śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

śrīmadbhagavadgītābhāṣyam

tato mahābhāratasārabhūtāḥ sa vyākarodbhāgavatīśca gītāḥ ।
 

saptame adhyāye bhagavatastattvaṁ vibhūtayaśca prakāśitāḥ, navame ca । atha idānīṁ yeṣu yeṣu bhāveṣu cintyo bhagavān , te te bhāvā vaktavyāḥ, tattvaṁ ca bhagavato vaktavyam uktamapi, durvijñeyatvāt , ityataḥ śrībhagavānuvāca
śrībhagavānuvāca —
bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṁ vacaḥ ।
yatte'haṁ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā ॥ 1 ॥
bhūyaḥ eva bhūyaḥ punaḥ he mahābāho śṛṇu me madīyaṁ paramaṁ prakṛṣṭaṁ niratiśayavastunaḥ prakāśakaṁ vacaḥ vākyaṁ yat paramaṁ te tubhyaṁ prīyamāṇāyamadvacanāt prīyase tvam atīva amṛtamiva piban , tataḥvakṣyāmi hitakāmyayā hitecchayā ॥ 1 ॥
kimartham ahaṁ vakṣyāmi ityata āha
na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṁ na maharṣayaḥ ।
ahamādirhi devānāṁ maharṣīṇāṁ ca sarvaśaḥ ॥ 2 ॥
na me viduḥ na jānanti suragaṇāḥ brahmādayaḥ । kiṁ te na viduḥ ? mama prabhavaṁ prabhāvaṁ prabhuśaktyatiśayam , athavā prabhavaṁ prabhavanam utpattim । nāpi maharṣayaḥ bhṛgvādayaḥ viduḥ । kasmāt te na vidurityucyateaham ādiḥ kāraṇaṁ hi yasmāt devānāṁ maharṣīṇāṁ ca sarvaśaḥ sarvaprakāraiḥ ॥ 2 ॥
kiñca
yo māmajamanādiṁ ca vetti lokamaheśvaram ।
asaṁmūḍhaḥ sa martyeṣu sarvapāpaiḥ pramucyate ॥ 3 ॥
yaḥ mām ajam anādiṁ ca, yasmāt aham ādiḥ devānāṁ maharṣīṇāṁ ca, na mama anyaḥ ādiḥ vidyate ; ataḥ aham ajaḥ anādiśca ; anāditvam ajatve hetuḥ, taṁ mām ajam anādiṁ ca yaḥ vetti vijānāti lokamaheśvaraṁ lokānāṁ mahāntam īśvaraṁ turīyam ajñānatatkāryavarjitam asaṁmūḍhaḥ saṁmohavarjitaḥ saḥ martyeṣu manuṣyeṣu, sarvapāpaiḥ sarvaiḥ pāpaiḥ matipūrvāmatipūrvakṛtaiḥ pramucyate pramokṣyate ॥ 3 ॥
itaścāhaṁ maheśvaro lokānām
buddhirjñānamasaṁmohaḥ kṣamā satyaṁ damaḥ śamaḥ ।
sukhaṁ duḥkhaṁ bhavo'bhāvo bhayaṁ cābhayameva ca ॥ 4 ॥
buddhiḥ antaḥkaraṇasya sūkṣmādyarthāvabodhanasāmarthyam , tadvantaṁ buddhimāniti hi vadanti । jñānam ātmādipadārthānāmavabodhaḥ । asaṁmohaḥ pratyutpanneṣu boddhavyeṣu vivekapūrvikā pravṛttiḥ । kṣamā ākruṣṭasya tāḍitasya avikṛtacittatā । satyaṁ yathādṛṣṭasya yathāśrutasya ca ātmānubhavasya parabuddhisaṅkrāntaye tathaiva uccāryamāṇā vāk satyam ucyate । damaḥ bāhyendriyopaśamaḥ । śamaḥ antaḥkaraṇasya upaśamaḥ । sukham āhlādaḥ । duḥkhaṁ santāpaḥ । bhavaḥ udbhavaḥ । abhāvaḥ tadviparyayaḥ । bhayaṁ ca trāsaḥ, abhayameva ca tadviparītam ॥ 4 ॥
ahiṁsā samatā tuṣṭistapo dānaṁ yaśo'yaśaḥ ।
bhavanti bhāvā bhūtānāṁ matta eva pṛthagvidhāḥ ॥ 5 ॥
ahiṁsā apīḍā prāṇinām । samatā samacittatā । tuṣṭiḥ santoṣaḥ paryāptabuddhirlābheṣu । tapaḥ indriyasaṁyamapūrvakaṁ śarīrapīḍanam । dānaṁ yathāśakti saṁvibhāgaḥ । yaśaḥ dharmanimittā kīrtiḥ । ayaśastu adharmanimittā akīrtiḥ । bhavanti bhāvāḥ yathoktāḥ buddhyādayaḥ bhūtānāṁ prāṇināṁ mattaḥ eva īśvarāt pṛthagvidhāḥ nānāvidhāḥ svakarmānurūpeṇa ॥ 5 ॥
kiñca
maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavastathā ।
madbhāvā mānasā jātā yeṣāṁ loka imāḥ prajāḥ ॥ 6 ॥
maharṣayaḥ sapta bhṛgvādayaḥ pūrve atītakālasambandhinaḥ, catvāraḥ manavaḥ tathā sāvarṇā iti prasiddhāḥ, te ca madbhāvāḥ madgatabhāvanāḥ vaiṣṇavena sāmarthyena upetāḥ, mānasāḥ manasaiva utpāditāḥ mayā jātāḥ utpannāḥ, yeṣāṁ manūnāṁ maharṣīṇāṁ ca sṛṣṭiḥ loke imāḥ sthāvarajaṅgamalakṣaṇāḥ prajāḥ ॥ 6 ॥
etāṁ vibhūtiṁ yogaṁ ca mama yo vetti tattvataḥ ।
so'vikampena yogena yujyate nātra saṁśayaḥ ॥ 7 ॥
etāṁ yathoktāṁ vibhūtiṁ vistāraṁ yogaṁ ca yuktiṁ ca ātmanaḥ ghaṭanam , athavā yogaiśvaryasāmarthyaṁ sarvajñatvaṁ yogajaṁ yogaḥ ucyate, mama madīyaṁ yogaṁ yaḥ vetti tattvataḥ tattvena yathāvadityetat , saḥ avikampena apracalitena yogena samyagdarśanasthairyalakṣaṇena yujyate sambadhyate । na atra saṁśayaḥ na asmin arthe saṁśayaḥ asti ॥ 7 ॥
kīdṛśena avikampena yogena yujyate ityucyate
ahaṁ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṁ pravartate ।
iti matvā bhajante māṁ budhā bhāvasamanvitāḥ ॥ 8 ॥
ahaṁ paraṁ brahma vāsudevākhyaṁ sarvasya jagataḥ prabhavaḥ utpattiḥ । mattaḥ eva sthitināśakriyāphalopabhogalakṣaṇaṁ vikriyārūpaṁ sarvaṁ jagat pravartate । iti evaṁ matvā bhajante sevaṁte māṁ budhāḥ avagataparamārthatattvāḥ, bhāvasamanvitāḥ bhāvaḥ bhāvanā paramārthatattvābhiniveśaḥ tena samanvitāḥ saṁyuktāḥ ityarthaḥ ॥ 8 ॥
kiñca
maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam ।
kathayantaśca māṁ nityaṁ tuṣyanti ca ramanti ca ॥ 9 ॥
maccittāḥ, mayi cittaṁ yeṣāṁ te maccittāḥ, madgataprāṇāḥ māṁ gatāḥ prāptāḥ cakṣurādayaḥ prāṇāḥ yeṣāṁ te madgataprāṇāḥ, mayi upasaṁhṛtakaraṇāḥ ityarthaḥ । athavā, madgataprāṇāḥ madgatajīvanāḥ ityetat । bodhayantaḥ avagamayantaḥ parasparam anyonyam , kathayantaśca jñānabalavīryādidharmaiḥ viśiṣṭaṁ mām , tuṣyanti ca paritoṣam upayānti ca ramanti ca ratiṁ ca prāpnuvanti priyasaṅgatyeva ॥ 9 ॥
ye yathoktaiḥ prakāraiḥ bhajante māṁ bhaktāḥ santaḥ
teṣāṁ satatayuktānāṁ bhajatāṁ prītipūrvakam ।
dadāmi buddhiyogaṁ taṁ yena māmupayānti te ॥ 10 ॥
teṣāṁ satatayuktānāṁ nityābhiyuktānāṁ nivṛttasarvabāhyaiṣaṇānāṁ bhajatāṁ sevamānānām । kim arthitvādinā kāraṇena ? netyāhaprītipūrvakaṁ prītiḥ snehaḥ tatpūrvakaṁ māṁ bhajatāmityarthaḥ । dadāmi prayacchāmi buddhiyogaṁ buddhiḥ samyagdarśanaṁ mattattvaviṣayaṁ tena yogaḥ buddhiyogaḥ taṁ buddhiyogam , yena buddhiyogena samyagdarśanalakṣaṇena māṁ parameśvaram ātmabhūtam ātmatvena upayānti pratipadyante । ke ? te ye maccittatvādiprakāraiḥ māṁ bhajante ॥ 10 ॥
kimartham , kasya , tvatprāptipratibandhahetoḥ nāśakaṁ buddhiyogaṁ teṣāṁ tvadbhaktānāṁ dadāsi ityapekṣāyāmāha
teṣāmevānukampārthamahamajñānajaṁ tamaḥ ।
nāśayāmyātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā ॥ 11 ॥
teṣāmeva kathaṁ nu nāma śreyaḥ syāt iti anukampārthaṁ dayāhetoḥ aham ajñānajam avivekataḥ jātaṁ mithyāpratyayalakṣaṇaṁ mohāndhakāraṁ tamaḥ nāśayāmi, ātmabhāvasthaḥ ātmanaḥ bhāvaḥ antaḥkaraṇāśayaḥ tasminneva sthitaḥ san jñānadīpena vivekapratyayarūpeṇa bhaktiprasādasnehābhiṣiktena madbhāvanābhiniveśavāteritena brahmacaryādisādhanasaṁskāravatprajñāvartinā viraktāntaḥkaraṇādhāreṇa viṣayavyāvṛttacittarāgadveṣākaluṣitanivātāpavarakasthena nityapravṛttaikāgryadhyānajanitasamyagdarśanabhāsvatā jñānadīpenetyarthaḥ ॥ 11 ॥
yathoktāṁ bhagavataḥ vibhūtiṁ yogaṁ ca śrutvā arjuna uvāca
arjuna uvāca —
paraṁ brahma paraṁ dhāma pavitraṁ paramaṁ bhavān ।
puruṣaṁ śāśvataṁ divyamādidevamajaṁ vibhum ॥ 12 ॥
paraṁ brahma paramātmā paraṁ dhāma paraṁ tejaḥ pavitraṁ pāvanaṁ paramaṁ prakṛṣṭaṁ bhavān । pu.u.uruṣaṁ śāśvataṁ nityaṁ divyaṁ divi bhavam ādidevaṁ sarvadevānām ādau bhavam ādidevam ajaṁ vibhuṁ vibhavanaśīlam ॥ 12 ॥
īdṛśam
āhustvāmṛṣayaḥ sarve devarṣirnāradastathā ।
asito devalo vyāsaḥ svayaṁ caiva bravīṣi me ॥ 13 ॥
āhuḥ kathayanti tvām ṛṣayaḥ vasiṣṭhādayaḥ sarve devarṣiḥ nāradaḥ tathā । asitaḥ devalo'pi evamevāha, vyāsaśca, svayaṁ caiva tvaṁ ca bravīṣi me ॥ 13 ॥
sarvametadṛtaṁ manye yanmāṁ vadasi keśava ।
na hi te bhagavanvyaktiṁ vidurdevā na dānavāḥ ॥ 14 ॥
sarvametat yathoktam ṛṣibhiḥ tvayā ca etat ṛtaṁ satyameva manye, yat māṁ prati vadasi bhāṣase he keśava । na hi te tava bhagavan vyaktiṁ prabhavaṁ viduḥ na devāḥ, na dānavāḥ ॥ 14 ॥
yataḥ tvaṁ devādīnām ādiḥ, ataḥ
svayamevātmanātmānaṁ vettha tvaṁ puruṣottama ।
bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jagatpate ॥ 15 ॥
svayameva ātmanā ātmānaṁ vettha jānāsi tvaṁ niratiśayajñānaiśvaryabalādiśaktimantam īśvaraṁ puruṣottama । bhūtāni bhāvayatīti bhūtabhāvanaḥ, he bhūtabhāvana । bhūteśa bhūtānām īśitaḥ । he devadeva jagatpate ॥ 15 ॥
vaktumarhasyaśeṣeṇa divyā hyātmavibhūtayaḥ ।
yābhirvibhūtibhirlokānimāṁstvaṁ vyāpya tiṣṭhasi ॥ 16 ॥
vaktuṁ kathayitum arhasi aśeṣeṇa । divyāḥ hi ātmavibhūtayaḥ । ātmano vibhūtayo yāḥ tāḥ vaktum arhasi । yābhiḥ vibhūtibhiḥ ātmano māhātmyavistaraiḥ imān lokān tvaṁ vyāpya tiṣṭhasi ॥ 16 ॥
kathaṁ vidyāmahaṁ yogiṁstvāṁ sadā paricintayan ।
keṣu keṣu ca bhāveṣu cintyo'si bhagavanmayā ॥ 17 ॥
kathaṁ vidyāṁ vijānīyām ahaṁ he yogin tvāṁ sadā paricintayan । keṣu keṣu ca bhāveṣu vastuṣu cintyaḥ asi dhyeyaḥ asi bhagavan mayā ॥ 17 ॥
vistareṇātmano yogaṁ vibhūtiṁ ca janārdana ।
bhūyaḥ kathaya tṛptirhi śṛṇvato nāsti me'mṛtam ॥ 18 ॥
vistareṇa ātmanaḥ yogaṁ yogaiśvaryaśaktiviśeṣaṁ vibhūtiṁ ca vistaraṁ dhyeyapadārthānāṁ he janārdana, ardateḥ gatikarmaṇaḥ rūpam , asurāṇāṁ devapratipakṣabhūtānāṁ janānāṁ narakādigamayitṛtvāt janārdanaḥ abhyudayaniḥśreyasapuruṣārthaprayojanaṁ sarvaiḥ janaiḥ yācyate iti  । bhūyaḥ pūrvam uktamapi kathaya ; tṛptiḥ paritoṣaḥ hi yasmāt nāsti me mama śṛṇvataḥ tvanmukhaniḥsṛtavākyāmṛtam ॥ 18 ॥
śrībhagavānuvāca
hanta te kathayiṣyāmi divyā hyātmavibhūtayaḥ ।
prādhānyataḥ kuruśreṣṭha nāstyanto vistarasya me ॥ 19 ॥
hanta idānīṁ te tava divyāḥ divi bhavāḥ ātmavibhūtayaḥ ātmanaḥ mama vibhūtayaḥ yāḥ tāḥ kathayiṣyāmi ityetat । prādhānyataḥ yatra yatra pradhānā vibhūtiḥ tāṁ tāṁ pradhānāṁ prādhānyataḥ kathayiṣyāmi ahaṁ kuruśreṣṭha । aśeṣatastu varṣaśatenāpi na śakyā vaktum , yataḥ nāsti antaḥ vistarasya me mama vibhūtīnām ityarthaḥ ॥ 19 ॥
tatra prathamameva tāvat śṛṇu
ahamātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ ।
ahamādiśca madhyaṁ ca bhūtānāmanta eva ca ॥ 20 ॥
aham ātmā pratyagātmā guḍākeśa, guḍākā nidrā tasyāḥ īśaḥ guḍākeśaḥ, jitanidraḥ ityarthaḥ ; ghanakeśa iti  । sarvabhūtāśayasthitaḥ sarveṣāṁ bhūtānām āśaye antarhṛdi sthitaḥ aham ātmā pratyagātmā nityaṁ dhyeyaḥ । tadaśaktena ca uttareṣu bhāveṣu cintyaḥ aham ; yasmāt aham eva ādiḥ bhūtānāṁ kāraṇaṁ tathā madhyaṁ ca sthitiḥ antaḥ pralayaśca ॥ 20 ॥
evaṁ ca dhyeyo'ham
ādityānāmahaṁ viṣṇurjyotiṣāṁ raviraṁśumān ।
marīcirmarutāmasmi nakṣatrāṇāmahaṁ śaśī ॥ 21 ॥
ādityānāṁ dvādaśānāṁ viṣṇuḥ nāma ādityaḥ aham । jyotiṣāṁ raviḥ prakāśayitṝṇām aṁśumān raśmimān । marīciḥ nāma marutāṁ maruddevatābhedānām asmi । nakṣatrāṇām ahaṁ śaśī candramāḥ ॥ 21 ॥
vedānāṁ sāmavedo'smi devānāmasmi vāsavaḥ ।
indriyāṇāṁ manaścāsmi bhūtānāmasmi cetanā ॥ 22 ॥
vedānāṁ madhye sāmavedaḥ asmi । devānāṁ rudrādityādīnāṁ vāsavaḥ indraḥ asmi । indriyāṇāṁ ekādaśānāṁ cakṣurādīnāṁ manaśca asmi saṅkalpavikalpātmakaṁ manaścāsmi । bhūtānām asmi cetanā kāryakaraṇasaṅghāte nityābhivyaktā buddhivṛttiḥ cetanā ॥ 22 ॥
rudrāṇāṁ śaṅkaraścāsmi vitteśo yakṣarakṣasām ।
vasūnāṁ pāvakaścāsmi meruḥ śikhariṇāmaham ॥ 23 ॥
rudrāṇām ekādaśānāṁ śaṅkaraśca asmi । vitteśaḥ kuberaḥ yakṣarakṣasāṁ yakṣāṇāṁ rakṣasāṁ ca । vasūnām aṣṭānāṁ pāvakaśca asmi agniḥ । meruḥ śikhariṇāṁ śikharavatām aham ॥ 23 ॥
purodhasāṁ ca mukhyaṁ māṁ viddhi pārtha bṛhaspatim ।
senānīnāmahaṁ skandaḥ sarasāmasmi sāgaraḥ ॥ 24 ॥
purodhasāṁ ca rājapurohitānāṁ ca mukhyaṁ pradhānaṁ māṁ viddhi he pārtha bṛhaspatim । sa hi indrasyeti mukhyaḥ syāt purodhāḥ । senānīnāṁ senāpatīnām ahaṁ skandaḥ devasenāpatiḥ । sarasāṁ yāni devakhātāni sarāṁsi teṣāṁ sarasāṁ sāgaraḥ asmi bhavāmi ॥ 24 ॥
maharṣīṇāṁ bhṛgurahaṁ girāmasmyekamakṣaram ।
yajñānāṁ japayajño'smi sthāvarāṇāṁ himālayaḥ ॥ 25 ॥
maharṣīṇāṁ bhṛguḥ aham । girāṁ vācāṁ padalakṣaṇānām ekam akṣaram oṅkāraḥ asmi । yajñānāṁ japayajñaḥ asmi, sthāvarāṇāṁ sthitimatāṁ himālayaḥ ॥ 25 ॥
aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṁ devarṣīṇāṁ ca nāradaḥ ।
gandharvāṇāṁ citrarathaḥ siddhānāṁ kapilo muniḥ ॥ 26 ॥
aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇām , devarṣīṇāṁ ca nāradaḥ devāḥ eva santaḥ ṛṣitvaṁ prāptāḥ mantradarśitvātte devarṣayaḥ, teṣāṁ nāradaḥ asmi । gandharvāṇāṁ citrarathaḥ nāma gandharvaḥ asmi । siddhānāṁ janmanaiva dharmajñānavairāgyaiśvaryātiśayaṁ prāptānāṁ kapilo muniḥ ॥ 26 ॥
uccaiḥśravasamaśvānāṁ viddhi māmamṛtodbhavam ।
airāvataṁ gajendrāṇāṁ narāṇāṁ ca narādhipam ॥ 27 ॥
uccaiḥśravasam aśvānāṁ uccaiḥśravāḥ nāma aśvarājaḥ taṁ māṁ viddhi vijānīhi amṛtodbhavam amṛtanimittamathanodbhavam । airāvatam irāvatyāḥ apatyaṁ gajendrāṇāṁ hastīśvarāṇām , tammāṁ viddhiiti anuvartate । narāṇāṁ ca manuṣyāṇāṁ narādhipaṁ rājānaṁ māṁ viddhi jānīhi ॥ 27 ॥
āyudhānāmahaṁ vajraṁ dhenūnāmasmi kāmadhuk ।
prajanaścāsmi kandarpaḥ sarpāṇāmasmi vāsukiḥ ॥ 28 ॥
āyudhānām ahaṁ vajraṁ dadhīcyasthisambhavam । dhenūnāṁ dogdhrīṇām asmi kāmadhuk vasiṣṭhasya sarvakāmānāṁ dogdhrī, sāmānyā kāmadhuk । prajanaḥ prajanayitā asmi kandarpaḥ kāmaḥ sarpāṇāṁ sarpabhedānām asmi vāsukiḥ sarparājaḥ ॥ 28 ॥
anantaścāsmi nāgānāṁ varuṇo yādasāmaham ।
pitṝṇāmaryamā cāsmi yamaḥ saṁyamatāmaham ॥ 29 ॥
anantaśca asmi nāgānāṁ nāgaviśeṣāṇāṁ nāgarājaśca asmi । varuṇo yādasām aham abdevatānāṁ rājā aham । pitṝṇām aryamā nāma pitṛrājaśca asmi । yamaḥ saṁyamatāṁ saṁyamanaṁ kurvatām aham ॥ 29 ॥
prahlādaścāsmi daityānāṁ kālaḥ kalayatāmaham ।
mṛgāṇāṁ ca mṛgendro'haṁ vainateyaśca pakṣiṇām ॥ 30 ॥
prahlādo nāma ca asmi daityānāṁ ditivaṁśyānām । kālaḥ kalayatāṁ kalanaṁ gaṇanaṁ kurvatām aham । mṛgāṇāṁ ca mṛgendraḥ siṁho vyāghro aham । vainateyaśca garutmān vinatāsutaḥ pakṣiṇāṁ patatriṇām ॥ 30 ॥
pavanaḥ pavatāmasmi rāmaḥ śastrabhṛtāmaham ।
jhaṣāṇāṁ makaraścāsmi srotasāmasmi jāhnavī ॥ 31 ॥
pavanaḥ vāyuḥ pavatāṁ pāvayitṝṇām asmi । rāmaḥ śastrabhṛtām ahaṁ śastrāṇāṁ dhārayitṝṇāṁ dāśarathiḥ rāmaḥ aham । jhaṣāṇāṁ matsyādīnāṁ makaraḥ nāma jātiviśeṣaḥ aham । srotasāṁ sravantīnām asmi jāhnavī gaṅgā ॥ 31 ॥
sargāṇāmādirantaśca madhyaṁ caivāhamarjuna ।
adhyātmavidyā vidyānāṁ vādaḥ pravadatāmaham ॥ 32 ॥
sargāṇāṁ sṛṣṭīnām ādiḥ antaśca madhyaṁ caiva aham utpattisthitilayāḥ aham arjuna । bhūtānāṁ jīvādhiṣṭhitānāmeva ādiḥ antaśca ityādyuktam upakrame, iha tu sarvasyaiva sargamātrasya iti viśeṣaḥ । adhyātmavidyā vidyānāṁ mokṣārthatvāt pradhānamasmi । vādaḥ arthanirṇayahetutvāt pravadatāṁ pradhānam , ataḥ saḥ aham asmi । pravattkṛdvāreṇa vadanabhedānāmeva vādajalpavitaṇḍānām iha grahaṇaṁ pravadatām iti ॥ 32 ॥
akṣarāṇāmakāro'smi
dvandvaḥ sāmāsikasya ca ।
ahamevākṣayaḥ kālo
dhātāhaṁ viśvatomukhaḥ ॥ 33 ॥
akṣarāṇāṁ varṇānām akāraḥ varṇaḥ asmi । dvandvaḥ samāsaḥ asmi sāmāsikasya ca samāsasamūhasya । kiñca ahameva akṣayaḥ akṣīṇaḥ kālaḥ prasiddhaḥ kṣaṇādyākhyaḥ, athavā parameśvaraḥ kālasyāpi kālaḥ asmi । dhātā ahaṁ karmaphalasya vidhātā sarvajagataḥ viśvatomukhaḥ sarvatomukhaḥ ॥ 33 ॥
mṛtyuḥ sarvaharaścāhamudbhavaśca bhaviṣyatām ।
kīrtiḥ śrīrvākca nārīṇāṁ smṛtirmedhā dhṛtiḥ kṣamā ॥ 34 ॥
mṛtyuḥ dvividhaḥ dhanādiharaḥ prāṇaharaśca ; tatra yaḥ prāṇaharaḥ, sa sarvaharaḥ ucyate ; saḥ aham ityarthaḥ । athavā, paraḥ īśvaraḥ pralaye sarvaharaṇāt sarvaharaḥ, saḥ aham । udbhavaḥ utkarṣaḥ abhyudayaḥ tatprāptihetuśca aham । keṣām ? bhaviṣyatāṁ bhāvikalyāṇānām , utkarṣaprāptiyogyānām ityarthaḥ । kīrtiḥ śrīḥ vāk ca nārīṇāṁ smṛtiḥ medhā dhṛtiḥ kṣamā ityetāḥ uttamāḥ strīṇām aham asmi, yāsām ābhāsamātrasambandhenāpi lokaḥ kṛtārthamātmānaṁ manyate ॥ 34 ॥
bṛhatsāma tathā sāmnāṁ gāyatrī cchandasāmaham ।
māsānāṁ mārgaśīrṣo'hamṛtūnāṁ kusumākaraḥ ॥ 35 ॥
bṛhatsāma tathā sāmnāṁ pradhānamasmi । gāyatrī cchandasām ahaṁ gāyatryādicchandoviśiṣṭānāmṛcāṁ gāyatrī ṛk aham asmi ityarthaḥ । māsānāṁ mārgaśīrṣaḥ aham , ṛtūnāṁ kusumākaraḥ vasantaḥ ॥ 35 ॥
dyūtaṁ chalayatāmasmi
tejastejasvināmaham ।
jayo'smi vyavasāyo'smi
sattvaṁ sattvavatāmaham ॥ 36 ॥
dyūtam akṣadevanādilakṣaṇaṁ chalayatāṁ chalasya kartṝṇām asmi । tejasvināṁ tejaḥ aham । jayaḥ asmi jetṝṇām , vyavasāyaḥ asmi vyavasāyinām , sattvaṁ sattvavatāṁ sāttvikānām aham ॥ 36 ॥
vṛṣṇīnāṁ vāsudevo'smi
pāṇḍavānāṁ dhanañjayaḥ ।
munīnāmapyahaṁ vyāsaḥ
kavīnāmuśanā kaviḥ ॥ 37 ॥
vṛṣṇīnāṁ yādavānāṁ vāsudevaḥ asmi ayameva ahaṁ tvatsakhaḥ । pāṇḍavānāṁ dhanañjayaḥ
tvameva । munīnāṁ mananaśīlānāṁ sarvapadārthajñāninām api ahaṁ vyāsaḥ, kavīnāṁ krāntadarśinām uśanā kaviḥ asmi ॥ 37 ॥
daṇḍo damayatāmasmi
nītirasmi jigīṣatām ।
maunaṁ caivāsmi guhyānāṁ
jñānaṁ jñānavatāmaham ॥ 38 ॥
daṇḍaḥ damayatāṁ damayitṝṇām asmi adāntānāṁ damanakāraṇam । nītiḥ asmi jigīṣatāṁ jetumicchatām । maunaṁ caiva asmi guhyānāṁ gopyānām । jñānaṁ jñānavatām aham ॥ 38 ॥
yaccāpi sarvabhūtānāṁ bījaṁ tadahamarjuna ।
na tadasti vinā yatsyānmayā bhūtaṁ carācaram ॥ 39 ॥
yaccāpi sarvabhūtānāṁ bījaṁ prarohakāraṇam , tat aham arjuna । prakaraṇopasaṁhārārthaṁ vibhūtisaṅkṣepamāhana tat asti bhūtaṁ carācaraṁ caram acaraṁ , mayā vinā yat syāt bhavet । mayā apakṛṣṭaṁ parityaktaṁ nirātmakaṁ śūnyaṁ hi tat syāt । ataḥ madātmakaṁ sarvamityarthaḥ ॥ 39 ॥
nānto'sti mama divyānāṁ
vibhūtīnāṁ parantapa ।
eṣa tūddeśataḥ prokto
vibhūtervistaro mayā ॥ 40 ॥
na antaḥ asti mama divyānāṁ vibhūtīnāṁ vistarāṇāṁ parantapa । na hi īśvarasya sarvātmanaḥ divyānāṁ vibhūtīnām iyattā śakyā vaktuṁ jñātuṁ kenacit । eṣa tu uddeśataḥ ekadeśena proktaḥ vibhūteḥ vistaraḥ mayā ॥ 40 ॥
yadyadvibhūtimatsattvaṁ śrīmadūrjitameva  ।
tattadevāvagaccha tvaṁ mama tejoṁśasambhavam ॥ 41 ॥
yadyat loke vibhūtimat vibhūtiyuktaṁ sattvaṁ vastu śrīmat ūrjitameva śrīrlakṣmīḥ tayā sahitam utsāhopetaṁ , tattadeva avagaccha tvaṁ jānīhi mama īśvarasya tejoṁśasambhavaṁ tejasaḥ aṁśaḥ ekadeśaḥ sambhavaḥ yasya tat tejoṁśasambhavamiti avagaccha tvam ॥ 41 ॥
athavā bahunaitena kiṁ jñātena tavārjuna ।
viṣṭabhyāhamidaṁ kṛtsnamekāṁśena sthito jagat ॥ 42 ॥
athavā bahunā etena evamādinā kiṁ jñātena tava arjuna syāt sāvaśeṣeṇa । aśeṣataḥ tvam ucyamānam arthaṁ śṛṇuviṣṭabhya viśeṣataḥ stambhanaṁ dṛḍhaṁ kṛtvā idaṁ kṛtsnaṁ jagat ekāṁśena ekāvayavena ekapādena, sarvabhūtasvarūpeṇa ityetat ; tathā ca mantravarṇaḥpādo'sya viśvā bhūtāni’ (ṛ. 10 । 8 । 90 । 3) iti ; sthitaḥ aham iti ॥ 42 ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrīmadbhagavadgītābhāṣye daśamo'dhyāyaḥ ॥