyathamānāt amitrāditrāsarahitān avyathamānaśca svayam abhisidhyati abhiprāpnotītyarthaḥ । yāvatsaṅkalpasya gataṁ saṅkalpagocaraḥ tatrāsya yathākāmacāro bhavati, ātmanaḥ saṅkalpasya, na tu sarveṣāṁ saṅkalpasyeti, uttaraphalavirodhāt । yaḥ saṅkalpaṁ brahmetyupāste ityādi pūrvavat ॥

cittaṁ vāva saṅkalpādbhūyaḥ । cittaṁ cetayitṛtvaṁ prāptakālānurūpabodhavattvam atītānāgataviṣayaprayojananirūpaṇasāmarthyaṁ ca, tatsaṅkalpādapi bhūyaḥ । katham ? yadā vai prāptaṁ vastu idamevaṁ prāptamiti cetayate, tadā tadādānāya vā apohāya vā atha saṅkalpayate atha manasyatītyādi pūrvavat ॥

tāni saṅkalpādīni karmaphalāntāni cittaikāyanāni cittātmāni cittotpattīni citte pratiṣṭhitāni cittasthitānītyapi pūrvavat । kiñca cittasya māhātmyam । yasmāccittaṁ saṅkalpādimūlam , tasmāt yadyapi bahuvit bahuśāstrādiparijñānavānsan acitto bhavati prāptādicetayitṛtvasāmarthyavirahito bhavati, taṁ nipuṇāḥ laukikāḥ nāyamasti vidyamāno'pyasatsama eveti enamāhuḥ । yaccāyaṁ kiñcit śāstrādi veda śrutavān tadāpyasya vṛthaiveti kathayanti । kasmāt ? yadyayaṁ vidvānsyāt itthamevamacitto na syāt , tasmādasya śrutamapyaśrutamevetyāhurityarthaḥ । atha alpavidapi yadi cittavānbhavati tasmā etasmai taduktārthagrahaṇāyaiva uta api śuśrūṣante śrotumicchanti tasmācca । cittaṁ hyevaiṣāṁ saṅkalpādīnām ekāyanamityādi pūrvavat ॥

citān upacitānbuddhimadguṇaiḥ sa cittopāsakaḥ dhruvānityādi ca uktārtham ॥

dhyānaṁ vāva cittādbhūyaḥ । dhyānaṁ nāma śāstroktadevatādyālambaneṣvacalaḥ bhinnajātīyairanantaritaḥ pratyayasantānaḥ, ekāgrateti yamāhuḥ । dṛśyate ca dhyānasya māhātmyaṁ phalataḥ । katham ? yathā yogī dhyāyanniścalo bhavati dhyānaphalalābhe, evaṁ dhyāyatīva niścalā dṛśyate pṛthivī । dhyāyatīvāntarikṣamityādi samānamanyat । devāśca manuṣyāśca devamanuṣyāḥ manuṣyā eva vā devasamāḥ devamanuṣyāḥ śamādiguṇasampannāḥ manuṣyāḥ devasvarūpaṁ na jahatītyarthaḥ । yasmādevaṁ viśiṣṭaṁ dhyānam , tasmāt ya iha loke manuṣyāṇāmeva dhanairvidyayā guṇairvā mahattāṁ mahattvaṁ prāpnuvanti dhanādimahattvahetuṁ labhanta ityarthaḥ । dhyānāpādāṁśā iva dhyānasya āpādanam āpādaḥ dhyānaphalalābha ityetat , tasyāṁśaḥ avayavaḥ kalā kāciddhyānaphalalābhakalāvanta ivaivetyarthaḥ । te bhavanti niścalā iva lakṣyante na kṣudrā iva । athā ye punaralpāḥ kṣudrāḥ kiñcidapi dhanādimahattvaikadeśamaprāptāḥ te pūrvoktaviparītāḥ kalahinaḥ kalahaśīlāḥ piśunāḥ paradoṣodbhāsakāḥ upavādinaḥ paradoṣaṁ sāmīpyayuktameva vadituṁ śīlaṁ yeṣāṁ te upavādinaśca bhavanti । atha ye mahattvaṁ prāptāḥ dhanādinimittaṁ te anyānprati prabhavantīti prabhavaḥ vidyācāryarājeśvarādayo dhyānāpādāṁśā ivetyādyuktārtham । ataḥ dṛśyate dhyānasya mahattvaṁ phalataḥ ; ataḥ bhūyaścittāt ; atastadupāssva ityādyuktārtham ॥

vijñānaṁ vāva dhyānādbhūyaḥ । vijñānaṁ śāstrārthaviṣayaṁ jñānaṁ tasya dhyānakāraṇatvāt dhyānādbhūyastvam । kathaṁ ca tasya bhūyastvamiti, āha — vijñānena vai ṛgvedaṁ vijānāti ayamṛgveda iti pramāṇatayā yasyārthajñānaṁ dhyānakāraṇam । tathā yajurvedamityādi । kiñca paśvādīṁśca dharmādharmau śāstrasiddhau sādhvasādhunī lokataḥ smārte vā dṛṣṭaviṣayaṁ ca sarvaṁ vijñānenaiva vijānātītyarthaḥ । tasmādyuktaṁ dhyānādvijñānasya bhūyastvam । ato vijñānamupāssveti ॥

śṛṇu upāsanaphalaṁ vijñānavataḥ । vijñānaṁ yeṣu lokeṣu tānvijñānavato lokān jñānavataśca abhisidhyati abhiprāpnoti । vijñānaṁ śāstrārthaviṣayaṁ jñānam , anyaviṣayaṁ naipuṇyam , tadvadbhiryuktāṁllokānprāpnotītyarthaḥ । yāvadvijñānasyetyādi pūrvavat ॥

balaṁ vāva vijñānādbhūyaḥ । balamityannopayogajanitaṁ manaso vijñeye pratibhānasāmarthyam । anaśanādṛgādīni ‘na vai mā pratibhānti bho’ (chā. u. 6 । 7 । 2) iti śruteḥ । śarīre'pi tadevotthānādisāmarthyaṁ yasmādvijñānavatāṁ śatamapyekaḥ prāṇī balavānākampayate yathā hastī matto manuṣyāṇāṁ śataṁ samuditamapi । yasmādevamannādyupayoganimittaṁ balam , tasmātsa puruṣaḥ yadā balī balena tadvānbhavati athotthātā utthānasya kartā uttiṣṭhaṁśca gurūṇāmācāryasya ca paricaritā paricaraṇasya śuśrūṣāyāḥ kartā bhavati paricaran upasattā teṣāṁ samīpago'ntaraṅgaḥ priyo bhavatītyarthaḥ । upasīdaṁśca sāmīpyaṁ gacchan ekāgratayā ācāryasyānyasya ca upadeṣṭuḥ gurordraṣṭā bhavati । tatastaduktasya śrotā bhavati । tata idamebhiruktam evamupapadyata ityupapattito mantā bhavati ; manvānaśca boddhā bhavati evamevedamiti । tata evaṁ niścitya taduktārthasya kartā anuṣṭhātā bhavati vijñātā anuṣṭhānaphalasyānubhavitā bhavatītyarthaḥ । kiñca balasya māhātmyam — balena vai pṛthivī tiṣṭhatītyādi ṛjvartham ॥

annaṁ vāva balādbhūyaḥ, balahetutvāt । kathamannasya balahetutvamiti, ucyate — yasmādbalakāraṇamannam , tasmāt yadyapi kaściddaśa rātrīrnāśnīyāt , so'nnopayoganimittasya balasya hānyā mriyate ; yadyu ha jīvet — dṛśyante hi māsamapyanaśnanto jīvantaḥ — athavā sa jīvannapi adraṣṭā bhavati gurorapi, tata eva aśrotetyādi pūrvaviparītaṁ sarvaṁ bhavati । atha yadā bahūnyahānyanaśitaḥ darśanādikriyāsvasamarthaḥ san annasyāyī, āgamanam āyaḥ annasya prāptirityarthaḥ, saḥ yasya vidyate so'nnasyāyī । āyai ityetadvarṇavyatyayena । atha annasyāyā ityapi pāṭhe evamevārthaḥ, draṣṭetyādikāryaśravaṇāt । dṛśyate hi annopayoge darśanādisāmarthyam , na tadaprāptau ; ato'nnamupāssveti ॥

phalaṁ ca annavataḥ prabhūtānnānvai sa lokān pānavataḥ prabhūtodakāṁśca annapānayornityasambandhāt lokānabhisidhyati । samānamanyat ॥

āpo vāva annādbhūyasya annakāraṇatvāt । yasmādevaṁ tasmāt yadā yasminkāle suvṛṣṭiḥ sasyahitā śobhanā vṛṣṭiḥ na bhavati, tadā vyādhīyante prāṇā duḥkhino bhavanti । kiṁnimittamiti, āha — annamasminsaṁvatsare naḥ kanīyaḥ alpataraṁ bhaviṣyatīti । atha punaryadā suvṛṣṭirbhavati, tadā ānandinaḥ sukhinaḥ hṛṣṭāḥ prāṇāḥ prāṇinaḥ bhavanti annaṁ bahu prabhūtaṁ bhaviṣyatīti । apsambhavatvānmūrtasya annasya āpa evemā mūrtāḥ mūrtabhedākārapariṇatā iti mūrtāḥ — yeyaṁ pṛthivī yadantaṁrikṣamityādi । āpa evemā mūrtāḥ ; ataḥ apa upāssveti ॥

phalam — sa yaḥ apo brahmetyupāste āpnoti sarvānkāmān kāmyānmūrtimato viṣayānityarthaḥ । apsambhavatvācca tṛpterambūpāsanāttṛptimāṁśca bhavati । samānamanyat ॥

tejo vāva adbhyo bhūyaḥ, tejaso'pkāraṇatvāt । kathamapkāraṇatvamiti, āha — yasmādabyonistejaḥ, tasmāt tadvā etattejo vāyumāgṛhya avaṣṭabhya svātmanā niścalīkṛtya vāyum ākāśamabhitapati ākāśamabhivyāpnuvattapati yadā, tadā āhurlaukikāḥ — niśocati santapati sāmānyena jagat , nitapati dehān , ato varṣiṣyati vai iti । prasiddhaṁ hi loke kāraṇamabhyudyataṁ dṛṣṭavataḥ kāryaṁ bhaviṣyatīti vijñānam । teja eva tatpūrvamātmānamudbhūtaṁ darśayitvā atha anantaram apaḥ sṛjate, ataḥ apsraṣṭṛtvādbhūyo'dbhyastejaḥ । kiñcānyat , tadetatteja eva stanayitnurūpeṇa varṣaheturbhavati । katham ? ūrdhvābhiśca ūrdhvagābhiḥ vidyudbhiḥ tiraścībhiśca tiryaggatābhiśca saha āhrādāḥ stanayanaśabdāścaranti । tasmāttaddarśanādāhurlaukikāḥ — vidyotate stanayati, varṣiṣyati vai ityādyuktārtham । atasteja upāssveti ॥

tasya tejasa upāsanaphalam — tejasvī vai bhavati । tejasvata eva ca lokānbhāsvataḥ prakāśavataḥ apahatatamaskān bāhyādhyātmikājñānādyapanītatamaskān abhisidhyati । ṛjvarthamanyat ॥

ākāśo vāva tejaso bhūyān , vāyusahitasya tejasaḥ kāraṇatvādvyomnaḥ । ‘vāyumāgṛhya’ (chā. u. 7 । 11 । 1) iti tejasā sahoktaḥ vāyuriti pṛthagiha noktastejasaḥ । kāraṇaṁ hi loke kāryādbhūyo dṛṣṭam — yathā ghaṭādibhyo mṛt , tathā ākāśo vāyusahitasya tejasaḥ kāraṇamiti tato bhūyān । katham ? ākāśe vai sūryācandramasāvubhau tejorūpau vidyunnakṣatrāṇyagniśca tejorūpāṇyākāśe'ntaḥ । yacca yasyāntarvarti tadalpam , bhūya itarat । kiñca ākāśena āhvayati ca anyamanyaḥ ; āhūtaścetaraḥ ākāśena śṛṇoti ; anyoktaṁ ca śabdam anyaḥ pratiśṛṇoti ; ākāśe ramate krīḍatyanyonyaṁ sarvaḥ ; tathā ca ramate ca ākāśe bandhvādiviyoge ; ākāśe jāyate, na mūrtenāvaṣṭabdhe । tathā ākāśamabhi lakṣya aṅkurādi jāyate, na pratilomam । ataḥ ākāśamupāssva ॥

phalaṁ śṛṇu — ākāśavato vai vistārayuktānsa vidvāṁllokānprakāśavataḥ, prakāśākāśayornityasambandhātprakāśavataśca lokānasambādhān sambādhanaṁ sambādhaḥ sambādho'nyonyapīḍā tadrahitānasambādhān urugāyavataḥ vistīrṇagatīnvistīrṇapracārāṁllokān abhisidhyati । yāvadākāśasyetyādyuktārtham ॥

smaro vāva ākāśādbhūyaḥ, smaraṇaṁ smaro'ntaḥkaraṇadharmaḥ, sa ākāśādbhūyāniti draṣṭavyaṁ liṅgavyatyayena । smartuḥ smaraṇe hi sati ākāśādi sarvamarthavat , smaraṇavato bhogyatvāt । asati tu smaraṇe sadapyasadeva, sattvakāryābhāvāt । nāpi sattvaṁ smṛtyabhāve śakyamākāśādīnāmavagantumityataḥ smaraṇasya ākāśādbhūyastvam । dṛśyate hi loke smaraṇasya bhūyastvaṁ yasmāt , tasmādyadyapi samuditā bahava ekasminnāsīran upaviśeyuḥ, te tatra āsīnāḥ anyonyabhāṣitamapi na smarantaścetsyuḥ, naiva te kañcana śabdaṁ śṛṇuyuḥ ; tathā na manvīran , mantavyaṁ cetsmareyuḥ tadā manvīran , smṛtyabhāvānna manvīran ; tathā na vijānīran । yadā vāva te smareyurmantavyaṁ vijñātāvyaṁ śrotavyaṁ ca, atha śṛṇuyuḥ atha manvīran atha vijānīran । tathā smareṇa vai — mama putrā ete — iti putrānvijānāti, smareṇa paśūn । ato bhūyastvātsmaramupāssveti । uktārthamanyat ॥

āśā vāva smarādbhūyasī, āśā aprāptavastvākāṅkṣā, āśā tṛṣṇā kāma iti yāmāhuḥ paryāyaiḥ ; sā ca smarādbhūyasī । katham ? āśayā hi antaḥkaraṇasthayā smarati smartavyam । āśāviṣayarūpaṁ smaran asau smaro bhavati । ataḥ āśeddhaḥ āśayā abhivardhitaḥ smarabhūtaḥ smaran ṛgādīnmantrānadhīte ; adhītya ca tadarthaṁ brāhmaṇebhyo vidhīṁśca śrutvā karmāṇi kurute tatphalāśayaiva ; putrāṁśca paśūṁśca karmaphalabhūtān icchate abhivāñchati ; āśayaiva tatsādhanānyanutiṣṭhati । imaṁ ca lokam āśeddha eva smaran lokasaṅgrahahetubhiricchate । amuṁ ca lokam āśeddhaḥ smaran tatsādhanānuṣṭhānena icchate । ataḥ āśāraśanāvabaddhaṁ smarākāśādināmaparyantaṁ jagaccakrībhūtaṁ pratiprāṇi । ataḥ āśāyāḥ smarādapi bhūyastvamityata āśāmupāssva ॥

yastvāśāṁ brahmetyupāste śṛṇu tasya phalam — āśayā sadopāsitayā asyopāsakasya sarve kāmāḥ samṛdhyanti samṛddhiṁ gacchanti । amoghā ha asya āśiṣaḥ prārthanāḥ sarvāḥ bhavanti ; yatprārthitaṁ sarvaṁ tadavaśyaṁ bhavatītyarthaḥ । yāvadāśāyā gatamityādi pūrvavat ॥

nāmopakramamāśāntaṁ kāryakāraṇatvena nimittanaimittikatvena ca uttarottarabhūyastayā avasthitaṁ smṛtinimittasadbhāvamāśāraśanāpaśairvipāśitaṁ sarvaṁ sarvato bisamiva tantubhiryasminprāṇe samarpitam , yena ca sarvato vyāpinā antarbahirgatena sūtre maṇigaṇā iva sūtreṇa grathitaṁ vidhṛtaṁ ca, sa eṣa prāṇo vā āśāyā bhūyān । kathamasya bhūyastvamiti, āha dṛṣṭāntena samarthayan tadbhūyastvam — yathā vai loke rathacakrasya arāḥ rathanābhau samarpitāḥ samprotāḥ sampraveśitā ityetat , evamasmiṁlliṅgasaṅghātarūpe prāṇe prajñātmani daihike mukhye — yasminparā devatā nāmarūpavyākaraṇāya ādarśādau pratibimbavajjīvena ātmanā anupraviṣṭā ; yaśca mahārājasyeva sarvādhikārīśvarasya, ‘kasminnvahamutkrānta utkrānto bhaviṣyāmi kasminvā pratiṣṭhite pratiṣṭhāsyāmīti sa prāṇamasṛjata’ (pra. u. 6 । 3) (pra. u. 6 । 4) iti śruteḥ ; yastu cchāyevānugata īśvaram , ‘tadyathā rathasyāreṣu nemirarpito nābhāvarā arpitā evamevaitā bhūtamātrāḥ prajñāmātrāsvarpitāḥ prajñāmātrāḥ prāṇe'rpitāḥ sa eṣa prāṇa eva prajñātmā’ (kau. u. 3 । 9) iti kauṣītakinām — ata evamasminprāṇe sarvaṁ yathoktaṁ samarpitam । ataḥ sa eṣa prāṇo'paratantrāḥ prāṇena svaśaktyaiva yāti, nānyakṛtaṁ gamanādikriyāsvasya sāmarthyamityarthaḥ । sarvaṁ kriyākārakaphalabhedajātaṁ prāṇa eva, na prāṇādbahirbhūtamastīti prakaraṇārthaḥ । prāṇaḥ prāṇaṁ dadāti । yaddadāti tatsvātmabhūtameva । yasmai dadāti tadapi prāṇāyaiva । ataḥ pitrādyākhyo'pi prāṇa eva ॥

kathaṁ pitrādiśabdānāṁ prasiddhārthotsargeṇa prāṇaviṣayatvamiti, ucyate — sati prāṇe pitrādiṣu pitrādiśabdaprayogāt tadutkrāntau ca prayogābhāvāt । kathaṁ taditi, āha — sa yaḥ kaścitpitrādīnāmanyatamaṁ yadi taṁ bhṛśamiva tadananurūpamiva kiñcidvacanaṁ tvaṅkārādiyuktaṁ pratyāha, tadainaṁ pārśvasthā āhuḥ vivekinaḥ — dhiktvā astu dhigastu tvāmityevam । pitṛhāṁ vai tvaṁ piturhantetyādi ॥

atha enāneva utkrāntaprāṇān tyaktadehanāthān yadyapi śūlena samāsaṁ samasya vyatiṣandahet vyatyasya sandahet , evamapyatikrūraṁ karma samāsavyatyāsādiprakāreṇa dahanalakṣaṇaṁ taddehasambaddhameva kurvāṇaṁ naivainaṁ brūyuḥ pitṛhetyādi । tasmādanvayavyatirekābhyāmavagamyate etatpitrādyākhyo'pi prāṇa eveti ॥

tasmāt prāṇo hyevaitāni pitrādīni sarvāṇi bhavati calāni sthirāṇi ca । sa vā eṣa prāṇavidevaṁ yathoktaprakāreṇa paśyan phalato anubhavan evaṁ manvānaḥ upapattibhiścintayan evaṁ vijānan upapattibhiḥ saṁyojya evameveti niścayaṁ kurvannityarthaḥ । mananavijñānābhyāṁ hi sambhūtaḥ śāstrārtho niścito dṛṣṭo bhavet । ata evaṁ paśyan ativādī bhavati nāmādyāśāntamatītya vadanaśīlo bhavatītyarthaḥ । taṁ cedbrūyuḥ taṁ brahmādistambaparyantasya hi jagataḥ prāṇa ātmā ahamiti bruvāṇaṁ yadi brūyuḥ ativādyasīti, bāḍham ativādyasmīti brūyāt , na apahnuvīta । kasmāddhi asāvapahnuvīta ? yatprāṇaṁ sarveśvaram ayamahamasmi ityātmatvenopagataḥ ॥

eṣa tu vā ativadati, yamahaṁ vakṣyāmi । na prāṇavidativādī paramārthataḥ । nāmādyapekṣaṁ tu tasyātivāditvam । yastu bhūmākhyaṁ sarvātikrāntaṁ tattvaṁ paramārthasatyaṁ veda, so'tivādītyāha — eṣa tu vā ativadati yaḥ satyena paramārthasatyavijñānavattayā ativadati । so'haṁ tvāṁ prapannaḥ bhagavaḥ satyenātivadāni ; tathā māṁ niyunaktu bhagavān , yathā ahaṁ satyenātivadānītyabhiprāyaḥ । yadyevaṁ satyenātivaditumicchasi, satyameva tu tāvadvijijñāsitavyamityukta āha nāradaḥ । tathāstu tarhi satyaṁ bhagavo vijijñāse viśeṣeṇa jñātumiccheyaṁ tvatto'hamiti ॥

yadā vai satyaṁ paramārthataḥ vijānāti — idaṁ paramārthataḥ satyamiti, tataḥ anṛtaṁ vikārajātaṁ vācārambhaṇaṁ hitvā sarvavikārāvasthaṁ sadevaikaṁ satyamiti tadeva atha vadati yadvadati । nanu vikāro'pi satyameva, ‘nāmarūpe satyaṁ tābhyāmayaṁ prāṇaśchannaḥ’ (bṛ. u. 1 । 6 । 3) ‘prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam’ (bṛ. u. 2 । 1 । 20) iti śrutyantarāt । satyamuktaṁ satyatvaṁ śrutyantare vikārasya, na tu paramārthāpekṣamuktam । kiṁ tarhi ? indriyaviṣayāviṣayatvāpekṣaṁ sacca tyacceti satyamityuktaṁ taddvāreṇa ca paramārthasatyasyopalabdhirvivakṣiteti । ‘prāṇā vai satyaṁ teṣāmeṣa satyam’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) iti ca uktam । ihāpi tadiṣṭameva । iha tu prāṇaviṣayātparamārthasattyavijñānābhimānādvyutthāpya nāradaṁ yatsadeva satyaṁ paramārthato bhūmākhyam , tadvijñāpayiṣyāmīti eṣa viśeṣato vivakṣito'rthaḥ । nāvijānansatyaṁ vadati’ yastvavijānanvadati so'gnyādiśabdenāgnyādīnparamārthasadrūpānmanyamāno vadati’ na tu te rūpatrayavyatirekeṇa paramārthataḥ santi । tathā tānyapi rūpāṇi sadapekṣayā naiva santītyato nāvijānansatyaṁ vadati । vijānanneva satyaṁ vadati । na ca tatsatyavijñānamavijijñāsitamaprārthitaṁ jñāyata ityāha — vijñānaṁ tveva vijijñāsitavyamiti । yadyevam , vijñānaṁ bhagavo vijijñāse iti । evaṁ satyādīnāṁ ca uttarottarāṇāṁ karotyantānāṁ pūrvapūrvahetutvaṁ vyākhyeyam ॥

yadā vai manuta iti । matiḥ mananaṁ tarkaḥ ॥

mantavyaviṣaye ādaraḥ āstikyabuddhiḥ śraddhā ॥

niṣṭhā guruśuśrūṣāditatparatvaṁ brahmavijñānāya ॥

yadā vai karoti । kṛtiḥ indriyasaṁyamaḥ cittaikāgratākaraṇaṁ ca । satyāṁ hi tasyāṁ niṣṭhādīni yathoktāni bhavanti vijñānāvasānāni ॥

sāpi kṛtiḥ yadā sukhaṁ labhate sukhaṁ niratiśayaṁ vakṣyamāṇaṁ labdhavyaṁ mayeti manyate tadā bhavatītyarthaḥ । yathā dṛṣṭaphalasukhā kṛtiḥ tathehāpi nāsukhaṁ labdhvā karoti । bhaviṣyadapi phalaṁ labdhvetyucyate, taduddiśya pravṛttyupapatteḥ । athedānīṁ kṛtyādiṣūttarottareṣu satsu satyaṁ svayameva pratibhāsata iti na tadvijñānāya pṛthagyatnaḥ kārya iti prāptam ; tata idamucyate — sukhaṁ tveva vijijñāsitavyamityādi । sukhaṁ bhagavo vijijñāsa ityabhimukhībhūtāya āha ॥

yo vai bhūmā mahat niratiśayaṁ bahviti paryāyāḥ, tatsukham । tato'rvāksātiśayatvādalpam । atastasminnalpe sukhaṁ nāsti, alpasyādhikatṛṣṇāhetutvāt । tṛṣṇā ca duḥkhabījam । na hi duḥkhabījaṁ sukhaṁ dṛṣṭaṁ jvarādi loke । tasmādyuktaṁ nālpe sukhamastīti । ato bhūmaiva sukham । tṛṣṇādiduḥkhabījatvāsambhavādbhūmnaḥ ॥

kiṁlakṣaṇo'sau bhūmeti, āha — yatra yasminbhūmni tattve na anyaddraṣṭavyamanyena karaṇena draṣṭā anyo vibhakto dṛśyātpaśyati । tathā nānyacchṛṇoti । nāmarūpayorevāntarbhāvādviṣayabhedasya tadgrāhakayoreveha darśanaśravaṇayorgrahaṇam anyeṣāṁ ca upalakṣaṇārthatvena । mananaṁ tu atroktaṁ draṣṭavyaṁ nānyanmanuta iti, prāyaśo mananapūrvakatvādvijñānasya । tathā nānyadvijānāti । evaṁlakṣaṇo yaḥ sa bhūmā । kimatra prasiddhānyadarśanābhāvo bhūmnyucyate nānyatpaśyatītyādinā, atha anyanna paśyati, ātmānaṁ paśyatītyetat । kiñcātaḥ ? yadyanyadarśanādyabhāvamātramityucyate, tadā dvaitasaṁvyavahāravilakṣaṇo bhūmetyuktaṁ bhavati । atha anyadarśanaviśeṣapratiṣedhena ātmānaṁ paśyatītyucyate, tadaikasminneva kriyākārakaphalabhedo'bhyupagato bhavet । yadyevaṁ ko doṣaḥ syāt ? nanvayameva doṣaḥ — saṁsārānivṛttiḥ । kriyākārakaphalabhedo hi saṁsāra iti ātmaikatve eva kriyākārakaphalabhedaḥ saṁsāravilakṣaṇa iti cet , na, ātmano nirviśeṣaikatvābhyupagame darśanādikriyākārakaphalabhedābhyupagamasya śabdamātratvāt । anyadarśanādyabhāvoktipakṣe'pi yatra iti anyanna paśyati iti ca viśeṣaṇe anarthake syātāmiti cet — dṛśyate hi loke yatra śūnye gṛhe'nyanna paśyatītyukte stambhādīnātmānaṁ ca na na paśyatīti gamyate ; evamihāpīti cet , na, tattvamasītyekatvopadeśādadhikaraṇādhikartavyabhedānupapatteḥ । tathā sadekamevādvitīyaṁ satyamiti ṣaṣṭhe nirdhāritatvāt । ‘adṛśye'nātmye’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ‘na sandṛśe tiṣṭhati rūpamasya’ (tai. nā. 1 । 3) ‘vijñātāramare kena vijānīyāt’ (chā. u. 2 । 4 । 14) ityādiśrutibhyaḥ svātmani darśanādyanupapattiḥ । yatra iti viśeṣaṇamanarthakaṁ prāptamiti cet , na, avidyākṛtabhedāpekṣatvāt , yathā satyaikatvādvitīyatvabuddhiṁ prakṛtāmapekṣya sadekamevādvitīyamiti saṅkhyādyanarhamapyucyate, evaṁ bhūmnyekasminneva yatra iti viśeṣaṇam । avidyāvasthāyāmanyadarśanānuvādena ca bhūmnastadabhāvatvalakṣaṇasya vivakṣitatvāt nānyatpaśyati iti viśeṣaṇam । tasmātsaṁsāravyavahāro bhūmni nāstīti samudāyārthaḥ । atha yatrāvidyāviṣaye anyo'nyenānyatpaśyatīti tadalpam avidyākālabhāvītyarthaḥ ; yathā svapnadṛśyaṁ vastu prāk prabodhāttatkālabhāvīti, tadvat । tata eva tanmartyaṁ vināśi svapnavastuvadeva । tadviparīto bhūmā yastadamṛtam । tacchabdaḥ amṛtatvaparaḥ ; sa tarhi evaṁlakṣaṇo bhūmā he bhagavan kasminpratiṣṭhita iti uktavantaṁ nāradaṁ pratyāha sanatkumāraḥ — sve mahimnīti sve ātmīye mahimni māhātmye vibhūtau pratiṣṭhito bhūmā । yadi pratiṣṭhāmicchasi kvacit , yadi vā paramārthameva pṛcchasi, na mahimnyapi pratiṣṭhita iti brūmaḥ ; apratiṣṭhitaḥ anāśrito bhūmā kvacidapītyarthaḥ ॥

yadi svamahimni pratiṣṭhitaḥ bhūmā, kathaṁ tarhyapratiṣṭha ucyate ? śṛṇu— goaśvādīha mahīmetyācakṣate । gāvaścāśvāśca goaśvaṁ dvandvaikavadbhāvaḥ । sarvatra gavāśvādi mahimeti prasiddham । tadāśritaḥ tatpratiṣṭhaścaitro bhavati yathā, nāhamevaṁ svato'nyaṁ mahimānamāśrito bhūmā caitravaditi bravīmi, atra hetutvena anyo hyanyasminpratiṣṭhita iti vyavahitena sambandhaḥ । kintvevaṁ bravīmīti ha uvāca — sa evetyādi ॥

kasmātpunaḥ kvacinna pratiṣṭhita iti, ucyate — yasmātsa eva bhūmā adhastāt na tadvyatirekeṇānyadvidyate yasminpratiṣṭhitaḥ syāt । tathopariṣṭādityādi samānam । sati bhūmno'nyasmin , bhūmā hi pratiṣṭhitaḥ syāt ; na tu tadasti । sa eva tu sarvam । atastasmādasau na kvacitpratiṣṭhitaḥ । ‘yatra nānyatpaśyati’ ityadhikaraṇādhikartavyatānirdeśāt sa evādhastāditi ca parokṣanirdeśāt draṣṭurjīvādanyo bhūmā syādityāśaṅkā kasyacinmā bhūditi athātaḥ anantaram ahaṅkārādeśaḥ ahaṅkāreṇa ādiśyata ityahaṅkārādeśaḥ । draṣṭurananyatvadarśanārthaṁ bhūmaiva nirdiśyate ahaṅkāreṇa ahamevādhastādityādinā ॥

ahaṅkāreṇa dehādisaṅghāto'pyādiśyate'vivekibhiḥ ityataḥ tadāśaṅkā mā bhūditi atha anantaram ātmādeśaḥ ātmanaiva kevalena satsvarūpeṇa śuddhena ādiśyate । ātmaiva sarvataḥ sarvam — ityevam ekamajaṁ sarvato vyomavatpūrṇam anyaśūnyaṁ paśyan sa vā eṣa vidvān mananavijñānābhyām ātmaratiḥ ātmanyeva ratiḥ ramaṇaṁ yasya so'yamātmaratiḥ । tathā ātmakrīḍaḥ । dehamātrasādhanāḥ ratiḥ bāhyasādhanā krīḍā, loke strībhiḥ sakhibhiśca krīḍatīti darśanāt । na tathā viduṣaḥ ; kiṁ tarhi, ātmavijñānanimittamevobhayaṁ bhavatītyarthaḥ । mithunaṁ dvandvajanitaṁ sukhaṁ tadapi dvandvanirapekṣaṁ yasya viduṣaḥ । tathā ātmānandaḥ, śabdādinimittaḥ ānandaḥ aviduṣām , na tathā asya viduṣaḥ ; kiṁ tarhi, ātmanimittameva sarvaṁ sarvadā sarvaprakāreṇa ca ; dehajīvitabhogādinimittabāhyavastunirapekṣa ityarthaḥ । sa evaṁlakṣaṇaḥ vidvān jīvanneva svārājye'bhiṣiktaḥ patite'pi dehe svarāḍeva bhavati । yata evaṁ bhavati, tata eva tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati । prāṇādiṣu pūrvabhūmiṣu ‘tatrāsya’ iti tāvanmātraparicchinnakāmacāratvamuktam । anyarājatvaṁ ca arthaprāptam , sātiśayatvāt । yathāprāptasvārājyakāmacāratvānuvādena tattannivṛttirihocyate — sa svarāḍityādinā । atha punaḥ ye anyathā ataḥ uktadarśanādanyathā vaiparītyena yathoktameva vā samyak na viduḥ, te anyarājānaḥ bhavanti anyaḥ paro rājā svāmī yeṣāṁ te anyarājānaste kiñca kṣayyalokāḥ kṣayyo loko yeṣāṁ te kṣayyalokāḥ, bhedadarśanasya alpaviṣayatvāt , alpaṁ ca tanmartyamityavocāma । tasmāt ye dvaitadarśinaḥ te kṣayyalokāḥ svadarśanānurūpyeṇaiva bhavanti ; ata eva teṣāṁ sarveṣu lokeṣvakāmacāro bhavati ॥

tasya ha vā etasyetyādi svārājyaprāptasya prakṛtasya viduṣa ityarthaḥ । prāksadātmavijñānāt svātmano'nyasmātsataḥ prāṇādernāmāntasyotpattipralayāvabhūtām । sadātmavijñāne tu sati idānīṁ svātmata eva saṁvṛttau । tathā sarvo'pyanyo vyavahāra ātmata eva viduṣaḥ ॥

kiñca tat etasminnarthe eṣa ślokaḥ mantro'pi bhavati — na paśyaḥ paśyatīti paśyaḥ yathoktadarśī vidvānityarthaḥ, mṛtyuṁ maraṇaṁ rogaṁ jvarādi duḥkhatāṁ duḥkhabhāvaṁ cāpi na paśyati । sarvaṁ ha sarvameva sa paśyaḥ paśyati ātmānameva । sarvaṁ tataḥ sarvamāpnoti sarvaśaḥ sarvaprakārairiti । kiñca sa vidvān prāksṛṣṭiprabhedāt ekadhaiva bhavati ; ekadhaiva ca san tridhādibhedairanantabhedaprakāro bhavati sṛṣṭikāle ; punaḥ saṁhārakāle mūlameva svaṁ pāramārthikam ekadhābhāvaṁ pratipadyate svatan‍tra eva — iti vidyāṁ phalena prarocayan stauti । athedānīṁ yathoktāyā vidyāyāḥ samyagavabhāsakāraṇaṁ mukhāvabhāsakāraṇasyeva ādarśasya viśuddhikāraṇaṁ sādhanamupadiśyate — āhāraśuddhau । āhriyata ityāhāraḥ śabdādiviṣayavijñānaṁ bhokturbhogāya āhriyate । tasya viṣayopalabdhilakṣaṇasya vijñānasya śuddhiḥ āhāraśuddhiḥ, rāgadveṣamohadoṣairasaṁsṛṣṭaṁ viṣayavijñānamityarthaḥ । tasyāmāhāraśuddhau satyāṁ tadvato'ntaḥkaraṇasya sattvasya śuddhiḥ nairmalyaṁ bhavati । sattvaśuddhau ca satyāṁ yathāvagate bhūmātmani dhruvā avicchinnā smṛtiḥ avismaraṇaṁ bhavati । tasyāṁ ca labdhāyāṁ smṛtilambhe sati sarveṣāmavidyākṛtānarthapāśarūpāṇām anekajanmāntarānubhavabhāvanākaṭhinīkṛtānāṁ hṛdayāśrayāṇāṁ granthīnāṁ vipramokṣaḥ viśeṣeṇa pramokṣaṇaṁ vināśo bhavatīti । yata etaduttarottaraṁ yathoktamāhāraśuddhimūlaṁ tasmātsā kāryetyarthaḥ । sarvaṁ śāstrārthamaśeṣata uktvā ākhyāyikāmupasaṁharati śrutiḥ — tasmai mṛditakaṣāyāya vārkṣādiriva kaṣāyo rāgadveṣādidoṣaḥ sattvasya rañcanārūpatvāt saḥ jñānavairāgyābhyāsarūpakṣāreṇa kṣālitaḥ mṛditaḥ vināśitaḥ yasya nāradasya, tasmai yogyāya mṛditakaṣāyāya tamasaḥ avidyālakṣaṇāt pāraṁ paramārthatattvaṁ darśayati darśitavānityarthaḥ । ko'sau ? bhagavān ‘utpattiṁ pralayaṁ caiva bhūtānāmāgatiṁ gatim । vetti vidyāmavidyāṁ ca sa vācyo bhagavāniti’ evaṁdharmā sanatkumāraḥ । tameva sanatkumāraṁ devaṁ skanda iti ācakṣate kathayanti tadvidaḥ । dvirvacanamadhyāyaparisamāptyartham ॥

atha anantaraṁ yadidaṁ vakṣyamāṇaṁ daharam alpaṁ puṇḍarīkaṁ puṇḍarīkasadṛśaṁ veśmeva veśma, dvārapālādimattvāt । asmin brahmapure brahmaṇaḥ parasya puram — rājño'nekaprakṛtimadyathā puram , tathedamanekendriyamanobuddhibhiḥ svāmyarthakāribhiryuktamiti brahmapuram । pure ca veśma rājño yathā, tathā tasminbrahmapure śarīre daharaṁ veśma, brahmaṇa upalabdhyadhiṣṭhānamityarthaḥ । yathā viṣṇoḥ sālagrāmaḥ । asminhi svavikāraśuṅge dehe nāmarūpavyākaraṇāya praviṣṭaṁ sadākhyaṁ brahma jīvena ātmanetyuktam । tasmādasminhṛdayapuṇḍarīke veśmani upasaṁhṛtakaraṇairbrāhmaviṣayaviraktaiḥ viśeṣato brahmacaryasatyasādhanābhyāṁ yuktaiḥ vakṣyamāṇaguṇavaddhyāyamānaiḥ brahmopalabhyata iti prakaraṇārthaḥ । daharaḥ alpataraḥ asmindahare veśmani veśmanaḥ alpatvāttadantarvartino'lpataratvaṁ veśmanaḥ । antarākāśaḥ ākāśākhyaṁ brahma । ‘ākāśo vai nāma’ (chā. u. 8 । 14 । 1) iti hi vakṣyati । ākāśa iva aśarīratvāt sūkṣmatvasarvagatatvasāmānyācca । tasminnākāśākhye yadantaḥ madhye tadanveṣṭavyam । tadvāva tadeva ca viśeṣeṇa jijñāsitavyaṁ gurvāśrayaśravaṇādyupāyairanviṣya ca sākṣātkaraṇīyamityarthaḥ ॥

taṁ cet evamuktavantamācāryaṁ yadi brūyuḥ antevāsinaścodayeyuḥ ; katham ? yadidamasminbrahmapure paricchinne antaḥ daharaṁ puṇḍarīkaṁ veśma, tato'pyantaḥ alpatara eva ākāśaḥ । puṇḍarīka eva veśmani tāvatkiṁ syāt । kiṁ tato'lpatare khe yadbhavedityāhuḥ । daharo'sminnantarākāśaḥ kiṁ tadatra vidyate, na kiñcana vidyata ityabhiprāyaḥ । yadi nāma badaramātraṁ kimapi vidyate, kiṁ tasyānveṣaṇena vijijñāsanena vā phalaṁ vijijñāsituḥ syāt ? ataḥ yattatrānveṣṭavyaṁ vijijñāsitavyaṁ vā na tena prayojanamityuktavataḥ sa ācāryo brūyāditi śrutervacanam ॥

śṛṇuta — tatra yadbrūtha puṇḍarīkāntaḥsthasya khasyālpatvāt tatsthamalpataraṁ syāditi, tadasat । na hi khaṁ puṇḍarīkaveśmagataṁ puṇḍarīkādalpataraṁ matvā avocaṁ daharo'sminnantarākāśa iti । kiṁ tarhi, puṇḍarīkamalpaṁ tadanuvidhāyi tatsthamantaḥkaraṇaṁ puṇḍarīkākāśaparicchinnaṁ tasminviśuddhe saṁhṛtakaraṇānāṁ yogināṁ svaccha ivodake pratibimbarūpamādarśa iva ca śuddhe svacchaṁ vijñānajyotiḥsvarūpāvabhāsaṁ tāvanmātraṁ brahmopalabhyata iti daharo'sminnantarākāśa ityavocāma antaḥkaraṇopādhinimittam । svatastu yāvānvai prasiddhaḥ parimāṇato'yamākāśaḥ bhautikaḥ, tāvāneṣo'ntarhṛdaye ākāśaḥ yasminnanveṣṭavyaṁ vijijñāsitavyaṁ ca avocāma । nāpyākāśatulyaparimāṇatvamabhipretya tāvānityucyate । kiṁ tarhi, brahmaṇo'nurūpasya dṛṣṭāntāntarasyābhāvāt । kathaṁ punarna ākāśasamameva brahmetyavagamyate, ‘yenāvṛtaṁ khaṁ ca divaṁ mahīṁ ca’ (tai. nā. 1), ‘tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1), ‘etasminnu khalvakṣare gārgyākāśaḥ’ (bṛ. u. 3 । 8 । 11) ityādiśrutibhyaḥ । kiṁ ca ubhe asmindyāvāpṛthivī brahmākāśe buddhyupādhiviśiṣṭe antareva samāhite samyagāhite sthite । ‘yathā vā arā nābhau’ (chā. u. 7 । 15 । 1) ityuktaṁ hi ; tathā ubhāvagniśca vāyuścetyādi samānam । yacca asya ātmana ātmīyatvena dehavato'sti vidyate iha loke । tathā yacca ātmīyatvena na vidyate । naṣṭaṁ bhaviṣyacca nāstītyucyate । na tu atyantamevāsat , tasya hṛdyākāśe samādhānānupapatteḥ ॥

taṁ cet evamuktavantaṁ brūyuḥ punarantevāsinaḥ — asmiṁścet yathokte cet yadi brahmapure brahmapuropalakṣitāntarākāśe ityarthaḥ । idaṁ sarvaṁ samāhitaṁ sarvāṇi ca bhūtāni sarve ca kāmāḥ । kathamācāryeṇānuktāḥ kāmā antevāsibhirucyante ? naiṣa doṣaḥ । yacca asya ihāsti yacca nāstītyuktā eva hi ācāryeṇa kāmāḥ । api ca sarvaśabdena ca uktā eva kāmāḥ । yadā yasminkāle etaccharīraṁ brahmapurākhyaṁ jarā valīpalitādilakṣaṇā vayohānirvā āpnoti, śastrādinā vā vṛkṇaṁ pradhvaṁsate visraṁsate vinaśyati, kiṁ tato'nyadatiśiṣyate ? ghaṭāśritakṣīradadhisnehādivat ghaṭanāśe dehanāśe'pi dehāśrayamuttarottaraṁ pūrvapūrvanāśānnaśyatītyabhiprāyaḥ । evaṁ prāpte nāśe kiṁ tato'nyat yathoktādatiśiṣyate avatiṣṭhate, na kiñcanāvatiṣṭhata ityabhiprāyaḥ ॥

evamantevāsibhiścoditaḥ sa ācāryo brūyāt tanmatimapanayan । katham ? asya dehasya jarayā etat yathoktamantarākāśākhyaṁ brahma yasminsarvaṁ samāhitaṁ na jīryati dehavanna vikriyata ityarthaḥ । na ca asya vadhena śastrādighātena etaddhanyate, yathā ākāśam ; kimu tato'pi sūkṣmataramaśabdamasparśaṁ brahma dehendriyādidoṣairna spṛśyata ityarthaḥ । kathaṁ dehendriyādidoṣairna spṛśyata iti etasminnavasare vaktavyaṁ prāptam , tatprakṛtavyāsaṅgo mā bhūditi nocyate । indravirocanākhyāyikāyāmupariṣṭādvakṣyāmo yuktitaḥ । etatsatyamavitathaṁ brahmapuraṁ brahmaiva puraṁ brahmapuram ; śarīrākhyaṁ tu brahmapuraṁ brahmopalakṣaṇārthatvāt । tattu anṛtameva, ‘vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4), (chā. u. 6 । 1 । 5), (chā. u. 6 । 1 । 6) iti śruteḥ । tadvikāro anṛte'pi dehaśuṅge brahmopalabhyata iti brahmapuramityuktaṁ vyāvahārikam । satyaṁ tu brahmapurametadeva brahma, sarvavyavahārāspadatvāt । ataḥ asminpuṇḍarīkopalakṣite brahmapure sarve kāmāḥ, ye bahirbhavadbhiḥ prārthyante, te asminneva svātmani samāhitāḥ । ataḥ tatprāptyupāyamevānutiṣṭhata, bāhyaviṣayatṛṣṇāṁ tyajata ityabhiprāyaḥ । eṣa ātmā bhavatāṁ svarūpam । śṛṇuta tasya lakṣaṇam — apahatapāpmā, apahataḥ pāpmā dharmādharmākhyo yasya so'yamapahatapāpmā । tathā vijaraḥ vigatajaraḥ vimṛtyuśca । taduktaṁ pūrvameva na vadhenāsya hanyata iti ; kimarthaṁ punarucyate ? yadyapi dehasambandhibhyāṁ jarāmṛtyubhyāṁ na sambandhyate, anyathāpi sambandhastābhyāṁ syādityāśaṅkānivṛttyartham । viśokaḥ vigataśokaḥ । śoko nāma iṣṭādiviyoganimitto mānasaḥ santāpaḥ । vijighatsaḥ vigatāśanecchaḥ । apipāsaḥ apānecchaḥ । nanu apahatapāpmatvena jarādayaḥ śokāntāḥ pratiṣiddhā eva bhavanti, kāraṇapratiṣedhāt । dharmādharmakāryā hi te iti । jarādipratiṣedhena vā dharmādharmayoḥ kāryābhāve vidyamānayorapyasatsamatvamiti pṛthakpratiṣedho'narthakaḥ syāt । satyamevam , tathāpi dharmakāryānandavyatirekeṇa svābhāvikānando yatheśvare, ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) iti śruteḥ, tathā adharmakāryajarādivyatirekeṇāpi jarādiduḥkhasvarūpaṁ svābhāvikaṁ syādityāśaṅkyeta । ataḥ yuktastannivṛttaye jarādīnāṁ dharmādharmābhyāṁ pṛthakpratiṣedhaḥ । jarādigrahaṇaṁ sarvaduḥkhopalakṣaṇārtham । pāpanimittānāṁ tu duḥkhānāmānantyātpratyekaṁ ca tatpratiṣedhasya aśakyatvāt sarvaduḥkhapratiṣedhārthaṁ yuktamevāpahatapāpmatvavacanam । satyāḥ avitathāḥ kāmāḥ yasya so'yaṁ satyakāmaḥ । vitathā hi saṁsāriṇāṁ kāmāḥ ; īśvarasya tadviparītāḥ । tathā kāmahetavaḥ saṅkalpā api satyāḥ yasya sa satyasaṅkalpaḥ । saṅkalpāḥ kāmāśca śuddhasattvopādhinimittāḥ īśvarasya, citraguvat ; na svataḥ ‘neti neti’ (bṛ. u. 2 । 3 । 6) ityuktatvāt । yathoktalakṣaṇa eṣa ātmā vijñeyo gurubhyaḥ śāstrataśca ātmasaṁvedyatayā ca svārājyakāmaiḥ । na cedvijñāyate ko doṣaḥ syāditi, śṛṇuta atra doṣaṁ dṛṣṭāntena — yathā hyeva iha loke prajāḥ anvāviśanti anuvartante yathānuśāsanam ; yatheha prajāḥ anyaṁ svāminaṁ manyamānāḥ tasya svāmino yathā yathānuśāsanaṁ tathā tathānvāviśanti । kim ? yaṁ yamantaṁ pratyantaṁ janapadaṁ kṣetrabhāgaṁ ca abhikāmāḥ arthinyaḥ bhavanti ātmabuddhyanurūpam , taṁ tameva ca pratyantādim upajīvantīti । eṣa dṛṣṭāntaḥ asvātantryadoṣaṁ prati puṇyaphalopabhoge ॥

atha anyo dṛṣṭāntaḥ tatkṣayaṁ prati tadyathehetyādiḥ । tat tatra yathā iha loke tāsāmeva svāmyanuśāsanānuvartinīnāṁ prajānāṁ sevādijito lokaḥ parādhīnopabhogaḥ kṣīyate antavānbhavati । atha idānīṁ dārṣṭāntikamupasaṁharati — evameva amutra agnihotrādipuṇyajito lokaḥ parādhīnopabhogaḥ kṣīyata eveti । uktaḥ doṣaḥ eṣāmiti viṣayaṁ darśayati — tadya ityādinā । tat tatra ye iha asmiṁlloke jñānakarmaṇoradhikṛtāḥ yogyāḥ santaḥ ātmānaṁ yathoktalakṣaṇaṁ śāstrācāryopadiṣṭamananuvidya yathopadeśamanu svasaṁvedyatāmakṛtvā vrajanti dehādasmātprayanti, ya etāṁśca yathoktān satyān satyasaṅkalpakāryāṁśca svātmasthānkāmān ananuvidya vrajanti, teṣāṁ sarveṣu lokeṣu akāmacāraḥ asvatan‍tratā bhavati — yathā rājānuśāsanānuvartinīnāṁ prajānāmityarthaḥ । atha ye anye iha loke ātmānaṁ śāstrācāryopadeśamanuvidya svātmasaṁvedyatāmāpādya vrajanti yathoktāṁśca satyānkāmān , teṣāṁ sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati — rājña iva sārvabhaumasya iha loke ॥

kathaṁ sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavatīti, ucyate — ya ātmānaṁ yathoktalakṣaṇaṁ hṛdi sākṣātkṛtavān vakṣyamāṇabrahmacaryādisādhanasampannaḥ san tatsthāṁśca satyānkāmān ; sa tyaktadehaḥ yadi pitṛlokakāmaḥ pitaro janayitāraḥ ta eva sukhahetutvena bhogyatvāt lokā ucyante, teṣu kāmo yasya taiḥ pitṛbhiḥ sambandhecchā yasya bhavati, tasya saṅkalpamātrādeva pitaraḥ samuttiṣṭhanti ātmasambandhitāmāpadyante, viśuddhasattvatayā satyasaṅkalpatvāt īśvarasyeva । tena pitṛlokena bhogena sampannaḥ sampattiḥ iṣṭaprāptiḥ tayā samṛddhaḥ mahīyate pūjyate vardhate vā mahimānamanubhavati ॥

samānamanyat । mātaro janayitryaḥ atītāḥ sukhahetubhūtāḥ sāmarthyāt । na hi duḥkhahetubhūtāsu grāmasūkarādijanmanimittāsu mātṛṣu viśuddhasattvasya yoginaḥ icchā tatsambandho vā yuktaḥ ॥

yaṁ yamantaṁ pradeśamabhikāmo bhavati, yaṁ ca kāmaṁ kāmayate yathoktavyatirekeṇāpi, saḥ asyāntaḥ prāptumiṣṭaḥ kāmaśca saṅkalpādeva samuttiṣṭhatyasya । tena icchāvighātatayā abhipretārthaprāptyā ca sampanno mahīyate ityuktārtham ॥

yathoktātmadhyānasādhanānuṣṭhānaṁ prati sādhakānāmutsāhajananārthamanukrośantyāha — kaṣṭamidaṁ khalu vartate, yatsvātmasthāḥ śakyaprāpyā api ta ime satyāḥ kāmāḥ anṛtāpidhānāḥ, teṣāmātmasthānāṁ svāśrayāṇāmeva satāmanṛtaṁ bāhyaviṣayeṣu stryannabhojanācchādanādiṣu tṛṣṇā tannimittaṁ ca svecchāpracāratvaṁ mithyājñānanimittatvādanṛtamityucyate । tannimittaṁ satyānāṁ kāmānāmaprāptiriti apidhānamivāpidhānam । kathamanṛtāpidhānanimittaṁ teṣāmalābha iti, ucyate — yo yo hi yasmādasya jantoḥ putro bhrātā vā iṣṭaḥ itaḥ asmāllokāt praiti pragacchati mriyate, tamiṣṭaṁ putraṁ bhrātaraṁ vā svahṛdayākāśe vidyamānamapi iha punardarśanāyecchannapi na labhate ॥

atha punaḥ ye ca asya viduṣaḥ jantorjīvāḥ jīvantīha putrāḥ bhrātrādayo vā, ye ca pretāḥ mṛtāḥ iṣṭāḥ sambandhinaḥ, yaccānyadiha loke vastrānnapānādi ratnāni vā vastvicchan na labhate, tatsarvamatra hṛdayākāśākhye brahmaṇi gatvā yathoktena vidhinā vindate labhate । atra asminhārdākāśe hi yasmāt asya te yathoktāḥ satyāḥ kāmāḥ vartante anṛtāpidhānāḥ । kathamiva tadanyāyyamiti, ucyate — tat tatra yathā hiraṇyanidhiṁ hiraṇyameva punargrahaṇāya nidhātṛbhiḥ nidhīyata iti nidhiḥ taṁ hiraṇyanidhiṁ nihitaṁ bhūmeradhastānnikṣiptam akṣetrajñāḥ nidhiśāstrairnidhikṣetramajānantaḥ te nidheḥ uparyupari sañcaranto'pi nidhiṁ na vindeyuḥ śakyavedanamapi, evameva imāḥ avidyāvatyaḥ sarvā imāḥ prajāḥ yathoktaṁ hṛdayākāśākhyaṁ brahmalokaṁ brahmaiva lokaḥ brahmalokaḥ tam aharahaḥ pratyahaṁ gacchantyo'pi suṣuptakāle na vindanti na labhante — eṣo'haṁ brahmalokabhāvamāpanno'smyadyeti । anṛtena hi yathoktena hi yasmāt pratyūḍhāḥ hṛtāḥ, svarūpādavidyādidoṣairbahirapakṛṣṭā ityarthaḥ । ataḥ kaṣṭamidaṁ vartate jantūnāṁ yatsvāyattamapi brahma na labhyate ityabhiprāyaḥ ॥

sa vai yaḥ ‘ātmāpahatapāpmā’ iti prakṛtaḥ, vai - śabdena taṁ smārayati । eṣaḥ vivakṣita ātmā hṛdi hṛdayapuṇḍarīke ākāśaśabdenābhihitaḥ । tasya etasya hṛdayasya etadeva niruktaṁ nirvacanam , nānyat । hṛdi ayamātmā vartata iti yasmāt , tasmāddhṛdayam , hṛdayanāmanirvacanaprasiddhyāpi svahṛdaye ātmetyavagantavyamityabhiprāyaḥ । aharaharvai pratyaham evaṁvit hṛdi ayamātmeti jānan svargaṁ lokaṁ hārdaṁ brahma eti pratipadyate । nanu anevaṁvidapi suṣuptakāle hārdaṁ brahma pratipadyate eva, ‘satā somya tadā sampannaḥ’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ityuktatvāt । bāḍhamevam , tathāpyasti viśeṣaḥ — yathā jānannajānaṁśca sarvo jantuḥ sadbrahmaiva, tathāpi tattvamasīti pratibodhitaḥ vidvān — sadeva nānyo'smi — iti jānan sadeva bhavati ; evameva vidvānavidvāṁśca suṣupte yadyapi satsampadyate, tathāpyevaṁvideva svargaṁ lokametītyucyate । dehapāte'pi vidyāphalasyāvaśyambhāvitvādityeṣa viśeṣaḥ ॥

suṣuptakāle svena ātmanā satā sampannaḥ san samyakprasīdatīti jāgratsvapnayorviṣayendriyasaṁyogajātaṁ kāluṣyaṁ jahātīti samprasādaśabdo yadyapi sarvajantūnāṁ sādhāraṇaḥ, tathāpi evaṁvit svargaṁ lokametīti prakṛtatvāt eṣa samprasāda iti saṁnihitavadyatnaviśeṣāt saḥ athedaṁ śarīraṁ hitvā asmāccharīrātsamutthāya śarīrātmabhāvanāṁ parityajyetyarthaḥ । na tu āsanādiva samutthāyeti iha yuktam , svena rūpeṇeti viśeṣaṇāt — na hi anyata utthāya svarūpaṁ sampattavyam । svarūpameva hi tanna bhavati pratipattavyaṁ cetsyāt । paraṁ paramātmalakṣaṇaṁ vijñaptisvabhāvaṁ jyotirupasampadya svāsthyamupagamyetyetat । svena ātmīyena rūpeṇa abhiniṣpadyate, prāgetasyāḥ svarūpasampatteravidyayā dehameva aparaṁ rūpam ātmatvenopagata iti tadapekṣayā idamucyate — svena rūpeṇeti । aśarīratā hi ātmanaḥ svarūpam । yatsvaṁ paraṁ jyotiḥsvarūpamāpadyate samprasādaḥ, eṣa ātmeti ha uvāca — sa brūyāditi yaḥ śrutyā niyuktaḥ antevāsibhyaḥ । kiṁ ca etadamṛtam avināśi bhūmā ‘yo vai bhūmā tadamṛtam’ (chā. u. 7 । 24 । 1) ityuktam । ata evābhayam , bhūmno dvitīyābhāvāt । ata etadbrahmeti । tasya ha vā etasya brahmaṇo nāma abhidhānam । kiṁ tat ? satyamiti । satyaṁ hi avitathaṁ brahma । ‘tatsatyaṁ sa ātmā’ (chā. u. 6 । 8 । 7) iti hi uktam । atha kimarthamidaṁ nāma punarucyate ? tadupāsanavidhistutyartham ॥

tāni ha vā etāni brahmaṇo nāmākṣarāṇi trīṇyetāni satīyamiti, sakārastakāro yamiti ca । īkārastakāre uccāraṇārtho'nubandhaḥ, hrasvenaivākṣareṇa punaḥ pratinirdeśāt । teṣāṁ tat tatra yat sat sakāraḥ tadamṛtaṁ sadbrahma — amṛtavācakatvādamṛta eva sakārastakārānto nirdiṣṭhaḥ । atha yatti takāraḥ tanmartyam । atha yat yam akṣaram , tenākṣareṇāmṛtamartyākhye pūrve ubhe akṣare yacchati niyamayati vaśīkarotyātmanetyarthaḥ । yat yasmāt anena yamityetena ubhe yacchati, tasmāt yam । saṁyate iva hi etena yamā lakṣyete । brahmanāmākṣarasyāpi idamamṛtatvādidharmavattvaṁ mahābhāgyam , kimuta nāmavataḥ — ityupāsyatvāya stūyate brahma nāmanirvacanena । evaṁ nāmavato vettā evaṁvit । aharaharvā evaṁvitsvargaṁ lokametītyuktārtham ॥

atha ya ātmeti । uktalakṣaṇo yaḥ samprasādaḥ, tasya svarūpaṁ vakṣyamāṇairuktairanuktaiśca guṇaiḥ punaḥ stūyate, brahmacaryasādhanasambandhārtham । ya eṣaḥ yathoktalakṣaṇaḥ ātmā, sa seturiva setuḥ । vidhṛtiḥ vidharaṇaḥ । anena hi sarvaṁ jagadvarṇāśramādikriyākārakaphalādibhedaniyamaiḥ karturanurūpaṁ vidadhatā vidhṛtam । adhriyamāṇaṁ hi īśvareṇedaṁ viśvaṁ vinaśyedyataḥ, tasmātsa setuḥ vidhṛtiḥ । kimarthaṁ sa seturiti, āha — eṣāṁ bhūrādīnāṁ lokānāṁ kartṛkarmaphalāśrayāṇām asambhedāya avidāraṇāya avināśāyetyetat । kiṁviśiṣṭaścāsau seturiti, āha — naitam , setumātmānamahorātre sarvasya janimataḥ paricchedake satī naitaṁ tarataḥ । yathā anye saṁsāriṇaḥ kālena ahorātrādilakṣaṇena paricchedyā, na tathā ayaṁ kālaparicchedya ityabhiprāyaḥ, ‘yasmādarvāksaṁvatsaro'hobhiḥ parivartate’ (bṛ. u. 4 । 4 । 16) iti śrutyantarāt । ata eva enaṁ na jarā tarati na prāpnoti । tathā na mṛtyuḥ na śokaḥ na sukṛtaṁ na duṣkṛtam , sukṛtaduṣkṛte dharmādharmau । prāptiratra taraṇaśabdena abhipretā, nātikramaṇam । kāraṇaṁ hi ātmā । na śakyaṁ hi kāraṇātikramaṇaṁ kartuṁ kāryeṇa । ahorātrādi ca sarvaṁ sataḥ kāryam । anyena hi anyasya prāptiḥ atikramaṇaṁ vā kriyeta, na tu tenaiva tasya । na hi ghaṭena mṛtprāpyate atikramyate vā । yadyapi pūrvam ‘ya ātmāpahatapāpmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityādinā pāpmādipratiṣedha ukta eva, tathāpīhāyaṁ viśeṣaḥ — na taratīti prāptiviṣayatvaṁ pratiṣidhyate । tatra aviśeṣeṇa jarādyabhāvamātramuktam । ahorātrādyā uktā anuktāśca anye sarve pāpmānaḥ ucyante ; ataḥ asmādātmanaḥ setoḥ nivartante aprāpyaivetyarthaḥ । apahatapāpmā hi eṣa brahmaiva lokaḥ brahmalokaḥ uktaḥ ॥

yasmācca pāpmakāryamāndhyādi śarīravataḥ syāt na tvaśarīrasya, tasmādvā etamātmānaṁ setuṁ tīrtvā prāpya anandho bhavati dehavattve pūrvamandho'pi san । tathā viddhaḥ san dehavattve sa dehaviyoge setuṁ prāpya aviddho bhavati । tathopatāpī rogādyupatāpavānsan anupatāpī bhavati । kiñca yasmādahorātre na staḥ setau, tasmādvā etaṁ setuṁ tīrtvā prāpya naktamapi tamorūpaṁ rātrirapi sarvamaharevābhiniṣpadyate ; vijñaptyātmajyotiḥsvarūpamaharivāhaḥ sadaikarūpaṁ viduṣaḥ sampadyata ityarthaḥ । sakṛdvibhātaḥ sadā vibhātaḥ sadaikarūpaḥ svena rūpeṇa eṣa brahmalokaḥ ॥

tat tatraivaṁ sati evaṁ yathoktaṁ brahmalokaṁ brahmacaryeṇa strīviṣayatṛṣṇātyāgena śāstrācāryopadeśamanuvindanti svātmasaṁvedyatāmāpādayanti ye, teṣāmeva brahmacaryasādhanavatāṁ brahmavidām eṣa brahmalokaḥ, nānyeṣāṁ strīviṣayasamparkajātatṛṣṇānāṁ brahmavidāmapītyarthaḥ । teṣāṁ sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavatītyuktārtham । tasmātparamam etatsādhanaṁ brahmacaryaṁ brahmavidāmityabhiprāyaḥ ॥

atha yadyajña ityācakṣate loke paramapuruṣārthasādhanaṁ kathayanti śiṣṭāḥ, tadbrahmacaryameva । yajñasyāpi yatphalaṁ tat brahmacaryavāllambhate ; ataḥ yajño'pi brahmacaryameveti pratipattavyam । kathaṁ brahmacaryaṁ yajña iti, āha — brahmacaryeṇaiva hi yasmāt yo jñātā sa taṁ brahmalokaṁ yajñasyāpi pāramparyeṇa phalabhūtaṁ vindate labhate, tato yajño'pi brahmacaryameveti । yo jñātā — ityakṣarānuvṛtteḥ yajño brahmacaryameva । atha yadiṣṭamityācakṣate, brahmacaryameva tat । katham ? brahmacaryeṇaiva sādhanena tam īśvaram iṣṭvā pūjayitvā athavā eṣaṇām ātmaviṣayāṁ kṛtvā tamātmānamanuvindate । eṣaṇādiṣṭamapi brahmacaryameva ॥

atha yatsattrāyaṇamityācakṣate, brahmacaryameva tat । tathā sataḥ parasmādātmanaḥ ātmanastrāṇaṁ rakṣaṇaṁ brahmacaryasādhanena vindate । ataḥ sattrāyaṇaśabdamapi brahmacaryameva tat । atha yanmaunamityācakṣate, brahmacaryameva tat ; brahmacaryeṇaiva sādhanena yuktaḥ san ātmānaṁ śāstrācāryābhyāmanuvidya paścāt manute dhyāyati । ato maunaśabdamapi brahmacaryameva ॥

atha yadanāśakāyanamityācakṣate, brahmacaryameva tat । yamātmānaṁ brahmacaryeṇa anuvindate, sa eṣa hi ātmā brahmacaryasādhanavato na naśyati ; tasmādanāśakāyanamapi brahmacaryameva । atha yadaraṇyāyanamityācakṣate, brahmacaryameva tat । araṇyaśabdyayorarṇavayorbrahmacaryavato'yanādaraṇyāyanaṁ brahmacaryam । yo jñānādyajñaḥ eṣaṇādiṣṭaṁ satastrāṇātsattrāyaṇaṁ mananānmaunam anaśanādanāśakāyanam araṇyayorgamanādaraṇyāyanam ityādibhirmahadbhiḥ puruṣārthasādhanaiḥ stutatvāt brahmacaryaṁ paramaṁ jñānasya sahakārikāraṇaṁ sādhanam — ityato brahmavidā yatnato rakṣaṇīyamityarthaḥ । tat tatra hi brahmaloke araśca ha vai prasiddho ṇyaśca arṇavau samudrau samudropame vā sarasī, tṛtīyasyāṁ bhuvamantarikṣaṁ ca apekṣya tṛtīyā dyauḥ tasyāṁ tṛtīyasyām itaḥ asmāllokādārabhya gaṇyamānāyāṁ divi । tat tatraiva ca airam irā annaṁ tanmayaḥ airaḥ maṇḍaḥ tena pūrṇam airaṁ madīyaṁ tadupayogināṁ madakaraṁ harṣotpādakaṁ saraḥ । tatraiva ca aśvattho vṛkṣaḥ somasavano nāmataḥ somo'mṛtaṁ tannisravaḥ amṛtasrava iti vā । tatraiva ca brahmaloke brahmacaryasādhanarahitairbrahmacaryasādhanavadbhyaḥ anyaiḥ na jīyata iti aparājitā nāma pūḥ purī brahmaṇo hiraṇyagarbhasya । brahmaṇā ca prabhuṇā viśeṣeṇa mitaṁ nirmitaṁ tacca hiraṇmayaṁ sauvarṇaṁ prabhuvimitaṁ maṇḍapamiti vākyaśeṣaḥ ॥

tat tatra brahmaloke etāvarṇavau yāvaraṇyākhyāvuktau brahmacaryeṇa sādhanena anuvindanti ye, teṣāmeva eṣaḥ yo vyākhyātaḥ brahmalokaḥ । teṣāṁ ca brahmacaryasādhanavatāṁ brahmavidāṁ sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati, nānyeṣāmabrahmacaryaparāṇāṁ bāhyaviṣayāsaktabuddhīnāṁ kadācidapītyarthaḥ ॥

nanvatra ‘tvamindrastvaṁ yamastvaṁ varuṇaḥ’ ityādibhiryathā kaścitstūyate mahārhaḥ, evamiṣṭādibhiḥ śabdaiḥ na stryādiviṣayatṛṣṇānivṛttimātraṁ stutyarham ; kiṁ tarhi, jñānasya mokṣasādhanatvāt tadeveṣṭādibhiḥ stūyata iti kecita । na, stryādibāhyaviṣayatṛṣṇāpahṛtacittānāṁ pratyagātmavivekavijñānānupapatteḥ, ‘parāñci khāni vyatṛṇatsvayambhūstasmātparāṅpaśyati nāntarātman’ (kā. 2 । 1 । 1) ityādiśrutismṛtiśatebhyaḥ । jñānasahakārikāraṇaṁ stryādiviṣayatṛṣṇānivṛttisādhanaṁ vidhātavyameveti yuktaiva tatstutiḥ । nanu ca yajñādibhiḥ stutaṁ brahmacaryamiti yajñādīnāṁ puruṣārthasādhanatvaṁ gamyate । satyaṁ gamyate, na tviha brahmalokaṁ prati yajñādīnāṁ sādhanatvamabhipretya yajñādibhirbrahmacaryaṁ stūyate ; kiṁ tarhi, teṣāṁ prasiddhaṁ puruṣārthasādhanatvamapekṣya । yathendrādibhiḥ rājā, na tu yatrendrādīnāṁ vyāpāraḥ tatraiva rājña iti — tadvat ॥

ya ime'rṇavādayo brāhmalaukikāḥ saṅkalpajāśca pitrādayo bhogāḥ, te kiṁ prārthivā āpyāśca yatheha loke dṛśyante tadvadarṇavavṛkṣapūḥsvarṇamaṇḍapāni, āhomvit mānasapratyayamātrāṇīti । kiñcātaḥ ? yadi pārthivā āpyāśca sthūlāḥ syuḥ, hṛdyākāśe samādhānānupapattiḥ । purāṇe ca manomayāni brahmaloke śarīrādīnīti vākyaṁ virudhyeta ; ‘aśokamahimam’ (bṛ. u. 5 । 10 । 1) ityādyāśca śrutayaḥ । nanu samudrāḥ saritaḥ sarāṁsi vāpyaḥ kūpā yajñā vedā mantrādayaśca mūrtimantaḥ brahmāṇamupatiṣṭhante iti mānasatve virudhyeta purāṇasmṛtiḥ । na, mūrtimattve prasiddharūpāṇāmeva tatra gamanānupapatteḥ । tasmātprasiddhamūrtivyatirekeṇa sāgarādīnāṁ mūrtyantaraṁ sāgarādibhirupāttaṁ brahmalokagantṛ kalpanīyam । tulyāyāṁ ca kalpanāyāṁ yathāprasiddhā eva mānasyaḥ ākāravatyaḥ puṁstryādyā mūrtayo yuktāḥ kalpayitum , mānasadehānurūpyasambandhopapatteḥ । dṛṣṭā hi mānasya eva ākāravatyaḥ puṁstryādyā mūrtayaḥ svapne । nanu tā anṛtā eva ; ‘ta ime satyāḥ kāmāḥ’ (chā. u. 8 । 3 । 1) iti śrutiḥ tathā sati virudhyeta । na, mānasapratyayasya sattvopapatteḥ । mānasā hi pratyayāḥ strīpuruṣādyākārāḥ svapne dṛśyante । nanu jāgradvāsanārūpāḥ svapnadṛśyāḥ, na tu tatra stryādayaḥ svapne vidyante । atyalpamidamucyate । jāgradviṣayā api mānasapratyayābhinirvṛttā eva, sadīkṣābhinirvṛttatejobannamayatvājjāgradviṣayāṇām । saṅkalpamūlā hi lokā iti ca uktam ‘samaklṛptāṁ dyāvāpṛthivī’ (chā. u. 7 । 4 । 2) ityatra । sarvaśrutiṣu ca pratyagātmana utpattiḥ pralayaśca tatraiva sthitiśca ‘yathā vā arā nābhau’ (chā. u. 7 । 15 । 1) ityādinā ucyate । tasmānmānasānāṁ bāhyānāṁ ca viṣayāṇām itaretarakāryakāraṇatvamiṣyata eva bījāṅkuravat । yadyapi bāhyā eva mānasāḥ mānasā eva ca bāhyāḥ, nānṛtatvaṁ teṣāṁ kadācidapi svātmani bhavati । nanu svapne dṛṣṭāḥ pratibuddhasyānṛtā bhavanti viṣayāḥ । satyameva । jāgrādbodhāpekṣaṁ tu tadanṛtatvaṁ na svataḥ । tathā svapnabodhāpekṣaṁ ca jāgraddṛṣṭaviṣayānṛtatvaṁ na svataḥ । viśeṣākāramātraṁ tu sarveṣāṁ mithyāpratyayanimittamiti vācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyamanṛtam , trīṇi rūpāṇītyeva satyam । tānyapyākāraviśeṣato'nṛtaṁ svataḥ sanmātrarūpatayā satyam । prāksadātmapratibodhātsvaviṣaye'pi sarvaṁ satyameva svapnadṛśyā iveti na kaścidvirodhaḥ । tasmānmānasā eva brāhmalaukikā araṇyādayaḥ saṅkalpajāśca pitrādayaḥ kāmāḥ । bāhyaviṣayabhogavadaśuddhirahitatvācchuddhasattvasaṅkalpajanyā iti niratiśayasukhāḥ satyāśca īśvarāṇāṁ bhavantītyarthaḥ । satsatyātmapratibodhe'pi rajjvāmiva kalpitāḥ sarpādayaḥ sadātmasvarūpatāmeva pratipadyanta iti sadātmanā satyā eva bhavanti ॥

atha yā etāḥ vakṣyamāṇāḥ hṛdayasya puṇḍarīkākārasya brahmopāsanasthānasya sambandhinyaḥ nāḍyaḥ hṛdayamāṁsapiṇḍātsarvato viniḥsṛtāḥ ādityamaṇḍalādiva raśmayaḥ, tāścaitāḥ piṅgalasya varṇaviśeṣaviśiṣṭasya aṇimnaḥ sūkṣmarasasya rasena pūrṇāḥ tadākārā eva tiṣṭanti vartanta ityarthaḥ । tathā śuklasya nīlasya pītasya lohitasya ca rasasya pūrṇā iti sarvatra adhyāhāryam । saureṇa tejasā pittākhyena pākābhinirvṛttena kaphena alpena samparkāt piṅgalaṁ bhavati sauraṁ tejaḥ pittākhyam । tadeva ca vātabhūyastvāt nīlaṁ bhavati । tadeva ca kaphabhūyastvāt śuklam । kaphena samatāyāṁ pītam । śoṇitabāhulyena lohitam । vaidyakādvā varṇaviśeṣā anveṣṭavyāḥ kathaṁ bhavantīti । śrutistvāha — ādityasambandhādeva tattejaso nāḍīṣvanugatasyaite varṇaviśeṣā iti । katham ? asau vā ādityaḥ piṅgalo varṇataḥ, eṣa ādityaḥ śuklo'pyeṣa nīla eṣa pīta eṣa lohita āditya eva ॥

tasyādhyātmaṁ nāḍībhiḥ kathaṁ sambandha iti, atra dṛṣṭāntamāha — tat tatra yathā loke mahān vistīrṇaḥ panthā mahāpathaḥ ātataḥ vyāptaḥ ubhau grāmau gacchati imaṁ ca saṁnihitam amuṁ ca viprakṛṣṭaṁ dūrastham , evaṁ yathā dṛṣṭāntaḥ mahāpathaḥ ubhau grāmau praviṣṭaḥ, evamevaitāḥ ādityasya raśmayaḥ ubhau lokau amuṁ ca ādityamaṇḍalam imaṁ ca puruṣaṁ gacchanti ubhayatra praviṣṭāḥ । yathā mahāpathaḥ । katham ? amuṣmādādityamaṇḍalāt pratāyante santatā bhavanti । tā adhyātmamāsu piṅgalādivarṇāsu yathoktāsu nāḍīṣu sṛptāḥ gatāḥ praviṣṭā ityarthaḥ । ābhyo nāḍībhyaḥ pratāyante pravṛttāḥ santānabhūtāḥ satyaḥ te amuṣmin । raśmīnāmubhayaliṅgatvāt te ityucyante ॥

tat tatra evaṁ sati yatra yasminkāle etat svapanam ayaṁ jīvaḥ supto bhavati । svāpasya dviprakāratvādviśeṣaṇaṁ samasta iti । upasaṁhṛtasarvakaraṇavṛttirityetat । ataḥ bāhyaviṣayasamparkajanitakāluṣyābhāvāt samyak prasannaḥ samprasanno bhavati । ata eva svapnaṁ viṣayākārābhāsaṁ mānasaṁ svapnapratyayaṁ na vijānāti nānubhavatītyarthaḥ । yadaivaṁ supto bhavati, āsu sauratejaḥpūrṇāsu yathoktāsu nāḍīṣu tadā sṛptaḥ praviṣṭaḥ, nāḍībhirdvārabhūtābhiḥ hṛdayākāśaṁ gato bhavatītyarthaḥ । na hi anyatra satsampatteḥ svapnādarśanamastīti sāmarthyāt nāḍīṣviti saptamī tṛtīyayā pariṇamyate । taṁ satā sampannaṁ na kaścana na kaścidapi dharmādharmarūpaḥ pāpmā spṛśatīti, svarūpāvasthitatvāt tadā ātmanaḥ । dehendriyaviśiṣṭaṁ hi sukhaduḥkhakāryapradānena pāpmā spṛśatīti, na tu satsampannaṁ svarūpāvasthaṁ kaścidapi pāpmā spraṣṭumutsahate, aviṣayatvāt । anyo hi anyasya viṣayo bhavati, na tvanyatvaṁ kenacitkutaścidapi satsampannasya । svarūpapracyavanaṁ tu ātmano jāgratsvapnāvasthāṁ prati gamanaṁ bāhyaviṣayapratibodhaḥ avidyākāmakarmabījasya brahmavidyāhutāśādāhanimittamityavocāma ṣaṣṭhe eva ; tadihāpi pratyetavyam । yadaivaṁ suptaḥ saureṇa tejasā hi nāḍyantargatena sarvataḥ sampannaḥ vyāptaḥ bhavati । ataḥ viśeṣeṇa cakṣurādināḍīdvārairbāhyaviṣayabhogāya aprasṛtāni karaṇāni asya tadā bhavanti । tasmādayaṁ karaṇānāṁ nirodhāt svātmanyevāvasthitaḥ svapnaṁ na vijānātīti yuktam ॥

tatra evaṁ sati, atha yatra yasminkāle abalimānam abalabhāvaṁ dehasya rogādinimittaṁ jarādinimittaṁ vā kṛśībhāvam etat nayanaṁ nītaḥ prāpitaḥ devadatto bhavati mumūrṣuryadā bhavatītyarthaḥ । tamabhitaḥ sarvato veṣṭayitvā āsīnā jñātayaḥ āhuḥ — jānāsi māṁ tava putraṁ jānāsi māṁ pitaraṁ ca ityādi । sa mumūrṣuḥ yāvadasmāccharīrādanutkrāntaḥ anirgataḥ bhavati tāvatputrādīñjānāti ॥

atha yatra yadā, etatkriyāviśeṣaṇamiti, asmāccharīrādutkrāmati, atha tadā etaireva yathoktābhiḥ raśmibhiḥ ūrdhvamākramate yathākarmajitaṁ lokaṁ praiti avidvān । itarastu vidvān yathoktasādhanasampannaḥ sa omiti oṅkāreṇa ātmānaṁ dhyāyan yathāpūrvaṁ vā ha eva, udvā ūrdhvaṁ vā vidvāṁścet itarastiryaṅvetyabhiprāyaḥ । mīyate pramīyate gacchatītyarthaḥ । sa vidvān utkramiṣyanyāvatkṣipyenmanaḥ yāvatā kālena manasaḥ kṣepaḥ syāt , tāvatā kālena ādityaṁ gacchati prāpnoti kṣipraṁ gacchatītyarthaḥ, na tu tāvataiva kāleneti vivakṣitam । kimarthamādityaṁ gacchatīti, ucyate — etadvai khalu prasiddhaṁ brahmalokasya dvāraṁ ya ādityaḥ ; tena dvārabhūtena brahmalokaṁ gacchati vidvān । ataḥ viduṣāṁ prapadanam , prapadyate brahmalokamanena dvāreṇeti prapadanam । nirodhanaṁ nirodhaḥ asmādādityādaviduṣāṁ bhavatīti nirodhaḥ, saureṇa tejasā dehe eva niruddhāḥ santaḥ mūrdhanyayā nāḍyā notkramanta evetyarthaḥ, ‘viṣvaṅṅanyā’ (chā. u. 8 । 6 । 6) iti ślokāt ॥

tat tasmin yathokte'rthe eṣa śloko mantro bhavati — śataṁ ca ekā ekottaraśataṁ nāḍyaḥ hṛdayasya māṁsapiṇḍabhūtasya sambandhinyaḥ pradhānato bhavanti, ānantyāddehanāḍīnām । tāsāmekā mūrdhānamabhiniḥsṛtā vinirgatā । tayordhvamāyan gacchan amṛtatvam amṛtabhāvameti । viṣvak nānāgatayaḥ tiryagvisarpiṇya ūrdhvagāśca anyā nāḍyaḥ bhavanti saṁsāragamanadvārabhūtāḥ ; na tvamṛtatvāya ; kiṁ tarhi, utkramaṇe eva utkrāntyarthameva bhavantītyarthaḥ । dvirabhyāsaḥ prakaraṇasamāptyarthaḥ ॥

ya ātmā apahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighatso'pipāsaḥ satyakāmaḥ satyasaṅkalpaḥ, yasyopāsanāya upalabdhyarthaṁ hṛdayapuṇḍarīkamabhihitam , yasminkāmāḥ samāhitāḥ satyāḥ anṛtāpidhānāḥ, yadupāsanasahabhāvi brahmacaryaṁ sādhanamuktam , upāsanaphalabhūtakāmapratipattaye ca mūrdhanyayā nāḍyā gatirabhihitā, so'nveṣṭavyaḥ śāstrācāryopadeśairjñātavyaḥ sa viśeṣeṇa jñātumeṣṭavyaḥ vijijñāsitavyaḥ svasaṁvedyatāmāpādayitavyaḥ । kiṁ tasyānveṣaṇādvijijñāsanācca syāditi, ucyate — sa sarvāṁśca lokānāpnoti sarvāṁśca kāmān ; yaḥ tamātmānaṁ yathoktena prakāreṇa śāstrācāryopadeśena anviṣya vijānāti svasaṁvedyatāmāpādayati, tasya etatsarvalokakāmāvāptiḥ sarvātmatā phalaṁ bhavatīti ha kila prajāpatiruvāca । anveṣṭavyaḥ vijijñāsitavya iti ca eṣa niyamavidhireva, na apūrvavidhiḥ । evamanveṣṭavyo vijijñāsitavya ityarthaḥ, dṛṣṭārthatvādanveṣaṇavijijñāsanayoḥ । dṛṣṭārthatvaṁ ca darśayiṣyati ‘nāhamatra bhogyaṁ paśyāmi’ (chā. u. 8 । 9 । 1), (chā. u. 8 । 10 । 2), (chā. u. 8 । 11 । 2) ityanena asakṛt । pararūpeṇa ca dehādidharmairavagamyamānasya ātmanaḥ svarūpādhigame viparītādhigamanivṛttirdṛṣṭaṁ phalamiti niyamārthataiva asya vidheryuktā, na tvagnihotrādīnāmiva apūrvavidhitvamiha sambhavati ॥

taddhobhaye ityādyākhyāyikāprayojanamuktam । taddha kila prajāpatervacanam ubhaye devāsurāḥ devāścāsurāśca devāsurāḥ anu paramparāgataṁ svakarṇagocarāpannam anububudhire anubuddhavantaḥ । te ca etatprajāpativaco buddhvā kimakurvanniti, ucyate te ha ūcuḥ uktavantaḥ anyonyaṁ devāḥ svapariṣadi asurāśca — hanta yadi anumatirbhavatām , prajāpatinoktaṁ tamātmānamanvicchāmaḥ anveṣaṇaṁ kurmaḥ, yamātmānamanviṣya sarvāṁśca lokānāpnoti sarvāṁśca kāmān ityuktvā indraḥ haiva rājaiva svayaṁ devānām itarāndevāṁśca bhogaparicchadaṁ ca sarvaṁ sthāpayitvā śarīramātreṇaiva prajāpatiṁ prati abhipravavrāja pragatavān , tathā virocanaḥ asurāṇām । vinayena guravaḥ abhigantavyā ityetaddarśayati, trailokya rājyācca gurutarā vidyeti, yataḥ devāsurarājau mahārhabhogārhau santau tathā gurumabhyupagatavantau । tau ha kila asaṁvidānāveva anyonyaṁ saṁvidamakurvāṇau vidyāphalaṁ prati anyonyamīrṣyāṁ darśayantau samitpāṇī samidbhārahastau prajāpatisakāśamājagmatuḥ āgatavantau ॥

tau ha gatvā dvātriṁśataṁ varṣāṇi śuśrūṣāparau bhūtvā brahmacaryam ūṣatuḥ uṣitavantau । abhiprāyajñaḥ prajāpatiḥ tāvuvāca — kimicchantau kiṁ prayojanamabhipretya icchantau avāstam uṣitavantau yuvāmiti । ityuktau tau ha ūcatuḥ — ya ātmetyādi bhagavato vaco vedayante śiṣṭāḥ, ataḥ tamātmānaṁ jñātumicchantau avāstamiti । yadyapi prākprajāpateḥ samīpāgamanāt anyonyamīrṣyāyuktāvabhūtām , tathāpi vidyāprāptiprayojanagauravāt tyaktarāgadveṣamoherṣyādidoṣāveva bhūtvā ūṣatuḥ brahmacaryaṁ prajāpatau । tenedaṁ prakhyāpitamātmavidyāgauravam ॥

tau evaṁ tapasvinau śuddhakalmaṣau yogyau upalakṣya prajāpatiruvāca ha — ya eṣo'kṣiṇi puruṣaḥ nivṛttacakṣurbhirmṛditakaṣāyaiḥ dṛśyate yogibhirdraṣṭā, eṣa ātmāpahatapāpmādiguṇaḥ, yamavocaṁ purā ahaṁ yadvijñānātsarvalokakāmāvāptiḥ etadamṛtaṁ bhūmākhyam ata evābhayam , ata eva brahma vṛddhatamamiti । athaitatprajāpatinoktam akṣiṇi puruṣo dṛśyate iti vacaḥ śrutvā chāyārūpaṁ puruṣaṁ jagṛhatuḥ । gṛhītvā ca dṛḍhīkaraṇāya prajāpatiṁ pṛṣṭavantau — atha yo'yaṁ he bhagavaḥ apsu parikhyāyate pari samantāt jñāyate, yaścāyamādarśe ātmanaḥ pratibimbākāraḥ parikhyāyate khaṅgādau ca, katama eṣa eṣāṁ bhagavadbhiruktaḥ, kiṁ vā eka eva sarveṣviti । evaṁ pṛṣṭaḥ prajāpatiruvāca — eṣa u eva yaścakṣuṣi draṣṭā mayokta iti । etanmanasi kṛtvā eṣu sarveṣvanteṣu madhyeṣu parikhyāyata iti ha uvāca ॥

nanu kathaṁ yuktaṁ śiṣyayorviparītagrahaṇamanujñātuṁ prajāpateḥ vigatadoṣasya ācāryasya sataḥ ? satyamevam , nānujñātam । katham ? ātmanyadhyāropitapāṇḍityamahattvaboddhṛtvau hi indravirocanau, tathaiva ca prathitau loke ; tau yadi prajāpatinā ‘mūḍhau yuvāṁ viparītagrāhiṇau’ ityuktau syātām ; tataḥ tayościtte duḥkhaṁ syāt ; tajjanitācca cittāvasādāt punaḥpraśnaśravaṇagrahaṇāvadhāraṇaṁ prati utsāhavighātaḥ syāt ; ato rakṣaṇīyau śiṣyāviti manyate prajāpatiḥ । gṛhṇītāṁ tāvat , tadudaśarāvadṛṣṭāntena apaneṣyāmīti ca । nanu na yuktam eṣa u eva ityanṛtaṁ vaktum । na ca anṛtamuktam । katham ? ātmanoktaḥ akṣipuruṣaḥ manasi saṁnihitataraḥ śiṣyagṛhītācchāyātmanaḥ ; sarveṣāṁ cābhyantaraḥ ‘sarvāntaraḥ’ (bṛ. u. 3 । 5 । 1) iti śruteḥ ; tamevāvocat eṣa u eva iti ; ato nānṛtamuktaṁ prajāpatinā ॥

udaśarāve udakapūrṇe śarāvādau ātmānamavekṣya anantaraṁ yat tatra ātmānaṁ paśyantau na vijānīthaḥ tanme mama prabrūtam ācakṣīyāthām — ityuktau tau ha tathaiva udaśarāve avekṣāñcakrāte avekṣaṇaṁ cakratuḥ । tathā kṛtavantau tau ha prajāpatiruvāca — kiṁ paśyathaḥ iti । nanu tanme prabrūtam ityuktābhyām udaśarāve avekṣaṇaṁ kṛtvā prajāpataye na niveditam — idamāvābhyāṁ na viditamiti, anivedite ca ajñānahetau ha prajāpatiruvāca — kiṁ paśyatha iti, tatra ko'bhiprāya iti ; ucyate — naiva tayoḥ idamāvayoraviditamityāśaṅkā abhūt , chāyātmanyātmapratyayo niścita eva āsīt । yena vakṣyati ‘tau ha śāntahṛdayau pravavrajatuḥ’ (chā. u. 8 । 8 । 3) iti । na hi aniścite abhipretārthe praśāntahṛdayatvamupapadyate । tena nocatuḥ idamāvābhyāmaviditamiti । viparītagrāhiṇau ca śiṣyau anupekṣaṇīyau iti svayameva papraccha — kiṁ paśyathaḥ iti ; viparītaniścayāpanayāya ca vakṣyati ‘sādhvalaṅkṛtau’ (chā. u. 8 । 8 । 2) ityevamādi । tau ha ūcatuḥ — sarvamevedam āvāṁ bhagavaḥ ātmānaṁ paśyāvaḥ ā lomabhya ā nakhebhyaḥ pratirūpamiti, yathaiva āvāṁ he bhagavaḥ lomanakhādimantau svaḥ, evamevedaṁ lomanakhādisahitamāvayoḥ pratirūpamudaśarāve paśyāva iti ॥

tau ha punaḥ prajāpatiruvāca cchāyātmaniścayāpanayāya — sādhvalaṅkṛtau yathā svagṛhe suvasanau mahārhavastraparidhānau pariṣkṛtau cchinnalomanakhau ca bhūtvā udaśarāve punarīkṣethāmiti । iha ca na ādideśa — yadajñātaṁ tanme prabrūtam iti । kathaṁ punaranena sādhvalaṅkārādi kṛtvā udaśarāve avekṣaṇena tayośchāyātmagraho'panītaḥ syāt ? sādhvalaṅkārasuvasanādīnāmāgantukānāṁ chāyākaratvamudaśarāve yathā śarīrasambaddhānām , evaṁ śarīrasyāpi cchāyākaratvaṁ pūrvaṁ babhūveti gamyate ; śarīraikadeśānāṁ ca lomanakhādīnāṁ nityatvena abhipretānāmakhaṇḍitānāṁ chāyākaratvaṁ pūrvamāsīt ; chinneṣu ca naiva lomanakhādicchāyā dṛśyate ; ataḥ lomanakhādivaccharīrasyāpyāgamāpāyitvaṁ siddhamiti udaśarāvādau dṛśyamānasya tannimittasya ca dehasya anātmatvaṁ siddham ; udaśarāvādau chāyākaratvāt , dehasambaddhālaṅkārādivat । na kevalametāvat , etena yāvatkiñcidātmīyatvābhimataṁ sukhaduḥkharāgadveṣamohādi ca kādācitkatvāt nakhalomādivadanātmeti pratyetavyam । evamaśeṣamithyāgrahāpanayanimitte sādhvalaṅkārādidṛṣṭānte prajāpatinokte, śrutvā tathā kṛtavatorapi cchāyātmaviparītagraho nāpajagāma yasmāt , tasmāt svadoṣeṇaiva kenacitpratibaddhavivekavijñānau indravirocanau abhūtāmiti gamyate । tau pūrvavadeva dṛḍhaniścayau papraccha — kiṁ paśyathaḥ iti ॥

tau tathaiva pratipannau, yathaivedamiti pūrvavat , yathā sādhvalaṅkārādiviśiṣṭau āvāṁ svaḥ, evamevemau chāyātmānau — iti sutarāṁ viparītaniścayau babhūvatuḥ । yasya ātmano lakṣaṇam ‘ya ātmāpahatapāpmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityuktvā punastadviśeṣamanviṣyamāṇayoḥ ‘ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate’ (chā. u. 8 । 7 । 4) iti sākṣādātmani nirdiṣṭe, tadviparītagrahāpanayāya udaśarāvamasādhvalaṅkāradṛṣṭānte'pyabhihite, ātmasvarūpabodhādviparītagraho nāpagataḥ । ataḥ svadoṣeṇa kenacitpratibaddhavivekavijñānasāmarthyāviti matvā yathābhipretameva ātmānaṁ manasi nidhāya eṣa ātmeti ha uvāca etadamṛtamabhayametadbrahmeti prajāpatiḥ pūrvavat । na tu tadabhipretamātmānam । ‘ya ātmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityādyātmalakṣaṇaśravaṇena akṣipuruṣaśrutyā ca udaśarāvādyupapattyā ca saṁskṛtau tāvat । madvacanaṁ sarvaṁ punaḥ punaḥ smaratoḥ pratibandhakṣayācca svayameva ātmaviṣaye viveko bhaviṣyatīti manvānaḥ punarbrahmacaryādeśe ca tayościttaduḥkhotpattiṁ parijihīrṣan kṛtārthabuddhitayā gacchantāvapyupekṣitavānprajāpatiḥ । tau ha indravirocanau śāntahṛdayau tuṣṭahṛdayau kṛtārthabuddhī ityarthaḥ ; na tu śama eva ; śamaścet tayorjātaḥ viparītagraho vigato'bhaviṣyat ; pravavrajatuḥ gatavantau ॥

evaṁ tayoḥ gatayoḥ indravirocanayoḥ rājñoḥ bhogāsaktayoḥ yathoktavismaraṇaṁ syāt ityāśaṅkya apratyakṣaṁ pratyakṣavacanena ca cittaduḥkhaṁ parijihīrṣuḥ tau dūraṁ gacchantau anvīkṣya ya ātmāpahatapāpmā ityādivacanavat etadapyanayoḥ śravaṇagocaratvameṣyatīti matvā uvāca prajāpatiḥ — anupalabhya yathoktalakṣaṇamātmānam ananuvidya svātmapratyakṣaṁ ca akṛtvā viparītaniścayau ca bhūtvā indravirocanāvetau vrajataḥ gaccheyātām । ataḥ yatare devā vā asurā vā kiṁ viśeṣitena, etadupaniṣadaḥ ābhyāṁ yā gṛhītā ātmavidyā seyamupaniṣat yeṣāṁ devānāmasurāṇāṁ vā, ta etadupaniṣadaḥ evaṁvijñānāḥ etanniścayāḥ bhaviṣyantītyarthaḥ । te kim ? parābhaviṣyanti śreyomārgātparābhūtā bahirbhūtā vinaṣṭā bhaviṣyantītyarthaḥ । svagṛhaṁ gacchatoḥ surāsurarājayoḥ yo'surarājaḥ, sa ha śāntahṛdaya eva san virocanaḥ asurāñjagāma । gatvā ca tebhyo'surebhyaḥ śarīrātmabuddhiḥ yopaniṣat tāmetāmupaniṣadaṁ provāca uktavān — dehamātrameva ātmā pitrokta iti । tasmādātmaiva dehaḥ iha loke mahayyaḥ pūjanīyaḥ, tathā paricaryaḥ paricaryaṇīyaḥ, tathā ātmānameva iha loke dehaṁ mahayan paricaraṁśca ubhau lokau avāpnoti imaṁ ca amuṁ ca । ihalokaparalokayoreva sarve lokāḥ kāmāśca antarbhavantīti rājño'bhiprāyaḥ ॥

tasmāt tatsampradāyaḥ adyāpyanuvartata iti iha loke adadānaṁ dānamakurvāṇam avibhāgaśīlam aśraddadhānaṁ satkāryeṣu śraddhārahitaṁ yathāśaktyayajamānam ayajanasvabhāvam āhuḥ āsuraḥ khalvayaṁ yata evaṁsvabhāvaḥ bata iti khidyamānā āhuḥ śiṣṭāḥ । asurāṇāṁ hi yasmāt aśraddadhānatādilakṣaṇaiṣopaniṣat । tayopaniṣadā saṁskṛtāḥ santaḥ pretasya śarīraṁ kuṇapaṁ bhikṣayā gandhamālyānnādilakṣaṇayā vasanena vastrādinācchādanādiprakāreṇālaṅkāreṇa dhvajapatākādikaraṇenetyevaṁ saṁskurvanti । etena kuṇapasaṁskāreṇa amuṁ pretya pratipattavyaṁ lokaṁ jeṣyanto manyante ॥

atha ha kila indraḥ aprāpyaiva devān daivyā akrauryādisampadā yuktatvāt gurorvacanaṁ punaḥ punaḥ smaranneva gacchan etadvakṣyamāṇaṁ bhayaṁ svātmagrahaṇanimittaṁ dadarśa dṛṣṭavān । udaśarāvadṛṣṭāntena prajāpatinā yadartho nyāya uktaḥ, tadekadeśo maghavataḥ pratyabhāt buddhau, yena cchāyatmagrahaṇe doṣaṁ dadarśa । katham ? yathaiva khalu ayamasmiñcharīre sādhvalaṅkṛte chāyātmāpi sādhvalaṅkṛto bhavati, suvasane ca suvasanaḥ pariṣkṛte pariṣkṛtaḥ yathā nakhalomādidehāvayavāpagame chāyātmāpi pariṣkṛto bhavati nakhalomādirahito bhavati, evamevāyaṁ chāyātmāpi asmiñcharīre nakhalomādibhirdehāvayavatvasya tulyatvāt andhe cakṣuṣo'pagame andho bhavati, srāme srāmaḥ । srāmaḥ kila ekanetraḥ tasyāndhatvena gatatvāt । cakṣurnāsikā vā yasya sadā sravati sa srāmaḥ । parivṛkṇaḥ chinnahastaḥ chinnapādo vā । srāme parivṛkṇe vā dehe chāyātmāpi tathā bhavati । tathā asya dehasya nāśamanu eṣa naśyati । ataḥ nāhamatra asmiṁśchāyātmadarśane dehātmadarśane vā bhogyaṁ phalaṁ paśyāmīti ॥

evaṁ doṣaṁ dehacchāyātmadarśane adhyavasya sa samitpāṇiḥ brahmacaryaṁ vastuṁ punareyāya । taṁ ha prajāpatiruvāca — maghavan yat śāntahṛdayaḥ prāvrājīḥ pragatavānasi virocanena sārdhaṁ kimicchanpunarāgama iti । vijānannapi punaḥ papraccha indrābhiprāyābhivyaktaye — ‘yadvettha tena mopasīda’ (chā. u. 7 । 1 । 1) iti yadvat । tathā ca svābhiprāyaṁ prakaṭamakarot — yathaiva khalvayamityādi ; evameveti ca anvamodata prajāpatiḥ ॥

nanu tulye'kṣipuruṣaśravaṇe, dehacchāyām indro'grahīdātmeti dehameva tu virocanaḥ, tatkiṁnimittam ? tatra manyate । yathā indrasya udaśarāvādiprajāpativacanaṁ smarato devānaprāptasyaiva ācāryoktabuddhyā chāyātmagrahaṇaṁ tatra doṣadarśanaṁ ca abhūt , na tathā virocanasya ; kiṁ tarhi, dehe eva ātmadarśanam ; nāpi tatra doṣadarśanaṁ babhūva । tadvadeva vidyāgrahaṇasāmarthyapratibandhadoṣālpatvabahutvāpekṣam indravirocanayośchāyātmadehayorgrahaṇam । indro'lpadoṣatvāt ‘dṛśyate’ iti śrutyarthameva śraddadhānatayā jagrāha ; itaraḥ chāyānimittaṁ dehaṁ hitvā śrutyarthaṁ lakṣaṇayā jagrāha — prajāpatinokto'yamiti, doṣabhūyastvāt । yathā kila nīlānīlayorādarśe dṛśyamānayorvāsasoryannīlaṁ tanmahārhamiti cchāyānimittaṁ vāsa evocyate na cchayā — tadvaditi virocanābhiprāyaḥ । svacittaguṇadoṣavaśādeva hi śabdārthāvadhāraṇaṁ tulye'pi śravaṇe khyāpitaṁ ‘dāmyata datta dayadhvam’ iti dakāramātraśravaṇācchrutyantare । nimittānyapi tadanuguṇānyeva sahakārīṇi bhavanti ॥

evamevaiṣa maghavan , samyaktvayā avagatam , na cchāyā ātmā — ityuvāca prajāpatiḥ । yo mayokta ātmā prakṛtaḥ, etamevātmānaṁ tu te bhūyaḥ pūrvaṁ vyākhyātamapi anuvyākhyāsyāmi । yasmātsakṛdvyākhyātaṁ doṣarahitānāmavadhāraṇaviṣayaṁ prāptamapi nāgrahīḥ, ataḥ kenaciddoṣeṇa pratibaddhagrahaṇasāmarthyastvam । atastatkṣapaṇāya vasa aparāṇi dvātriṁśataṁ varṣāṇi — ityuktvā tathoṣitavate kṣapitadoṣāya tasmai ha uvāca ॥

ya ātmāpahatapāpmādilakṣaṇaḥ ‘ya eṣo'kṣiṇi’ (chā. u. 8 । 7 । 4) ityādinā vyākhyāta eṣa saḥ । ko'sau ? yaḥ svapne mahīyamānaḥ stryādibhiḥ pūjyamānaścarati anekavidhānsvapnabhogānanubhavatītyarthaḥ । eṣa ātmeti ha uvāca ityādi samānam । sa ha evamuktaḥ indraḥ śāntahṛdayaḥ pravavrāja । sa ha aprāpyaiva devān pūrvavadasminnapyātmani bhayaṁ dadarśa । katham ? tadidaṁ śarīraṁ yadyapyandhaṁ bhavati, svapnātmā yaḥ anandhaḥ sa bhavati । yadi srāmamidaṁ śarīram , asrāmaśca sa bhavati । naivaiṣa svapnātmā asya dehasya doṣeṇa duṣyati ॥

nāpi asya vadhena sa hanyate chāyātmavat । na ca asya srāmyeṇa srāmaḥ svapnātmā bhavati । yadadhyāyādau āgamamātreṇopanyastam — ‘nāsya jarayaitajjīryati’ (chā. u. 8 । 1 । 5) ityādi, tadiha nyāyenopapādayitumupanyastam । na tāvadayaṁ chāyātmavaddehadoṣayuktaḥ, kiṁ tu ghnanti tveva enam । eva - śabdaḥ ivārthe । ghnantīvainaṁ kecaneti draṣṭavyam , na tu ghnantyeveti, uttareṣu sarveṣvivaśabdadarśanāt । nāsya vadhena hanyata iti viśeṣaṇāt ghnanti tveveti cet , naivam । prajāpatiṁ pramāṇīkurvataḥ anṛtavāditvāpādanānupapatteḥ । ‘etadamṛtam’ ityetatprajāpativacanaṁ kathaṁ mṛṣā kuryādindraḥ taṁ pramāṇīkurvan । nanu cchāyāpuruṣe prajāpatinokte ‘asya śarīrasya nāśamanveṣa naśyati’ (chā. u. 8 । 9 । 2) iti doṣamabhyadadhāt , tathehāpi syāt । naivam । kasmāt ? ‘ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate’ (chā. u. 8 । 7 । 4) iti na cchāyātmā prajāpatinokta iti manyate maghavān । katham ? apahatapāpmādilakṣaṇe pṛṣṭe yadi cchāyātmā prajāpatinokta iti manyate, tadā kathaṁ prajāpatiṁ pramāṇīkṛtya punaḥ śravaṇāya samitpāṇirgacchet ? jagāma ca । tasmāt na cchāyātmā prajāpatinokta iti manyate । tathā ca vyākhyātam — draṣṭā akṣiṇi dṛśyata iti । tathā vicchādayantīva vidrāvayantīva, tathā ca putrādimaraṇanimittamapriyavetteva bhavati । api ca svayamapi roditīva । nanu apriyaṁ vettyeva, kathaṁ vetteveti, ucyate — na, amṛtābhayatvavacanānupapatteḥ, ‘dhyāyatīva’ (bṛ. u. 4 । 3 । 7) iti ca śrutyantarāt । nanu pratyakṣavirodha iti cet , na, śarīrātmatvapratyakṣavadbhrāntisambhavāt । tiṣṭhatu tāvadapriyavetteva na veti । nāhamatra bhogyaṁ paśyāmi । svapnātmajñāne'pi iṣṭaṁ phalaṁ nopalabhe ityabhiprāyaḥ । evamevaiṣaḥ tavābhiprāyeṇeti vākyaśeṣaḥ, ātmano'mṛtābhayaguṇavattvasyābhipretatvāt । dviruktamapi nyāyato mayā yathāvannāvadhārayati ; tasmātpūrvavat asya adyāpi pratibandhakāraṇamastīti manvānaḥ tatkṣapaṇāya vasa aparāṇi dvātriṁśataṁ varṣāṇi brahmacaryam ityādideśa prajāpatiḥ । tathā uṣitavate kṣapitakalmaṣāya āha ॥

pūrvavadetaṁ tveva ta ityādyuktvā tadyatraitatsupta ityādi vyākhyātaṁ vākyam । akṣiṇi yo draṣṭā svapne ca mahīyamānaścarati sa eṣaḥ suptaḥ samastaḥ samprasannaḥ svapnaṁ na vijānāti, eṣa ātmeti ha uvāca etadamṛtamabhayametadbrahmeti svābhipretameva । maghavān tatrāpi doṣaṁ dadarśa । katham ? nāha naiva suṣuptastho'pyātmā khalvayaṁ samprati samyagidānīṁ ca ātmānaṁ jānāti naivaṁ jānāti । katham ? ayamahamasmīti no evemāni bhūtāni ceti । yathā

jāgrati svapne vā । ato vināśameva vināśamiveti pūrvavaddraṣṭavyam । apītaḥ apigato bhavati, vinaṣṭa iva bhavatītyabhiprāyaḥ । jñāne hi sati jñātuḥ sadbhāvo'vagamyate, na asati jñāne । na ca suṣuptasya jñānaṁ dṛśyate ; ato vinaṣṭa ivetyabhiprāyaḥ । na tu vināśameva ātmano manyate amṛtābhayavacanasya prāmāṇyamicchan ॥

pūrvavadevamevetyuktvā āha — yo mayā uktaḥ tribhiḥ paryāyaiḥ tamevaitaṁ no evānyatraitasmādātmanaḥ anyaṁ kañcana, kiṁ tarhi, etameva vyākhyāsyāmi । svalpastu doṣastavāvaśiṣṭaḥ, tatkṣapaṇāya vasa aparāṇi anyāni pañca varṣāṇi — ityuktaḥ saḥ tathā cakāra । tasmai mṛditakaṣāyādidoṣāya sthānatrayadoṣasambandharahitamātmanaḥ svarūpam apahatapāpmatvādilakṣaṇaṁ maghavate tasmai ha uvāca । tānyekaśataṁ varṣāṇi sampeduḥ sampannāni babhūvuḥ । yadāhurloke śiṣṭāḥ — ekaśataṁ ha vai varṣāṇi maghavānprajāpatau brahmacaryamuvāsa iti । tadetaddvātriṁśatamityādinā darśitamityākhyāyikātaḥ apasṛtya śrutyā ucyate । evaṁ kila tadindratvādapi gurutaram indreṇāpi mahatā yatnena ekottaravarṣaśatakṛtāyāsena prāptamātmajñānam । ato nātaḥ paraṁ puruṣārthāntaramastītyātmajñānaṁ stauti ॥

maghavan martyaṁ vai maraṇadharmīdaṁ śarīram । yanmanyase'kṣyādhārādilakṣaṇaḥ samprasādalakṣaṇa ātmā mayokto vināśamevāpīto bhavatīti, śṛṇu tatra kāraṇam — yadidaṁ śarīraṁ vai yatpaśyasi tadetat martyaṁ vināśi । tacca āttaṁ mṛtyunā grastaṁ satatameva । kadācideva mriyata iti martyamityukte na tathā santrāso bhavati, yathā grastameva sadā vyāptameva mṛtyunetyukte — iti vairāgyārthaṁ viśeṣa ityucyate — āttaṁ mṛtyuneti । kathaṁ nāma dehābhimānato viraktaḥ san nivartata iti । śarīramityatra sahendriyamanobhirucyate । taccharīramasya samprasādasya tristhānatayā gamyamānasya amṛtasya maraṇādidehendriyamanodharmavarjitasyetyetat ; amṛtasyetyanenaiva aśarīratve siddhe punaraśarīrasyeti vacanaṁ vāyvādivat sāvayavatvamūrtimattve mā bhūtāmiti ; ātmano bhogādhiṣṭhānam ; ātmano vā sata īkṣituḥ tejobannādikrameṇa utpannamadhiṣṭhānam ; jīva rūpeṇa praviśya sadevādhitiṣṭhatyasminniti vā adhiṣṭhānam । yasyedamīdṛśaṁ nityameva mṛtyugrastaṁ dharmādharmajanitatvātpriyavadadhiṣṭhānam , tadadhiṣṭhitaḥ tadvān saśarīro bhavati । aśarīrasvabhāvasya ātmanaḥ tadevāhaṁ śarīraṁ śarīrameva ca aham — ityavivekādātmabhāvaḥ saśarīratvam ; ata eva saśarīraḥ san āttaḥ grastaḥ priyāpriyābhyām । prasiddhametat । tasya ca na vai saśarīrasya sataḥ priyāpriyayoḥ bāhyaviṣayasaṁyogaviyoganimittayoḥ bāhyaviṣayasaṁyogaviyogau mameti manyamānasya apahatiḥ vināśaḥ ucchedaḥ santatirūpayornāstīti । taṁ punardehābhimānādaśarīrasvarūpavijñānena nivartitāvivekajñānamaśarīraṁ santaṁ priyāpriye na spṛśataḥ । spṛśiḥ pratyekaṁ sambadhyata iti priyaṁ na spṛśati apriyaṁ na spṛśatīti vākyadvayaṁ bhavati । ‘na mlecchāśucyadhārmikaiḥ saha sambhāṣeta’ (gau. dha. 1 । 9 । 17) iti yadvat । dharmādharmakārye hi te ; aśarīratā tu svarūpamiti tatra dharmādharmayorasambhavāt tatkāryabhāvo dūrata evetyato na priyāpriye spṛśataḥ ॥

nanu yadi priyamapyaśarīraṁ na spṛśatīti, yanmaghavatoktaṁ suṣuptastho vināśamevāpīto bhavatīti, tadevehāpyāpannam । naiṣa doṣaḥ, dharmādharmakāryayoḥ śarīrasambandhinoḥ priyāpriyayoḥ pratiṣedhasya vivakṣitatvāt — aśarīraṁ na priyāpriye spṛśata iti । āgamāpāyinorhi sparśaśabdo dṛṣṭaḥ — yathā śītasparśa uṣṇasparśa iti, na tvagneruṣṇaprakāśayoḥ svabhāvabhūtayoragninā sparśa iti bhavati ; tathā agneḥ saviturvā uṣṇaprakāśavat svarūpabhūtasya ānandasya priyasyāpi neha pratiṣedhaḥ, ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) ‘ānando brahma’ (tai. u. 3 । 6 । 1) ityādiśrutibhyaḥ । ihāpi bhūmaiva sukhamityuktatvāt । nanu bhūmnaḥ priyasya ekatve asaṁvedyatvāt svarūpeṇaiva vā nityasaṁvedyatvāt nirviśeṣateti na indrasya tadiṣṭam , ‘nāha khalvayaṁ saṁpratyātmānaṁ jānātyayamahamasmīti no evemāni bhūtāni vināśamevāpīto bhavati nāhamatra bhogyaṁ paśyāmi’ (chā. u. 7 । 11 । 2) ityuktatvāt । taddhi indrasyeṣṭam — yadbhūtāni ca ātmānaṁ ca jānāti, na ca apriyaṁ kiñcidvetti, sa sarvāṁśca lokānāpnoti sarvāṁśca kāmān yena jñānena । satyametadiṣṭamindrasya — imāni bhūtāni matto'nyāni, lokāḥ kāmāśca sarve matto anye, ahameṣāṁ svāmīti । na tvetadindrasya hitam । hitaṁ ca indrasya prajāpatinā vaktavyam । vyomavadaśarīrātmatayā sarvabhūtalokakāmātmatvopagamena yā prāptiḥ, taddhitamindrāya vaktavyamiti prajāpatinā abhipretam । na tu rājño rājyāptivadanyatvena । tatraivaṁ sati kaṁ kena vijānīyādātmaikatve imāni bhūtānyayamahamasmīti । nanvasminpakṣe ‘strībhirvā yānairvā’ (chā. u. 8 । 12 । 3) ‘sa yadi pitṛlokakāmaḥ’ (chā. u. 8 । 2 । 1) ‘sa ekadhā bhavati’ (chā. u. 7 । 26 । 2) ityādyaiśvaryaśrutayo'nupapannāḥ ; na, sarvātmanaḥ sarvaphalasambandhopapatteravirodhāt — mṛda iva sarvaghaṭakarakakuṇḍādyāptiḥ । nanu sarvātmatve duḥkhasambandho'pi syāditi cet , na, duḥkhasyāpyātmatvopagamādavirodhaḥ । ātmanyavidyākalpanānimittāni duḥkhāni — rajjvāmiva sarpādikalpanānimittāni । sā ca avidyā aśarīrātmaikatvasvarūpadarśanena duḥkhanimittā ucchinneti duḥkhasambandhāśaṅkā na sambhavati । śuddhasattvasaṅkalpanimittānāṁ tu kāmānām īśvaradehasambandhaḥ sarvabhūteṣu mānasānām । para eva sarvasattvopādhidvāreṇa bhokteti sarvāvidyākṛtasaṁvyavahārāṇāṁ para eva ātmā āspadaṁ nānyo'stīti vedāntasiddhāntaḥ ॥

‘ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate’ iti cchāyāpuruṣa eva prajāpatinā uktaḥ, svapnasuṣuptayośca anya eva, na paro'pahatapāpmatvādilakṣaṇaḥ, virodhāt iti kecinmanyante । chāyādyātmanāṁ ca upadeśe prayojanamācakṣate । ādāveva ucyamāne kila durvijñeyatvātparasya ātmanaḥ atyantabāhyaviṣayāsaktacetasaḥ atyantasūkṣmavastuśravaṇe vyāmoho mā bhūditi । yathā kila dvitīyāyāṁ sūkṣmaṁ candraṁ didarśayiṣuḥ vṛkṣaṁ kañcitpratyakṣamādau darśayati — paśya amumeṣa candra iti, tato'nyaṁ tato'pyanyaṁ girimūrdhānaṁ ca candrasamīpastham — eṣa candra iti, tato'sau candraṁ paśyati, evametat ‘ya eṣo'kṣiṇi’ ityādyuktaṁ prajāpatinā tribhiḥ paryāyaiḥ, na para iti । caturthe tu paryāye dehānmartyātsamutthāya aśarīratāmāpanno jyotiḥsvarūpam । yasminnuttamapuruṣe strayādibhirjakṣatkrīḍan ramamāṇo bhavati, sa uttamaḥ puruṣaḥ para ukta iti ca āhuḥ । satyam , ramaṇīyā tāvadiyaṁ vyākhyā śrotum । na tu artho'sya granthasya evaṁ sambhavati । katham ? ‘akṣiṇi puruṣo dṛśyate’ ityupanyasya śiṣyābhyāṁ chāyātmani gṛhīte tayostadviparītagrahaṇaṁ matvā tadapanayāya udaśarāvopanyāsaḥ ‘kiṁ paśyathaḥ’ (chā. u. 8 । 8 । 1) iti ca praśnaḥ sādhvalaṅkāropadeśaśca anarthakaḥ syāt , yadi chāyātmaiva prajāpatinā ‘akṣiṇi dṛśyate’ ityupadiṣṭaḥ । kiñca yadi svayamupadiṣṭa iti grahaṇasyāpyapanayanakāraṇaṁ vaktavyaṁ syāt । svapnasuṣuptātmagrahaṇayorapi tadapanayakāraṇaṁ ca svayaṁ brūyāt । na ca uktam । tena manyāmahe na akṣiṇi cchāyātmā prajāpatinā upadiṣṭaḥ । kiṁ cānyat , akṣiṇi draṣṭā cet ‘dṛśyate’ ityupadiṣṭaḥ syāt , tata idaṁ yuktam । ‘etaṁ tveva te’ ityuktvā svapne'pi draṣṭurevopadeśaḥ । svapne na draṣṭopadiṣṭa iti cet , na, ‘api roditīva’ ‘apriyavetteva’ ityupadeśāt । na ca draṣṭuranyaḥ kaścitsvapne mahīyamānaścarati । ‘atrāyaṁ puruṣaḥ svayañjyotiḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 9) iti nyāyataḥ śrutyantare siddhatvāt । yadyapi svapne sadhīrbhavati, tathāpi na dhīḥ svapnabhogopalabdhiṁ prati karaṇatvaṁ bhajate । kiṁ tarhi, paṭacitravajjāgradvāsanāśrayā dṛśyaiva dhīrbhavatīti na draṣṭuḥ svayañjyotiṣṭvabādhaḥ syāt । kiñcānyat , jāgratsvapnayorbhūtāni ca ātmānaṁ ca jānāti — imāni bhūtānyayamahamasmīti । prāptau satyāṁ pratiṣedho yuktaḥ syāt — nāha khalvayamityādi । tathā cetanasyaiva avidyānimittayoḥ saśarīratve sati priyāpriyayorapahatirnāstītyuktvā tasyaivāśarīrasya sato vidyāyāṁ satyāṁ saśarīratve prāptayoḥ pratiṣedho yuktaḥ ‘aśarīraṁ vāva santaṁ na priyāpriye spṛśataḥ’ (chā. u. 8 । 12 । 1) iti । ekaścātmā svapnabudvāntayormahāmatsyavadasaṅgaḥ sañcaratīti śrutyantare siddham । yaccoktaṁ samprasādaḥ śarīrātsamutthāya yasmin‌stryādibhiḥ ramamāṇo bhavati so'nyaḥ samprasādādadhikaraṇanirdiṣṭa uttamaḥ puruṣa iti, tadapyasat । caturthe'pi paryāye ‘etaṁ tveva te’ iti vacanāt । yadi tato'nyo'bhipretaḥ syāt , pūrvavat ‘etaṁ tveva te’ iti na brūyānmṛṣā prajāpatiḥ । kiñcānyat , tejobannādīnāṁ sraṣṭuḥ sataḥ svavikāradehaśuṅge praveśaṁ darśayitvā praviṣṭāya punaḥ tattvamasītyupadeśaḥ mṛṣā prasajyeta । tasmiṁstvaṁ stryādibhiḥ rantā bhaviṣyasīti yukta upadeśo'bhaviṣyat yadi samprasādādanya uttamaḥ puruṣo bhavet । tathā bhūmni ‘ahameva’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ityādiśya ‘ātmaivedaṁ sarvam’ iti nopasamahariṣyat , yadi bhūmā jīvādanyo'bhaviṣyat , ‘nānyo'to'sti draṣṭā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādiśrutyantarācca । sarvaśrutiṣu ca parasminnātmaśabdaprayogo nābhaviṣyat pratyagātmā cetsarvajantūnāṁ para ātmā na bhavet । tasmādeka eva ātmā prakaraṇī siddhaḥ ॥

na ca ātmanaḥ saṁsāritvam , avidyādhyastatvādātmani saṁsārasya । na hi rajjuśuktikāgaganādiṣu sarparajatamalādīni mithyājñānādhyastāni teṣāṁ bhavantīti । etena saśarīrasya priyāpriyayorapahatirnāstīti vyākhyātam । yacca sthitamapriyavetteveti nāpriyavettaiveti siddham । evaṁ ca sati sarvaparyāyeṣu ‘etadamṛtamabhayametadbrahma’ iti prajāpatervacanam , yadi vā prajāpaticchadmarūpāyāḥ śrutervacanam , satyameva bhavet । na ca tatkutarkabuddhyā mṛṣā kartuṁ yuktam , tato gurutarasya pramāṇāntarasyānupapatteḥ । nanu pratyakṣaṁ duḥkhādyapriyavettṛtvamavyabhicāryanubhūyata iti cet , na, jarādirahito jīrṇo'haṁ jāto'hamāyuṣmāngauraḥ kṛṣṇo mṛtaḥ — ityādipratyakṣānubhavavattadupapatteḥ । sarvamapyetatsatyamiti cet , astyevaitadevaṁ duravagamam , yena devarājo'pyudaśarāvādidarśitāvināśayuktirapi mumohaivātra ‘vināśamevāpīto bhavati’ iti । tathā virocano mahāprājñaḥ prājāpatyo'pi dehamātrātmadarśano babhūva । tathā indrasya ātmavināśabhayasāgare eva vaināśikā nyamajjan । tathā sāṅkhyā draṣṭāraṁ dehādivyatiriktamavagamyāpi tyaktāgamapramāṇatvāt mṛtyuviṣaye eva anyatvadarśane tasthuḥ । tathā anye kāṇādādidarśanāḥ kaṣāyaraktamiva kṣārādibhirvastraṁ navabhirātmaguṇairyuktamātmadravyaṁ viśodhayituṁ pravṛttāḥ । tathā anye karmiṇo bāhyaviṣayāpahṛtacetasaḥ vedapramāṇā api paramārthasatyamātmaikatvaṁ savināśamiva indravanmanyamānā ghaṭīyan‍travat ārohāvarohaprakārairaniśaṁ bambhramanti ; kimanye kṣudrajantavo vivekahīnāḥ svabhāvata eva bahirviṣayāpahṛtacetasaḥ । tasmādidaṁ tyaktasarvabāhyaiṣaṇaiḥ ananyaśaraṇaiḥ paramahaṁsaparivrājakaiḥ atyāśramibhirvedāntavijñānaparaireva vedanīyaṁ pūjyatamaiḥ prājāpatyaṁ ca imaṁ sampradāyamanusaradbhiḥ upanibaddhaṁ prakaraṇacatuṣṭayena । tathā anuśāsati adyāpi ‘ta eva nānye’ iti ॥

tatra aśarīrasya samprasādasya avidyayā śarīreṇāviśeṣatāṁ saśarīratāmeva samprāptasya śarīrātsamutthāya svena rūpeṇa yathā abhiniṣpattiḥ, tathā vaktavyeti dṛṣṭānta ucyate — aśarīro vāyuḥ avidyamānaṁ śiraḥpāṇyādimaccharīramasyetyaśarīraḥ । kiṁ ca abhraṁ vidyutstanayitnurityetāni ca aśarīrāṇi । tat tatraivaṁ sati varṣādiprayojanāvasāne yathā, amuṣmāditi bhūmiṣṭhā śrutiḥ dyulokasambandhinamākāśadeśaṁ vyapadiśati, etāni yathoktānyākāśasamānarūpatāmāpannāni svena vāyvādirūpeṇāgṛhyamāṇāni ākāśākhyatāṁ gatāni — yathā samprasādaḥ avidyāvasthāyāṁ śarīrātmabhāvameva āpannaḥ, tāni ca tathābhūtānyamuṣmāt dyulokasambandhina ākāśadeśātsamuttiṣṭanti varṣaṇādiprayojanābhinirvṛttaye । katham ? śiśirāpāye sāvitraṁ paraṁ jyotiḥ prakṛṣṭaṁ graiṣmakamupasampadya sāvitramabhitāpaṁ prāpyetyathaḥ । ādityābhitāpena pṛthagbhāvamāpāditāḥ santaḥ svena svena rūpeṇa purovātādivāyurūpeṇa stimitabhāvaṁ hitvā abhramapi bhūmiparvatahastyādirūpeṇa vidyudapi svena jyotirlatādicapalarūpeṇa stanayitnurapi svena garjitāśanirūpeṇetyevaṁ prāvṛḍāgame svena svena rūpeṇābhiniṣpadyante ॥

yathā ayaṁ dṛṣṭānto vāyvādīnāmākāśādisāmyagamanavadavidyayā saṁsārāvasthāyāṁ śarīrasāmyamāpannaḥ ahamamuṣya putro jāto jīrṇo mariṣye — ityevaṁprakāraṁ prajāpatineva maghavān yathoktena krameṇa nāsi tvaṁ dehendriyādidharmā tattvamasīti pratibodhitaḥ san sa eṣa samprasādo jīvo'smāccharīrādākāśādiva vāyvādayaḥ samutthāya dehādivilakṣaṇamātmano rūpamavagamya dehātmabhāvanāṁ hitvetyetat , svena rūpeṇa sadātmanaivābhiniṣpadyata iti vyākhyātaṁ purastāt । sa yena svena rūpeṇa samprasādo'bhiniṣpadyate — prākpratibodhāt tadbhrāntinimittātsarpo bhavati yathā rajjuḥ, paścātkṛtaprakāśā rajjvātmanā svena rūpeṇābhiniṣpadyate, evaṁ ca sa uttamapuruṣaḥ uttamaścāsau puruṣaścetyuttamapuruṣaḥ sa eva uttamapuruṣaḥ । akṣisvapnapuruṣau vyaktau avyaktaśca suṣuptaḥ samastaḥ samprasannaḥ aśarīraśca svena rūpeṇeti । eṣāmeva svena rūpeṇāvasthitaḥ kṣarākṣarau vyākṛtāvyākṛtāvapekṣya uttamapuruṣaḥ ; kṛtanirvacano hi ayaṁ gītāsu । saḥ samprasādaḥ svena rūpeṇa tatra svātmani svasthatayā sarvātmabhūtaḥ paryeti kvacidindrādyātmanā jakṣat hasan bhakṣayan vā bhakṣyān uccāvacān īpsitān kvacinmanomātraiḥ saṅkalpādeva samutthitairbrāhmalaukikairvā krīḍan stryādibhiḥ ramamāṇaśca manasaiva, nopajanam , strīpuṁsayoranyonyopagamena jāyata ityupajanam ātmabhāvena vā ātmasāmīpyena jāyata ityupajanamidaṁ śarīram , tanna smaran । tatsmaraṇe hi duḥkhameva syāt , duḥkhātmakatvāt tasya । nanvanubhūtaṁ cet na smaret asarvajñatvaṁ muktasya ; naiṣa doṣaḥ । yena mithyājñānādinā janitam tacca mithyājñānādi vidyayā uccheditam , atastannānubhūtameveti na tadasmaraṇe sarvajñatvahāniḥ । na hi unmattena grahagṛhītena vā yadanubhūtaṁ tadunmādādyapagame'pi smartavyaṁ syāt ; tathehāpi saṁsāribhiravidyādoṣavadbhiḥ yadanubhūyate tatsarvātmānamaśarīraṁ na spṛśati, avidyānimittābhāvāt । ye tu ucchinnadoṣairmṛditakaṣāyaiḥ mānasāḥ satyāḥ kāmā anṛtāpidhānā anubhūyante vidyābhivyaṅgyatvāt , ta eva muktena sarvātmabhūtena sambadhyanta iti ātmajñānastutaye nirdiśyante ; ataḥ sādhvetadviśinaṣṭi — ‘ya ete brahmaloke’ (chā. u. 8 । 12 । 5) iti । yatra kvacana bhavanto'pi brahmaṇyeva hi te loke bhavantīti sarvātmatvādbrahmaṇa ucyante ॥

nanu kathamekaḥ san nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti nānyadvijānāti sa bhūmā kāmāṁśca brāhmalaukikānpaśyanramate iti ca viruddham , yathā eko yasminneva kṣaṇe paśyati sa tasminneva kṣaṇe na paśyati ca iti । naiṣa doṣaḥ, śrutyantare parihṛtatvāt । draṣṭurdṛṣṭeraviparilopātpaśyanneva bhavati ; draṣṭuranyatvena kāmānāmabhāvānna paśyati ca iti । yadyapi suṣupte taduktam , muktasyāpi sarvaikatvātsamāno dvitīyābhāvaḥ । ‘kena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) iti ca uktameva । aśarīrasvarūpo'pahatapāpmādilakṣaṇaḥ san kathameṣa puruṣo'kṣiṇi dṛśyata ityuktaḥ prajāpatinā ? tatra yathā asāvakṣiṇi sākṣāddṛśyate tadvaktavyamitīdamārabhyate । tatra ko heturakṣiṇi darśane iti, āha — sa dṛṣṭāntaḥ yathā prayogyaḥ, prayogyaparo vā sa-śabdaḥ, prayujyata iti prayogaḥ, aśvo balīvardo vā yathā loke ācaratyanenetyācaraṇaḥ rathaḥ ano vā tasminnācaraṇe yuktaḥ tadākarṣaṇāya, evamasmiñcharīre rathasthānīye prāṇaḥ pañcavṛttirindriyamanobuddhisaṁyuktaḥ prajñātmā vijñānakriyāśaktidvayasaṁmūrchitātmā yuktaḥ svakarmaphalopabhoganimittaṁ niyuktaḥ, ‘kasminnvahamutkrānte utkrānto bhaviṣyāmi kasminvā pratiṣṭhite pratiṣṭhāsyāmīti’ (pra. u. 6 । 3) īśvareṇa rājñeva sarvādhikārī darśanaśravaṇaceṣṭāvyāpāre'dhikṛtaḥ । tasyaiva tu mātrā ekadeśaścakṣurindriyaṁ rūpopalabdhidvārabhūtam ॥

atha yatra kṛṣṇatāropalakṣitam ākāśaṁ dehacchidram anuviṣaṇṇam anuṣaktam anugatam , tatra sa prakṛtaḥ aśarīra ātmā cākṣuṣaḥ cakṣuṣi bhava iti cākṣuṣaḥ tasya darśanāya rūpopalabdhaye cakṣuḥ karaṇam ; yasya tat dehādibhiḥ saṁhatatvāt parasya draṣṭurarthe, so'tra cakṣuṣi darśanena liṅgena dṛśyate paraḥ aśarīro'saṁhataḥ । ‘akṣiṇi dṛśyate’ iti prajāpatinoktaṁ sarvendriyadvāropalakṣaṇārtham ; sarvaviṣayopalabdhā hi sa eveti । sphuṭopalabdhihetutvāttu ‘akṣiṇi’ iti viśeṣavacanaṁ sarvaśrutiṣu । ‘ahamadarśamiti tatsatyaṁ bhavati’ iti ca śruteḥ । athāpi yo'smindehe veda ; katham ? idaṁ sugandhi durgandhi vā jighrāṇīti asya gandhaṁ vijānīyāmiti, sa ātmā, tasya gandhāya gandhavijñānāya ghrāṇam । atha yo veda idaṁ vacanam abhivyāharāṇīti vadiṣyāmīti, sa ātmā, abhivyāharaṇakriyāsiddhaye karaṇaṁ vāgindriyam । atha yo veda — idaṁ śṛṇavānīti, sa ātmā, śravaṇāya śrotram ॥

atha yo veda — idaṁ manvānīti mananavyāpāramindriyāsaṁspṛṣṭaṁ kevalaṁ manvānīti veda, sa ātmā, mananāya manaḥ । yo veda sa ātmetyevaṁ sarvatra prayogāt vedanamasya svarūpamityavagamyate — yathā yaḥ purastātprakāśayati sa ādityaḥ, yo dakṣiṇataḥ yaḥ paścāt uttarato ya ūrdhvaṁ prakāśayati sa ādityaḥ — ityukte prakāśasvarūpaḥ sa iti gamyate । darśanādikriyānirvṛttyarthāni tu cakṣurādikaraṇāni । idaṁ ca asya ātmanaḥ sāmarthyādavagamyate — ātmanaḥ sattāmātra eva jñānakartṛtvam , na tu vyāpṛtatayā — yathā savituḥ sattāmātra eva prakāśanakartṛtvam , na tu vyāpṛtatayeti — tadvat । mano'sya ātmano daivamaprākṛtam itarendriyairasādhāraṇaṁ cakṣuḥ caṣṭe paśyatyaneneti cakṣuḥ । vartamānakālaviṣayāṇi ca indriyāṇi ato adaivāni tāni । manastu trikālaviṣayopalabdhikaraṇaṁ mṛditadoṣaṁ ca sūkṣmavyavahitādisarvopalabdhikaraṇaṁ ca iti daivaṁ cakṣurucyate । sa vai muktaḥ svarūpāpannaḥ avidyākṛtadehendriyamanoviyuktaḥ sarvātmabhāvamāpannaḥ san eṣa vyomavadviśuddhaḥ sarveśvaro manaupādhiḥ san etenaiveśvareṇa manasā etānkāmān savitṛprakāśavat nityapratatena darśanena paśyan ramate । kānkāmāniti viśinaṣṭi — ya ete brahmaṇi loke hiraṇyanidhivat bāhyaviṣayāsaṅgānṛtenāpihitāḥ saṅkalpamātralabhyāḥ tānityarthaḥ ॥

yasmādeṣa indrāya prajāpatinokta ātmā, tasmāt tataḥ śrutvā tamātmānamadyatve'pi devā upāsate । tadupāsanācca teṣāṁ sarve ca lokā āttāḥ prāptāḥ sarve ca kāmāḥ । yadarthaṁ hi indraḥ ekaśataṁ varṣāṇi prajāpatau brahmacaryamuvāsa, tatphalaṁ prāptaṁ devairityabhiprāyaḥ । tadyuktaṁ devānāṁ mahābhāgyatvāt , na tvidānīṁ manuṣyāṇāmalpajīvitatvānmandataraprajñatvācca sambhavatīti prāpte, idamucyate — sa sarvāṁśca lokānāpnoti sarvāṁśca kāmān idānīntano'pi । ko'sau ? indrādivat yaḥ tamātmānamanuvidya vijānātīti ha sāmānyena kila prajāpatiruvāca । ataḥ sarveṣāmātmajñānaṁ tatphalaprāptiśca tulyaiva bhavatītyarthaḥ । dvirvacanaṁ prakaraṇasamāptyartham ॥

śyāmāt śabalaṁ prapadye ityādimantrāmnāyaḥ pāvanaḥ japārthaśca dhyānārtho vā । śyāmaḥ gambhīro varṇaḥ śyāma iva śyāmaḥ hārdaṁ brahma atyantaduravagāhyatvāt tat hārdaṁ brahma jñātvā dhyānena tasmācchyāmāt śabalaṁ śabala iva śabalaḥ araṇyādyanekakāmamiśratvādbrahmalokasya śābalyaṁ taṁ brahmalokaṁ śabalaṁ prapadye manasā śarīrapātādvā ūrdhvaṁ gaccheyam । yasmādahaṁ śabalādbrahmalokāt nāmarūpavyākaraṇāya śyāmaṁ prapadye hārdabhāvaṁ prapanno'smītyabhiprāyaḥ । ataḥ tameva prakṛtisvarūpamātmānaṁ śabalaṁ prapadya ityarthaḥ । kathaṁ śabalaṁ brahmalokaṁ prapadye iti, ucyate — aśva iva svāni lomāni vidhūya kampanena śramaṁ pāṁsvādi ca romataḥ apanīya yathā nirmalo bhavati, evaṁ hārdabrahmajñānena vidhūya pāpaṁ dharmādharmākhyaṁ candra iva ca rāhugrastaḥ tasmādrāhormukhātpramucya bhāsvaro bhavati yathā — evaṁ dhūtvā prahāya śarīraṁ sarvānarthāśrayam ihaiva dhyānena kṛtātmā kṛtakṛtyaḥ san akṛtaṁ nityaṁ brahmalokam abhisambhavāmīti । dvirvacanaṁ man‍trasamāptyartham ॥

ākāśo vā ityādi brahmaṇo lakṣaṇanirdeśārtham ādhyānāya । ākāśo vai nāma śrutiṣu prasiddha ātmā । ākāśa iva aśarīratvātsūkṣmatvācca । sa ca ākāśaḥ nāmarūpayoḥ svātmasthayorjagadbījabhūtayoḥ salilasyeva phenasthānīyayoḥ nirvahitā nirvoḍhā vyākartā । te nāmarūpe yadantarā yasya brahmaṇo antarā madhye vartete, tayorvā nāmarūpayorantarā madhye yannāmarūpābhyāmaspṛṣṭaṁ yadityetat , tadbrahma nāmarūpavilakṣaṇaṁ nāmarūpābhyāmaspṛṣṭaṁ tathāpi tayornirvoḍhṛ evaṁlakṣaṇaṁ brahmetyarthaḥ । idameva maitreyībrāhmaṇenoktam ; cinmātrānugamātsarvatra citsvarūpataiveti gamyate ekavākyatā । kathaṁ tadavagamyata iti, āha — sa ātmā । ātmā hi nāma sarvajantūnāṁ pratyakcetanaḥ svasaṁvedyaḥ prasiddhaḥ tenaiva svarūpeṇonnīya aśarīro vyomavatsarvagata ātmā brahmetyavagantavyam । tacca ātmā brahma amṛtam amaraṇadharmā । ata ūrdhvaṁ man‍traḥ । prajāpatiḥ caturmukhaḥ tasya sabhāṁ veśma prabhuvimitaṁ veśma prapadye gaccheyam । kiñca yaśo'haṁ yaśo nāma ātmā ahaṁ bhavāmi brāhmaṇānām । brāhmaṇā eva hi viśeṣatastamupāsate tatasteṣāṁ yaśo bhavāmi । tathā rājñāṁ viśāṁ ca । te'pyadhikṛtā eveti teṣāmapyātmā bhavāmi । tadyaśo'hamanuprāpatsi anuprāptumicchāmi । sa ha ahaṁ yaśasāmātmanāṁ dehendriyamanobuddhilakṣaṇānāmātmā । kimarthamahamevaṁ prapadya iti, ucyate — śyetaṁ varṇataḥ pakvabadarasamaṁ rohitam । tathā adatkaṁ dantarahitamapyadatkaṁ bhakṣayitṛ strīvyañjanaṁ tatsevināṁ tejobalavīryavijñānadharmāṇām apahantṛ vināśayitrityetat । yadevaṁlakṣaṇaṁ śyetaṁ lindu picchalaṁ tanmā abhigāṁ mā abhigaccheyam । dvirvacanamatyantānarthahetutvapradarśanārtham ॥

taddhaitat ātmajñānaṁ sopakaraṇam ‘omityetadakṣaram’ ityādyaiḥ sahopāsanaiḥ tadvācakena granthena aṣṭādhyāyīlakṣaṇena saha brahmā hiraṇyagarbhaḥ parameśvaro vā taddvāreṇa prajāpataye kaśyapāya uvāca ; asāvapi manave svaputrāya ; manuḥ prajābhyaḥ ityevaṁ śrutyarthasampradāyaparamparayāgatam upaniṣadvijñānam adyāpi vidvatsu avagamyate । yatheha ṣaṣṭhādyadhyāyatraye prakāśitā ātmavidyā saphalā avagamyate, tathā karmaṇāṁ na kaścanārtha iti prāpte, tadānarthakyaprāptiparijihīrṣayā idaṁ karmaṇo vidvadbhiranuṣṭhīyamānasya viśiṣṭaphalavattvena arthavattvamucyate — ācāryakulādvedamadhītya sahārthataḥ adhyayanaṁ kṛtvā yathāvidhānaṁ yathāsmṛtyuktairniyamairyuktaḥ san ityarthaḥ । sarvasyāpi vidheḥ smṛtyuktasya upakurvāṇakaṁ prati kartavyatve guruśuśrūṣāyāḥ prādhānyapradarśanārthamāha — guroḥ karma yatkartavyaṁ tatkṛtvā karmaśūnyo yo'tiśiṣṭaḥ kālaḥ tena kālena vedamadhītyetyarthaḥ । evaṁ hi niyamavatā adhīto vedaḥ karmajñānaphalaprāptaye bhavati, nānyathetyabhiprāyaḥ । abhisamāvṛtya dharmajijñāsāṁ samāpayitvā gurukulānnivṛtya nyāyato dārānāhṛtya kuṭumbe sthitvā gārhasthye vihite karmaṇi tiṣṭhan ityarthaḥ । tatrāpi gārhasthyavihitānāṁ karmaṇāṁ svādhyāyasya prādhānyapradarśanārthamucyate — śucau vivikte amedhyādirahite deśe yathāvadāsīnaḥ svādhyāyamadhīyānaḥ naityakamadhikaṁ ca yathāśakti ṛgādyabhyāsaṁ ca kurvan dhārmikānputrāñśiṣyāṁśca dharmayuktānvidadhat dhārmikatvena tānniyamayan ātmani svahṛdaye hārde brahmaṇi sarvendriyāṇi sampratiṣṭhāpya upasaṁhṛtya indriyagrahaṇātkarmāṇi ca saṁnyasya ahiṁsan hiṁsāṁ parapīḍāmakurvan sarvabhūtāni sthāvarajaṅgamāni bhūtānyapīḍayan ityarthaḥ । bhikṣānimittamaṭanādināpi parapīḍā syādityata āha — anyatra tīrthebhyaḥ । tīrthaṁ nāma śāstrānujñāviṣayaḥ, tato'nyatretyarthaḥ । sarvāśramiṇāṁ ca etatsamānam । tīrthebhyo'nyatra ahiṁsaivetyanye varṇayanti । kuṭumbe evaitatsarvaṁ kurvan , sa khalvadhikṛtaḥ, yāvadāyuṣaṁ yāvajjīvam evaṁ yathoktena prakāreṇaiva vartayan brahmalokamabhisampadyate dehānte । na ca punarāvartate śarīragrahaṇāya, punarāvṛtteḥ prāptāyāḥ pratiṣedhāt । arcirādinā mārgeṇa kāryabrahmalokamabhisampadya yāvadbrahmalokasthitiḥ tāvattatraiva tiṣṭhati prāktato nāvartata ityarthaḥ । dvirabhyāsaḥ upaniṣadvidyāparisamāptyarthaḥ ॥