śrīmacchaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitam

chāndogyopaniṣadbhāṣyam

-->
‘omityetadakṣaram’ ityādinā sāmāvayavaviṣayamupāsanamanekaphalamupadiṣṭam । anantaraṁ ca stobhākṣaraviṣayamupāsanamuktam — sarvathāpi sāmaikadeśasambaddhameva taditi । athedānīṁ samaste sāmni samastasāmaviṣayāṇyupāsanāni vakṣyāmītyārabhate śrutiḥ । yuktaṁ hi ekadeśopāsanānantaramekadeśiviṣayamupāsanamucyata iti ॥
samastasya khalu sāmna upāsanaꣳ sādhu yatkhalu sādhu tatsāmetyācakṣate yadasādhu tadasāmeti ॥ 1 ॥
samastasya sarvāvayavaviśiṣṭasya pāñcabhaktikasya sāptabhaktikasya ca ityarthaḥ । khalviti vākyālaṅkārārthaḥ । sāmna upāsanaṁ sādhu । samaste sāmni sādhudṛṣṭividhiparatvānna purvopāsananindārthatvaṁ sādhuśabdasya । nanu pūrvatrāvidyamānaṁ sādhutvaṁ samaste sāmnyabhidhīyate । na, ‘sādhu sāmetyupāste’ (chā. u. 2 । 1 । 4) ityupasaṁhārāt । sādhuśabdaḥ śobhanavācī । kathamavagaṁyata iti, āha — yatkhalu loke sādhu śobhanamanavadyaṁ prasiddham , tatsāmetyācakṣate kuśalāḥ । yadasādhu viparītam , tadasāmeti ॥
tadutāpyāhuḥ sāmnainamupāgāditi sādhunainamupāgādityeva tadāhurasāmnainamupāgādityasādhunainamupāgādityeva tadāhuḥ ॥ 2 ॥
tat tatraiva sādhvasādhuvivekakaraṇe utāpyāhuḥ — sāmnā enaṁ rājānaṁ sāmantaṁ ca upāgāt
upagatavān ; ko'sau ? yataḥ asādhutvaprāptyāśaṅkā sa ityabhiprāyaḥ ; śobhanābhiprāyeṇa sādhunā enamupāgāt ityeva tat tatra āhuḥ laukikāḥ bandhanādyasādhukāryamapaśyantaḥ । yatra punarviparyayeṇa bandhanādyasādhukāryaṁ paśyanti, tatra asāmnā enamupāgāditi asādhunainamupāgādityeva tadāhuḥ ॥
athotāpyāhuḥ sāma no bateti yatsādhu bhavati sādhu batetyeva tadāhurasāma no bateti yadasādhu bhavatyasādhu batetyeva tadāhuḥ ॥ 3 ॥
athotāpyāhuḥ svasaṁvedyaṁ sāma naḥ asmākaṁ bateti anukampayantaḥ saṁvṛttamityāhuḥ ; etattairuktaṁ bhavati, yatsādhu bhavati sādhu batetyeva tadāhuḥ ; viparyaye jāte asāma no bateti ; yadasādhu bhavati asādhu batetyeva tadāhuḥ ; tasmātsāmasādhuśabdayorekārthatvaṁ siddham ॥
sa ya etadevaṁ vidvānsādhu sāmetyupāste'bhyāśo ha yadenaꣳ sādhavo dharmā ā ca gaccheyurupa ca nameyuḥ ॥ 4 ॥
ataḥ sa yaḥ kaścitsādhu sāmeti sādhuguṇavatsāmetyupāste samastaṁ sāma sādhuguṇavadvidvān , tasyaitatphalam abhyāśo ha kṣipraṁ ha, yat iti kriyāviśeṣaṇārtham , enam upāsakaṁ sādhavaḥ śobhanāḥ dharmāḥ śrutismṛtyaviruddhāḥ ā ca gaccheyuḥ āgaccheyuśca ; na kevalamāgaccheyuḥ, upa ca nameyuḥ upanameyuśca, bhogyatvenopatiṣṭheyurityarthaḥ ॥
iti prathamakhaṇḍabhāṣyam ॥
lokeṣu pañcavidhaꣳ sāmopāsīta pṛthivī hiṅkāraḥ । agniḥ prastāvo'ntarikṣamudgītha ādityaḥ pratihāro dyaurnidhanamityūrdhveṣu ॥ 1 ॥
kāni punastāni sādhudṛṣṭiviśiṣṭāni samastāni sāmānyupāsyānīti, imāni tānyucyante — lokeṣu pañcavidham ityādīni । nanu lokādidṛṣṭyā tānyupāsyāni sādhudṛṣṭyā ca iti viruddham ; na, sādhvarthasya lokādikāryeṣukāraṇasyānugatatvāt — mṛdādivaddhaṭādivikāreṣu । sādhuśabdavācyo'rtho dharmo brahma vā sarvathāpi lokādikāryeṣvanugatam । ataḥ yathā yatra ghaṭādidṛṣṭiḥ mṛdādidṛṣṭyanugataiva sā, tathā sādhudṛṣṭyanugataiva lokādidṛṣṭiḥ — dharmādikāryatvāllokādīnām । yadyapi kāraṇatvamaviśiṣṭaṁ brahmadharmayoḥ, tathāpi dharma eva sādhuśabdavācya iti yuktam , sādhukārī sādhurbhavati iti dharmaviṣaye sādhuśabdaprayogāt । nanu lokādikāryeṣu kāraṇasyānugatatvādarthaprāptaiva taddṛṣṭiriti ‘sādhu sāmetyupāste’ (chā. u. 2 । 1 । 4) iti na vaktavyam ; na, śāstragamyatvāttaddṛṣṭeḥ ; sarvatra hi śāstraprāpitā eva dharmā upāsyāḥ, na vidyamānā apyaśāstrīyāḥ ॥
lokeṣu pṛthivyādiṣu pañcavidhaṁ pañcabhaktibhedena pañcaprakāraṁ sādhu samastaṁ sāmopāsīta । katham ? pṛthivī hiṅkāraḥ । lokeṣviti yā saptamī, tāṁ prathamātvena vipariṇamayya pṛthivīdṛṣṭyā hiṅkāre pṛthivī hiṅkāra ityupāsīta । vyatyasya vā saptamīśrutiṁ lokaviṣayāṁ hiṅkārādiṣu pṛthivyādidṛṣṭiṁ kṛtvopāsīta । tatra pṛthivī hiṅkāraḥ, prāthamyasāmānyāt । agniḥ prastāvaḥ । agnau hi karmāṇi prastūyante । prastāvaśca bhaktiḥ । antarikṣamudgīthaḥ । antarikṣaṁ hi gaganam । gakāraviśiṣṭaścodgīthaḥ । ādityaḥ pratihāraḥ, pratiprāṇyabhimukhatvānmāṁ prati māṁ pratīti । dyaurnidhanam । divi nidhīyante hi ito gatā ityūrdhveṣūrdhvagateṣu lokadṛṣṭyā sāmopāsanam ॥
athāvṛtteṣu dyaurhiṅkāra ādityaḥ prastāvo'ntarikṣamudgītho'gniḥ pratihāraḥ pṛthivī nidhanam ॥ 2 ॥
atha āvṛtteṣu avāṅmukheṣu pañcavidhamucyate sāmopāsanam । gatyāgativiśiṣṭā hi lokāḥ । yathā te, tathādṛṣṭyaiva sāmopāsanaṁ vidhīyate yataḥ, ata āvṛtteṣu lokeṣu । dyaurhiṅkāraḥ, prāthamyāt । ādityaḥ prastāvaḥ, udite hyāditye prastūyante karmāṇi prāṇinām । antarikṣamudgīthaḥ pūrvavat । agniḥ pratihāraḥ, prāṇibhiḥ pratiharaṇādagneḥ । pṛthivī nidhanam , tata āgatānāmiha nidhanāt ॥
kalpante hāsmai lokā ūrdhvāścāvṛttāśca ya etadevaṁ vidvāṁllokeṣu pañcavidhaṁ sāmopāste ॥ 3 ॥
upāsanaphalaṁ — kalpante samarthā bhavanti ha asmai lokā ūrdhvāśca āvṛttāśca, gatyāgativiśiṣṭā bhogyatvena vyavatiṣṭhanta ityarthaḥ । ya etadevaṁ vidvān lokeṣu pañcavidhaṁ samastaṁ sādhu sāmetyupāste iti sarvatra yojanā pañcavidhe saptavidhe ca ॥
iti dvitīyakhaṇḍabhāṣyam ॥
vṛṣṭau pañcavidhaṁ sāmopāsīta purovāto hiṅkāro megho jāyate sa prastāvo varṣati sa udgītho vidyotate stanayati sa pratihāra udgṛhṇāti tannidhanam ॥ 1 ॥
vṛṣṭau pañcavidhaṁ sāma upāsīta । lokasthiteḥ vṛṣṭinimittatvādānantaryam । purovāto hiṅkāraḥ । purovātādyudgrahaṇāntā hi vṛṣṭiḥ, yathā sāma hiṅkārādinidhanāntam ; ataḥ purovāto hiṅkāraḥ, prāthamyāt । megho jāyate sa prastāvaḥ ; prāvṛṣi meghajanane vṛṣṭeḥ prastāva iti hi prasiddhiḥ ; varṣati sa udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; vidyotate stanayati sa pratihāraḥ, pratihṛtatvāt ; udgṛhṇāti tat nidhanam , samāptisāmānyāt ॥
varṣati hāsmai varṣayati ha ya etadevaṁ vidvānvṛṣṭau pañcavidhaṁ sāmopāste ॥ 2 ॥
phalamupāsanasya — varṣati ha asmai icchātaḥ । tathā varṣayati ha asatyāmapi vṛṣṭau । ya etadityādi pūrvavat ॥
iti tṛtīyakhaṇḍabhāṣyam ॥
sarvāsvapsu pañcavidhaꣳ sāmopāsīta megho yatsamplavate sa hiṅkāro yadvarṣati sa prastāvo yāḥ prācyaḥ syandante sa udgītho yāḥ pratīcyaḥ sa pratihāraḥ samudro nidhanam ॥ 1 ॥
sarvāsvapsu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । vṛṣṭipūrvakatvātsarvāsāmapāmānantaryam । megho yatsamplavate ekībhāvenetaretaraṁ ghanībhavati meghaḥ yadā unnataḥ, tadā samplavate ityucyate, tadā apāmārabhbhaḥ sa hiṅkāraḥ ; yadvarṣati sa prastāvaḥ ; āpaḥ sarvato vyāptuṁ prastutāḥ । yāḥ prācyaḥ syandante sa udgīthaḥ, śrauṣṭhyāt ; yāḥ pratīcyaḥ sa pratihāraḥ, pratiśabdasāmānyāt ; samudro nidhanam , tannidhanatvādapām ॥
na hāpsu paॆtyapsumānbhavati ya etadevaṁ vidvānsarvāsvapsu pañcavidhaꣳ sāmopāste ॥ 2 ॥
na ha apsu praitiṁ । necchati cet । apsumān aṁmānbhavati phalam ॥
iti caturthakhaṇḍabhāṣyam ॥
ṛtuṣu pañcavidhaꣳ sāmopāsīta vasanto hiṅkāro grīṣmaḥ prastāvo varṣā udgīthaḥ śaratpratihāro hemanto nidhanam ॥ 1 ॥
ṛtuṣu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । ṛtuvyavasthāyā yathoktāmbunimittatvādānantaryam । vasanto hiṅkāraḥ, prāthamyāt ; grīṣmaḥ prastāvaḥ ; yavādisaṅgrahaḥ prastūyate hi prāvṛḍartham ; varṣā udgīthaḥ, prādhānyāt ; śarat pratihāraḥ, rogiṇāṁ mṛtānāṁ ca pratiharaṇāt ; hemanto nidhanam , nivāte nidhanātprāṇinām ॥
kalpante hāsmā ṝtava ṝtumānbhavati ya etadevaṁ vidvānṛtuṣu pañcavidhaꣳ sāmopāste ॥ 2 ॥
phalam — kalpante ha ṛtuvyavasthānurūpaṁ bhogyatvenāsmai upāsakāya ṛtavaḥ । ṛtumān ārtavairbhogaiśca sampanno bhavatītyarthaḥ ॥
iti pañcamakhaṇḍabhāṣyam ॥
paśuṣu pañcavidhaꣳ sāmopāsītājā hiṅkāro'vayaḥ prastāvo gāva udgītho'śvāḥ pratihāraḥ puruṣo nidhanam ॥ 1 ॥
paśuṣu pañcavidhaṁ sāma upāsīta । saṁyagvṛtteṣvṛtuṣu paśavyaḥ kāla ityānantaryam । ajā hiṅkāraḥ, prādhānyāt , prāthamyādvā — ‘ajaḥ paśūnāṁ prathamaḥ’ ( ? ) iti śruteḥ ; avayaḥ prastāvaḥ, sāhacaryadarśanādajāvīnām ; gāva udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; aśvāḥ pratihāraḥ, pratihāraṇātpuruṣāṇām ; puruṣo nidhanam , puruṣāśrayatvātpaśūnām ॥
bhavanti hāsya paśavaḥ paśumānbhavati ya etadevaṁ vidvānpaśuṣu pañcavidhaꣳ sāmopāste ॥ 2 ॥
phalam — bhavanti ha asya paśavaḥ paśumānbhavati, paśuphalaiśca bhogatyāgādibhiryujyata ityarthaḥ ॥
iti ṣaṣṭhakhaṇḍabhāṣyam ॥
prāṇeṣu pañcavidhaṁ parovarīyaḥ sāmopāsīta prāṇo hiṅkāro vākprastāvaścakṣurudgīthaḥ śrotraṁ pratihāro mano nidhanaṁ parovarīyāṁsi vā etāni ॥ 1 ॥
prāṇeṣu pañcavidhaṁ parovarīyaḥ sāma upāsīta, paraṁ paraṁ varīyastvaguṇavatprāṇadṛṣṭiviśiṣṭaṁ sāmopāsītetyarthaḥ । prāṇo hiṅkāraḥ, uttarottaravarīyasāṁ prāthamyāt ; vāk prastāvaḥ, vācā hi prastūyate sarvam , vāgvarīyasī prāṇāt — aprāptamapyucyate vācā, prāptasyaiva tu gandhasya grāhakaḥ prāṇaḥ ; cakṣurudgīthaḥ, vāco bahutaraviṣayaṁ prakāśayati cakṣuḥ, ato varīyo vācaḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt ; śrotraṁ pratihāraḥ, pratihṛtatvāt ; varīyaścakṣuṣaḥ, sarvataḥ śravaṇāt ; mano nidhanam , manasi hi nidhīyante puruṣasya bhogyatvena sarvendriyāhṛtā viṣayāḥ ; varīyastvaṁ ca śrotrānmanasaḥ, sarvendriyaviṣayavyāpakatvāt ; atīndriyaviṣayo'pi manaso gocara eveti । yathoktahetubhyaḥ parovarīyāṁsi prāṇādīni vai etāni ॥
parovarīyo hāsya bhavati parovarīyaso ha lokāñjayati ya etadevaṁ vidvānprāṇeṣu pañcavidhaṁ parovarīyaḥ sāmopāsta iti tu pañcavidhasya ॥ 2 ॥
etaddṛṣṭyā viśiṣṭaṁ yaḥ parovarīyaḥ sāma upāste, parovarīyo ha asya jīvanaṁ bhavatītyuktārtham । iti tu pañcavidhasya sāmna upāsanamuktamiti saptavidhe vakṣyamāṇaviṣaye buddhisamādhānārtham । nirapekṣo hi pañcavidhe, vakṣyamāṇe buddhiṁ samādhitsati ॥
iti saptamakhaṇḍabhāṣyam ॥
atha saptavidhasya vāci saptavidhaꣳ sāmopāsīta yatkiñca vāco humiti sa hiṅkāro yutpreti sa prastāvo yadeti sa ādiḥ ॥ 1 ॥
atha anantaraṁ saptavidhasya samastasya sāmna upāsanaṁ sādhvidamārabhyate । vāci iti saptamī pūrvavat , vāgdṛṣṭiviśiṣṭaṁ saptavidhaṁ sāmopāsītetyarthaḥ । yatkiñca vācaḥ śabdasya humiti yo viśeṣaḥ sa hiṅkāraḥ, hakārasāmānyāt । yatpreti śabdarūpaṁ sa prastāvaḥ, pra - sāmānyāt । yat ā iti sa ādiḥ, ākārasāmānyāt । ādirityoṅkāraḥ, sarvāditvāt ॥
yaduditi sa udgītho yatpratīti sa pratihāro yadupeti sa upadravo yannīti tannidhanam ॥ 2 ॥
yaduditi sa udgīthaḥ, utpūrvatvādudgīthasya ; yatpratīti sa pratihāraḥ, pratisāmānyāt ; yadupeti sa upadravaḥ, upopakramatvādupadravasya ; yannīti tannidhanam , ni - śabdasāmānyāt ॥
dugdhe'smai vāgdohaṁ yo vāco doho'nnavānannādo bhavati ya etadevaṁ vidvānvāci saptavidhaꣳ sāmopāste ॥ 3 ॥
dugdhe'smai ityādyuktārtham ॥
iti aṣṭamakhaṇḍabhāṣyam ॥
atha khalvamumādityaꣳ saptavidhaꣳ sāmopāsīta sarvadā samastena sāma māṁ prati māṁ pratīti sarveṇa samastena sāma ॥ 1 ॥
avayavamātre sāmnyādityadṛṣṭiḥ pañcavidheṣūktā prathame cādhyāye । atha idānīṁ khalu amumādityaṁ samaste sāmnyavayavavibhāgaśo'dhyasya saptavidhaṁ sāmopāsīta । kathaṁ punaḥ sāmatvamādityasyeti, ucyate — udgīthatve hetuvadādityasya sāmatve hetuḥ । ko'sau ? sarvadā samaḥ vṛddhikṣayābhāvāt ; tena hetunā sāma ādityaḥ । māṁ prati māṁ pratīti tulyāṁ buddhimutpādayati ; ataḥ sarveṇa samaḥ ; ataḥ sāma, samatvādityarthaḥ । udgīthabhaktisāmānyavacanādeva lokādiṣūktasāmānyāt hiṅkārāditvaṁ gamyata iti hiṅkārāditve kāraṇaṁ noktam । sāmatve punaḥ savituranuktaṁ kāraṇaṁ na subodhamiti samatvamuktam ॥
tasminnimāni sarvāṇi bhūtānyanvāyattānīti vidyāttasya yatpurodayātsa hiṅkārastadasya paśavo'nvāyattāstasmātte hiṁ kurvanti hiṅkārabhājino hyetasya sāmnaḥ ॥ 2 ॥
tasmin āditye avayavavibhāgaśaḥ imāni vakṣyamāṇāni sarvāṇi bhūtāni anvāyattāni anugatānyādityamupajīvyatvena iti vidyāt । katham ? tasya ādityasya yatpurodayāt dharmarūpam , sa hiṅkāraḥ bhaktiḥ ; tatredaṁ sāmānyam , yattasya hiṅkārabhaktirūpam । tadasyādityasya sāmnaḥ paśavaḥ gavādayaḥ anvāyattāḥ anugatāḥ tadbhaktirūpamupajīvantītyarthaḥ । yasmādevam , tasmātte hiṁ kurvanti paśavaḥ prāgudayāt । tasmāddhiṅkārabhājino hi etasya ādityākhyasya sāmnaḥ, tadbhaktibhajanaśīlatvāddhi ta evaṁ vartante ॥
atha yatprathamodite sa prastāvastadasya manuṣyā anvāyattāstasmātte prastutikāmāḥ praśaṁsākāmāḥ prastāvabhājino hyetasya sāmnaḥ ॥ 3 ॥
atha yatprathamodite savitṛrūpam , tadasya ādityākhyasya sāmnaḥ sa prastāvaḥ ; tadasya manuṣyā anvāyattāḥ pūrvavat । tasmātte prastutiṁ praśaṁsāṁ kāmayante, yasmātprastāvabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥
atha yatsaṅgavavelāyāꣳ sa ādistadasya vayāṁ syanvāyattāni tasmāttānyantarikṣe'nārambaṇānyādāyātmānaṁ paripatantyādibhājīni hyetasya sāmnaḥ ॥ 4 ॥
atha yat saṅgavavelāyāṁ gavāṁ raśmīnāṁ saṅgamanaṁ saṅgavo yasyāṁ velāyām , gavāṁ vā vatsaiḥ sahaḥ, sā saṅgavavelā tasminkāle yatsāvitraṁ rūpam , sa ādiḥ bhaktiviśeṣaḥ oṅkāraḥ ।
tadasya vayāṁsi pakṣiṇo'nvāyattāni । yata evam , tasmāt tāni vayāṁsi antarikṣe anārambaṇāni anālambanāni, ātmānamādāya ātmānameva ālambanatvena gṛhītvā, paripatanti gacchanti ; ata ākārasāmānyādādibhaktibhājīni hi etasya sāmnaḥ ॥
atha yatsampratimadhyandine sa udgīthastadasya devā anvāyattāstasmātte sattamāḥ prājāpatyānāmudgīthabhājino hyetasya sāmnaḥ ॥ 5 ॥
atha yat sampratimadhyandine ṛjumadhyandine ityarthaḥ, sa udgīthabhaktiḥ, tadasya devā anvāyattāḥ, dyotanātiśayāttatkāle । tasmātte sattamāḥ viśiṣṭatamāḥ prājāpatyānāṁ prajāpatyapatyānām , udgīthabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥
atha yadūrdhvaṁ madhyandinātprāgaparāhṇātsa pratihārastadasya garbhā anvāyattāstasmātte pratihṛtānāvapadyante pratihārabhājino hyetasya sāmnaḥ ॥ 6 ॥
atha yadūrdhvaṁ madhyandināt prāgaparāhṇāt yadrūpaṁ savituḥ, sa pratihāraḥ ; tadasya garbhā anvāyattāḥ । ataḥ te savituḥ pratihārabhaktirūpeṇordhvaṁ pratihṛtāḥ santaḥ nāvapadyante nādhaḥ patanti, taddvāre satyapītyarthaḥ । yataḥ pratihārabhājino hi etasya sāmno garbhāḥ ॥
atha yadūrdhvamaparāhṇātprāgastamayātsaupadravastadasyāraṇyā anvāyattāstasmātte puruṣaṁ dṛṣṭvā kakṣaꣳ śvabhramityupadravantyupadravabhājino hyetasya sāmnaḥ ॥ 7 ॥
atha yadūrdhvamaparāhṇāt prāgastamayāt sa upadravaḥ, tadasya āraṇyāḥ paśavaḥ anvāyattāḥ । tasmātte puruṣaṁ dṛṣṭvā bhītāḥ kakṣam araṇyaṁ śvabhraṁ bhayaśūnyamiti upadravanti upagacchanti ; dṛṣṭvopadravaṇāt upadravabhājino hi etasya sāmnaḥ ॥
atha yatprathamāstamite tannidhanaṁ tadasya pitaro'nvāyattāstasmāttānnidadhati nidhanabhājino hyetasya sāmna evaṁ khalvamumādityaṁ saptavidhaꣳ sāmopāste ॥ 8 ॥
atha yat prathamāstamite'darśanaṁ jigamiṣati savitari, tannidhanam , tadasya pitaraḥ anvāyattāḥ ; tasmāttānnidadhati — pitṛpitāmahaprapitāmaharūpeṇa darbheṣu nikṣipanti tān ; tadarthaṁ piṇḍānvā sthāpayanti । nidhanasambandhānnidhanabhājino hi etasya sāmnaḥ pitaraḥ । evamavayavaśaḥ saptadhā vibhaktaṁ khalu amumādityaṁ saptavidhaṁ sāmopāste yaḥ, tasya tadāpattiḥ phalamiti vākyaśeṣaḥ ॥
iti navamakhaṇḍabhāṣyam ॥
mṛtyuḥ ādityaḥ, ahorātrādikālena jagataḥ pramāpayitṛtvāt । tasya atitaraṇāya idaṁ sāmopāsanamupadiśyate —
atha khalvātmasaṁmitamatimṛtyu saptavidhaꣳ sāmopāsīta hiṅkāra iti tryakṣaraṁ prastāva iti tryakṣaraṁ tatsamam ॥ 1 ॥
atha khalu anantaram , ādityamṛtyuviṣayasāmopāsanasya ; ātmasaṁmitaṁ svāvayavatulyatayā mitam , paramātmatulyatayā vā saṁmitam , atimṛtyu, mṛtyujayahetutvāt ; yathā prathame'dhyāye udgīthabhaktināmākṣarāṇi udgītha ityupāsyatvenoktāni, tatheha sāmnaḥ saptavidhabhaktināmākṣarāṇi samāhṛtya tribhistribhiḥ samatayā sāmatvaṁ parikalpya upāsyatvena ucyante । tadupāsanaṁ mṛtyugocarākṣarasaṅkhyāsāmānyena mṛtyuṁ prāpya, tadatiriktākṣareṇa tasya ādityasya mṛtyoratiktamaṇāyaiva saṅkramaṇaṁ kalpayati । atimṛtyu saptavidhaṁ sāma upāsīta, mṛtyumatikrāntamatiriktākṣarasaṅkhyayā ityatimṛtyu sāma । tasya prathamabhaktināmākṣarāṇi hiṅkāra iti ; etat tryakṣaraṁ bhaktināma । prastāva iti ca bhaktestryakṣarameva nāma ; tat pūrveṇa samam ॥
ādiriti dvyakṣaraṁ pratihāra iti caturakṣaraṁ tata ihaikaṁ tatsamam ॥ 2 ॥
ādiriti dvyakṣaram ; saptavidhasya sāmnaḥ saṅkhyāpūraṇe oṅkāraḥ ādirityucyate । pratihāra iti caturakṣaram । tata ihaikamakṣaramavacchidya ādyakṣarayoḥ prakṣipyate ; tena tat samameva bhavati ॥
udgītha iti tryakṣaramupadrava iti caturakṣaraṁ tribhistribhiḥ samaṁ bhavatyakṣaramatiśiṣyate tryakṣaraṁ tatsamam ॥ 3 ॥
udgītha iti tryakṣaram upadrava iti caturakṣaraṁ tribhistribhiḥ samaṁ bhavati । akṣaramatiśiṣyate atiricyate । tena vaiṣaṁye prāpte, sāmnaḥ samatvakaraṇāya āha — tadekamapi sadakṣaramiti tryakṣarameva bhavati । ataḥ tat samam ॥
nidhanamiti tryakṣaraṁ tatsamameva bhavati tāni ha vā etāni dvāviṁ śatirakṣarāṇi ॥ 4 ॥
nidhanamiti tryakṣaraṁ tatsamameva bhavati । evaṁ tryakṣarasamatayā sāmatvaṁ sampādya yathāprāptānyevākṣarāṇi saṅkhyāyante — tāni ha vā etāni saptabhaktināmākṣarāṇi dvāviṁśatiḥ ॥
ekaviṁśatyādityamāpnotyekaviṁśo vā ito'sāvādityo dvāviṁśena paramādityājjayati tannākaṁ tadviśokam ॥ 5 ॥
tatraikaviṁśatyakṣarasaṅkhyayā ādityamāpnoti mṛtyum । yasmādekaviṁśaḥ itaḥ asmāllokāt asāvādityaḥ saṅkhyayā । ‘dvādaśa māsāḥ pañcartavastraya ime lokā asāvāditya ekaviṁśaḥ’ (ai. brā. 4 । 5), (tāṁ. brā. 10 । 1 । 10) iti śruteḥ ; atiśiṣṭena dvāviṁśenākṣareṇa paraṁ mṛtyoḥ ādityāt jayati āpnotītyarthaḥ । yacca tadādityātparam ; kiṁ tat ? nākam , kamiti sukhaṁ tasya pratiṣedho'kaṁ tanna bhavatīti nākam , kamevetyarthaḥ, amṛtyuviṣayatvāt । viśokaṁ ca tat vigataśokaṁ mānasaduḥkharahitamityarthaḥ — tadāpnotīti ॥
āpnoti hādityasya jayaṁ paro hāsyādityajayājjayo bhavati ya etadevaṁ vidvānātmasaṁmitamatimṛtyu saptavidhaꣳ sāmopāste sāmopāste ॥ 6 ॥
uktasyaiva piṇḍitārthamāha — ekaviṁśatisaṅkhyayā ādityasya jayamanu, paro ha, asya evaṁvidaḥ ādityajayāt mṛtyugocarāt paro jayo bhavati, dvāviṁśatyakṣarasaṅkhyayetyarthaḥ । ya etadevaṁ vidvānityādyuktārtham , tasyaitadyathoktaṁ phalamiti । dvirabhyāsaḥ sāptavidhyasamāptyarthaḥ ॥
iti daśamakhaṇḍabhāṣyam ॥
mano hiṅkāro vākprastāvaścakṣurudgīthaḥ śrotraṁ pratihāraḥ prāṇo nidhanametadgāyatraṁ prāṇeṣu protam ॥ 1 ॥
vinā nāmagrahaṇaṁ pañcavidhasya saptavidhasya ca sāmna upāsanamuktam । athedānīṁ gāyatrādināmagrahaṇapūrvakaṁ viśiṣṭaphalāni sāmopāsanāntarāṇyucyante । yathākramaṁ gāyatrādīnāṁ karmaṇi prayogaḥ, tathaiva mano hiṅkāraḥ, manasaḥ sarvakaraṇavṛttīnāṁ prāthamyāt । tadānantaryāt vāk prastāvaḥ ; cakṣuḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । śrotraṁ pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । prāṇo nidhanam , yathoktānāṁ prāṇe nidhanātsvāpakāle । etadgāyatraṁ sāma prāṇeṣu protam , gāyatryāḥ prāṇasaṁstutatvāt ॥
sa evametadgāyatraṁ prāṇeṣu protaṁ veda prāṇī bhavati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā mahāmanāḥ syāttadvratam ॥ 2 ॥
saḥ, ya evametadgāyatraṁ prāṇeṣu protaṁ veda, prāṇī bhavati ; avikalakaraṇo bhavatītyetat । sarvamāyureti, śataṁ varṣāṇi sarvamāyuḥ puruṣasya iti śruteḥ । jyok ujjvalaḥ san jīvati । mahān bhavati prajādibhiḥ । mahāṁśca kīrtyā । gāyatropāsakasya etat vrataṁ bhavati, yat mahāmanāḥ akṣudracittaḥ syādityarthaḥ ॥
iti ekādaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
abhimanthati sa hiṅkāro dhūmo jāyate sa prastāvo jvalati sa udgītho'ṅgārā bhavanti sa pratihāra upaśāṁyati tannidhanaṁ saṁśāṁyati tannidhanametadrathantaramagnau protam ॥ 1 ॥
abhimanthati sa hiṅkāraḥ, prāthaṁyāt । agnerdhūmo jāyate sa prastāvaḥ, ānantaryāt । jvalati sa udgīthaḥ, haviḥsambandhācchraiṣṭhyaṁ jvalanasya । aṅgārā bhavanti sa pratihāraḥ, aṅgārāṇāṁ pratihṛtatvāt । upaśamaḥ, sāvaśeṣatvādagneḥ, saṁśamaḥ niḥśeṣopaśamaḥ ; samāptisāmānyānnidhanam । etadrathantaram agnau protam । manthane hi agnirgīyate ॥
sa ya evametadrathantaramagnau protaṁ veda brahmavarcasyannādo bhavati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā na pratyaṅṅagnimācāmenna niṣṭhīvettadvratam ॥ 2 ॥
sa ya ityādi pūrvavat । brahmavarcasī vṛttasvādhyāyanimittaṁ tejo brahmavarcasam । tejastu kevalaṁ tviḍbhāvaḥ । annādo dīptāgniḥ । na pratyak , agnerabhimukho na ācāmet na bhakṣayetkiñcit ; na niṣṭhīvet śleṣmanirasanaṁ ca na kuryāt ; tadvratam ॥
iti dvādaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
upamantrayate sa hiṅkāro jñapayate sa prastāvaḥ striyā saha śete sa udgīthaḥ prati strīṁ saha śete sa pratihāraḥ kālaṁ gacchati tannidhanaṁ pāraṁ gacchati tannidhanametadvāmadevyaṁ mithune protam ॥ 1 ॥
upamantrayate saṅketaṁ karoti, prāthamyāt sa hiṅkāraḥ । jñapayate toṣayati, sa prastāvaḥ । sahaśayanam ekaparyaṅkagamanam , sa udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । prati strīṁ śayanaṁ striyā abhimukhībhāvaḥ, sa pratihāraḥ । kālaṁ gacchati maithunena, pāraṁ samāptiṁ gacchati tannidhanam ; etadvāmadevyaṁ mithune protam , vāyvambumithunasambandhāt ॥
sa ya evametadvāmadevyaṁ mithune protaṁ veda mithunī bhavati mithunānmithunātprajāyate sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā na kāñcana pariharettadvratam ॥ 2 ॥
sa ya ityādi pūrvavat । mithunībhavati avidhuro bhavatītyarthaḥ । mithunānmithunātprajāyate iti amogharetastvamucyate । na kāñcana, kāñcidapi striyaṁ svātmatalpaprāptāṁ na pariharet samāgamārthinīm , vāmadevyasāmopāsanāṅgatvena vidhānāt । etasmādanyatra pratiṣedhasmṛtayaḥ । vacanaprāmāṇyācca dharmāvagaterna pratiṣedhaśāstreṇāsya virodhaḥ ॥
iti trayodaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
udyanhiṅkāra uditaḥ prastāvo madhyandina udgītho'parāhṇaḥ pratihāro'staṁ yannidhanametadbṛhadāditye protam ॥ 1 ॥
udyansavitā sa hiṅkāraḥ, prāthaṁyāddarśanasya । uditaḥ prastāvaḥ, prastavanahetutvātkarmaṇām । madhyandina udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । aparāhṇaḥ pratihāraḥ, paśvādīnāṁ gṛhānprati haraṇāt । yadastaṁ yaṁstannidhanam , rātrau gṛhe nidhānātprāṇinām । etadbṛhat āditye protam , bṛhataḥ ādityadaivatyatvāt ॥
sa ya evametadbṛhadāditye protaṁ veda tejasvyannādo bhavati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā tapantaṁ na nindettadvratam ॥ 2 ॥
sa ya ityādi pūrvavat । tapantaṁ na nindet ; tadvratam ॥
iti caturdaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
abhrāṇi samplavante sa hiṅkāro megho jāyate sa prastāvo varṣati sa udgītho vidyotate stanayati sa pratihāra udgṛhṇāti tannidhanametadvairūpaṁ parjanye protam ॥ 1 ॥
abhrāṇi abbharaṇāt । meghaḥ udakasektṛtvāt । uktārthamanyat । etadvairūpaṁ nāma sāma parjanye protam । anekarūpatvāt abhrādibhiḥ parjanyasya, vairūpyam ॥
sa ya evametadvairūpaṁ parjanye protaṁ veda virūpāꣳśca surūpāꣳśca paśūnavarundhe sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā varṣantaṁ na nindettadbratam ॥ 2 ॥
virūpāṁśca surūpāṁścājāviprabhṛtīnpaśūnavarundhe prāpnotītyarthaḥ । varṣantaṁ na nindet tadvratam ॥
iti pañcadaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
vasanto hiṅkāro grīṣmaḥ prastāvo varṣā udgīthaḥ śaratpratihāro hemanto nidhanametadvairājamṛtuṣu protam ॥ 1 ॥
vasanto hiṅkāraḥ, prāthamyāt । grīṣmaḥ prastāvaḥ ityādi pūrvavat ॥
sa ya evametadvairājamṛtuṣu protaṁ veda virājati prajayā paśubhirbrahmavarcasena sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyartūnna nindettadvratam ॥ 2 ॥
etadvairājamṛtuṣu protaṁ veda, virājati ṛtuvat — yathā ṛtavaḥ ārtavairdharmairvirājante, evaṁ prajādibhirvidvāniti । uktamanyam । ṛtūnna nindet , tadvratam ॥
iti ṣoḍaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
pṛthivī hiṅkāro'ntarikṣaṁ prastāvo dyaurudgītho diśaḥ pratihāraḥ samudro nidhanametāḥ śakvaryo lokeṣu protāḥ ॥ 1 ॥
pṛthivī hiṅkāra ityādi pūrvavat । śakvarya iti nityaṁ bahuvacanaṁ revatya iva । lokeṣu protāḥ ॥
sa ya evametāḥ śakvaryo lokeṣu protā veda lokī bhavati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā lokānna nindettadvratam ॥ 2 ॥
lokī bhavati lokaphalena yujyata ityarthaḥ । lokānna nindet , tadvratam ॥
iti saptadaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
ajā hiṅkāro'vayaḥ prastāvo gāva udgītho'śvāḥ pratihāraḥ puruṣo nidhanametā revatyaḥ paśuṣu protāḥ ॥ 1 ॥
ajā hiṅkāra ityādi pūrvavat । paśuṣu protāḥ ॥
sa ya evametā revatyaḥ paśuṣu protā veda paśumānbhavati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā paśūnna nindettadvratam ॥ 2 ॥
paśūn na nindet , tadvratam ॥
iti aṣṭādaśakhaṇḍabhāṣyam ॥
loma hiṅkārastvakprastāvo māṁsamudgītho'sthi pratihāro majjā nidhanametadyajñāyajñīyamaṅgeṣu protam ॥ 1 ॥
loma hiṅkāraḥ, dehāvayavānāṁ prāthamyāt । tvak prastāvaḥ, ānantaryāt । māṁsam udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । asthi pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । majjā nidhanam , āntyāt । etadyajñāyajñīyaṁ nāma sāma dehāvayaveṣu protam ॥
sa ya evametadyajñāyajñīyamaṅgeṣu protaṁ vedāṅgī bhavati nāṅgena vihūrchati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā saṁvatsaraṁ majjño nāśnīyāttadvrataṁ majjño nāśnīyāditi vā ॥ 2 ॥
aṅgī bhavati samagrāṅgo bhavatītyarthaḥ । nāṅgena hastapādādinā vihūrchati na kuṭilībhavati, paṅguḥ kuṇī vā ityarthaḥ । saṁvatsaraṁ saṁvatsaramātraṁ majjño māṁsāni nāśnīyāt na bhakṣayet । bahuvacanaṁ matsyopalakṣaṇārtham । majjño nāśnīyāt sarvadaiva nāśnīyāditi vā, tadvratam ॥
iti ekonaviṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
agnirhiṅkāro vāyuḥ prastāva āditya udgītho nakṣatrāṇi pratihāraścandramā nidhanametadrājanaṁ devatāsu protam ॥ 1 ॥
agniḥ hiṅkāraḥ, prathamasthānatvāt । vāyuḥ prastāvaḥ, ānantaryasāmānyāt । ādityaḥ udgīthaḥ, śraiṣṭhyāt । nakṣatrāṇi pratihāraḥ, pratihṛtatvāt । candramā nidhanam , karmiṇāṁ tannidhanāt । etadrājanaṁ devatāsu protam , devatānāṁ dīptimattvāt ॥
sa ya evametadrājanaṁ devatāsu protaṁ vedaitāsāmeva devatānāꣳ salokatāꣳ sārṣṭitāṁꣳsāyujyaṁ gacchati sarvamāyureti jyogjīvati mahānprajayā paśubhirbhavati mahānkīrtyā brāhmaṇānna nindettadvratam ॥ 2 ॥
vidvatphalam — etāsāmevāgnyādīnāṁ devatānāṁ salokatāṁ samānalokatāṁ sārṣṭitāṁ samānarddhitvaṁ sāyujyaṁ sayugbhāvam ekadehadehitvamityetat , vā - śabdo'tra lupto draṣṭavyaḥ ; salokatāṁ vā ityādi ; bhāvanāviśeṣataḥ phalaviśeṣopapatteḥ । gacchati prāpnoti ; samuccayānupapatteśca । brāhmaṇān na nindet , tadvratam । ‘ete vai devāḥ pratyakṣaṁ yadbrāhmaṇāḥ’ ( ? ) iti śruteḥ brāhmaṇanindā devatānindaiveti ॥
iti viṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
trayī vidyā hiṅkārastraya ime lokāḥ sa prastāvo'gnirvāyurādityaḥ sa udgītho nakṣatrāṇi vayāṁsi marīcayaḥ sa pratihāraḥ sarpā gandharvāḥ pitarastannidhanametatsāma sarvasminprotam ॥ 1 ॥
trayī vidyā hiṅkāraḥ । agnyādisāmna ānantaryaṁ trayīvidyāyā agnyādikāryatvaśruteḥ । hiṅkāraḥ prāthaṁyātsarvakartavyānām । traya ime lokāstatkāryatvādanantarā iti prastāvaḥ । agnyādīnāmudgīthatvaṁ śraiṣṭhyāt । nakṣatrādīnāṁ pratihṛtatvātpratihāratvam । sarpādīnāṁ dhakārasāmānyānnidhanatvam । etatsāma nāmaviśeṣābhāvātsāmasamudāyaḥ sāmaśabdaḥ sarvasmin protam । trayīvidyādi hi sarvam । trayīvidyādidṛṣṭyā hiṅkārādisāmabhaktaya upāsyāḥ । atīteṣvapi sāmopāsaneṣu yeṣu yeṣu protaṁ yadyatsāma, taddṛṣṭyā tadupāsyamiti । karmāṅgānāṁ dṛṣṭiviśeṣeṇevājyasya saṁskāryatvāt ॥
sa ya evametatsāma sarvasminprotaṁ veda sarvaṁ ha bhavati ॥ 2 ॥
sarvaviṣayasāmavidaḥ phalam — sarvaṁ ha bhavati sarveśvaro bhavatītyarthaḥ । nirupacaritasarvabhāve hi diksthebhyo baliprāptyanupapattiḥ ॥
tadeṣa śloko yāni pañcadhā trīṇi trīṇi tebhyo na jyāyaḥ paramanyadasti ॥ 3 ॥
tat etasminnarthe eṣaḥ ślokaḥ mantro'pyasti । yāni pañcadhā pañcaprakāreṇa hiṅkārādivibhāgaiḥ proktāni trīṇi trīṇi trayīvidyādīni, tebhyaḥ pañcatrikebhyaḥ jyāyaḥ mahattaraṁ paraṁ ca vyatiriktam anyat vastvantaraṁ nāsti na vidyata ityarthaḥ । tatraiva hi sarvasyāntarbhāvaḥ ॥
yastadveda sa veda sarvaꣳ sarvā diśo balimasmai haranti sarvamasmītyupāsīta tadvrataṁ tadvratam ॥ 4 ॥
yaḥ tat yathoktaṁ sarvātmakaṁ sāma veda, sa veda sarvaṁ sa sarvajño bhavatītyarthaḥ । sarvā diśaḥ sarvadiksthā asmai evaṁvide baliṁ bhogaṁ haranti prāpayantītyarthaḥ । sarvam asmi bhavāmi iti evam etatsāma upāsīta, tasya etadeva vratam । dviruktiḥ sāmopāsanasamāptyarthā ॥
iti ekaviṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
vinardi sāmno vṛṇe paśavyamityagnerudgītho'niruktaḥ prajāpaterniruktaḥ somasya mṛdu ślakṣṇaṁ vāyoḥ ślakṣṇaṁ balavadindrasya krauñcaṁ bṛhaspaterapadhvāntaṁ varuṇasya tānsarvānevopaseveta vāruṇaṁ tveva varjayet ॥ 1 ॥
sāmopāsanaprasaṅgena gānaviśeṣādisampat udgāturupadiśyate, phalaviśeṣasambandhāt । vinardi viśiṣṭo nardaḥ svaraviśeṣaḥ ṛṣabhakūjitasamo'syāstīti vinardi gānamiti vākyaśeṣaḥ । tacca sāmnaḥ sambandhi paśubhyo hitaṁ paśavyam agneḥ agnidevatyaṁ ca udgīthaḥ udgānam । tadahamevaṁviśiṣṭaṁ vṛṇe prārthaye iti kaścidyajamānaḥ udgātā vā manyate । aniruktaḥ amukasamaḥ ityaviśeṣitaḥ prajāpateḥ prajāpatidevatyaḥ sa gānaviśeṣaḥ, āniruktyātprajāpateḥ । niruktaḥ spaṣṭaḥ । somasya somadevatyaḥ sa udgītha ityarthaḥ । mṛdu ślakṣṇaṁ ca gānaṁ vāyoḥ vāyudevatyaṁ tat । ślakṣṇaṁ balavacca prayatnādhikyopetaṁ ca indrasya aindraṁ tadgānam । krauñcaṁ krauñcapakṣininādasamaṁ bṛhaspateḥ bārhaspatyaṁ tat । apadhvāntaṁ bhinnakāṁsyasvarasamaṁ varuṇasya etadgānam । tānsarvānevopaseveta prayuñjīta vāruṇaṁ tvevaikaṁ varjayet ॥
amṛtatvaṁ devebhya āgāyānītyāgāyetsvadhāṁ pitṛbhya āśāṁ manuṣyebhyastṛṇodakaṁ paśubhyaḥ svargaṁ lokaṁ yajamānāyānnamātmana āgāyānītyetāni manasā dhyāyannapramattaḥ stuvīta ॥ 2 ॥
amṛtatvaṁ devebhya āgāyāni sādhayāni ; svadhāṁ pitṛbhya āgāyāni ; āśāṁ manuṣyebhyaḥ, āśāṁ prārthanāṁ prārthitamityetat ; tṛṇodakaṁ paśubhyaḥ ; svargaṁ lokaṁ yajamānāya ; annam ātmane mahyam āgāyāni ; ityetāni manasā cintayan dhyāyan apramattaḥ svaroṣmavyañjanādibhyaḥ stuvīta ॥
sarve svarā indrasyātmānaḥ sarva ūṣmāṇaḥ prajāpaterātmānaḥ sarve sparśā mṛtyorātmānastaṁ yadi svareṣūpālabhetendraṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvaṁ sa tvā prati vakṣyatītyenaṁ brūyāt ॥ 3 ॥
sarve svarā akārādaya indrasya balakarmaṇaḥ prāṇasya ātmānaḥ dehāvayavasthānīyāḥ । sarve ūṣmāṇaḥ śaṣasahādayaḥ prajāpatervirājaḥ kaśyapasya vā ātmānaḥ । sarve sparśāḥ kādayo vyañjanāni mṛtyorātmānaḥ tamevaṁvidamudgātāraṁ yadi kaścit svareṣūpālabheta — svarastvayā duṣṭaḥ prayukta iti, evamupālabdhaḥ indraṁ prāṇamīśvaraṁ śaraṇam āśrayaṁ prapanno'bhūvaṁ svarānprayuñjāno'ham , sa indraḥ yattava vaktavyaṁ tvā tvāṁ prati vakṣyati sa eva deva uttaraṁ dāsyatītyenaṁ brūyāt ॥
atha yadyenamūṣmasūpālabheta prajāpatiṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvaṁ sa tvā prati pekṣyatītyenaṁ brūyādatha yadyenaṁ sparśeṣūpālabheta mṛtyuṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvaṁ sa tvā prati dhakṣyatītyenaṁ brūyāt ॥ 4 ॥
atha yadyenamūṣmasu tathaivopālabheta, prajāpatiṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvam , sa tvā prati pekṣyati sañcūrṇayiṣyatītyenaṁ brūyāt । atha yadyenaṁ sparśeṣūpālabheta, mṛtyuṁ śaraṇaṁ prapanno'bhūvam , sa tvā prati dhakṣyati bhasmīkariṣyatītyenaṁ brūyāt ॥
sarve svarā ghoṣavanto balavanto vaktavyā indre balaṁ dadānīti sarva ūṣmāṇo'grastā anirastā vivṛtā vaktavyāḥ prajāpaterātmānaṁ paridadānīti sarve sparśāleśenānabhinihitā vaktavyā mṛtyorātmānaṁ pariharāṇīti ॥ 5 ॥
yata indrādyātmānaḥ svarādayaḥ, ataḥ sarve svarāḥ ghoṣavantaḥ balavanto vaktavyāḥ । tathā
ahamindre balaṁ dadāni balamādadhānīti । tathā sarve ūṣmāṇaḥ agrastāḥ antarapraveśitāḥ anirastāḥ bahiraprakṣiptāḥ vivṛtāḥ vivṛtaprayatnopetāḥ । prajāpaterātmānaṁ paridadāni prayacchānīti । sarve sparśāḥ leśena śanakaiḥ anabhinihitāḥ anabhinikṣiptā vaktavyāḥ । mṛtyorātmānaṁ bālāniva śanakaiḥ pariharan mṛtyorātmānaṁ pariharāṇīti ॥
iti dvāviṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
trayo dharmaskandhā yajño'dhyayanaṁ dānamiti prathamastapa eva dvitīyo brahmacāryācāryakulavāsī tṛtīyo'tyantamātmānamācāryakule'vasādayansarva ete puṇyalokā bhavanti brahmasaṁstho'mṛtatvameti ॥ 1 ॥
oṅkārasyopāsanavidhyarthaṁ trayo dharmaskandhā ityādyārabhyate । naivaṁ mantavyaṁ sāmāvayavabhūtasyaivodgīthādilakṣaṇasyoṅkārasyopāsanātphalaṁ prāpyata iti ; kiṁ tarhi, yatsarvairapi sāmopāsanaiḥ karmabhiścāprāpyaṁ tatphalamamṛtatvaṁ kevalādoṅkāropāsanātprāpyata iti । tatstutyarthaṁ sāmaprakaraṇe tadupanyāsaḥ । trayaḥ trisaṅkhyākā dharmasya skandhāḥ dharmaskandhāḥ dharmapravibhāgā ityarthaḥ ; ke te iti, āha — yajñaḥ agnihotrādiḥ, adhyayanaṁ saniyamasya ṛgāderabhyāsaḥ, dānaṁ bahirvedi yathāśakti dravyasaṁvibhāgo bhikṣamāṇebhyaḥ, iti eṣaḥ prathamaḥ dharmaskandhaḥ gṛhasthasamavetatvāt tannirvartakena gṛhasthena nirdiśyate ; prathamaḥ eka ityarthaḥ, dvitīyatṛtīyaśravaṇāt na ādyārthaḥ । tapa eva dvitīyaḥ ; tapa iti kṛcchracāndrāyaṇādi tadvān tāpasaḥ parivrāḍvā, na brahmasaṁsthaḥ āśramadharmamātrasaṁsthaḥ, brahmasaṁsthasya tu amṛtatvaśravaṇāt ; dvitīyaḥ dharmaskandhaḥ । brahmacārī ācāryakule vastuṁ śīlamasyetyācāryakulavāsī । atyantaṁ yāvajjīvam ātmānaṁ niyamaiḥ ācāryakule avasādayan kṣapayan dehaṁ tṛtīyaḥ dharmaskandhaḥ । atyantamityādiviśeṣaṇānnaiṣṭhika iti gamyate । upakurvāṇasya svādhyāyagrahaṇārthatvāt na puṇyalokatvaṁ brahmacaryeṇa । sarva ete trayo'pyāśramiṇaḥ yathoktairdharmaiḥ puṇyalokā bhavanti ; puṇyo loko yeṣāṁ ta ime puṇyalokā āśramiṇo bhavanti । avaśiṣṭastvanuktaḥ parivrāṭ turīyaḥ brahmasaṁsthāḥ brahmaṇi samyaksthitaḥ, so'mṛtatvaṁ puṇyalokavilakṣaṇamamaraṇabhāvamātyantikam eti, na āpekṣikam , devādyamṛtatvavat , puṇyalokātpṛthak amṛtatvasya vibhāgakaraṇāt ॥
yadi ca puṇyalokātiśayamātramamṛtatvamabhaviṣyat , tataḥ puṇyalokatvādvibhaktaṁ nāvakṣyat । vibhaktopadeśācca ātyantikamamṛtatvamiti gamyate । atra ca āśramadharmaphalopanyāsaḥ praṇavasevāstutyarthaḥ, na tatphalavidhyarthaḥ, stutaye ca praṇavasevāyāḥ, āśramadharmaphalavidhaye ca, iti hi bhidyeta vākyam । tasmātsmṛtiprasiddhāśramaphalānuvādena praṇavasevāphalamamṛtatvaṁ bruvan praṇavasevāṁ stauti । yathā pūrṇavarmaṇaḥ sevā bhaktaparidhānamātraphalā, rājavarmaṇastu sevā rājyatulyaphaleti — tadvat । praṇavaśca tatsatyaṁ paraṁ brahma tatpratīkatvāt । ‘etaddhyevākṣaraṁ brahma etaddhyevākṣaraṁ param’ (ka. u. 1 । 2 । 16) ityādyāmnānātkāṭhake, yuktaṁ tatsevāto'mṛtatvam ॥
atra āhuḥ kecit — caturṇāmāśramiṇāmaviśeṣeṇa svadharmānuṣṭhānātpuṇyalokatā ihoktā jñānavarjitānām ‘sarva ete puṇyalokā bhavanti’ iti । nātra parivrāḍavaśeṣitaḥ ; parivrājakasyāpi jñānaṁ yamā niyamāśca tapa eveti ; tapa eva dvitīya ityatra tapaḥ — śabdena parivrāṭtāpasau gṛhītau । atasteṣāmeva caturṇāṁ yo brahmasaṁsthaḥ praṇavasevakaḥ so'mṛtatvametīti caturṇāmadhikṛtatvāviśeṣāt , brahmasaṁsthatve'pratiṣedhācca, svakarmacchidre ca brahmasaṁsthatāyāṁ sāmarthyopapatteḥ । na ca yavavarāhādiśabdavat brahmasaṁsthaśabdaḥ parivrājake rūḍhaḥ, brahmaṇi saṁsthitinimittamupādāya pravṛttatvāt । na hi rūḍhiśabdā nimittamupādadate । sarveṣāṁ ca brahmaṇi sthitirupapadyate । yatra yatra nimittamasti brahmaṇi saṁsthitiḥ, tasya tasya nimittavato vācakaṁ santaṁ brahmasaṁsthaśabdaṁ parivrāḍekaviṣaye saṅkoce kāraṇābhāvāt niroddhumayuktam । na ca pārivrājyāśramadharmamātreṇāmṛtatvam , jñānānarthakyaprasaṅgāt । pārivrājyadharmayuktameva jñānamamṛtatvasādhanamiti cet , na, āśramadharmatvāviśeṣāt । dharmo vā jñānaviśiṣṭo'mṛtatvasādhanamityetadapi sarvāśramadharmāṇāmaviśiṣṭam । na ca vacanamasti parivrājakasyaiva brahmasaṁsthasya mokṣaḥ, nānyeṣām iti । jñānānmokṣa iti ca sarvopaniṣadāṁ siddhāntaḥ । tasmādya eva brahmasaṁsthaḥ svāśramavihitadharmavatām , so'mṛtatvametīti ॥
na, karmanimittavidyāpratyayayorvirodhāt । kartrādikārakakriyāphalabhedapratyayavattvaṁ hi nimittamupādāya idaṁ kuru idaṁ mā kārṣīḥ iti karmavidhayaḥ pravṛttāḥ । tacca nimittaṁ na śāstrakṛtam , sarvaprāṇiṣu darśanāt । ‘sat . . . . . ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘ātmaivedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 26 । 2) ‘brahmaivedaṁ sarvam’ iti śāstrajanyaḥ pratyayo vidyārūpaḥ svābhāvikaṁ kriyākārakaphalabhedapratyayaṁ karmavidhinimittamanupamṛdya na jāyate, bhedābhedapratyayayorvirodhāt । na hi taimirikadvicandrādibhedapratyayamanupamṛdya timirāpagame candrādyekatvapratyaya upajāyate, vidyāvidyāpratyayayorvirodhāt । tatraivaṁ sati yaṁ bhedapratyayamupādāya karmavidhayaḥ pravṛttāḥ, sa yasyopamarditaḥ ‘sat . . . ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘tatsatyam’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘vikārabhedo'nṛtam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) ityetadvākyapramāṇajanitenaikatvapratyayena, sa sarvakarmabhyo nivṛttaḥ, nimittanivṛtteḥ ; sa ca nivṛttakarmā brahmasaṁstha ucyate ; sa ca parivrāḍeva, anyasyāsambhavāt , anyo hi anivṛttabhedapratyayaḥ so'nyatpaśyañśṛṇvanmanvāno vijānannidaṁ kṛtvedaṁ prāpnuyāmiti hi manyate । tasyaivaṁ kurvato na brahmasaṁsthatā, vācārambhaṇamātravikārānṛtābhisandhipratyayavattvāt । na ca asatyamityupamardite bhedapratyaye satyamidamanena kartavyaṁ mayeti pramāṇaprameyabuddhirupapadyate — ākāśa iva talamalabuddhirvivekinaḥ । upamardite'pi bhedapratyaye karmabhyo na nivartate cet , prāgiva bhedapratyayānupamardanādekatvapratyayavidhāyakaṁ vākyamapramāṇīkṛtaṁ syāt । abhakṣyabhakṣaṇādipratiṣedhavākyānāṁ prāmāṇyavat yuktamekatvavākyasyāpi prāmāṇyam , sarvopaniṣadāṁ tatparatvāt । karmavidhīnāmaprāmāṇyaprasaṅga iti cet , na, anupamarditabhedapratyayavatpuruṣaviṣaye prāmāṇyopapatteḥ svapnādipratyaya iva prākprabodhāt । vivekināmakaraṇāt karmavidhiprāmāṇyoccheda iti cet , na, kāṁyavidhyanucchedadarśanāt । na hi, kāmātmatā na praśastetyevaṁ vijñānavadbhiḥ kāṁyāni karmāṇi nānuṣṭhīyanta iti, kāṁyakarmavidhaya ucchidyante, anuṣṭhīyanta eva kāmibhiriti ; tathā brahmasaṁsthairbrahmavidbhirnānuṣṭhīyante karmāṇīti na tadvidhaya ucchidyante, abrahmavidbhiranuṣṭhīyanta eveti । parivrājakānāṁ bhikṣācaraṇādivat utpannaikatvapratyayānāmapi gṛhasthādīnāmagrihotrādikarmānivṛttiriti cet , na, prāmāṇyacintāyāṁ puruṣapravṛtteradṛṣṭāntatvāt — na hi, nābhicarediti pratiṣiddhamapyabhicaraṇaṁ kaścitkurvandṛṣṭa iti, śatrau dveṣarahitenāpi vivekinā abhicaraṇaṁ kriyate । na ca karmavidhipravṛttinimitte bhedapratyaye bādhite agnihotrādau pravartakaṁ nimittamasti, parivrājakasyeva bhikṣācaraṇādau bubhukṣādi pravartakam । ihāpyakaraṇe pratyavāyabhayaṁ pravartakamiti cet , na, bhedapratyayavato'dhikṛtatvāt । bhedapratyayavān anupamarditabhedabuddhirvidyayā yaḥ, sa karmaṇyadhikṛta ityavocāma ; yo hi adhikṛtaḥ karmaṇi, tasya tadakaraṇe pratyavāyaḥ ; na nivṛttādhikārasya, gṛhasthasyeva, brahmacāriṇo viśeṣadharmānanuṣṭhāne । evaṁ tarhi sarvaḥ svāśramasthaḥ utpannaikatvapratyayaḥ parivrāḍiti cet , na, svasvāmitvabhedabuddhyanivṛtteḥ, karmārthatvācca itarāśramāṇām — ‘atha karma kurvīya’ (bṛ. u. 1 । 4 । 17) iti śruteḥ । tasmāt svasvāmitvābhāvāt bhikṣureka eva parivrāṭ , na gṛhasthādiḥ । ekatvapratyayavidhijanitena pratyayena vidhinimittabhedapratyayasyopamarditatvāt yamaniyamādyanupapattiḥ parivrājakasyeti cet , na, bubhukṣādinā ekatvapratyayātpracyāvitasyopapatteḥ, nivṛttyarthatvāt । na ca pratiṣiddhasevāprāptiḥ, ekatvapratyayotpatteḥ prāgeva pratiṣiddhatvāt । na hi rātrau kūpe kaṇṭake vā patitaḥ udite'pi savitari patati tasminneva । tasmāt siddhaṁ nivṛttakarmā bhikṣuka eva brahmasaṁstha iti । yatpunaruktaṁ sarveṣāṁ jñānavarjitānāṁ puṇyalokateti — satyametat । yaccoktaṁ tapaḥśabdena parivrāḍapyukta iti — etadasat । kasmāt ? parivrājakasyaiva nivṛttabhedapratyayasya brahmasaṁsthatāsambhavāt । sa eva hi avaśeṣita ityavocāma । ekatvavijñānavato'gnihotrādivattaponivṛtteśca । bhedabuddhimata eva hi tapaḥkartavyatā syāt । etena karmacchidre brahmasaṁsthatāsāmarthyam , apratiṣedhaśca pratyuktaḥ । tathā jñānavāneva nivṛttakarmā parivrāḍiti jñānavaiyarthyaṁ pratyuktam । yatpunaruktaṁ yavavarāhādiśabdavatparivrājake na rūḍho brahmasaṁsthaśabda iti, tatparihṛtam ; tasyaiva brahmasaṁsthatāsambhavānnānyasyeti । yatpunaruktaṁ rūḍhaśabdāḥ nimittaṁ nopādadata iti, tanna, gṛhasthatakṣaparivrājakādiśabdadarśanāt । gṛhasthitipārivrājyatakṣaṇādinimittopādānā api, gṛhasthaparivrājakāvāśramiviśeṣe, viśiṣṭajātimati ca takṣeti, rūḍhā dṛśyante śabdāḥ । na yatra yatra nimittāni tatra tatra vartante, prasiddhyabhāvāt । tathā ihāpi brahmasaṁsthaśabdo nivṛttasarvakarmatatsādhanaparivrāḍekaviṣaye'tyāśramiṇi paramahaṁsākhye vṛtta iha bhavitumarhati, mukhyāmṛtatvaphalaśravaṇāt । ataścedamevaikaṁ vedoktaṁ pārivrājyam , na yajñopavītatridaṇḍakamaṇḍalvādiparigraha iti ; ‘muṇḍo'parigraho'saṅgaḥ’ (jā. u. 5) iti ca । śrutiḥ ‘atyāśramibhyaḥ paramaṁ pavitram’ (śve. u. 6 । 21) ityādi ca śvetāśvatarīye ; ‘nistutirnirnamaskāraḥ’ (mo. dha. 242 । 9) ityādismṛtibhyaśca ; ‘tasmātkarma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ । ’ (mo. dha. 241 । 7)‘tasmādaliṅgo dharmajño'vyaktaliṅgaḥ’ (aśva. 46 । 51) (va. 10 । 12) ityādismṛtibhyaśca ॥
yattu sāṅkhyaiḥ karmatyāgo'bhyupagamyate, kriyākārakaphalabhedabuddheḥ satyatvābhyupagamāt , tanmṛṣā । yacca bauddhaiḥ śūnyatābhyupagamāt akartṛtvamabhyupagamyate, tadapyasat , tadabhyupagantuḥ sattvābhyupagamāt । yacca ajñairalasatayā akartṛtvābhyupagamaḥ, so'pyasat , kārakabuddheranivartitatvātpramāṇena । tasmāt vedāntapramāṇajanitaikatvapratyayavata eva karmanivṛttilakṣaṇaṁ pārivrājyaṁ brahmasaṁsthatvaṁ ceti siddham । etena gṛhasthasyaikatvavijñāne sati pārivrājyamarthasiddham ॥
nanu agnyutsādanadoṣabhāksyāt parivrajan — ‘vīrahā vā eṣa devānāṁ yo'grimudvāsayate’ (tai. saṁ. 1 । 5 । 2) iti śruteḥ, na, daivotsāditatvāt , utsanna eva hi sa ekatvadarśane jāte — ‘apāgādagneragnitvam’ (chā. u. 6 । 4 । 1) iti śruteḥ । ato na doṣabhāk gṛhasthaḥ parivrajanniti ॥
yatsaṁsthaḥ amṛtatvameti, tannirūpaṇārthamāha —
prajāpatirlokānabhyatapattebhyo'bhitaptebhyastrayī vidyā samprāsravattāmabhyatapattasyā abhitaptāyā etānyakṣarāṇi samprāsravanta bhūrbhuvaḥ svariti ॥ 2 ॥
prajāpatiḥ virāṭ kaśyapo vā, lokān uddiśya teṣu sārajighṛkṣayā abhyatapat abhitāpaṁ kṛtavān dhyānaṁ tapaḥ kṛtavānityarthaḥ, tebhyaḥ abhitaptebhyaḥ sārabhūtā trayī vidyā samprāsravat prajāpatermanasi pratyabhādityarthaḥ । tāmabhyatapat — pūrvavat । tasyā abhitaptāyāḥ etānyakṣarāṇi samprāsravanta bhūrbhuvaḥ svariti vyāhṛtayaḥ ॥
tānyabhyatapattebhyo'bhitaptebhya oṅkāraḥ samprāsravattadyathā śaṅkunā sarvāṇi parṇāni santṛṇṇānyevamoṅkāreṇa sarvā vāksantṛṇṇoṅkāra evedaṁ sarvamoṅkāra evedaṁ sarvam ॥ 3 ॥
tāni akṣarāṇi abhyatapat , tebhyaḥ abhitaptebhyaḥ oṅkāraḥ samprāsravat । tat brahma kīdṛśamiti, āha — tadyathā śaṅkunā parṇanālena sarvāṇi parṇāni patrāvayavajātāni santṛṇṇāni nividdhāni vyāptānītyarthaḥ । evam oṅkāreṇa brahmaṇā paramātmanaḥ pratīkabhūtena sarvā vāk śabdajātaṁ santṛṇṇā — ‘akāro vai sarvā vāk’ (ai. ā. 2 । 3 । 7) ityādiśruteḥ । paramātmavikāraśca nāmadheyamātram ityataḥ oṅkāra evedaṁ sarvamiti । dvirabhyāsaḥ ādarārthaḥ । lokādiniṣpādanakathanam oṅkārastutyarthamiti ॥
iti trayoviṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
sāmopāsanaprasaṅgena karmaguṇabhūtatvānnivartya oṅkāraṁ paramātmapratīkatvādamṛtatvahetutvena mahīkṛtya prakṛtasyaiva yajñasya aṅgabhūtāni sāmahomamantrotthānānyupadidikṣannāha —
brahmavādino vadanti yadvasūnāṁ prātaḥ savanaꣳ rudrāṇāṁ mādhyandinaꣳ savanamādityānāṁ ca viśveṣāṁ ca devānāṁ tṛtīyasavanam ॥ 1 ॥
brahmavādino vadanti, yatprātaḥsavanaṁ prasiddhaṁ tadvasūnām । taiśca prātaḥsavanasambaddho'yaṁ loko vaśīkṛtaḥ prātaḥsavaneśānaiḥ । tathā rudaॆrmādhyandinasavaneśānaiḥ antarikṣalokaḥ । ādityaiśca viśvairdevaiśca tṛtīyasavaneśānaistṛtīyo loko vaśīkṛtaḥ । iti yajamānasya loko'nyaḥ pariśiṣṭo na vidyate ॥
kva tarhi yajamānasya loka iti sa yastaṁ na vidyātkathaṁ kuryādatha vidvānkuryāt ॥ 2 ॥
ataḥ kva tarhi yajamānasya lokaḥ, yadarthaṁ yajate ; na kvacilloko'stītyabhiprāyaḥ — ‘lokāya vai yajate yo yajate’ ( ? ) iti śruteḥ । lokābhāve ca sa yo yajamānaḥ taṁ lokasvīkaraṇopāyaṁ sāmahomamantrotthānalakṣaṇaṁ na vidyāt na vijānīyāt , so'jñaḥ kathaṁ kuryāt yajñam , na kathañcana tasya kartṛtvamupapadyata ityarthaḥ । sāmādivijñānastutiparatvāt na aviduṣaḥ kartṛtvaṁ karmamātravidaḥ pratiṣidhyate — stutaye ca sāmādivijñānasya, avidvatkartṛtvapratiṣedhāya ca iti hi bhidyeta vākyam । ādye ca auṣastye kāṇḍe aviduṣo'pi karmāstīti hetumavocāma । atha etadvakṣyamāṇaṁ sāmādyupāyaṁ vidvānkuryāt ॥
purā prātaranuvākasyopākaraṇājjaghanena gārhapatyasyodaṅmukha upaviśya sa vāsavaṁ sāmābhigāyati ॥ 3 ॥
kiṁ tadvedyamiti, āha — purā pūrvaṁ prātaranuvākasya śastrasya prārambhāt jaghanena gārhapatyasya paścāt udaṅmukhaḥ san upaviśya saḥ vāsavaṁ vasudaivatyaṁ sāma abhigāyati ॥
lo3kadvāramapāvā3rṇū 33 paśyema tvā vayaṁ rā 33333 hu3m ā 33 jyā 3 yo 3 ā 32111 iti ॥ 4 ॥
lokadvāram asya pṛthivīlokasya prāptaye dvāram apāvṛṇu he agne tena dvāreṇa paśyema tvā tvāṁ rājyāyeti ॥
atha juhoti namo'gnaye pṛthivīkṣite lokakṣite lokaṁ me yajamānāya vindaiṣa vai yajamānasya loka etāsmi ॥ 5 ॥
atha anantaraṁ juhoti anena mantreṇa — namo'gnaye prahvībhūtāḥ tubhyaṁ vayaṁ pṛthivīkṣite pṛthivīnivāsāya lokakṣite lokanivāsāya, pṛthivīlokanivāsāyetyarthaḥ ; lokaṁ me mahyaṁ yajamānāya vinda labhasva ; eṣa vai mama yajamānasya lokaḥ etā gantā asmi ॥
atra yajamānaḥ parastādāyuṣaḥ svāhāpajahi parighamityuktvottiṣṭhati tasmai vasavaḥ prātaḥsavanaṁ samprayacchanti ॥ 6 ॥
atra asmiṁlloke yajamānaḥ aham āyuṣaḥ parastāt ūrdhvaṁ mṛtaḥ san ityarthaḥ । svāheti juhoti । apajahi apanaya parighaṁ lokadvārārgalam — iti etaṁ mantram uktvā uttiṣṭhati । evametairvasubhyaḥ prātaḥsavanasambaddho loko niṣkrītaḥ syāt । tataste prātaḥsavanaṁ vasavo yajamānāya samprayacchanti ॥
purā mādhyandinasya savanasyopākaraṇājjaghanenāgnīdhrīyasyodaṅmukha upaviśya saraudraṁ sāmābhigāyati ॥ 7 ॥
lo3kadvaramapāvā3rṇū33 paśyema tvā vayaṁ vairā33333 hu3m ā33jyā3yo3 ā32111iti ॥ 8 ॥
tathā āgnīdhrīyasya dakṣiṇāgneḥ jaghanena udaṅmukha upaviśya saḥ raudraṁ sāma abhigāyati yajamānaḥ rudradaivatyaṁ vairājyāya ॥
atha juhoti namo vāyave'ntarikṣakṣite lokakṣite lokaṁ me yajamānāya vindaiṣa vai yajamānasya loka etāsmi ॥ 9 ॥
atra yajamānaḥ parastādāyuṣaḥ svāhāpajahi parighamityuktvottiṣṭhati tasmai rudrā mādhyandinaṁ savanaṁ samprayacchanti ॥ 10 ॥
antarikṣakṣita ityādi samānam ॥
purā tṛtīyasavanasyopākaraṇājjaghanenāhavanīyasyodaṅmukha upaviśya sa ādityaṁ sa vaiśvadevaṁ sāmābhigāyati ॥ 11 ॥
lo3kadvāramapāvā3rṇū33paśyema tvā vayaṁ svārā 33333 hu3m ā33 jyā3 yo3 ā 32111 iti ॥ 12 ॥
ādityamatha vaiśvadevaṁ lo3kadvāramapāvā3rṇū33 paśyema tvā vayaṁ sāmrā33333 hu3m ā33 jyā3yo3ā 32111 iti ॥ 13 ॥
tathā āhavanīyasyodaṅmukha upaviśya saḥ ādityadaivatyam ādityaṁ vaiśvadevaṁ ca sāma abhigāyati krameṇa svārājyāya sāmrājyāya ॥
atha juhoti nama ādityebhyaśca viśvebhyaśca devebhyo divikṣidbhyo lokakṣidbhyo lokaṁ me yajamānāya vindata ॥ 14 ॥
eṣa vai yajamānasya loka etāsmyatra yajamānaḥ parastādāyuṣaḥ svāhāpahata parighamityuktvottiṣṭhati ॥ 15 ॥
divikṣidbhya ityevamādi samānamanyat । vindata apahata iti bahuvacanamātraṁ viśeṣaḥ । yājamānaṁ tvetat , etāsmyatra yajamāna ityādiliṅgāt ॥
tasmā ādityāśca viśve ca devāstṛtīyasavanaṁ samprayajchantyeṣa ha vai yajñasya mātrāṁ veda ya evaṁ veda ya evaṁ veda ॥ 16 ॥
eṣa ha vai yajamānaḥ evaṁvit yathoktasya sāmādervidvān yajñasya mātrāṁ yajñayāthātmyaṁ veda yathoktam । ya evaṁ vedeti dviruktiradhyāyaparisamāptyarthā ॥
iti caturviṁśakhaṇḍabhāṣyam ॥
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau chāndogyopaniṣadbhāṣye dvitīyo'dhyāyaḥ samāptaḥ ॥