śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

śrīmadbhagavadgītābhāṣyam

tato mahābhāratasārabhūtāḥ sa vyākarodbhāgavatīśca gītāḥ ।
 

yasmāt madadhīnaṁ karmiṇāṁ karmaphalaṁ jñānināṁ ca jñānaphalam , ataḥ bhaktiyogena māṁ ye sevaṁte te mama prasādāt jñānaprāptikrameṇa guṇātītāḥ mokṣaṁ gacchanti । kimu vaktavyam ātmanaḥ tattvameva samyak vijānantaḥ iti ataḥ bhagavān arjunena apṛṣṭo'pi ātmanaḥ tattvaṁ vivakṣuḥ uvācaūrdhvamūlamityādinā । tatra tāvat vṛkṣarūpakakalpanayā vairāgyahetoḥ saṁsārasvarūpaṁ varṇayativiraktasya hi saṁsārāt bhagavattattvajñāne adhikāraḥ, na anyasyeti
śrībhagavānuvāca —
ūrdhvamūlamadhaḥśākhamaśvatthaṁ prāhuravyayam ।
chandāṁsi yasya parṇāni yastaṁ veda sa vedavit ॥ 1 ॥
ūrdhvamūlaṁ kālataḥ sūkṣmatvāt kāraṇatvāt nityatvāt mahattvācca ūrdhvam ; ucyate brahma avyaktaṁ māyāśaktimat , tat mūlaṁ asyeti so'yaṁ saṁsāravṛkṣaḥ ūrdhvamūlaḥ । śruteścaūrdhvamūlo'vākśākha eṣo'śvatthaḥ sanātanaḥ’ (ka. u. 2 । 3 । 1) iti । purāṇe ca
avyaktamūlaprabhavastasyaivānugrahocchritaḥ । buddhiskandhamayaścaiva indriyāntarakoṭaraḥ
mahābhūtaviśākhaśca viṣayaiḥ patravāṁstathā । dharmādharmasupuṣpaśca sukhaduḥkhaphalodayaḥ
ājīvyaḥ sarvabhūtānāṁ brahmavṛkṣaḥ sanātanaḥ । etadbrahmavanaṁ caiva brahmācarati nityaśaḥ
etacchittvā ca bhittvā ca jñānena paramāsinā । tataścātmaratiṁ prāpya tasmānnāvartate punaḥ ॥ ’ityādi । tam ūrdhvamūlaṁ saṁsāraṁ māyāmayaṁ vṛkṣam adhaḥśākhaṁ mahadahaṅkāratanmātrādayaḥ śākhā iva asya adhaḥ bhavantīti so'yaṁ adhaḥśākhaḥ, tam adhaḥśākham na śvo'pi sthātā iti aśvatthaḥ taṁ kṣaṇapradhvaṁsinam aśvatthaṁ prāhuḥ kathayanti ।
avyayaṁ saṁsāramāyāyāḥ anādikālapravṛttatvāt so'yaṁ saṁsāravṛkṣaḥ avyayaḥ, anādyantadehādisantānāśrayaḥ hi suprasiddhaḥ, tam avyayam । tasyaiva saṁsāravṛkṣasya idam anyat viśeṣaṇamchandāṁsi yasya parṇāni, chandāṁsi cchādanāt ṛgyajuḥsāmalakṣaṇāni yasya saṁsāravṛkṣasya parṇānīva parṇāni । yathā vṛkṣasya parirakṣaṇārthāni parṇāni, tathā vedāḥ saṁsāravṛkṣaparirakṣaṇārthāḥ, dharmādharmataddhetuphalapradarśanārthatvāt । yathāvyākhyātaṁ saṁsāravṛkṣaṁ samūlaṁ yaḥ taṁ veda saḥ vedavit , vedārthavit ityarthaḥ । na hi samūlāt saṁsāravṛkṣāt asmāt jñeyaḥ anyaḥ aṇumātro'pi avaśiṣṭaḥ asti ityataḥ sarvajñaḥ sarvavedārthaviditi samūlasaṁsāravṛkṣajñānaṁ stauti ॥ 1 ॥
tasya etasya saṁsāravṛkṣasya aparā avayavakalpanā ucyate
adhaścordhvaṁ prasṛtāstasya śākhā
guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ ।
adhaśca mūlānyanusantatāni
karmānubandhīni manuṣyaloke ॥ 2 ॥
adhaḥ manuṣyādibhyo yāvat sthāvaram ūrdhvaṁ ca yāvat brahmaṇaḥ viśvasṛjo dhāma ityetadantaṁ yathākarma yathāśrutaṁ jñānakarmaphalāni, tasya vṛkṣasya śākhā iva śākhāḥ prasṛtāḥ pragatāḥ, guṇapravṛddhāḥ guṇaiḥ sattvarajastamobhiḥ pravṛddhāḥ sthūlīkṛtāḥ upādānabhūtaiḥ, viṣayapravālāḥ viṣayāḥ śabdādayaḥ pravālāḥ iva dehādikarmaphalebhyaḥ śākhābhyaḥ aṅkurībhavantīva, tena viṣayapravālāḥ śākhāḥ । saṁsāravṛkṣasya paramamūlaṁ upādānakāraṇaṁ pūrvam uktam । atha idānīṁ karmaphalajanitarāgadveṣādivāsanāḥ mūlānīva dharmādharmapravṛttikāraṇāni avāntarabhāvīni tāni adhaśca devādyapekṣayā mūlāni anusantatāni anupraviṣṭāni karmānubandhīni karma dharmādharmalakṣaṇam anubandhaḥ paścādbhāvi, yeṣām udbhūtim anu udbhavati, tāni karmānubandhīni manuṣyaloke viśeṣataḥ । atra hi manuṣyāṇāṁ karmādhikāraḥ prasiddhaḥ ॥ 2 ॥
yastu ayaṁ varṇitaḥ saṁsāravṛkṣaḥ
na rūpamasyeha tathopalabhyate nānto na cādirna ca sampratiṣṭhā ।
aśvatthamenaṁ suvirūḍhamūlamasaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā ॥ 3 ॥
na rūpam asya iha yathā upavarṇitaṁ tathā naiva upalabhyate, svapnamarīcyudakamāyāgandharvanagarasamatvāt ; dṛṣṭanaṣṭasvarūpo hi sa iti ata eva na antaḥ na paryantaḥ niṣṭhā parisamāptirvā vidyate । tathā na ca ādiḥ, ‘itaḥ ārabhya ayaṁ pravṛttaḥiti na kenacit gamyate । na ca sampratiṣṭhā sthitiḥ madhyam asya na kenacit upalabhyate । aśvattham enaṁ yathoktaṁ suvirūḍhamūlaṁ suṣṭhu virūḍhāni virohaṁ gatāni sudṛḍhāni mūlāni yasya tam enaṁ suvirūḍhamūlam , asaṅgaśastreṇa asaṅgaḥ putravittalokaiṣaṇābhyaḥ vyutthānaṁ tena asaṅgaśastreṇa dṛḍhena paramātmābhimukhyaniścayadṛḍhīkṛtena punaḥ punaḥ vivekābhyāsāśmaniśitena cchitvā saṁsāravṛkṣaṁ sabījam uddhṛtya ॥ 3 ॥
tataḥ padaṁ tatparimārgitavyaṁ
yasmingatā na nivartanti bhūyaḥ ।
tameva cādyaṁ puruṣaṁ prapadye
yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī ॥ 4 ॥
tataḥ paścāt yat padaṁ vaiṣṇavaṁ tat parimārgitavyam , parimārgaṇam anveṣaṇaṁ jñātavyamityarthaḥ । yasmin pade gatāḥ praviṣṭāḥ na nivartanti na āvartante bhūyaḥ punaḥ saṁsārāya । kathaṁ parimārgitavyamiti āhatameva ca yaḥ padaśabdena uktaḥ ādyam ādau bhavam ādyaṁ puruṣaṁ prapadye ityevaṁ parimārgitavyaṁ taccharaṇatayā ityarthaḥ । kaḥ asau puruṣaḥ iti, ucyateyataḥ yasmāt puruṣāt saṁsāramāyāvṛkṣapravṛttiḥ prasṛtā niḥsṛtā, aindrajālikādiva māyā, purāṇī cirantanī ॥ 4 ॥
kathambhūtāḥ tat padaṁ gacchantīti, ucyate
nirmānamohā jitasaṅgadoṣā adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ ।
dvandvairvimuktāḥ sukhaduḥkhasaṁjñairgacchantyamūḍhāḥ padamavyayaṁ tat ॥ 5 ॥
nirmānamohāḥ mānaśca mohaśca mānamohau, tau nirgatau yebhyaḥ te nirmānamohāḥ mānamohavarjitāḥ । jitasaṅgadoṣāḥ saṅga eva doṣaḥ saṅgadoṣaḥ, jitaḥ saṅgadoṣaḥ yaiḥ te jitasaṅgadoṣāḥ । adhyātmanityāḥ paramātmasvarūpālocananityāḥ tatparāḥ । vinivṛttakāmāḥ viśeṣato nirlepena nivṛttāḥ kāmāḥ yeṣāṁ te vinivṛttakāmāḥ yatayaḥ saṁnyāsinaḥ dvandvaiḥ priyāpriyādibhiḥ vimuktāḥ sukhaduḥkhasaṁjñaiḥ parityaktāḥ gacchanti amūḍhāḥ mohavarjitāḥ padam avyayaṁ tat yathoktam ॥ 5 ॥
tadeva padaṁ punaḥ viśeṣyate
na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ ।
yadgatvā na nivartante taddhāma paramaṁ mama ॥ 6 ॥
tat dhāma iti vyavahitena dhāmnā sambadhyate । tat dhāma tejorūpaṁ padaṁ na bhāsayate sūryaḥ ādityaḥ sarvāvabhāsanaśaktimattve'pi sati । tathā na śaśāṅkaḥ candraḥ, na pāvakaḥ na agnirapi । yat dhāma vaiṣṇavaṁ padaṁ gatvā prāpya na nivartante, yacca sūryādiḥ na bhāsayate, tat dhāma padaṁ paramaṁ viṣṇoḥ mama padam , ॥ 6 ॥
yat gatvā na nivartante ityuktamnanu sarvā hi gatiḥ āgatyantā, ‘saṁyogāḥ viprayogāntāḥiti prasiddham । katham ucyatetat dhāma gatānāṁ nāsti nivṛttiḥiti ? śṛṇu tatra kāraṇam
mamaivāṁśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ ।
manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati ॥ 7 ॥
mamaiva paramātmanaḥ nārāyaṇasya, aṁśaḥ bhāgaḥ avayavaḥ ekadeśaḥ iti anarthāntaraṁ jivaloke jīvānāṁ loke saṁsāre jīvabhūtaḥ kartā bhoktā iti prasiddhaḥ sanātanaḥ cirantanaḥ ; yathā jalasūryakaḥ sūryāṁśaḥ jalanimittāpāye sūryameva gatvā na nivartate ca tenaiva ātmanā gacchati, evameva ; yathā ghaṭādyupādhiparicchinno ghaṭādyākāśaḥ ākāśāṁśaḥ san ghaṭādinimittāpāye ākāśaṁ prāpya na nivartate । ataḥ upapannam uktam yadgatvā na nivartante’ (bha. gī. 15 । 6) iti । nanu niravayavasya paramātmanaḥ kutaḥ avayavaḥ ekadeśaḥ aṁśaḥ iti ? sāvayavatve ca vināśaprasaṅgaḥ avayavavibhāgāt । naiṣa doṣaḥ, avidyākṛtopādhiparicchinnaḥ ekadeśaḥ aṁśa iva kalpito yataḥ । darśitaśca ayamarthaḥ kṣetrādhyāye vistaraśaḥ । sa ca jīvo madaṁśatvena kalpitaḥ kathaṁ saṁsarati utkrāmati ca iti, ucyatemanaḥṣaṣṭhāni indriyāṇi śrotrādīni prakṛtisthāni svasthāne karṇaśaṣkulyādau prakṛtau sthitāni karṣati ākarṣati ॥ 7 ॥
kasmin kāle ? —
śarīraṁ yadavāpnoti yaccāpyutkrāmatīśvaraḥ ।
gṛhītvaitāni saṁyāti vāyurgandhānivāśayāt ॥ 8 ॥
yaccāpi yadā cāpi utkrāmati īśvaraḥ dehādisaṅghātasvāmī jīvaḥ, tadākarṣatiiti ślokasya dvitīyapādaḥ arthavaśāt prāthamyena sambadhyate । yadā ca pūrvasmāt śarīrāt śarīrāntaram avāpnoti tadā gṛhītvā etāni manaḥṣaṣṭhāni indriyāṇi saṁyāti samyak yāti gacchati । kimiva iti, āhavāyuḥ pavanaḥ gandhāniva āśayāt puṣpādeḥ ॥ 8 ॥
kāni punaḥ tāni
śrotraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca rasanaṁ ghrāṇameva ca ।
adhiṣṭhāya manaścāyaṁ viṣayānupasevate ॥ 9 ॥
śrotraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca tvagindriyaṁ rasanaṁ ghrāṇameva ca manaśca ṣaṣṭhaṁ pratyekam indriyeṇa saha, adhiṣṭhāya dehasthaḥ viṣayān śabdādīn upasevate ॥ 9 ॥
evaṁ dehagataṁ dehāt
utkrāmantaṁ sthitaṁ vāpi bhuñjānaṁ guṇānvitam ।
vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñānacakṣuṣaḥ ॥ 10 ॥
utkrāmantaṁ dehaṁ pūrvopāttaṁ parityajantaṁ sthitaṁ vāpi dehe tiṣṭhantaṁ bhuñjānaṁ śabdādīṁśca upalabhamānaṁ guṇānvitaṁ sukhaduḥkhamohādyaiḥ guṇaiḥ anvitam anugataṁ saṁyuktamityarthaḥ । evaṁbhūtamapi enam atyantadarśanagocaraprāptaṁ vimūḍhāḥ dṛṣṭādṛṣṭaviṣayabhogabalākṛṣṭacetastayā anekadhā mūḍhāḥ na anupaśyantiaho kaṣṭaṁ vartate iti anukrośati ca bhagavānye tu punaḥ pramāṇajanitajñānacakṣuṣaḥ te enaṁ paśyanti jñānacakṣuṣaḥ viviktadṛṣṭayaḥ ityarthaḥ ॥ 10 ॥
kecittu
yatanto yoginaścainaṁ paśyantyātmanyavasthitam ।
yatanto'pyakṛtātmāno nainaṁ paśyantyacetasaḥ ॥ 11 ॥
yatantaḥ prayatnaṁ kurvantaḥ yoginaśca samāhitacittāḥ enaṁ prakṛtam ātmānaṁ paśyantiayam aham asmiiti upalabhante ātmani svasyāṁ buddhau avasthitam । yatanto'pi śāstrādipramāṇaiḥ, akṛtātmānaḥ asaṁskṛtātmānaḥ tapasā indriyajayena ca, duścaritāt anuparatāḥ, aśāntadarpāḥ, prayatnaṁ kurvanto'pi na evaṁ paśyanti acetasaḥ avivekinaḥ ॥ 11 ॥
yat padaṁ sarvasya avabhāsakamapi agnyādityādikaṁ jyotiḥ na avabhāsayate, yat prāptāśca mumukṣavaḥ punaḥ saṁsārābhimukhāḥ na nivartante, yasya ca padasya upādhibhedam anuvidhīyamānāḥ jīvāḥghaṭākāśādayaḥ iva ākāśasyaaṁśāḥ, tasya padasya sarvātmatvaṁ sarvavyavahārāspadatvaṁ ca vivakṣuḥ caturbhiḥ ślokaiḥ vibhūtisaṅkṣepamāha bhagavān
yadādityagataṁ tejo jagadbhāsayate'khilam ।
yaccandramasi yaccāgnau tattejo viddhi māmakam ॥ 12 ॥
yat ādityagatam ādityāśrayam । kiṁ tat ? tejaḥ dīptiḥ prakāśaḥ jagat bhāsayate prakāśayati akhilaṁ samastam ; yat candramasi śaśabhṛti tejaḥ avabhāsakaṁ vartate, yacca agnau hutavahe, tat tejaḥ viddhi vijānīhi māmakaṁ madīyaṁ mama viṣṇoḥ tat jyotiḥ । athavā, ādityagataṁ tejaḥ caitanyātmakaṁ jyotiḥ, yaccandramasi, yacca agnau vartate tat tejaḥ viddhi māmakaṁ madīyaṁ mama viṣṇoḥ tat jyotiḥ
nanu sthāvareṣu jaṅgameṣu ca tat samānaṁ caitanyātmakaṁ jyotiḥ । tatra katham idaṁ viśeṣaṇam — ‘yadādityagatamityādi । naiṣa doṣaḥ, sattvādhikyāt āvistaratvopapatteḥ । ādityādiṣu hi sattvaṁ atyantaprakāśam atyantabhāsvaram ; ataḥ tatraiva āvistaraṁ jyotiḥ iti tat viśiṣyate, na tu tatraiva tat adhikamiti । yathā hi śloke tulye'pi mukhasaṁsthāne na kāṣṭhakuḍyādau mukham āvirbhavati, ādarśādau tu svacche svacchatare ca tāratamyena āvirbhavati ; tadvat ॥ 12 ॥
kiñca
gāmāviśya ca bhūtāni
dhārayāmyahamojasā ।
puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ
somo bhūtvā rasātmakaḥ ॥ 13 ॥
gāṁ pṛthivīm āviśya praviśya dhārayāmi bhūtāni jagat aham ojasā balena ; yat balaṁ kāmarāgavivarjitam aiśvaraṁ rūpaṁ jagadvidhāraṇāya pṛthivyām āviṣṭaṁ yena pṛthivī gurvī na adhaḥ patati na vidīryate ca । tathā ca mantravarṇaḥyena dyaurugrā pṛthivī ca dṛḍhā’ (tai. saṁ. 4 । 1 । 8) iti, sa dādhāra pṛthivīm’ (tai. saṁ. 4 । 1 । 8) ityādiśca । ataḥ gāmāviśya ca bhūtāni carācarāṇi dhārayāmi iti yuktamuktam । kiñca, pṛthivyāṁ jātāḥ oṣadhīḥ sarvāḥ vrīhiyavādyāḥ puṣṇāmi puṣṭimatīḥ rasasvādumatīśca karomi somo bhūtvā rasātmakaḥ somaḥ san rasātmakaḥ rasasvabhāvaḥ । sarvarasānām ākaraḥ somaḥ । sa hi sarvarasātmakaḥ sarvāḥ oṣadhīḥ svātmarasān anupraveśayan puṣṇāti ॥ 13 ॥
kiñca
ahaṁ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṁ dehamāśritaḥ ।
prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmyannaṁ caturvidham ॥ 14 ॥
ahameva vaiśvānaraḥ udarasthaḥ agniḥ bhūtvāayamagnirvaiśvānaro yo'yamantaḥ puruṣe yenedamannaṁ pacyate’ (bṛ. u. 5 । 9 । 1) ityādiśruteḥ ; vaiśvānaraḥ san prāṇināṁ prāṇavatāṁ deham āśritaḥ praviṣṭaḥ prāṇāpānasamāyuktaḥ prāṇāpānābhyāṁ samāyuktaḥ saṁyuktaḥ pacāmi paktiṁ karomi annam aśanaṁ caturvidhaṁ catuṣprakāraṁ bhojyaṁ bhakṣyaṁ coṣyaṁ lehyaṁ ca । ‘bhoktā vaiśvānaraḥ agniḥ, agneḥ bhojyam annaṁ somaḥ, tadetat ubhayam agnīṣomau sarvamiti paśyataḥ annadoṣalepaḥ na bhavati ॥ 14 ॥
kiñca
sarvasya cāhaṁ hṛdi saṁniviṣṭo
mattaḥ smṛtirjñānamapohanaṁ ca ।
vedaiśca sarvairahameva vedyo
vedāntakṛdvedavideva cāham ॥ 15 ॥
sarvasya ca prāṇijātasya aham ātmā san hṛdi buddhau saṁniviṣṭaḥ । ataḥ mattaḥ ātmanaḥ sarvaprāṇināṁ smṛtiḥ jñānaṁ tadapohanaṁ ca apagamanaṁ ca ; yeṣāṁ yathā puṇyakarmaṇāṁ puṇyakarmānurodhena jñānasmṛtī bhavataḥ, tathā pāpakarmaṇāṁ pāpakarmānurūpeṇa smṛtijñānayoḥ apohanaṁ ca apāyanam apagamanaṁ ca । vedaiśca sarvaiḥ ahameva paramātmā vedyaḥ veditavyaḥ । vedāntakṛt vedāntārthasampradāyakṛt ityarthaḥ, vedavit vedārthavit eva ca aham ॥ 15 ॥
bhagavataḥ īśvarasya nārāyaṇākhyasya vibhūtisaṅkṣepaḥ uktaḥ viśiṣṭopādhikṛtaḥ yadādityagataṁ tejaḥ’ (bha. gī. 15 । 12) ityādinā । atha adhunā tasyaiva kṣarākṣaropādhipravibhaktatayā nirupādhikasya kevalasya svarūpanirdidhārayiṣayā uttare ślokāḥ ārabhyante । tatra sarvameva atītānāgatādhyāyārthajātaṁ tridhā rāśīkṛtya āha
dvāvimau puruṣau loke kṣaraścākṣara eva ca ।
kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho'kṣara ucyate ॥ 16 ॥
dvau imau pṛthagrāśīkṛtau puruṣau iti ucyete loke saṁsārekṣaraśca kṣaratīti kṣaraḥ vināśī iti eko rāśiḥ ; aparaḥ puruṣaḥ akṣaraḥ tadviparītaḥ, bhagavataḥ māyāśaktiḥ, kṣarākhyasya puruṣasya utpattibījam anekasaṁsārijantukāmakarmādisaṁskārāśrayaḥ, akṣaraḥ puruṣaḥ ucyate । kau tau puruṣau iti āha svayameva bhagavānkṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni, samastaṁ vikārajātam ityarthaḥ । kūṭasthaḥ kūṭaḥ rāśī rāśiriva sthitaḥ । athavā, kūṭaḥ māyā vañcanā jihmatā kuṭilatā iti paryāyāḥ, anekamāyāvañcanādiprakāreṇa sthitaḥ kūṭasthaḥ, saṁsārabījānantyāt na kṣarati iti akṣaraḥ ucyate ॥ 16 ॥
ābhyāṁ kṣarākṣarābhyāṁ anyaḥ vilakṣaṇaḥ kṣarākṣaropādhidvayadoṣeṇa aspṛṣṭaḥ nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaḥ
uttamaḥ puruṣastvanyaḥ paramātmetyudāhṛtaḥ ।
yo lokatrayamāviśya bibhartyavyaya īśvaraḥ ॥ 17 ॥
uttamaḥ utkṛṣṭatamaḥ puruṣastu anyaḥ atyantavilakṣaṇaḥ ābhyāṁ paramātmā iti paramaśca asau dehādyavidyākṛtātmabhyaḥ, ātmā ca sarvabhūtānāṁ pratyakcetanaḥ, ityataḥ paramātmā iti udāhṛtaḥ uktaḥ vedānteṣu । sa eva viśiṣyate yaḥ lokatrayaṁ bhūrbhuvaḥsvarākhyaṁ svakīyayā caitanyabalaśaktyā āviśya praviśya bibharti svarūpasadbhāvamātreṇa bibharti dhārayati ; avyayaḥ na asya vyayaḥ vidyate iti avyayaḥ । kaḥ ? īśvaraḥ sarvajñaḥ nārāyaṇākhyaḥ īśanaśīlaḥ ॥ 17 ॥
yathāvyākhyātasya īśvarasyapuruṣottamaḥityetat nāma prasiddham । tasya nāmanirvacanaprasiddhyā arthavattvaṁ nāmno darśayanniratiśayaḥ aham īśvaraḥiti ātmānaṁ darśayati bhagavān
yasmātkṣaramatīto'hamakṣarādapi cottamaḥ ।
ato'smi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ ॥ 18 ॥
yasmāt kṣaram atītaḥ ahaṁ saṁsāramāyāvṛkṣam aśvatthākhyam atikrāntaḥ aham akṣarādapi saṁsāramāyārūpavṛkṣabījabhūtādapi ca uttamaḥ utkṛṣṭatamaḥ ūrdhvatamo , ataḥ tābhyāṁ kṣarākṣarābhyām uttamatvāt asmi loke vede ca prathitaḥ prakhyātaḥ । puruṣottamaḥ ityevaṁ māṁ bhaktajanāḥ viduḥ । kavayaḥ kāvyādiṣu ca idaṁ nāma nibadhnanti । puruṣottama ityanenābhidhānenābhigṛṇanti ॥ 18 ॥
atha idānīṁ yathāniruktam ātmānaṁ yo veda, tasya idaṁ phalam ucyate
yo māmevamasaṁmūḍho jānāti puruṣottamam ।
sa sarvavidbhajati māṁ sarvabhāvena bhārata ॥ 19 ॥
yaḥ mām īśvaraṁ yathoktaviśeṣaṇam evaṁ yathoktena prakāreṇa asaṁmūḍhaḥ saṁmohavarjitaḥ san jānātiayam aham asmiiti puruṣottamaṁ saḥ sarvavit sarvātmanā sarvaṁ vettīti sarvajñaḥ sarvabhūtasthaṁ bhajati māṁ sarvabhāvena sarvātmatayā he bhārata ॥ 19 ॥
asmin adhyāye bhagavattattvajñānaṁ mokṣaphalam uktvā,atha idānīṁ tat stauti
iti guhyatamaṁ śāstramidamuktaṁ mayānagha ।
etadbuddhvā buddhimānsyātkṛtakṛtyaśca bhārata ॥ 20 ॥
iti etat guhyatamaṁ gopyatamam , atyantarahasyaṁ ityetat । kiṁ tat ? śāstram । yadyapi gītākhyaṁ samastamśāstramucyate, tathāpi ayameva adhyāyaḥ ihaśāstramiti ucyate stutyarthaṁ prakaraṇāt । sarvo hi gītāśāstrārthaḥ asmin adhyāye samāsena uktaḥ । na kevalaṁ gītāśāstrārtha eva, kintu sarvaśca vedārthaḥ iha parisamāptaḥ । yastaṁ veda sa vedavit’ (bha. gī. 15 । 1) vedaiśca sarvairahameva vedyaḥ’ (bha. gī. 15 । 15) iti ca uktam । idam uktaṁ kathitaṁ mayā he anagha apāpa । etat śāstraṁ yathādarśitārthaṁ buddhvā buddhimān syāt bhavet na anyathā kṛtakṛtyaśca bhārata kṛtaṁ kṛtyaṁ kartavyaṁ yena saḥ kṛtakṛtyaḥ ; viśiṣṭajanmaprasūtena brāhmaṇena yat kartavyaṁ tat sarvaṁ bhagavattattve vidite kṛtaṁ bhavet ityarthaḥ ; na ca anyathā kartavyaṁ parisamāpyate kasyacit ityabhiprāyaḥ । sarvaṁ karmākhilaṁ pārtha jñāne parisamāpyate’ (bha. gī. 4 । 33) iti ca uktam । etaddhi janmasāmagryaṁ brāhmaṇasya viśeṣataḥ । prāpyaitatkṛtakṛtyo hi dvijo bhavati nānyathā’ (manu. 12 । 93) iti ca mānavaṁ vacanam । yataḥ etat paramārthatattvaṁ mattaḥ śrutavān asi, ataḥ kṛtārthaḥ tvaṁ bhārata iti ॥ 20 ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrīmadbhagavadgītābhāṣye pañcadaśo'dhyāyaḥ ॥