īśāvāsyopaniṣadbhāṣyam

īśā īṣṭe iti īṭ , tena īśā । īśitā parameśvaraḥ paramātmā sarvasya । sa hi sarvamīṣṭe sarvajantūnāmātmā san pratyagātmatayā । tena svena rūpeṇātmanā īśā vāsyam ācchādanīyam । kim ? idaṁ sarvaṁ yatkiṁ ca yatkiñcit jagatyāṁ pṛthivyāṁ jagat tatsarvam । svenātmanā īśena pratyagātmatayā ahamevedaṁ sarvamiti paramārthasatyarūpeṇānṛtamidaṁ sarvaṁ carācaramācchādanīyaṁ paramātmanā । yathā candanāgarvāderudakādisambandhajakledādijamaupādhikaṁ daurgandhyaṁ tatsvarūpanigharṣaṇenācchādyate svena pāramārthikena gandhena, tadvadeva hi svātmanyadhyastaṁ svābhāvikaṁ kartṛtvabhoktṛtvādilakṣaṇaṁ jagaddvaitarūpaṁ pṛthivyām , jagatyāmityupalakṣaṇārthatvātsarvameva nāmarūpakarmākhyaṁ vikārajātaṁ paramārthasatyātmabhāvanayā tyaktaṁ syāt । evamīśvarātmabhāvanayā yuktasya putrādyeṣaṇātrayasaṁnyāse evādhikāraḥ, na karmasu । tena tyaktena tyāgenetyarthaḥ । na hi tyakto mṛtaḥ putro bhṛtyo vā ātmasambandhitābhāvādātmānaṁ pālayati । atastyāgenetyayamevārthaḥ । bhuñjīthāḥ pālayethāḥ । evaṁ tyaktaiṣaṇastvaṁ mā gṛdhaḥ gṛdhim ākāṅkṣāṁ mā kārṣīḥ dhanaviṣayām । kasya svit kasyacit parasya svasya vā dhanaṁ mā kāṅkṣīrityarthaḥ । svidityanarthako nipātaḥ । athavā, mā gṛdhaḥ । kasmāt ? kasya sviddhanam ityākṣepārthaḥ । na kasyaciddhanamasti, yadgṛdhyeta । ātmaivedaṁ sarvamitīśvarabhāvanayā sarvaṁ tyaktam । ata ātmana evedaṁ sarvam , ātmaiva ca sarvam । ato mithyāviṣayāṁ gṛdhiṁ mā kārṣīrityarthaḥ ॥

kurvanneva nirvartayanneva iha karmāṇi agnihotrādīni jijīviṣet jīvitumicchet śataṁ śatasaṅkhyākāḥ samāḥ saṁvatsarān । tāvaddhi puruṣasya paramāyurnirūpitam । tathā ca prāptānuvādena yajjijīviṣecchataṁ varṣāṇi tatkurvanneva karmāṇītyetadvidhīyate । evam evaṁprakāre tvayi jijīviṣati nare naramātrābhimānini itaḥ etasmādagnihotrādīni karmāṇi kurvato vartamānātprakārāt anyathā prakārāntaraṁ nāsti, yena prakāreṇāśubhaṁ karma na lipyate ; karmaṇā na lipyasa ityarthaḥ । ataḥ śāstravihitāni karmāṇyagnihotrādīni kurvanneva jijīviṣet ॥

kathaṁ punaridamavagamyate — pūrveṇa mantreṇa saṁnyāsino jñānaniṣṭhoktā, dvitīyena tadaśaktasya karmaniṣṭheti ? ucyate — jñānakarmaṇorvirodhaṁ parvatavadakampyaṁ yathoktaṁ na smarasi kim ? ihāpyuktam — yo hi jijīviṣetsa karmāṇi kurvanneva iti ; ‘īśā vāsyamidaṁ sarvam’, ‘tena tyaktena bhuñjīthāḥ mā gṛdhaḥ kasya sviddhanam’ iti ca । ‘na jīvite maraṇe vā gṛdhiṁ kurvītāraṇyamiyāt iti padaṁ tato na punareyāt’ ( ? ) iti ca saṁnyāsaśāsanāt । ubhayoḥ phalabhedaṁ ca vakṣyati । ‘imau dvāveva panthānāvanuniṣkrāntatarau bhavataḥ kriyāpathaścaiva purastātsaṁnyāsaśca’ ( ? ) ; tayoḥ saṁnyāsa evātirecayati — ‘nyāsa evātyarecayat’ (tai. nārā. 78) iti taittirīyake । ‘dvāvimāvatha panthānau yatra vedāḥ pratiṣṭhitāḥ । pravṛttilakṣaṇo dharmo nivṛttiśca vibhāṣitaḥ’ (mo. dha. 241 । 6) ityādi putrāya vicārya niścitamuktaṁ vyāsena vedācāryeṇa bhagavatā । vibhāgaṁ cānayoḥ pradarśayiṣyāmaḥ ॥

asuryāḥ paramātmabhāvamadvayamapekṣya devādayo'pyasurāḥ । teṣāṁ ca svabhūtā lokā asuryāḥ nāma । nāmaśabdo'narthako nipātaḥ । te lokāḥ karmaphalāni lokyante dṛśyante bhujyanta iti janmāni । andhena adarśanātmakenājñānena tamasā āvṛtāḥ ācchāditāḥ । tān sthāvarāntān , pretya tyaktvemaṁ deham abhigacchanti yathākarma yathāśrutam । ye ke ca ātmahanaḥ ātmānaṁ ghnantītyātmahanaḥ । ke ? te janāḥ ye'vidvāṁsaḥ । kathaṁ te ātmānaṁ nityaṁ hiṁsanti ? avidyādoṣeṇa vidyamānasyātmanastiraskaraṇāt । vidyamānasyātmano yatkāryaṁ phalamajarāmaratvādisaṁvedanādilakṣaṇam , tat hatasyeva tirobhūtaṁ bhavatīti prākṛtā avidvāṁso janā ātmahana ityucyante । tena hyātmahananadoṣeṇa saṁsaranti te ॥

anejat na ejat । ‘ejṛ kampane’, kampanaṁ calanaṁ svāvasthāpracyutiḥ, tadvarjitam , sarvadā ekarūpamityarthaḥ । tacca ekaṁ sarvabhūteṣu । manasaḥ saṅkalpādilakṣaṇāt javīyo javavattaram । kathaṁ viruddhamucyate — dhruvaṁ niścalamidam , manaso javīya iti ca ? naiṣa doṣaḥ, nirupādhyupādhimattvenopapatteḥ । tatra nirupādhikena svena rūpeṇocyate — anejadekam iti । manasaḥ antaḥkaraṇasya saṅkalpavikalpalakṣaṇasyopādheranuvartanāt । iha dehasthasya manaso brahmalokādidūrasthasaṅkalpanaṁ kṣaṇamātrādbhavatītyato manaso javiṣṭhatvaṁ lokaprasiddham । tasminmanasi brahmalokādīn drutaṁ gacchati sati, prathamaprāpta ivātmacaitanyābhāso gṛhyate । ataḥ manaso javīyaḥ ityāha । nainaddevāḥ, dyotanāddevāḥ cakṣurādīnīndriyāṇi, enat prakṛtamātmatattvaṁ nāpnuvan na prāptavantaḥ । tebhyo mano javīyaḥ । manovyāpāravyavahitatvādābhāsamātramapyātmano naiva devānāṁ viṣayībhavati ; yasmājjavanānmanaso'pi pūrvamarṣat pūrvameva gatam , vyomavadvyāpitvāt । sarvavyāpi tadātmatattvaṁ sarvasaṁsāradharmavarjitaṁ svena nirupādhikena svarūpeṇāvikriyameva sat , upādhikṛtāḥ sarvāḥ saṁsāravikriyā anubhavatīvāvivekināṁ mūḍhānāmanekamiva ca pratidehaṁ pratyavabhāsata ityetadāha — tat dhāvataḥ drutaṁ gacchataḥ anyān ātmavilakṣaṇānmanovāgindriyaprabhṛtīn atyeti atītya gacchatīva । ivārthaṁ svayameva darśayati — tiṣṭhaditi, svayamavikriyameva sadityarthaḥ । tasmin ātmatattve sati nityacaitanyasvabhāve, mātariśvā mātari antarikṣe śvayati gacchatīti mātariśvā vāyuḥ sarvaprāṇabhṛtkriyātmakaḥ, yadāśrayāṇi kāryakaraṇajātāni yasminnotāni protāni ca, yatsūtrasaṁjñakaṁ sarvasya jagato vidhārayitṛ, sa mātariśvā, apaḥ karmāṇi prāṇināṁ ceṣṭālakṣaṇāni agnyādityaparjanyādīnāṁ jvalanadahanaprakāśābhivarṣaṇādilakṣaṇāni, dadhāti vibhajatītyarthaḥ, dhārayatīti vā ; ‘bhīṣāsmādvātaḥ pavate’ ityādiśrutibhyaḥ । sarvā hi kāryakaraṇavikriyā nityacaitanyātmasvarūpe sarvāspadabhūte satyeva bhavantītyarthaḥ ॥

tat ātmatattvaṁ yatprakṛtam ejati calati tadeva ca naijati svato naiva calati, svataḥ acalameva sat calatīvetyarthaḥ । kiñca, taddūre varṣakoṭiśatairapyaviduṣāmaprāpyatvāddūra iva । tadu antike samīpe atyantameva viduṣām , ātmatvāt na kevalaṁ dūre, antike ca । tat antaḥ abhyantare asya sarvasya, ‘ya ātmā sarvāntaraḥ’ iti śruteḥ, asya sarvasya jagato nāmarūpakriyātmakasya । tat u sarvasya asya bāhyataḥ ; vyāpitvādākāśavanniratiśayasūkṣmatvādantaḥ ; ‘prajñānaghana eva’ (bṛ. u. 4 । 5 । 13) iti śāsanānnirantaraṁ ca ॥

yastu parivrāṭ mumukṣuḥ sarvāṇi bhūtāni avyaktādīni sthāvarāntāni ātmanyeva anupaśyati, ātmavyatiriktāni na paśyatītyarthaḥ । sarvabhūteṣu teṣveva ca ātmānaṁ teṣāmapi bhūtānāṁ svamātmānamātmatvena — yathāsya dehasya kāryakaraṇasaṅghātasyātmā ahaṁ sarvapratyayasākṣibhūtaścetayitā kevalo nirguṇo'nenaiva svarūpeṇāvyaktādīnāṁ sthāvarāntānāmahamevātmeti sarvabhūteṣu cātmānaṁ nirviśeṣaṁ yastvanupaśyati, saḥ tataḥ tasmādeva darśanāt na vijugupsate vijugupsāṁ ghṛṇāṁ na karoti । prāptasyaivānuvādo'yam । sarvā hi ghṛṇā ātmano'nyadduṣṭaṁ paśyato bhavati ; ātmānamevātyantaviśuddhaṁ nirantaraṁ paśyato na ghṛṇānimittamarthāntaramastīti prāptameva — tato na vijugupsata iti ॥

yasminsarvāṇi bhūtāni yasmin kāle yathoktātmani vā, tānyeva bhūtāni sarvāṇi paramārthātmadarśanāt ātmaivābhūt ātmaiva saṁvṛttaḥ paramārthavastu vijānataḥ, tatra tasminkāle tatrātmani vā, ko mohaḥ kaḥ śokaḥ । śokaśca mohaśca kāmakarmabījamajānato bhavati, na tvātmaikatvaṁ viśuddhaṁ gaganopamaṁ paśyataḥ । ko mohaḥ kaḥ śoka iti śokamohayoravidyākāryayorākṣepeṇāsambhavaprakāśanāt sakāraṇasya saṁsārasyātyantamevocchedaḥ pradarśito bhavati ॥

sa paryagāt , saḥ yathokta ātmā paryagāt pari samantāt agāt gatavān , ākāśavadvyāpītyarthaḥ । śukraṁ śubhraṁ jyotiṣmat dīptimānityarthaḥ । akāyam aśarīraṁ liṅgaśarīravarjita ityarthaḥ । avraṇam akṣatam । asnāviram snāvāḥ sirā yasminna vidyanta ityasnāviram । avraṇamasnāviramityetābhyāṁ sthūlaśarīrapratiṣedhaḥ । śuddhaṁ nirmalamavidyāmalarahitamiti kāraṇaśarīrapratiṣedhaḥ । apāpaviddhaṁ dharmādharmādipāpavarjitam । śukramityādīni vacāṁsi puṁliṅgatvena pariṇeyāni, sa paryagāt ityupakramya kavirmanīṣī ityādinā puṁliṅgatvenopasaṁhārāt । kaviḥ krāntadarśī sarvadṛk , ‘nānyo'to'sti draṣṭā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādiśruteḥ । manīṣī manasa īṣitā, sarvajña īśvara ityarthaḥ । paribhūḥ sarveṣāṁ pari upari bhavatīti paribhūḥ । svayambhūḥ svayameva bhavatīti, yeṣāmupari bhavati yaścopari bhavati sa sarvaḥ svayameva bhavatīti svayambhūḥ । sa nityamukta īśvaraḥ yāthātathyataḥ sarvajñatvāt yathātathābhāvo yāthātathyaṁ tasmāt yathābhūtakarmaphalasādhanataḥ arthān kartavyapadārthān vyadadhāt vihitavān , yathānurūpaṁ vyabhajadityarthaḥ । śāśvatībhyaḥ nityābhyaḥ samābhyaḥ saṁvatsarākhyebhyaḥ prajāpatibhya ityarthaḥ ॥

andhaṁ tamaḥ adarśanātmakaṁ tamaḥ praviśanti । ke ? ye avidyām , vidyāyā anyā avidyā karmetyarthaḥ, karmaṇo vidyāvirodhitvāt , tāmavidyāmagnihotrādilakṣaṇāmeva kevalām upāsate tatparāḥ santo'nutiṣṭhantītyabhiprāyaḥ । tataḥ tasmādandhātmakāttamasaḥ bhūya iva bahutarameva te tamaḥ praviśanti । ke ? karma hitvā ye u ye tu vidyāyāmeva devatājñāne eva ratāḥ abhiratāḥ ॥

anyat pṛthageva vidyayā kriyate phalamiti āhuḥ vadanti, anyadāhuravidyayā karmaṇā kriyate phalamiti । tathoktam — ‘karmaṇā pitṛlokaḥ, vidyayā devalokaḥ’ (bṛ. u. 1 । 5 । 16) iti । iti evaṁ śuśruma śrutavanto vayaṁ dhīrāṇāṁ dhīmatāṁ vacanam । ye ācāryā naḥ asmabhyaṁ tat karma ca jñānaṁ ca vicacakṣire vyākhyātavantaḥ, teṣāmayamāgamaḥ pāramparyāgata ityarthaḥ ॥

vidyāṁ ca avidyāṁ ca devatājñānaṁ karma cetyarthaḥ । yastat etadubhayaṁ saha ekena puruṣeṇa anuṣṭheyaṁ veda tasyaivaṁ samuccayakāriṇa ekaikapuruṣārthasambandhaḥ krameṇa syādityucyate — avidyayā karmaṇā agnihotrādinā mṛtyum , svābhāvikaṁ karma jñānaṁ ca mṛtyuśabdavācyam , tadubhayaṁ tīrtvā atikramya vidyayā devatājñānena amṛtaṁ devatātmabhāvam aśnute prāpnoti । taddhyamṛtamucyate, yaddevatātmagamanam ॥

andhaṁ tamaḥ praviśanti ye asambhūtim , sambhavanaṁ sambhūtiḥ sā yasya kāryasya sā sambhūtiḥ tasyā anyā asambhūtiḥ prakṛtiḥ kāraṇam avyākṛtākhyam , tāmasambhūtimavyākṛtākhyāṁ prakṛtiṁ kāraṇamavidyāṁ kāmakarmabījabhūtāmadarśanātmikām upāsate ye te tadanurūpamevāndhaṁ tamaḥ adarśanātmakaṁ praviśanti । tataḥ tasmādapi bhūyo bahutaramiva tamaḥ te praviśanti ye u sambhūtyāṁ kāryabrahmaṇi hiraṇyagarbhākhye ratāḥ ॥

anyadeva pṛthageva āhuḥ phalaṁ sambhavāt sambhūteḥ kāryabrahmopāsanāt aṇimādyaiśvaryalakṣaṇam ākhyātavanta ityarthaḥ । tathā ca anyadāhurasambhavāt asambhūteḥ avyākṛtāt avyākṛtopāsanāt yaduktam ‘andhaṁ tamaḥ praviśanti’ (ī. u. 9) iti, prakṛtilaya iti ca paurāṇikairucyate । iti evaṁ śuśruma dhīrāṇāṁ vacanaṁ ye nastadvicacakṣire vyākṛtāvyākṛtopāsanaphalaṁ vyākhyātavanta ityarthaḥ ॥

sambhūtiṁ ca vināśaṁ ca yastadvedobhayaṁ saha, vināśena, vināśo dharmo yasya kāryasya sa tena dharmiṇā abhedenocyate ‘vināśaḥ’ iti । tena tadupāsanenānaiśvaryamadharmakāmādidoṣajātaṁ ca mṛtyuṁ tīrtvā, hiraṇyagarbhopāsanena hyaṇimādiprāptiḥ phalam , tenānaiśvaryādimṛtyumatītya, asambhūtyā avyākṛtopāsanayā amṛtaṁ prakṛtilayalakṣaṇam aśnute । ‘sambhūtiṁ ca vināśaṁ ca’ ityatrāvarṇalopena nirdeśo draṣṭavyaḥ, prakṛtilayaphalaśrutyanurodhāt ॥

hiraṇmayena pātreṇa hiraṇmayamiva hiraṇmayam , jyotirmayamityetat , tena pātreṇeva apidhānabhūtena satyasya ādityamaṇḍalasthasya brahmaṇaḥ apihitam ācchāditaṁ mukhaṁ dvāram ; tat tvaṁ he pūṣan apāvṛṇu apasāraya satyadharmāya tava satyasyopāsanātsatyaṁ dharmo yasya mama so'haṁ satyadharmā tasmai mahyam ; athavā, yathābhūtasya dharmasyānuṣṭhātre, dṛṣṭaye tava satyātmana upalabdhaye ॥

he pūṣan jagataḥ poṣaṇātpūṣā raviḥ । tathā eka eva ṛṣati gacchatītyekarṣiḥ he ekarṣe । tathā sarvasya saṁyamanādyamaḥ he yama । tathā raśmīnāṁ prāṇānāṁ rasānāṁ ca svīkaraṇātsūryaḥ he sūrya । prajāpaterapatyaṁ prājāpatyaḥ he prājāpatya । vyūha vigamaya raśmīn svān । samūha ekīkuru upasaṁhara tejaḥ tāvakaṁ jyotiḥ । yat te tava rūpaṁ kalyāṇatamam atyantaśobhanam , tat te tavātmanaḥ prasādāt paśyāmi । kiñca, ahaṁ na tu tvāṁ bhṛtyavadyāce yo'sau ādityamaṇḍalasthaḥ asau vyāhṛtyavayavaḥ puruṣaḥ puruṣākāratvāt , pūrṇaṁ vānena prāṇabuddhyātmanā jagatsamastamiti puruṣaḥ ; puri śayanādvā puruṣaḥ । so'ham asmi bhavāmi ॥

athedānīṁ mama mariṣyato vāyuḥ prāṇaḥ adhyātmaparicchedaṁ hitvā adhidaivatātmānaṁ sarvātmakam anilam amṛtaṁ sūtrātmānaṁ pratipadyatāmiti vākyaśeṣaḥ । liṅgaṁ cedaṁ jñānakarmasaṁskṛtamutkrāmatviti draṣṭavyam , mārgayācanasāmarthyāt । atha idaṁ śarīramagnau hutaṁ bhasmāntaṁ bhasmāvaśeṣaṁ bhūyāt । omiti yathopāsanam ompratīkātmakatvātsatyātmakamagnyākhyaṁ brahmābhedenocyate । he krato saṅkalpātmaka smara yanmama smartavyaṁ tasya kālo'yaṁ pratyupasthitaḥ, ataḥ smara etāvantaṁ kālaṁ bhāvitaṁ kṛtam agne smara yanmayā bālyaprabhṛtyanuṣṭhitaṁ karma tacca smara । krato smara kṛtaṁ smara iti punarvacanamādarārtham ॥

he agne naya gamaya supathā śobhanena mārgeṇa । supatheti viśeṣaṇaṁ dakṣiṇamārganivṛttyartham । nirviṇṇo'haṁ dakṣiṇena mārgeṇa gatāgatalakṣaṇena ; ato yāce tvāṁ punaḥ punaḥ gamanāgamanavarjitena śobhanena pathā naya । rāye dhanāya, karmaphalabhogāyetyarthaḥ । asmān yathoktadharmaphalaviśiṣṭān viśvāni sarvāṇi he deva vayunāni karmāṇi, prajñānāni vā vidvān jānan । kiñca, yuyodhi viyojaya vināśaya asmat asmattaḥ juhurāṇaṁ kuṭilaṁ vañcanātmakam enaḥ pāpam । tato vayaṁ viśuddhāḥ santaḥ iṣṭaṁ prāpsyāma ityabhiprāyaḥ । kintu vayamidānīṁ te na śaknumaḥ paricaryāṁ kartum ; bhūyiṣṭhāṁ bahutarāṁ te tubhyaṁ namauktiṁ namaskāravacanaṁ vidhema namaskāreṇa paricarema ityarthaḥ ॥