śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

śrīmadbhagavadgītābhāṣyam

tato mahābhāratasārabhūtāḥ sa vyākarodbhāgavatīśca gītāḥ ।
 

aṣṭame nāḍīdvāreṇa dhāraṇāyogaḥ saguṇaḥ uktaḥ । tasya ca phalam agnyarcirādikrameṇa kālāntare brahmaprāptilakṣaṇameva anāvṛttirūpaṁ nirdiṣṭam । tatraanenaiva prakāreṇa mokṣaprāptiphalam adhigamyate, na anyathāiti tadāśaṅkāvyāvivartayiṣayā śrībhagavān uvāca
śrībhagavānuvāca —
idaṁ tu te guhyatamaṁ
pravakṣyāmyanasūyave ।
jñānaṁ vijñānasahitaṁ
yajjñātvā mokṣyase'śubhāt ॥ 1 ॥
idaṁ brahmajñānaṁ vakṣyamāṇam uktaṁ ca pūrveṣu adhyāyeṣu,
tat buddhau saṁnidhīkṛtya idam ityāha । tu—śabdo viśeṣanirdhāraṇārthaḥ । idameva tu samyagjñānaṁ sākṣāt mokṣaprāptisādhanam vāsudevaḥ sarvamiti’ (bha. gī. 7 । 19) ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ityādiśrutismṛtibhyaḥ ; nānyat , atha te ye'nyathāto viduḥ anyarājānaḥ te kṣayyalokā bhavanti’ (chā. u. 7 । 25 । 2) ityādiśrutibhyaśca । te tubhyaṁ guhyatamaṁ gopyatamaṁ pravakṣyāmi kathayiṣyāmi anasūyave asūyārahitāya । kiṁ tat ? jñānam । kiṁviśiṣṭam ? vijñānasahitam anubhavayuktam , yat jñātvā prāpya mokṣyase aśubhāt saṁsārabandhanāt ॥ 1 ॥
tacca
rājavidyā rājaguhyaṁ pavitramidamuttamam ।
pratyakṣāvagamaṁ dharmyaṁ susukhaṁ kartumavyayam ॥ 2 ॥
rājavidyā vidyānāṁ rājā, dīptyatiśayavattvāt ; dīpyate hi iyam atiśayena brahmavidyā sarvavidyānām । tathā rājaguhyaṁ guhyānāṁ rājā । pavitraṁ pāvanaṁ idam uttamaṁ sarveṣāṁ pāvanānāṁ śuddhikāraṇaṁ brahmajñānam utkṛṣṭatamam । anekajanmasahasrasañcitamapi dharmādharmādi samūlaṁ karma kṣaṇamātrādeva bhasmīkaroti ityataḥ kiṁ tasya pāvanatvaṁ vaktavyam । kiñcapratyakṣāvagamaṁ pratyakṣeṇa sukhāderiva avagamo yasya tat pratyakṣāvagamam । anekaguṇavato'pi dharmaviruddhatvaṁ dṛṣṭam , na tathā ātmajñānaṁ dharmavirodhi, kintu dharmyaṁ dharmādanapetam । evamapi, syādduḥkhasampādyamityata āhasusukhaṁ kartum , yathā ratnavivekavijñānam । tatra alpāyāsānāmanyeṣāṁ karmaṇāṁ sukhasampādyānām alpaphalatvaṁ duṣkarāṇāṁ ca mahāphalatvaṁ dṛṣṭamiti, idaṁ tu sukhasampādyatvāt phalakṣayāt vyeti iti prāpte, āhaavyayam iti । na asya phalataḥ karmavat vyayaḥ astīti avyayam । ataḥ śraddheyam ātmajñānam ॥ 2 ॥
ye punaḥ
aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya parantapa ।
aprāpya māṁ nivartante mṛtyusaṁsāravartmani ॥ 3 ॥
aśraddadhānāḥ śraddhāvirahitāḥ ātmajñānasya dharmasya asya svarūpe tatphale ca nāstikāḥ pāpakāriṇaḥ, asurāṇām upaniṣadaṁ dehamātrātmadarśanameva pratipannāḥ asutṛpaḥ pāpāḥ puruṣāḥ aśraddadhānāḥ, parantapa, aprāpya māṁ parameśvaram , matprāptau naiva āśaṅkā iti matprāptimārgabhedabhaktimātramapi aprāpya ityarthaḥ । nivartante niścayena vartante ; kva ? — mṛtyusaṁsāravartmani mṛtyuyuktaḥ saṁsāraḥ mṛtyusaṁsāraḥ tasya vartma narakatiryagādiprāptimārgaḥ, tasminneva vartante ityarthaḥ ॥ 3 ॥
stutyā arjunamabhimukhīkṛtya āha
mayā tatamidaṁ sarvaṁ jagatadavyaktamūrtinā ।
matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṁ teṣvavasthitaḥ ॥ 4 ॥
mayā mama yaḥ paro bhāvaḥ tena tataṁ vyāptaṁ sarvam idaṁ jagat avyaktamūrtinā na vyaktā mūrtiḥ svarūpaṁ yasya mama so'hamavyaktamūrtiḥ tena mayā avyaktamūrtinā, karaṇāgocarasvarūpeṇa ityarthaḥ । tasmin mayi avyaktamūrtau sthitāni matsthāni, sarvabhūtāni brahmādīni stambaparyantāni । na hi nirātmakaṁ kiñcit bhūtaṁ vyavahārāya avakalpate । ataḥ matsthāni mayā ātmanā ātmavattvena sthitāni, ataḥ mayi sthitāni iti ucyante । teṣāṁ bhūtānām ahameva ātmā ityataḥ teṣu sthitaḥ iti mūḍhabuddhīnāṁ avabhāsate ; ataḥ bravīmina ca ahaṁ teṣu bhūteṣu avasthitaḥ, mūrtavat saṁśleṣābhāvena ākāśasyāpi antaratamo hi aham । na hi asaṁsargi vastu kvacit ādheyabhāvena avasthitaṁ bhavati ॥ 4 ॥
ata eva asaṁsargitvāt mama
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogamaiśvaram ।
bhūtabhṛnna ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ ॥ 5 ॥
na ca matsthāni bhūtāni brahmādīni । paśya me yogaṁ yuktiṁ ghaṭanaṁ me mama aiśvaram īśvarasya imam aiśvaram , yogam ātmano yāthātmyamityarthaḥ । tathā ca śrutiḥ asaṁsargitvāt asaṅgatāṁ darśayatiasaṅgo na hi sajjate’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) iti । idaṁ ca āścaryam anyat paśyabhūtabhṛt asaṅgo'pi san bhūtāni bibharti ; na ca bhūtasthaḥ, yathoktena nyāyena darśitatvāt bhūtasthatvānupapatteḥ । kathaṁ punarucyateasau mama ātmāiti ? vibhajya dehādisaṅghātaṁ tasmin ahaṅkāram adhyāropya lokabuddhim anusaran vyapadiśatimama ātmāiti, na punaḥ ātmanaḥ ātmā anyaḥ iti lokavat ajānan । tathā bhūtabhāvanaḥ bhūtāni bhāvayati utpādayati vardhayatīti bhūtabhāvanaḥ ॥ 5 ॥
yathoktena ślokadvayena uktam arthaṁ dṛṣṭāntena upapādayan āha
yathākāśasthito nityaṁ vāyuḥ sarvatrago mahān ।
tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānītyupadhāraya ॥ 6 ॥
yathā loke ākāśasthitaḥ ākāśe sthitaḥ nityaṁ sadā vāyuḥ sarvatra gacchatīti sarvatragaḥ mahān parimāṇataḥ, tathā ākāśavat sarvagate mayi asaṁśleṣeṇaiva sthitāni ityevam upadhāraya vijānīhi ॥ 6 ॥
evaṁ vāyuḥ ākāśe iva mayi sthitāni sarvabhūtāni sthitikāle ; tāni
sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṁ yānti māmikām ।
kalpakṣaye punastāni kalpādau visṛjāmyaham ॥ 7 ॥
sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṁ triguṇātmikām aparāṁ nikṛṣṭāṁ yānti māmikāṁ madīyāṁ kalpakṣaye pralayakāle । punaḥ bhūyaḥ tāni bhūtāni utpattikāle kalpādau visṛjāmi utpādayāmi ahaṁ pūrvavat ॥ 7 ॥
evam avidyālakṣaṇām
prakṛtiṁ svāmavaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ ।
bhūtagrāmamimaṁ kṛtsnamavaśaṁ prakṛtervaśāt ॥ 8 ॥
prakṛtiṁ svāṁ svīyām avaṣṭabhya vaśīkṛtya visṛjāmi punaḥ punaḥ prakṛtito jātaṁ bhūtagrāmaṁ bhūtasamudāyam imaṁ vartamānaṁ kṛtsnaṁ samagram avaśam asvatantram , avidyādidoṣaiḥ paravaśīkṛtam , prakṛteḥ vaśāt svabhāvavaśāt ॥ 8 ॥
tarhi tasya te parameśvarasya, bhūtagrāmam imaṁ viṣamaṁ vidadhataḥ, tannimittābhyāṁ dharmādharmābhyāṁ sambandhaḥ syāditi, idam āha bhagavān
na ca māṁ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanañjaya ।
udāsīnavadāsīnamasaktaṁ teṣu karmasu ॥ 9 ॥
na ca mām īśvaraṁ tāni bhūtagrāmasya viṣamasarganimittāni karmāṇi nibadhnanti dhanañjaya । tatra karmaṇāṁ asambandhitve kāraṇamāhaudāsīnavat āsīnaṁ yathā udāsīnaḥ upekṣakaḥ kaścit tadvat āsīnam , ātmanaḥ avikriyatvāt , asaktaṁ phalāsaṅgarahitam , abhimānavarjitamahaṁ karomiiti teṣu karmasu । ataḥ anyasyāpi kartṛtvābhimānābhāvaḥ phalāsaṅgābhāvaśca asambandhakāraṇam , anyathā karmabhiḥ badhyate mūḍhaḥ kośakāravat ityabhiprāyaḥ ॥ 9 ॥
mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram ।
hetunānena kaunteya jagadviparivartate ॥ 10 ॥
mayā adhyakṣeṇa sarvato dṛśimātrasvarūpeṇa avikriyātmanā adhyakṣeṇa mayā, mama māyā triguṇātmikā avidyālakṣaṇā prakṛtiḥ sūyate utpādayati sacarācaraṁ jagat । tathā ca mantravarṇaḥeko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā । karmādhyakṣaḥ sarvabhūtādhivāsaḥ sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca’ (śve. u. 6 । 11) iti । hetunā nimittena anena adhyakṣatvena kaunteya jagat sacarācaraṁ vyaktāvyaktātmakaṁ viparivartate sarvāvasthāsu । dṛśikarmatvāpattinimittā hi jagataḥ sarvā pravṛttiḥaham idaṁ bhokṣye, paśyāmi idam , śṛṇomi idam , sukhamanubhavāmi, duḥkhamanubhavāmi, tadarthamidaṁ kariṣye, idaṁ jñāsyāmi, ityādyā avagatiniṣṭhā avagatyavasānaiva । yo asyādhyakṣaḥ parame vyoman’ (ṛ. 10 । 129 । 7), (tai. brā. 2 । 8 । 9) ityādayaśca mantrāḥ etamarthaṁ darśayanti । tataśca ekasya devasya sarvādhyakṣabhūtacaitanyamātrasya paramārthataḥ sarvabhogānabhisambandhinaḥ anyasya cetanāntarasya abhāve bhoktuḥ anyasya abhāvāt । kiṁnimittā iyaṁ sṛṣṭiḥ ityatra praśnaprativacane anupapanne, ko addhā veda ka iha pravocat । kuta ājātā kuta iyaṁ visṛṣṭiḥ’ (ṛ. 10 । 129 । 6), (tai. brā. 2 । 8 । 9) ityādimantravarṇebhyaḥ । darśitaṁ ca bhagavatāajñānenāvṛtaṁ jñānaṁ tena muhyanti jantavaḥ’ (bha. gī. 5 । 15) iti ॥ 10 ॥
evaṁ māṁ nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaṁ sarvajñaṁ sarvajantūnām ātmānamapi santam
avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanumāśritam ।
paraṁ bhāvamajānanto mama bhūtamaheśvaram ॥ 11 ॥
avajānanti avajñāṁ paribhavaṁ kurvanti māṁ mūḍhāḥ avivekinaḥ mānuṣīṁ manuṣyasambandhinīṁ tanuṁ deham āśritam , manuṣyadehena vyavaharantamityetat , paraṁ prakṛṣṭaṁ bhāvaṁ paramātmatattvam ākāśakalpam ākāśādapi antaratamam ajānanto mama bhūtamaheśvaraṁ sarvabhūtānāṁ mahāntam īśvaraṁ svātmānam । tataśca tasya mama avajñānabhāvanena āhatāḥ te varākāḥ ॥ 11 ॥
katham ? —
moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ ।
rākṣasīmāsurīṁ caiva prakṛtiṁ mohinīṁ śritāḥ ॥ 12 ॥
moghāśāḥ vṛthā āśāḥ āśiṣaḥ yeṣāṁ te moghāśāḥ, tathā moghakarmāṇaḥ yāni ca agnihotrādīni taiḥ anuṣṭhīyamānāni karmāṇi tāni ca, teṣāṁ bhagavatparibhavāt , svātmabhūtasya avajñānāt , moghānyeva niṣphalāni karmāṇi bhavantīti moghakarmāṇaḥ । tathā moghajñānāḥ moghaṁ niṣphalaṁ jñānaṁ yeṣāṁ te moghajñānāḥ, jñānamapi teṣāṁ niṣphalameva syāt । vicetasaḥ vigatavivekāśca te bhavanti ityabhiprāyaḥ । kiñcate bhavanti rākṣasīṁ rakṣasāṁ prakṛtiṁ svabhāvam āsurīm asurāṇāṁ ca prakṛtiṁ mohinīṁ mohakarīṁ dehātmavādinīṁ śritāḥ āśritāḥ, chinddhi, bhinddhi, piba, khāda, parasvamapahara, ityevaṁ vadanaśīlāḥ krūrakarmāṇo bhavanti ityarthaḥ, asuryā nāma te lokāḥ’ (ī. u. 3) iti śruteḥ ॥ 12 ॥
ye punaḥ śraddadhānāḥ bhagavadbhaktilakṣaṇe mokṣamārge pravṛttāḥ
mahātmānastu māṁ pārtha daivīṁ prakṛtimāśritāḥ ।
bhajantyananyamanaso jñātvā bhūtādimavyayam ॥ 13 ॥
mahātmānastu akṣudracittāḥ mām īśvaraṁ pārtha daivīṁ devānāṁ prakṛtiṁ śamadamadayāśraddhādilakṣaṇām āśritāḥ santaḥ bhajanti sevaṁte ananyamanasaḥ ananyacittāḥ jñātvā bhūtādiṁ bhūtānāṁ viyadādīnāṁ prāṇināṁ ca ādiṁ kāraṇam avyayam ॥ 13 ॥
katham ? —
satataṁ kīrtayanto māṁ yatantaśca dṛḍhavratāḥ ।
namasyantaśca māṁ bhaktyā nityayuktā upāsate ॥ 14 ॥
satataṁ sarvadā bhagavantaṁ brahmasvarūpaṁ māṁ kīrtayantaḥ, yatantaśca indriyopasaṁhāraśamadamadayāhiṁsādilakṣaṇaiḥ dharmaiḥ prayatantaśca, dṛḍhavratāḥ dṛḍhaṁ sthiram acālyaṁ vrataṁ yeṣāṁ te dṛḍhavratāḥ namasyantaśca māṁ hṛdayeśayam ātmānaṁ bhaktyā nityayuktāḥ santaḥ upāsate sevaṁte ॥ 14 ॥
te kena kena prakāreṇa upāsate ityucyate
jñānayajñena cāpyanye yajanto māmupāsate ।
ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham ॥ 15 ॥
jñānayajñena jñānameva bhagavadviṣayaṁ yajñaḥ tena jñānayajñena, yajantaḥ pūjayantaḥ mām īśvaraṁ ca api anye anyām upāsanāṁ parityajya upāsate । tacca jñānamekatvenaekameva paraṁ brahmaiti paramārthadarśanena yajantaḥ upāsate । kecicca pṛthaktvenaādityacandrādibhedena sa eva bhagavān viṣṇuḥ avasthitaḥiti upāsate । kecitbahudhā avasthitaḥ sa eva bhagavān sarvatomukhaḥ viśvarūpaḥiti taṁ viśvarūpaṁ sarvatomukhaṁ bahudhā bahuprakāreṇa upāsate ॥ 15 ॥
yadi bahubhiḥ prakāraiḥ upāsate, kathaṁ tvāmeva upāsate iti, ata āha
ahaṁ kraturahaṁ yajñaḥ svadhāhamahamauṣadham ।
mantro'hamahamevājyamahamagnirahaṁ hutam ॥ 16 ॥
ahaṁ kratuḥ śrautakarmabhedaḥ ahameva । ahaṁ yajñaḥ smārtaḥ । kiñca svadhā annam aham , pitṛbhyo yat dīyate । aham auṣadhaṁ sarvaprāṇibhiḥ yat adyate tat auṣadhaśabdaśabditaṁ vrīhiyavādisādhāraṇam । athavā svadhā iti sarvaprāṇisādhāraṇam annam , auṣadham iti vyādhyupaśamanārthaṁ bheṣajam । mantraḥ aham , yena pitṛbhyo devatābhyaśca haviḥ dīyate । ahameva ājyaṁ haviśca । aham agniḥ, yasmin hūyate haviḥ saḥ agniḥ aham । ahaṁ hutaṁ havanakarma ca ॥ 16 ॥
kiñca
pitāhamasya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ ।
vedyaṁ pavitramoṅkāra ṛksāma yajureva ca ॥ 17 ॥
pitā janayitā aham asya jagataḥ, mātā janayitrī, dhātā karmaphalasya prāṇibhyo vidhātā, pitāmahaḥ pituḥ pitā, vedyaṁ veditavyam , pavitraṁ pāvanam oṅkāraḥ, ṛk sāma yajuḥ eva ca ॥ 17 ॥
kiñca
gatirbhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṁ suhṛt ।
prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṁ nidhānaṁ bījamavyayam ॥ 18 ॥
gatiḥ karmaphalam , bhartā poṣṭā, prabhuḥ svāmī, sākṣī prāṇināṁ kṛtākṛtasya, nivāsaḥ yasmin prāṇino nivasanti, śaraṇam ārtānām , prapannānāmārtiharaḥ । suhṛt pratyupakārānapekṣaḥ san upakārī, prabhavaḥ utpattiḥ jagataḥ, pralayaḥ pralīyate asmin iti, tathā sthānaṁ tiṣṭhati asmin iti, nidhānaṁ nikṣepaḥ kālāntaropabhogyaṁ prāṇinām , bījaṁ prarohakāraṇaṁ prarohadharmiṇām , avyayaṁ yāvatsaṁsārabhāvitvāt avyayam , na hi abījaṁ kiñcit prarohati ; nityaṁ ca prarohadarśanāt bījasantatiḥ na vyeti iti gamyate ॥ 18 ॥
kiñca
tapāmyahamahaṁ varṣaṁ nigṛhṇāmyutsṛjāmi ca ।
amṛtaṁ caiva mṛtyuśca sadasaccāhamarjuna ॥ 19 ॥
tapāmi aham ādityo bhūtvā kaiścit raśmibhiḥ ulbaṇaiḥ । ahaṁ varṣaṁ kaiścit raśmibhiḥ utsṛjāmi । utsṛjya punaḥ nigṛhṇāmi kaiścit raśmibhiḥ aṣṭabhiḥ māsaiḥ punaḥ utsṛjāmi prāvṛṣi । amṛtaṁ caiva devānām , mṛtyuśca martyānām । sat yasya yat sambandhitayā vidyamānaṁ tat , tadviparītam asacca eva aham arjuna । na punaḥ atyantameva asat bhagavān , svayaṁ kāryakāraṇe sadasatī ye pūrvoktaiḥ nivṛttiprakāraiḥ ekatvapṛthaktvādivijñānaiḥ yajñaiḥ māṁ pūjayantaḥ upāsate jñānavidaḥ, te yathāvijñānaṁ māmeva prāpnuvanti ॥ 19 ॥
ye punaḥ ajñāḥ kāmakāmāḥ
traividyā māṁ somapāḥ pūtapāpā yajñairiṣṭvā svargatiṁ prārthayante ।
te puṇyamāsādya surendralokamaśnanti divyāndivi devabhogān ॥ 20 ॥
traividyāḥ ṛgyajuḥsāmavidaḥ māṁ vasvādidevarūpiṇaṁ somapāḥ somaṁ pibantīti somapāḥ, tenaiva somapānena pūtapāpāḥ śuddhakilbiṣāḥ, yajñaiḥ agniṣṭomādibhiḥ iṣṭvā pūjayitvā svargatiṁ svargagamanaṁ svareva gatiḥ svargatiḥ tām , prārthayante । te ca puṇyaṁ puṇyaphalam āsādya samprāpya surendralokaṁ śatakratoḥ sthānam aśnanti bhuñjate divyān divi bhavān aprākṛtān devabhogān devānāṁ bhogān ॥ 20 ॥
te taṁ bhuktvā svargalokaṁ viśālaṁ
kṣīṇe puṇye martyalokaṁ viśanti ।
evaṁ trayīdharmamanuprapannā
gatāgataṁ kāmakāmā labhante ॥ 21 ॥
te taṁ bhuktvā svargalokaṁ viśālaṁ vistīrṇaṁ kṣīṇe puṇye martyalokaṁ viśanti āviśanti । evaṁ yathoktena prakāreṇa trayīdharmaṁ kevalaṁ vaidikaṁ karma anuprapannāḥ gatāgataṁ gataṁ ca āgataṁ ca gatāgataṁ gamanāgamanaṁ kāmakāmāḥ kāmān kāmayante iti kāmakāmāḥ labhante gatāgatameva, na tu svātantryaṁ kvacit labhante ityarthaḥ ॥ 21 ॥
ye punaḥ niṣkāmāḥ samyagdarśinaḥ
ananyāścintayanto māṁ
ye janāḥ paryupāsate ।
teṣāṁ nityābhiyuktānāṁ
yogakṣemaṁ vahāmyaham ॥ 22 ॥
ananyāḥ apṛthagbhūtāḥ paraṁ devaṁ nārāyaṇam ātmatvena gatāḥ santaḥ cintayantaḥ māṁ ye janāḥ saṁnyāsinaḥ paryupāsate, teṣāṁ paramārthadarśināṁ nityābhiyuktānāṁ satatābhiyogināṁ yogakṣemaṁ yogaḥ aprāptasya prāpaṇaṁ kṣemaḥ tadrakṣaṇaṁ tadubhayaṁ vahāmi prāpayāmi aham ; jñānī tvātmaiva me matam’ (bha. gī. 7 । 18) sa ca mama priyaḥ’ (bha. gī. 7 । 17) yasmāt , tasmāt te mama ātmabhūtāḥ priyāśca iti
nanu anyeṣāmapi bhaktānāṁ yogakṣemaṁ vahatyeva bhagavān । satyaṁ vahatyeva ; kintu ayaṁ viśeṣaḥanye ye bhaktāḥ te ātmārthaṁ svayamapi yogakṣemam īhante ; ananyadarśinastu na ātmārthaṁ yogakṣemam īhante ; na hi te jīvite maraṇe ātmanaḥ gṛddhiṁ kurvanti ; kevalameva bhagavaccharaṇāḥ te ; ataḥ bhagavāneva teṣāṁ yogakṣemaṁ vahatīti ॥ 22 ॥
nanu anyā api devatāḥ tvameva cet , tadbhaktāśca tvāmeva yajante । satyamevam
ye'pyanyadevatābhaktā
yajante śraddhayānvitāḥ ।
te'pi māmeva kaunteya
yajantyavidhipūrvakam ॥ 23 ॥
ye'pi anyadevatābhaktāḥ anyāsu devatāsu bhaktāḥ anyadevatābhaktāḥ santaḥ yajante pūjayanti śraddhayā āstikyabuddhyā anvitāḥ anugatāḥ, te'pi māmeva kaunteya yajanti avidhipūrvakam avidhiḥ ajñānaṁ tatpūrvakaṁ yajante ityarthaḥ ॥ 23 ॥
kasmāt te avidhipūrvakaṁ yajante ityucyate ; yasmāt
ahaṁ hi sarvayajñānāṁ
bhoktā ca prabhureva ca ।
na tu māmabhijānanti
tattvenātaścyavanti te ॥ 24 ॥
ahaṁ hi sarvayajñānāṁ śrautānāṁ smārtānāṁ ca sarveṣāṁ yajñānāṁ devatātmatvena bhoktā ca prabhuḥ eva ca । matsvāmiko hi yajñaḥ, adhiyajño'hamevātra’ (bha. gī. 8 । 4) iti hi uktam । tathā na tu mām abhijānanti tattvena yathāvat । ataśca avidhipūrvakam iṣṭvā yāgaphalāt cyavanti pracyavante te ॥ 24 ॥
ye'pi anyadevatābhaktimattvena avidhipūrvakaṁ yajante, teṣāmapi yāgaphalaṁ avaśyaṁbhāvi । katham ? —
yānti devavratā devānpitṝnyānti pitṛvratāḥ ।
bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājino'pi mām ॥ 25 ॥
yānti gacchanti devavratāḥ deveṣu vrataṁ niyamo bhaktiśca yeṣāṁ te devavratāḥ devān yānti । pitṝn agniṣvāttādīn yānti pitṛvratāḥ śrāddhādikriyāparāḥ pitṛbhaktāḥ । bhūtāni vināyakamātṛgaṇacaturbhaginyādīni yānti bhūtejyāḥ bhūtānāṁ pūjakāḥ । yānti madyājinaḥ madyajanaśīlāḥ vaiṣṇavāḥ māmeva yānti । samāne api āyāse māmeva na bhajante ajñānāt , tena te alpaphalabhājaḥ bhavanti ityarthaḥ ॥ 25 ॥
na kevalaṁ madbhaktānām anāvṛttilakṣaṇam anantaphalam , sukhārādhanaśca aham । katham ? —
patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati ।
tadahaṁ bhaktyupahṛtamaśnāmi prayatātmanaḥ ॥ 26 ॥
patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyam udakaṁ yaḥ me mahyaṁ bhaktyā prayacchati, tat ahaṁ patrādi bhaktyā upahṛtaṁ bhaktipūrvakaṁ prāpitaṁ bhaktyupahṛtam aśnāmi gṛhṇāmi prayatātmanaḥ śuddhabuddheḥ ॥ 26 ॥
yataḥ evam , ataḥ
yatkaroṣi yadaśnāsi
yajjuhoṣi dadāsi yat ।
yattapasyasi kaunteya
tatkuruṣva madarpaṇam ॥ 27 ॥
yat karoṣi svataḥ prāptam , yat aśnāsi, yacca juhoṣi havanaṁ nirvartayasi śrautaṁ smārtaṁ , yat dadāsi prayacchasi brāhmaṇādibhyaḥ hiraṇyānnājyādi, yat tapasyasi tapaḥ carasi kaunteya, tat kuruṣva madarpaṇaṁ matsamarpaṇam ॥ 27 ॥
evaṁ kurvataḥ tava yat bhavati, tat śṛṇu
śubhāśubhaphalairevaṁ
mokṣyase karmabandhanaiḥ ।
saṁnyāsayogayuktātmā
vimukto māmupaiṣyasi ॥ 28 ॥
śubhāśubhaphalaiḥ śubhāśubhe iṣṭāniṣṭe phale yeṣāṁ tāni śubhāśubhaphalāni karmāṇi taiḥ śubhāśubhaphalaiḥ karmabandhanaiḥ karmāṇyeva bandhanāni karmabandhanāni taiḥ karmabandhanaiḥ evaṁ madarpaṇaṁ kurvan mokṣyase । so'yaṁ saṁnyāsayogo nāma, saṁnyāsaśca asau matsamarpaṇatayā karmatvāt yogaśca asau iti, tena saṁnyāsayogena yuktaḥ ātmā antaḥkaraṇaṁ yasya tava saḥ tvaṁ saṁnyāsayogayuktātmā san vimuktaḥ karmabandhanaiḥ jīvanneva patite cāsmin śarīre mām upaiṣyasi āgamiṣyasi ॥ 28 ॥
rāgadveṣavān tarhi bhagavān , yato bhaktān anugṛhṇāti, na itarān iti । tat na
samo'haṁ sarvabhūteṣu
na me dveṣyo'sti na priyaḥ ।
ye bhajanti tu māṁ bhaktyā
mayi te teṣu cāpyaham ॥ 29 ॥
samaḥ tulyaḥ ahaṁ sarvabhūteṣu । na me dveṣyaḥ asti na priyaḥ । agnivat ahamdūrasthānāṁ yathā agniḥ śītaṁ na apanayati, samīpam upasarpatāṁ apanayati ; tathā ahaṁ bhaktān anugṛhṇāmi, na itarān । ye bhajanti tu mām īśvaraṁ bhaktyā mayi tesvabhāvata eva, na mama rāganimittamvartante । teṣu ca api ahaṁ svabhāvata eva varte, na itareṣu । na etāvatā teṣu dveṣo mama ॥ 29 ॥
śṛṇu madbhaktermāhātmyam
api cetsudurācāro
bhajate māmananyabhāk ।
sādhureva sa mantavyaḥ
samyagvyavasito hi saḥ ॥ 30 ॥
api cet yadyapi sudurācāraḥ suṣṭhu durācāraḥ atīva kutsitācāro'pi bhajate mām ananyabhāk ananyabhaktiḥ san , sādhureva samyagvṛtta eva saḥ mantavyaḥ jñātavyaḥ ; samyak yathāvat vyavasito hi saḥ, yasmāt sādhuniścayaḥ saḥ ॥ 30 ॥
utsṛjya ca bāhyāṁ durācāratāṁ antaḥ samyagvyavasāyasāmarthyāt —
kṣipraṁ bhavati dharmātmā
śaśvacchāntiṁ nigacchati ।
kaunteya pratijānīhi
na me bhaktaḥ praṇaśyati ॥ 31 ॥
kṣipraṁ śīghraṁ bhavati dharmātmā dharmacittaḥ eva । śaśvat nityaṁ śāntiṁ ca upaśamaṁ nigacchati prāpnoti । śṛṇu paramārtham , kaunteya pratijānīhi niścitāṁ pratijñāṁ kuru, na me mama bhaktaḥ mayi samarpitāntarātmā madbhaktaḥ na praṇaśyati iti ॥ 31 ॥
kiñca
māṁ hi pārtha vyapāśritya ye'pi syuḥ pāpayonayaḥ ।
striyo vaiśyāstathā śūdrāste'pi yānti parāṁ gatim ॥ 32 ॥
māṁ hi yasmāt pārtha vyapāśritya mām āśrayatvena gṛhītvā ye'pi syuḥ bhaveyuḥ pāpayonayaḥ pāpā yoniḥ yeṣāṁ te pāpayonayaḥ pāpajanmānaḥ । ke te iti, āhastriyaḥ vaiśyāḥ tathā śūdrāḥ te'pi yānti gacchanti parāṁ prakṛṣṭāṁ gatim ॥ 32 ॥
kiṁ punarbrāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayastathā ।
anityamasukhaṁ lokamimaṁ prāpya bhajasva mām ॥ 33 ॥
kiṁ punaḥ brāhmaṇāḥ puṇyāḥ puṇyayonayaḥ bhaktāḥ rājarṣayaḥ tathā । rājānaśca te ṛṣayaśca rājarṣayaḥ । yataḥ evam , ataḥ anityaṁ kṣaṇabhaṅguram asukhaṁ ca sukhavarjitam imaṁ lokaṁ manuṣyalokaṁ prāpya puruṣārthasādhanaṁ durlabhaṁ manuṣyatvaṁ labdhvā bhajasva sevasva mām ॥ 33 ॥
katham
manmanā bhava madbhakto madyājī māṁ namaskuru ।
māmevaiṣyasi yuktvaivamātmānaṁ matparāyaṇaḥ ॥ 34 ॥
mayi vāsudeve manaḥ yasya tava sa tvaṁ manmanāḥ bhava । tathā madbhaktaḥ bhava madyājī madyajanaśīlaḥ bhava । mām eva ca namaskuru । mām eva īśvaram eṣyasi āgamiṣyasi yuktvā samādhāya cittam । evam ātmānam , ahaṁ hi sarveṣāṁ bhūtānām ātmā, parā ca gatiḥ, param ayanam , taṁ mām evaṁbhūtam , eṣyasi iti atītena sambandhaḥ, matparāyaṇaḥ san ityarthaḥ ॥ 34 ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrīmadbhagavadgītābhāṣye navamo'dhyāyaḥ ॥