brahmasūtrabhāṣyam

tatra athaśabdaḥ ānantaryārthaḥ parigṛhyate ; nādhikārārthaḥ, brahmajijñāsāyā anadhikāryatvāt ; maṅgalasya ca vākyārthe samanvayābhāvāt ; arthāntaraprayukta eva hyathaśabdaḥ śrutyā maṅgalaprayojano bhavati ; pūrvaprakṛtāpekṣāyāśca phalata ānantaryāvyatirekāt । sati ca ānantaryārthatve, yathā dharmajijñāsā pūrvavṛttaṁ vedādhyayanaṁ niyamenāpekṣate, evaṁ brahmajijñāsāpi yatpūrvavṛttaṁ niyamenāpekṣate tadvaktavyam । svādhyāyānantaryaṁ tu samānam । nanviha karmāvabodhānantaryaṁ viśeṣaḥ ; na ; dharmajijñāsāyāḥ prāgapi adhītavedāntasya brahmajijñāsopapatteḥ । yathā ca hṛdayādyavadānānāmānantaryaniyamaḥ, kramasya vivakṣitatvāt , na tatheha kramo vivakṣitaḥ ; śeṣaśeṣitve adhikṛtādhikāre vā pramāṇābhāvāt । dharmabrahmajijñāsayoḥ phalajijñāsyabhedācca । abhyudayaphalaṁ dharmajñānam , taccānuṣṭhānāpekṣam ; niḥśreyasaphalaṁ tu brahmajñānam , na cānuṣṭhānāntarāpekṣam ; bhavyaśca dharmo jijñāsyo na jñānakāle'sti, puruṣavyāpāratantratvāt ; iha tu bhūtaṁ brahma jijñāsyaṁ nityatvānna puruṣavyāpāratantram । codanāpravṛttibhedācca । yā hi codanā dharmasya lakṣaṇam , sā svaviṣaye niyuñjānaiva puruṣamavabodhayati । brahmacodanā tu puruṣamavabodhayatyeva kevalam , avabodhasya codanājanyatvāt , na puruṣo'vabodhe niyujyate — yathā akṣārthasannikarṣeṇārthāvabodhe, tadvat । tasmātkimapi vaktavyam , yadanantaraṁ brahmajijñāsopadiśyata iti । ucyate — nityānityavastuvivekaḥ, ihāmutrārthabhogavirāgaḥ, śamadamādisādhanasampat , mumukṣutvaṁ ca । teṣu hi satsu , prāgapi dharmajijñāsāyā ūrdhvaṁ ca, śakyate brahma jijñāsituṁ jñātuṁ ca ; na viparyaye । tasmāt athaśabdena yathoktasādhanasampattyānantaryamupadiśyate ॥

ataḥśabdaḥ hetvarthaḥ । yasmādveda eva agnihotrādīnāṁ śreyaḥsādhanānāmanityaphalatāṁ darśayati — ‘tadyatheha karmacito lokaḥ kṣīyata evamevāmutra puṇyacito lokaḥ kṣīyate’ (chā. u. 8 । 1 । 6) ityādiḥ ; tathā brahmajñānādapi paraṁ puruṣārthaṁ darśayati — ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ityādiḥ ; tasmāt yathoktasādhanasampattyanantaraṁ brahmajijñāsā kartavyā ॥

brahmaṇo jijñāsā brahmajijñāsā । brahma ca vakṣyamāṇalakṣaṇam ‘janmādyasya yataḥ’ iti । ata eva na brahmaśabdasya jātyādyarthāntaramāśaṅkitavyam । brahmaṇa iti karmaṇi ṣaṣṭhī, na śeṣe ; jijñāsyāpekṣatvājjijñāsāyāḥ, jijñāsyāntarānirdeśācca । nanu śeṣaṣaṣṭhīparigrahe'pi brahmaṇo jijñāsākarmatvaṁ na virudhyate, sambandhasāmānyasya viśeṣaniṣṭhatvāt ; evamapi pratyakṣaṁ brahmaṇaḥ karmatvamutsṛjya sāmānyadvāreṇa parokṣaṁ karmatvaṁ kalpayato vyarthaḥ prayāsaḥ syāt । na vyarthaḥ, brahmāśritāśeṣavicārapratijñānārthatvāditi cet , na ; pradhānaparigrahe tadapekṣitānāmarthākṣiptatvāt । brahma hi jñānenāptumiṣṭatamatvātpradhānam । tasminpradhāne jijñāsākarmaṇi parigṛhīte, yairjijñāsitairvinā brahma jijñāsitaṁ na bhavati, tānyarthākṣiptānyeveti na pṛthaksūtrayitavyāni । yathā ‘rājāsau gacchati’ ityukte saparivārasya rājño gamanamuktaṁ bhavati, tadvat । śrutyanugamācca । ‘yato vā imāni bhūtāni jāyante’ (tai. u. 3 । 1 । 1)ityādyāḥ śrutayaḥ ‘tadvijijñāsasva tadbrahma’ (tai. u. 3 । 1 । 1) iti pratyakṣameva brahmaṇo jijñāsākarmatvaṁ darśayanti । tacca karmaṇiṣaṣṭhīparigrahe sūtreṇānugataṁ bhavati । tasmādbrahmaṇa iti karmaṇi ṣaṣṭhī ॥

jñātumicchā jijñāsā । avagatiparyantaṁ jñānaṁ sanvācyāyā icchāyāḥ karma, phalaviṣayatvādicchāyāḥ । jñānena hi pramāṇenāvagantumiṣṭaṁ brahma । brahmāvagatirhi puruṣārthaḥ, niḥśeṣasaṁsārabījāvidyādyanarthanibarhaṇāt । tasmādbrahma jijñāsitavyam ॥

tatpunarbrahma prasiddhamaprasiddhaṁ vā syāt ; yadi prasiddhaṁ na jijñāsitavyam । athāprasiddhaṁ naiva śakyaṁ jijñāsitumiti । ucyate — asti tāvadbrahma nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaṁ sarvajñaṁ sarvaśaktisamanvitam । brahmaśabdasya hi vyutpādyamānasya nityaśuddhatvādayo'rthāḥ pratīyante, bṛṁhaterdhātorarthānugamāt । sarvasyātmatvācca brahmāstitvaprasiddhiḥ । sarvo hyātmāstitvaṁ pratyeti, na ‘nāhamasmi’ iti । yadi hi nātmāstitvaprasiddhiḥ syāt , sarvo lokaḥ ‘nāhamasmi’ iti pratīyāt । ātmā ca brahma । yadi tarhi loke brahma ātmatvena prasiddhamasti, tato jñātamevetyajijñāsyatvaṁ punarāpannam ; na ; tadviśeṣaṁ prati vipratipatteḥ । dehamātraṁ caitanyaviśiṣṭamātmeti prākṛtā janā lokāyatikāśca pratipannāḥ । indriyāṇyeva cetanānyātmetyapare । mana ityanye । vijñānamātraṁ kṣaṇikamityeke । śūnyamityapare । asti dehādivyatiriktaḥ saṁsārī kartā bhoktetyapare । bhoktaiva kevalaṁ na kartetyeke । asti tadvyatirikta īśvaraḥ sarvajñaḥ sarvaśaktiriti kecit । ātmā sa bhokturityapare । evaṁ bahavo vipratipannā yuktivākyatadābhāsasamāśrayāḥ santaḥ । tatrāvicārya yatkiñcitpratipadyamāno niḥśreyasātpratihanyeta, anarthaṁ ceyāt । tasmādbrahmajijñāsopanyāsamukhena vedāntavākyamīmāṁsā tadavirodhitarkopakaraṇā niḥśreyasaprayojanā prastūyate ॥ 1 ॥

janma utpattiḥ ādiḥ asya — iti tadguṇasaṁvijñāno bahuvrīhiḥ । janmasthitibhaṅgaṁ samāsārthaḥ । janmanaścāditvaṁ śrutinirdeśāpekṣaṁ vastuvṛttāpekṣaṁ ca । śrutinirdeśastāvat — ‘yato vā imāni bhūtāni jāyante’ (tai. u. 3 । 1 । 1) iti, asminvākye janmasthitipralayānāṁ kramadarśanāt । vastuvṛttamapi — janmanā labdhasattākasya dharmiṇaḥ sthitipralayasambhavāt । asyeti pratyakṣādisannidhāpitasya dharmiṇa idamā nirdeśaḥ । ṣaṣṭhī janmādidharmasambandhārthā । yata iti kāraṇanirdeśaḥ । asya jagato nāmarūpābhyāṁ vyākṛtasya anekakartṛbhoktṛsaṁyuktasya pratiniyatadeśakālanimittakriyāphalāśrayasya manasāpyacintyaracanārūpasya janmasthitibhaṅgaṁ yataḥ sarvajñātsarvaśakteḥ kāraṇādbhavati, tadbrahmeti vākyaśeṣaḥ । anyeṣāmapi bhāvavikārāṇāṁ triṣvevāntarbhāva iti janmasthitināśānāmiha grahaṇam । yāskaparipaṭhitānāṁ tu ‘jāyate'sti’ ityādīnāṁ grahaṇe teṣāṁ jagataḥ sthitikāle sambhāvyamānatvānmūlakāraṇādutpattisthitināśā jagato na gṛhītāḥ syurityāśaṅkyeta ; tanmā śaṅki ; iti yā utpattirbrahmaṇaḥ , tatraiva sthitiḥ pralayaśca, ta eva gṛhyante । na ca yathoktaviśeṣaṇasya jagato yathoktaviśeṣaṇamīśvaraṁ muktvā, anyataḥ pradhānādacetanāt aṇubhyaḥ abhāvāt saṁsāriṇo vā utpattyādi sambhāvayituṁ śakyam । na ca svabhāvataḥ, viśiṣṭadeśakālanimittānāmihopādānāt । etadevānumānaṁ saṁsārivyatirikteśvarāstitvādisādhanaṁ manyante īśvarakāraṇavādinaḥ ॥

nanvihāpi tadevopanyastaṁ janmādisūtre ; na ; vedāntavākyakusumagrathanārthatvātsūtrāṇām । vedāntavākyāni hi sūtrairudāhṛtya vicāryante । vākyārthavicāraṇādhyavasānanirvṛttā hi brahmāvagatiḥ, nānumānādipramāṇāntaranirvṛttā । satsu tu vedāntavākyeṣu jagato janmādikāraṇavādiṣu , tadarthagrahaṇadārḍhyāya anumānamapi vedāntavākyāvirodhi pramāṇaṁ bhavat , na nivāryate, śrutyaiva ca sahāyatvena tarkasyābhyupetatvāt । tathā hi — ‘śrotavyo mantavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) iti śrutiḥ ‘paṇḍito medhāvī gandhārānevopasampadyetaivamevehācāryavānpuruṣo veda’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti ca puruṣabuddhisāhāyyamātmano darśayati । na dharmajijñāsāyāmiva śrutyādaya eva pramāṇaṁ brahmajijñāsāyām । kintu śrutyādayo'nubhavādayaśca yathāsambhavamiha pramāṇam , anubhavāvasānatvādbhūtavastuviṣayatvācca brahmajñānasya । kartavye hi viṣaye nānubhavāpekṣāstīti śrutyādīnāmeva prāmāṇyaṁ syāt , puruṣādhīnātmalābhatvācca kartavyasya । kartumakartumanyathā vā kartuṁ śakyaṁ laukikaṁ vaidikaṁ ca karma ; yathā aśvena gacchati, padbhyām , anyathā vā, na vā gacchatīti । tathā ‘atirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti, nātirātre ṣoḍaśinaṁ gṛhṇāti’ ‘udite juhoti, anudite juhoti’ iti । vidhipratiṣedhāśca atra arthavantaḥ syuḥ, vikalpotsargāpavādāśca । na tu vastu ‘evam , naivam’ ‘asti, nāsti’ iti vā vikalpyate । vikalpanāstu puruṣabuddhyapekṣāḥ । na vastuyāthātmyajñānaṁ puruṣabuddhyapekṣam । kiṁ tarhi ? vastutantrameva tat । na hi sthāṇāvekasmin ‘sthāṇurvā, puruṣo'nyo vā’ iti tattvajñānaṁ bhavati । tatra ‘puruṣo'nyo vā’ iti mithyājñānam । ‘sthāṇureva’ iti tattvajñānam , vastutantratvāt । evaṁ bhūtavastuviṣayāṇāṁ prāmāṇyaṁ vastutantram । tatraivaṁ sati brahmajñānamapi vastutantrameva, bhūtavastuviṣayatvāt । nanu bhūtavastuviṣayatve brahmaṇaḥ pramāṇāntaraviṣayatvameveti vedāntavākyavicāraṇā anarthikaiva prāptā ; na ; indriyāviṣayatvena sambandhāgrahaṇāt । svabhāvato viṣayaviṣayāṇīndriyāṇi, na brahmaviṣayāṇi । sati hīndriyaviṣayatve brahmaṇaḥ, idaṁ brahmaṇā sambaddhaṁ kāryamiti gṛhyeta । kāryamātrameva tu gṛhyamāṇam — kiṁ brahmaṇā sambaddham ? kimanyena kenacidvā sambaddham ? — iti na śakyaṁ niścetum । tasmājjanmādisūtraṁ nānumānopanyāsārtham । kiṁ tarhi ? vedāntavākyapradarśanārtham । kiṁ punastadvedāntavākyaṁ yat sūtreṇeha lilakṣayiṣitam ? ‘bhṛgurvai vāruṇiḥ । varuṇaṁ pitaramupasasāra । adhīhi bhagavo brahmeti’ (tai. u. 3 । 1 । 1) ityupakramyāha — ‘yato vā imāni bhūtāni jāyante । yena jātāni jīvanti । yatprayantyabhisaṁviśanti । tadvijijñāsasva । tadbrahmeti । ’ (tai. u. 3 । 1 । 1) tasya ca nirṇayavākyam — ‘ānandāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante । ānandena jātāni jīvanti । ānandaṁ prayantyabhisaṁviśanti’ (tai. u. 3 । 6 । 1) iti । anyānyapyevaṁjātīyakāni vākyāni nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvasarvajñasvarūpakāraṇaviṣayāṇi udāhartavyāni ॥ 2 ॥

mahata ṛgvedādeḥ śāstrasya anekavidyāsthānopabṛṁhitasya pradīpavatsarvārthāvadyotinaḥ sarvajñakalpasya yoniḥ kāraṇaṁ brahma । na hīdṛśasya śāstrasya ṛgvedādilakṣaṇasya sarvajñaguṇānvitasya sarvajñādanyataḥ sambhavo'sti । yadyadvistarārthaṁ śāstraṁ yasmātpuruṣaviśeṣātsambhavati, yathā vyākaraṇādi pāṇinyādeḥ jñeyaikadeśārthamapi, sa tato'pyadhikataravijñāna iti prasiddhaṁ loke । kimu vaktavyam — anekaśākhābhedabhinnasya devatiryaṅmanuṣyavarṇāśramādipravibhāgahetoḥ ṛgvedādyākhyasya sarvajñānākarasya aprayatnenaiva līlānyāyena puruṣaniḥśvāsavat yasmānmahato bhūtāt yoneḥ sambhavaḥ — ‘asya mahato bhūtasya niḥśvasitametat yadṛgvedaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 10) ityādiśruteḥ — tasya mahato bhūtasya niratiśayaṁ sarvajñatvaṁ sarvaśaktimattvaṁ ceti ॥

athavā yathoktamṛgvedādiśāstraṁ yoniḥ kāraṇaṁ pramāṇamasya brahmaṇo yathāvatsvarūpādhigame । śāstrādeva pramāṇāt jagato janmādikāraṇaṁ brahmādhigamyata ityabhiprāyaḥ । śāstramudāhṛtaṁ pūrvasūtre — ‘yato vā imāni bhūtāni jāyante’ (tai. u. 3 । 1 । 1) ityādi । kimarthaṁ tarhīdaṁ sūtram , yāvatā pūrvasūtreṇaiva evaṁjātīyakaṁ śāstramudāharatā śāstrayonitvaṁ brahmaṇo darśitam । ucyate — tatra sūtrākṣareṇa spaṣṭaṁ śāstrasyānupādānājjanmādisūtreṇa kevalamanumānamupanyastamityāśaṅkyeta ; tāmāśaṅkāṁ nivartayitumidaṁ sūtraṁ pravavṛte — ‘śāstrayonitvāt’ iti ॥ 3 ॥

tuśabdaḥ pūrvapakṣavyāvṛttyarthaḥ । tadbrahma sarvajñaṁ sarvaśakti jagadutpattisthitilayakāraṇaṁ vedāntaśāstrādevāvagamyate । katham ? samanvayāt । sarveṣu hi vedānteṣu vākyāni tātparyeṇaitasyārthasya pratipādakatvena samanugatāni । ‘sadeva somyedamagra āsīt ekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ‘ātmā vā idameka evāgra āsīt’ (ai. u. 1 । 1 । 1) ‘tadetadbrahmāpūrvamanaparamanantaramabāhyam’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘ayamātmā brahma sarvānubhūḥ’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ‘brahmaivedamamṛtaṁ purastāt’ (mu. u. 2 । 2 । 12) ityādīni । na ca tadgatānāṁ padānāṁ brahmasvarūpaviṣaye niścite samanvaye'vagamyamāne arthāntarakalpanā yuktā, śrutahānyaśrutakalpanāprasaṅgāt । na ca teṣāṁ kartṛdevatādisvarūpapratipādanaparatā avasīyate, ‘tatkena kaṁ paśyet’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) ityādikriyākārakaphalanirākaraṇaśruteḥ । na ca pariniṣṭhitavastusvarūpatve'pi pratyakṣādiviṣayatvaṁ brahmaṇaḥ, ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) iti brahmātmabhāvasya śāstramantareṇānavagamyamānatvāt । yattu heyopādeyarahitatvādupadeśānarthakyamiti, naiṣa doṣaḥ ; heyopādeyaśūnyabrahmātmatāvagamādeva sarvakleśaprahāṇātpuruṣārthasiddheḥ । devatādipratipādanasya tu svavākyagatopāsanārthatve'pi na kaścidvirodhaḥ । na tu tathā brahmaṇa upāsanāvidhiśeṣatvaṁ sambhavati, ekatve heyopādeyaśūnyatayā kriyākārakādidvaitavijñānopamardopapatteḥ । na hi ekatvavijñānenonmathitasya dvaitavijñānasya punaḥ sambhavo'sti yenopāsanāvidhiśeṣatvaṁ brahmaṇaḥ pratipādyeta । yadyapyanyatra vedavākyānāṁ vidhisaṁsparśamantareṇa pramāṇatvaṁ na dṛṣṭam , tathāpyātmavijñānasya phalaparyantatvānna tadviṣayasya śāstrasya prāmāṇyaṁ śakyaṁ pratyākhyātum । na cānumānagamyaṁ śāstraprāmāṇyam , yenānyatra dṛṣṭaṁ nidarśanamapekṣyeta । tasmātsiddhaṁ brahmaṇaḥ śāstrapramāṇakatvam ॥

atrāpare pratyavatiṣṭhante — yadyapi śāstrapramāṇakaṁ brahma, tathāpi pratipattividhiviṣayatayaiva śāstreṇa brahma samarpyate ; yathā yūpāhavanīyādīnyalaukikānyapi vidhiśeṣatayā śāstreṇa samarpyante, tadvat । kuta etat ? pravṛttinivṛttiprayojanaparatvācchāstrasya । tathā hi śāstratātparyavidāmanukramaṇam — ‘dṛṣṭo hi tasyārthaḥ karmāvabodhanaṁ nāma’ iti ; ‘codaneti kriyāyāḥ pravartakaṁ vacanam’ ‘tasya jñānamupadeśaḥ’ (jai. sū. 1 । 1 । 5) ‘tadbhūtānāṁ kriyārthena samāmnāyaḥ’ (jai. sū. 1 । 1 । 25) ‘āmnāyasya kriyārthatvādānarthakyamatadarthānām’ (jai. sū. 1 । 2 । 1) iti ca । ataḥ puruṣaṁ kvacidviṣayaviśeṣe pravartayatkutaścidviṣayaviśeṣānnivartayaccārthavacchāstram । taccheṣatayā cānyadupayuktam । tatsāmānyādvedāntānāmapi tathaivārthavattvaṁ syāt । sati ca vidhiparatve, yathā svargādikāmasyāgnihotrādisādhanaṁ vidhīyate, evamamṛtatvakāmasya brahmajñānaṁ vidhīyata iti yuktam । nanviha jijñāsyavailakṣaṇyamuktam — karmakāṇḍe bhavyo dharmo jijñāsyaḥ, iha tu bhūtaṁ nityanirvṛttaṁ brahma jijñāsyamiti ; tatra dharmajñānaphalādanuṣṭhānāpekṣādvilakṣaṇaṁ brahmajñānaphalaṁ bhavitumarhati । nārhatyevaṁ bhavitum , kāryavidhiprayuktasyaiva brahmaṇaḥ pratipādyamānatvāt । ‘ātmā vā are draṣṭavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) ‘ya ātmāpahatapāpmā ... so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ‘ātmetyevopāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 7) ‘ātmānameva lokamupāsīta’ (bṛ. u. 1 । 4 । 15) ‘brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) ityādiṣu vidhāneṣu satsu, ‘ko'sāvātmā ?’ ‘kiṁ tadbrahma ?’ ityākāṅkṣāyāṁ tatsvarūpasamarpaṇena sarve vedāntā upayuktāḥ — nityaḥ sarvajñaḥ sarvagato nityatṛpto nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvo vijñānamānandaṁ brahma ityevamādayaḥ । tadupāsanācca śāstradṛṣṭo'dṛṣṭo mokṣaḥ phalaṁ bhaviṣyati । kartavyavidhyananupraveśe tu vastumātrakathane hānopādānāsambhavāt ‘saptadvīpā vasumatī’ ‘rājāsau gacchati’ ityādivākyavadvedāntavākyānāmānarthakyameva syāt । nanu vastumātrakathane'pi ‘rajjuriyam , nāyaṁ sarpaḥ’ ityādau bhrāntijanitabhītinivartanenārthavattvaṁ dṛṣṭam ; tathehāpyasaṁsāryātmavastukathanena saṁsāritvabhrāntinivartanenārthavattvaṁ syāt । syādetadevam , yadi rajjusvarūpaśravaṇamātreṇeva sarpabhrāntiḥ, saṁsāritvabhrāntirbrahmasvarūpaśravaṇamātreṇa nivarteta ; na tu nivartate ; śrutabrahmaṇo'pi yathāpūrvaṁ sukhaduḥkhādisaṁsāridharmadarśanāt , ‘śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) iti ca śravaṇottarakālayormanananididhyāsanayorvidhidarśanāt । tasmātpratipattividhiviṣayatayaiva śāstrapramāṇakaṁ brahmābhyupagantavyamiti ॥

atrābhidhīyate — na ; karmabrahmavidyāphalayorvailakṣaṇyāt । śārīraṁ vācikaṁ mānasaṁ ca karma śrutismṛtisiddhaṁ dharmākhyam , yadviṣayā jijñāsā ‘athāto dharmajijñāsā’ (jai. sū. 1 । 1 । 1) iti sūtritā । adharmo'pi hiṁsādiḥ pratiṣedhacodanālakṣaṇatvājjijñāsyaḥ parihārāya । tayoścodanālakṣaṇayorarthānarthayordharmādharmayoḥ phale pratyakṣe sukhaduḥkhe śarīravāṅmanobhirevopabhujyamāne viṣayendriyasaṁyogajanye brahmādiṣu sthāvarānteṣu prasiddhe । manuṣyatvādārabhya brahmānteṣu dehavatsu sukhatāratamyamanuśrūyate । tataśca taddhetordharmasyāpi tāratamyaṁ gamyate । dharmatāratamyādadhikāritāratamyam । prasiddhaṁ cārthitvasāmarthyādikṛtamadhikāritāratamyam । tathā ca yāgādyanuṣṭhāyināmeva vidyāsamādhiviśeṣāduttareṇa pathā gamanam , kevalairiṣṭāpūrtadattasādhanairdhūmādikrameṇa dakṣiṇena pathā gamanam , tatrāpi sukhatāratamyam , tatsādhanatāratamyaṁ ca śāstrāt ‘yāvatsampātamuṣitvā’ (chā. u. 5 । 10 । 5) ityasmādgamyate । tathā manuṣyādiṣu sthāvarānteṣu sukhalavaścodanālakṣaṇadharmasādhya eveti gamyate tāratamyena vartamānaḥ । tathordhvagateṣvadhogateṣu ca dehavatsu duḥkhatāratamyadarśanāttaddhetoradharmasya pratiṣedhacodanālakṣaṇasya tadanuṣṭhāyināṁ ca tāratamyaṁ gamyate । evamavidyādidoṣavatāṁ dharmādharmatāratamyanimittaṁ śarīropādānapūrvakaṁ sukhaduḥkhatāratamyamanityaṁ saṁsārarūpaṁ śrutismṛtinyāyaprasiddham । tathā ca śrutiḥ ‘na ha vai saśarīrasya sataḥ priyāpriyayorapahatirasti’ iti yathāvarṇitaṁ saṁsārarūpamanuvadati । ‘aśarīraṁ vāva santaṁ na priyāpriye spṛśataḥ’ (chā. u. 8 । 12 । 1) iti priyāpriyasparśanapratiṣedhāccodanālakṣaṇadharmakāryatvaṁ mokṣākhyasyāśarīratvasya pratiṣidhyata iti gamyate । dharmakāryatve hi priyāpriyasparśanapratiṣedho nopapadyeta । aśarīratvameva dharmakāryamiti cet , na ; tasya svābhāvikatvāt — ‘aśarīraꣳ śarīreṣvanavastheṣvavasthitam । mahāntaṁ vibhumātmānaṁ matvā dhīro na śocati’ (ka. u. 1 । 2 । 22) ‘aprāṇo hyamanāḥ śubhraḥ’ (mu. u. 2 । 1 । 2) ‘asaṅgo hyayaṁ puruṣaḥ’ (bṛ. u. 4 । 3 । 15) ityādiśrutibhyaḥ । ata evānuṣṭheyakarmaphalavilakṣaṇaṁ mokṣākhyamaśarīratvaṁ nityamiti siddham । tatra kiñcitpariṇāminityaṁ yasminvikriyamāṇe'pi tadevedamiti buddhirna vihanyate ; yathā pṛthivyādi jagannityatvavādinām , yathā vā sāṁkhyānāṁ guṇāḥ । idaṁ tu pāramārthikaṁ kūṭasthanityaṁ vyomavatsarvavyāpi sarvavikriyārahitaṁ nityatṛptaṁ niravayavaṁ svayaṁjyotiḥsvabhāvam , yatra dharmādharmau saha kāryeṇa kālatrayaṁ ca nopāvartete ; tadetadaśarīratvaṁ mokṣākhyam — ‘anyatra dharmādanyatrādharmādanyatrāsmātkṛtākṛtāt । anyatra bhūtācca bhavyācca’ (ka. u. 1 । 2 । 14) ityādiśrutibhyaḥ । atastadbrahma, yasyeyaṁ jijñāsā prastutā । tadyadi kartavyaśeṣatvenopadiśyeta, tena ca kartavyena sādhyaścenmokṣo'bhyupagamyeta, anitya eva syāt । tatraivaṁ sati yathoktakarmaphaleṣveva tāratamyāvasthiteṣvanityeṣu kaścidatiśayo mokṣa iti prasajyeta । nityaśca mokṣaḥ sarvairmokṣavādibhirabhyupagamyate । ato na kartavyaśeṣatvena brahmopadeśo yuktaḥ । api ca ‘brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) ‘kṣīyante cāsya karmāṇi tasmindṛṣṭe parāvare’ (mu. u. 2 । 2 । 9) ‘ānandaṁ brahmaṇo vidvānna bibheti kutaścana’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ‘abhayaṁ vai janaka prāpto'si’ (bṛ. u. 4 । 2 । 4) ‘tadātmānamevāvedahaṁ brahmāsmīti, tasmāttatsarvamabhavat’ (vājasaneyi brahmaṇa. u. 1 । 4 । 10) ‘tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ’ (ī. u. 7) ityevamādyāḥ śrutayo brahmavidyānantarameva mokṣaṁ darśayantyo madhye kāryāntaraṁ vārayanti । tathā ‘taddhaitatpaśyannṛṣirvāmadevaḥ pratipede'haṁ manurabhavaṁ sūryaśca’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) iti brahmadarśanasarvātmabhāvayormadhye kartavyāntaravāraṇāyodāhāryam — yathā ‘tiṣṭhangāyati’ iti tiṣṭhatigāyatyormadhye tatkartṛkaṁ kāryāntaraṁ nāstīti gamyate । ‘tvaṁ hi naḥ pitā yo'smākamavidyāyāḥ paraṁ pāraṁ tārayasi’ (pra. u. 6 । 8) ‘śrutaṁ hyeva me bhagavaddṛśebhyastarati śokamātmaviditi ; so'haṁ bhagavaḥ śocāmi, taṁ mā bhagavāñchokasya pāraṁ tārayatu’ (chā. u. 7 । 1 । 3) ‘tasmai mṛditakaṣāyāya tamasaḥ pāraṁ darśayati bhagavānsanatkumāraḥ’ (chā. u. 7 । 26 । 2) iti caivamādyāḥ śrutayo mokṣapratibandhanivṛttimātramevātmajñānasya phalaṁ darśayanti । tathā ca ācāryapraṇītaṁ nyāyopabṛṁhitaṁ sūtram — ‘duḥkhajanmapravṛttidoṣamithyājñānānāmuttarottarāpāye tadanantarāpāyādapavargaḥ’ (nyā. sū. 1 । 1 । 2) iti । mithyājñānāpāyaśca brahmātmaikatvavijñānādbhavati । na cedaṁ brahmātmaikatvavijñānaṁ sampadrūpam — yathā ‘anantaṁ vai mano'nantā viśvedevā anantameva sa tena lokaṁ jayati’ (bṛ. u. 3 । 1 । 9) iti । na cādhyāsarūpam — yathā ‘mano brahmetyupāsīta’ (chā. u. 3 । 18 । 1) ‘ādityo brahmetyādeśaḥ’ (chā. u. 3 । 19 । 1) iti ca manaādityādiṣu brahmadṛṣṭyadhyāsaḥ । nāpi viśiṣṭakriyāyoganimittam ‘vāyurvāva saṁvargaḥ’ (chā. u. 4 । 3 । 1) ‘prāṇo vāva saṁvargaḥ’ (chā. u. 4 । 3 । 3) itivat । nāpyājyāvekṣaṇādikarmavatkarmāṅgasaṁskārarūpam । sampadādirūpe hi brahmātmaikatvavijñāne'bhyupagamyamāne, ‘tattvamasi’ (chā. u. 6 । 8 । 7) ‘ahaṁ brahmāsmi’ (bṛ. u. 1 । 4 । 10) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ityevamādīnāṁ vākyānāṁ brahmātmaikatvavastupratipādanaparaḥ padasamanvayaḥ pīḍyeta । ‘bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṁśayāḥ’ (mu. u. 2 । 2 । 9) iti caivamādīnyavidyānivṛttiphalaśravaṇānyuparudhyeran । ‘brahma veda brahmaiva bhavati’ (mu. u. 3 । 2 । 9) iti caivamādīni tadbhāvāpattivacanāni sampadādirūpatve na sāmañjasyenopapadyeran । tasmānna sampadādirūpaṁ brahmātmaikatvavijñānam । ato na puruṣavyāpāratantrā brahmavidyā । kiṁ tarhi ? pratyakṣādipramāṇaviṣayavastujñānavadvastutantraiva । evaṁbhūtasya brahmaṇastajjñānasya ca na kayācidyuktyā śakyaḥ kāryānupraveśaḥ kalpayitum । na ca vidikriyākarmatvena kāryānupraveśo brahmaṇaḥ — ‘anyadeva tadviditādatho aviditādadhi’ (ke. u. 1 । 4) iti vidikriyākarmatvapratiṣedhāt , ‘yenedaṁ sarvaṁ vijānāti taṁ kena vijānīyāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) iti ca । tathopāstikriyākarmatvapratiṣedho'pi bhavati — ‘yadvācānabhyuditaṁ yena vāgabhyudyate’ ityaviṣayatvaṁ brahmaṇa upanyasya, ‘tadeva brahma tvaṁ viddhi, nedaṁ yadidamupāsate’ (ke. u. 1 । 5) iti । aviṣayatve brahmaṇaḥ śāstrayonitvānupapattiriti cet , na ; avidyākalpitabhedanivṛttiparatvācchāstrasya । na hi śāstramidaṁtayā viṣayabhūtaṁ brahma pratipipādayiṣati । kiṁ tarhi ? pratyagātmatvenāviṣayatayā pratipādayat avidyākalpitaṁ vedyaveditṛvedanādibhedamapanayati । tathā ca śāstram — ‘yasyāmataṁ tasya mataṁ mataṁ yasya na veda saḥ । avijñātaṁ vijānatāṁ vijñātamavijānatām’ (ke. u. 2 । 3) ‘na dṛṣṭerdraṣṭāraṁ paśyeḥ’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) ‘na vijñātervijñātāraṁ vijānīyāḥ’ (bṛ. u. 3 । 4 । 2) iti caivamādi । ato'vidyākalpitasaṁsāritvanivartanena nityamuktātmasvarūpasamarpaṇānna mokṣasyānityatvadoṣaḥ । yasya tūtpādyo mokṣaḥ, tasya mānasaṁ vācikaṁ kāyikaṁ vā kāryamapekṣata iti yuktam । tathā vikāryatve ca । tayoḥ pakṣayormokṣasya dhruvamanityatvam । na hi dadhyādi vikāryam utpādyaṁ vā ghaṭādi nityaṁ dṛṣṭaṁ loke । na ca āpyatvenāpi kāryāpekṣā, svātmasvarūpatve satyanāpyatvāt ; svarūpavyatiriktatve'pi brahmaṇo nāpyatvam , sarvagatatvena nityāptasvarūpatvātsarveṇa brahmaṇa ākāśasyeva । nāpi saṁskāryo mokṣaḥ, yena vyāpāramapekṣeta । saṁskāro hi nāma saṁskāryasya guṇādhānena vā syāt , doṣāpanayanena vā । na tāvadguṇādhānena sambhavati, anādheyātiśayabrahmasvarūpatvānmokṣasya । nāpi doṣāpanayanena, nityaśuddhabrahmasvarūpatvānmokṣasya । svātmadharma eva san tirobhūto mokṣaḥ kriyayātmani saṁskriyamāṇe'bhivyajyate — yathā ādarśe nigharṣaṇakriyayā saṁskriyamāṇe bhāsvaratvaṁ dharma iti cet , na ; kriyāśrayatvānupapatterātmanaḥ । yadāśrayā hi kriyā, tamavikurvatī naivātmānaṁ labhate । yadyātmā kriyayā vikriyeta, anityatvamātmanaḥ prasajyeta । ‘avikāryo'yamucyate’(bha. gī. 2 । 25) iti caivamādīni vākyāni bādhyeran । taccāniṣṭam । tasmānna svāśrayā kriyā ātmanaḥ sambhavati । anyāśrayāyāstu kriyāyā aviṣayatvānna tayātmā saṁskriyate । nanu dehāśrayayā snānācamanayajñopavītadhāraṇādikayā kriyayā dehī saṁskriyamāṇo dṛṣṭaḥ, na ; dehādisaṁhatasyaivāvidyāgṛhītasyātmanaḥ saṁskriyamāṇatvāt । pratyakṣaṁ hi snānācamanāderdehasamavāyitvam । tayā dehāśrayayā tatsaṁhata eva kaścidavidyayātmatvena parigṛhītaḥ saṁskriyata iti yuktam । yathā dehāśrayacikitsānimittena dhātusāmyena tatsaṁhatasya tadabhimānina ārogyaphalam , ‘ahamarogaḥ’ iti yatra buddhirutpadyate — evaṁ snānācamanayajñopavītadhāraṇādikayā ‘ahaṁ śuddhaḥ saṁskṛtaḥ’ iti yatra buddhirupadyate, sa saṁskriyate । sa ca dehena saṁhata eva । tenaiva hyahaṁkartrā ahaṁpratyayaviṣayeṇa pratyayinā sarvāḥ kriyā nirvartyante । tatphalaṁ ca sa evāśnāti, ‘tayoranyaḥ pippalaṁ svādvattyanaśnannanyo'bhicākaśīti’ (mu. u. 3 । 1 । 1) iti mantravarṇāt — ‘ātmendriyamanoyuktaṁ bhoktetyāhurmanīṣiṇaḥ’ (ka. u. 1 । 3 । 4) iti ca । tathā ‘eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā । karmādhyakṣaḥ sarvabhūtādhivāsaḥ sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca’ (śve. u. 6 । 11) iti, ‘sa paryagācchukramakāyamavraṇamasnāviraṁ śuddhamapāpaviddham’ (ī. u. 8) iti, ca — etau mantrāvanādheyātiśayatāṁ nityaśuddhatāṁ ca brahmaṇo darśayataḥ । brahmabhāvaśca mokṣaḥ । tasmānna saṁskāryo'pi mokṣaḥ । ato'nyanmokṣaṁ prati kriyānupraveśadvāraṁ na śakyaṁ kenaciddarśayitum । tasmājjñānamekaṁ muktvā kriyāyā gandhamātrasyāpyanupraveśa iha nopapadyate । nanu jñānaṁ nāma mānasī kriyā, na ; vailakṣaṇyāt । kriyā hi nāma sā, yatra vastusvarūpanirapekṣaiva codyate, puruṣacittavyāpārādhīnā ca, yathā — ‘yasyai devatāyai havirgṛhītaṁ syāttāṁ manasā dhyāyedvaṣaṭkariṣyan’ iti, ‘saṁdhyāṁ manasā dhyāyet’ (ai. brā. 3 । 8 । 1) iti caivamādiṣu । dhyānaṁ cintanaṁ yadyapi mānasam , tathāpi puruṣeṇa kartumakartumanyathā vā kartuṁ śakyam , puruṣatantratvāt । jñānaṁ tu pramāṇajanyam । pramāṇaṁ ca yathābhūtavastuviṣayam । ato jñānaṁ kartumakartumanyathā vā kartumaśakyam । kevalaṁ vastutantrameva tat ; na codanātantram , nāpi puruṣatantram ; tasmānmānasatve'pi jñānasya mahadvailakṣaṇyam । yathā ca ‘puruṣo vāva gautamāgniḥ’ (chā. u. 5 । 7 । 1) ‘yoṣā vāva gautamāgniḥ’ (chā. u. 5 । 7 । 1) ityatra yoṣitpuruṣayoragnibuddhirmānasī bhavati ; kevalacodanājanyatvāt kriyaiva sā puruṣatantrā ca । yā tu prasiddhe'gnāvagnibuddhiḥ, na sā codanātantrā ; nāpi puruṣatantrā । kiṁ tarhi ? pratyakṣaviṣayavastutantraiveti jñānamevaitat ; na kriyā — evaṁ sarvapramāṇaviṣayavastuṣu veditavyam । tatraivaṁ sati yathābhūtabrahmātmaviṣayamapi jñānaṁ na codanātantram । tadviṣaye liṅādayaḥ śrūyamāṇā api aniyojyaviṣayatvātkuṇṭhībhavanti upalādiṣu prayuktakṣurataikṣṇyādivat , aheyānupādeyavastuviṣayatvāt । kimarthāni tarhi ‘ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyaḥ’ (bṛ. u. 2 । 4 । 5) ityādīni vidhicchāyāni vacanāni ? svābhāvikapravṛttiviṣayavimukhīkaraṇārthānīti brūmaḥ । yo hi bahirmukhaḥ pravartate puruṣaḥ ‘iṣṭaṁ me bhūyādaniṣṭaṁ mā bhūt’ iti, na ca tatrātyantikaṁ puruṣārthaṁ labhate, tamātyantikapuruṣārthavāñchinaṁ svābhāvikātkāryakaraṇasaṅghātapravṛttigocarādvimukhīkṛtya pratyagātmasrotastayā pravartayanti ‘ātmā vā are draṣṭavyaḥ’ ityādīni ; tasyātmānveṣaṇāya pravṛttasyāheyamanupādeyaṁ cātmatattvamupadiśyate — ‘idaṁ sarvaṁ yadayamātmā’ (bṛ. u. 2 । 4 । 6) ‘yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyet ... kena kaṁ vijānīyāt’ (bṛ. u. 4 । 5 । 15) ‘vijñātāramare kena vijānīyāt’ (bṛ. u. 2 । 4 । 14) ‘ayamātmā brahma’ (bṛ. u. 2 । 5 । 19) ityādibhiḥ । yadapyakartavyapradhānamātmajñānaṁ hānāyopādānāya vā na bhavatīti, tattathaivetyabhyupagamyate । alaṅkāro hyayamasmākam — yadbrahmātmāvagatau satyāṁ sarvakartavyatāhāniḥ kṛtakṛtyatā ceti । tathā ca śrutiḥ — ‘ātmānaṁ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ । kimicchankasya kāmāya śarīramanusaṁjvaret’ (bṛ. u. 4 । 4 । 12) iti, ‘etadbuddhvā buddhimānsyātkṛtakṛtyaśca bhārata’ (bha. gī. 15 । 20) iti ca smṛtiḥ । tasmānna pratipattividhiviṣayatayā brahmaṇaḥ samarpaṇam ॥

yadapi kecidāhuḥ — pravṛttinivṛttividhitaccheṣavyatirekeṇa kevalavastuvādī vedabhāgo nāstīti, tanna ; aupaniṣadasya puruṣasyānanyaśeṣatvāt । yo'sāvupaniṣatsvevādhigataḥ puruṣo'saṁsārī brahmasvarūpaḥ utpādyādicaturvidhadravyavilakṣaṇaḥ svaprakaraṇastho'nanyaśeṣaḥ, nāsau nāsti nādhigamyata iti vā śakyaṁ vaditum ; ‘sa eṣa neti netyātmā’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) ityātmaśabdāt ātmanaśca pratyākhyātumaśakyatvāt , ya eva nirākartā tasyaivātmatvāt । nanvātmā ahaṁpratyayaviṣayatvādupaniṣatsveva vijñāyata ityanupapannam ; na, tatsākṣitvena pratyuktatvāt । na hyahaṁpratyayaviṣayakartṛvyatirekeṇa tatsākṣī sarvabhūtasthaḥ sama ekaḥ kūṭasthanityaḥ puruṣo vidhikāṇḍe tarkasamaye vā kenacidadhigataḥ sarvasyātmā । ataḥ sa na kenacitpratyākhyātuṁ śakyaḥ, vidhiśeṣatvaṁ vā netum — ātmatvādeva ca sarveṣām — na heyo nāpyupādeyaḥ । sarvaṁ hi vinaśyadvikārajātaṁ puruṣāntaṁ vinaśyati ; puruṣo hi vināśahetvabhāvādavināśī ; vikriyāhetvabhāvācca kūṭasthanityaḥ ; ata eva nityaśuddhabuddhamuktasvabhāvaḥ ; tasmāt ‘puruṣānna paraṁ kiñcitsā kāṣṭhā sā parā gatiḥ’ (ka. u. 1 । 3 । 11) ‘taṁ tvaupaniṣadaṁ puruṣaṁ pṛcchāmi’ (bṛ. u. 3 । 9 । 26) iti caupaniṣadatvaviśeṣaṇaṁ puruṣasyopaniṣatsu prādhānyena prakāśyamānatve upapadyate । ato bhūtavastuparo vedabhāgo nāstīti vacanaṁ sāhasamātram ॥

yadapi śāstratātparyavidāmanukramaṇam — ‘dṛṣṭo hi tasyārthaḥ karmāvabodhanam’ ityevamādi, tat dharmajijñāsāviṣayatvādvidhipratiṣedhaśāstrābhiprāyaṁ draṣṭavyam । api ca ‘āmnāyasya kriyārthatvādānarthakyamatadarthānām’ ityetadekāntenābhyupagacchatāṁ bhūtopadeśānarthakyaprasaṅgaḥ । pravṛttinivṛttividhitaccheṣavyatirekeṇa bhūtaṁ cedvastūpadiśati bhavyārthatvena, kūṭasthanityaṁ bhūtaṁ nopadiśatīti ko hetuḥ ? na hi bhūtamupadiśyamānaṁ kriyā bhavati । akriyātve'pi bhūtasya kriyāsādhanatvātkriyārtha eva bhūtopadeśa iti cet , naiṣa doṣaḥ ; kriyārthatve'pi kriyānirvartanaśaktimadvastūpadiṣṭameva ; kriyārthatvaṁ tu prayojanaṁ tasya ; na caitāvatā vastvanupadiṣṭaṁ bhavati । yadi nāmopadiṣṭaṁ kiṁ tava tena syāditi, ucyate — anavagatātmavastūpadeśaśca tathaiva bhavitumarhati ; tadavagatyā mithyājñānasya saṁsārahetornivṛttiḥ prayojanaṁ kriyata ityaviśiṣṭamarthavattvaṁ kriyāsādhanavastūpadeśena । api ca ‘brāhmaṇo na hantavyaḥ’ iti caivamādyā nivṛttirupadiśyate । na ca sā kriyā । nāpi kriyāsādhanam । akriyārthānāmupadeśo'narthakaścet , ‘brāhmaṇo na hantavyaḥ’ ityādinivṛttyupadeśānāmānarthakyaṁ prāptam । taccāniṣṭam । na ca svabhāvaprāptahantyarthānurāgeṇa nañaḥ śakyamaprāptakriyārthatvaṁ kalpayituṁ hananakriyānivṛttyaudāsīnyavyatirekeṇa । nañaścaiṣa svabhāvaḥ, yatsvasambandhino'bhāvaṁ bodhayatīti । abhāvabuddhiścaudāsīnyakāraṇam । sā ca dagdhendhanāgnivatsvayamevopaśāmyati । tasmātprasaktakriyānivṛttyaudāsīnyameva ‘brāhmaṇo na hantavyaḥ’ ityādiṣu pratiṣedhārthaṁ manyāmahe, anyatra prajāpativratādibhyaḥ । tasmātpuruṣārthānupayogyupākhyānādibhūtārthavādaviṣayamānarthakyābhidhānaṁ draṣṭavyam ॥

yadapyuktam — kartavyavidhyanupraveśamantareṇa vastumātramucyamānamanarthakaṁ syāt ‘saptadvīpā vasumatī’ ityādivaditi, tatparihṛtam ; ‘rajjuriyam , nāyaṁ sarpaḥ’ iti vastumātrakathane'pi prayojanasya dṛṣṭatvāt । nanu śrutabrahmaṇo'pi yathāpūrvaṁ saṁsāritvadarśanānna rajjusvarūpakathanavadarthavattvamityuktam । atrocyate — nāvagatabrahmātmabhāvasya yathāpūrvaṁ saṁsāritvaṁ śakyaṁ darśayitum , vedapramāṇajanitabrahmātmabhāvavirodhāt । na hi śarīrādyātmābhimānino duḥkhabhayādimattvaṁ dṛṣṭamiti, tasyaiva vedapramāṇajanitabrahmātmāvagame tadabhimānanivṛttau tadeva mithyājñānanimittaṁ duḥkhabhayādimattvaṁ bhavatīti śakyaṁ kalpayitum । na hi dhanino gṛhasthasya dhanābhimānino dhanāpahāranimittaṁ duḥkhaṁ dṛṣṭamiti, tasyaiva pravrajitasya dhanābhimānarahitasya tadeva dhanāpahāranimittaṁ duḥkhaṁ bhavati । na ca kuṇḍalinaḥ kuṇḍalitvābhimānanimittaṁ sukhaṁ dṛṣṭamiti tasyaiva kuṇḍalaviyuktasya kuṇḍalitvābhimānarahitasya tadeva kuṇḍalitvābhimānanimittaṁ sukhaṁ bhavati । taduktaṁ śrutyā — ‘aśarīraṁ vāva santaṁ na priyāpriye spṛśataḥ’ (chā. u. 8 । 12 । 1) iti । śarīre patite'śarīratvaṁ syāt , na jīvata iti cet , na ; saśarīratvasya mithyājñānanimittatvāt । na hyātmanaḥ śarīrātmābhimānalakṣaṇaṁ mithyājñānaṁ muktvā anyataḥ saśarīratvaṁ śakyaṁ kalpayitum । nityamaśarīratvamakarmanimittatvādityavocāma । tatkṛtadharmādharmanimittaṁ saśarīratvamiti cet , na ; śarīrasambandhasyāsiddhatvāt dharmādharmayorātmakṛtatvāsiddheḥ, śarīrasambandhasya dharmādharmayostatkṛtatvasya cetaretarāśrayatvaprasaṅgāt ; andhaparamparaiṣā anāditvakalpanā । kriyāsamavāyābhāvāccātmanaḥ kartṛtvānupapatteḥ । sannidhānamātreṇa rājaprabhṛtīnāṁ dṛṣṭaṁ kartṛtvamiti cet , na ; dhanadānādyupārjitabhṛtyasambandhitvātteṣāṁ kartṛtvopapatteḥ ; na tvātmano dhanadānādivaccharīrādibhiḥ svasvāmibhāvasambandhanimittaṁ kiñcicchakyaṁ kalpayitum । mithyābhimānastu pratyakṣaḥ sambandhahetuḥ । etena yajamānatvamātmano vyākhyātam । atrāhuḥ — dehādivyatiriktasyātmanaḥ ātmīye dehādāvahamabhimāno gauṇaḥ, na mithyeti cet , na ; prasiddhavastubhedasya gauṇatvamukhyatvaprasiddheḥ । yasya hi prasiddho vastubhedaḥ — yathā kesarādimānākṛtiviśeṣo'nvayavyatirekābhyāṁ siṁhaśabdapratyayabhāṅmukhyo'nyaḥ prasiddhaḥ, tataścānyaḥ puruṣaḥ prāyikaiḥ krauryaśauryādibhiḥ siṁhaguṇaiḥ sampannaḥ siddhaḥ, tasya tasminpuruṣe siṁhaśabdapratyayau gauṇau bhavataḥ ; nāprasiddhavastubhedasya । tasya tvanyatrānyaśabdapratyayau bhrāntinimittāveva bhavataḥ, na gauṇau ; yathā mandāndhakāre sthāṇurayamityagṛhyamāṇaviśeṣe puruṣaśabdapratyayau sthāṇuviṣayau, yathā vā śuktikāyāmakasmādrajatamidamiti niścitau śabdapratyayau tadvaddehādisaṅghāte aham iti nirupacāreṇa śabdapratyayāvātmānātmāvivekenotpadyamānau kathaṁ gauṇau śakyau vaditum । ātmānātmavivekināmapi paṇḍitānāmajāvipālānāmivāviviktau śabdapratyayau bhavataḥ । tasmāddehādivyatiriktātmāstitvavādināṁ dehādāvahaṁpratyayo mithyaiva, na gauṇaḥ । tasmānmithyāpratyayanimittatvātsaśarīratvasya, siddhaṁ jīvato'pi viduṣo'śarīratvam । tathā ca brahmavidviṣayā śrutiḥ — ‘tadyathāhinirlvayanī valmīke mṛtā pratyastā śayītaivamevedaṁ śarīraṁ śete athāyamaśarīro'mṛtaḥ prāṇo brahmaiva teja eva’ (bṛ. u. 4 । 4 । 7) iti ; ‘sacakṣuracakṣuriva sakarṇo'karṇa iva savāgavāgiva samanā amanā iva saprāṇo'prāṇa iva’ iti ca । smṛtirapi — ‘sthitaprajñasya kā bhāṣā’ (bha. gī. 2 । 54) ityādyā sthitaprajñasya lakṣaṇānyācakṣāṇā viduṣaḥ sarvapravṛttyasambandhaṁ darśayati । tasmānnāvagatabrahmātmabhāvasya yathāpūrvaṁ saṁsāritvam । yasya tu yathāpūrvaṁ saṁsāritvaṁ nāsāvavagatabrahmātmabhāva ityanavadyam ॥

yatpunaruktaṁ śravaṇātparācīnayormanananididhyāsanayordarśanādvidhiśeṣatvaṁ brahmaṇaḥ, na svarūpaparyavasāyitvamiti, tanna ; śravaṇavadavagatyarthatvānmanananididhyāsanayoḥ । yadi hyavagataṁ brahmānyatra viniyujyeta, bhavettadā vidhiśeṣatvam ; na tu tadasti, manananididhyāsanayorapi śravaṇavadavagatyarthatvāt । tasmānna pratipattividhiviṣayatayā śāstrapramāṇakatvaṁ brahmaṇaḥ sambhavatītyataḥ svatantrameva brahma śāstrapramāṇakaṁ vedāntavākyasamanvayāditi siddham । evaṁ ca sati ‘athāto brahmajijñāsā’ iti tadviṣayaḥ pṛthakśāstrārambha upapadyate । pratipattividhiparatve hi ‘athāto dharmajijñāsā’ ityevārabdhatvānna pṛthakśāstramārabhyeta ; ārabhyamāṇaṁ caivamārabhyeta — athātaḥ pariśiṣṭadharmajijñāseti, ‘athātaḥ kratvarthapuruṣārthayorjijñāsā’ (jai. sū. 4 । 11) itivat । brahmātmaikyāvagatistvapratijñāteti tadartho yuktaḥ śāstrārambhaḥ — ‘athāto brahmajijñāsā’ iti । tasmāt ahaṁ brahmāsmītyetadavasānā eva sarve vidhayaḥ sarvāṇi cetarāṇi pramāṇāni । na hyaheyānupādeyādvaitātmāvagatau satyām , nirviṣayāṇyapramātṛkāṇi ca pramāṇāni bhavitumarhantīti । api cāhuḥ — ‘gauṇamithyātmano'sattve putradehādibādhanāt । sadbrahmātmāhamityevaṁ bodhe kāryaṁ kathaṁ bhavet ॥ anveṣṭavyātmavijñānātprākpramātṛtvamātmanaḥ । anviṣṭaḥ syātpramātaiva pāpmadoṣādivarjitaḥ ॥ dehātmapratyayo yadvatpramāṇatvena kalpitaḥ । laukikaṁ tadvadevedaṁ pramāṇaṁ tvā''tmaniścayāt’ iti ॥ 4 ॥

na sāṁkhyaparikalpitamacetanaṁ pradhānaṁ jagataḥ kāraṇaṁ śakyaṁ vedānteṣvāśrayitum । aśabdaṁ hi tat । kathamaśabdatvam ? īkṣateḥ īkṣitṛtvaśravaṇātkāraṇasya । katham ? evaṁ hi śrūyate — ‘sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyam’ (chā. u. 6 । 2 । 1) ityupakramya ‘tadaikṣata bahu syāṁ prājāyeyeti tattejo'sṛjata’ (chā. u. 6 । 2 । 3) iti । tatra idaṁśabdavācyaṁ nāmarūpavyākṛtaṁ jagat prāgutpatteḥ sadātmanāvadhārya, tasyaiva prakṛtasya sacchabdavācyasyekṣaṇapūrvakaṁ tejaḥprabhṛteḥ sraṣṭṛtvaṁ darśayati । tathānyatra — ‘ātmā vā idameka evāgra āsīt । nānyatkiñcana miṣat । sa īkṣata lokānnu sṛjā iti ।’ (ai. u. 1 । 1 । 1)‘sa imāṅllokānasṛjata’ (ai. u. 1 । 1 । 2) itīkṣāpūrvikāmeva sṛṣṭimācaṣṭe । kvacicca ṣoḍaśakalaṁ puruṣaṁ prastutyāha — ‘sa īkṣāñcakre’ (pra. u. 6 । 3), ‘sa prāṇamasṛjata’ (pra. u. 6 । 4) iti । īkṣateriti ca dhātvarthanirdeśo'bhipretaḥ, yajateritivat , na dhātunirdeśaḥ । tena ‘yaḥ sarvajñaḥ sarvavidyasya jñānamayaṁ tapaḥ । tasmādetadbrahma nāma rūpamannaṁ ca jāyate’ (mu. u. 1 । 1 । 9) ityevamādīnyapi sarvajñeśvarakāraṇaparāṇi vākyānyudāhartavyāni ॥

yattūktaṁ sattvadharmeṇa jñānena sarvajñaṁ pradhānaṁ bhaviṣyatīti, tannopapadyate । na hi pradhānāvasthāyāṁ guṇasāmyātsattvadharmo jñānaṁ sambhavati । nanūktaṁ sarvajñānaśaktimattvena sarvajñaṁ bhaviṣyatīti ; tadapi nopapadyate । yadi guṇasāmye sati sattvavyapāśrayāṁ jñānaśaktimāśritya sarvajñaṁ pradhānamucyeta, kāmaṁ rajastamovyapāśrayāmapi jñānapratibandhakaśaktimāśritya kiñcijjñamucyeta । api ca nāsākṣikā sattvavṛttirjānātinā abhidhīyate । na cācetanasya pradhānasya sākṣitvamasti । tasmādanupapannaṁ pradhānasya sarvajñatvam । yogināṁ tu cetanatvātsattvotkarṣanimittaṁ sarvajñatvamupapannamityanudāharaṇam । atha punaḥ sākṣinimittamīkṣitṛtvaṁ pradhānasyāpi kalpyeta, yathāgninimittamayaḥpiṇḍāderdagdhṛtvam ; tathā sati yannimittamīkṣitṛtvaṁ pradhānasya, tadeva sarvajñaṁ brahma mukhyaṁ jagataḥ kāraṇamiti yuktam । yatpunaruktaṁ brahmaṇo'pi na mukhyaṁ sarvajñatvamupapadyate, nityajñānakriyatve jñānakriyāṁ prati svātantryāsambhavāditi ; atrocyate — idaṁ tāvadbhavānpraṣṭavyaḥ — kathaṁ nityajñānakriyatve sarvajñatvahāniriti । yasya hi sarvaviṣayāvabhāsanakṣamaṁ jñānaṁ nityamasti, so'sarvajña iti vipratiṣiddham । anityatve hi jñānasya, kadācijjānāti kadācinna jānātītyasarvajñatvamapi syāt ।

nāsau jñānanityatve doṣo'sti । jñānanityatve jñānaviṣayaḥ svātantryavyapadeśo nopapadyate iti cet , na ; pratatauṣṇyaprakāśe'pi savitari ‘dahati’ ‘prakāśayati’ iti svātantryavyapadeśadarśanāt । nanu saviturdāhyaprakāśyasaṁyoge sati ‘dahati’ ‘prakāśayati’ iti vyapadeśaḥ syāt ; na tu brahmaṇaḥ prāgutpatterjñānakarmasaṁyogo'stīti viṣamo dṛṣṭāntaḥ । na ; asatyapi karmaṇi ‘savitā prakāśate’ iti kartṛtvavyapadeśadarśanāt , evamasatyapi jñānakarmaṇi brahmaṇaḥ ‘tadaikṣata’ iti kartṛtvavyapadeśopapatterna vaiṣamyam । karmāpekṣāyāṁ tu brahmaṇi īkṣitṛtvaśrutayaḥ sutarāmupapannāḥ । kiṁ punastatkarma, yatprāgutpatterīśvarajñānasya viṣayo bhavatīti — tattvānyatvābhyāmanirvacanīye nāmarūpe avyākṛte vyācikīrṣite iti brūmaḥ । yatprasādāddhi yogināmapyatītānāgataviṣayaṁ pratyakṣaṁ jñānamicchanti yogaśāstravidaḥ, kimu vaktavyaṁ tasya nityasiddhasyeśvarasya sṛṣṭisthitisaṁhṛtiviṣayaṁ nityajñānaṁ bhavatīti । yadapyuktaṁ prāgutpatterbrahmaṇaḥ śarīrādisambandhamantareṇekṣitṛtvamanupapannamiti, na taccodyamavatarati ; savitṛprakāśavadbrahmaṇo jñānasvarūpanityatvena jñānasādhanāpekṣānupapatteḥ । api cāvidyādimataḥ saṁsāriṇaḥ śarīrādyapekṣā jñānotpattiḥ syāt ; na jñānapratibandhakāraṇarahitasyeśvarasya । mantrau cemāvīśvarasya śarīrādyanapekṣatāmanāvaraṇajñānatāṁ ca darśayataḥ — ‘na tasya kāryaṁ karaṇaṁ ca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate । parāsya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca’ (śve. u. 6 । 8) iti । ‘apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ । sa vetti vedyaṁ na ca tasyāsti vettā tamāhuragryaṁ puruṣaṁ mahāntam’ (śve. u. 3 । 19) iti ca । nanu nāsti tava jñānapratibandhakāraṇavānīśvarādanyaḥ saṁsārī — ‘nānyo'to'sti draṣṭā ... nānyo'to'sti vijñātā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādiśruteḥ ; tatra kimidamucyate — saṁsāriṇaḥ śarīrādyapekṣā jñānotpattiḥ, neśvarasyeti ? atrocyate — satyaṁ neśvarādanyaḥ saṁsārī ; tathāpi dehādisaṅghātopādhisambandha iṣyata eva, ghaṭakarakagiriguhādyupādhisambandha iva vyomnaḥ ; tatkṛtaśca śabdapratyayavyavahāro lokasya dṛṣṭaḥ — ‘ghaṭacchidram’ ‘karakacchidram’ ityādiḥ, ākāśāvyatireke'pi ; tatkṛtā cākāśe ghaṭākāśādibhedamithyābuddhirdṛṣṭā ; tathehāpi dehādisaṅghātopādhisambandhāvivekakṛteśvarasaṁsāribhedamithyābuddhiḥ । dṛśyate cātmana eva sato dehādisaṅghāte'nātmanyātmatvābhiniveśo mithyābuddhimātreṇa pūrvapūrveṇa । sati caivaṁ saṁsāritve dehādyapekṣamīkṣitṛtvamupapannaṁ saṁsāriṇaḥ । yadapyuktaṁ pradhānasyānekātmakatvānmṛdādivatkāraṇatvopapattirnāsaṁhatasya brahmaṇa iti, tatpradhānasyāśabdatvenaiva pratyuktam । yathā tu tarkeṇāpi brahmaṇa eva kāraṇatvaṁ nirvoḍhuṁ śakyate, na pradhānādīnām , tathā prapañcayiṣyati ‘na vilakṣaṇatvādasya ...’ (bra. sū. 2 । 1 । 4) ityevamādinā ॥ 5 ॥

yaduktaṁ pradhānamacetanaṁ sacchabdavācyaṁ tasminnaupacārikamīkṣitṛtvam aptejasoriveti, tadasat । kasmāt ? ātmaśabdāt ; ‘sadeva somyedamagra āsīt’ ityupakramya, ‘tadaikṣata’ (chā. u. 6 । 2 । 3) ‘tattejo'sṛjata’ (chā. u. 6 । 2 । 3) iti ca tejobannānāṁ sṛṣṭimuktvā, tadeva prakṛtaṁ sadīkṣitṛ tāni ca tejobannāni devatāśabdena parāmṛśyāha — ‘seyaṁ devataikṣata’ ‘hantāhamimāstisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi’ (chā. u. 6 । 3 । 2) iti । tatra yadi pradhānamacetanaṁ guṇavṛttyekṣitṛ kalpyeta, tadeva prakṛtatvāt ‘seyaṁ devatā’ iti parāmṛśyeta ; na tadā devatā jīvamātmaśabdenābhidadhyāt । jīvo hi nāma cetanaḥ śarīrādhyakṣaḥ prāṇānāṁ dhārayitā, tatprasiddhernirvacanācca । sa kathamacetanasya pradhānasyātmā bhavet । ātmā hi nāma svarūpam । nācetanasya pradhānasya cetano jīvaḥ svarūpaṁ bhavitumarhati । atha tu cetanaṁ brahma mukhyamīkṣitṛ parigṛhyeta, tasya jīvaviṣaya ātmaśabdaprayoga upapadyate । tathā ‘sa ya eṣo'ṇimaitadātmyamidaṁ sarvaṁ tatsatyaṁ sa ātmā tattvamasi śvetaketo’ (chā. u. 6 । 14 । 3) ityatra ‘sa ātmā’ iti prakṛtaṁ sadaṇimānamātmānamātmaśabdenopadiśya, ‘tattvamasi śvetaketo’ iti cetanasya śvetaketorātmatvenopadiśati । aptejaso'stu viṣayatvādacetanatvam , nāmarūpavyākaraṇādau ca prayojyatvenaiva nirdeśāt , na cātmaśabdavatkiñcinmukhyatve kāraṇamastīti yuktaṁ kūlavadgauṇatvamīkṣitṛtvasya । tayorapi sadadhiṣṭhitatvāpekṣamevekṣitṛtvam । satastvātmaśabdānna gauṇamīkṣitṛtvamityuktam ॥ 6 ॥

na pradhānamacetanamātmaśabdālambanaṁ bhavitumarhati ; ‘sa ātmā’ iti prakṛtaṁ sadaṇimānamādāya, ‘tattvamasi śvetaketo’ iti cetanasya śvetaketormokṣayitavyasya tanniṣṭhāmupadiśya, ‘ācāryavānpuruṣo veda tasya tāvadeva ciraṁ yāvanna vimokṣye'tha sampatsye’ (chā. u. 6 । 14 । 2) iti mokṣopadeśāt । yadi hyacetanaṁ pradhānaṁ sacchabdavācyam ‘tat asi’ iti grāhayet , mumukṣuṁ cetanaṁ santamacetano'sīti, tadā viparītavādi śāstraṁ puruṣasyānarthāyetyapramāṇaṁ syāt । na tu nirdoṣaṁ śāstramapramāṇaṁ kalpayituṁ yuktam । yadi cājñasya sato mumukṣoracetanamanātmānamātmetyupadiśetpramāṇabhūtaṁ śāstram , sa śraddadhānatayā andhagolāṅgūlanyāyena tadātmadṛṣṭiṁ na parityajet , tadvyatiriktaṁ cātmānaṁ na pratipadyeta ; tathā sati puruṣārthādvihanyeta, anarthaṁ ca ṛcchet । tasmādyathā svargādyarthino'gnihotrādisādhanaṁ yathābhūtamupadiśati, tathā mumukṣorapi ‘sa ātmā tattvamasi śvetaketo’ iti yathābhūtamevātmānamupadiśatīti yuktam । evaṁ ca sati taptaparaśugrahaṇamokṣadṛṣṭāntena satyābhisandhasya mokṣopadeśa upapadyate । anyathā hyamukhye sadātmatattvopadeśe, ‘ahamukthamasmīti vidyāt’ (ai. ā. 2 । 1 । 2 । 6) itivatsampanmātramidamanityaphalaṁ syāt ; tatra mokṣopadeśo nopapadyeta । tasmānna sadaṇimanyātmaśabdasya gauṇatvam । bhṛtye tu svāmibhṛtyabhedasya pratyakṣatvādupapanno gauṇa ātmaśabdaḥ ‘mamātmā bhadrasenaḥ’ iti । api ca kvacidgauṇaḥ śabdo dṛṣṭa iti naitāvatā śabdapramāṇake'rthe gauṇīkalpanā nyāyyā, sarvatrānāśvāsaprasaṅgāt । yattūktaṁ cetanācetanayoḥ sādhāraṇa ātmaśabdaḥ, kratujvalanayoriva jyotiḥśabda iti, tanna ; anekārthatvasyānyāyyatvāt । tasmāccetanaviṣaya eva mukhya ātmaśabdaścetanatvopacārādbhūtādiṣu prayujyate — ‘bhūtātmā’ ‘indriyātmā’ iti ca । sādhāraṇatve'pyātmaśabdasya na prakaraṇamupapadaṁ vā kiñcinniścāyakamantareṇānyataravṛttitā nirdhārayituṁ śakyate । na cātrācetanasya niścāyakaṁ kiñcitkāraṇamasti । prakṛtaṁ tu sadīkṣitṛ sannihitaśca cetanaḥ śvetaketuḥ । na hi cetanasya śvetaketoracetana ātmā sambhavatītyavocāma । tasmāccetanaviṣaya ihātmaśabda iti niścīyate । jyotiḥśabdo'pi laukikena prayogeṇa jvalana eva rūḍhaḥ, arthavādakalpitena tu jvalanasādṛśyena kratau pravṛtta ityadṛṣṭāntaḥ । athavā pūrvasūtra evātmaśabdaṁ nirastasamastagauṇatvasādhāraṇatvāśaṅkatayā vyākhyāya, tataḥ svatantra eva pradhānakāraṇanirākaraṇaheturvyākhyeyaḥ — ‘tanniṣṭhasya mokṣopadeśāt’ iti । tasmānnācetanaṁ pradhānaṁ sacchabdavācyam ॥ 7 ॥

yadyanātmaiva pradhānaṁ sacchabdavācyam , ‘sa ātmā tattvamasi’ itīhopadiṣṭaṁ syāt ; sa tadupadeśaśravaṇādanātmajñatayā tanniṣṭho mā bhūditi, mukhyamātmānamupadidikṣu śāstraṁ tasya heyatvaṁ brūyāt । yathārundhatīṁ didarśayiṣustatsamīpasthāṁ sthūlāṁ tārāmamukhyāṁ prathamamarundhatīti grāhayitvā, tāṁ pratyākhyāya, paścādarundhatīmeva grāhayati ; tadvannāyamātmeti brūyāt । na caivamavocat । sanmātrātmāvagatiniṣṭhaiva hi ṣaṣṭhaprapāṭhakaparisamāptirdṛśyate । caśabdaḥ pratijñāvirodhābhyuccayapradarśanārthaḥ । satyapi heyatvavacane pratijñāvirodhaḥ prasajyeta । kāraṇavijñānāddhi sarvaṁ vijñātamiti pratijñātam — ‘uta tamādeśamaprākṣyaḥ yenāśrutaꣳ śrutaṁ bhavatyamataṁ matamavijñātaṁ vijñātamiti ; kathaṁ nu bhagavaḥ sa ādeśo bhavatīti’ (chā. u. 6 । 1 । 3) ; ‘yathā somyaikena mṛtpiṇḍena sarvaṁ mṛnmayaṁ vijñātaṁ syādvācārambhaṇaṁ vikāro nāmadheyaṁ mṛttiketyeva satyam’ (chā. u. 6 । 1 । 4) ‘evaṁ somya sa ādeśo bhavati’ (chā. u. 6 । 1 । 6) iti vākyopakrame śravaṇāt । na ca sacchabdavācye pradhāne bhogyavargakāraṇe heyatvenāheyatvena vā vijñāte bhoktṛvargo vijñāto bhavati, apradhānavikāratvādbhoktṛvargasya । tasmānna pradhānaṁ sacchabdavācyam ॥ 8 ॥

tadeva sacchabdavācyaṁ kāraṇaṁ prakṛtya śrūyate — ‘yatraitatpuruṣaḥ svapiti nāma, satā somya tadā sampanno bhavati ; svamapīto bhavati ; tasmādenaṁ svapitītyācakṣate ; svaṁ hyapīto bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) iti । eṣā śrutiḥ svapitītyetatpuruṣasya lokaprasiddhaṁ nāma nirvakti । svaśabdenehātmocyate । yaḥ prakṛtaḥ sacchabdavācyastamapīto bhavatyapigato bhavatītyarthaḥ । apipūrvasyaiterlayārthatvaṁ prasiddham , prabhavāpyayāvityutpattipralayayoḥ prayogadarśanāt । manaḥpracāropādhiviśeṣasambandhādindriyārthāngṛhṇaṁstadviśeṣāpanno jīvo jāgarti ; tadvāsanāviśiṣṭaḥ svapnānpaśyanmanaḥśabdavācyo bhavati ; sa upādhidvayoparame suṣuptāvasthāyāmupādhikṛtaviśeṣābhāvātsvātmani pralīna iveti ‘svaṁ hyapīto bhavati’ (chā. u. 6 । 8 । 1) ityucyate । yathā hṛdayaśabdanirvacanaṁ śrutyā darśitam — ‘sa vā eṣa ātmā hṛdi, tasyaitadeva niruktam — hṛdyayamiti ; tasmāddhṛdayamiti’ (chā. u. 8 । 3 । 3); yathā vāśanāyodanyāśabdapravṛttimūlaṁ darśayati śrutiḥ — ‘āpa eva tadaśitaṁ nayante’ (chā. u. 6 । 8 । 3) ‘teja eva tatpītaṁ nayate’ (chā. u. 6 । 8 । 5) iti ca ; evaṁ svamātmānaṁ sacchabdavācyamapīto bhavati itīmamarthaṁ svapitināmanirvacanena darśayati । na ca cetana ātmā acetanaṁ pradhānaṁ svarūpatvena pratipadyeta । yadi punaḥ pradhānamevātmīyatvātsvaśabdenaivocyeta, evamapi cetano'cetanamapyetīti viruddhamāpadyeta । śrutyantaraṁ ca — ‘prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṁ kiñcana veda nāntaram’ (bṛ. u. 4 । 3 । 21) iti suṣuptāvasthāyāṁ cetane apyayaṁ darśayati । ato yasminnapyayaḥ sarveṣāṁ cetanānāṁ taccetanaṁ sacchabdavācyaṁ jagataḥ kāraṇaṁ, na pradhānam ॥ 9 ॥

yadi tārkikasamaya ivavedānteṣvapi bhinnā kāraṇāvagatirabhaviṣyat , kvaciccetanaṁ brahma jagataḥ kāraṇam , kvacidacetanaṁ pradhānam , kvacidanyadeveti ; tataḥ kadācitpradhānakāraṇavādānurodhenāpīkṣatyādiśravaṇamakalpayiṣyat । na tvetadasti । samānaiva hi sarveṣu vedānteṣu cetanakāraṇāvagatiḥ । ‘yathāgnerjvalataḥ sarvā diśo visphuliṅgā vipratiṣṭherannevamevaitasmādātmanaḥ sarve prāṇā yathāyatanaṁ vipratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāḥ’ (kau. u. 3 । 3) iti, ‘tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti, ‘ātmata evedaṁ sarvam’ (chā. u. 7 । 26 । 1) iti, ‘ātmana eṣa prāṇo jāyate’ (pra. u. 3 । 3) iti ca ātmanaḥ kāraṇatvaṁ darśayanti sarve vedāntāḥ । ātmaśabdaśca cetanavacana ityavocāma । mahacca prāmāṇyakāraṇametat , yadvedāntavākyānāṁ cetanakāraṇatve samānagatitvam , cakṣurādīnāmiva rūpādiṣu । ato gatisāmānyātsarvajñaṁ brahma jagataḥ kāraṇam ॥ 10 ॥

svaśabdenaiva ca sarvajña īśvaro jagataḥ kāraṇamiti śrūyate, śvetāśvatarāṇāṁ mantropaniṣadi sarvajñamīśvaraṁ prakṛtya — ‘sa kāraṇaṁ karaṇādhipādhipo na cāsya kaścijjanitā na cādhipaḥ’ (śve. u. 6 । 9) iti । tasmātsarvajñaṁ brahma jagataḥ kāraṇam , nācetanaṁ pradhānamanyadveti siddham ॥ 11 ॥

taittirīyake annamayaṁ prāṇamayaṁ manomayaṁ vijñānamayaṁ cānukramyāmnāyate — ‘tasmādvā etasmādvijñānamayādanyo'ntara ātmānandamayaḥ’ (tai. u. 2 । 5 । 1) iti । tatra saṁśayaḥ — kimihānandamayaśabdena parameva brahmocyate, yatprakṛtam ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti, kiṁ vānnamayādivadbrahmaṇo'rthāntaramiti । kiṁ tāvatprāptam ? brahmaṇo'rthāntaramamukhya ātmānandamayaḥ syāt । kasmāt ? annamayādyamukhyātmapravāhapatitatvāt । athāpi syātsarvāntaratvādānandamayo mukhya evātmeti ; na syātpriyādyavayavayogācchārīratvaśravaṇācca । mukhyaścedātmā syānna priyādisaṁsparśaḥ syāt । iha tu ‘tasya priyameva śiraḥ’ (tai. u. 2 । 5 । 1) ityādi śrūyate । śārīratvaṁ ca śrūyate — ‘tasyaiṣa eva śārīra ātmā yaḥ pūrvasya’ iti । tasya pūrvasya vijñānamayasyaiṣa eva śārīra ātmā ya eṣa ānandamaya ityarthaḥ । na ca saśarīrasya sataḥ priyāpriyasaṁsparśo vārayituṁ śakyaḥ । tasmātsaṁsāryevānandamaya ātmetyevaṁ prāpte, idamucyate —

‘ānandamayo'bhyāsāt’ । para evātmānandamayo bhavitumarhati । kutaḥ ? abhyāsāt । parasminneva hyātmanyānandaśabdo bahukṛtvo'bhyasyate । ānandamayaṁ prastutya ‘raso vai saḥ’ (tai. u. 2 । 7 । 1) iti tasyaiva rasatvamuktvā, ucyate — ‘rasaꣳ hyevāyaṁ labdhvānandībhavati । ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt । yadeṣa ākāśa ānando na syāt । eṣa hyevānandayāti’ (tai. u. 2 । 7 । 1) (tai. u. 2 । 7 । 1)‘saiṣānandasya mīmāꣳsā bhavati’ (tai. u. 2 । 8 । 1) ‘etamānandamayamātmānamupasaṅkrāmati’ (tai. u. 2 । 8 । 5) ‘ānandaṁ brahmaṇo vidvānna bibheti kutaścana’ (tai. u. 2 । 9 । 1) iti ; ‘ānando brahmeti vyajānāt’ (tai. u. 3 । 6 । 1) iti ca । śrutyantare ca ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) iti brahmaṇyevānandaśabdo dṛṣṭaḥ । evamānandaśabdasya bahukṛtvo brahmaṇyabhyāsādānandamaya ātmā brahmeti gamyate । yattūktamannamayādyamukhyātmapravāhapatitatvādānandamayasyāpyamukhyatvamiti, nāsau doṣaḥ, ānandamayasya sarvāntaratvāt । mukhyameva hyātmānamupadidikṣu śāstraṁ lokabuddhimanusarat , annamayaṁ śarīramanātmānamatyantamūḍhānāmātmatvena prasiddhamanūdya mūṣāniṣiktadrutatāmrādipratimāvattato'ntaraṁ tato'ntaramityevaṁ pūrveṇa pūrveṇa samānamuttaramuttaramanātmānamātmeti grāhayat , pratipattisaukaryāpekṣayā sarvāntaraṁ mukhyamānandamayamātmānamupadideśeti śliṣṭataram । yathārundhatīdarśane bahvīṣvapi tārāsvamukhyāsvarundhatīṣu darśitāsu , yā antyā pradarśyate sā mukhyaivārundhatī bhavati ; evamihāpyānandamayasya sarvāntaratvānmukhyamātmatvam । yattu brūṣe, priyādīnāṁ śirastvādikalpanānupapannā mukhyasyātmana iti — atītānantaropādhijanitā sā ; na svābhāvikītyadoṣaḥ । śārīratvamapyānandamayasyānnamayādiśarīraparamparayā pradarśyamānatvāt ; na punaḥ sākṣādeva śārīratvaṁ saṁsārivat । tasmādānandamayaḥ para evātmā ॥ 12 ॥

atrāha — nānandamayaḥ para ātmā bhavitumarhati ; kasmāt ? vikāraśabdāt ; prakṛtivacanādayamanyaḥ śabdo vikāravacanaḥ samadhigataḥ ‘ānandamayaḥ’ iti, mayaṭo vikārārthatvāt ; tasmādannamayādiśabdavadvikāraviṣaya evāyamānandamayaśabda iti cet , na ; prācuryārthe'pi mayaṭaḥ smaraṇāt । ‘tatprakṛtavacane mayaṭ’ (pā. sū. 5 । 4 । 2) iti hi pracuratāyāmapi mayaṭ smaryate ; yathā ‘annamayo yajñaḥ’ ityannapracura ucyate, evamānandapracuraṁ brahmānandamayamucyate । ānandapracuratvaṁ ca brahmaṇo manuṣyatvādārabhyottarasminnuttarasminsthāne śataguṇa ānanda ityuktvā brahmānandasya niratiśayatvāvadhāraṇāt । tasmātprācuryārthe mayaṭ ॥ 13 ॥

itaśca prācuryārthe mayaṭ ; yasmādānandahetutvaṁ brahmaṇo vyapadiśati śrutiḥ — ‘eṣa hyevānandayāti’ iti — ānandayatītyarthaḥ । yo hyanyānānandayati sa pracurānanda iti prasiddhaṁ bhavati ; yathā loke yo'nyeṣāṁ dhanikatvamāpādayati sa pracuradhana iti gamyate, tadvat । tasmātprācuryārthe'pi mayaṭaḥ sambhavādānandamayaḥ para evātmā ॥ 14 ॥

itaścānandamayaḥ para evātmā ; yasmāt ‘brahmavidāpnoti param’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ityupakramya, ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ityasminmantre yat brahma prakṛtaṁ satyajñānānantaviśeṣaṇairnirdhāritam , yasmādākāśādikrameṇa sthāvarajaṅgamāni bhūtānyajāyanta, yacca bhūtāni sṛṣṭvā tānyanupraviśya guhāyāmavasthitaṁ sarvāntaram , yasya vijñānāya ‘anyo'ntara ātmā’ ‘anyo'ntara ātmā’ iti prakrāntam , tanmāntravarṇikameva brahmeha gīyate — ‘anyo'ntara ātmānandamayaḥ’ (tai. u. 2 । 5 । 1) iti । mantrabrāhmaṇayoścaikārthatvaṁ yuktam , avirodhāt । anyathā hi prakṛtahānāprakṛtaprakriye syātām । na cānnamayādibhya ivānandamayādanyo'ntara ātmābhidhīyate । etanniṣṭhaiva ca ‘saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā’ (tai. u. 3 । 6 । 1) — ‘ānando brahmeti vyajānāt’ (tai. u. 3 । 6 । 1) iti । tasmādānandamayaḥ para evātmā ॥ 15 ॥

itaścānandamayaḥ para evātmā, netaraḥ ; itara īśvarādanyaḥ saṁsārī jīva ityarthaḥ । na jīva ānandamayaśabdenābhidhīyate । kasmāt ? anupapatteḥ । ānandamayaṁ hi prakṛtya śrūyate — ‘so'kāmayata । bahu syāṁ prajāyeyeti । sa tapo'tapyata । sa tapastaptvā । idaꣳ sarvamasṛjata । yadidaṁ kiñca’ (tai. u. 2 । 6 । 1) iti । tatra prākśarīrādyutpatterabhidhyānam , sṛjyamānānāṁ ca vikārāṇāṁ sraṣṭuravyatirekaḥ, sarvavikārasṛṣṭiśca na parasmādātmano'nyatropapadyate ॥ 16 ॥

itaśca nānandamayaḥ saṁsārī ; yasmādānandamayādhikāre ‘raso vai saḥ । rasaꣳ hyevāyaṁ labdhvānandī bhavati’ (tai. u. 2 । 7 । 1) iti jīvānandamayau bhedena vyapadiśati । na hi labdhaiva labdhavyo bhavati । kathaṁ tarhi ‘ātmānveṣṭavyaḥ’ ‘ātmalābhānna paraṁ vidyate’ iti śrutismṛtī, yāvatā na labdhaiva labdhavyo bhavatītyuktam ? bāḍham — tathāpyātmano'pracyutātmabhāvasyaiva satastattvānavabodhanimitto mithyaiva dehādiṣvanātmasu ātmatvaniścayo laukiko dṛṣṭaḥ । tena dehādibhūtasyātmano'pi ātmā — ananviṣṭaḥ ‘anveṣṭavyaḥ’, alabdhaḥ ‘labdhavyaḥ’, aśrutaḥ ‘śrotavyaḥ’, amataḥ ‘mantavyaḥ’, avijñātaḥ ‘vijñātavyaḥ’ — ityādibhedavyapadeśa upapadyate । pratiṣidhyata eva tu paramārthataḥ sarvajñātparameśvarādanyo draṣṭā śrotā vā ‘nānyo'to'sti draṣṭā’ (bṛ. u. 3 । 7 । 23) ityādinā । parameśvarastu avidyākalpitācchārīrātkarturbhoktuḥ vijñānātmākhyāt anyaḥ ; yathā māyāvinaścarmakhaḍgadharātsūtreṇākāśamadhirohataḥ sa eva māyāvī paramārtharūpo bhūmiṣṭho'nyaḥ ; yathā vā ghaṭākāśādupādhiparicchinnādanupādhiparicchinna ākāśo'nyaḥ । īdṛśaṁ ca vijñānātmaparamātmabhedamāśritya ‘netaro'nupapatteḥ’ ‘bhedavyapadeśācca’ ityuktam ॥17 ॥

ānandamayādhikāre ca ‘so'kāmayata bahu syāṁ prajāyeyeti’ (tai. u. 2 । 6 । 1) iti kāmayitṛtvanirdeśāt nānumānikamapi sāṁkhyaparikalpitamacetanaṁ pradhānamānandamayatvena kāraṇatvena vā apekṣitavyam । ‘īkṣaternāśabdam’ (bra. sū. 1 । 1 । 5) iti nirākṛtamapi pradhānaṁ pūrvasūtrodāhṛtāṁ kāmayitṛtvaśrutimāśritya prasaṅgātpunarnirākriyate gatisāmānyaprapañcanāya ॥ 18 ॥

itaśca na pradhāne jīve vānandamayaśabdaḥ ; yasmādasminnānandamaye prakṛta ātmani, pratibuddhasyāsya jīvasya, tadyogaṁ śāsti — tadātmanā yogastadyogaḥ, tadbhāvāpattiḥ, muktirityarthaḥ — tadyogaṁ śāsti śāstram — ‘yadā hyevaiṣa etasminnadṛśye'nātmye'nirukte'nilayane'bhayaṁ pratiṣṭhāṁ vindate । atha so'bhayaṁ gato bhavati । yadā hyevaiṣa etasminnudaramantaraṁ kurute । atha tasya bhayaṁ bhavati’ (tai. u. 2 । 7 । 1)iti । etaduktaṁ bhavati — yadaitasminnānandamaye'lpamapyantaramatādātmyarūpaṁ paśyati, tadā saṁsārabhayānna nivartate ; yadā tvetasminnānandamaye nirantaraṁ tādātmyena pratitiṣṭhati, tadā saṁsārabhayānnivartata iti । tacca paramātmaparigrahe ghaṭate, na pradhānaparigrahe jīvaparigrahe vā । tasmādānandamayaḥ paramātmeti sthitam ॥ 19 ॥

idaṁ tviha vaktavyam — ‘sa vā eṣa puruṣo'nnarasamayaḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1)‘tasmādvā etasmādannarasamayādanyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ’ (tai. u. 2 । 2 । 1)tasmāt ‘anyo'ntara ātmā manomayaḥ’ (tai. u. 2 । 3 । 1)tasmāt ‘anyo'ntara ātmā vijñānamayaḥ’ (tai. u. 2 । 4 । 1) iti ca vikārārthe mayaṭ‍pravāhe sati, ānandamaya evākasmādardhajaratīyanyāyena kathamiva mayaṭaḥ prācuryārthatvaṁ brahmaviṣayatvaṁ cāśrīyata iti । māntravarṇikabrahmādhikārāditi cet , na ; annamayādīnāmapi tarhi brahmatvaprasaṅgaḥ । atrāha — yuktamannamayādīnāmabrahmatvam , tasmāttasmādāntarasyāntarasyānyasyānyasyātmana ucyamānatvāt ; ānandamayāttu na kaścidanya āntara ātmocyate ; tenānandamayasya brahmatvam , anyathā prakṛtahānāprakṛtaprakriyāprasaṅgāditi । atrocyate — yadyapyannamayādibhya ivānandamayāt ‘anyo'ntara ātmā’ iti na śrūyate, tathāpi nānandamayasya brahmatvam ; yata ānandamayaṁ prakṛtya śrūyate — ‘tasya priyameva śiraḥ, modo dakṣiṇaḥ pakṣaḥ, pramoda uttaraḥ pakṣaḥ, ānanda ātmā, brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ (tai. u. 2 । 5 । 1) iti । tatra yadbrahmeha mantravarṇe prakṛtam ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) iti, tadiha ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityucyate । tadvijijñāpayiṣayaivānnamayādaya ānandamayaparyantāḥ pañca kośāḥ kalpyante । tatra kutaḥ prakṛtahānāprakṛtaprakriyāprasaṅgaḥ । nanvānandamayasyāvayavatvena ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityucyate, annamayādīnāmiva ‘idaṁ pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityādi ; tatra kathaṁ brahmaṇaḥ svapradhānatvaṁ śakyaṁ vijñātum ? prakṛtatvāditi brūmaḥ । nanvānandamayāvayavatvenāpi brahmaṇi vijñāyamāne na prakṛtatvaṁ hīyate, ānandamayasya brahmatvāditi ; atrocyate — tathā sati tadeva brahma ānandamaya ātmā avayavī, tadeva ca brahma pucchaṁ pratiṣṭhā avayava ityasāmañjasyaṁ syāt । anyataraparigrahe tu yuktam ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityatraiva brahmanirdeśa āśrayitum , brahmaśabdasaṁyogāt ; nānandamayavākye, brahmaśabdasaṁyogābhāvāditi । api ca brahma pucchaṁ pratiṣṭhetyuktvedamucyate — ‘tadapyeṣa śloko bhavati । asanneva sa bhavati । asadbrahmeti veda cet । asti brahmeti cedveda । santamenaṁ tato viduḥ’ (tai. u. 2 । 6 । 1) iti । asmiṁśca śloke'nanukṛṣyānandamayaṁ brahmaṇa eva bhāvābhāvavedanayorguṇadoṣābhidhānādgamyate — ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityatra brahmaṇa eva svapradhānatvamiti । na cānandamayasyātmano bhāvābhāvāśaṅkā yuktā, priyamodādiviśiṣṭasyānandamayasya sarvalokaprasiddhatvāt । kathaṁ punaḥ svapradhānaṁ sadbrahma ānandamayasya pucchatvena nirdiśyate — ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ iti ? naiṣa doṣaḥ । pucchavatpuccham , pratiṣṭhā parāyaṇamekanīḍaṁ laukikasyānandajātasya brahmānandaḥ ityetadanena vivakṣyate, nāvayavatvam ; ‘etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvanti’ (bṛ. u. 4 । 3 । 32) iti śrutyantarāt । api cānandamayasya brahmatve priyādyavayavatvena saviśeṣaṁ brahmābhyupagantavyam ; nirviśeṣaṁ tu brahma vākyaśeṣe śrūyate, vāṅmanasayoragocaratvābhidhānāt — ‘yato vāco nivartante । aprāpya manasā saha । ānandaṁ brahmaṇo vidvān । na bibheti kutaścana’ (tai. u. 2 । 9 । 1) iti । api cānandapracura ityukte duḥkhāstitvamapi gamyate ; prācuryasya loke pratiyogyalpatvāpekṣatvāt । tathā ca sati ‘yatra nānyatpaśyati, nānyacchṛṇoti, nānyadvijānāti, sa bhūmā’ (chā. u. 7 । 24 । 1) iti bhūmni brahmaṇi tadvyatiriktābhāvaśrutiruparudhyeta । pratiśarīraṁ ca priyādibhedādānandamayasya bhinnatvam ; brahma tu na pratiśarīraṁ bhidyate, ‘satyaṁ jñānamanantaṁ brahma’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ityānantyaśruteḥ ‘eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā’ (śve. u. 6 । 11) iti ca śrutyantarāt । na cānandamayasyābhyāsaḥ śrūyate । prātipadikārthamātrameva hi sarvatrābhyasyate — ‘raso vai saḥ । rasaꣳ hyevāyaṁ labdhvānandī bhavati । ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt । yadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) (tai. u. 2 । 7 । 1)‘saiṣānandasya mīmāꣳsā bhavati’ (tai. u. 2 । 8 । 1)‘ānandaṁ brahmaṇo vidvānna bibheti kutaścaneti’ (tai. u. 2 । 9 । 1) ‘ānando brahmeti vyajānāt’ (tai. u. 3 । 6 । 1) iti ca । yadi cānandamayaśabdasya brahmaviṣayatvaṁ niścitaṁ bhavet , tata uttareṣvānandamātraprayogeṣvapyānandamayābhyāsaḥ kalpyeta ; na tvānandamayasya brahmatvamasti, priyaśirastvādibhirhetubhirityavocāma ; tasmācchrutyantare ‘vijñānamānandaṁ brahma’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) ityānandaprātipadikasya brahmaṇi prayogadarśanāt , ‘yadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) iti brahmaviṣayaḥ prayogo na tvānandamayābhyāsa ityavagantavyam । yastvayaṁ mayaḍantasyaivānandamayaśabdasyābhyāsaḥ ‘etamānandamayamātmānamupasaṅkrāmati’ (tai. u. 2 । 8 । 5) iti, na tasya brahmaviṣayatvamasti ; vikārātmanāmevānnamayādīnāmanātmanāmupasaṅkramitavyānāṁ pravāhe paṭhitatvāt । nanvānandamayasyopasaṅkramitavyasyānnamayādivadabrahmatve sati naiva viduṣo brahmaprāptiḥ phalaṁ nirdiṣṭaṁ bhavet । naiṣa doṣaḥ, ānandamayopasaṅkramaṇanirdeśenaiva viduṣaḥ pucchapratiṣṭhābhūtabrahmaprāpteḥ phalasya nirdiṣṭatvāt , ‘tadapyeṣa śloko bhavati’ ‘yato vāco nivartante’ ityādinā ca prapañcyamānatvāt । yā tvānandamayasannidhāne ‘so'kāmayata bahu syāṁ prajāyeyeti’ (tai. u. 2 । 6 । 1) itīyaṁ śrutirudāhṛtā, sā ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityanena sannihitatareṇa brahmaṇā sambadhyamānā nānandamayasya brahmatāṁ pratibodhayati । tadapekṣatvāccottarasya granthasya ‘raso vai saḥ’ (tai. u. 2 । 7 । 1) ityādernānandamayaviṣayatā । nanu ‘so'kāmayata’ iti brahmaṇi puṁliṅganirdeśo nopapadyate । nāyaṁ doṣaḥ, ‘tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ’ ityatra puṁliṅgenāpyātmaśabdena brahmaṇaḥ prakṛtatvāt । yattu bhārgavī vāruṇī vidyā — ‘ānando brahmeti vyajānāt’ (tai. u. 3 । 6 । 1) iti, tasyāṁ mayaḍaśravaṇātpriyaśirastvādyaśravaṇācca yuktamānandasya brahmatvam । tasmādaṇumātramapi viśeṣamanāśritya na svata eva priyaśirastvādi brahmaṇa upapadyate । na ceha saviśeṣaṁ brahma pratipipādayiṣitam , vāṅmanasagocarātikramaśruteḥ । tasmādannamayādiṣvivānandamaye'pi vikārārtha eva mayaṭ vijñeyaḥ, na prācuryārthaḥ ॥

sūtrāṇi tvevaṁ vyākhyeyāni — ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityatra kimānandamayāvayavatvena brahma vivakṣyate, uta svapradhānatveneti । pucchaśabdādavayavatveneti prāpte, ucyate — ānandamayo'bhyāsāt — ānandamaya ātmā ityatra ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ iti svapradhānameva brahmopadiśyate ; abhyāsāt ‘asanneva sa bhavati’ ityasminnigamanaśloke brahmaṇa eva kevalasyābhyasyamānatvāt । vikāraśabdānneti cenna prācuryāt — vikāraśabdenāvayavaśabdo'bhipretaḥ ; pucchamityavayavaśabdānna svapradhānatvaṁ brahmaṇa iti yaduktam , tasya parihāro vaktavyaḥ ; atrocyate — nāyaṁ doṣaḥ, prācuryādapyavayavaśabdopapatteḥ ; prācuryaṁ prāyāpattiḥ, avayavaprāye vacanamityarthaḥ ; annamayādīnāṁ hi śiraādiṣu pucchānteṣvavayaveṣūkteṣvānandamayasyāpi śiraādīnyavayavāntarāṇyuktvā avayavaprāyāpattyā ‘brahma pucchaṁ pratiṣṭhā’ ityāha, nāvayavavivakṣayā ; yatkāraṇam ‘abhyāsāt’ iti svapradhānatvaṁ brahmaṇaḥ samarthitam । taddhetuvyapadeśācca — sarvasya hi vikārajātasya sānandamayasya kāraṇatvena brahma vyapadiśyate — ‘idaꣳ sarvamasṛjata, yadidaṁ kiñca’ (tai. u. 2 । 6 । 1) iti । na ca kāraṇaṁ sadbrahma svavikārasyānandamayasya mukhyayā vṛttyāvayava upapadyate । aparāṇyapi sūtrāṇi yathāsambhavaṁ pucchavākyanirdiṣṭasyaiva brahmaṇa upapādakāni draṣṭavyāni ॥12 – 19 ॥

idamāmnāyate — ‘atha ya eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate hiraṇyaśmaśrurhiraṇyakeśa ā praṇakhātsarva eva suvarṇaḥ’ (chā. u. 1 । 6 । 6)‘tasya yathā kapyāsaṁ puṇḍarīkamevamakṣiṇī tasyoditi nāma sa eṣa sarvebhyaḥ pāpmabhya udita udeti ha vai sarvebhyaḥ pāpmabhyo ya evaṁ veda’ (chā. u. 1 । 6 । 7)‘... ityadhidaivatam’ (chā. u. 1 । 6 । 8) ‘athādhyātmam ...’ (chā. u. 1 । 7 । 1) ‘atha ya eṣo'ntarakṣiṇi puruṣo dṛśyate’ (chā. u. 1 । 7 । 5) ityādi । tatra saṁśayaḥ — kiṁ vidyākarmātiśayavaśātprāptotkarṣaḥ kaścitsaṁsārī sūryamaṇḍale cakṣuṣi copāsyatvena śrūyate, kiṁ vā nityasiddhaḥ parameśvara iti । kiṁ tāvatprāptam ? saṁsārīti । kutaḥ ? rūpavattvaśravaṇāt । ādityapuruṣe tāvat ‘hiraṇyaśmaśruḥ’ ityādi rūpamudāhṛtam ; akṣipuruṣe'pi tadevātideśena prāpyate ‘tasyaitasya tadeva rūpaṁ yadamuṣya rūpam’ iti । na ca parameśvarasya rūpavattvaṁ yuktam , ‘aśabdamasparśamarūpamavyayam’ (ka. u. 1 । 3 । 15) iti śruteḥ ; ādhāraśravaṇācca — ‘ya eṣo'ntarāditye ya eṣo'ntarakṣiṇi’ iti । na hyanādhārasya svamahimapratiṣṭhasya sarvavyāpinaḥ parameśvarasyādhāra upadiśyeta । ‘sa bhagavaḥ kasminpratiṣṭhita iti sve mahimni’ (chā. u. 7 । 24 । 1) iti ‘ākāśavatsarvagataśca nityaḥ’ (śata. brā. 10 । 6 । 3 । 2) iti ca śrutī bhavataḥ । aiśvaryamaryādāśruteśca — ‘sa eṣa ye cāmuṣmātparāñco lokāsteṣāṁ ceṣṭe devakāmānāṁ ca’ (chā. u. 1 । 6 । 8) ityādityapuruṣasya aiśvaryamaryādā ; ‘sa eṣa ye caitasmādarvāñco lokāsteṣāṁ ceṣṭe manuṣyakāmānāṁ ca’ (chā. u. 1 । 7 । 6) ityakṣipuruṣasya । na ca parameśvarasya maryādāvadaiśvaryaṁ yuktam ; ‘eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapāla eṣa seturvidharaṇa eṣāṁ lokānāmasaṁbhedāya’ (bṛ. u. 4 । 4 । 22) ityaviśeṣaśruteḥ । tasmānnākṣyādityayorantaḥ parameśvara ityevaṁ prāpte brūmaḥ —

antastaddharmopadeśāt iti । ‘ya eṣo'ntarāditye’ ‘ya eṣo'ntarakṣiṇi’ iti ca śrūyamāṇaḥ puruṣaḥ parameśvara eva, na saṁsārī । kutaḥ ? taddharmopadeśāt । tasya hi parameśvarasya dharmā ihopadiṣṭāḥ । tadyathā — ‘tasyoditi nāma’ iti śrāvayitvā tasyādityapuruṣasya nāma ‘sa eṣa sarvebhyaḥ pāpmabhya uditaḥ’ iti sarvapāpmāpagamena nirvakti । tadeva ca kṛtanirvacanaṁ nāmākṣipuruṣasyāpyatidiśati — ‘yannāma tannāma’ iti । sarvapāpmāpagamaśca paramātmana eva śrūyate — ‘ya ātmāpahatapāpmā’ (chā. u. 8 । 7 । 1) ityādau । tathā cākṣuṣe puruṣe ‘saiva ṛk tatsāma tadukthaṁ tadyajustadbrahma’ iti ṛksāmādyātmakatāṁ nirdhārayati । sā ca parameśvarasyopapadyate, sarvakāraṇatvātsarvātmakatvopapatteḥ । pṛthivyagnyādyātmake cādhidaivatamṛksāme, vākprāṇādyātmake cādhyātmamanukramyāha — ‘tasyarkca sāma ca geṣṇau’ ityadhidaivatam । tathādhyātmamapi — ‘yāvamuṣya geṣṇau tau geṣṇau’ iti । tacca sarvātmakatve satyevopapadyate । ‘tadya ime vīṇāyāṁ gāyantyetaṁ te gāyanti tasmātte dhanasanayaḥ’ (chā. u. 1 । 7 । 6) iti ca laukikeṣvapi gāneṣvasyaiva gīyamānatvaṁ darśayati । tacca parameśvaraparigraha eva ghaṭate — ‘yadyadvibhūtimatsattvaṁ śrīmadūrjitameva vā । tattadevāvagaccha tvaṁ mama tejoṁśasambhavam’ (bha. gī. 10 । 41) iti bhagavadgītādarśanāt । lokakāmeśitṛtvamapi niraṅkuśaṁ śrūyamāṇaṁ parameśvaraṁ gamayati । yattūktaṁ hiraṇyaśmaśrutvādirūpavattvaśravaṇaṁ parameśvare nopapadyata iti, atra brūmaḥ — syātparameśvarasyāpīcchāvaśānmāyāmayaṁ rūpaṁ sādhakānugrahārtham , ‘māyā hyeṣā mayā sṛṣṭā yanmāṁ paśyasi nārada । sarvabhūtaguṇairyuktaṁ maivaṁ māṁ jñātumarhasi’ iti smaraṇāt । api ca, yatra tu nirastasarvaviśeṣaṁ pārameśvaraṁ rūpamupadiśyate, bhavati tatra śāstram ‘aśabdamasparśamarūpamavyayam’ (ka. u. 1 । 3 । 15) ityādi । sarvakāraṇatvāttu vikāradharmairapi kaiścidviśiṣṭaḥ parameśvara upāsyatvena nirdiśyate — ‘sarvakarmā sarvakāmaḥ sarvagandhaḥ sarvarasaḥ’ (chā. u. 3 । 14 । 2) ityādinā । tathā hiraṇyaśmaśrutvādinirdeśo'pi bhaviṣyati । yadapyādhāraśravaṇānna parameśvara iti, atrocyate — svamahimapratiṣṭhasyāpyādhāraviśeṣopadeśa upāsanārtho bhaviṣyati ; sarvagatatvādbrahmaṇo vyomavatsarvāntaratvopapatteḥ । aiśvaryamaryādāśravaṇamapyadhyātmādhidaivatavibhāgāpekṣamupāsanārthameva । tasmātparameśvara evākṣyādityayorantarupadiśyate ॥ 20 ॥

asti cādityādiśarīrābhimānibhyo jīvebhyo'nya īśvaro'ntaryāmī — ‘ya āditye tiṣṭhannādityādantaro yamādityo na veda yasyādityaḥ śarīraṁ ya ādityamantaro yamayatyeṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ’ (bṛ. u. 3 । 7 । 9) iti śrutyantare bhedavyapadeśāt । tatra hi ‘ādityādantaro yamādityo na veda’ iti vediturādityādvijñānātmano'nyo'ntaryāmī spaṣṭaṁ nirdiśyate । sa evehāpyantarāditye puruṣo bhavitumarhati, śrutisāmānyāt । tasmātparameśvara evehopadiśyata iti siddham ॥ 21 ॥

idamāmananti ‘asya lokasya kā gatirityākāśa iti hovāca sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyanta ākāśaṁ pratyastaṁ yantyākāśo hyevaibhyo jyāyānākāśaḥ parāyaṇam’ (chā. u. 1 । 9 । 1) iti । tatra saṁśayaḥ — kimākāśaśabdena paraṁ brahmābhidhīyate, uta bhūtākāśamiti । kutaḥ saṁśayaḥ ? ubhayatra prayogadarśanāt । bhūtaviśeṣe tāvatsuprasiddho lokavedayorākāśaśabdaḥ । brahmaṇyapi kvacitprayujyamāno dṛśyate, yatra vākyaśeṣavaśādasādhāraṇaguṇaśravaṇādvā nirdhāritaṁ brahma bhavati — yathā ‘yadeṣa ākāśa ānando na syāt’ (tai. u. 2 । 7 । 1) iti ‘ākāśo vai nāma nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahma’ (chā. u. 8 । 14 । 1) iti caivamādau । ataḥ saṁśayaḥ । kiṁ punaratra yuktam ? bhūtākāśamiti । kutaḥ ? taddhi prasiddhatareṇa prayogeṇa śīghraṁ buddhimārohati । na cāyamākāśaśabda ubhayoḥ sādhāraṇaḥ śakyo vijñātum , anekārthatvaprasaṅgāt । tasmādbrahmaṇi gauṇa eva ākāśaśabdo bhavitumarhati । vibhutvādibhirhi bahubhirdharmaiḥ sadṛśamākāśena brahma bhavati । na ca mukhyasambhave gauṇo'rtho grahaṇamarhati । sambhavati ceha mukhyasyaivākāśasya grahaṇam । nanu bhūtākāśaparigrahe vākyaśeṣo nopapadyate — ‘sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante’ ityādiḥ ; naiṣa doṣaḥ, bhūtākāśasyāpi vāyvādikrameṇa kāraṇatvopapatteḥ । vijñāyate hi — ‘tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūta ākāśādvāyurvāyoragniḥ’ (tai. u. 2 । 1 । 1) ityādi । jyāyastvaparāyaṇatve api bhūtāntarāpekṣayopapadyete bhūtākāśasyāpi । tasmādākāśaśabdena bhūtākāśasya grahaṇamityevaṁ prāpte brūmaḥ —

ākāśastalliṅgāt । ākāśaśabdeneha brahmaṇo grahaṇaṁ yuktam । kutaḥ ? talliṅgāt । parasya hi brahmaṇa idaṁ liṅgam — ‘sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante’ iti । parasmāddhi brahmaṇo bhūtānāmutpattiriti vedānteṣu maryādā । nanu bhūtākāśasyāpi vāyvādikrameṇa kāraṇatvaṁ darśitam । satyaṁ darśitam । tathāpi mūlakāraṇasya brahmaṇo'parigrahāt , ākāśādevetyavadhāraṇaṁ sarvāṇīti ca bhūtaviśeṣaṇaṁ nānukūlaṁ syāt । tathā ‘ākāśaṁ pratyastaṁ yanti’ iti brahmaliṅgam , ‘ākāśo hyevaibhyo jyāyānākāśaḥ parāyaṇam’ iti ca jyāyastvaparāyaṇatve । jyāyastvaṁ hyanāpekṣikaṁ paramātmanyevaikasminnāmnātam — ‘jyāyānpṛthivyā jyāyānantarikṣājjyāyāndivo jyāyānebhyo lokebhyaḥ’ (chā. u. 3 । 14 । 3) iti । tathā parāyaṇatvamapi paramakāraṇatvātparamātmanyeva upapannataraṁ bhavati । śrutiśca — ‘vijñānamānandaṁ brahma rātirdātuḥ parāyaṇam’ (bṛ. u. 3 । 9 । 28) iti । api cāntavattvadoṣeṇa śālāvatyasya pakṣaṁ ninditvā, anantaṁ kiñcidvaktukāmena jaivalinākāśaḥ parigṛhītaḥ ; taṁ cākāśamudgīthe sampādyopasaṁharati — ‘sa eṣa parovarīyānudgīthaḥ sa eṣo'nantaḥ’ (chā. u. 1 । 9 । 2) iti । taccānantyaṁ brahmaliṅgam । yatpunaruktaṁ bhūtākāśaṁ prasiddhibalena prathamataraṁ pratīyata iti, atra brūmaḥ — prathamataraṁ pratītamapi sadvākyaśeṣagatānbrahmaguṇāndṛṣṭvā na parigṛhyate । darśitaśca brahmaṇyapyākāśaśabdaḥ ‘ākāśo vai nāma nāmarūpayornirvahitā’ (chā. u. 8 । 14 । 1) ityādau । tathākāśaparyāyavācināmapi brahmaṇi prayogo dṛśyate — ‘ṛco akṣare parame vyoman yasmindevā adhi viśve niṣeduḥ’ (ṛ. saṁ. 1 । 164 । 39) ‘saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā parame vyomanpratiṣṭhitā’ (tai. u. 3 । 6 । 1) ‘ॐ kaṁ brahma khaṁ brahma’ (chā. u. 4 । 10 । 4) ‘khaṁ purāṇam’ (bṛ. u. 5 । 1 । 1) iti caivamādau । vākyopakrame'pi vartamānasyākāśaśabdasya vākyaśeṣavaśādyuktā brahmaviṣayatvāvadhāraṇā । ‘agniradhīte'nuvākam’ iti hi vākyopakramagato'pyagniśabdo māṇavakaviṣayo dṛśyate । tasmādākāśaśabdaṁ brahmeti siddham ॥ 22 ॥

udgīthe — ‘prastotaryā devatā prastāvamanvāyattā’ ityupakramya śrūyate — ‘katamā sā devateti’ (chā. u. 1 । 11 । 4), ‘prāṇa iti hovāca, sarvāṇi ha vā imāni bhūtāni prāṇamevābhisaṁviśanti, prāṇamabhyujjihate, saiṣā devatā prastāvamanvāyattā’ (chā. u. 1 । 11 । 5) iti । tatra saṁśayanirṇayau pūrvavadeva draṣṭavyau । ‘prāṇabandhanaṁ hi somya manaḥ’ (chā. u. 6 । 8 । 2) ‘prāṇasya prāṇam’ (bṛ. u. 4 । 4 । 18) iti caivamādau brahmaviṣayaḥ prāṇaśabdo dṛśyate ; vāyuvikāre tu prasiddhataro lokavedayoḥ ; ata iha prāṇaśabdena katarasyopādānaṁ yuktamiti bhavati saṁśayaḥ । kiṁ punaratra yuktam ? vāyuvikārasya pañcavṛtteḥ prāṇasyopādānaṁ yuktam । tatra hi prasiddhataraḥ prāṇaśabda ityavocāma । nanu pūrvavadihāpi talliṅgādbrahmaṇa eva grahaṇaṁ yuktam । ihāpi hi vākyaśeṣe bhūtānāṁ saṁveśanodgamanaṁ pārameśvaraṁ karma pratīyate । na, mukhye'pi prāṇe bhūtasaṁveśanodgamanasya darśanāt । evaṁ hyāmnāyate — ‘yadā vai puruṣaḥ svapiti prāṇaṁ tarhi vāgapyeti prāṇaṁ cakṣuḥ prāṇaṁ śrotraṁ prāṇaṁ manaḥ, sa yadā prabudhyate prāṇādevādhi punarjāyante’ (śa. brā. 10 । 3 । 3 । 6) iti । pratyakṣaṁ caitat — svāpakāle prāṇavṛttāvaparilupyamānāyāmindriyavṛttayaḥ parilupyante, prabodhakāle ca punaḥ prādurbhavantīti । indriyasāratvācca bhūtānāmaviruddho mukhye prāṇe'pi bhūtasaṁveśanodgamanavādī vākyaśeṣaḥ । api cādityo'nnaṁ codgīthapratihārayordevate prastāvadevatāyāḥ prāṇasyānantaraṁ nirdiśyete ; na ca tayorbrahmatvamasti ; tatsāmānyācca prāṇasyāpi na brahmatvamityevaṁ prāpte sūtrakāra āha —